Stenogramma 30. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais. Deputāti Krastiņš, Kalviņš, Kreituss, Saulītis un Strods ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Aristida Jēkaba Lamberga ievēlēšanu par Saeimas Prezidija priekšsēdētāja biedru aiz trešās sadaļas 9.punkta kā alternatīvo lēmuma projektu. Godātie kolēģi, tā kā mums darba kārtībā šis jautājums ir iekļauts par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām, tad Aristida Lamberga kandidatūra varētu būt viena no tām. Vai varam tā vienoties? Godātie kolēģi, kārtība ir tāda, ka Saeimas priekšsēdētāja biedru un jebkuru citu amatpersonu var izvirzīt vai viens vai divi, vai desmit, vai visi deputāti vienlaicīgi, un arī izvirzīšanas laiks nav Kārtības rullī strikti noteikts, to var darīt jebkurš cilvēks no šeit zālē klātesošajiem deputātiem. Tā kā to ir darījuši pieci deputāti, tad... Tātad Valdmaņa kungs vēlas runāt, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Godātie kolēģi Saeimā! Lūdzu jums atminēt, kad bija balsojums par Baltijas asamblejas delegāciju, un tad, kad mēs balsojām par vairāku vietu aizpildīšanu, es arī tiku nominēts, vieta bija darba kārtībā tāpat kā tagad, un piecēlās Aristids Lambergs un teica: "Nē, es iebilstu!" Un netika iekļauts darba kārtībā. Es atgādinu jums to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Valdmaņa kungs, par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās Saeimā lemsim 17.un 118.panta noteiktajā kārtībā, tādēļ jūsu protestam ar Lamberga kunga izvirzīšanu nav absolūti nekāda sakara. Tātad esam, kolēģi, vienojušies par kolēģa Lamberga kandidatūras izvirzīšanu šajā amatā. Tas nav nepieciešams, godātie kolēģi, nu palasiet drusku no darba brīvajā laikā Kārtības rulli.

Nākamais priekšlikums ir no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kuri lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu, šī komisija lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 20.punktu, tas ir likumprojekta "Izglītības likums" izskatīšanu pirmajā lasījumā kā pirmo piektajā sadaļā, tātad pirms darba kārtības 11.punkta, likumprojekta "Grozījums likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"". Tātad darba kārtības 20.jautājumu "Izglītības likums" komisija ierosina izskatīt pēc atbildes uz Saeimas deputātu pieprasījumu. Kāds vēlas runāt par vai pret vai piekrītat? Piekrīt tam. Paldies, kolēģi, esam vienojušies. Darba kārtības 20.jautājumu izskatām pēc ceturtās sadaļas.

Tad Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz 26.darba kārtības jautājumu, tas ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaita noteikšanu" iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas — Prezidija ziņojumi. Tas ir pēc 6.punkta. Godātie kolēģi, vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu — izskatīt 26. darba kārtības jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem? Arī nav iebildumu. Paldies, kolēģi!

Tad deputātiem ir izdalīts dokuments nr.4131a, kurā deputāts Kostanda raksta, ka viņš atbalsta Kārļa Čerāna kunga ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedru un pievieno savu parakstu jau iesniegtajam dokumentam. To mēs pieņemam zināšanai.

Tad, godātie kolēģi, vēl ir desmit deputātu Lujāna, Staša, Kuprijanovas, Gannusas, Dozorceva, Kalnbērza, Bekasova, Golubova, Urbanoviča un Stikuta iesniegts dokuments ar nr.4148, kurā šie desmit deputāti, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 25.pantu, izvirza kā Saeimas priekšsēdētāja biedra amata kandidātu deputātu Oļegu Deņisovu. Nu, arī šo priekšlikumu mēs ietveram darba kārtības jautājumā par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām.

Un nupat ienāca arī vienpadsmit deputātu Dilbas, Putniņa, Gredzena, Rubuļa, Kļaviņa, Nagļa, Seiksta, Ābeles, Keiša, Rugātes, Panteļējeva un Tomašūna, godātie kolēģi, viens paraksts ir diemžēl nesalasāms, bet vienpadsmit deputāti ir parakstījuši arī priekšlikumu, kurā, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 25.pantu, izvirza Kārli Jūliju Druvu ievēlēšanai par Saeimas priekšsēdētāja biedru. Arī šo kandidatūru mēs iekļaujam jau akceptētajā darba kārtības jautājumā par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām.

Pagaidām tie ir visi, godātie kolēģi, iesniegtie priekšlikumi un papildinājumi šīsdienas sēdes darba kārtībai.

 

Godātie kolēģi, izskatīsim otrās sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu — par saņemtajiem Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.127 — likumprojekts "Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti iebilst pret šo priekšlikumu? Vai kāds vēlas runāt par vai piedalīties debatēs, jo šajā gadījumā, kā jūs zināt, Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, līdz ar nodošanu komisijām tiek uzskatīts, ka tas ir arī pirmais lasījums. Vai vēlas kāds runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Paldies! Tādā gadījumā lēmums pieņemts un esam vienojušies.

Godātie kolēģi, mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim jautājumam. Es sapratu, ka Čerāna kungs prasa balsojumu vispirms. Kārtības rullis prasa un Čerāna kungs to atkārto vai otrādi. Čerāna kungs prasa, un rullis atkārto. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, ja nobalsosim, tad izskatīsim priekšlikumu iesniegšanas termiņus. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Un tagad lūdzu acīmredzot Baloža kungs kā atbildīgās komisijas vadītājs dos priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam. Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus Budžeta komisijā, līdz 11.maijam ieskaitot.

Sēdes vadītājs

. Vai ir iebildumi pret Baloža kunga minēto termiņu — 11.maijs, kad iesniedzami priekšlikumi atbildīgajā komisijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — saņemtie likumprojekti. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu deputātiem nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt par vai pret Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai". Kostandas kungs runās pret.

O.Kostanda

(TKL). Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Tautas kustība "Latvijai" ir pret grozījumu Pilsonības likumā nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo mēs uzskatām, ka pašreiz, kad jau vairākas nedēļas, burtiski vairāk par mēnesi turpinās vesela virkne notikumu, burtiski notikumu ķēde, kuri ir plānoti un izpildīti vecā KGB stilā, vai Latvija starptautiski ir diskreditēta un arī tiek pielietotas zināmas ekonomiskās sankcijas daļēji pret Latviju, es uzskatu, ka šāda likuma apspriešana šobrīd Saeimā ir nelietderīga, jo tā ir faktiski nevis vairs normāla mūsu iekšpolitisko jautājumu risināšana, bet kļūst par pakļaušanos ārējam spiedienam uz Latvijas valsti, bet spiediena rezultātā sasteigtu pieņemtu lēmumu realizācija, es domāju, nevar būt pozitīva, bet nodarīs vairāk ļaunumu.

Tautas kustība "Latvijai" visu laiku ir iestājusies par to, lai Latvija veidotos kā saticības un miera zeme, un viens no kustības "Latvijai" programmatiskiem principiem ir veidot Latviju kā zemi, kur latviešu tauta sadzīvotu ar cittautību cilvēkiem, kas ir lojāli Latvijai, jo tas ir arī būtisks nosacījums latviešu tautas izdzīvošanai. Taču ir skaidrs katram, ka Latvija nevar atļauties divkopienu sabiedrību, tai jābūt vienotai, un šajā nozīmē arī mēs esam izvirzījuši no savas puses priekšlikumus par to, ka būtu jāveido integrācijas programma, būtu jāveido arī zināms pasākumu komplekss, kā integrēt nelatviešus, nepilsoņus Latvijas sabiedrībā, un latviešu valodai te ir ļoti liela un svarīga nozīme šajā integrācijas procesā, bet tad ar to būtu valdībai jāsāk strādāt, jāizstrādā šāda integrācijas programma, jādomā par speciāla integrācijas fonda dibināšanu, arī reimigrācijas fonda dibināšanu, kas savukārt palīdzētu cilvēkiem, kas tomēr gribētu no Latvijas aizbraukt. Bet tā kā tas visus šos gadus nav darīts, stūrgalvīgi no šo problēmu risināšanas Latvijas valdību veidojošās partijas bija norobežojušās, sevišķi partija "Tēvzemei un Brīvībai", tad tas deva, protams, vislabākos ieročus rokās Krievijā attiecīgiem spēkiem, lai varētu pret Latviju realizēt attiecīgo spiedienu, kas tagad arī tiek īstenots. Taču nu tagad tie, kas tik stūrgalvīgi nevēlējās šo jautājumu risināt, nu ir gatavi lunkani mesties ceļos Maskavas priekšā, bučot Maskavas zābakus, izpildīt katru viņu prasību, un mēs, Tautas kustība "Latvijai", uzskatām to par nepieņemamu un nepieļaujamu. Uzskatām to par Latvijas valsts un latviešu tautas, latviešu pilsoņu interešu nodevību.

Es domāju, ka arī daudziem Rietumos arvien vairāk kļūst skaidrs, kāda situācija ir Latvijā. Piemēram, nesen laikrakstā "Frankfurter Allgemeine" 23.aprīļa numurā tika publicēts Jaspera fon Altumbakuma raksts "Bakstīšanās Baltijas jūras miglā", kurā viņš arī aprāda, ka Baltijas jūras austrumu pusē ārpolitikas veidošana patiesībā līdzinās bakstīšanai miglā. Ka, protams, Maskava ziņo par situāciju Rīgā, par situāciju Latvijā, ka te, lūk, esot tāds pats režīms kā Polpotam Kambodžā, te, lūk, bradājot kājām cilvēktiesības, ka valdība sastāvot no fašistiem un spridzinātājiem un tā tālāk, taču arī starptautiskais padoms, kuru dzirdam, ir ļoti lēts Latvijai, jo tikai tiek runāts, ka jāatvieglo nelatvisko minoritāšu, kuru lielāko daļu veido ieceļotāji no PSRS, stāvoklis. Un tagad Latvijas politiķi pēkšņi ar valdošo koalīciju ir nolēmuši sekot šim padomam. Bet vai tad tiešām jūs domājat, ka tagad, spēji sekojot šim spiedienam, tas spiediens mazināsies? Nē, mēs dzirdam no Krievijas puses, ka tiek izvirzīti aizvien jauni, aizvien jauni nosacījumi — jau astoņi nosacījumi. Izpildīsiet šos astoņus, izvirzīs vēl 88, es domāju, ka šinī gadījumā tādā situācijā ārēja spiediena apstākļos ir pilnīgi nelietderīgi un bezjēdzīgi mēģināt šos jautājumus skatīt un risināt Saeimā. Šos jautājumus nevar risināt no tādas spēka pozīcijas, kādu mums šobrīd uzspiež.

Un tie Eiropas Savienības un Eiropas Padomes, un Baltijas jūras valstu padomes dotie padomi nebūt nav tie labākie, jo šīs valstis šajos jautājumos nemaz nav iepriekš neko attīstījušas un domājušas, jo vai tad ir kāds analizējis ārzemēs, kas varētu notikt tad, ja Latvijā tādā veidā, kā to vēlas šobrīd nelatvieši, visi saņemtu pilsonību, vai par minoritāti tad nekļūtu latviešu tauta? Tāpēc kustība "Latvijai" uzskata, ka šī situācija, kādā šobrīd Latvija ir nostādīta, mums uzliek par pienākumu atteikties no šā jautājuma izskatīšanas Saeimā šobrīd.

Sēdes vadītājs

. Pret, piedodiet, par vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Esošais Pilsonības likums ir bezjēga, tas nekādu risinājumu nedod. Ja mēs turpināsim ar to, tad neapšaubāmi, ka īsā laikā mums būs liela daļa pilsoņu, kuri nerunās latviešu valodā, kuriem latviešu tautas idejas un tradīcijas būs svešas. Viņiem būs radi Lielkrievijā, kuriem patiks labāk mūsu jūras dzīves stils, klimats, un latviešu tauta vienkārši izzudīs lielajā Krievijā.

Šo "dāvanu", kas mums tagad ir, mums ir devuši viltus nacionālie spēki, kas it kā karo, lai nemīkstinātu šo Pilsonības likumu. Es jums lieku priekšā, ka šī Saeima un arī ne beidzamā Saeima bija pilnvarota lemt par tautas atšķaidīšanu tādā līmenī, kā mēs to šodien redzam. Nāk virsū tautas referendums oktobrī, un kopā ar kustību "Latvijai" mūsu tautas kopas "Brīvība" savienotās partijas paņems varu un sodīs tos par to nodevību, kas ir esošajā Pilsonības likumā. Esošo Pilsonības likumu ir jāatver un ir pilnīgi jāizmaina. Atminēsim Pilsoņu kongresa risinājumu. Tie, kuri grib, un tie, kuri ir pierādījuši ar saviem darbiem, ka viņi grib, lai Latvija būtu neatkarīga, latviska Latvija, tiem ir jādod iespēja kandidēt uz pilsonību. Pirmā pārbaude būtu, cik viņi ir cienījuši savu vidi, savu Latviju, cik labi viņi māk mūsu valodu. Vai viņi ir deju kopās bijuši, vai viņi koros dzied, vai viņi iet uz Dziesmu svētkiem, vai viņi izprot Jāņu pareizo nozīmi, vai viņi kaut ko zina par mūsu dainām. Vai viņi pareizi zina mūsu vēsturi. Mūsu leģionāri nebija fašisti. Liela daļa no viņiem kurēliešos aizgāja nāves ceļā tāpēc, ka viņi pretojās fašistiem. Bet to mūsu tautas pārstāvji, mūsu viltus nacionālisti ir piemirsuši. 6.Saeimas laikā mēs esam pazaudējuši gandrīz visu to cieņu un godu, kas mums pasaulē bija. Pasaule saprata, ka Latvija bija okupēta, ka latvieši cīnījās par savu neatkarību. Varonīgi cīnījās. Pasaule saprata starpību starp to, ko vācieši šeit darīja, ka vācieši mūs okupēja, ka vācieši šāva uz tiem, kas negāja brīvprātīgi viņu struktūrās. Bet mēs visu to esam nodevuši. Pasaule vairs to nezina. Mēs esam fašisti, un mēs esam ļaundabīgi tāpēc, ka mēs neintegrējam sevī kaut ko svešu.

Tie krievu cilvēki, kuri grib būt latvieši, par tiem mums būtu nopietni jādomā. Par citiem mums ir jāsauc pasaule palīgā, lai mēs varam tiem dot to, ko viņi grib. Ja viņi grib braukt atpakaļ uz Krieviju, lai viņi brauc! Lai pasaule nāk palīgā ar naudu. Ja viņi grib braukt uz Ameriku, lai viņi brauc! Ja viņi grib braukt uz Kanādu, lai viņi brauc! Bet, ja viņi negrib būt latvieši, viņi šeit nedrīkst būt! Mēs nevaram ar esošo likumu dzīvot. Esošais likums, paldies "Tēvzemei un Brīvībai" un citām nodevībām, ir tāds, ka mēs taisām divu pilsoņu valsti naidīgu vienu pret otru.

Īrijā 250 gadus veca kauja tiek atminēta, un tautas vēl viena pret otru stājas. Vai mums tas ir jāatļauj šeit, Latvijā? Mums ir jāsāk runāt par mūsu tiesībām, par okupāciju un kas ir vainīgs un ko ir jārisina. Tas mums ir jādara. Pilsonības likums ir jātaisa vaļā un jāpasaka tiem, kas nav latvieši, kas nav iemācījušies latviešu valodu un kuri negrib šeit būt, lai pasaule palīdz viņiem braukt prom, cik ātri vien var. 7.Saeimas vēlēšanas būs referendums tieši par šo jautājumu, tēvzemieši. Par jūsu nodevību...

Sēdes vadītājs

. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas! Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 7, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Nagļa, Kļaviņa, Kreitusa, Ābeles un Čerāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Nagļa, Kļaviņa, Kreitusa, Lamberga un Vidiņa iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas no deputātiem runāt, vai kādam ir iebildumi? Runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

 

Godātie kolēģi, ir saņemti vēl vairāki priekšlikumi par Prezidija ziņojumiem, to iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet, ja jūs piekristu, godātie kolēģi, kamēr šie dokumenti nav pavairoti un izdalīti deputātiem, kamēr nav Prezidija atzinuma projekti, tikmēr tos neskatīt, lai deputāti varētu izdarīt izvēli. Varētu varbūt skatīt tagad nākamos darba kārtības jautājumus un pēc tam pie tiem atgriezties tad, kad būs dokumenti un lemt par to iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā. Varam vienoties tā? Paldies!

Tātad, kā vienojāmies, godātie kolēģi, izskatīsim tagad 26. darba kārtības jautājumu. Tas ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaita noteikšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Labrīt, cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Deputāti! Es lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 4050. Šā dokumenta būtība ir tāda, ka tieslietu ministrs griezās Saeimā un Juridiskā komisija atbalstīja viņa priekšlikumu saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 32.panta 3.punktu. Saeimai noteikt tiesnešu skaitu un pieņemt lēmumu, ka šobrīd Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 229 tiesneši.

Šis projekts no finansiālā viedokļa arī ir atbalstīts, ir attiecīgs valsts sekretāra vietnieces parakstīts dokuments no Finansu ministrijas, arī Juridiskā komisija atbalsta, tādēļ es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas tiesās.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai kāds vēlas debatēs runāt? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsojam par iesniegto Saeimas lēmuma projektu. "Noteikt, ka Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 229 tiesneši." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Saeimas lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, esam saņēmuši atkal 10 deputātu priekšlikumu, kuri ierosina pārcelt Saeimas 30.aprīļa sēdes darba kārtības 20.punktu un no 11.–19., tā, šķiet, kaut kas ir svītrots, pirms darba kārtības 9.punkta. Vai, godātie kolēģi, ja esmu pareizi sapratis, tātad 20.punktu, par to jau mēs, kolēģi, esam vienojušies, ka 20.punktu mēs pārcelsim pirms 11. Šeit ierosina pirms 9. punkta. Iesniegums ir. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo? Runāt neviens nevēlas. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par iesniegto priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā — 20. un 11. — 19. punktam, pirms darba kārtības 9.punkta. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 14, atturas — 18. Pieņemts.

Godātie kolēģi, 20. punkts. Acumirkli! Es izdarīšu, tātad pirms 9. Godātie kolēģi, 20. punktu "Izglītības likums" mēs neskatām vairs pirms 11., bet gan pirms 9. un arī 11. — 19. punktu, mēs skatām pirms 9.punkta.

Godātie kolēģi, nākamais ir 7.darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam". Iesniedzēju vārdā vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija). Es gribētu nedaudz precizēt Prezidija priekšsēdētāju Čepāņa kungu ne tikai iesniedzēju vārdā, bet es gribu referēt, tā kā Kārtības rullī ir noteikts, tad es referēju par šo jautājumu un pārējie kolēģi iesniedzēji arī uzstāsies.

Sēdes vadītājs.

Referents, Lujāna kungs, var būt tikai viens. Un jūs tas esat. Jūs runājat šī dokumenta iesniedzēju vārdā. Pārējie runās katrs savā vārdā. Lūdzu!

M.Lujāns.

Jā, tikai Čepāņa kungs, man kā referentam nav jābūt 15 minūtēm. Man ir laiks neierobežots, stunda. Ja mēs ievērojam Kārtības rulli. 26.pants ceturtā daļa komisijas vārdā referenta vai arī 10 iesniedzēji.

Sēdes vadītājs.

26.panta ceturtā daļa Kārtības rullī iet runa par vēlēšanām. Tā kā jums vajadzētu palasīt rulli, Lujāna kungs. Bet nu lūdzu, runājiet.

M.Lujāns.

Paldies, Čepāņa kungs. Cienījamie kolēģi! Es, protams, labi saprotu arī Prezidija priekšsēdētāja satraukumu, kā nekā runāsim par bijušo kolēģi. šini gadījumā par cienījamo Krasta kungu. Man gribētos atgādināt šodien, kad mēs balsosim tos momentus, kādēļ mēs izvirzām jautājumu par neuzticību Krasta kungam, un tajā skaitā arī pašam kabinetam. Mēs nevaram aizmirst tās lietas, ka savā laikā Krasta kungs bija ekonomikas ministrs. Un Krasta kunga laikā attiecīgi sākās "Latvenergo" afēra. Šodien to mēs neviens vairs negribam atcerēties. Es, protams, saprotu, ka arī "Latvijas ceļš" parādīs ar pirkstu uz leju, vai paurbināsies sev degunā, un nobalsos "pret". Bet jūs balsosiet pret to, ka šī afēra turpinās. Tāpat līdz šai dienai cienīajamais Panteļējeva kungs, kurš ir šīs "Latvenergo" komisijas miljonu lietas izmeklētājs, nekādus reālus rezultātus nav sasniedzis. Protams, kā tad var sasniegt kādus reālus rezultātus, ja atrodas vienā valdībā ar iespējamo atbildētāju.

Lagzdiņa kungs, šeit jau arī jums ir jautājums — kā īsti ir. Vai var labi izmeklēt to pašu cilvēku, kura valdībā atrodaties? Diezgan grūti. Tas ir viens no jautājumiem.

Otrs no jautājumiem ir koalīcijas partneriem "Latvijas ceļam". Savā laikā tika izsmieta iniciatīva un tika likvidēts gan Eiropas lietu ministra postenis, gan tomēr neatbalstīja to iniciatīvu, ko piedāvājām, tas ir, Austrumu lietu valsts ministra postenis. Diemžēl cienījamais pastāvīgais ministrs, ārlietu ministrs Birkava kungs, ir pilnībā izgāzies vismaz Austrumu politikas jautājumos. Man liekas, viņš biežāk atrodas Eiropā vai Savienotajās valstīs, nekā Latvijā, nekā risina Latvijas ārējos jautājumus. Tāpat arī šodien, kad ir smaga krīzes situācija ar mūsu Austrumu kaimiņu, Birkava kungs, neesmu ne dzirdējis viņa programmu, kā šinī gadījumā šo jautājumu risināt, kā iziet no šīs krīzes. Un tādēļ es arī pārmetu Krasta kungam. Krasta kungs, cik ilgi šis nespējīgais pastāvīgais ministrs Birkava kungs ieņems to amatu, kuram viņš neatbilst. Un tā ir Krasta kunga vaina. Pēc būtības Birkava kungs sen būtu bijis jāpadzen no valdības. Ne tikai Sausnīša kungs bija jāpadzen, bet bija jāpadzen arī Birkava kungs. Viņš nevar vairs strādāt. Pieci gadi Birkava kungam ir par smagu šinī postenī. Ir jāmeklē jauns dinamisks cilvēks. Meklējiet no savas "tēvzemes", zemniekiem vai "ceļa" vidus. Ja "Latvijas ceļam" ir tas postenis pieder ar šo krēslu, tad "ceļš", meklējiet dinamisku cilvēku. Bet tas netiek darīts. Un tā ir arī šīs valdības atbildība. Šī ir Krasta kunga atbildība, un tādēļ arī mums ir jāizsaka neuzticība Krasta kungam. Ja viņš nav spējīgs veikt Ministru kabinetā kadru politiku, ka viņš nespēj pārvaldīt savus ministrus, tad Krasta kungs klasiski pierāda savu mazspēju. Diemžēl, es saprotu, reizēm es skatos uz Krasta kungu, un man nāk prātā Plūdoņa salīdzinājums ar bālo atraitnes dēlu, kurš nav spējīgs pārvaldīt savu Ministru kabinetu. To mēs redzējām nakts sēdē budžetā, kad Krasta kungs pēkšņi paziņo kaut kādus negaidītus lēmumus. Tāpat šie spontānie paziņojumi, kas, dabiski, satrauc valsti un arī mani personīgi, kā parlamenta deputātu satrauc Krasta kunga emocionalitāte. Tāds nevar būt Premjerministrs. Un tādēļ arī labāk būtu, ja "Tēvzemei un Brīvībai" šodien neprasītu vakarā nekādus uzticības balsojumus. Es nezinu, man tas atgādina kaut kādu bandītu saietu. Bandītu saietā arī ir, krieviski saucas "shods", kur ar asinīm prasa uzticības balsojumu.

Šinī gadījumā man liekas, cienījamais vairākums tiks šeit vakarā noliks kaut kur upurtrauku un prasīs, lai no katras frakcijas ietecina pa asinspilei. Un tas būs asinszvērests Krastam. Tāpat arī šis cinisms. Es skatos, kur tad ir pats premjerministrs? Kur ir mūsu Prezidents? Nu varbūt Prezidents naktī atlidos ar lidmašīnu no Savienotajām valstīm. Cerams, neatvedīs atkal kādu Klintona lūgumu. Bet tā ir mūsu augstākā ešelona atbilde. Un tādēļ es aicinu šodien tomēr atbalstīt mūsu iniciatīvu. un protams, es saprotu, ka daļa no opozīcijas pēkšņi sāk runāt citādāk, kā ir izdevīgāk. Tāpat man šodien izbrīnu rada cienījamā Kostandas un Čerāna kunga pozīcija. Iespējams, gribās to beņķi blakām Čepāņa kungam apsēsties. Bet cienījamie kolēģi, tad es arī gribu Latvijai atgādināt, kad jūs teicāt nesen, tikko uzstājās Kostandas kungs par nepilsoņiem. Kur tad Zīgerists brauc? Vai tad nebrauc uz Maskavu? Un ko viņš tur darīja? Tādēļ, cienījamie kolēģi, nevajag dubulto morāli! šinī gadījumā es aicinu arī "Latvijas" pārstāvjus atbalstīt mūsu inicatīvu un parādīt īstu opozīcijas garu un būt patiešām reizēm kā maziem ežiem un iedurties šiem vairākuma pārstāvjiem mīkstā vietā. Protams, es saprotu arī profesora Rubina kunga satraukumu. Viņam pat 1000 dolārus nepiedāvāja. Tādēļ es saprotu, ir skaļi jākliedz, jāsatraucas. Iespējams, ka arī valdībā būs kāda vakanta ārsta vieta. Protams, es saprotu, ka "Tēvzemei un Brīvībai" vienīgā iespēja ir noraut ūdeni, bet ko var darīt, tas jau atkal katram ir savs attīstības līmenis. Tikai ers sapratu, tas bija kāda doktora balss. Es ceru, ka viņam arī nav kaut kas piedāvāts.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu tomēr šinī gadījumā nopietni pieiet un atbalstīt opozīciju. Un protams, izrādās, mūsu masu mēdiji, kas ir ļoti reti demokrātiski, viņi galīgi ir aizmirsuši, ka būs palsojums papriekšu par neuzticību, un tikai iespējams vakarā tie, kas dikti vēlēsies, varēs zvērēt uzticību Krasta kunga valdībai. Un šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt opozīcijas iniciatīvu, un tad mēs arī reāli redzēsim, kas Latvijas parlamentā ir opozīcija, bet kas ir patiešām, piederēs pie nākošajiem Krasta kunga grūtgalvīšiem vai ašgalvīšiem vai Krasta atbalstītājiem. Bet es šādu valdību negribētu lai Latvijā viņa turpinātu savu darbību, jo es dziļi esmu pārliecināts par to, ka tas pasliktinās tikai Latvijas reālo ekonomisko situāciju, kura jau šodien nav spoža. Un tādēļ es aicinu kolēģus atbalstīt mūsu iniciatīvu un balsot pret Krasta kungu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai). Augsti godātie deputāti! Šis ir ļoti zīmīgs laiks un norisinās ļoti zīmīgi notikumi un arī šie divi lēmuma projekti, kas šajā brīdī ir iesniegi gan par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krastam, gan arī par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta valdībai, viņi parāda to, kuri ir tie spēki, kuri šodien Krievijas spiediena ietekmē ir ieinteresēti destabilizēt situāciju valsts vadībā, un kas šo interesi ir apliecinājuši konkrētā darbībā. Un es gribu atgādināt tos deputātus, kas ir parakstījuši šos divus lēmuma projektus. Tas ir deputāts Lujāns, Dozorcevs, Golubovs, Stašs, Deņisovs, Bekasovs, Jānis Jurkāns, Urbanovičs, Bartaševičs un Kalnbērzs. Un otrajā dokumentā ir arī deputāta Jāņa Ādamsona paraksts, kas, manuprāt, skaidri parāda šajā brīdī promaskavisko Ādamsona un Rubika bloka veidošanos.

Godātie deputāti! Es domāju neviens šodien nešaubās par to, ka Krievijas spiediens un Krievijas stratēģiskās intereses paturēt Latviju savā ietekmes sfērā ir reāls un būtisks faktors, kas ietekmē mūsu valsts norises. Un ir jāsaprot, ka Krievijai nav un bebūs vienalga, kādas veidosies Latvijas un Eiropas savienības tālākās attiecības. Un Krievijai nav un nebūs vienalga tas, kas Latvijā uzvarēs šī gada oktobrī notiekošajās 7.Saeimas vēlēšanās. Un ir jāņem vērā arī tas, ka Krievija joprojām ir lielvalsts, un tai ir iespējas ietekmēt un virzīt procesus ne tikai savas valsts teritorijā, bet arī aiz tās robežām. Un ir skaidrs arī tas, un neviens to neņemsies dziļi sirdī apšaubīt savā iekšējā pārliecībā, ja mēs nerunājam par propogandas līmeni, ka Krievijas specdienests joprojām darbojas. Varbūt tiešām viena daļa cilvēku gribēs izlikties to neredzam, bet dziļi tam faktam, ka šie Krievijas specdienesti savu darbu būtu pārtraukuši, es domāju, nepiekritīs neviens. Tas norāda, ka situācija ir ļoti nopietna.

Protams, šo abu dokumentu iesniedzējiem var piekrist vienā aspektā. Un tas ir tajā aspektā, ka līdzšinējā, pašreizējā valdība neko būtiski pozitīvu izdarīt nav spējusi valsts un sabiedrības vairākuma labā. Ka cilvēku dzīves līmenis ir tikai kļuvis vēl zemāks, un ka tauta ir nonākusi pie kritiskās iznīcības robežas. Diemžēl lēmumi, kas ir klajā pretrunā ar taisnības principu, un tautas izdzīvošanas un attīstības loģiku un pamatnosacījumiem, tā ir bijusi šīs valdības ikdiena. Diemžēl tā ir bijusi un ir varas bezatbildība tautas priekšā un kalpošana ekonomiskajiem grupējumiem, kā arī postkomunistiskās varas elites primāts pār tautas interesēm. Tie ir gan skaidri nedefinēti ierēdņu atbildības pienākumi, gan arī varas absolūtā bezzobainība dažādu likumu pārkāpēju priekšā, par ko ir nācies daudzkārtīgi pārliecināties pilnīgi konkrētos gadījumos. Notiek valsts mantas izvazāšana unmehānismi, kas apturētu šo izvazāšanu un kas spētu saukt cilvēkus pie atbildības, šie mehānismi vienkārši nedarbojas. Tas tiešām ir tā. Šeit mēs arī redzam skaidri politiskās gribas neesamību iedibināt valstī kārtību. Un mums valstī darbojas amorāls pensiju likums, valsts attieksme pret izglītību un medicīnu diemžēl ir bīstami degradējoša mūsu tautas nākotnei. Daudzi jautājumi nav atrisināti, kuri bija steidzami jāatrisina, neatliekamā kārtā. Tie ir gan īpašuma kompensācijas sertifikāti, tā ir arī cita veida īpašumu kompensācija cilvēkiem, kas cietuši no okupācijas režīma. Mēs redzam, ka šeit notiekošā privatizācija ļoti bieži ir pretēja tautas interesēm. Un bieži vien šo privatizāciju varētu neveikt, bet tā vietā sabiedrībā tiek sludināts, ka tikai un vienīgi privāts uzņēmums būs spējīgs absolūti darboties. Un pat netiek pieļauta tāda doma, ka arī valsts uzņēmums varētu šādi strādāt. Ja tikai būtu politiskā griba iedibināt šajā uzņēmumā kārtību. Protams, enerģijas un telekomunikāciju tarifi, nav absolūti nekādas sociālās pamatotības, nekāds taisnīgums nav ielikts apakšā. Un tas nav interesējis ne līdzšinējo, ne arī pašreizējo valdošo koalīciju un man nav īstas ticības tam, ka arī to valdības koalīciju, par kuru mēs runāsim šodien vakarā, ka to arī tas pēc būtības interesēs.

Jā, arī starpnacionālā spriedze valstī ir vismaz daļēji uz šīs valdības sirdsapziņas, jo jautājumi par sabiedrības integrāciju, tie bija jārisina jau vairāku gadu laikā. Un nostāšanās pozā, kas šos jautājumus nerisinātu, līdz brīdim, kamēr parādās nopietns, agresīvs spiediens no ārpuses, līdz tā absolūti nav pieņemama.

Tātad visi šie minēti momenti dotu it kā pietiekamu pamatu šajā brīdī izravēt visu to esošā ļaunuma sakni, esošu tēvzemiešu valdību un sākt būvēt dzīvi no jauna, pievēršoties būtiskākajiem mūsu tautas pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Un es arī varu apliecināt pilnīgi skaidri un to arī kustības "Latvijai" politika apliecinājusi līdz šim, ka ir iespējams rīkoties citādi nekā valdība ir rīkojusies līdz šim. Un valdība var ieviest kārtību valstī, var panākt taisnīguma iedzīvināšanu un ierobežot sabiedrībā morāli ārdošos faktorus, atjaunot valsts varas cieņu tautas acīs, atjaunot valsts varas kalpošanu tautai un panākt arī tautas uzplaukumu.

Tas viss var notikt. Bet, godātie kolēģi, nebūsim naivi. Ja mēs šajā brīdī nobalsosim par neuzticības izteikšanu Guntaram Krastam vai arī visai viņa vadītajai valdībai kopumā, mēs vienalga nespēsim izkustēties no esošā nāves punkta. Un turklāt pazaudēsim jebkuru mūsu valsts cieņu starptautiskajā līmenī. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā brīdī, aizejot projām šai valdībai, tie ekonomiskie grupējumi, kas pārstāv Latvijas tautas vairākumam naidīgas intereses, savu varu saglabās. Varas krēsls nepaliks tukšā vietā. Un šeit nāks pie varas Birkava un Čevera alianse, kas ir divi ministri, kuri nebūt nav mazāk vainojami esošās Latvijai nelabvēlīgās situācijas izveidē. Lujāna kungs ļoti pamatoti kritizēja Valdi Birkavu kā ārlietu ministru par to, ka viņš nav pievērsis pietiekamu uzmanību tam, kādas veidojas Latvijas attiecības ar Krieviju un nav spējis panākt šeit konstruktīvu dialogu no savstarpējās cieņas pozīcijām.

Tāpat es būtiski gribu kritizēt Birkava kungu par to, ka Latvijas Ārlietu ministrija neko nav darījusi, lai panāktu deklarācijas par Latvijas okupāciju starptautisku juridisku atzīšanu. Un tā ir pilnīgi konkrēta neizdarība, kas atkal lej ūdeni uz dažādu provokatoru un Latvijai naidīgu grupējumu interesēm. Mums ir jāpanāk valstī šī mūsu okupācijas fakta starptautiska atzīšana un tad pavisam izmainīsies arī Latvijas valsts prestižs starptautiskā sabiedrībā un arī mēs varēsim runāt pavisam citādi par mūsu sabiedrības integrācijas jautājumiem un par to, ka ir nepieciešams šeit pārvarēt novērst okupācijas sekas, par reālu Latvijas deokupāciju.

Tajā pašā laikā saprotu to, ka mēs... ka mums ir jāizturās pret katru Latvijā dzīvojošu cilvēku kā pret cilvēku un mums ir jāveicina sabiedrības intergrācija. Tas būtu šis reālais risinājums. Bet katram ir jāredz, ka šis reālais risinājums ir mūsu labās gribas izpausme.

Tātad, ja tiek izteikta neuzticība šai valdībai, tātad valdību veidotu šajā brīdī "Latvijas ceļa" un Saimnieka pārstāvji, bet ja Birkava kunga loma notikušajos procesos ir acīmredzama, tad ne mazāk acīmredzama ir arī Čevera kunga loma, kas nav spējis nodrošināt kārtību iekšlietu sistēmā un kas arī ir bijis par iespējamību, tātad, kas ir devis šo iespēju Latvijai nelabvēlīgiem spēkiem īstenot provokācijas pret mūsu valsti.

Esošās valdības vietā, kura ir ļoti tālu no ideāla, kā jau es minēju, mēs varam dabūt klaji promaskavisku valdību un jāsaka, ka to ļoti labi apzinās šo dokumentu iesniedzēji — gan Ādamsona kungs, gan arī kolēģi no Saskaņas partijas un kolēģi no grupējuma, kas veidojas ap Alfrēdu Rubiku. Ir ļoti skumji, ka mūsu valstī vēl ir tādi spēki, kas tik klaji gatavi dancot pēc Maskavas stabules.

Jau minētā Ādamsona un Rubika ass ir sākusi savu darbu un diemžēl par to katrs var šodien pilnīgi konkrēti pārliecināties. Mums šeit nāks un liks priekšā acīmredzot idejas par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām. Mums ir jārunā arī par to. Kustība "Latvijai" šādu prasību ir virzījusi jau ļoti sen, bet šobrīd ir jau par vēlu. Un arī to ir katram ļoti labi jāapzinās. Ja šajā brīdī tuvākajās nedēļās Valsts prezidents atlaiž Saeimu, tad izejot cauri visu Satversmē paredzēto ciklu jeb vēlēšanu procedūru, mēs nonākam tajā pašā oktobra mēnesī, kurā ir Saeimas kārtējās vēlēšanas. Tas arī ir būtisks faktors nosakot katra deputāta iespējamo izvēli attiecībā uz šīs valdības atbalstīšanu vai neatbalstīšanu un konkrēti šī lēmuma projekta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Politiski aktuālais jautājums šodien, kas ir izšķirošs nākotnes attīstībai, tas ir, kāda būs Latvijas politiskā vadība pēc 7. Saeimas vēlēšanām. Un tagad ir jākoncentrējās tieši uz to, vienlaikus neatļaujot nekādai šā brīža valdībai nodarīt tautai būtisku neatgriezenisku ļaunumu. "Latvenergo" nedrīkst tikt privatizēts un Tautas kustība "Latvijai" nekad neatdos savas balsis par to, lai šī privatizācija varētu tagad sasteigtā veidā notikt.

Izšķirošā atbilde, kas ir vajadzīga — vai valsts vara būs gatava pēc 7. Saeimas vēlēšanām strādāt tautas nevis ekonomisko grupējumu interesēs? Un jautājums ir nevis par to, kādas būs personības valdībā tagad, bet par to, vai valstij izdosies ierobežot ekonomisko grupējumu varas monopolu un vai izdosies satriekt postkomunistiskās elites visvarenību un nesodāmību. Lūk, par to ir jautājums. Jautājums ir par sistēmu, kādu mēs valstī varam veidot nevis par to, vai viena vai otra personība atradīsies šodien valsts vadībā. Jo tie procesi, kas notiek mūsu valstī, viņi ir pārāk smagi. Mēs redzam gan no starptautiskā līmeņa, gan arī paši iekšēji. Ja mēs paskatāmies kaut vai uz tik vienkāršu rādītāju kā demogrāfiju, ka jau vairākus gadus gadus pēc kārtas Latvijā gandrīz divreiz vairāk nomirst cilvēku nekā piedzimst. Tātad mums ir vajadzīgas šeit būtiskas pārmaiņas. Un mums ir vajadzīgs atcelt tautu postošo liberālisma ideoloģiju, kura visu sludina par pērkamu un pārdodamu, kas absolutizē tikai privātīpašumu. Un diemžēl līdz ar pašreizējo valdošo koalīciju tai ir izteiktā veidā savu piederību atklājis arī Andris Šķēle, absolūti melīgi liberālismu nodēvējot par komunisma pretmetu. Un jautājums ir par to, vai mēs spēsim sabiedrībā iedzīvināt tādus izkārtojumus, kas solidāri respektē ikviena cilvēka cieņu un vēlmi dzīvot kā cilvēkam. Un kas respektē nacionālās Latvijas valsts pastāvēšanas un uzplaukuma pamatnosacījumus. Mainīsim sistēmu, mainīsim varas attieksmi pret tautu un neielaidīsimies grupējumu ambiciozajās un varaskārajās spēlēs ar tautas un valsts likteņiem. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Aleksandram Bartaševičam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Bartašēvičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Šodien jāatrisina ne tikai jautājums, vai būt Krasta kungam par premjeru. Šodien mēs vērtējam viņa vadītā Kabineta paveikto darbu, kā arī ieliekam pamatus valdības perspektīvajam darbības plānam. Ir pilnīgi loģiski paredzēt, ka gadījumā, ja tiks atbalstīts vecais Kabinets, tad deputāti iesniegs valdībai, es teiktu, mandātu... turpināt pamatā veco kursu. Pretējā gadījumā tas izskatīsies, pēc pašu ministru vārdiem, pēc piekāpšanās ārējam spiedienam. Mēģināsim analizēt piedāvātā mums no jauna Kabineta panākumus, lai parādītu Kabineta locekļu kompetenci.

Pēc manām domām, pirmā rupjā kļūda ir kurss uz Latvijas sabiedrības sašķelšanu. Tanī vietā, lai mēģinātu organiski apvienot daudznacionālu valsti zem kopējas teritoriālas vienotības un visu Latvijas iedzīvotāju labklājības idejas, valdība padziļina plaisu starp pamatnāciju un nacionālām minoritātēm. Tieši Krasta valdības laikā ar jaunu spēku tika grūsti cauri diskriminējoši likumi par valodu un par izglītību.

Otrais. Premjerministra izteikums par Latvijas uzņēmēju pārorientēšanu uz Rietumu tirgiem neiztur nekādu kritiku. Roda aizdomas, ka Krasta kungs, neskatoties uz to, ka kādu laiku ieņēma ekonomikas ministra amatu, neko nesaprot ekonomikā. Parunāsim par makrorādītājiem. No gada uz gadu mēs zaudējam arvien vairāk valūtas, palielinās maksājumu bilances negatīvais saldo. Katru mēnesi no valsts aiziet 25 miljoni latu. Un, izanalizējot statistikas datus, tas notiek tāpēc, ka samazinājušies ienākumi no pakalpojumiem, pārsvarā no ienākumiem, no tranzīta no Krievijas vai uz Krieviju.

Tajā pat laikā nepārtraukti aug ārējās tirdzniecības deficīts, īpaši ar Eiropas Savienības valstīm. Pēdējie notikumi un attiecību pasliktināšanās ar Krieviju tikai padziļina briedušo ekonomisko krīzi. Un ja, analizējot eksportu, visvairāk cietis Latvijas ražotājs, jo uz NVS valstīm mēs eksportējām zivju pārstrādātāju produkciju, pārtiku, tekstilizstrādājumus, ķīmiskās rūpniecības produkciju, elektriskās iekārtas. Tuvākajā laikā gaidāma cenu samazināšanās koksnes tirgū, un jūs labi zināt, ka pusi no mūsu eksporta uz Rietumiem aizņem tieši koksne. Vienlaikus ar Austrumu tirgus sagraušanu koksnes eksporta samazināšanās var ļoti negatīvi ietekmēt Latvijas maksājumu bilanci un pēc tam jau lata stabilitāti. Un, ja tas notiks, neviens neapturēs kapitāla noplūdi no Latvijas.

Ļoti grūti saprast tēzi par pārorientēšanos Latvijas zvejniekiem, jo pagājušā gadā viņi objektīvu iemeslu dēļ gandrīz pārtrauca zvejot Atlantijas okeāna ūdeņos. Un šodien Krievija viņiem būtiski sašaurināja zvejošanas kvotas savos teritoriālajos ūdeņos. Šajā kontekstā Ministru kabineta vadītāja vārdi vienkārši nozīmē zvejniekiem nozares iznīcināšanu. Līdz šim brīdim Krasta kungs neatbildēja ne uz vienu uzņēmēja jautājumu. Pēc manām domām, diemžēl Krasta kungs šeit nepiedalās sēdē, bet es griežos tieši pie viņa, pārāk bieži Krasta kungs atkārtoja, ka nedzird no oponentu puses nekādus konkrētus priekšlikumus. Lūk, mani priekšlikumi.

Pirmkārt, ir jāpārskata Pilsonības likums ar mērķi nomainīt visas violetās pases uz zilajām pilsoņu pasēm. Otrkārt. Ir jāpārtrauc krievu skolu piespiedu reorganizācija... nacionālo minoritāšu otrās šķiras skolas, kurās apmācību latviešu valodā veiks krieviski runājoši pasniedzēji, tādējādi mēs iegūsim neizglītotus bērnus, kuri normāli nezinās nevienu valodu un kuriem nebūs nekādu izredžu uz tālāko izglītību. Ticiet man, daudz efektīvāka būs bērnu dabiska pāriešana latviešu skolās un stipra latviešu valodas apmācības sistēma, kura labi finansējas no valsts puses. Treškārt. Ir jāveic dziļa Latvijas uzņēmējdarbības tirgus analīze, lai izpētītu šīs darbības izdevīgumu Latvijas budžetam un pārstrādājošai rūpniecībai. Jo pārstrādāšana un pakalpojumi ir Latvijas ekonomikas pamatpriekšrocības. To attīstīšanai mums jāpieliek visas pūles, atmetot politiskās ambīcijas.

Ja Krasta kungs ir tiešām ieinteresēts Latvijas, bet ne savas partijas uzplaukšanā, mani priekšlikumi neliksies viņam nepieņemami. Pretējā gadījumā mūs gaida grūti laiki. Un tieši tāpēc es neesmu pārliecināts, ka Krasts spēs izvilkt valsti no krīzes, lūdzu balsot par neuzticību viņam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Odisejam Kostandam, frakcijas "Latvijai" pārstāvim.

O.Kostanda

(TKL). Godājamie kolēģi! Tautas kustība "Latvijai" nepiedalīsies šajā balsojumā, jo uzskata to par nelietderīgu un situācijai neatbilstošu. Tautas kustība "Latvijai" ir strādājusi visus šos gadus opozīcijā, Krasta valdībai esam strādājuši konstruktīvā opozīcijā, piedāvājot alternatīvus risinājumus Pilsonības likumā, nodokļu politikā, sociālajā sfērā, pensiju politika ir sava izstrādāta, frakcijas "Latvijai" aizsardzības koncepcija, nacionālās drošības koncepcija un tā tālāk. Mums visur ir izstrādāta konstruktīva alternatīva politika, bet šodien mēs nepiedalāmies balsošanā ne jau tāpēc, ka nostātos valdības pusē, nē, mēs neesam valdošā koalīcijā, kaut gan uzskatām, ka šajā situācijā, kad valsts iekšpolitiskais stāvoklis tiek zināmā mērā destabilizēts ārējo spēku ietekmē, bija jāveido krīzes pārvarēšanas valdība no visiem Saeimā pārstāvētiem konstruktīviem politiskiem spēkiem, bet tā kā tas nav noticis, mēs paliekam konstruktīvā opozīcijā.

Kāpēc mēs nepiedalāmies balsošanā, kāds ir šis galvenais cēlonis? Pirmkārt, tad ir tas, ka mēs redzam, ka ir notikusi pēdējo nedēļu laikā, pēdējo pāris mēnešu laikā vesela gara notikumu ķēde, arī plānoti ekonomisko sankciju pasākumi pret Latviju, lai Latviju starptautiski diskreditētu un radītu tagadējo situāciju. Šie notikumi ir speciāli izraisīti, lai Krievija saglabātu ietekmi Latvijā, un sauklis, kas tiek nepārtraukti izbļauts, ne vairs tikai vienkārši skandēts, ir tas, ka Latvijā, lūk, tiekot apspiesta krievu minoritāte. Protams, neviens neievēro to, kādā situācijā ir tāda pati krievu minoritāte, pieņemsim, padomju Vidusāzijas republikās, tajā skaitā Turkmēnijā, kur nesen mēs bijām ar Tautas kustības "Latvijai" līdzpriekšsēdētāju Joahimu Zīgeristu, lai uzstādītu piemiņas krustu un piemiņas plāksni lielam mūsu valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, mēs redzam, ka, piemēram, no Turkmēnijas krievi bēg bēgdami, mūk burtiski prom no turienes, izrok kapos arī savu piedrīgo mirstīgās atliekas un ved projām, tur viņi patiešām tiek diskriminēti. Latvijā pilnīgi katram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka Latvijā nelatvieši — krievi — dzīvo daudz labāk nekā pašā Krievijā, nerunāsim nemaz par Vidusāzijas republikām. Un, lai atjaunotu savu ietekmi Latvijā, savu politisko un ekonomisko ietekmi Latvijā, Krievijas valdība vēlas iekšpolitisku strīdu rezultātā destabilizēt situāciju valstī un izveidot kādu marionešu valdību, kas varbūt būtu ļoti līdzīga pat 1940.gada augusta Kirhenšteina marionešu valdībai. Mēs nevēlamies, lai Maskava spētu šādi ietekmēt mūsu Latvijas valsts turpmāko attīstību, mēs nevēlamies pieļaut to, ko Maskava tik ļoti grib, tas ir, izolēt Latviju no Rietumiem, lai mums nebūtu nekāda iespējama saikne ar Rietumvalstīm, un pie šīs pārliecības arī paliekam.

Mēs esam par vienlīdzīgām un draudzīgām attiecībām ar Krieviju, bet nekādā ziņā mēs nedomājam, ka būtu jāmetas ceļos Maskavas priekšā, un mēs to arī nedarīsim. Tie latviešu politiķi, kas tagad nostājušies, lai realizētu šīs Maskavas intereses Latvijā, tie ir jānosauc īstajā vārdā, tie ir mūsu valsts nodevēji.

Kā tad Krievija gatavojās to pasākumu ķēdei, kas tika pēdējo nedēļu laikā, pēdējo pāris mēnešu laikā īstenota? Līdz 1995.gada beigām valdīja zināma pasivitāte Krievijas politikā attiecībā pret Baltijas valstīm, ja neskaita dažus atsevišķus retoriskus paziņojumus, būtībā kas vairāk bija saistāmi ar iekšpolitiskās situācijas... iekšpolitisko situāciju pašā Krievijā, bet jau pēc šīs Saeimas ievēlēšanas, jau 1996.gadā aizvien lielāku un lielāku aktivitāti var vērot no Krievijas puses. Piemēram, Krievijas valsts domē bija vērojama intereses palielināšanās par Baltijas problēmām, sevišķi varēja redzēt negatīvas attieksmes pieaugumu atsevišķos jautājumos par Baltijas vēlmi iestāties NATO, robežjautājumu risināšana, tajā skaitā teritorijas pretenzijas par Abrenes atgūšanu un tā tālāk. It sevišķi situācija izmainījās pēc tam, kad Latvija pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju, jo, kā zināms, tas pilnīgi neatbilst Krievijas situācijas vērtējumam, Krievija joprojām faktiski pēc būtības uzskata, ka nekad nav Baltijas valstis okupējusi, un šo pozīciju diemžēl līdz šim nav mainījusi. Tas rāda arī to, ka tā nebūt arī negrasās atteikties no savas ietekmes saglabāšanas vai atkal atjaunošanas Baltijas valstu reģionā. Un šajā sakarā 1997.gada 11.februārī tika pieņemts tāds dokuments, kura nosaukums ir "Krievijas ilglaicīgā politika attiecībā pret Baltijas valstīm". Krieviski tas skan "Dolgovremennaja ļiņija Rossii v otnošeņii Baltijskih stran", un tajā tika noteikti Krievijas stratēģiskie mērķi Baltijas valstu reģionā un pavērtēsim attiecībā uz šiem stratēģiskiem mērķiem šo pēdējo nedēļu, pēdējo mēnešu notikumus Latvijā. Kādi bija seši galvenie problēmu bloki šajā dokumentā, kuru es tikko nosaucu? Pirmais, kā viņi raksta, drošības aspekti. Tika norādīts šajā dokumentā, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO ļoti negatīvi ietekmētu, lūk, konstruktīvas sadarbības modeļu izveidošanos reģionā. Un otrs jau, tātad tas ir pirmais, par ko Krievija tik ļoti uztraucas, lai nepieļautu Latvijas, piemēram, uzņemšanu NATO, tāpat kā citu Baltijas valstu.

Otrs jautājums, tā saucamais tautiešu interešu vai tautiešu tiesību aizsardzības jautājums Baltijas valstīs, un uzsvērtas arī prioritātes. Un tās ir: pilsonības piešķiršana visiem Latvijas un Igaunijas krievvalodīgiem iedzīvotājiem, kuriem uz neatkarības pasludināšanas brīdi bija pastāvīgs pieraksts šajās valstīs. Tātad, lūk, šis pilsonības nulles variants. Tāpēc arī šodien, kad nodevām izskatīšanai Pilsonības likumu, te būtu jāņem vērā, ka Krievijas spiediens ar to nemazināsies. Ir Latvijas valstij jāietur pilnīgi cita skaidra līnija, bet nevis padodoties spiedienam, ar to spiediens nemazināsies, jo tas ir viņu stratēģiskā līnijā šeit paredzēts, ka pilsonības nulles variantu panāk Latvijā un Igaunijā.

Tāpat trešais, šeit ir runāts par ekonomiskiem sakariem, ceturtais — par Krievijas un Baltijas robežu starptautisku noformēšanu, kur dokumentā skaidri uzsvērta arī nostādne, kas saista robežu jautājumu atrisināšanu tikai kontekstā ar konkrētiem pasākumiem krievvalodīgo stāvokļa uzlabošanai. Un tā tālāk — piektais runā par krimināliem draudiem, sestais — par kultūras jomas jautājumiem. Bet, lūk, redzam, ka, balstoties uz šī dokumenta, arī notika pagājušā gadā intensīvs darbs, lai izzondētu, kādus pasākumus varētu veikt Baltijas valstīs tā īstenošanai. Un parādījās arī teorētiskas diskusijas kā, piemēram, pagājušā gada maijā reakcionārā, šovinistiskā laikrakstā "Zavtra" tika publicēta it kā neatkarīgā Krievijas aizsardzības viena no ekspertiem Surikova viedoklis, tā ir persona, kas ir ļoti tuvu stāvoša Krievijas bruņoto spēku ģenerālštābam, kas arī analizēja dažādus aspektus Krievijas interešu aizsardzībai Baltijas reģionā. Un, piemēram, kā atkal šeit svarīgākais uzsvērts, lai nepieļautu Baltijas valstu tuvināšanos NATO, iestāšanos NATO. Un šajā sakarā kā viens no ļoti svarīgiem uzdevumiem tika izvirzīts regulējama haosa taktika, situācijas destabilizēšana šajās valstīs, dažādu nemieru rīkošana un tā tālāk.

Tieši, es domāju, šo nostādņu sakarībā arī ir jāredz notikumu ķēde, kas norisinājās pēdējos pāris mēnešos Latvijā. Es domāju, tad, kad mēs šeit, Saeimā, apspriedām pirms neilga laika mūsu attieksmi pret notikumiem Irākā, par vienības sūtīšanu tur, arī tas bija atkal tas, kas, protams, Krievijas attiecīgos reakcionāros vecos komunistiskos spēkus, kas joprojām tur ir vadībā, kaitināja, protams, šī Latvijas nostādne. Kā tad tā, Latvija atkal demonstrē zināmu proamerikānisku līniju. Un, protams, arī tāpēc tas paātrināja šo pretpasākumu veikšanu pret Latviju, lai vienreiz parādītu gan Latvijai, gan latviešiem, gan arī Rietumu valstīm, kas tad ir tas, kuram ir tā ietekme joprojām uz notikumiem šeit, Latvijā un Baltijas reģionā, un kas šeit var kaut ko iespaidot. Tas bija tāds signāls Rietumiem, sak, Rietumu valsts, ja jūs negribat sev nepatikšanas, tad turieties tālāk no Baltijas valstīm. Un Krievija gribēja šādu propagandistisku mērķi sasniegt, tad jāsaka, ka zināmā mērā tas viņai arī izdevās, jo var redzēt, ka daudzās Rietumu valstīs ļoti ātri uzņēma ne tikai žurnālisti, bet pat politiķi, kā, piemēram, Itālijas nožēlojamais ārlietu ministrs Dinī, kas pilnīgi sāka Maskavas noti momentā uzturēt un runāt — kā tā, ja tiešām tas stāvoklis ir tik briesmīgs, kā Maskava iztēlo krievvalodīgiem Latvijā, tad, protams, ir liels jautājums un pat vairāk nekā jautājums, vai Latviju varētu uzņemt Eiropas Savienībā un tā tālāk. Lūk, šī Krievijas inspirētā darbība pēdējās nedēļās, pēdējo pāris mēnešu laikā Latvijā ir tieši vērsta uz to, kā es jau sākumā uzsvēru, izolēt Latviju no Rietumiem, lai nebūtu iespējama turpmāk saikne ar Rietumu valstīm, nepieļaut Latvijas iestāšanos NATO, Primakovs ar šo darbību arī lielā mērā stāda varbūt vēl stratēģiju plašāk ar pretamerikāniskas frontes veidošanu. Es domāju, ka tas ir viens liels gājiens vērsts ne tikai pret Latviju, bet arī vērsts lielā mērā pret Amerikas Savienotajām Valstīm, šī provokāciju ķēde, kas Latvijā tika izraisīta, tā kā pie šī vērtējuma Tautas kustība "Latvijai" paliek, un mēs uzskatām, ka Krievijas galvenais mērķis ir šobrīd panākt to, lai Latvija un arī pārējās Baltijas valstis atteiktos no iestāšanās NATO, tad pakāpeniski panākt šeit savas ekonomiskās ietekmes, ekonomiskās varas nostiprināšanos un pēc tam arī politiskās varas nostiprināšanos Latvijā un varbūt arī visā Baltijas reģionā.

Lielā mērā pie tā, ka diezgan sekmīgi šo pēdējo pāris mēnešu notikumos Krievijai izdevās situācijas destabilizēšana Latvijā, pie tā ir vainojama, protams, valdošā koalīcija, kas savlaicīgi neveica pārdomātus soļus, lai nedotu šādus ieročus Krievijas attiecīgo struktūru rokās, es domāju, pie tā ir zināma vaina jāuzņemas arī Rietumu valstīm, nu kaut vai tas, ka uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā tika uzaicināta Igaunija, bet ne Latvija un Lietuva, bija viens zināms signāls Krievijai, ka Latvija un Lietuva nav tik interesantas vēl priekš Rietumiem, un Krievija varētu aktīvāk padarboties, lai šīs zemes varbūt paliktu tieši tās ietekmes sfērā. Lūk, analizējot visus šos notikumus un notikumu cēloņus un to sekas, mēs, Tautas kustība "Latvijai", tāpēc nepiedalīsimies šobrīd šajā balsojumā par neuzticības izteikšanu valdībai. Mēs nepiedalīsimies procesos, kas ir vērsti uz mūsu iekšpolitisko strīdu starp partijām saasināšanu un situācijas destabilizēšanu valstī. Mēs aicinām visus Latvijā dzīvojošos latviešus, krievus un cittautību cilvēkus apvienoties par Latvijas brīvību un neatkarību, lai visu tautu un ticību cilvēki varētu sadzīvot šeit mierā un saticībā, bet mēs nepadosimies Maskavas spiedienam, saglabāsim vēsu prātu un taisnu muguru. Tāpēc kustība "Latvijai" nepiedalīsies šajā balsojumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, bija patīkami dzirdēt to, ka kustība "Latvijai" šajā gadījumā savā veidā netraucēs Krasta galerta trīcināšanās turpināšanu. Protams, Latvijas pētersīlis būs labs pie Krasta galerta, vienīgais man, klausoties cienījamo Kostandas kungu vai pat biedru Kostandu, kas labi iepazinies ar "Zavtra" publikācijām, man vienīgais radās bailes, lai kopā ar Vidiņu kungu, rokās sadevušies, neizlec ārā pa Saeimas loga ar kliedzieniem: "Krievi nāk!". Man liekas, šajā gadījumā mums daudz nopietnāk jārisina Krasta valdības ietekme uz reālo ekonomiku. Un, protams, labi, ja Kostandas kungam ir tāda informācija, ko Krievijas specdienesti te plāno, man tādas informācijas nav. Bet šajā gadījumā diemžēl "Latvijai" atsakās no sava Zīgerista kunga viedokļa. Nu, tad turpināsim, saglabāsim šo galertu, vienīgais, protams, "Saimnieks" ar naglu to ir kaut kur piesitis, nu un apkārt vēl trīcināsies arī "Latvijai". Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu nepakļauties, piedodiet, Gunta Ulmaņa ietekmei un draudiem atlaist parlamentu. Man liekas, pēdējā laikā visiem prezidentiem sākās tāda īpatnēja tieksme, ja negrib Krievija atbalstīt premjerministru, tad draud Krievijas domei ar atlaišanu, Ulmaņa kungs lido uz Ameriku vai uz kurieni, tur lido un atkal saka, ka, ziniet, var jau arī šito Saeimu atlaist. Tā ir laikam pavasara kaut kāda prezidentu krīze. Un tādēļ es aicinātu parlamentu nebaidīties no Ulmaņa kunga draudiem, it sevišķi īpatnēji, parlamentārā valstī Ulmanis sāk sevi uzskatīt laikam kā prezidentu ar milzīgām tiesībām. Tāpat es uzskatu Ulmaņa kunga argumentu, ka nav iespējams sastādīt valdību, par klaju demagoģiju. Es varu pateikt reāli, ka Tautas saskaņas partija, ja vajadzēs veidot šādu valdību, ir spējīga uzņemties atbildību, mums ir arī kandidatūras. Un, protams, var jau "Tēvzeme" smieties, bet nu savā laikā arī, kad "Tēvzeme" atradās opozīcijā 5.Saeimā, Tabūna kungs, par jums arī smējās.

Un neviens tāpat neticēja tam, ka jūs varētu būt kādreiz valdošā vairākumā. Un tādēļ tā ir dzīves realitāte. Un mums arī ir kandidatūras uz premjerministra amatu, un tieši reizēm tanīs momentos, kad lielie nevar šo galertu sadalīt, tad mazais ir taisni tas, kas atradīs šo dominanti, kas būs spējīgs normāli organizēt valsts pārvaldi, un nevajag baidīties. Ja arī "taurētāji" pēkšņi atbalsta Krasta valdību, un būs "Tēvzemei" un "taurētājiem", tad tas ir ļoti labi, to arī savā laikā cienījamie kolēģi no vairākuma teica, ka nevar būt. Cienījamais Prezidija pārstāvis teica: "Kur tad ar taurētājiem." Tagad taurēsit kopā, iespējams. Tā ir mūsu Latvijas realitāte. Tādēļ es uzskatu, ka, cienījamie kolēģi, nevajag pakļauties ne prezidentu, ne arī kaut kādu citu grupējumu ietekmei. Diemžēl patiešām šodien man gribas pateikt, ka pareizi izdarīja Veldres kungs, ka aizbēga no "Latvijai" projām. Patiešām arī "Latvijai" ir pazaudējusi savu seju.

Es atceros uzticības balsojuma prasību, kad "Latvijai" aktīvi uzstājās pret uzticības balsojumu Krasta valdībai. Un paiet nepilns mēnesis vai nedaudz vairāk par mēnesi, un "Latvijai" šodien saka: "Nē, Krasts ir labs vīrs!" Tad kāda ir morāle? Par to, ka Vidiņš var bļaut tikai no vietas. Nāciet, Vidiņa kungs, šeit uz tribīnes un izsakiet savu viedokli, nevis kliedzat no vietas! Ja kaut kas maisa jums sēdēt uz vietas mierīgi, tad nevajag klaigāt!

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku, es aicinu šinī gadījumā izteikt neuzticību Krasta valdībai. Un mierīgi risināt jautājumu par jaunas valdības sastādīšanu, kas radītu reālu ekonomisko dinamiku Latvijas valstī. Latvijai ir jābūt tanī starpposmā, tanī tiltā starp Rietumiem un Austrumiem. Un mums ir reāli jārealizē šī politika, un tad būs, ka mūsu uzņēmēji arī spēs attīstīties.

Mēs neesam dzirdējuši no Krasta kunga nevienu loģisku argumentu par to, kā tiks pārtransformēta Latvijas ekonomika. Nu nav neviena argumenta! Ir tikai skaņas un trokšņi no "Tēvzemei" puses. Es nezinu, vai ar tiem varēs pastāstīt biznesmeņiem, vai varēs bezdarbniekiem ar šo izskaidrot, ko viņiem darīt. Kādēļ Latvijas ekonomika piecu gadu laikā vai desmit gadu laikā nav transformējusies? Tāda pusgada laikā viņa transformēsies? Meli, demagoģija. Klasiska demagoģija.

Cits jautājums: ko darīsim mēs ar šiem cilvēkiem, kas būs bezdarbnieki? Vai Latvijas budžetā ir līdzekļi, lai viņus pārkvalificētu, lai atvērtu citas darbavietas? Atkal nav atbildes. Uzņemieties atbildību, uzņemieties! Protams, nacionālie reformatori ar "zaļajiem" varēs stāstīt: ir jāsēj zālīte, jāpļauj mauriņš kopā ar Šķēli, iespējams. "Ceļš" stāstīs par to, ka mēs tagad iesim uz Rietumiem. "Tēvzeme" dejos tautas dejas. Protams, cilvēkiem būs ļoti interesanti, tikai vakarā nebūs zināms, ko viņiem likt maizes gabala vietā. Protams, varbūt varēs nolikt šprotu astes, ko Ulmaņa kungs iesaka. Protams, arī kā Aristids Lambergs te staigā ar labu sirdi un dāvā katram šprotu bundžiņas. Tikai jautājums: cik daudz cienījamam Lamberga kungam pietiks naudas? Tādēļ es aicinu šinī gadījumā nobalsot pret Krasta valdību, nebaidīties parādīt pozīciju, un tā nav pakļaušanās Krievijai, tā ir pakļaušanās normālai loģikai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienītie kolēģi! Klausoties Čerāna kungu, Kostandas kungu, man radās tāds iespaids, nu par Lujānu tur varēsit jūs parunāt. Man radās tāds iespaids, ka puisim dreb bikses, ka atlaidīs Saeimu. Redziet, Ulmaņa draudi un tā tālāk. Es domāju, nekas slikts arī nenotiktu, ja atlaistu Saeimu. Jo tik un tā mūsu Saeimas popularitāte tautā ir ļoti zema. Jādomā, ka nākošā Saeima arī būtu izvēlēta drusku daudzmaz populāra. Tā kā nav ko baidīties, jo Čerāna kungs uzskaitīja simtiem valdības neizdarību, par kurām katrā valstī valdību atlaistu. Bet tanī pašā laikā tai ir jāpaliek. Nu, lai tā paliek, ja Čerānam tā gribas.

Tagad otrs jautājums. Nevajag lamāt ne Tautas saskaņas partiju, ne neatkarīgos deputātus dažus, ne citus un apsaukāt par Krievijas pakalpiem jeb citādi. Es nedomāju, ka Tautas saskaņas partija, citi neatkarīgie deputāti, arī sociālisti, es nedomāju, ka mēs esam Krievijas kalpi. Neviens mēs Krievijai nekalpojam. Vienā otrā vietā, es domāju, ka taisni šie deputāti no Tautas saskaņas partijas būtu tie, kas vairāk dara Latvijas labā, vizmaz mēģina darīt, nekā jūs, "Tēvzemei un Brīvībai", un jūs, Pēteri Tabūn, vajag domāt ar galvu! Taisni jūs, jūsu partija un Krasts ir tie, kas taisni lej Krievijai uz Krievijas dzirnavām ūdeni. Tieši tie.

Vakar pat, Saeimā pieņemtais Valodas likums, ja tas netiks mainīts trešajā lasījumā, tā ir bumba ar laika degli. Ne tikai Krievijai, bet arī Eiropai un citur pasaulē. To mēs vēl redzēsim un piedzīvosim. Tad redzēsim, kas ir tie Latvijas draugi un kas ir tie Krievijas draugi. Tas jau šodien ir redzams. Es negribu runāt par politiku. Politika ir viena lieta, bet šodien sabiedrība un tauta grib paēst, grib būt apģērbta, audzināt bērnus, mācīt bērnus. Tāpat ekonomika, labklājība ir vajadzīga vispirms. Kur tā labklājība ir redzama?

Krasta kungs bija ilgu laiku ekonomikas ministrs. Tagad viņš ir premjers. Kas tad ir? Jūs paši uzskaitījāt visas tās nebūšanas. Kas tad notiek ar mūsu ekonomiku? Kas notiek ar Latvijas "Latvenergo" privatizāciju un citu stratēģisko objektu privatizāciju, kuru dēļ valsts paliks vispār bez īpašuma? Vispār. Kas tad ir valsts, kurai nekas nepieder? Nu tad varbūt privatizēsim armiju, policiju. Kāpēc mums, nu tad privatizēsim, kāpēc mums vajag cīnīties un uzturēt viņu, lai uztur citi, mēs tikai maksāsim nodokļus? Un mēs sanāksim parlamentā un lemsim likumus. Kad nebūs valsts kā tādas suverēnas valsts, lūk, tur ir tas jautājums.

Kāds šodien ir stāvoklis lauksaimniecībā? Nu kādā stāvoklī ir lauksaimniecība, kungi dārgie? Vai mēs esam kaut reizi nopietni piegājuši šim jautājumam? Ko lai dara tie simti tūkstoši zemnieku un viņu ģimenes locekļi, kam nav ne darba, ne iztikas vairs. Ko lai viņi dara? Tātad mums politiķiem par viņiem nav jādomā. Iznāk tā. Ko lai dara citu profesiju pārstāvji, kurām ir tāpat? Kas lai notiek?

Jūsu pašu premjers Krasts pagājušajā reizē atskaitē pateica skaidri un gaiši: ir reģioni, kuri atšķiras no citiem reģioniem ar sliktāku dzīves līmeni desmit reizes. Nu kur tas ir dzirdēts — desmit reizes. Es varu pateikt. Tas ir Latgalē. Tas ir Ziemeļaustrumvidzemē. Vai tad tas galu galā nedos ieganstu tam, lai tie paši latgalieši sāk vērtēt, vai mums palikt Latvijas Republikas sastāvā vai varbūt Krievijas apkampienos? Jeb rīkot savu Latgales "kanglabeš" valsti atsevišķu. Tā mēs darām, mīļie tautas brāļi no "Tēvzemei un Brīvībai" un jūsu valdības.

Es negribu vairāk runāt. Es tikai gribu pateikt, ka Krasta valdība ir degradējusies un viņai ir jādemisionē. Mums par to šodien vajadzētu nobalsot, ja mēs tā nopietni pieejam, ja mēs to šodien nedarām, nu tad grimsim tālāk un redzēsim, kas notiks pēc dažiem mēnešiem, un tas iespaidosies arī pēc dažiem gadiem. Un ļoti negatīvi, un to mēs piedzīvosim. To es jums pasaku. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viktors Kalnbērzs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet, ņemiet vērā, Kalnbērza kungs, ka līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Ja nepabeigsiet, tad runu varēsiet turpināt pēc pārtraukuma.

V.Kalnbērzs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Pašreizējā situācija mūsu valstī ir ļoti nopietna. Es pat raksturotu to par kritisku. Mūsu valdības politiskais un ekonomiskais kurss ir novedis mūsu tautu līdz krīzes līmenim, un tās politikas turpinājums draud ar katastrofālām sekām.

Mūsu iekšējai ekonomiskajai politikai raksturīgs negatīvisms pret rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanas attīstību. Nemazinās organizētā noziedzība, uzplaukst korupcija, sevišķi privatizācijas jomā. Nezināmu iemeslu dēļ mēs esam gatavi uz neizdevīgiem noteikumiem izpārdot mūsu valsts stratēģiskos objektus. Mūsu ārējā politika nav sabalansēta. Neatkarības gados mēs nebijām spējīgi nokārtot attiecības ar savām kaimiņvalstīm Austrumos. Neatrisinātas ir daudzas cilvēktiesību problēmas, un mēs panākam divkopienu valsts veidošanos Latvijā.

Es negribu atkārtot daudzas citas problēmas, par kurām runāja nesen Saeimas deputāti Jānis Ādamsons un Jānis Jurkāns. Es viņiem pilnīgi pievienojos. Uz tik nopietna un drūma fona man pilnīgi nav saprotama mūsu Ministru prezidenta Krasta kunga rīcība un viņa reakcija uz notikumiem. Es nevaru saprast, kā tāda ranga politiķis bez pierādījumiem a’priori piketu 3.martā pie Rīgas Domes nosauca par Krievijas provokāciju. Diemžēl tā bija mūsu rokām taisīta ķirurģiska operācija, kuru izpildīja terapeiti. Tikpat nesaprotama ir Guntara Krasta iniciatīva griezties Saeimā ar lūgumu —izteikt viņam uzticību tad, kad uzticība viņam bija un neviens Saeimā to neapšaubīja. Es neuzskatu, ka tā ir vesela cilvēka rīcība. Kā novērtēt diskusiju par to, vai Černomirdina kungs ielūdza Krasta kungu uz pārrunām vai ne. Guntara Krasta skaidrošana šinī jautājumā bija pārāk manā skatījumā bērnišķīga.

Tālāk — atliktais lidojums uz ASV. Tā arī palika neskaidrs, vai Guntars Krasts nav devies uz pārrunām uz ASV sakarā ar nopietno situāciju Latvijā, vai tāpēc, ka mūsu Ministru prezidentu neviens tur negaidīja. Varbūt minētie momenti nav tik svarīgi, bet tā ir, ka ne tikai no globālajiem faktoriem, ka arī no nepārdomātiem sīkumiem veidojas vadītāja un Ministru kabineta imidžs. Diemžēl Krasta imidžs un Kabineta imidžs ir ļoti negatīvs. Nepārdomātas iekšējās un ārējās politikas dēļ mēs panākam savu izolāciju pasaulē, un tā ir pārāk liela maksa par valdības politiskajām kļūdām.

Divdesmitajos gados Krievijas politbirojā maršals Budjonijs bija iecelts par atbildīgo par kultūru tikai tāpēc, ka viņš prata spēlēt akordeonu un dancot ar tupšanos. "Pļesatj v prisjadku".

Es nezinu, vai Guntars Krasts spēlē akordeonu vai ne, bet es esmu pārliecināts, ka mūsu ārlietu ministrs Birkava kungs prot dancot, pietupjoties Rietumu partneru priekšā. Diemžēl Krasta kungam un Birkava kungam ar iekšējo un ārējo politiku veicas daudz sliktāk nekā Budjonija kungam ar kultūru. Abiem šiem kungiem ir fantastiskas spējas un iespējas palielināt ienaidnieku skaitu mūsu valstī un ārzemēs, kā arī palielināt mūsu izolāciju. Kādus variantus mums piedāvā, lai uzlabotu ekonomisko un politisko situāciju? Priekšplānā izvirzot sen pazīstamus lozungus. Pārorientēt mūsu ekonomiku no Austrumiem uz Rietumiem.

Sēdes vadītājs.

Kalnbērza kungs, ir pienācis laiks pārtraukumam. Varbūt jūs turpināsiet pēc pārtraukuma.

V.Kalnbērzs.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

 

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpināsim plenārsēdi. Vārds Viktoram Kalnbērzam, pie frakcijām nepiederošam deputātam, turpināt uzstāties debatēs. Lūdzu!

V.Kalnbērzs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es turpināšu savu uzstāšanos. Priekšplānā izvirzās tagad senpazīstamais lozungs — pārorientēt mūsu ekonomiku no Austrumiem uz Rietumiem. Un lai šī pārorientācija nepataisītu mūs par kamikadzēm, mums piedāvā palielināt šprotu realizāciju iekšzemē un ārpus mūsu robežām. Es pievienojos mūsu Valsts prezidentam, ka mūsu šprotes ir kvalitatīvas un garšīgas. Es arī atbalstu Aristida Lamberga aicinājumu visiem deputātiem no katras algas pirkt vienu kasti ar šprotēm. Uzskatu, ka šprotu reklāmai jābūt valsts programmas sastāvdaļai. Būtu ļoti vēlams, lai mūsu premjers telekameras priekšā lietotu savā uzturā tieši šprotes, un lai to redz visa mūsu tauta. Un ja rezultātā premjers pieņemsies svarā un viņam uzlabosies sejas krāsa, tad šprotes lietos visi pilsoņi un nepilsoņi, lojāli un nejolāli. Mēs panāksim, ka visu saražoto šprotu produkciju paši arī apēdīsim un kļūsim neatkarīgi no Austrumiem un no Rietumiem. Tādā kārtā, atrisinot šprotu problēmu, mēs sasniegsim ne tikai bezdeficīta budžetu, bet arī valsts ekonomisko uzplaukumu.

Bet paliks tikai viena problēma — kā atriebties Krievijai un konkrēti Lužkova kungam par aktivitātēm pret Latviju? Es piedāvāju šādu atriebības variantu. Mums, Saeimā jāpieņem likums par Krievijas vodkas "Moskovskaja", "Stoļičnaja" un "Osobaja" importa aizliegšanu. Ja manam priekšlikumam pievienosies Jirgena kungs un mans kolēģis Vidiņa kungs, tad Krievijā strauji pieaugs nerealizētas "vodkas" pārprodukcija. Zināmā mērā tas būtu spoguļvariants mūsu šprotu problēmai. Īstenojot savu moratoriju uz Krievijas "vodku", mēs panāksim ekonomisko krīzi Krievijā un tai sekojošu Krievijas sabrukumu. Un tā nu būtu mūsu atriebība mūsu Austrumu kaimiņam par visu, tajā skaitā arī par Abreni. Es neuzskatu, ka mūsu Ministru kabinets, mūsu vadībā, veidojot savu tautas interesēm neatbilstošu politiku, balstās uz veselo saprātu. Pārāk dārgi mūsu tautai bija jāmaksā par valdības kļūdām, un nākotnē nāksies maksāt vēl vairāk. Mūs mēģina pārliecināt, ka situācija pagaidām nav tik drūma, bet jāņem vērā, ka mūsu politiskās un ekonomiskās izolācijas rezultātā mēs ar katru dienu strauji tuvināsimies katastrofai. Tāpēc nekavējoties jādara viss, lai šo katastrofu nepieļautu.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams atbrīvot no ieņemamajiem amatiem mūsu Ministru prezidentu Krasta kungu un ārlietu ministru Birkava kungu, izsakot viņiem neuzticību. Vislielākie nopelni mūsu valsts starptautiskajā izolācijā neapšaubāmi ir Krasta kungam. Man ir pilnīgi neizprotami, kā vienas partijas interešu dēļ cilvēks var kļūt akls un virzīt tautu uz katastrofu. Bet kā izskaidrot šo premjera pozīciju? Man rodas domas, ka nebūšanas, kas notiek ar mūsu premjeru, varētu saistīt ar sportu. Es ļoti cienu sportu un sportistus. Biju četrās olimpiādēs — Tokio, Minhenē, Monreālā un Maskavā. Biju delegācijas ārsts un zinu, ka dažreiz sports atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz organismu. Cik man zināms, Krasta kungs ir nodarbojies ar boksu. Es labprāt atbalstītu Krasta kunga izvirzīšanu par kandidātu olimpiskās uguns aizdedzināšanai olimpiādē Sidnejā, un ja Krasta kungam, tāpat kā Kasiusam Kļejevam, Muhamedam Alī, drusku trīcēs roka vai galva, visi sapratīs, ka viņš nodarbojies ar vīrišķīgu sporta veidu. Viņam aplaudēs ne tikai stadions, bet arī visa pasaule. Bet kas attiecas uz mūsu Ministru kabineta vadīšanu, tad es aicinu balsot par Guntara Krasta demisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Jānim Jurkānam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.Jurkāns

(TSP). Godātie deputāti! Es klausījos Čerāna kunga uzrunu jeb runu, kurā viņš mēģināja nolasīt deputātu uzvārdus, kuri atļāvās ierosināt neuzticības balsojumu Krasta valdībai, it kā mēģinot mūs pataisīt par kaut kādiem prokrievistiem jeb cilvēkiem, kas ir nobijušies no Krievijas spiediena vai kā citādi. Redzat, Tautas saskaņas partija savā politiskajā darbībā var lepoties ar to, ka mums ļoti bieži ir tiesības teikt: "Bet mēs jau sen tā teicām." Tad, kad tika rakstīts Pilsonības likums, mēs sen teicām, ka ir jābūt tā, kā to prasa civilizētā pasaule, ja mēs tajā gribam integrēties. Bet nē, mēs spītīgi iestājāmies pret vienu normālu, civilizētu likuma variantu, nonācām situācijā, kādā esam šodien. Patīk vai nepatīk, bet esam spiesti nevis paši aiz savas labās gribas jeb aiz izpratnes, pareizās izpratnes par lietu stāvokli, nu mēs esam spiesti to darīt tāpēc, ka mums vienkārši liek. Es domāju, ka tas ir diezgan pazemojoši, ja tu savā valstī esi spiests pieņemt likumus, kurus būtībā tu negribi pieņemt. Jo tu tiem netici, tie nav tavi. Tie tev ir uzspiesti. No tāda likuma būtībā nekas labs arī nevar iznākt, jo likums jau nav tikai likuma burts. Ir arī tāds jēdziens kā likuma gars. Bet tas ir tikai varbūt viens aspekts, par ko es tagad te runāju, jo tas svarīgākais principā jau ir, kāpēc mēs esam ierosinājuši neuzticības balsojumu. Droši vien lai atkal pēc kāda laika mēs varētu teikt: "Bet mēs jau toreiz jums teicām, ka šī valdība nespēs tikt galā ar tām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām, kas Latviju sagaida vēl šinī gadā." Un, protams, teikt, ka, jā, mēs jau to sen teicām, un it kā stāvēt malā un priecāties par to, ka mums tiešām nāksies iet caur kaut kādu krīzes variantu, nav patīkami.

Bet tā problēma ir tāda, ka šeit lielākā daļa kolēģu, jūs jau nevadāties šinī situācijā no valsts interesēm. Šobrīd jūs bija pārņēmušas pavisam kaut kādas citas intereses. Es zinu, ka daudzi cilvēki šeit reāli saprot, ka Krasts ar savu komandu, ar tādu komandu, kādu viņš ir izveidojis, viņš netiks galā ar problēmām. Vienkārši viņš nevar, nespēj to izdarīt. Es esmu runājis ar ļoti daudziem biznesmeņiem, lielu banku vadītājiem. Nu nav, es tiešām neesmu ar nevienu nopietnu biznesmeni runājis, kurš teiktu: "Mums nav svarīgi, kādas ir attiecības ar Krieviju." Nav neviena. Visi saprot, ka tas ir šodien viens no svarīgākajiem jautājumiem — sakārtot attiecības ar Krieviju. Saprotat to, ka Krasta valdība nekad to nespēs izdarīt. Viņa nespēs izdarīt tāpēc, ka, te jau kolēģi par to runāja, Maskava šodien atsakās ar šo cilvēku runāt tāpēc, ka viņš pārstāv partiju, kas ir klaji antikrieviska, tas ir viens. Otrs, arī ārlietu resora vadītājs Birkava kungs, viņš līdz šim nav spējis sakārtot attiecības un nespēs arī uz priekšdienām. Un būtībā, ja mēs runājam par mūsu ārpolitiku, mēs... Es gribētu, ja mēs kādreiz par to diskutētu, lūdzu, kolēģi, pasakiet man, kas labs ir izdarīts ārpolitikā? Nosauciet kaut vai vienu ārpolitisku panākumu. Vai mēs esam sakārtojuši attiecības Baltijas valstu starpā? Mums joprojām nav jūras līguma ar Lietuvu. Vai mums ir robežlīgums ar Krieviju? Mēs jau varam te mētāties ar apvainojumiem pret Krieviju, ka redzat, mēs it kā esam gatavi, un tā tālāk. Bet jūs jau ziniet, ka, lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi.

Tālāk. Mēs taču ļoti labi atceramies, kā mums šeit solīja Eiropas Savienība jau rīt uz brokastu laiku. Pēc tam solīja NATO. Un kur mēs esam šodien? Igaunija ir tā valsts, tā Baltijas valsts, ar kuru Eiropas Savienība ir iesākusi sarunas par iestāšanos šinī struktūrā. Es gribētu tiem deputātiem, kas domā, ka Eiropas Savienība ir viena politiska organizācija, viena politiska struktūra, kur uzņem savā vidū dalībvalstis tikai tāpēc, ka viņas ir varbūt maziņas jeb vārgas, jeb kāds viņām kādreiz bērnībā ir pāri izdarījis. Tā tas nenotiek. Tur ir vajadzīgi zināmi ekonomiski rādītāji, ar kuriem Latvija diemžēl šodien lepoties nevar. Mēs zinām, tie, kas zin, kas grib zināt, ka 1998.gada beigās Eiropas Savienība atkal rakstīs ziņojumu par Latviju. Un mēs zinām, ka mums ir jādod šai struktūrai atskaiti par to, ko mēs esam izdarījuši šī gada laikā pēc tam, kad mēs saņēmām pirmo ziņojumu no Eiropas komisijas, kas bija samērā negatīvs. Vai mēs varēsim lepoties ar kaut kādiem panākumiem? Protams, ka mēs nevarēsim to izdarīt. Un tas vēl atmetīs mūs tālāk tajā garajā rindā, kas stāv, lai iestātos Eiropas Savienībā.

Tāpēc, izejot tieši no šiem apsvērumiem, nevis no kaut kādām šaurām politisko partiju interesēm, mēs iestājamies par to, ka šai valdībai ir jāaiziet. Un es zinu, ka daudzi no jums piekrīt, ka būtībā man ir taisnība, ka tiešām šai valdībai ir jāaiziet. Bet jūs vadaties šobrīd nevis no Latvijas interesēm, bet gan no kaut kā pavisam cita. Tas ir šausmīgi nožēlojami. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Es beidzamajā nedēļā sāku lasīt grāmatu pa jaunu. To grāmatu es pirmo reizi redzēju pirms 6.Saeimas vēlēšanām. Tā tika izdota visiem Vienības partijas aktīvistiem. Un tanī grāmatā varbūt visšausmīgākie vārdi ir apmēram šitādi: "Tauta ir aitas, un mēs tie vilki." Un vai jūs zināt, kas notiek, kad vilki tiek aitās? Tās aitas aiztaisa savas acis ciet un cer, ka kaut kas labāks notiks nākotnē. Bet jūs zināt, kas notiek. Tie vilki plēš un plēš, un plēš.

Šorīt, nākot uz Saeimu, es satiku piketus. Labi, drošsirdīgi, nacionāli noskaņoti cilvēki, glābjat Krastu, aizstāvat Krastiņu... un es tiem cilvēkiem mēģinu skaidrot, ka jā, es nebalsošu pret tēvzemiešiem jeb viņu valdību, tad es nebalsošu par, un viņi it kā nesaprot, jo, redzi, viņiem tās acis ir ciet, un viņi neredz, kas šeit notiek. Es negribu atļaut, ka šeit viss sabrūk. Es gribu, lai kāds būtu atbildīgs, lai tauta var vēl vērot un saprast. Redziet, mums šeit taisās liela teātra spēle. Liela daļa tautas ieklausīsies un teiks — oi, krievi nav ar mieru sadarboties ar Krastu, tāpēc Krasts laikam ir latviešu tautas varonis. Mēs esam piemirsuši, ka cīņa ir pret komunistu — vai viņš ir krievs vai latvietis un ne pret krievu. Un tie komunisti mūsu vidū šeit sēž un tēlo. Mums ir, kā Tautas saskaņas partija saka, jāspēj sadzīvot ar mūsu kaimiņu krievu. Un mums ir jāizspļauj no mūsu sabiedriskās dzīves komunistus, mūsu latviešu komunistus, kas sēž šeit, Saeimā, kam ir bijuši lieli amati tur un tagad un kas mūsu tautu plosa tāpat kā tie vilki. Tautai ir jāatklāj savas acis vaļā un jāsāk saprast, kuri tad ir tie vilki. Ļoti maz ļauna mūsu tautai ir izdarījis kāds no Krievijas. Tas ļaunums, kas mums ir pēc tam, kad mēs dabūjām neatkarību, tas ļaunums, kas ir pēc tam rasts, ir mūsu pašu vilku radīts. Es šeit skatos uz tiem pulkiem, kas tagad saplūdīs atpakaļ ar "Tēvzemi un Brīvību", lai plosītu tautu tālāk, es skatos uz "Tēvzemes un Brīvības" rindām un redzu tur dažus labus, godīgus patriotus, bet aitas, un tad es redzu viņu pirmajās rindās vilkus. Es skatos uz "Saimnieku" — tāpat liela daļa ir vilku. Daži labi cilvēki — aitas, un iet ar tiem vilkiem.

Es skatos uz "Ceļu". Tāpat. Vai mēs, šitā Saeima, nevarētu vienkārši izspļaut tos vilkus? Un varbūt šeit paliktu kādi piecdesmit. Un pēc partijas sistēmas tos piecdesmit, kurus mēs izmestu ārā, viņi tiktu atvietoti. Un mēs varētu simt deputāti visu vest par labu. Kā mūsu ārpolitiku, tā mūsu Labklājības ministriju, tā mūsu Transporta ministriju, tā mūsu privatizācijas aktivitātes. Bet ko mēs nedrīkstam pieļaut, draugi, tā ir pilnīga bezatbildība. Es piekrītu gandrīz katram vārdam, ko mani draugi Tautas saskaņas partijā ir teikuši, piekrītu katram vārdam, ko partija "Latvijai" ir teikusi, bet tā problēma ir tāda — ja mēs atstāsim valsts bezvaldību, nebūs vainīgais jeb vainīgais būs tas, kas gāza to valdību vai negāza, un tie vilki plosīs.

Nāks priekšā tagad referendums. Tauta negrib to naturalizācijas programmu, kas notiek, un es ticu, ka mūsu nepilsoņi to negrib. Ja viņi negrib būt latvieši, tad viņiem ir jādod palīdzība, lai brauktu tur, kur viņi grib braukt. Tas nav pret mūsu nepilsoņu interesēm. Mums ir ar Krieviju jānolīgst par Abreni, bet ne no viņas jāatsakās. Lai maksā īri un lai abreniešiem pieder tā zeme, kur viņi ir, lai viņiem būtu brīvas robežas krustošanas iespējas. Atradīsim kādu risinājumu. Bet visvairāk atstumsim to ekonomisko teroru, ko tie vilki ir mums uzgāzuši.

Dievs nav lāstījis mūsu zemi. Mums ir viens no labākajiem, devīgākajiem klimatiem pasaulē. Mums ir skaista daba un jūra, un ielejas, un ainavas. Mums ir strādīga tauta. Mums ir tranzīta ceļi, kuriem vajadzētu mūsu tautai pelnīt daudz, daudz bagātības. Bet ir tie vilki. Un mēs braucam pa laukiem, un mēs redzam ražotnes un mājas pabeigtas, mēs redzam skolas, kuras kādreiz tauta būvēja, kuras vairs nav skolas, kuras jau kļuvušas par izlaupītām ēkām, un mūs posta vilki. Un tautai ir kaut ko jādara pret tiem vilkiem. Viņiem tās acis ir jāattaisa. Tāpēc, ka tam vilkam ir virsū "Tēvzemes un Brīvības" karogs vai "Latvijas ceļa" karogs, vai Kārļa Ulmaņa Zemnieku savienības karogs, tas nenozīmē, ka viņš nav vilks. Viņš ir maldīgs vilks. Viņš tautai stāsta vienu un dara tieši pretējo. Un jūs šeit, kas sēžat, kas ir tās aitas, jūs zināt, ka es jums stāstu patiesību. Un jums ir bailes. Jūs domājat, ka jūs aiztaisīsiet acis ciet un jūs tiksiet glābti, jūsu dēli un mazdēli tiks glābti no tā posta. Nē, draugi! Tas vilks plēsīs un plosīs, un klusi ņirgājas par jums.

Cik no mūsu tautas tiek izzagts, teiksim, vien ar Latvijas privatizāciju! Ar "Latvenergo" privatizāciju. Miljardi! Un šeit runā par tūkstoš latu kukuļiem. Tās ir pilnīgi niecīgas summas, par ko jūs pārdodat jūsu tēvu zemi. Un kā tie vilki slēpjas! Pieprasīts bija, lai man iedod sarakstu par tiem zemes gabaliem un īpašniekiem, kuriem mēs pārdosim zemi, kas viņiem tagad ir lietošanā, par sertifikātiem. Man nedod. 700 cilvēki dabūs kopumā kādus 600 miljonu... atvainojos.... 700 miljonu kopumā dāvanu, bet kuri — mums nestāstīs. Un nedod to informāciju. Un atbildīgais kungs, kas šeit sēž Saeimā, pat saka, ka man nedos. Bet es prasu to informāciju. Un man nedod. Mēs tiekam izzagti viskautkādos līmeņos.

Un visvairāk tiek izzagts mūsu gods. Mūsu varoņi Otrā pasaules kara laikā, kuri ņēma bruņas, lai aizstāvētu Kurzemes katlu, tie tagad it kā esot fašisti. Piemirsts ir, kā daudzi no viņiem tik krasi izturējās pret vāciešiem, ka viņus sodīja uz nāvi. Pasaules nogrupējumu... "kurelieši", kā mēs viņus saucam. Nē, viņi visi ir fašisti, un mēs nevaram viņus vairs godināt... Un zini, mūsu Māra Grīnblata kā izglītības ministra laikā, iznāca grāmata, ka tikai daži no tiem, kas tika aizsūtīti uz Sibīriju, bija nevainīgi. Monumentu, pieminekli mūsu varoņiem, kuri gāja bojā tāpēc, ka viņi bija latvieši un nebaidījās, izcieta, mēs viņiem pieminekli nespējam uzbūvēt... mums it kā naudas trūkst. Un zināt, kāpēc? Tāpēc, ka šeit ir tie vilki. Tie komunistu kangari, kas sadarbojās ar okupantiem, kas sūtīja un tiesāja cilvēkus uz Sibīriju, tie sēž starp mums. Un viņi lemj. Un viņi atkal ies pie tautas, stāstīs savus melus, rādīs uz saviem zīmogiem un uz saviem krekliem un teiks, es tēvzemietis, man tēvzeme un brīvība ir svēta, man Kārlis Ulmanis ir svēts... Zemnieku savienība... skat, kas ir noticis ar mūsu laukiem... Un it īpaši mūsu Dilbas un citu cilvēku vadībā. Latvijas neatkarības partija... Kiršakmens vai Kirštains, es nezinu, bet grib mūs pataisīt par neatkarīgiem? Mīļais, mēs nedrīkstam domāt bez kaut kāda Eiropas augstā komisāra! Neatkarība... Tu zini, kas tas vārds ir, Sļivkin? Atrodi sev bibliotēkā vārdnīcu — Latvijas neatkarības partija .... neatkarība... "Tēvzemei un Brīvībai" un "Saimnieks"... kas māk saimniekot ar citu cilvēku mantu un iebāzt savā kabatā... Izspļausim tos vilkus no mūsu vidus. To tauta darīs. Ir "Helsinki—86", kas jūs, "Tēvzemes un Brīvības" veči, noslaucīs. Ir Tautas kopa "Brīvība", kas ievadīs saimniecību Latvijā. Ir Sieviešu partija, kas saudzēs mūsu brūces. Ir Latvijas atdzimšanas partija, kura pulcinās mūsu studentus un mūsu profesionāļus, un sportistus. Es ceru, ka mēs sadarbosimies labi arī ar tiem, kas grib tautai labu, pat ja mums šur tur ir domstarpības ar tautas kopu "Latvijai"... tautas kustību "Latvijai" un ar Tautas saskaņu, jo tur tie vilki ir mazāk nekā citur. Bet tie vilki, kas ir atsūtīti no ārzemēm, kas mums stāsta amerikāņu stāstu — mēs taču Latvijai vienmēr esam bijuši draugi.... skat, mēs atbalstījām Latvijas juridisko neatkarību, un skat, ko viņi dara, viņi mums saka, ka mums ir tomēr jāpieņem tās kolonizācijas sekas, ka mēs nedrīkstam dekolonizēt mūsu zemi. To pašu mums angļi stāsta. To pašu mums cits amerikāņu virsnieks stāsta. Tauta, sāciet domāt, kā mēs tiksim vaļā no tiem vilkiem mūsu vidū! No tiem blēžiem... kas tautai sola vienu un dara tīri pretējo. Attaisīsim savas acis, sāksim saprast, ka nekas nemainīsies, ja mēs viņus vienkārši neizmetīsim ārā. Un tas mums ir jādara laikam ar procesu oktobrī. Bet mums ir jāsāk domāt šodien.

Un šodien lai tēvzemieši paliek vietā, lai viņi parāda, ko viņi izdarīs. Vai viņi atstādinās Makarovu? Vai viņi izmetīs Krištopanu? Vai viņi atlaidīs Birkavu? Vai viņi sāks saimniekot tā, kā amerikāņi pat mēģināja viņiem iemācīt, kā sastādīt budžetu, Zīles kungs! Aizejiet, lai amerikāņi jums ierāda kompjūteru programmas, ka nauda, kas izdota tautā, paliek tautā un ka pieaug ar ekonomisko aktivitāti budžeta lielums un tautas spējas. Nē... labāk tautu apēst, saplosīt ... Bet tauta, ja viņa ieklausīsies, attaisīs savas ausis un tad savas acis, tad sapratīs, kas jādara.

Sēdes vadītājs.

Piecpadsmit minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs....

G.Valdmanis.

Lai neviens neizbēgtu no savas atbildības... Mēs šeit esam visi smagi vainīgi.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es nerunāšu tik gari kā Valdmanis. Tikai paskaidrošu, ka Tautas kustība "Latvijai" nav sajūsmā par Krasta valdību. Mēs uzskatām, ka "Tēvzemei un Brīvībai" ir izdarījusi vairākas nepiedodamas provokācijas. Beigu beigās Krasts nav uzdevis ārlietu ministram beidzot sākt strādāt. Un tāpēc daudzi sarežģījumi ir radušies pilnīgi no zila gaisa. Bet tajā pašā laikā mēs vēlreiz atkārtojam, ka nav šis brīdis piemērots valdības laivas šūpošanai. Ja mūsu priekšlikums bija veidot nacionālā izlīguma valdību, kurā ieietu vismaz 80% deputātu, tad jāizsaka tikai nožēla, ka šie vārdi nav dzirdēti un atkal veidojas šaurs loks, kas veido pozīciju. Tajā pašā laikā mēs esam pret neuzticības izteikšanu Guntaram Krastam, jo tas apmelojums no šovinistiskām, provokatoriskām aprindām Krievijā ir pietiekoši nopietns, lai mēs nevērstos pret savu principā nacionāli noskaņotu valdību. Kaut arī šī valdība ir parādījusi pieļāvību, kāda nav šajā brīdī atbalstāma. Proti, balsojusi vai vienojusies par Pilsonības likuma grozīšanu. Bet par to jau runāja Odisejs Kostanda.

Mēs joprojām uzskatām, ka nekādam spiedienam nedrīkst padoties, jo atcerēsimies, kas notika 1940.gadā. Tā pati Kārļa Ulmaņa valdība, kā zinām, pastāvēja vairāk nekā mēnesi vēl pēc Krievijas okupācijas.

Un nepārtraukti pakļāvās spiedienam, tik tālu spiedienam pakļāvās, kamēr pilnīgi jau bija aizgājusi līdz īstai komunistiskai valdīšanai. Šādu spiedienu jau agrāk Krievija izdarīja uz Latviju. Mēs zinām, ka tāda padošanās tādiem spiedieniem vienmēr noved pie tālākām bīstamām sekām. Tas bija, kā Hitlers spieda uz Austriju un tā tālāk. Tā ka varu teikt to, ka mēs neatbalstīsim vēršanos pret Guntaru Krastu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi. (Zālē troksnis.) Lūdzu nepārtraukt! Modris Lujāns ziņoja, uzstājās debatēs pirmo reizi, tagad uzstājas debatēs otro reizi. Starp citu, kā ziņotājam viņam ir tiesības runāt neierobežotu reižu skaitu.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka tomēr vēl kāds uzstāsies. Es domāju gandrīz nobeigt šo mūsu diskusiju. Bet, cienījamie kolēģi, es tomēr jūs aicinu arī, it sevišķi man ļoti interesē dzirdēt "Saimnieka" pozīciju, vismaz "Rīta bumā" vai televīzijā Čevera kungs uzstājās kā lielākā opozīcija. Šodien, vismaz šajā diskusijā, lielākā opozīcija ieņēmusi ūdeni mutē. Kādēļ tad izrādās, ka tikai mēs esam tā sliktā opozīcija?

Tāpat ir ļoti interesanti dzirdēt arī "Ceļa" pozīciju, jo jūsu ministrs Birkava kungs un bijušais jūsu partijas līderis ir viens no līdzatbildīgajiem krīzes situācijā. Bet "Ceļam" laikam atkal nav viedokļa. "Ceļam" tikai interesē beņķi. Trīs krēsli valdībā vai četri, bet labāk jau visi. Bet šinī gadījumā šodien parlamentā "Ceļš" klusē.

Es varu saprast "Tēvzemei un Brīvībai", viņi gatavo cukura runas vakaram, kad vajadzēs izteikt uzticību. Es domāju, gan Tabūna kungs, gan pārējie kolēģi ir sagatavojuši gan "cukuriņu", gan "cukuru", gan pateicības. Es nebrīnītos, ka nestu arī puķu podus. Bet to jau mēs redzēsim vakarā.

Bet šinī gadījumā man izbrīnu rada it kā liberālais "Ceļš". Liberāli ekonomiski demokrātiskais ar Kalnciema piesmaku. Diemžēl pagaidām klusē. Tāpat man interesē, kur tad augsti morālais "Saimnieks", kas cīnās par morālo tīrību un cīnās ar visiem ekonomiskajiem pārkāpumiem. Gaida arī vakaru. Tikai es nezinu, ko jūs vakarā, nesīsiet prom puķu podus vai griezīsiet puķītēm galvas nost? Varbūt beigsim šinī gadījumā jokoties. Mēs runājam par Latvijas attīstību. Par Latvijas cilvēkiem. Un ka šodien, cienījamie "Latvijai" pārstāvji, kustība "Latvijai" ziņo, ka mēs jau būsim tādi labiņie, pa vidu. Tad man ir jautājums: kur ir jūsu morāle, vai Zīgerists ir atsūtījis kārtējo banānu kravu, ko dalīt Latvijas trūkumcietējiem pirms vēlēšanām. Paralēli vēlētājiem ir jācīnās reāli šeit, no tribīnes, par viņu interesēm, par viņu labklājību. Tikai šodien jūs pagarināt cienījamā Krasta kunga tālāko funkcionalitāti līdz rudenim, un šis "galerts" tālāk darbosies, un jūs, ar jūsu rokām, cienījamie kolēģi. Es arī ceru, ka draugs Valdmanis tomēr pārdomās vismaz līdz balsojumam un tomēr arī atklāti iestāsies pret šo "Tēvzemes" valdību. Un parunās ar saviem kolēģiem doktoriem, lai viņi pastāsta, cik viņiem ir pastāvīgu slimnieku un kas tie ir par cilvēkiem, kādēļ viņi ir novesti tik tālu. Šeit nav, Valdmaņa kungs, Kanāda. Šeit ir Latvija, kur cilvēkiem nav naudas vairs ārstam. Un tā ir, atvainojiet, gan Makarova kunga, gan Krasta kunga atbildība. Varbūt iesim ar pastieptu roku, kā patiešām kaut kur Vācijā staigā atsevišķu partiju līderi, lai vāktu naudiņu Latvijas trūkumcietējiem. Man ir kauns personīgi. Varbūt tādēļ, lai nebūtu mums jākaunās, mums ir reāli jāsaka par savu situāciju Latvijā.

Es vēlreiz saku: nav jāpakļaujas prezidenta kunga ietekmei. Gandrīz saņēmām kā futbola komandas vēstuli: "Zēni, es esmu Itālijā, gribu uzzināt, kāda tur ir tā situācija, ko tas prezidents ir teicis par Latviju, jo mūsu ārlietu ministrs jau nestrādā. Bet es ceru, ka jūs jau pareizi iesitīsit bumbu vajadzīgajos vārtos. Ja jūs neiesitīsit vārtos, tad es kā treneris jūs atlaidīšu." Nu nevajag pakļauties un nevajag baidīties! Tādēļ es aicinu arī "Saimnieku" beidzot beigt baidīties. Nav ko baidīties, mēs jūs aizstāvēsim, ja jums ir grūti. (Zālē smiekli.) Es saprotu, bet tādēļ es aicinu tomēr gan "Saimnieku" izteikt savu viedokli, gan arī balsojumā opozīciju reāli šoreiz atbalstīt. Nav jābaidās no atbildības. Uzņemsimies atbildību! Šinī gadījumā bez "Ceļa" un bez "Tēvzemes". Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Pēc beidzamās runas aizgāju uz sēdvietu, un man pienāca klāt Kreitusa kungs un teica, ka es ļoti nepareizi rīkojos, esmu runājis par partiju, kura vēl nav pilnīgi dibināta, un neesmu neko teicis par Darba partiju par sociālajiem demokrātiem, par Šķēli un par Šleseri.

Nu labi. Mīļās aitas, paklausieties! Darba partija, bezdeficīta budžeta, VEF likteņa lēmējs, kopā ar savu strādnieku sievu, kura var izdot 9000 latus, lai dekorētu vienu Saeimas istabu, un 150 latus, lai uzaicinātu Sieviešu dienā divus valstsvīrus Saeimā uz pusdienām, kas izmaksājai Saeimai 150 latus. Es saprotu, ka šādiem cilvēkiem tāpat kā no karaļa troņa, viņi skatās uz strādnieku un par viņu asaro. Es saprotu, ka strādnieki ir tik tālu no viņiem, viņi ir jāpavelk līdzi.

Socdemokrāti. Jānis Ādamsons kādreiz spožo metālu cēzars Bolderājā ar labām īrēm, kādreiz uzticības iekšlietu ministrs "Latvijas ceļā". Bet šodien sociāldemokrāts, ar slepenu Centrālo komiteju sabiedrots, ar tādiem, kas ir visu laiku, aitas, paklausieties, visu laiku ir jūs aizstāvējis. Ar arodbiedrībām, kas ir nolēmušas, ka jūsu galvas var būt tik zemas, kādas tās ir. Ka tās darbavietas var izputināt, ka neviens jūs neaizstāv, bet viņi tagad ir uzradušies, viņi ir atraduši jaunu ceļu, kā Zauls pie Damaskas, un tagad viņi nāks jūs glābt. Un zināt, kāpēc? Tāpēc, ka atzītais čekists Bojārs trāpīgi nošāva vienu auto zagli. Neapbruņotu auto zagli. Viņš trāpīgi viņu nošāva, un tagad viņš aizstāvēs visas tautas intereses. Labi. Nu tas tā.

Tagad runāsim par Šķēles kungu, kas tagad glābs laukus. Pilnīgi piemirsis, ka viņi ieveda Baltijas brīvo tirgu, pilnīgi piemirsīsim, ka viņam ir lielākā daļa kontroles no tām pārstrādēm, ko viņš ir piesavinājies, kas nemaksā zemniekam par savu iedoto produkciju. Pilnīgi piemirsis, ka ieveda to auto civilo apdrošināšanu, ka ieveda nodokļus uz zemi, kas uzspieda mums to, ka mūsu zeme ir jāpārdod pilnīgi visiem par sertifikātiem un tā tālāk. Šķēles kungs ir mainījies. Viņš it kā ir savācis tik daudz mantas, ka viņš tagad varēs kaut kur kādam palīdzēt. Saeimā to sauc par kukuli — 1000 latu, bet viņš tos kaut kur kādam iedos par to, ko viņš ir no tautas atņēmis.

Jā, es saprotu! Tad, kad viņam būs viss, tad viņš būs patiešām pret korupciju, lai neviens viņam neko neatņem. Nu tad runāsim par tiem, kas atnākuši no Norvēģijas. Bet ja viņi aizgāja uz Norvēģiju ar kompartijas naudu, nopirka "Dressman" un citus un nāk atpakaļ. Ne jau ar īsto vārdu, tāpat kā Kiršteina kungs, viņš tagad ir Šlesers. Tas Lešinskis. Mans vectēvs bija Šlesers. Man ir tāds liels gods, ka šitāds KGB naudas turētājs var atnākt atpakaļ uz Latviju un godināt manu cilti ar savu rīcību. Šis nu tagad glābs Latviju kopā ar tiem, kas Vienības partijā ar mani it kā nāca glābt Latviju. (Kāds kaut ko saka no zāles.) Var jau būt, ka mani ieliks cietumā, kaut kas jau jums, vilkiem, būs jādara ar mani. Lai Dievs svētī socdemokrātus, Šķēli un tos troļļus! Aiztaisiet acis ciet un ticiet, ka viņi nav vilki. Bet paskatieties, cik veiksmīgi un veikli viņi ir dzīvojuši. Kreituses kundzei ir mājās basketbola laukums apakšā pagrabā. Cik veikli un labi viņi spēj dzīvot! Tieši uz tautas rēķina.

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu paskaidrot un salikt dažus punktus uz "i". Kopš mūsu neatkarības atguves Latvijai nav laimējies ar premjeriem. Ja mēs atceramies, tad viens no premjeriem neprasmīgi uzsāka pēcatmodas ekonomiku. Otrs no viņiem solīja apkrāptajiem cilvēkiem atdot no valsts budžeta līdzekļiem naudiņu. Vēl trešais nolamāja iedzīvotājus par reņģu ēdājiem un tā tālāk. Un vēl kāds cits premjers valsti ieteica vadīt kā ekonomisku uzņēmumu, kā ekonomisku vadības objektu, nevis kā sociāli ekonomisku objektu. Nav laimējies.

Šodien mēs cenšamies izvērtēt Guntara Krasta valdību. Teikšu atklāti. Ja mēs šos septiņus gadus izvērtējam, tad Guntara Krasta valdības darbību es vērtēju virs vidējās līnijas. Neapšaubāmi. Un, ja kāds domā citādi, lai nāk un attiecīgi argumentē, ka ir pretēji. Tāda ir mana un daļēji arī manas frakcijas nostādne. Tas nemaz nenozīmē, ka mēs būtu kaut kādi šīs valdības draugi vai atbalstītāji. Ikviens, kas šeit sēž, ir dzirdējis, kā mēs uzstājamies kopš šīs valdības pirmās dienas ar konstruktīvu kritiku, norādot uz tādiem vai citādiem likumprojektu trūkumiem, uz grozījumiem likumos, uzdodot dažādus jautājumus valdības pārstāvjiem un tā tālāk, un tā tālāk. Vēl jo vairāk. Es šodien varu minēt vairākus ļoti būtiskus aspektus, nopietnas mīnusa zīmes pašreizējās valdības darbībā, un tās es centīšos uzskaitīt.

Pavisam nesen no šīs tribīnes valdības vadītājs izklāstīja turpmākās valsts ekonomiskās ievirzes programmu, kurš no šeit sēdošajiem deputātiem guva kaut ko reālu, kā nākotnē nākošajos mēnešos būtu jāstrādā valdībai un tās institūcijām, lai ekonomika ietu uz labo pusi? Es personīgi pat nostādnes nedzirdēju, par kurām būtu jārunā, un gluži tāpat jāatzīst, ka debates no deputātu puses bija tikpat informatīvi tukšas, jo esošie valdības ministri diez vai rada kaut ko reālu savai darbībai kā ieteikumu, kā ceļa maizi turpmākajiem mēnešiem. Absolūts tukšums bija šī programma, ar kuru šeit premjers uzstājās. Kā integratīvs rādītājs tas norāda uz zināmā mērā tādu klibojošu valdības darbību, tas ir neapšaubāms mīnuss, ko apliecināja pats premjers.

Otrs mīnuss neapšaubāmi ir meklējams premjera personiskajās īpašībās. Tie nepārdomātie apgalvojumi premjera līmenī nekādā gadījumā nav atzīstami. Tie ir saasinājuši nacionālo situāciju un sociālo spriedzi valstī, un tie ir saasinājuši attiecības starptautiskajā jomā. Šādi izteicieni premjerministra līmenī nav pieļaujami.

To var izteikt atsevišķa persona, bet nevis valsts amatpersona. Tas ir neapšaubāms mīnuss. Tālāk kā par neapšaubāmu mīnusu valdības rīcībā es uzskatu nodomu maiņu, savu konceptuālo nostādņu pēkšņu, nepamatotu, nemotivētu maiņu. Tas izpaudās šodien balsojumā par Pilsonības likuma maiņu. Tas, ka mums ar pilsonību nav viss kārtībā, es vairākkārt esmu uzstājies no šīs tribīnes un arī pamatojis — kāpēc. Šo likumu nav ko lāpīt, šis likums ir jāpārstrādā pilnīgi no jauna, un šajā likumā ir jābūt vadmotīvam, ka šeit Latvijā tiem, kurus Latvijas tauta ir izvirzījusi lemt tās likteņus uz trim gadiem, ir jābūt atbildīgiem par to, lai latviešu tauta savā zemē arī turpmāk būtu spējīga lemt savas tautas likteni, un tas nozīmē, ka attieksmē pret šo ļoti svarīgo likumu mums ir jāizšķir divi līmeņi. Pirmais līmenis ir tas, kas nodrošina, lūk, šīs politiskās tiesības vēlēt un nodrošināt valstisko neatkarību arī turpmākajos gados. Un otrs līmenis ir sociāli ekonomiskais, mēs nedrīkstam ierobežot cittautiešu vai nepilsoņu, vai kā citādi nosauksim, tiesības, ekonomiskās tiesības. Tās ir svēta lieta, ka mums šeit, ir jābūt absolūtai vienlīdzībai. Un, lūk, ievērot šos divus līmeņus nav iespējams ar tiem grozījumiem, kas pašreiz kā dokuments ir ienācis šeit Saeimā. Tāpēc es personīgi arī balsoju pret šādu grozījumu, šādu izlikšanos, šādu lāpīšanu, šādu pseidopieeju, ko ir izsaukusi pašreizējā situācija krēslu pārbīdīšanas jomā.

Tālāk kā nākošais valdības mīnuss ir neapšaubāmi tas, ka tieši šīs valdības, nemākulīgas vadības rezultātā ir radusies sociālā un nacionālā spriedze, kuru es jau pieminēju. Un tā nav nedz valsts interesēs, nedz pilsoņu, nedz nepilsoņu, nedz kādu citu cilvēku kategoriju interesēs, tā ir kāda cita spēka interesēs, diemžēl laika trūkuma dēļ šo analīzi es te nevarēšu izvērst, iespējams, ka to es darīšu kādu citu reizi.

Tālāk, šodien ir otrs dokuments, par ko būs jārunā līdzīgā kārtībā, tas ir, par jaunās valdības apstiprināšanu. Un arī šeit es saskatu premjera mazspēju, proti, ka jaunais ministru papildinājums, ja nu reiz bija tāda iespēja dota — iepludināt jaunas un profesionālas asinis valdībā, tad to arī vajadzēja pārdomāti darīt. Pašreizējais papildinājums, es tur saskatu tikai divus ministrus, par kuriem es varētu balsot. Šajā jaunā papildinājumā ir ministri, kas sevi jau ir apliecinājuši savā mazspējā izpildīt ministra funkcijas. Un tas arī ir premjera mīnuss. Es saprotu, ka viņš ir iedzīts stūrī, ka ir partiju vienošanās un tamlīdzīgi. Un tomēr no premjera autoritātes ir daudz kas atkarīgs. Un tanī pat laikā, tālāk neuzskaitot mīnusus, es atzīmēšu tikai divus plusus, kādi ir Guntara Krasta valdībai. Pirmkārt, tā ir griba strādāt un atbildēt par to, nest politisko atbildību par to stāvokli, kāds pašreiz ir radies nepārdomātas ekonomiskās vadības rezultātā. Ka vēlētāji gandrīz visi kā viens ir par to, ka nebalsos vairs par Saeimā esošajām politiskajām partijām un tā tālāk, un tomēr šajos apstākļos premjers ir gatavs uzņemties atbildību un līdz beigām izturēt, lūk, to es uzskatu kā lielu plusu, kā politisku drosmi.

Tālāk, otrs, kas liecina par labu aizstāvēt premjera Krasta valdību, ir pašreizējā situācija. Tas ir nacionālais lepnums un viss pārējais, kas mums liedz šoreiz noraidīt šo valdību, nevar mums no ārpuses — nedz no Rietumiem, nedz no Austrumiem — kāds ieteikt, kādu mēs premjeru izvēlēsimies, tas ir jāizdara šeit neatkarīgās Latvijas valsts parlamentam un nevienam citam. Un es ieteiktu neatkarīgās Latvijas valsts parlamentam atlikušos piecos mēnešos nejokoties ar jaunas valdības sastādīšanu, kamēr atkal paies divi mēneši vai trīs mēneši, kamēr jaunie ministri iestrādāsies savos posteņos, būs jau klāt jaunās vēlēšanas. Laiks ir tas, kurš galvenokārt mums iesaka atbalstīt, lūk, pašreizējo valdību un nejokoties ar šīs valdības gāšanu nolūkā sastādīt jaunu valdību. Bez garanta, ka tā būs labāka nekā pašreizējā. Lūk, tādi ir mani apsvērumi, cienījamie kolēģi deputāti, šajā tik ļoti nozīmīgajā brīdī, kad mums ir jāizšķiras, vai mēs atbalstām vai arī noliedzam pašreizējo valdību, vai mēs atbalstām stratēģiju vai arī taktiku, kuru pamato krēslu pārbīdīšanas alkas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo Ministru prezident! Cienījamo sēdes vadītāj! Es patiešām uzrunāju divas klātneesošās augstākās valsts amatpersonas, jo es nešaubos par to, ka viņi dzird un pārdzīvo, kas notiek šodien šeit, sēžu zālē. Savā laikā, kad daudzi valstī sāka runāt un sāka sapņot par neatkarīgu valsti, daudzi sēdēja ierakumos un gaidīja savu laiku, daudzi cīnījās ārzemēs un pietiekoši veiksmīgi, es runāju šeit par Aristidu Lambergu, es te runāju par Modri Lujānu, kurš dienu pirms aresta atradās manā mājā, ģimenes lokā, kad mēs pārspriedām tanī laikā to situāciju, kad bīstami bija vēl par to runāt, daudzi no jums atceras to, kā mēs esam gājuši uz neatkarību. Daudzi atceras to, kādā veidā mēs aktīvi visi gandrīz kā sapnī runājām par to, ka mums rūpniecība vairāk nav vajadzīga, kā mēs runājām par to, ka pēc iespējas ātrāk vajadzētu kolhozus sadalīt, padomju saimniecības sadalīt, un to arī mēs veiksmīgi izdarījām Augstākās padomes, 5.Saeimas laikā, un paspēja visu ātri vien, kuram bija garākas rokas, izķert, izsaimniekot. Mēs paspējām paņemt ļoti daudz kredītus un arī tos nolaist notekcaurulē, mēs neesam spējīgi atrast vairāk nevienu kredītu. Mēs nespējam šodien atklāti pieprasīt valsts vārdā no tiem izsaimniekotājiem, kuriem vēl uzņēmumi ir saglabāti, mēs pat viņu vietā maksājam valsts naudu, katra iedzīvotāja naudu.

Šodien, diskutējot par valdību, mēs diskutējam par Krastu, daudziem viņš var patikt vai nepatikt, daudzi viņu var kritizēt, bet nevar noliegt, ka viņš ir mūsu valsts Ministru prezidents. Var runāt nākošā dienā pēc neizgulētas nakts, kura ir pavadīta krogū, var runāt par dažādām muļķībām, bet nevar noliegt to, ka šodien, tāpat kā iepriekšējās Saeimas dienās, mēs neesam runājuši par pamatu pamatu, uz kā balstās mūsu valsts, tā nebalstās uz simts gudrajām galvām, tā nebalstās uz valdības stabilitātes jautājumiem, tā balstās uz to, vai tauta atbalsta šo Saeimu vai tauta atbalsta partijas, vai tauta atbalsta valdību. Es neuzņemšos šo atbildību pateikt un izsecināt, kas ko atbalsta, bet man ir dziļi nožēlojami klausīties, ka mēs runājam absurdas lietas.

Neradās šī situācija tāpēc, ka mums kaimiņos ir Krievija, neradās šie jautājumi sēdē tāpēc, ka Krievijas bijušais Ministru prezidents tā izteicās par Guntaru Krastu, tas radās tāpēc, ka mēs negribam redzēt tālāk par purngaliem, kā attīstās mūsu valsts. Mēs esam nodzīvojušies tik tālu, ka mēs nepamanām uzņēmējus, mēs sakām, ka viņiem politisku apsvērumu dēļ jāskrien tur, kur politiķi uzskata par vajadzīgu, mēs aizmirsām to, ka ekonomiku nebīda politiskās gribas vienas vai otras partijas, bet ekonomiku bīda valsts un arī politisko partiju attīstība. Esam aizmirsuši par vienu primāru pamatdomu, vai mēs lepojamies ar saviem uzņēmējiem, un ka esam gatavi aizstāvēt jebkura uzņēmēja intereses mūsu valstī, mēs par to arī nerunājam. Mēs esam aizmirsuši, ko nozīmē valsts un ko nozīmē nacionālisms, mēs esam aizmirsuši pat to, ka mūsu solījumi beigu beigās ir jāizpilda. Man spilgtā atmiņā paliek ļoti daudzas runas, ko teikuši daudzi mūsu klātesošie kolēģi, ienākot 6.Saeimā. Mēs izgājām ļoti grūtu un sarežģītu ceļu, jo mēs šeit nekad neesam pārkāpuši normālas demokrātiskas Saeimas diskusiju līmeni, izņemot atsevišķus izbļāvienus, bet tas ir cits jautājums. Mēs neesam šeit, neskatoties uz to, ka šodien sadalījāmies pozīcijā, opozīcijā, mēs tomēr, es esmu pārliecināts, esam vēl spējīgi runāt par daudzām budžeta lietām, bet mani dara bažīgu viens cits apstāklis.

Mani dara bažīgu tas, ka pēc Krievijas ultraradikālo, agresīvi noskaņoto un zināmā veidā naidīgo spēku izteikumiem neviens no tā saucamajiem Latvijas lielākiem patriotiem atklāti nav izteicis savu viedokli. Un tas tiek slēpts. Man žēl, ka divu gadu laikā man nācās klausīties, ka Pilsonības likumu mainīt nedrīkst tikai tāpēc, ka latviešu tautas liktenis būs apdraudēts un ka tas nav Latvijas valsts interesēs. Man ir kauns dzirdēt no šiem pašiem cilvēkiem pretējo viedokli šodien, ka šodien mainīt Pilsonības likumu — tas ir valsts interesēs un tautas interesēs. Šis viedoklis mainīsies līdz ar laiku, līdz ar vējiem. Man ir kauns, ka mūs var vadīt no ASV, Francijas, Vācijas, Krievijas un vēl jo vairāk no tukšpartijām, kur tālāk par nākošo gadu neredz, jo neredz, kā var atrisināt šos integrācijas procesus un faktiski arī negribēja redzēt šo attīstību. Mani ir apnikuši tukšie solījumi, kas ir skanējuši Ministru kabinetā par Latvijas valsts robežu nostiprināšanu. Sasolījām Eiropai, ka nostiprināsim. Es cīnījos un pietiekoši atklātā veidā diskutēju valdības līmenī par nieka 5 tūkstošiem latu, ko tā arī nesaņēma laicīgi Iekšlietu ministrija, lai varētu īstenot iepriekšējās valdības pietiekoši toleranto lēmumu par akciju sabiedrību valsts robežubūvju izveidei. Es nodzīvojos tik tālu, ka man Ministru kabineta sēdē piedāvāja, lai ieekonomētu šos līdzekļus un varētu šo akciju sabiedrību uzturēt, robežsardzei un Iekšlietu ministrijai ir jānodarbojas ar saimniecisko jautājumu lemšanu uz robežas un jāieekonomē līdzekļi no tehniskās investīciju programas naudas. Man ir kauns par to. Man ir kauns par to, ka, neskatoties uz visiem solījumiem, Rīgas pilsētai par 400 policistiem ir mazāk. Man ir kauns par to, ka mēs neko neesam izdarījuši, lai atbalstītu reģionos mazo uzņēmēju. Nekas nav izdarīts. Mēs esam viņu noslogojuši un to vien darām, kā mēģinām viņu noslogot ar papildu apliktajiem nodokļiem.

Un kas var pateikt, cik reizes Krasta kungs šo saasināto situāciju stādīja dienas kārtībā Ministru kabinetā kā attiecību saasināšanos starp Krieviju un Eiropu? Nevienu reizi. Nevienu reizi šis jautājums nebija pacelts. Tas bija noklusēts. Un tikai atsevišķās sēdēs aiz slēgtām durvīm tika uzdots jautājums — kurš rīkos preses konferenci? Un preses konferences parasti rīkoja pēc šīs saasinātās situācijas Iekšlietu ministrijas darbinieki. Tanī laikā ārlietu ministrs lasīja lekciju par Latvijas integrēšanos Eiropā, Francijas vienā no 59 vai no 159 augstskolām. Paldies, Leiškalna kungs, jūs esat labāk informēts par savu partijas biedru.

Tā mēs esam norunājušies tiktālu, ka atnācām šodien uz šo plenārsēdi un esam gatavi iziet vienu sarunu tūri. Skatāmies uz pozīciju. Un šeit es gribētu pateikt. Lujāna kungs, nu nevajag pārmest, "Saimniekam" kaut kādu baiļu sindromu. Nu tādi mēs esam un tādi mēs paliksim. Es izgāju no šīs valdības, jo jau, veidojoties valdībai, pateicām, ja kāds mēģinās šo "Latvenergo" par grašiem pārdot, vienalga, kādai ārzemju firmai, par ko jau norunāts ir divarpus gadus atpakaļ, man neinteresē, ka tā ir Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, kur, es nešaubos, lobē kādus noteiktus grupējumus Eiropā, mēs iziesim no tās valdības. Mūsu ministrs darīja visu, lai šos jautājumus izskatītu valdībā. Viņu ignorēja. Un nebija iespējams aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju patērētāju intereses. Un šinī situācijā pārmest "Saimniekam", ka viņš ir gļēvi rīkojies... Gļēvulība ir tad, ja kāds aicina uz totālo pašnāvību, gļēvulība ir nespējā pieņemt lēmumu. Un gļēvulība ir redzēt to, ka mēs atklāti izdiskutēt daudzus jautājumus šeit kaunamies. Un es pat nešaubos par to, ka drīz vien "Latvenergo" jautājums pats par sevi atrisināsies. Jo gan jau sarunās, pamainīs viedokļus, un viss tas aizies. Man ļoti žēl, ka netiek šinī situācijā ņemti vērā atsevišķu partiju viedokļi. Arī "Latvijas ceļa" viedoklis, kurš pat konferencē pieņēma īpašus lēmumus. Šodien jums nav šīs pozīcijas. Man ļoti patīk daudzi no klātesošajiem deputātiem, kas runā par šo izturību pret Krievijas spiedienu. Dvēselē padomājiet, kurš ir gatavs līdz galam izturēt šo Krievijas spiedienu un nepakļauties ne krieviem, ne frančiem, ne amerikāņiem, bet tikai Latvijas valsts interesēm. Tā ir gļēvulība. Runājot par to, ka šodien tā, kā teica jānis Jurkāns, mēs risinām tos jautājumus, ko mums uzspiež citu valstu diplomāti.

Ja mēs runājam par latviešu valodu, kas te ilgi un dikti tiek diskutēts. Latviešu valoda ir un būs. Tikai vienīgais moments — nevar latviešu valodu piespiest cienīt ar rungas palīdzību. Mēs esam aizgājuši tik tālu, ka mūsu tiesiskās valsts pamatu pamats stipras tiesas ir izjauktas. Es esmu piedāvājis valdības līmenī dot papildu budžetu 1998.gadā tiesu sistēmas nostiprināšanai. Tas tika noraidīts naudas trūkuma dēļ. Drīz jūs dzirdēsiet, ka šī nauda nemaz tik trūcīga nav.

Otrs. Nacionālie bruņotie spēki. Nacionālās drošības padomes sēdē es piedāvāju atrisināt šo jautājumu un paņemt kā igauņi un lietuvieši pietiekoši labu ilgtermiņa kredītu uz 10, 15 gadiem, lai nostiprinātu NBS struktūru. Noraidīts. Atbildi prasiet Krasta kungam. Mēs esam runājuši par cīņu pret organizēto noziedību. Latvija pēdējo 10 gadu laikā Kriminālpolicijas darbinieku skaits nav palielināts. Nav naudas. Par manu izturēšanos šeit, aizstāvot iekšlietu sistēmu, pieprasīja manu noņemšanu, ar lielu varonību pieejot klāt un pačukstot ausī. Mūsu ceļi šķiras. Nu kur tad viņi ir šķīrušies, šie ceļi?

Šie jautājumi visi gulstas uz mūsu sirdsapziņu, un neiet runa par to, ka tuvojas vēlēšanas. Kungi, no manas runas nav atkarīgs šis balsojums vēlēšanās. Mēs pierādam vienkārši to, ka mēs negribam atklāti diskutēt un esam gatavi blefot. Un blefot ar savu sirdsapziņu. Pat atklāti runājot par to, kā tika sagatavots šis dokuments. Atklāti runājot par to, ko pateica daudzi mani iepriekšējie kolēģi. Kas tā par cieņu? Ja tā nav cieņa pret Saeimu, tad tā nav cieņa pret mūsu Latvijas uzņēmējiem, ka Ministru prezidents ierodas Saeimā, lai noziņotu savu darbības plānu ekonomikas stabilizācijā, un tā viņam ir runa par Austrumāzijas valstīm. Man ir kauns par to, kas notiek mūsu Saeimā. Man ir kauns arī par to, ka mēs tik ilgi Demokrātiskajā partijā "Saimnieks" mēģinājām pieskaņoties šim urrā patriotismam, pagriežot muguru ne tikai mūsu kaimiņiem, par ko priecājas šodien igauņi atklāti savā presē, ka viņi ir vinnējuši no šī konflikta. Igaunija ir vinnējusi. Un ne par velti ir Valsts prezidenta šie paziņojumi. Nākošais. Man ir kauns arī par to, ka mēs līdz galam nevaram būt godīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Odisejs Kostanda — otro reizi.

O.Kostanda

(TKL). Godājamie kolēģi! Tautas kustība "Latvijai" ir jau kopš Krasta valdības apstiprināšanas brīža uzsvērusi, ka tā nespēs sasniegt nekādus pozitīvus rezultātus savā darbībā, un pēc būtības jau sen šai valdībai vajadzēja saņemt pelnīto par tās neveiksmēm un kļūdām savā darbībā. Bet kustība "Latvijai", vēlreiz atkārtoju, šodien nepiedalās balsošanā tāpēc, ka šīs valdības krišana nenotiek normālu, iekšpolitisku strīdu vai diskusiju rezultātā normālu partiju un frakciju savstarpējo diskusiju rezultātā, šeit Saeimā un ārpus Saeimas, bet tiek piedāvāts Latvijas valdību nomainīt būtībā ar spiedienu no ārpuses. Šajā gadījumā no Krievijas.

Lujāns te runāja par kaut kādiem specdienestiem. Par kādiem specdienestiem šeit runājat, Lujāna kungs? Palasiet avīzes, palasiet, ko, piemēram, šī gada 18.februāra "Rossijskije vesti" numurā raksta Krievijas ārlietu ministrs Avdejevs, raksta virsraksts ir "Baltijas reģions ir Krievijas nacionālo interešu zona". Tur viņš arī atsaucas uz, kā es minēju, pagājušā gada 1997.gada janvārī Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina parakstīto, apstiprināto ilglaicīgo līniju, Krievijas ilglaicīgās politikas līniju attiecībā pret Baltijas valstīm. Kur arī tiek uzsvērts, ka kodols šai līnijai ir vitāli svarīgo nacionālo interešu, kas ir Krievijai šajā reģionā, aizsardzība. Lūk, attiecībā uz to arī ir jāanalizē process, kas notiek šobrīd Latvijā pēdējo nedēļu, pēdējo pāris mēnešu laikā, attiecībā no tā arī ir jāanalizē, kādi notikumi ir inscenēti šajā laikā, un arī šis te iesniegums no grupas deputātu Saeimā (es par opozīciju viņus nevarētu nosaukt), no grupas deputātu Saeimā iesniegums par neuzticības izteikšanu valdībai. Es domāju, ka ir vēlreiz tad jāatkārto, kas tad ir šīs Krievijas interesēs, ko panākt.

Pirmkārt jau, ko Avdejevs jau šeit intervijā uzsver, ka nedrīkst notikt NATO paplašināšanas otrais vilnis, ka Krievija kategoriski iebilst pret Baltijas valstu uzņēmšanu NATO. Tātad ir šī skaidri pretamerikāniskā līnija, kuru Krievija cenšas realizēt šeit vienā pasaules, es teiktu, politiskās, lielās cīņas frontes iecirknī — Baltijā, vai konkrēti šeit — Latvijā. Tas ir tikai viens no aspektiem.

Otrs, kā es runāju, kas ir minēts šajās prezidenta apstiprinātās politikas līnijās attiecībā pret Baltiju, ka ir jāpanāk būtībā nulles variants pilsonības piešķiršanā visiem iedzīvotājiem, bijušajiem PSRS laikā iebraukušiem šeit iedzīvotājiem. Tāpat divvalodības ieviešana vietās, kur kompakti dzīvo krievu un krievvalodīgie. To oficiāli uzsver šeit arī Avdejevs. Tie ir materiāli avīzē, tā ir valdības, Krievijas valdības līnija.

Es domāju, ka der nosaukt arī tādu analīzi no Vašingtonas "Lācis ir atpakaļ". Tā ir Pola Goubla analīze, kas tikko 29.aprīlī ir izplatīta, kurā viņš min, starp citu, Krievijas ārlietu ministra Jevgēņija Primakova teikto, ka "lācis" (domājot šo Krievijas simbolu no pagātnes), lāci Latvijas valdība, lūk, ir atmodinājusi, sakaitinājusi, un lācis tagad rīkosies atbilstoši, kā lācim pienākas. Lūk, no šī konteksta ir jāskata šodienas iesniegums par neuzticības izteikšanu valdībai. Ir skaidrs, ka šīs situācijas pamatā ir Krievijas ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses. Un protams, ka ASV pašreizējais statuss, kā militāra lielvalsts, kā politiska lielvalsts, neatstāj Krievijai nekādas izredzes būt konkurentei šajā jomā. Bet ir atrastas citas, tādas jūtīgākas sfēras priekš Rietumiem, un tās arī Krievija šodien izmanto. Un tas ir — tiek radīts ar dezinformācijas palīdzību priekšstats par Latviju kā valsti, kur pieaug antisemītisms, kur pie varas ir fašisti, kur tiek realizēts terors. Lūk, tieši tāpēc, ar tādu mērķi, lai atbaidītu Rietumos no Latvijas un pēc tam tālāk realizētu šeit konkrētu politiku, kas vērsta uz Krievijas ekonomiskās un politiskās ietekmes nostiprināšanu. Tāpēc mēs nepiedalīsimies šodien šajā balsojumā, jo tas, mēs uzskatām, būtu tīri tāds Maskavas marionešu gājiens no mūsu puses.

Bet kustība "Latvijai" paliek konstruktīvā opozīcijā. Mēs pārmetam šai valdībai un pārmetīsim arī turpmāk. Arī šodienas balsojumu no "Tēvzemei un Brīvībai" puses par Pilsonības likumu uzskatām par nacionālo interešu nodevību. Un mēs turpināsim šodien spiedienu pret valdību, un es domāju, ka arī mūsu iekšpolitisko opozīcijas pūliņu rezultātā šī valdība kritīs, bet tā būs mūsu iekšpolitiskā darbība, nevis pakļaušanās spiedienam no ārienes. Latvijā tiks izveidota jauna valdība. Es par to nešaubos. Tā būs krīzes pārvarēšanas valdība, un esmu pārliecināts par to, ka šādu krīzes pārvarēšanas valdību nevar izveidot bez kustības "Latvijai".

Sēdes vadītājs

. Jānis Rubulis, LZS, KDS frakcija. Atsakās no vārda.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums — balsot par neuzticību valdībai — ir vienkārša nodevība. Vairāk nekā es to nevaru kvalificēt. Tas ir spilgtākais piemērs, kā attiecīgās partijas vai deputāti domā tikai par savas partijas un attiecīgo interešu grupu interesēm, stādot tās augstāk par valsts un tautas interesēm. Citādi šo mēģinājumu nevar izskaidrot. Un spilgts piemērs tam ir to cilvēku runas, opozīcijas runas, ka šodien gāzt šo valdību ir vienkārši neprāts. Ļoti pareizi to pateica Liepas kungs. Un viņš raksturoja faktiski visas valdības, līdz šim esošās, kas ir bijušas Saeimā. Un pateica skaidri un gaiši, ka vienīgo no premjeriem vērtējot virs vidējā, tāds bija vērtējums — Krasta kungu. Tas nozīmē, ka opozīcija, kura regulāri visu šo Saeimas laiku ir kritizējusi valdības un stāvējusi opozīcijā, kā tas opozīcijai pieklājas, šodien, novērtējot šo situāciju, skaidri un gaiši pasaka, ka tas nav prāta darbs šodien, sešus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām iegrūst valsti neapdomātā, neaprēķināmā situācijā, kad turpināsies jukas vai, pareizāk sakot, sāksies jukas, turpināsies daudz kas tāds, ko mēs neesam gribējuši, ko mēs esam kritizējuši. Lūk, un šo cilvēku mēģinājumi, es domāju, te Lujāna kungs, Tautas saskaņas partija, kura teica pat tik tālu, ka nu esot pienācis brīdis, kad Tautas saskaņas partija varētu uzņemties valdības veidošanu. Redziet, cik tālu viņi aizdomājušies, ka Latvijas likteni deputāti uzticētu, viņi cer, Tautas saskaņas partijai.

Tad jūs varat iedomāties, kas notiktu. Es tuvāk neanalizēšu nemaz šo situāciju. Un tāpēc es arī neanalizēšu to precīzi, bet varētu uzskaitīt veselu virkni faktu, kā šī valdība vienīgā, kura nav "Tēvzemes un Brīvības" valdība, premjers ir no "Tēvzemes un Brīvības" un daži ministri, šī valdība bija koalīcijas valdība, kura tika izveidota situācijā vai, pareizāk sakot, izejai no situācijas. Bija jāizveido valdība. Savādāk nevarēja to izveidot. Un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK bija ar mieru iet šādā valdībā, sākot no 6. Saeimas sākuma, ar visai nu nepiemērotiem partneriem, un, kā izrādījās, tā tas arī bija, tātad partija "Saimnieks" izstājās no valdības. Lūk... bet cita ceļa nebija, jo "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir allaž teikusi, saka un dara — stāda valsts un tautas intereses augstāk par partijas interesēm. Un tautas un valsts interesēs, lūk, arī šobrīd dara visu, lai valsts netiktu ierauta haosā. Es tomēr jautāšu tiem deputātiem, kuri te aizvien alkst pēc šīs valdības gāšanas, kur ir jūsu atbildība valsts priekšā? Jūs turpināt aizvien, pat viskritiskākajās situācijās, rīkoties pēc principa — jo sliktāk, jo labāk priekš jums. Un šī atbildība nepamostas arī šādā brīdī. Čevera kunga uzstāšanās šodien liecināja par to, ka Demokrātiskā partija "Saimnieks", es domāju, vismaz vairākums no tās cilvēkiem, ir sapratuši, ka viņi ir pieļāvuši kļūdu, mēģinādami gāzt šo valdību un izstādamies no šīs valdības, jo tā bija patiešām taisnošanās, un citādi to nemaz nevarēja vērtēt. To liecināja gan Čevera kunga tonis, gan analīze arī par to, ka, redziet, Pilsonības likuma grozījumi, viņuprāt, jau bija nepieciešami sen, sen, sen, bet kas tad būtu bijis, ja šodien pilsonībā, Čevera kungs, vēl būtu kādi 300 tūkstoši cilvēku pienākuši klāt? Kas tad būtu, cienījamie "Saimnieka" deputāti, ja jūsu līderis izteica šo domu un pārmeta "Tēvzemei un Brīvībai", ka mēs esam stāvējuši jo cieši, lai nemainītu šo Pilsonības likumu. Jā, mēs stāvējām. Patiešām. Jo mēs jau 5. Saeimā, kad pieņēma šo Pilsonības likumu, skaidri un gaiši pateicām, ka tas mums nav pieņemams. Bet, nu redziet, situācija ir situācija, un situāciju tādu, kāda tā izveidojās sakarā arī ar Krievijas spiedienu, sakarā arī ar Rietumu spiedienu... to neizveidoja "Tēvzemei un Brīvībai’/LNNK. To palīdzējāt izveidot jūs. Ne tikai jūs. Arī Jurkāna kungs, kurš šobrīd runā pa telefonu, bet neklausās, kas norit šeit Saeimā, un kurš ir ļoti lielā mērā atbildīgs par to, kā šodien pasaule uztver Latviju, jo viņš neskaidroja, būdams pirmais ārlietu ministrs, pasaulei, kas Latvijā ir noticis. Ka Latvija bija okupēta, kolonizēta, un visa šī drausmīgā situācija, kas izveidojās, viņš to nav darījis. Un šodien viņš kāpj tribīnē un runā, un vaino valdību, kura dara visu valsts un tautas interesēs.

Es pieminēšu kaut vai vienu piemēru, runājot par tīri materiālām lietām. Cienījamie deputāti un arī klausītāji, es pat teikšu — pensionāri! No kuras valdības šajos 7 gados jūs esat sagaidījuši, ka valdība, atrodoties 8 mēnešus pie varas, palielina pensijas par 10 latiem? Tas nav daudz... Tas nav daudz, salīdzinot, ka pensijas ir ļoti niecīgas — 40—45 lati un tā tālāk... bet tagad jau ir skaidrs, ka no 1. maija tiek palielinātas pensijas vēl tātad par 7 latiem, 3 — bija gada beigās, par 7 latiem 8 mēnešu laikā. Es varētu nosaukt vēl desmit pozīcijas vismaz, ko valdība ir darījusi šīs lietas labā. Tad, lūk, tā arī vajag vērtēt šīs lietas.

Un Čerāna kungs arī teica, ka neuzticības prasītāji destabilizē situāciju. Un dara visu, lai virzītu Latviju prokrieviskā virzienā. Taisnība. Tā tas ir. Tā tas ir, Jurkāna kungs, Lujāna kungs, Dozorceva kungs, Golubova un tā tālāk... Un Ādamsona kungs arī. Un Staša kungu, es gribētu pieminēt it īpaši, no Tautas saskaņas partijas. Es brīnos, kā jūs vēl Latgales vīri, kuri vienmēr ir bijuši droši un taisnīgi un prot pateikt patiesību acīs, jūs nesagaida, ierodoties no Saeimas, ar rungām rokās. Jo jūs paužat tādas idejas, tādas domas, kas vienkārši dara kaunu jums kā latgalietim. Patiešām dara kaunu. Jo jūs visu laiku nepārtraukti paužat idejas un iestājaties tikai par to, lai būtu sliktāk latviešiem. Un arī latgaliešiem, kurus it kā jūs aizstāvat. Un interesantākais ir tas, ka neviens no lielajiem kritizētājiem nepasaka nevienu prātīgu vārdu, kā iziet no šās situācijas, kā šīs Saeimas laikā, kad ir šāds Saeimas sastāvs, izveidot valdību vai veikt kaut kādus citus pasākumus, lai kaut kas būtu labāk vai savādāk. Neviens jūs nemākat pateikt to. Jo patiešām šī valdība šobrīd dara visu iespējamo. Nav šaubu, ka ir kļūdas. Par to nav šaubu.

Un lūk, tāpēc žēl, ka mēs tērējam Saeimas laiku un, lūk, runājam, un gribam gāzt šo valdību. Tas ir vienkārši nepieļaujami un nodevīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu izņemt identifikācijas kartītes, ievietot atpakaļ tās balsošanas iekārtā. Un Māri Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Jānis Ābele, Ēriks Zunda, Ojārs Grinbergs, Andris Ameriks, Andris Saulītis, Gundars Valdmanis, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Debatēs pieteicies Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribu, lai jūs ieklausītos. Inteliģentu cilvēku laba īpašība ir uzklausīt viedokļus. Vēl vairāk vērtējams cilvēks, kurš spēj uzklausīt šo viedokli. Šodien Saeimas sēdē ir jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. To ir izteikuši desmit deputāti. Un nav svarīgi, vai tie ir opozīcijas vai pozīcijas deputāti, Kārtības rullis nesaka par pozīciju vai opozīciju. Kārtības rullis un Satversme runā par deputātiem. Šie deputāti ir izteikuši savu viedokli, tāpat kā savu viedokli ir izteikuši citi deputāti, kuri nav parakstījuši šo dokumentu. Diemžēl Ministru prezidents nav spējis atrast laiku un piedalīties šajā sēdē. Tas ir bezprecedenta gadījums. Tikai visu cieņu Rāviņa kungam, viņš gaida jau otro dienu šo pieprasījumu, uz kuru ir jādod atbilde. Pat ministri nav šeit, jo neuzticība Ministru prezidentam ir arī neuzticība valdībai. Deputāti ir izteikuši savu viedokli, bet Ministru prezidents nav izteicis savu viedokli, ne arī ir uzklausījis un neuzklausīs citu viedokli. Tāpēc mūsu frakcijas balsojums būs par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krasta kungam.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Es nebiju domājis uzstāties, domāju, ka tikai nobalsošu par atbalstu Krasta valdībai, bet pēc Čevera kunga uzstāšanās es esmu spiests runāt.

Man ir ļoti žēl, ka kādai partijai ir jānonāk opozīcijā, lai tā sāktu saprast savu vēlētāju intereses un vajadzības. Es atceros, kā blakus zālē notika budžeta balsojums. Es runāju ar Čevera komandas cilvēkiem un apsolīju, ka palīdzēsim Iekšlietu ministrijai, bet mums Alūksnē ir nodegusi skola, vēl viena ēka brūk kopā, vajadzīgi daži tūkstoši, un apsolīja, ka palīdzēs. Iebalsojām, gan sociālisti, gan Lujāns, vārdu neturēja.

Bet ko es gribu pateikt. Galvenais ir tas, ka daudzkārt ir izvirzīti priekšlikumi, kurus par saviem tagad izvirza "Saimnieks". Tautas kustība "Latvijai" aicināja atbalstīt sīkos un vidējos uzņēmējus par degvielas un piena paritāti, par daudziem jautājumiem. Tagad jūs sākat runāt, bet tad, kad vajadzēja atrast līdzekļus un atbalstīt pašvaldības, atbalstīt skolotājus, jūs pat toreiz neatbalstījāt budžeta balsojumos līdzekļu piešķiršanu vakarskolai. Nevajadzēja 200 tūkstošus, vakarskolas ir spiestas finansēt pašvaldības, un es domāju, ka acīmredzot katrai vadošajai frakcijai vajadzētu mēnesī vienu nedēļu atrasties opozīcijā, tad viņas sāktu paust savus viedokļus. Es domāju, ka šodien svarīgākais būtu skatīties, kādēļ viss tas ir noticis, jo mēs praktiski nodarbojamies ar seku konstatēšanu, nerunājam par cēloņiem. Un, ja apskatāmies pašlaik, ja gribam visu nogāzt uz Krasta kunga galvas, tad 20 mēnešus iepriekš bija Šķēle un arī tās pašas partijas atbalstīja, un kas tur tika sastrādāts, ārkārtīgi daudz tika sastrādāts.

Es tikai atgādināšu dažus faktus. Mēs runājām, ka ļoti slikti ir ar skolām, bet tieši Šķēle bija tas, kurš negribēja pieļaut, lai būtu klase, ja nav 15 skolēnu. Es jau teicu, ka Alūksnes rajonā, ja Šķēle būtu palicis pie valdīšanas, pilnas skolas būtu tikai Apē un Alūksnē.

Tas pats ir arī ar pašvaldību budžetu. Ja agrāk pašvaldībām bija ap 50 miljoniem, pagājušajā gadā ar lielām mokām iedalījām 3,1 miljonu, šodien "Saimnieka" pārstāvji "pieštancējuši" ļoti daudzas budžeta izmaiņas, pret kurām viņi iestājās toreiz, kad budžetu apspriedām. Vienkārši iznāca tā, ka praktiski "Saimnieks" neatbild par savu rīcību, jo "Saimnieka" dārziņā es varētu daudz ko pārmest.

Ja mēs runājam par marta notikumiem pie Rīgas Domes, ja policija būtu savlaicīgi nolikusi barjeriņas, ja viņi būtu apmācīti, kā attiekties pret cilvēkiem, tur nebūtu nekas noticis. Cits jautājums. Varbūt Krievija atrastu atkal iemeslu, bet es uzskatu, ka viss parasti rodas, kad daudzi cilvēki, atbildīgi cilvēki neizpilda savus pienākumus, un galvenā nelaime ir tā, ka pašlaik ir tā, ko norunā trīs vadošās partijas, to tūlīt akli realizē.

Runāsim par Daugavas kaskādi. Tad, kad opozīcija izvirzīja šo jautājumu, visa pozīcija bija pret. Bet kādēļ ir vajadzīgs tādas nu, teiksim, kaskādes vai arī rūpnīcas, kas deva peļņu, kādēļ vajadzīgs privatizēt? Mēs redzam, ka tur, kur ir privatizēts vai "prihvatizēts", nāk tikai zaudējumi. Vai, teiksim, ar brīvajām ekonomiskajām zonām.

Kādēļ vajadzēja četras ekonomiskās zonas un atbalstīt Rīgas ostu? Liepāju, it sevišķi Ventspili. Neienāktu nodokļi, bet tādēļ sarunā un dara. Un es domāju, ka tā nelaime ir tā, ka nezina, kāds ir stāvoklis uz vietām. Es domāju, ka vajadzētu tomēr būt paškritiskākiem un analizēt, ko "Saimnieks" ir paveicis, atrodoties 28 mēnešus valdībā. Es nedzirdēju ne no Jurkāna kunga, ne no Čevera kunga, lai pateiktu, ko viņš ir izdarījis. Viegli ir nokritizēt, bet ko jūs esat izdarījuši? Es domāju, ka šajā gadījumā, ja paskatās zālē, faktiski tā runāšana ir par tukšo. Valdošā neklausās, jo, vienalga, es skatījos, Liepas kungs, es runāju, nu tepat skatos, "Latvijas ceļš" lasa, darās ar savām lietām. Kolēģi, praktiski ko gribam? Gribam saņemt varu, valdīt un neievērot tautas tiesības un visu pārējo. Mani tas uztrauc. Ļoti uztrauc. Es domāju, ka šajā gadījumā acīmredzot katram ir savi pienākumi. Ja mēs pieņemam likumus, izpildvara — Ministru kabinets ir izpildītājs.

Bet man liekas, ka Krasta kunga atskaite bija pirmā, kad atskaitījās Ministru prezidents. Iznāk tā. Nav svarīgi, kas izdarīts. Viss, kā saka, tiek noklusēts un tā tālāk. Es tomēr gribētu pateikt. Vai tiešām, kā saka, vadošajai partijai ir jānodarbojas tikai ar to "Latvenergo" lietas izmeklēšanu, tiek zaudēts ļoti daudz laika, tad mēs uzreiz varam pateikt, ka ļoti bieži diemžēl savus pienākumus atsevišķi ministri nav veikuši, vai tas attiecas uz iekšlietu ministru vai citu ministru, un tajā pašā laikā es jau trešo reizi saku: es neredzu, ka mūsu valstī ir prokuratūra. Nav mums prokuratūras! Nevienā jautājumā, es, piemēram, varētu minēt desmitiem gadījumu, kur ir smagi likumpārkāpumi. Viss tiek nobāzts.

Es tomēr, kaut arī tā nav tēma, gribētu pateikt, ka ir pienācis laiks izteikt neuzticību ģenerālprokuroram Skrastiņam, jo tā nevar būt, ka notiek tādas nelikumības, visas "prihvatizācijas". Kā mums rodas tie miljonāri? Mēs ļoti labi zinām, ka apkrāpa cilvēkus un pašlaik, kā saka, runājot konkrēti par Tautas partiju, es gribu pateikt, ka nevar būt tā, ka cilvēks, kas necienīja tautu, tagad vada Tautas partiju — Šķēle. Un es domāju, ka tauta acīmredzot redzēs, kā būs, un arī Šķēlem vajadzēja šeit atskaitīties, ko viņš nav izdarījis, būdams Ministru prezidents.

Un vēl viena nelaime, kas ir pats būtiskākais, ka Šķēle — Tupesis ieveda milzīgo ierēdņu armiju. Apskatieties, kāds stāvoklis ir pašlaik. Ja agrāk varējām uz ministriju aiziet un dabūt kaut kādus datus. Pašlaik ministrijās pat Saeimas deputātiem ļoti grūti piekļūt pie kaut kādiem materiāliem. Agrāk tas bija vieglāk. Es domāju, ka vajadzētu tiešām, kā saka, ja Saeimas sēdē ir noteikta darba kārtība, piemēram, man šodien nepatika, ka tika apvainoti vai apsaukāti gandrīz visi deputāti, un es uzskatu, ka šī Saeimas sēde praktiski bija par velti. Tā ka acīmredzot mums ātrāk vajadzētu nobalsot par uzticību vai neuzticību Krasta kungam. Un es, dabiski, aicināšu balsot par, lai nenāktu tie spēki, kas pārdosies tādām varām, kuras mūsu tauta neciena. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers — otro reizi.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais Prezidenta kungs! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es īpaši otrreiz negribēju runāt, bet Tabūna izteiktās patriotiskās runas man lika nākt uz tribīni otrreiz un atgādināt.

Tautas frontes I kongresā Jirgena kungs, konkrēti Jirgena kungs, praktiski gāja uz Tautas frontes sašķelšanu. Daudzi klātesošie atceras, kā tas notika. Tas bija I Tautas frontes kongresā. Sandra Kalniete knapi novaldīja toreiz tā saucamo radikālo spārnu Tautas frontē.

Jūs atceraties, kā tika muļķoti Latvijas iedzīvotāji ar etnisko jautājumu, tie, kas būs gatavi saņemt tā saucamās pilsoņu pases. Tanī laikā par ko runāja izveidotais 2.parlaments.

Jūs atceraties, ka daudzi Augstākās padomes deputāti, kas tajā laikā šeit diskutēja un riskēja ar savu dzīvību, runājot 1990.gada 4.maijā — būt vai nebūt Latvijas valstij. Toreiz jūs izdarījāt soli. Vai jūs atceraties, kas toreiz šinī zālē stāvēja un aicināja neatzīt Latvijas Republiku? Vai jūs atceraties tos, kas šodien runā un nes šo baļķi — neatzīt Latvijas Republikas pasi. Vai jūs atceraties tos, kas kāpa 5.Saeimā ievēlēti, likumīgi ievēlēti, un aicināja neatzīt 5.Saeimu? Tā ka nerunāsim par šīm patriotiskajām jūtām. Es nevēršos pret visu frakciju. Es vienkārši gribu teikt, jo vairāk atsevišķi viena baļķa nesēji, fiktīvie, kāps šinī tribīnē, jo vairāk es saukšu konkrētus faktus. Par viena vai otra rīcību atteikšanos tanī laikā nostāties tautas pusē. Ar konkrētiem faktiem. Tā ka nerunāsim par šo patriotismu pagātnē. Tā ir izmainīta. Vēsturniekiem būs vēl ilgi un dikti, ko atzīmēt, kā, no vienas puses, īstie cilvēki, kas tanī laikā veidoja šo Latvijas valsti, būdami Augstākās padomes deputāti, riskēdami ar savām dzīvībām, saskārās ar demagoģiju tanī laikā un šodien saskaras. Es tieši tāpat kā Ernests Jurkāns varu apliecināt — mēs bijām domājuši un aicinājām iesniedzējus, šī lēmumprojekta iesniedzējus atsaukt šo projektu. Jo uzskatījām, ka būtiskākais jautājums — patiešām dotu iespējas Ministru prezidentam izdiskutēt šo jautājumu, bet viņš otrreiz ir ignorējis šo Saeimu un ignorēs, cienījamie deputāti, arī jūsu viedokli. Viņš arī šobrīd nav ieradies pēc pārtraukuma. Es aicinu pārdomāt visus tos jautājumus un atbalstīt šo iesniegto projektu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatoties uz tiem procesiem, kuri notiek Latvijā un kuri notiek pašreiz parlamentā, man bieži vien gribas iesaukties: "Ak laiki, ak tikumi!" Par ko tad mēs diskutējam? Diskusija ir par to, vai mēs varam uzticēties šai valdībai vai nevaram. Es esmu autors otrajam lēmuma projekta "Par neuzticības izteikšanu visai valdībai". Un negribētu visus netikumus pierakstīt Guntara Krasta valdībai, Guntaram Krastam personīgi. Arī bez viņa ir cilvēki, kuri nav pildījuši savus pienākumus nepieciešamajā līmenī.

Pagājušajā reizē, kad mēs diskutējām pēc Guntara Krasta ziņojuma, kuru it kā varētu nosaukt par ekonomisko raksturojumu valstī, kaut gan tāds tas nekad nav bijis, es arī uzstājos un izklāstīju savu viedokli, kā es redzu tālāko attīstību. Un tad ir jautājums — vai mēs varam balsot par uzticību valdībai, kura ignorē valsts un tautas intereses? Vai mēs varam uzticēties valdībai, kuras darbības vai bezdarbības rezultātā līdz gada beigām vismaz pāris tūkstoši cilvēku var palikt bez darba? Es uzskatu, ka tādai valdībai nevar būt nekāds atbalsts.

Atbildot uz Čerāna kunga izteikumiem par promaskavisko un prokrievisko orientāciju un tamlīdzīgi. Es jau arī pagājušajā reizē teicu, ka Latvija atrodas unikālā vietā. Ģeogrāfiski unikālā vietā. Un no tā, cik pareizi un precīzi mēs strādāsim, ir atkarīga arī mūsu tautas labklājība. Mēs atrodamies pa vidu — starp Rietumiem un Austrumiem. Un mums ir jāizmanto, jāmāk izmantot tā ģeogrāfiskā situācija, kurā mēs esam. Mums ir jāmāk sadarboties gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem.

To, kas skar konkrēti mani. Mani izbrīna Čerāna trulums, es atvainojos, un nespēja analizēt situāciju tādu, kāda tā ir. Čerāna kungs, es gribu jums atgādināt, ka es esmu vienīgais no Saeimas deputātiem, kuram pēdējā gada laikā četrreiz ir atteikta vīza iebraukšanai Krievijā. Pie tam bez jebkādas motivācijas. Tāpat arī bez jebkādas motivācijas man ir noņemta man pienākošās militārā izdienas pensija, un izdiena man tomēr ir 29 gadi. Tā ka par prokrievisku orientāciju, ja man tik tiešām būtu prokrieviska orientācija, tad nekādā gadījumā nebūtu iestājušās tādas sekas.

Runājot par mūsu ārpolitiku. Vai mums vispār ir tāda ārpolitika, par kuru mēs runājam? Birkava kungs izmisīgi turas pie sava krēsla. Tik tiešām, ļoti izmisīgi. Un neredz to, kas notiek visapkārt. Vislabākais raksturojums, kas norāda uz mūsu ārpolitikas krīzi vai viņas neesamību, ir Igaunijas prezidenta paziņojums par to, ka varētu tikt ieviests arī vīzu režīms ar Latviju. 1994.gadā tika apstiprināta robežapsardzības koncepcija, Čevera kungs jau daļēji tam pieskārās, bet līdz šim brīdim nekas nav izdarīts, lai tik tiešām savestu kārtībā Latvijas un Krievijas robežu. Ja mēs paskatāmies, tad Lietuvas prezidents, Igaunijas prezidents runā gan ar Rietumu kolēģiem valsts prezidentiem, gan arī ar Krievijas prezidentu. Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri apmeklē ne tikai Taivānu un Singapūru, tur gan viņi diemžēl nav bijuši, un ne tikai Rietumu valstis, bet viņi apmeklē arī Maskavu un ir aicināti. Tātad par kādu ārpolitiku, kura iet vienos vārtos, mēs varam runāt? Es uzskatu, ka "Latvijas ceļā" ir pietiekoši daudz spēcīgu, intelektuālu cilvēku, kuri varētu uzņemties šo nastu un vadīt Ārlietu ministrijas sektoru. Arī mūsu kolēģu rindās ir pietiekoši daudz gudru un zinošu cilvēku.

Tagad mazliet es gribētu padiskutēt par mūsu Valsts prezidentu, par viņa nostāju šajā jautājumā. Šodien mēs visi esam saņēmuši mums, visiem Saeimas deputātiem, adresētu faksu. Un kad es to izlasīju, tad man nez kāpēc atmiņā uzausa vecie padomju laiki, kad bija Ļeņina piemineklis un blakus bija izkārts tāds milzīgs plakāts. Es atvainojos par to, ka es nelietošu valsts valodu. Un tur bija rakstīts: "Praviļnaja doroga iģot tovarišķi". Un šodien es lasu Gunta Ulmaņa paziņojumu: "Mēs ejam pa pareizo ceļu." Pa kādu pareizo ceļu? Atmodai iestājoties, mēs visi runājām par to — kaut vai pastalās, bet Eiropas Savienībā. Tagad jau mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka ne tikai bez pastalām, bet mēs arī Eiropas Savienībā būsim iegājuši absolūti pliki, un mēs tur nevienam nebūsim vajadzīgi. Kamēr mēs nesakārtosim ne iekšējās problēmas, nesakārtosim savu ārpolitiku, ar mums neviens nopietni nerunās. Vēl ilgi pirms valdības krīzes, precīzi vienu nedēļu pirms tam, kad Demokrātiskā partija "Saimnieks" paziņoja par savu izstāšanos no valdības, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valde izsūtīja paziņojumu presei. Un kas tad tur bija rakstīts? Un kādā sakarā tas radās? "Uzskatām, ka apstākļos, kad notiek masveidīga amatpersonu atbrīvošana no ieņemamajiem amatiem, Krasta valdība darbu turpināt nevar.

Valdības solis — sodīt augstas valsts policijas amatpersonas — atgādina Padomju savienības laikus, kad vienmēr tika vainoti izpildītāji, nevis lēmuma pieņēmēji. Tagad mēs redzam, ko nozīmē politiskā atbildība, vai precīzāk — bezatbildība. Nacionālās drošības padomes lēmums atstādināt no amata Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu ir nepamatots un prettiesisks. Visiem zināms, ka Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī citas valsts amatpersonas pēdējos piecos gados ir piedalījušās līdzīgos sarīkojumos. Tā bija tā motivācija, kāpēc mēs uzskatām, ka valdība un Nacionālās drošības padome, kura ir gatava nodot sev lojālus cilvēkus, patriotiski noskaņotus, nav tiesīga pārvaldīt šo te valsti. LSDSP pieprasa Krasta valdības atkāpšanos un aicina Valsts prezidentu nekavējoties uzdot Saeimai izvirzīt jaunu Ministru prezidenta kandidātu. Latvijā nepieciešams izveidot tādu valdību, kura līdz nākošajām vēlēšanām nepasliktinātu valstī samilzušās problēmas. Sociāldemokrātu prasība — lai pēc 7.Saeimas vēlēšanām, strādājot Saeimā un valdībā, būtu nevis jāatjauno sagrautā Latvijas iekšpolitika un ārpolitika, bet tā jāpilnveido un jāattīsta." Šodien pie mums notiek absolūti pretējais. Par kādu ekonomisko attīstību mēs tik tiešām varam runāt un sapņot? Paskatāmies, kas tad notiek kaut vai tajā pašā, visiem labi zināmajā akciju sabiedrībā "Kaija". 80% no saražotās produkcijas nevar atrast savu noietu tāpēc, ka ir bloķēta šīs firmas produkcija. Kaut gan Šķēles kungs paziņo saviem darbiniekiem, ka tās ir īslaicīgas problēmas un gan jau kādreiz politiķi tās atrisinās. Mums ir absurda situācija, ka politiķi nosaka ekonomikas attīstību, bet nevis ekonomika nosaka politikas attīstību. Kad mēs beidzot normāli sāksim skatīties uz tiem procesiem, kuri notiek mūsu valstī?

Atgriežoties pie Guntara Krasta personības. Es uzskatu, ka Guntars Krasts diemžēl no visiem Ministru prezidentiem ir pats vājākais kandidāts, kurš tika izraudzīts šim amatam, un diemžēl Saeima viņu arī apstiprināja. Kāpēc? Mēs jau varam izlikties neko neredzam un nedzirdam arī par tiem procesiem, kuri notiek mūsu valstī. Mēs varam izlikties, ka tik tiešām "Latvenergo" izmeklēšanas komisija nav nonākusi ne pie kādiem secinājumiem. Bet, ja Ministru prezidents, toreizējais ekonomikas ministrs, atnāk uz mūsu komisijas sēdi un paziņo, ka viņš vispār neko neatceras par tiem procesiem, kuri ir notikuši, ka viņš neko nezin un viņš ir sastrīdējies ar Ministru prezidentu un tāpēc ir varējusi notikt šāda afēra, manuprāt, tāds ekonomikas ministrs nav spējīgs vadīt ne tikai ministriju, bet arī visu valsti. Tagad ir radikāli mainījusies situācija, un, tikko kā šī te valdība sašūpojas, Andris Šķēle, kurš pirms tam nelabiem vārdiem gānīja "Tēvzemei un Brīvībai" vadīto valdību, ir diametrāli pretēji mainījis savu viedokli. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka Andrim Šķēlem ir ļoti bail, ka, nedod Dievs, nāks cita valdība, kura var piespiest Ģenerālprokuratūru strādāt likuma ietvaros.

Paskatīsimies tālāk, kas tad ir noticis pēdējo četru gadu laikā? Savā laikā, būdams Robežapsardzes komandieris, 1994.gadā, es izdevu pavēli, kura aizliedza firmai "Ranks" darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām. Un šis aizliegums darbojās tik ilgi, kamēr pie varas nenāca Šķēles vadītā valdība, kā rezultātā tika panākts, ka firmai "Ranks" tiek atļauts darboties uz robežas. Un tagad ar vai bez Ministru prezidenta ziņas, izmantojot nelikumīgas ietekmēšanas metodes, šī firma iefiltrējas vienā vai otrā kontroles punktā. Kā interesēs tas viss notiek? Mēs varam izlikties, ka mēs nezinām arī par tām nelikumībām, kuras ir vienā vai otrā muitas noliktavā, kuras savulaik arī vadīja tagadējais Ministru prezidents Guntars Krasts. Šodien Guntars Krasts ir parakstījis rīkojumu, lai apturētu "Latvenergo" komisijas darbību, kura izraudzītos "Latvenergo" prezidentu. Kāpēc tas notiek? Acīmredzot tik tiešām jāpiekrīt tam, kas ir publicēts avīzēs, ka viens no tiem pretendentiem, acīmredzot Juris Ozoliņš, kurš varētu pēc Krasta domām ieņemt šo te amatu, nekādā gadījumā netiks apstiprināts šajā amatā. Acīmredzot šeit ir tās dziļākās saknes.

Cienījamie kolēģi! Kā es jau teicu, es uzskatu, ka tādai valdībai, kura rīkojas antitautiski, antidemokrātiski, nav vietas šajā valstī. Atbildot uz to jautājumu, kurš šeit izskan no "Tēvzemei un Brīvībai" puses par nelikumībām, kuras bija iespējamas 1995.gadā, es jums varu arī atbildēt, ka 1995.gadā, kad radās šī te slavenā operatīvā lieta, kurā kā subjekts figurē Andris Šķēle, tad viena no augstākajām valsts amatpersonām, kurai bija jāpieņem lēmums par to, vai saukt pie kriminālatbildības vai nē, sāk man stāstīt vienu interesantu teoriju. Viņš man sāk teikt: "Saproti, te jau mums Latvijā visi zog. Notiek pirmatnējā kapitāla uzkrāšanas process. Un tad jau labāk, ja mūs apzog tie paši mūsu latviešu bāleliņi, tāpēc ka tā nauda palikšot šeit pat uz vietas, un viņa strādās nākotnē tautas un valsts labā." Es kategoriski neesmu piekritis un nepiekritīšu tādam viedoklim. Manuprāt, ir absolūti vienalga, kas ir slepkava vai zaglis pēc tautības. Vai viņš ir ebrejs, krievs, latvietis, visiem viņiem ir viena vieta, un tā vieta ir cietums. Un agri vai vēlu tās personas, kuras ir vainojamas valsts un tautas apzagšanā, tiks sauktas pie kriminālatbildības. Pēdējā laikā mums partijas rodas kā sēnes, arī tuvākajās dienās notiks acīmredzot jaunas partijas dibināšanas kongress. Varbūt tie, kuriem nav mugurkaula, varētu nosūtīt viņiem arī apsveikumu parlamenta vārdā un apsveikt sakarā ar jaunas mafijas partijas dibināšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mums visiem stāv priekšā visai nopietna izšķiršanās, jo mūsu lēmums apskatāmajā jautājumā var ļoti nopietni ietekmēt Latvijas valsts turpmākās attīstības ceļus. Es saprotu, ka daudzus kolēģus baida valdības maiņa, ko varētu iekšzemē un ārzemēs uztvert kā Latvijas valsts nestabilitātes pazīmi, un tāpēc viņi uzskata, ka labāk lai viss iet, kā iedams, tik un tā pēc pusgada veidosies jauna valdība, un tad lai labāk Krasta kungs pastrādā, un nerodas nekādas nelaimes ar iespējamo prezidenta draudu realizēšanu par Saeimas atlaišanu. Atklāti sakot, man pašam patiktu šī doma par šīs Saeimas atlaišanu, lai drīzāk noskaidrotu, kādus politiskos spēkus tauta atbalsta un kuri tiešām tiesīgi runāt tautas vārdā un kuri nav uz to tiesīgi. Bet diemžēl, lai realizētu jautājumu par pirmstermiņa atlaišanu, vispirms ir jāsarīko tautas nobalsošana, kas prasa lielu naudu un kas budžetā nav paredzēta, un tikai pēc tam var rīkot Saeimas vēlēšanas, tā kā vislabākā gadījumā šī ārkārtas vēlētā Saeima varētu sanākt tikai dažas nedēļas ātrāk par kārtējā kārtībā vēlēto. Tāpēc es domāju, ka tas ir bezcerīgs process, vēl jo vairāk tādēļ, kad būtu atlaista Saeima un Saeima atkal būtu atlaidusi valdību, tad faktiski iestātos varas vakuums, kur tiešām Latvijas valsts prestižs būtu ļoti zemā līmenī.

Es nekādi nevaru izprast arī Valsts prezidenta izteikto viedokli, ka viņš neredzot iespējas jaunas valdības izveidošanai. Es, gluži otrādi, uzskatu, ka pašreizējā situācija, kad pret mūsu valsti tiek vērstas nepamatots un brutāls ārējo spēku spiediens, rada ļoti labvēlīgus apstākļus tam, lai konsolidētu visus Latvijas neatkarību atbalstošos spēkus un visus tos politiskos spēkus, kas pārstāvēti Saeimā, un veidot valdību, kas varētu tiešām runāt visas Latvijas vārdā, jo šajā laikā mūsu iekšējie sīkie jautājumi būtu jāatliek malā un jācīnās tiešām par pašreizējās krīzes pārvarēšanu, no kuras iziet, es esmu pārliecināts, ir ieinteresēts lielum lielais vairums visu Saeimas deputātu. Tikai tāda valdība, kuru atbalstītu ļoti liels Saeimas vairākums, varētu veikt visas galvenās frakcijas, varētu efektīgi novērst šo krīzi, vest nopietnas sarunas ar Rietumiem un Austrumiem par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu, par mūsu tālākās virzības uz Eiropas turpināšanu un Valdības deklarācijā ietverto jautājumu, problēmu maksimāli ātru atrisināšanu. Es domāju, ka šādu programmu varētu atbalstīt visas Saeimā šodien pārstāvētās frakcijas.

Šis mans apgalvojums, protams, arī izraisītu pretjautājumu, vai vispār vajadzīga jauna valdība? Var taču pajukušo valdību papildināt ar kādiem ministriem, un lai tad tā nostrādā atlikušo laiku. Manuprāt, tā nav izeja. Pašreizējai valdībai nav stabilas bāzes parlamentā, tā grīļojas jau pāris nedēļas, un neviens jau netic tās reālai stabilitātei. Var jau, kaut kā pasolot opozīcijas partijām un dažiem deputātiem šo to, panākt uzticības balsojumu, bet tikai no tā politiskā bāze neradīsies. Dažu spēcīgu personu iesaistīšana šajā valdībā nespēs būtiski uzlabot tās darbību, jo visas šīs līdzšinējās nelaimes jau slēpjas tās vadītājā. Jau senie romieši apgalvoja, ka ja kaujas laukā sastopas aunu bars, kura vadonis ir lauva, ar lauvu baru, kurus vada auns, tad uzvar vienmēr aunu bars. Tāpēc dažu papildu lauvu iesaistīšana mūsu valdībā neko nedos, ja netiks mainīts valdības vadītājs. Galvenā atbildība par pašreizējās krīzes izveidošanos ne tikai formāli, bet arī pēc būtības gulstās uz valdības vadītāju, Ministru prezidentu Guntaru Krastu. Protams, varētu jau teikt, ka tā nav tikai viņa vaina, es drīzāk teiktu, varētu teikt, ka tā ir viņa nelaime, ka viņu iecēla par valdības vadītāju, kaut viņam nebija ne mazāko dotību, ne sagatvotības šim postenim.

Mēs ļoti mīlam runāt par to, ka mēs esam unikāla valsts un laikam mēs esam unikāla valsts arī Eiropā ar to, ka mums ir valdības vadītājs, kuram nav ne mazākās pieredzes valsts aparāta darbībā un ļoti minimāla pieredze politikā. Ja mēs paskatāmies viņa dzīves ceļu, pēc Universitātes beigšanas viņš septiņus gadus nosēdējis Agrārās ekonomikas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku, bet šajā laikā viņš ne tikai Latvijas zinātni nav papildinājis ar kādiem sasniegumiem, bet pats sevi nav varējis nodrošināt ar nevienu zinātnisko grādu. Pēc neatkarības atjaunošanas viņš pārslēdzies uz tirdzniecību un andelējies ar alkoholu un ieročiem, bet arī šī tirdzniecība nav gājusi, jūs jau tikko dzirdējāt no Ādamsona kunga, ka viņs ir izdzīts no robežas joslas un viņam ir atņemta arī ieroču tirdzniecības licence.

Tātad arī šī darbība nav bijusi visai veiksmīga. Arī politikā viņa sasniegumi līdz šim ir bijuši ārkārtīgi pieticīgi. Šī ir pirmā Saeima, uz kuru viņš ir kandidējis, un diemžēl viņam ir bijis ļoti niecīgs atbalsts pat viņa partijas atbalstītāju rindās, viņš Rīgas apgabala "Tēvzemei un Brīvībai" sarakstā ieņēma visai necilo 22.vietu. Neskatoties uz to, "Tēvzemei un Brīvībai" panāca, ka to kandidatūru, ko vēlētāji bija noraidījuši, ielika ekonomikas ministra vietā. Neiedomājama karjera, no sīkas firmiņas vadītāja uzreiz ekonomikas ministra krēslā. Jāsaka, ka šajā laikā, kamēr viņš tur nosēdēja, gan viņš nekādus panākumus neparādīja. Es atceros tikai trīs lietas — pirmkārt, pirmo reizi, kad Krasta kungs ar lielu skandālu jau pirmās dienās panāca savas firmas atgriešanos pierobežas joslā, pēc tam otro reizi, kad cīnījās par kadru izmaiņām Privatizācijas aģentūrā, izdeva lielu naudu par konkursiem, un galu galā viss palika tāpat, kā bijis.

Un neskatoties uz šo visai mažražīgo Krasta ministrēšanas periodu, pēc Šķēles valdības demisijas "Tēvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļa" frakcijas kā Ministru prezidenta amata kandidātu gribēja redzēt tikai Krasta kungu. Nu, mēs cerējām, ka Krasta kungs, balstoties uz pārējo Ministru kabinetu locekļu pieredzi un zināšanām, varēs novadīt valdību atlikušajā laikā, ja viņš nejauksies gadījumos, kuros viņš ir galīgi nekompetents. Sākotnēji mūsu cerības attaisnojās, Krasts nekādas īpašas iniciatīvas neparādīja, uz ārzemēm nebrauca, Sadarbības padome ieklausījās pieredzējušāko ministru viedokļos, un viss šķita kārtībā un ieeļļotā valsts mašīna vairāk vai mazāk sekmīgi virzījās uz priekšu. Bija arī kļūdas kā ministru, tā viņa darbībā, bet kopīgiem spēkiem tās tika pārvarētas. Taču idille beidzās, kad Krasta kungam tapat kā balodim no latviešu tautas pasakas jau šķita, ka viņš visu prot, tajā skaitā var ligzdas būvēt. Un viņš sāka darboties patstāvīgi, un tad nu sekas bija visai neveiksmīgas. Viņš sāka reformēt viņam tieši pakļauto Valsts kanceleju un faktiski pilnīgi sagrāva tās darbību. Krasta kungs sāka braukāt uz ārzemēm un dot tur intervijas, un katru reizi viņam izdevās tur sarunāt kaut ko tādu, ka viņa preses sekretāriem un padomniekiem ilgi nācās skaidroties, ka viņš nemaz nav tā domājis, kā viņš ir runājis. Kulminācija bija viņa diskusija ar Krievijas valdības vadītāju, kur Krasta kungs sāka mētāties ar svešu valstu apvainojumiem, kurus viņš nespēja pierādīt.

Tieši tas bija sākuma moments Krievijas aukstajam karam pret Latviju. Šis aukstais karš, protams, būtu iesācies tā vai tā, jo tādi plāni tika perināti, bet to sekmēja Krasta kungs un zināmā mērā arī viņa daži biedri. Vai var cerēt uz normālām attiecībām ar lielu kaimiņvalsti, ja šīs valsts prezidentu, kurš ir pasaules lielā astoņnieka loceklis, no šīs Saeimas tribīnes apsaukā par vecu marasmātiķi un alkoholiķi, un to dara tās partijas pārstāvji, no kuras ir mūsu valsts premjerministrs. Vai mēs varam gaidīt labu attieksmi pret Latviju no Eiropas Savienības un citām organizācijām, ja šīs valdības vadītāja partijas biedri no Saeimas tribīnes ķengā šo Eiropas organizāciju augstas amatpersonas? Tas mūs lielākā mērā attālināja no sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā nekā daži procenti ekonomiskajos un finansiālajos rādītājos, kas mūs šķir no Igaunijas.

Tas viss vairo arī spriedzi koalīcijas partneru starpā, jo tie nevarēja atbalstīt daudzos aplamos Ministru prezidenta viedokļus. Krasts un viņa partija sāka arvien biežāk un visiem līdzekļiem uztiept "Tēvzemei un Brīvībai" viedokļus visām valdību veidojošām frakcijām, un visiem vajadzēja dancot pēc viņu mūzikas. Krasta kungs mēģināja iegūt sev īpašas pilnvaras, tad šajā gadījumā, šajā nolūkā viņš iznāca ar prasību izteikt viņam atkārtotu uzticību, kaut gan neviens viņam šajā laikā šo uzticību neapšaubīja. Pie tam Krasta kungs paziņoja, ja šāda uzticība netiks izteikta, viņš nevarēs turpināt valdības vadītāja pienākumus. Saeima atteicās viņam dot šo papildu uzticību, un kas? Vai tad viņš atkāpās? Nē, sēž. Krasta kungam piemīt vēl viena valstsvīram nepieļaujama īpašība. Viņš cenšas izvairīties no lēmumiem jautājumos pat tādos gadījumos, kad šie lēmumi ir jāpieņem. Mēs taču pirmos brīdinājuma signālus par Krievijas nodomiem organizēt politisku kampaņu pret Latviju un izsaukt krīzi Latvijā zinājām jau iepriekš. Ne tikai no mūsu specdienestu ziņojumiem, kur varbūt arī tas netika atspoguļots, bet katram avīžu lasītājam taču bija zināms, zviedru avīzes vairākkārt ziņoja, pacēla jautājumu pirms tā notikuma par gaidamo it kā "SS Waffen" manifestāciju Latvijā, tika doti vairāki signāli arī par citiem gājieniem. Kā Krasts rīkojās šajā ziņā? Vai valdība izlēma un ieņēma kaut kādu pozīciju, katrs ministrs kaut kur savā ziņā rīkojās, bet valdības pozīcijas nebija. Rezultātā mēs esam tur, kur esam. Arī šodien viņam nebija pietiekošas pilsoniskas drosmes atnākt un noklausīties, ko viņam saka, un varbūt pat pacensties atbildēt, ja viņš uz kaut ko ir spējīgs atbildēt. Izlēmīgs viņš ir tikai tad, ja apdraudēts viņa krēsls, un viņš tad ir gatavs atkāpties no jebkuriem principiem, kurus pirms tam ir pasludinājis par svētiem un negrozāmiem. Tā viņš ir pasludinājis. Viens no pamatprincipiem ir Abrene, un tieši Krasta valdība neinformējot Saeimu, neinformējot nevienu citu, klusībā veica pasākumus, sagatavojot līgumu par Abrenes atdošanu Krievijai. Un nepakonsultējoties ar pārējiem politiskajiem spēkiem. Visu laiku Krasta kungs bija pret kādām izmaiņām Pilsonības likumā, tajā skaitā arī tām, kas izrietēja no Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām un uz ko mudināja viņu pārējās valdības frakcijas. Viņš turējās kā vīrs līdz brīdim, kad viņa krēsls sašķobījās, un pēc tam viņš parakstīja daudzkārt tālejošākus Pilsonības likuma grozījumus, nekā to mēs prasījām iepriekš. Kad Krasts pēkšņi, nekonsultējoties ar koalīcijas partneriem, atbrīvoja no amata ekonomiskas ministru Sausnīti, viņš mūsu frakcijai veselu stundu šādu soli pamatoja ar to, ka Sausnītis esot vilcinājis "Latvenergo" privatizāciju, kaut gan lēmumu par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu pieņēma Saeima sakarā ar Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Panteļējeva kunga priekšlikumu. Tagad Krasts, es lasu vakar avīzēs, ka viņš pats piedāvā šo jautājumu atlikt līdz 7. Saeimas izšķiršanai, kurš tad galu galā kavē "Latvenergo" privatizāciju un kas par to atbild? Pie šādiem apstākļiem man nav saprotams, kādu cēlu ideālu vārdā daži politiski spēki cenšas par katru cenu noturēt tādu mazkompetentu, neizlēmīgu un svārstīgu personu, kurai paša krēsls ir svarīgāks par viņa politisko pārliecību — valdības vadītāju Krastu? Vai tā ir persona, kas varēs noturēt Latvijas līniju pret ārējo spēku spiedienu? Nekādā ziņā.

Vai šāda valdība, kura, kā mēs vakar dzirdējām, ir mazākuma valdība, kas ir spējusi savākt tikai 48 balsis, būs spējīga risināt kaut kādus kardinālus jautājumus? Tā ir pilnīgi atkarīga no tādiem demokrātijas pīlāriem kā Saulītis un Strods, kuri šodien ir atbalstījuši valdību, un Veldres kungs, kurš ir atbalstījis Krasta valdību. Bet mēs jau labi zinām, ka viņi piecos gados ir jau paspējuši nomainīt astoņas politiskās partijas, tātad viņiem šie politiskie uzskati mainās ārkārtīgi bieži, un es neticu, ka viņiem ilgi šī mīlestība pret Krasta valdību paliks.

Sēdes vadītājs.

15 minūtes pagājušas.

I.Bišers.

Tāpēc es esmu pārliecināts, ka mums ir jāizveido tiešām valstiskas vienotības valdība, kuru atbalstītu visu politisko spēku vairākums, tajā skaitā arī, protams, "Tēvzemei un Brīvībai", jo tur arī ir pietiekoši daudz domājošu un saprotošu spēku.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šī ietekmīgā runa būtu vairāk piederējusi "Saimnieka" vadītājam. Bet tā kā "Saimnieks" it kā taisoties mainīt nosaukumu uz — pārvaldnieks, var jau būt, ka arī šī runa tagad ir jāsadala citādos veidos.

Te man daži teica, ka būšot cukursaldas runas vakarā. Tieši otrādi. Patlaban Tautas saskaņas partija un Demokrātiskā partija "Saimnieks", pagaidām "Saimnieks", runā tik cukursaldi un tik šķebinoši, ka man liekas, ka jūs lietojat jēlcukuru un vēl brāgu esat pielikuši klāt.

Daži no jums te briesmīgi saldi grib atcerēties vēsturi. Nu tad es atcerēšos arī daudz ko no vēstures un atgādināšu, ka Čevera kungs ļoti gribēja kļūt par premjerministru šīs Saeimas sasaukuma laikā, pat ārkārtīgi gribēja, tā gribēja, ka šī neveiksmīgā viena Kalnbērza kunga balss, kurš varbūt šodien ļoti nožēlo, ka viņš tā ir balsojis, izšķīra šīs valdības likteni, un Čevera kunga saskumušo, saskābušo ģīmi varēja ļoti redzēt dažādos saziņas līdzekļos. Tā kā, cienītie kolēģi, nu jūs gribat tikt pie varas. Nu nāciet un godīgi pasakiet: es gribu būt Ziedonis Čevers — atkal par premjeru. Nu mēģiniet mani iedabūt iekšā...

Bet tikai nerunājiet par valsts interesēm, to ir nožēlojami klausīties, ka šeit kāpj Tautas saskaņas partija un runā par valsts interesēm, kāpj "Saimnieks" — atkal runā par valsts interesēm. Nāvīgi jums tā valsts interesē — to es labi redzu. Jūsu runas ir sarakstītas uz papīrelīšiem, čupiņa... Te nāk un nevar kārtīgi salasīt dažus vārdus, boksterē tur un domā, ka ļoti labi tas izskatās.

Redziet, Šķēles kunga fenomens... Jūs te runāsiet par Šķēles kunga fenomenu tagad. Ar savām rokām šī Saeima ir radījusi Šķēles kunga fenomenu. Visi gandrīz šeit sēdošie deputāti to ir izdarījuši. Nevajag brīnīties. Viņš ir veikls puisis, ir pietiekoši jau ietekmējis lielāko daļu no masu saziņas līdzekļiem, gan laikrakstus, gar radio, gan televīziju, un viņš savu sasniegs pateicoties tam, ka mēs nepratām sastrādāties. Nu tagad ir tiešām tā, kā ir. Ir ļoti sliktas partijas, kas te viena otru gāna, katra partija grib būt tā labākā, un protams, nu Krasts slikts izrādās... Pēc tam, kad ar viņu tur kopā ir vairākus mēnešus nostrādājuši, nu tagad sākas viņa biogrāfijas apcerēšana. Tur viņš ir tirgojies, tur viņš nav ievēlēts, tur viņš vēl kaut ko ir izdarījis...

Interesanti, ja es te no viena otra jūsu biogrāfijas izvilktu dažus faktus, kur jūs neesat ievēlējuši un ievēlēti, kam jūs esat kalpojuši, kādā partijā bijuši un ar ko tirgojušies, tad būtu ļoti interesanta aina. Mēs jums piedāvājām lustrācijas likumu. Mēs to jums piedāvājām. Ko tad jūs nobijāties? Kāpēc jūs negribējāt lustrēties? Ko? Negribējās, ja? Bailes palika par savu pagātni atbildēt godīgi. Vienkārši bailes palika. Visiem funkcionāriem augstā un zemā līmenī.

Nu labi. Aizgāja Šķēles kungs. Viņš veikli aizgāja, viņš zināja, kad ir jāaiziet un kā būs kapitāls jākrāj uz 7. Saeimas vēlēšanām. To viņš izdarīja. Malacis! Viņš dara savu darbu tagad. Patīk vai nepatīk.

Mums bija dota iespēja strādāt tālāk. Mēs centāmies šo iespēju izmantot, izveidojām valdību. Ko jūs domājat, ka apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK bija briesmīgi patīkami strādāt kopā ar "Saimnieku"? Pilnīgi izslēgts. Mūsu vēlētāji mūs par to kritizēja. Bet mēs valsts vārdā uzņēmāmies šīs saistības. Un centāmies sastrādāties. Un es jums gribu atgādināt par to valsts iešanu uz leju. Kā ir ar nacionālo kopproduktu šodien? Ir pieaudzis vai nav? Kā ir ar inflāciju valstī? Tā ir samazinājusies vai nav? Dārgie ekonomisti ar vistas smadzenēm, padomājiet! Kā ir ar bezdarbu valstī? Par veselu procentu krities bezdarba līmenis. Šitie oratori... Jūs izliekaties, ka tas nav noticis. Un tas ir šajā pēdējā laikā noticis. Ja jau jūs runājat par skaitļiem, tad, lūdzu, esiet tik laipni un runājiet par tiem. Bet par to jūs gan neviens nerunājāt. Un var jau būt, ka sava daļa panākumu varētu būt arī DPS nopelns, daži cilvēki tur tomēr strādāja. Ne visi, protams. Neapšaubāmi, ka mūsu apvienība paredzēja šo te lēkāšanu dažus mēnešus pirms 7. Saeimas vēlēšanām. Mēs to paredzējām, jā. Protams, nevarējām precīzi paredzēt, kurā brīdī tas notiks, bet ārkārtīgi izdevīgi šinī brīdī kādam ir šūpot šo valdību, ārkārtīgi izdevīgi ir liekā ķeblītī iekāpt... neapšaubāmi, arī tas ir tā. Kad tad vēl Ziedonim Čeveram parādīsies iespēja kļūt par premjeru? Praktiski ārkārtīgi grūti ir prognozēt tādu brīdi. Šis ir varbūt pēdējais brīdis. Paši bijuši valdībā. Pašiem bija iespējas strādāt pie budžeta. Paši nobalsojāt par budžetu. Nu ir parādījies vesels lērums labojumu budžetā. Ak tad nu ir attapušies! Nu ir mīļa tauta, nu ir mīļi zemnieki un vēl kas jums tur mīļš! Kur tad jūs bijāt pagājušā gada nogalē ar savu mīlestību? Vienīgā mīlestība Čeveram bija pret pensionētajiem bijušajiem PSKP un VDK darbiniekiem Iekšlietu ministrijā, tur viņš savu mīlestību ļoti aktīvi izrādīja.

Draugi mīļie! Kā jūs tur sauc... DPS un vēl tur kaut kādi... jums, draugi mīļie, ir viens elektorāts šodien. Viens elektorāts. Nelatvieši, ne sevišķi labvēlīgi noskaņotie pret Latviju un latviešiem cilvēki. Tas ir jūsu elektorāts. Un tagad jūs te sarīkojat sacensības. Viens kāps augšā tribīnē, otrs runās par visu tautu, bet ar kreiso aci šķībi skatīsies uz saviem vēlētājiem. Un tur tagad mēģina vēl kaut kādā veidā pielabināties Ādamsons un citi zociķi, kuru praktiski šodien Latvija vēl īsti nav. Tie, kas šodien sevi sauc par sociāldemokrātiem, nav sociāldemokrāti. Viņi pat, man liekas, nav lāga studējuši, kas tad ir sociāldemokrātija kā tāda. Bet nosaukums ir ļoti vajadzīgs, jo ar šī nosaukuma palīdzību viena čupiņa no viņiem tiks 7. Saeimā. Un tāpēc viņi arī, protams, ir valdības kritizētāju lomā, jo elektorāts viņiem lielā mērā ir tas pats. Tur viņi visi cīnīsies par vietu 7. Saeimā, un tāpēc tā lielā mīlestība uz tautu šodien.

Neapšaubāmi, ka šajā brīdī sava ietekme uz valdības šūpošanu tieši tagad ir tam, kas notiek Maskavā, gan šai krīzei ar naftas produktiem, gan šai Maskavas vēlmei uzspiest mums neizdevīgus "Gazprom" piedāvātos noteikumus ir sava ietekme. Ir arī sava nozīme tam, ka Latvija iet prom no Krievijas, no šīs ietekmes zonas, no šīs "Honkongas", kā te vienam otram sagribējies pārveidot Latviju, taisīt acu operāciju, lai mums ir attiecīgais skatiens Honkongas veidā. Protams, tāpēc ir šis spiediens, tāpēc ir šis brīdis it kā — pieci mēneši pirms vēlēšanām. Tur ir jābūt kaut kādai īpašai vielai smadzenēs, lai piecus mēnešus pirms vēlēšanām domātu par kaut kādu īpašu valdību, kas te nezin ko izdarīs. Priekš sevis izdarīs, protams.

Ne jau prieka pēc mūsu apvienība atbalsta savu premjeru šodien. Mums būtu daudz vienkāršāk šodien zem šo te spēku spiediena atiet malā, palikt stingriem it kā visās savās prasībās un saglabāt, un ne tikai saglabāt, bet palielināt savu vēlētāju skaitu. Neapšaubāmi! Man liekas, ka tas ir elementāri saprotams. Bet mēs piedāvājam citu variantu. Mēs piedāvājam gan pozīcijai, gan opozīcijai — ja jūs tiešām vēlaties strādāt valsts vārdā, mēs jums piedāvājam sadarbību, esošās šeit Saeimā partijas. Vai viņas ir pozīcijā, vai viņas ir opozīcijā, var iegūt tikai tad, ja valsts ies uz augšu. Arī opozīcijas darbs ir vajadzīgs valstij, lai palīdzētu viņai iet uz augšu. Opozīcijas darbs nav vajadzīgs, lai grautu valdību. Tā ir tāda savāda izpratne par opozīciju. Tas ir vienīgais šodien mūsu politiskais kapitāls — palīdzēt šai valstij iet uz augšu. Un neapšaubāmi, to es neslēpšu, ka mūsu apvienība redz iespēju palīdzēt latviešiem šodien vairāk, atrodoties valdībā, nekā tur neatrodoties.

Jūs runājat par Pilsonības likumu. Jūs paši saprotat, ka tur būs izmaiņas. Kādas tās būs — tas no mums šeit Saeimā ir atkarīgs. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka par Latvijas pilsoņiem kļūst cilvēki, kas neprot latviešu valodu. Es ceru, ka Saeimas vairākums to saprot. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pilsonības iegūšana kļūst nekontrolējams process. Arī tas ir jums jāsaprot.

Es jums atgādināšu bēdīgi slaveno pieredzi, kā ieguva dokumentus par valsts valodas apgūšanu. Man liekas, jūs šodien ļoti labi zināt, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kam ir šīs augstākās kategorijas apliecības, kas vairāk par "labdēn" jums nevar pateikt. Nedrīkst pieļaut, ka naturalizācijas procesā rodas šāds stāvoklis. Tāpēc mēs gribam saglabāt, neslēpšu, nacionālu valdību.Nacionāli orientētu valdību, kas domātu par latviešiem. Es ceru, ka gandrīz visi šodien pozīcijā un daudzi no opozīcijā esošajiem domā par to, lai latvietis šeit būtu vienīgais un patiesais saimnieks. Es tomēr to redzu un nešaubos, ka tas tā varētu būt.

Tāpēc jūs, cienījamie Maskavas pakalpiņi, jūs, cienījamie cīnītāji par to tā saucamo pilsoņu balsīm, kas nav uzticīgi Latvijai, atejiet malā! Pasēdiet un paskatieties, kā vajag strādāt. Jūs līdz šim esat parādījuši, ka jūs strādāt neprotat un negribat. Tāpēc šis jūsu piedāvājums ir anekdotes vērts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie deputāti! Man liekas, mēs šeit viens otru nepārliecinām. Ko mēs esam nodomājuši, to mēs darīsim. Un ja mēs būtu balsojuši tūlīt pēc šī darba kārtības punkta atvēršanas, mēs būtu ar tādu pašu rezultātu kā tagad, pēc vairāku stundu runām.

Protams, tām partijām, it īpaši tām, kurām naudas ir maz, es piederu pie tām. Šī ir varena iespēja savu profilu rādīt, cik mēs nacionāli esam, cik apzinīgi, kā mīlam valsti un tā tālāk. Es nu gan uz garu runu negribu ielaisties, tikai, ja jau reizi ir tik svarīgs temats kā uzticība vai neuzticība premjeram, tad kaut kas ir jāsaka arī kristīgajam demokrātam. Ko tad viņi domā, no sava viedokļa skatoties, par sasniegto stāvokli.

Es negribu teikt un slavēt, ka nu mēs esam ļoti tālu uz priekšu tikuši ar savu valsti šajos beidzamajos septiņos gados. Teorētiski mēs būtu varējuši daudz tālāk tikt. Neko nevar darīt. Mūsu Saeima ir tāda, kādu ievēlēja mūsu pilsoņi, viņi ir ar ļoti dažādiem spēkiem, kā mēs manām, daudziem, neteiksim, bet dažiem, nav sevišķi mīļa šī republika, tikai viņas telpa — dzīves telpa ir mīļa, bet ne jau Latvijas neatkarība, ar to mums ir kaut kā jātiek galā.

Kristīgie demokrāti katrā ziņā ir vienmēr bijuši par tādu konservatīvu politisku ievirzi, tas ir, saglabāt visu, kas ir glabājams. Mēs šodien domājām, nu ko tad gribētu jaunu un labu iztaisīt, ja šo valdību gāztu, un tad mēģinātu stiķēt kaut ko jaunu klāt. Kaut labāku. Taču nekas neiznāktu. Es jau negribu slavēt un sacīt: "Nu ir viss vareni veikts!" Bet padomājiet: šī valdība jau nebija vienas partijas valdība vai divu partiju koalīcija. Bet tomēr kādu četru grupa. Tur jau ir grūti. Tur jau ir mazliet savas intereses, un tur nav iespējams visu tik vienkārši saskaņot.

Un ja man vēl atļauts pieminēt, kas man šodien no visām runām vislabāk patika. Tad es gribu pieminēt kolēģi Kostandu. Viņa runai es pilnīgi pievienojos, ka šodien nevajadzēja mums te nodot komisijām likumprojektu "Par pilsonību". Mēs tagad strādājam zem spiediena. Es esmu arī pret to. Mums, tieši mums, nacionālajiem cilvēkiem, vajadzēs izturēt spiedienu no Rietumiem un no Austrumiem, lai mūsu tauta pārdzīvo. To mums vajadzēs.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Diemžēl laika trūkuma dēļ iepriekš es nevarēju pateikt visu to, ko es gribēju. Dažas dienas atpakaļ, saprotot, ka sociāldemokrāti ir vieni no lielākajiem konkurentiem šajās vēlēšanās, un neredzot citu iemeslu, kā viņiem varētu iegriezt, dažas dienas atpakaļ TV Panorāma, kuras kurators ir "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs, parāda sižetu, ka izrādās, ka Zviedrijas sociāldemokrāti vienmēr ir iestājušies un atzinuši, ka Latvija ir PSRS sastāvdaļa. Par kādu ārpolitiku mēs vispār runājam, ja to var atļauties valsts oficiālā televīzija? Kur tad ir Birkavs ar Guntaru Krastu kā Ministru prezidentu?

Dobeļa kungs, speciāli priekš jums neliels ekskurss vēsturē. Sākot no 1904.gada, kad sociāldemokrāti sašķēlās boļševikos un meņševikos. Tieši komunisti vienmēr sauca sociāldemokrātus par zociķiem. Acīmredzot jūs esat izgājis ļoti labu skolu, ja jūs to esat iegaumējis.

Šeit ar kvēlām runām uzstājās pirms tam arī Čerāna kungs un runāja par korupciju. Es gribētu atgādināt Čerāna kungam, ka korupcija nav kukuļdošana un kukuļņemšana. Par šo likuma pārkāpumu Kriminālkodeksā ir paredzēts atsevišķs pants. Bet korupcija ir, ka, izdarot vai neizdarot kādu darbību, šajā konkrētajā gadījumā ir runa par konkrētu amatu Prezidijā, es varu izdarīt vai neizdarīt kādu darbību, pieņemt vai nepieņemt kādu lēmumu.

Cienījamie kolēģi, viens no likumiem, kurš ir neatkarīgs un darbojas neatkarīgi no mums, ir brīvās gribas likums. Mēs visi it kā esam ievēlēti šeit un mums būtu jāvadās nevis no partijas gribām vai iegribām, bet jāvadās tieši no mūsu sirdsapziņas. Tāpēc, ka vienīgais soģis, kurš var mūs sodīt, ir laiks un mūsu pašu sirdsapziņa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es, bez šaubām, uzreiz norādīšu, ka šoreiz balsošu pret šo priekšlikumu, tādēļ, lai neradītu lieku intrigu, tomēr dažus vārdos vēlos teikt.

Pirmkārt, jau to, ka Ministru prezidents iesniedza labojumus Pilsonības likumā, kas manā uztverē ir nulles variants, kas ir daudz stingrāki nekā "Latvijas ceļa" Pilsonības likuma izmaiņas, ko mēs iesniedzām, un tādēļ es vēlētos kliedēt šo neskaidrību. "Latvijas ceļš" ir par, teiksim, ļoti nozīmīgu valodas lomu un ir pret kooptāciju.

Otra lieta. Citur pasaulē šādas lietas sauktu par nodevību vai interešu nodevību, piemēram, ja Pilsonības likums visu laiku bija tas, par ko "Tēvzemei un Brīvībai" tik ļoti iestājās. Bet šoreiz mēs skatīsimies uz Krastu kā uz reālistu. Tikai viena lieta, kas man lika to sasaistīt, ir apmēram tāda.

Ģenerālis Ļebeds aizbrauca uz Krasnojarsku un savās priekšvēlēšanu kampaņās izmantoja Alenu Delonu. Krasts savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja Černomirdinu. Patiesībā tieši tā varētu traktēt visus pēdējā laika notikumus, jo savādāk nevarēja izskaidrot dažus ļoti nepārdomātus valdības soļus, kas bija patiesībā saistīti tieši un vienīgi ar Ministru prezidenta rīcību.

Nebūtu runājis, ja vakardien nebūtu sniegts diezgan interesants paziņojums "Latvenergo" prezidenta sakarā, kuru sniedza vakar Ministru prezidents. Tika apturēts konkurss par "Latvenergo" prezidenta amatu. Es vienkārši vēlētos līdz vakaram saņemt skaidru atbildi uz diviem jautājumiem no Ministru prezidenta. Tas ir, vai netiks pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš? Un otrs. Vai netiks izmainīti kandidātiem izvirzītie nosacījumi? Jo pretējā gadījumā laiku pa laikam rodas iespaids, ka mūsu valstī, kuru tomēr Ministru prezidents pārstāv, un Ministru prezidents ir viņas izteicošā formula, Ministru prezidents maina spēles noteikumus tad, kad spēle jau notiek.

Es ļoti vēlētos, lai es šodien līdz vakaram saņemtu... Ministru prezidents līdz vakara sēdei sniegtu šādu skaidrojumu — vai tiešām tie cilvēki, kas ir gatavojušies, iesnieguši savus priekšlikumus, gatavojuši koncepcijas, rakstījuši, teiksim, sacerējumus šajā jautājumā, vai viņi pēkšņi nebūs nolikti kaut kādā citādākā situācijā, vai nebūs citi noteikumi, kad pēkšņi parādīsies noteikumi, kas izdevīgi kādai politiskai figūrai. Valsts nedrīkst rīkoties haotiski. Es ļoti ceru, ka Ministru prezidents, kurš rīkojas ar valsts varu, tā nedarīs. Šoreiz es balsošu par pašreizējo Kabinetu. Es neesmu pārliecināts par savu reakciju vakarā, ja joprojām nebūs skaidrojums uz šiem "Latvenergo" jautājumiem. Būsim nu atklāti! Neba jau mēs politisku iemeslu dēļ sākām šo valdības destabilitātes periodu. Tas bija tikai un vienīgi saistīts ar dažādām ekonomisko struktūru interesēm. Diemžēl šīs intereses vēl mēģina attiecīgi samudžināt un aizvien vairāk radīt neskaidrības šajos jautājumos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. (Zālē ovācijas.) Ceru, ka jūsu prieks ir patiess. Tātad, godātie kolēģi, balsojam par Saeimas lēmuma projektu — "Izteikt neuzticību Ministru prezidentam Guntaram Krastam". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 54, atturas — 3. Lēmums nav pieņemts.

 

Godātie kolēģi, pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, izskatīsim daudzos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Saeimas pieprasījumu zemkopības ministram Andrim Rāviņam". Kā jūs zināt, godātie kolēģi, 10. darba kārtības jautājums ir zemkopības ministra atbilde uz deputātu pieprasījumu. Desmit deputāti ierosina pēc šā jautājuma izskatīt lēmuma projektu, kura teksts jums ir izklāstīts dokumentā 4015d. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti neiebilst. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu — iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu sakarā ar deputātu pieprasījumu Ministru kabinetam, zemkopības ministram, piedodiet! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 14, atturas — 11. Lēmums ir pieņemts. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Godātie kolēģi, tālāk ir četri priekšlikumi par izmaiņām budžetā. Vai par katru vajadzētu runāt atsevišķi, vai varam vienoties, ka tiek nodoti visām komisijām un ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Godātie kolēģi, skatīsim katru no tiem atsevišķi.

Vispirms par iekļaušanu darba kārtībā. Dokuments nr. 4163. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšsēdētāja Jurkāna parakstīts dokuments un piecu Saeimas deputātu parakstīts. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"". Par iekļaušanu darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Vēlas runāt Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Acīmredzot pret.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tā kā mēs šos dokumentus esam saņēmuši tikai šodien un sēdes laikā, tad es iebilstu pret to izskatīšanu šodien, un tie jāizskata nākamajā sēdē, jo mēs ar tiem esam tikai tagad iepazinušies.

Sēdes vadītājs.

Tātad jautājums. Godātie kolēģi, deputāts Ločmelis vēlas runāt par.

Ā.Ločmelis

(LZS, KDS). Godātie kolēģi! Es tikai ļoti īsi izteikšos par šo jautājumu, tātad runa ir par 2,1 miljonu latu, kas praktiski būtu izdalāmi papildus, sakārtojot labības tirgu. Un tiešām Demokrātiskā partija "Saimnieks" ierosina šos miljonus izskatīt jautājumā, pārdalot budžetu. Un nekavējoši, un tagad. Es teikšu, ka daudzi no jums šo jautājumu saprot, es esmu pārliecināts, un ir par to. Bet jautājums risinās praktiski divos virzienos. Vairāki deputāti, saprotot šo jautājumu, uzdot to risināt Ministru kabinetam, zemkopības ministram ar domu, ka gan jau atradīsim, cerēsim uz labu iznākumu, jo kaut kur kaut kāda naudiņa lieka ir. Es saprotu, tas bija risinājums visu gadu. Un ja tagad — pavasarī mēs šodien zemniekam nevaram konkrēti noteikti pateikt, ka "Draugs mīļais, strādā maizes druvā, sēj, esi pārliecināts par to, ka rudenī tavi mieži vai auzas, vai kvieši būs nopirkti par tādu un tādu cenu, kura ir kaut minimāli augstāka par pašizmaksu". Un lai šī pati drošība un garantija būtu katram no maizniekiem, ka, lūk, tirdzniecībā vai pārstrādes uzņēmumiem ir reāla nauda, un citas nav, kā es saprotu, jāveic šis sāpīgais solis, ir jāķeras pie budžeta pārdales. Un ne jau septembrī, bet, kā tautā saka — nekavējoši un tūlīt, jo septembrī jau mēs lemsim budžeta pārbaudi, kā saka, pēdējās nedēļas un dienas pirms 7.Saeimas, un visu vasaru zemnieks būs mocībās un nepārliecībā. Pagājušā gada pavasarī daudzi no maniem kaimiņiem neslēdza līgumus tikai tāpēc, ka viņi bija pārliecināti, ka nevar būt, ka tik zemas cenas būs rudenī. Gan jau! Cerot šodien vajag to cerību apstiprināt ar šo ļoti sāpīgo operāciju. Tāpēc mēs ierosinām grozīt uzreiz, un lai būtu pilnīga skaidrība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nobalsosim par šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu balsot par priekšlikumu — iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 36, atturas — 13. Nav iekļauts.

Nākamais dokuments, kas mums izskatāms, ir nr.4164. Arī priekšlikumi par grozījumiem valsts budžetā. Vai par šo jautājumu arī kāds vēlas runāt par vai pret. Runāt nevēlas. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par priekšlikumu, kas izklāstīts dokumentā nr.4164. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 34, atturas — 8. Arī nav pieņemts.

Nākamais dokuments ir nr.4165 ar līdzīgu saturu "Grozījums likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"". Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 38, atturas — 10. Arī nav pieņemts.

Nākamais ir dokuments nr.4168 ar saturu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"". Vēlas runāt par šo jautājumu par Edgars Bāns. Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Šodien bija interesanta publikācija "Lauku Avīzē" par to, ka, integrējoties Eiropā, Latvijas zemniecība var mēnesī pacelt savu ienākumu līmeni no 56 latiem, integrējoties līdz 120 latiem, kas, bez šaubām, ir nepietiekami, un tas ir tādēļ, ka mums joprojām ir zemas ražas, zemi izslaukumi, zems darba ražīgums. Bez šaubām, ka šodien, iegūstot 2,2 tonnas labības, nav nekādas izredzes konkurēt Eiropas Savienībā. Iegūstot 3500 litru piena un tā tālāk. Tādēļ ir nepieciešams pārstrukturēt lauksaimniecību atbilstoši šīsdienas tehniskajām prasībām. Lai to izdarītu, bez šaubām, ka nepieciešamas ir arī attiecīgas investīcijas, ar ko varētu šo jautājumu risināt.

Zemkopības ministrijas pirmie soļi tehniskā progresa veicināšanai, apmaksājot 30% no subsīdijām par iegādāto tehniku, iekārtām, ir zināms solis uz priekšu. Bet tas ir diemžēl vēl par maz. Lai pārstrukturētu lauksaimniecību, ir vajadzīgs vismaz 3,5 līdz 4 miljardi latu. Tad varēsim cerēt, ka darba ražīgums būs tāds kā Somijā, kad viens ar traktoru var apstrādāt 180 hektārus. Mēs spējam to veikt 30—40 hektāru apjomā. Bez šaubām, ka šos līdzekļus ir ļoti grūti atrast. Es to saprotu. Bet mēs tālāk nevaram runāt par virzību uz Eiropu, jo tādā gadījumā Eiropai, ja mūs uzņem ar šādu ražīguma līmeni, ar šīsdienas ražīgumu, tāds mums arī paliks. Tad jau mēs paliksim par tiem pašiem sēņu un dzērveņu ēdājiem, un varbūt vēl būs jādzīvo kokos.

Tādēļ es lūdzu deputātus iedomāties par lauksaimniecību, ne tikai atbalstīt, tā teikt, vārdos, bet arī darbos, un izskatīt šo lēmuma projektu komisijās, lai varētu tālāk diskutēt, ko tad tālāk darīt un kādā apjomā. Tas nav brīnums, nav nejaušība, ka Zemkopības ministrijai vajadzētu šos līdzekļus iedalīt un vajadzētu Latvijas Attīstības aģentūrai. Latvijas Attīstības aģentūra pašreiz no lauksaimniecības attīstības stāv malā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle runās pret.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Man liels prieks, ka beidzot ir precīzi aprēķināts, cik tieši vajag naudas, un es sapratu, ka ir precīzi 10 miljoni latu vajadzīgs. Es gan nevaru atrast šeit no šī priekšlikuma, kādā veidā šī nauda tiks piešķirta šim mērķim, kas šeit ir minēts. Bet es ceru, ka tas, protams, ir sagatavots. Bet es domāju, ka papildu darbs pie šīs metodikas, kādā veidā šo naudu varētu novirzīt minētajam mērķim, es domāju, ja mēs pagaidīsim mazliet un sagatavosimies labāk, būs vēl labāk. Es varu aicināt visus balsot pret šo priekšlikumu. Tāpat arī pret nākošo, jo valdība iesniegs budžeta grozījumus, kas būs balstīti uz konkrētu prognozi. Un mēs redzēsim tās iespējas, kas mums ir šogad. Kas lasa avīzes, var izlasīt — kad. Tas ir rakstīts vairākos laikrakstos, par cik tas tika ielikts arī viens no punktiem, kurā, tā sakot, četru partiju vienošanās dokumentā vai piecu partiju, es atvainojos. Tas arī tiks pildīts.

Bet es aicinātu cienījamos iesniedzējus padomāt patiešām par to mehānismu, kādā veidā šī nauda, tieši 10 miljoni latu, vai, teiksim, 9 miljoni 980 tūkstoši vai kaut kāda cita summa tiks virzīta, nepārkāpjot Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumus. Tur, kur mēs šogad ceram iestāties, un es domāju, ka mēs arī iestāsimies. Un vēl es gribu minēt, ka Latvijas Attīstības aģentūra līdz šim, viņai nav bijis funkcijās sadalīt subsīdijas vai dot kredītus. Tā ka to arī vajadzētu pārdomāt, kā tas ir domāts. Es aicinu balsot pret un sagaidīt normālu budžeta procedūru, kur priekšlikums ir iesniegts no valdības.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 43, atturas — 12. Nav pieņemts.

Nākamais dokuments nr.4169. Arī ar līdzīgu saturu par izmaiņām valsts budžetā. Ābele Jānis vēlas runāt. Tā te stāv rakstīts. Ja nevēlaties, paldies. Bāns Edgars vēlas runāt. Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Šis jautājums ir iekļauts Lauksaimniecības likuma 10.pantā, un par cenu intervenci ir domāts, strādā pie šīs ekonomikas. Bet, kamēr mēs to saņemsim, ir jāsāk risināt, kur ņemt līdzekļus. Un šie 4 miljoni gan graudiem, gan pienam, it sevišķi liellopa gaļai, ir jāatrod, jo tad pēdējos gados, jūs paši saprotat, ka lauksaimniecības tehnikas cenas traktoriem ir cēlušās trīskārtīgi. Rezerves daļām pieaugušas divos gados par 40%, turpina degvielas cena pieaugt, kaut arī daļu tur atmaksā. Un tomēr, kā saka, izdevumi palielinās ar katru gadu straujāk, nekā aug cenas. Cenas praktiski stāv uz vietas. Ja mēs nevaram atrisināt šīs intervences cenas, tad liela daļa no zemnieku saimniecībām būs ļoti neizdevīgā situācijā. Un tad tik tiešām uzvarēs Šķēle ar savu lozungu, ka katrai ģimenei radīt apstākļus, ka var izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Bet ar ko tad viņus izskolos, ja šīs naudas nebūs? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret runās Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols

(Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Nenoliedzot mērķus, kādiem tiek šī nauda prasīta, es tomēr aicinu deputātus pieturēties pie tās parastās procedūras, kāda ir attiecībā uz budžeta grozījumu izdarīšanu, un aicinu Saeimu šoreiz šeit neatbalstīt un ļaut dažādiem finansējumiem avotus sameklēt pašai valdībai un tad izšķirties, balsojot par grozījumiem, kurus būs iesniegusi valdība.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 39, atturas — 12. Nav pieņemts.

 

Un tad vēl, godātie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisija ierosina 34., 35., 38. un 39.jautājumu, tie ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"", "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" , likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prekursoriem" " un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību"", izskatīt pirms darba kārtības 13.jautājuma. Ja jūs atceraties, tad no rīta mēs nolēmām, ka jautājumus no 11. līdz 19. izskatīsim pēc darba kārtības 9.jautājuma. Ja mēs iebalsojam šo, tad šo jautājumu skaits palielinās vēl par četriem. Vai kāds grib runāt par vai pret? Vai ir iebildumi? Vai prasa balsojumu? Piekrītam? Tā kā nav īstas skaidrības, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais. Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā jautājumu par deputāta Leonarda Teņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un par viņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Vai kāds ir pret vai par? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šos priekšlikumus. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 18, atturas — 17. Ir pieņemts. Un tas būtu loģiski izskatāms sadaļā pie amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas pēc nākamā darba kārtības punkta, tas ir, pēc 8., pie kura mēs ķersimies tūlīt pēc pārtraukuma. Pēc devītā.

Tātad pārtraukums līdz pulksten pusčetriem. Godātie kolēģi! Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē. Lūdzu frakciju vadītājus piedalīties.

Un Pētersona kungs vēlas vienu paziņojumu sniegt.

A.Pētersons

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Sakarā ar balsojumu par neuzticības izteikšanu Krasta valdībai paziņoju, ka mana īstā balss bija pret, nevis tā kā izdrukā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemam to zināšanai.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums beidzies. Turpinām izskatīt darba kārtību. Izskatām 8.pēc pašreizējās numerācijas darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta valdībai" . Iesniedzēju vārdā — deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es netaisos ilgi diskutēt tāpēc, ka galvenās pamattēzes, ko es gribēju pateikt, jau pateicu iepriekšējā reizē. Es negribētu diskutēt ne par Pilsonības likumu un nulles variantu faktisko, kurš tiek piedāvāts parlamentam un kas ir piekāpšanās, tieša piekāpšanās Krievijas priekšā. Ne jau valdības esamība vai neesamība šajā sastāvā ir piekāpšanās, bet tieši ir piekāpšanās šajā te Pilsonības likuma jautājumā. Ņemot vērā to, ka šeit deputāts Valdmanis pieminēja Bolderājas ostu, un atsevišķi deputāti nāca man klāt un prasīja izskaidot, ko tad tas īsti nozīmē, es gribētu atgādināt deputātiem, kāda tad bija īstenībā situācija. 1993.gadā es pildīju Jūras spēku štāba priekšnieka pienākumus, un kā štāba priekšnieks es saskaņoju lēmuma projektu. Konkursā, kaut gan nebija ne Ministru kabineta noteikumi, ne likuma par konkursa kārtību, tika izveidota konkursa komisija, un notika starptautisks konkurss. Konkursā bija pieteikušās 12 firmas. Līdz finālam nonāca divas firmas, nenonāca tādas firmas, kuras bija saistītas ar organizēto noziedzību, kaut vai Pārdaugavas firma un firmas, kuras bija saistītas ar Saifuļinu un Krievijas specdienestiem. Kā es jau teicu, līdz finālam nonāca divas firmas, firma "Lakon" un firma "Lido". Bet lēmumu par to, kāda firma ir uzvarējusi konkursā, nepieņēma ne Jūras spēku komandieris, ne Aizsardzības spēku komandieris Dainis Turlais, ne aizsardzības ministrs, bet lēmumu par to, ka šī osta ir jāizīrē tieši firmai "Lakon", pieņēma toreizējais Ministru prezidents Valdis Birkavs. Tā ka lūdzu vairāk no šīs tribīnes neapvainot mani, ka es esmu izīrējis ostu vienai vai otrai firmai. Atgriežoties pie izskatāmā jautājuma, kā es jau teicu, man diemžēl nav ilūziju, bet es aicinu parlamentu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju nebūtu pamata izvērst šeit garas debates, jo jautājums tāpat visiem ir skaidrs, bet daži atsevišķi precizējumi vismaz sakarā ar virkni Ādamsona kunga izteikumiem būtu nepieciešami.

Pirmais. Tieši sakarā ar viņa pēdējo teikto par firmu "Lakon" un par to, kas ir šo Rīgas tirdzniecības ostu izīrējis šai firmai, tad ir skaidri redzams, ka Ādamsona kungs ir darbojies ciešā kopsadarbībā arī ar Birkava kungu, un par to liecina kaut vai tas, ka viņš bija ar mieru kandidēt kā lokomotīve uz 6.Saeimas vēlēšanām tajā partijā, kuras priekšsēdētājs tajā laikā bija Birkava kungs.

Un vēl. Ādamsona kungs mēģina šķirot šeit neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un neuzticības izteikšanu viņa valdībai, tas nekādā ziņā nav pamatoti un tas izriet no Kārtības ruļļa. Gadījumā, ja neuzticība tiek izteikta Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam Kabinetam. Un es gribu pateikt pilnīgi skaidri, ka mums ir ļoti rūpīgi jāanalizē tas, kādā veidā Ādamsona kunga motivācija atbilst, viņa priekšlikumi tam, kādā veidā mūsu valsti būtu tālāk jāveido, kādā veidā viņa atbilst pašreizējai situācijai, kurā mums ir redzams šis Krievijas spiediens, kā arī tam, kādus domubiedrus Ādamsona kungam ir izdevies atrast zem šī sava lēmuma projekta, un tie ir deputāti Lujāns, Urbanovičs, Kalnbērzs, Deņisovs, Dozorcevs, Bartaševičs, Bekasovs, Golubovs, Stašs un Jurkāns.

Un es domāju, ka, redzot šos uzvārdus, katram nacionāli domājošam cilvēkam mūsu valstī būs skaidrs, ka šeit tālāk komentāri ir lieki. Bez tam, kas attiecas uz konkrētiem apvainojumiem uz manu personu, tad, Ādamsona kungs, es neesmu jūs aicinājis balsot par manu kandidatūru uz Saeimas Prezidiju un es neesmu gatavs arī ne no viena cita deputāta pieņemt nekādus nosacījumus, kā Saeima izlems tā būs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par vienpadsmit deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu "Izteikt neuzticību Guntara Krasta valdībai". Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 54, atturas — nav. Lēmums nav pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir 20 — likumprojekts "Izglītības likums" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs par darba kārtības 20.jautājumu "Izglītības likumu"? Nav. Tomašūna kungs, ja gribat ziņot, tad jānāk tribīnē, bet nevis tur. Komisijas vārdā deputāts Andris Tomašūns. Lūdzu!

A.Tomašūns

(LC).Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atvainojos par šo kavēšanos, bet trīs nedēļas ir gaidīta šī iespēja un šodien mēs esam beidzot savā dienas kārtībā tikuši līdz likumprojektam ar nr.1090 jeb 6.Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.3912 "Izglītības likums", vai kā šodien jau mēs esam pieraduši dzirdēt — Izglītības likumu pakete. Mūsu valstī pēdējos gados ļoti bieži pārskatīts, izskatīts, diskutēts, strīdēts jautājums, un ja jūs atceraties 1995.gadu, ka Māra Gaiļa valdības laikā tika iesniegts Saeimā izglītības likumprojekts, jauns likumprojekts, kuru mūsu Saeimai nācās izskatīt pašā darbības uzsākšanas sākumā, tad toreiz mēs pēc pirmā lasījuma konstatējām, ka laiks, notikumi un attīstība gan ekonomiskajā, gan sociālajā sfērā ir izdarījusi tik lielas izmaiņas, ka dažkārt likumprojekti samērā neilgā laikposmā daudzos jautājumos zaudē savu aktualitāti, daudzos jautājumos mēs varam uzrakstīt jau idejas, formulējumus, kas noveco ne tikai pa gadiem, bet varbūt dažkārt pa mēnešiem. Un tāpēc 1995.gada izglītības likumprojekts pēc pirmā lasījuma tālāk vairs mūsu Saeimā izskatīts netika, jo saņemtie 708 priekšlikumi, kurus mēs aizsūtījām no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uz Izglītības ministriju, ko tajā laikā vadīja Grīnblata kungs, viņi nespēja sniegt mums atbildi, savus ieteikumus un izteikumus par šiem vairākiem simtiem priekšlikumu, ko bija izteikusi šī Saeima. Tāpēc, meklējot kompromisu, tika domāts par alternatīviem variantiem, un tā sagadījās, ka divas darba grupas — viena Izglītības ministrijā, otra šeit Saeimā — sagatavoja jaunu Izglītības likumu, tā sauktos jumta likuma variantus, ar kuriem ir bijusi iespēja iepazīties, jo abi divi šie likumprojekti ir nonākuši jūsu rokās. Saeima ir balsojusi par alternatīvo izglītības likumprojektu, kuru autori bija Gunārs Karlovičs un Andris Tomašūns, noraidot šī likumprojekta izskatīšanu šeit Saeimā, jo tika gaidīts Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības apstiprinātais likumprojekts, par kuru šodien, es ceru, sākam savas debates.

Kāpēc iepriekšējā laika posmā mēs nevarējām ļoti ātri un raiti nonākt līdz šī jautājuma izskatīšanai mūsu Saeimā? Vairākkārtēja valdības maiņa, ideju parādīšanās, par kurām agrāk netika debatēts un kam mēs varbūt nepiegriezām pienācīgu uzmanību, izvirzīja veselu virkni jautājumu, uz kuriem iepriekšējā izglītības likumdošana nespēja dot pilnvērtīgu atbildi. Un es jums nosaukšu varbūt dažas galvenās problēmas, ar kurām ir jāsadurās šodien izglītības darbiniekiem un likumdevējiem gan pašvaldību, gan valsts līmenī, kas mēģina pēc iespējas labāk risināt ar izglītību saistītos jautājumus.

Pirmā problēma. Mūsu valstī, neskatoties uz to, ka neviens izglītības likums to nedefinē un neparedz, pēdējos gados varam runāt par to, ka ir izveidojusies nepārtrauktā izglītības sistēma. Daudzas šīs izglītības sistēmas daļas mēs varam ieraudzīt kā sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu izpausmes veidus, kas ir radušās tāpēc, ka cilvēki šodien vienkārši jūt, ka ir nepieciešams nodarboties ar izglītību ne tikai skolā, augstskolā vai pirmsskolas iestādē, bet ir arī vajadzīga tālāka izglītība, pieaugušo izglītība. Pašvaldības daudzās vietās ļoti aktīvi, pat apsteidzot likumdošanā paredzētās normas, jau mēģina atrast savus variantus, kā veiksmīgāk risināt bezdarbnieku pārkvalifikācijas, tālākizglītības problēmas savās pašvaldību teritorijās. Un tāpēc šim likumam šobrīd kā jumta likumam būs jādefinē, kas ir nepārtrauktā izglītības sistēma, mēs faktiski būsim atbildīgi par to, ka šādu sistēmu pirmo reizi valstī atzīsim kā pastāvošu un ar likumīgu spēku esošu.

Otrs jautājums. Viena skolēna kā iesākumā vai nākotnes perspektīvā tuvākā, viena iedzīvotāja izglītības normatīvais finansējums, kurš ir jānosaka tāpat, kā to šodien esam izdarījuši veselības aizsardzības sistēmā, arī izglītībā, ņemot vērā, ka cilvēkam ir tiesības mācīties visu mūžu, būs arī jāmēģina kaut kādā veidā noteikt, kāda varētu būt šī finansiālā bāze. Katram iedzīvotājam, un pirmais, ar ko mēs varētu nodarboties jau tuvākajā laikā, tas ir viena skolēna, viena audzēkņa finansējuma bāzes noteikšana. Teorētiskās un administratīvās prakses jautājums, vai mēs mēģināsim sakārtot tālāk arī administratīvo kārtību mūsu valstī un izbeigsim šo praksi, vai pakāpeniski beigsim šo praksi, ka Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd neatbild par visu izglītību mūsu valstī.

Kā jau vakar un pagājušo nedēļu debatēs par valodu likumu, mēs atgriezīsimies arī droši Izglītības likumā pie šī ļoti smagā jautājuma par valodām, par nacionālo minoritāšu skolām, par valsts, pašvaldību vai privātām skolām, un es ceru, ka būs ļoti daudz auglīgas debates un diskusijas.

Pedagogu atalgošana. Šķēles valdīšanas laikā šis jautājums bija ļoti aktuāls sakarā ar to, ka tika mēģināts ar valdības lēmumiem, ietekmējot arī Saeimu, budžeta balsošanas laikā panākt, lai pedagogu algas tiktu atdotas pašvaldībām un turpmāk valdība vairs nenodarbotos ar šo problēmu. Kā jūs zināt, tā bija viena no smagākajām cīņām, kad, pateicoties varbūt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai šeit Saeimā, tomēr izdevās šo nepārdomāto un pārāk ātro reformu, kura bieži vien bija tikai ideju līmenī, bez attiecīga dokumentāla un juridiska seguma, izdevās apturēt, bet vienā pozīcijā mēs toreiz zaudējām, un tas ir — bērnudārzu pedagogu algas tika nodotas pašvaldībām, un tā sekas mēs varam konstatēt daudzās vietās bērnudārzu skaita samazināšanos, jo pašvaldības nespēj vienas pašas atrisināt šo pirmsskolas izglītības organizatorisko darbu ar saviem viena pagasta spēkiem. Lai varētu sekmīgāk strādāt pie šī Izglītības likuma projekta, ko ir iesniegusi valdība un kur man personīgi ir jāizsaka savas domas, ka ne viss ir varbūt uzrakstīts tā, kā mēs šodien te varbūt gribētu Saeimā redzēt, daudzas organizatoriskās lietas izglītības sistēmā, kuras būs jāregulē ar šī Izglītības likuma palīdzību, bet tomēr es uzskatu, ka šis Izglītības likums šobrīd ir pietiekošs pamats darba uzsākšanai.

Un, cerot un labu sadarbību ar visiem ieinteresētajiem deputātiem, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izveidojusi speciālu Izglītības likuma sagatavošanas apakškomisiju, kuras vadītājs esmu es un es ceru, ka mēs varēsim atrast kopēju valodu. Varbūt daudzos jautājumos jau pirms šī likumprojekta apspriešanas uz otro lasījumu šeit Saeimā. Protams, es esmu reālists un paredzu, ka būs atkal ļoti daudz dažādu priekšlikumu, bet nu tāda ir šī likumdošana, vismaz izglītības jomā, kur lielākā daļa, protams, no mums uzskata sevi par pietiekoši kompetentiem un labiem speciālistiem. Es novēlu jums visiem ļoti rūpīgi iepazīties ar dokumentu, ļoti rūpīgi pārdomāt savus priekšlikumus un šodien pieņemt Izglītības likumu pirmajā lasījumā, paredzot, ka tuvākajā laikā jau vajadzēs ļoti čakli strādāt, lai uzlabotu un pilnveidotu šo pirmajā lasījumā, šodien ja mēs nobalsojam "par", pieņemto likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Kā jūs zināt, tad tieši Izglītības likuma izstrādāšana un izskatīšana Saeimā tika aizkavēta, un tas ir viens no tiem punktiem, kas nav izpildīts no Valdības deklarācijas, un par ko atbildība ir jāuzņemas tā laika izglītības ministram Jurim Celmiņam par to, ka darbs tiktāl ir aizkavējies. Un man jāsaka, ka žēl, ka mēs tomēr šo Izglītības likumu virzām uz pirmo lasījumu tad, kad vairs nav šī izglītības ministra, jo ļoti iespējams, ka tad situācija būtu savādāka, un mēs šodien runātu par alternatīvo Izglītības likumu. Jo, kā jau norādīja Tomašūna kungs, šinī Izglītības likumā ir ļoti daudz strīdīgu jautājumu, un tas prasīs daudz darba gan no deputātiem, gan arī no pedagogiem, bez kuru palīdzības, praktiskās līdzdalības likuma izstrādē diez vai šodien Saeimas deputāti vieni paši var tikt galā.

Kas ir likumā tāds, kas prasa šo lielo darbu, un kāpēc ir tik daudz pretenziju? Pirmais ir tas, ka likums risina jautājumu, kuri nav jārisina ar šādu likumu, un ir iegājis sfērās, kas ir pilnīgi nevajadzīgas. Otrais ir tas, ka likums nesakārto tos jautājumus, kas būtu jādara. Un kaut vai viena diskutējama problēma, uz ko neatbild likums, bet uz ko, manuprāt, ir jāatbild — kas ir universitāte. Un vai Latvijā nav izveidojusies unikāla situācija, ka visus speciālistus, sākot no mehanizatora un beidzot ar mājsaimnieci, gatavo universitātē? Un vai mēs tādā gadījumā nepazemojam savu izglītības sistēmu? Jo nav svarīga specialitāte. Visas specialitātes ir cienījamas, un visi augstskolu diplomi ir cienījami. Bet arī augstskolas dalās kategorijās, un ja mēs to nesakārtojam ar likumu, tad mēs reizēm kļūstam, piedodiet man, bet smieklīgi.

Nākamais jautājums. Izglītības likums, mēģinādams izdalīt atsevišķas mērķa grupas gan izglītībā, gan arī runājot par izglītības sistēmu, ir sajaucis vienu lietu, dažādus jēdzienus. Ja jūs varat izlasīt, ka izglītības mērķu grupas dalās... pirmais, bērni un jaunieši, otrais — pieaugušie, trešais — personas ar speciālajām vajadzībām...

Bet personas ar speciālajām vajadzībām taču var būt gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie. Tas ir tikai viens piemērs, kas parāda šīs pretrunas, kas ir ietvertas likumprojektā un kas prasīs tālākās diskusijas.

Bet ir divi smagi konceptuālas dabas jautājumi, kas būs jāatrisina un kas nav tikai Izglītības likuma problēma. Tā ir pašvaldību likuma problēma, tā ir budžeta likuma problēma, un, man liekas, arī tālākais jautājums par to, kā varēs šī valdība strādāt. Tas ir jautājums par pirmsskolas vecuma iestāžu darbību un to finansēšanu. Ja Izglītības likums nosaka, ka pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe valsts izglītības sistēmā un tanī pat laikā nedod no valsts līdzekļiem nekādu atbalstu šai izglītības sistēmai, tad rodas jautājums — kā tad mēs varēsim prasīt, lai viņa tiktu realizēta? Un es domāju, ka vistuvākajā laikā, tad, kad valdībā esošās partijas un frakcijas izvirzīs prasības par budžetu, tiks arī atrasts un risināts... Tiks atrasta iespēja, lai atrisinātu problēmu, ka valsts šogad sedz vismaz pusi no pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku algām. Vismaz pusi. Un līdz ar to valsts uzņēmas, dodot savu ieguldījumu šinī izglītības pakāpē, valstij ir tiesības prasīt un vienlaicīgi viņa uzņēmas arī atbildību.

Otrs smagākais jautājums, kas ir tikpat aktuāls un sarežģīts kā pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku apmaksa, ir izglītības darbinieku algas. Manuprāt, likumā vispārībā nebūtu jānosaka, no kā vai kas nosaka izglītības darbinieku algu. Tas ir... to nosaka gan izglītības iestādes tips, kurā viņi strādā, tātad prasības, kas tiek izvirzītas, gan arī valsts reālās iespējas, ko nevajag fiksēt likumā. Šobrīd man šķiet, ka tieši šis ieraksts ir izraisījis vislielāko protestu izglītības darbinieku vidū, jo tā, kā tas ir ielikts likumā, un žēl, ka šeit nav Celmiņa kunga, kurš veiksmīgi atstāja zāli, laikam negrib dzirdēt, ko viņam tagad saka, ierakstīt to, ka izglītības darbinieku algas tiks pamazām paaugstinātas līdz 2008. gadam... Labi, laiks it kā būtu noteikts, bet vienlaicīgi ieliekot iekavās slēpto pedagogu atlaišanu no darba vai arī slēpto skolotāju slodzes palielināšanu, jo pedagoga algu noteiks, ņemot vērā viņa kvalitāti un darba slodzi un mācību gada garumu. Tātad šeit ir ieslēpts tas, par ko visvairāk uztraucas skolotāji, ka daļai ir jāaiziet, jo šis kvalitātes jautājums nav atšifrēts īsti, ko tas nozīmē, kā arī, ja skolotājam šodien skolā pieaug darba slodze, tad runāt vairs par kaut kādu pedagoga darba kvalitāti mums šeit nav tiesību, jo jau šobrīd skolotāja darba slodze ir krietni par lielu, nekā vajadzētu būt. Un ja kāds politiskais spēks diskutē, kas ir jāsamazina izglītības sistēmā skolēna slodze, tad tas ir tas pats slēptais pedagoga atbrīvošanas no darba princips, jo, samazinot skolēnu slodzi, loģiski, ka samazinās arī pedagogu slodze. Līdz ar to samazinās nepieciešamība pēc skolotājiem. Bet, ja izglītības sistēmā kāds ir šodien pārpūlējies, un to es varu runāt arī kā māte, kurai ir bērni, kas mācās skolā, tad izglītības sistēmā pārpūlējies ir skolotājs, un nav Latvijā fiksēti gadījumi, kad no skolas vispārējās izglītības programmas slodzes kāds bērns būtu pārpūlējies, ja nav kādi blakus faktori, kas to izraisa.

Tāpēc es aicinātu deputātus izturēties pret šo likumprojektu ļoti nopietni un pārdomāti, jo gan bērni, gan mazbērni pēc tam mācīsies un izglītosies tā, kā mēs šodien strādāsim un kādu likumprojektu mēs pieņemsim. Un es aicinātu deputātus iesniegt savus priekšlikumus, nākt uz apakškomisijas sēdēm, kurā strādā arī profesionāli pedagogi un cilvēki, kas ir saistīti ar pedagoģijas darba organizāciju, izteikt savus priekšlikumus bez īpaša lūguma un bez īpaša uzaicinājuma.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Jautājums par izglītību ir viens no būtiskākajiem jautājumiem mūsu valstī. Un vismaz vārdos es nezinu tādu politiķi, kas nebūtu gatavs piekrist tam, ka tautas izglītība un zināšanas ir Latvijas galvenā nacionālā bagātība. Un tas mums ir jāapliecina skaidri, ka tā ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mums nav bagātu izrakteņu, vēl ir mums nedaudz mežu, mums nav arī lielu enerģētisku resursu, bet tas, ar ko mēs varam iziet pasaulē, tā ir mūsu izglītība un zināšanas, tās ir mūsu cilvēku smadzenes, un to mēs varam izdarīt.

Diemžēl līdzšinējā valsts politika Latvijā ir bijusi vērsta uz mērķtiecīgu izglītības sistēmas degradāciju, kā arī uz izglītības un zināšanu prestiža graušanu sabiedrībā. Skolotājs šodien jūtas pazemots, un kā gan citādi viņš varētu justies, ja viņa dzīves un darba apstākļi tiek salīdzināti ar šodienas veiksminiekiem, kas spēj brīžiem ar apbrīnojamu nevērību un augstprātību izturēties pret skolotāju, pret šo gaismas nesēju tautā.

Un tajā pašā laikā jāsaka, ka, paldies Dievam, viss vēl nav sabrucis. Un paldies ir jāsaka visiem tiem daudzajiem skolotājiem, patriotiem, kas apzinās savu misiju nākotnes priekšā un ir spējuši līdz šim vēl strādāt, nest jauniešiem zināšanu gaismu, neskatoties uz to, ka šodien mūsu sabiedrībā viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts. Un es varu pateikt skaidri, ka izglītības laukā, lai tiktu gūti kādi būtiski tālāki panākumi, tas, kas ir pirmkārt vajadzīgs, ir jāmaina valsts un sabiedrības attieksme pret skolu, pret skolēnu un pret skolotāju kā pret personu.

Mums ir jārunā par to un jāpanāk tas, lai mūsu sabiedrībā tiktu atjaunota skolotāja personas cieņa un arī skolotāja darba cieņa. Un tāpēc neatliekams uzdevums izglītības politikā ir nodrošināt pienācīgus apstākļus skolotāju dzīvei un darbam, un šiem apstākļiem ir jābūt samērojamiem ar to darbu, ko skolotājs veic mūsu sabiedrības labā.

Un šajā sakarā konkrēti apspriežamajā likumprojektā mēs redzam vienu milzīgu tālāku pazemojumu skolotājiem, un tas ir šis 2008. gads, kuram šeit jau pieskārās Kreituses kundze. Un tas ir termiņš, līdz kuram valdībai būtu jāpalielina skolotāju algas atbilstoši valsts pārvaldē strādājošo vidējai algai.

Godātie kolēģi! Es jums pateikt varu pilnīgi skaidri. Šo 2008. gadu skolotāji tiešām uztver kā absurdu un kā apvainojumu. Un es ļoti gribu cerēt, ka šis 2008. gads paliks tikai kā kauna traips uz Guntara Krasta vadītās valdības sirdsapziņas un ka mēs kā Saeimas deputāti šo skaitli izlabosim un ieliksim iekšā šeit tādu pilnīgi reālu skaitli. Vai tas būtu 2000. gads vai 2001. — tā būtu galējā robeža, kurā skolotāju algu vidējam līmenim ir jāsasniedz valsts pārvaldē strādājošo algu vidējais līmenis. Tā ir absolūti galējā robeža. Un ir jau vistuvākajā laikā jāsper enerģiski soļi, lai šo skolotāju algu līmeni paceltu, izceltu ārā no pašreizējā, teiksim, viņu pazemojošā līmeņa. Tātad šīs algas ir paaugstināmas nekavējoties, un tas neapšaubāmi ir budžeta jautājums.

Bet es negribu piekrist Kreituses kundzei attiecībā uz to, ka šeit likumā mums nebūtu nosakāms konkrēts termiņš. Mums ir šeit likumā ierakstāms konkrēts termiņš. Tāpat kā mēs Lauksaimniecības likumā ierakstījām šos 3%, ka ir jādod lauksaimniecībai kā subsīdijas no pamatbudžeta, un pēc tam tad gadu gaitā izdevās tomēr valdību piespiest, lai šī norma tiktu ievērota, un tāpat arī tagad. Mums ir jāieraksta šī norma un jāieraksta pilnīgi konkrēta politiskā apņemšanās, kura pēc tam ir arī jāizpilda. Un no kuras nav šī atkāpšanās ceļa. Tātad mēs nedrīkstam turpināt pazemot skolotāju, un mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka skolotājs atkal tiek mānīts ar lētiem priekšvēlēšanu solījumiem, bet ir jābūt juridiskā formā nofiksētai valsts apņēmībai šo jautājumu atrisināt pilnīgi un galīgi.

Tātad viens ir — ir jāatrod budžeta līdzekļi šogad, un otrs — ir jābūt arī šim momentam pilnīgi konkrēti akcentētam. Bet diemžēl mēs redzam, ka līdzšinējai valdībai ar skolotāju algu līmeni ir gājis ļoti smagi, un es gribētu arī aicināt visus skolotājus un pārējos labas gribas cilvēkus mūsu sabiedrībā atcerēties to, kas ir noticis tajā laikā, kad mēs šeit Saeimā balsojām par 1997.gada budžetu, par kuru šeit tā uztraucās Kreituses kundze, jo tieši šī 1997.gada budžeta apstiprināšana bija tā, kas pārlika bērnudārzu finansējumu, bērnudārzu pedagogu finansējumu algu uz pašvaldībām, neiedodot līdzi attiecīgo finansējumu no valsts, un arī tieši 1997.gada valsts budžeta apstiprināšana bija tā, ar kuru tika panākta vēl lielākas plaisas radīšana starp skolotāju vidējo algu un valsts pārvaldē strādājošo vidējo algu. Es aicinu arī Kreituses kundzi atcerēties, kas bija tas finansu ministrs, kas sastādīja šo budžeta projektu valdībā, un arī kāds bija jūsu personīgais balsojums par šo budžetu 1997.gadā? Šis ir viens no izglītības politikas pašiem būtiskākajiem aspektiem, bet tas nav vienīgais aspekts.

Tāpat ir valstiski risinājumi jārod skolu materiāli tehniskajai apgādei, datorizācijai, apgādei ar mācību grāmatām. Ir jāatrod iespējas atbalstīt izglītības mecenātismu. Tas varētu būt nodokļu politikas jautājums, bet arī iestrādes varētu būt šajā likumā.

Attiecībā uz izglītības programmām. Tās ir veidojamas tādā veidā, lai bērns spētu šīm programmām sekot un lai skolu beidzējiem tiktu nodrošinātas iespējas iekļauties sabiedrībā, atrast darbu vai turpināt mācīties. Un kas ir īpaši svarīgi. Tas ir tas, ka labu izglītību bērnam un jaunietim ir jāspēj gūt ikvienā skolā. Un ir sevišķi jāseko tam, lai netiktu slēgtas mazās lauku skolas. Tas ir sinonīms tam, ka cilvēki ar varu tiek aizdzīti projām no laukiem dzīvot. Tātad mēs nedrīkstam to pieļaut, lai šīs skolas tiktu slēgtas, un mēs nedrīkstam to pieļaut, lai cilvēki ar varu tiktu dzīti projām dzīvot no laukiem. Mums ir jāsaglabā lauku kultūrvide. Ierodoties dažādos pagastos, mūsu frakcijas "Latvijai" deputāti ir skaidri pārliecinājušies, ka skola bieži vien ir šis pats būtiskākais kultūras centrs šajā pagastā, un, ja mēs šo skolu izņemsim ārā, tad tādā gadījumā šeit nepaliek nekas, un arī apdzīvotā vieta, šis centriņš, tas ir lemts iznīcībai. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka patvaļīgas idejas veido administratīvi teritoriālo reformu un patvaļīgas izglītības reformas idejas noved pie mūsu lauku kultūrvides iznīkšanas. Tāpēc es ļoti gribu apšaubīt šo principu par izglītības jeb finansējuma līdzekļu novirzīšanu vienam skolēnam. Tātad šo principu var ņemt kā vienu no orientieriem, kā vienu no elementiem, bet ir skaidri jāiedod arī papildu atbalsts tiem skolotājiem, kuri ir spiesti lauku skolās strādāt ar mazākām klasēm, un ir absurdas jebkādas prasības šajā brīdī mēģināt palielināt šo skolēnu skaitu skolā par 10 skolēniem 1.klasē.

Tas ir absurds! Tas nedrīkst šādā veidā notikt. Lauku skolās skolotājiem ir jādod iespējas strādāt arī ar daudz mazākiem klašu komplektiem. Arī tiem skolotājiem, kas strādā ar 10, 12, vai 15 skolēnu klasi. Ja tas ir lauku skolās. Šeit ir jābūt tai piemaksai, lai šī skolotaja alga būtu samērojama ar to skolotāju algu, kas varbūt pilsētās strādā ar lielāku klašu komplektu. Šeit ir jābūt daudz rūpīgākam mehānismam nekā tas vienkāršais mehānisms, ka nauda seko līdzi skolēnam.

Valstiski šodien ir ļoti nopietni jādomā arī par modernu arodizglītību un izglītību visa mūža garumā. Tā, godātie kolēģi, ir šā laikmeta prasība — mācīties to, kas dzīvē ir vajadzīgs, un nemitīgi celt savu zināšanu līmeni un sekot līdzi visam jaunajam, kas parādās un nostiprinās pasaulē. Arī augstākā izglītība šodien nevar palikt tikai kā elitāra personu loka nodarbe. Profesionālai augstākajai izglītībai ir jākļūst par normu mūsu jauniešiem, kas iekļaujas darba vidē. Un šajā ziņā absurdas un kaitnieciskas ir jebkādas idejas par vispārējas mācību maksas noteikšanu augstskolās, ko mēs diemžēl redzam.

Un visbeidzot. Es arī gribu apliecināt pilnīgi skaidri, ka izglītība nevar būt bez audzināšanas un arī tā ir mūsu laikmeta prasība, ka mēs varēsim pastāvēt kā tauta tikai tad, ja katrs no mums būs tikumiska personība, savas valsts un tautas patriots. Un šajā sakarā es gribu pieminēt vēl vienu kauna traipu, kas ir šim likumprojektam, un tas ir jautājums par ticības mācības mācīšanu. Šis likumprojekts paredz ticības mācības mācīšanu tikai privātajās mācību iestādēs, kamēr Reliģisko organizāciju likums skaidri un gaiši pasaka, ka noteiktās tradicionālās konfesijas var mācīt ticības mācību valsts un pašvaldību skolās. Tātad visās skolās. Savukārt ar šo likumu tiek piedāvāts sagraut faktiski šo labi izveidoto ticības mācības mācīšanas sistēmu. Un šeit ir jāizdara būtiski grozījumi un jānosaka šajā likumā tas, ka ticības mācīšanu Latvijas Republikas skolās regulē Reliģisko organizāciju likums. To mēs visu varam izlabot. Es ceru, ka šos kauna traipus varēs noņemt. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Izglītības likums ir vajadzīgs, un ņemot vērā to, ka ir iedots šis pamata karkass, un šajā brīdī nav citas iespējas, kā virzīt šo likumprojektu tālāk uz apstiprināšanu pirmajā lasījumā un tālāk tālākajos, bet šeit ir ļoti nopietns darbs vēl priekšā, lai šo Izglītības likumu izveidotu tādu, kas apmierinātu mūsu tautas prasības pēc labas izglītības saņemšanas iespējām. Tātad šim likumam jāiedod šie pamata rāmji, lai varētu arī strādāt skolotājs un viņš nejustos pazemots. Un lai bērni mūsu valstī varētu iegūt labu izglītību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Par to, ko nupat runāja Čerāna kungs, mēs jau esam runājuši, jo likums Saeimā jau vienreiz bija. Toreiz tas tika nopietni izdiskutēts, un komisija, kurā arī es strādāju, saņēma gandrīz 1000 priekšlikumu. No visām pusēm, arī no ministrijas, kura iesniedza šo projektu, bija pāri par 200 priekšlikumiem. Mēs toreiz runājām, protams, gan par skolotāju algām, ko Čerāna kungs pieminēja, gan par visu citu, kas ir ļoti, ļoti svarīgi, būtiski, dabīgi. Šodien par to visu var runāt vēl un vēlreiz, bet es gribu atgādināt jums, cienījamie deputāti, pavisam ko citu šīsdienas Izglītības likuma sakarā.

Es gribu jums atgādināt pavisam citu situāciju, kura radusies šodien, ņemot to laiku, salīdzinot, kas bija, kad parādījās 1.variants un tagad. Situācija ir diezgan krasi mainījusies. Diezgan krasi ir mainījusies situācija tādēļ, ka šodien paredzams, ka tiks mainīts Pilsonības likums, ka Saeimā ir Valsts valodas likums, par kuru vakar runājām un pieņēmām otrajā lasījumā. Un pie kura nāksies ļoti nopietni strādāt. Un Valodas likums. Lūk, šie trīs likumi šobrīd ir skatāmi kompleksi. Kompleksi tādēļ, ka ir vēlēšanās, ir spēki Latvijā un ne tikai Latvijā, to mēs ļoti labi zinām, kuri ļoti vēlas, lai 700 000 nelatviešu nepilsoņiem dotu pilsonību un dotu pilsonību bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Viņi gaida, ka spiediens būs tik milzīgs, ka nebūs vajadzīga valodas prasme.

Es jau vakar, runājot par Valodas likumu, atgādināju, ka arī EDSO pārstāvji, arī van der Stūls un citi padomdevēji, skaidri un gaiši atgādina, ka valodu tomēr ir jāmācās un ka mums ir tiesības prasīt mācīties valodu. Tāpēc tagad, kad mēs skatīsimies šo likumu tālākajos lasījumos, es domāju, ka izmaiņas būs diezgan nopietnas, jo tie varianti, kuri ir ielikti likumā, ka attiecīgajā laika posmā skolās jāmācās, es domāju, šajās krievu skolās ir jāmācās latviski viens, divi, trīs vai puse priekšmetu, ka nu uz to ir jāskatās pavisam savādāk. Tādēļ es jūs, kolēģi, aicinu ļoti nopietni izstudēt šobrīd šo likumu un nopietni piedalīties turpmākajos lasījumos, jo likums, es vēlreiz atgādinu, šobrīd Izglītības likums ir jāskatās kompleksi kopā ar grozījumiem Pilsonības likumā, ar Valsts valodas likumu un, lūk, ar šo Izglītības likumu. Tieši to es šobrīd uzsveru kā vissvarīgāko un būtiskāko. Un vispārējās runas, kuras jau ir skanējušas Saeimā, apspriežot Izglītības likumu 1.variantā, ir tikai atkārtošanās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Ir tautā zināma vispārēja patiesība, ka bērnu audzināšanu vislabāk pārzina tie, kam mūžā nav bijis neviens bērns un kas nevienu bērnu nav izaudzinājuši un izskolojuši.

Lai jūs nepārprastu, to es personīgi šodien adresēju Čerāna kungam. Tāpēc man jūsu domas nākas apšaubīt un vēlreiz pievērst uzmanību citam jautājumam, lai jūs nemaldinātu šeit kolēģus un nemaldinātu noteikti arī pedagogus, kas klausās. Nav likumā jāieraksta gadi. Mēs nerakstām likumus kaut kādam periodam — 2008.gadam vai 2000. gadam. Es biju ļoti cerējusi, ka vismaz Latvijas Saeimā vairs nebūs jārunā par tādām problēmām kā "Dzīvoklis — 2000" un tamlīdzīgām, kas ir kļuvušas jau par anekdotēm mūsu vēsturē. Likumā ir jānosaka normas. Un, ja mēs runājam par kādām normām un par to, kam būtu jābūt šajā likumā, tad šajā likumā būtu jānosaka, manuprāt, ka pedagoga darba samaksa nedrīkst būt zemāka par... Un te ir jautājums: par ko tā nedrīkst būt zemāka? Tas ir kopējais kritērijs, kas mums ir jāatrod. Un, ja mēs gribam izglītības iestādes darbinieku, šinī gadījumā, gan jāsaka — skolotāju, jo izglītības iestādes ir arī universitātes, un diez vai mēs varam noteikt zemāko pakāpi skolotājam un augstskolas pasniedzējam tādu pašu, bet, ja mēs runājam par skolām un mēģinām skolotājus salīdzināt ar valsts ierēdņiem, tad laikam šai zemākajai algas likmei nevajadzētu būt savādākai kā zemākai ierēdņu algai. Bet tas ir diskutējams jautājums. Es vēlreiz lūdzu, kolēģi, neliksim iekšā gadus un nerunāsim par gadiem. Jo salīdzināt 3% zemniekiem ar 2008.gadu, man jāsāk domāt, Čerāna kungs, ka jūs tomēr esat pārāk pārspecializējies zinātnē un jums jūk normas ar laika periodiem. Tie ir kvalitatīvi atšķirīgi jēdzieni.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām būtu ļoti priecīgs, ja mēs šajā brīdī varētu Saeimā atrast līdzekļus, kādā veidā momentā atrisināt jautājumu par skolotāju algu palielināšanu šos skolotājus nepazemojošā līmenī. Un tādā līmenī, kāds skolotājiem ir pietiekams. Ja mēs varam par to vienoties, tad vislabākajā kārtībā. Ja varam atrast līdzekļus. Diemžēl mēs redzam, ka šajā brīdī pašreizējā valdība tuvākajos mēnešos un līdz tam brīdim, kad mēs šo Izglītības likumu pieņemsim, šādus līdzekļus piedāvāt nespēs. Un man nav nekādu ilūziju par to, ka šeit visā nepieciešamajā apjomā šie līdzekļi varētu tikt piedāvāti. Mums tomēr ir jāskatās uz situāciju reāli un ir jāatrod uzreiz līdzekļi šo skolotāju algu ievērojamai palielināšanai, bet skaidrs, ka šī pirmā palielināšana šajā brīdī nebūs pietiekama. Un tikai nākamā Saeima būs tā, kurai nāksies šo skolotāju algu palielināšanu tiešām beigt, realizēt pēc būtības.

Un kas ir tas pats svarīgākais, kas mums ir jāizdara vēl šajā Saeimā? Mums ir jānostiprina šī politiskā griba. Kādā formā mēs to šeit nostiprināsim, tas arī nav tas pats svarīgākais, bet absolūti nepieļaujama ir šādi tāli un pazemojoši termiņi. Ja šie termiņi ir reāli, tad tie šeit var būt, un tas būs acīmredzot jautājums, par kuru mums šeit būs jāizšķiras balsojot. Es domāju, ka reālas stratēģijas piedāvāšana par to, kādā veidā šī problēma būtu atrisināma, un tajā skaitā arī saprotot, uz kuru brīdi kādus līdzekļus šīs problēmas atrisināšanai varētu atrast, šādas stratēģijas piedāvāšana man, vismaz es negribētu nosaukt par populismu un par neorientēšanos lietas apstākļos.

Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka, ja mēs šos izglītības jautājumus nespēsim atrisināt, tad mums arī pašiem kā valstij nebūs nākotnes. Un tas nav atkarīgs no tā, cik vienai vai otrai personai ir bērnu, bet tas ir jautājums par mūsu tautas attīstību kopumā. Es aicinu strādāt pie šī likumprojekta, izņemt ārā no turienes visas pazemojošās normas un ielikt skaidru politisko apņemšanos reālos termiņos un pietiekami īsos termiņos šo jautājumu atrisināt, lai skolotāji vairs mūsu valstī netiktu pazemoti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Celmiņš

(DPS). Godātie kolēģi! Iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, ir noslēgts milzīgs darbs pie šī likumprojekta sagatavošanas, un šis darbs faktiski ir dalāms it kā divos posmos. Pirmajā posmā, kad tapa viens likumprojekts, kas skar visas izglītības sfēras un kurš faktiski iestrēga šeit Saeimā dēļ šiem vairāk nekā 700 labojumiem. Bet tagad mēs esam izvēlējušies citu ceļu. Sagatavojot trīs likumprojektus — Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un Profesionālās izglītības likumu.

Es redzu, ka visvairāk debates risinās tieši ap šiem pārejas noteikumiem. Ideāla jau būtu situācija, ka mēs pārejas noteikumos, tā kā Kreituses kundze arī teica, vispār nerakstītu šos gadus un šīs te normas par to, cik ilgā laikā skolotājiem darba algu varēsim palielināt līdz attiecīgam līmenim. Taču diemžēl reālā situācija ir mazliet savādāka. Pirms šī ieraksta tapšanas pārejas nosacījumos šis jautājums konceptuāli tika diskutēts Ministru kabinetā, un Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja divus risinājuma variantus. Viens risinājuma variants — tika piedāvāts piecu gadu laikā skolotāju darba algas palielināt līdz ierēdņu algu līmenim. Otrs risinājuma variants — šie 10 gadi. Pirmais risinājuma variants Kabinetā tika noraidīts kā nereāls, un tādēļ šeit ir ierakstīts šis variants. Protams, mūs nevar apmierināt šādi tempi, taču tas ir zināmā mērā arī kompromiss, kas nodrošina pakāpenisku skolotāju darba algu palielināšanu katru gadu. Un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī tas būtu solis uz priekšu. Vēl par to, vai šie gadi paliek pārejas noteikumos vai ne, tas, protams, Saeimā būtu lemjams. Man vēl būtu priekšlikums, piekrītot, ka daudzi jautājumi šeit ir diskutabli, un Izglītības likums ir tas likums, par kuru grib diskutēt visi un uzstāties, jo gandrīz visiem deputātiem ir šādā vai citādā veidā saistība ar skolas sistēmu. Bet man gribētos lūgt Saeimu pirmkārt nepolitizēt šos Izglītības likuma jautājumus un nesaistīt varbūt tos tik daudz ar lielo politiku, cik ar profesionalitāti un arī reālajām iespējām atrisināt šajā likumā izvirzītos uzdevumus.

Kas attiecas par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā skolās, tad šis process šeit ir iestrādāts likumā. Un es pat gribētu teikt to, ka mums nerada šķēršļus un problēmas mūsu bērni, mūsu jaunatne. Faktiski šobrīd pirmajās klasēs stājas skolēni, kuri valsts valodu pārzin ar katru gadu arvien labāk. Un lielākā problēma mums ir šobrīd pedagogu sagatavotība vai pedagogu kadru nomaiņa šajās skolās, lai varētu nodrošināt mācības latviešu valodā. Un šis process ir risināms, protams, ar zināmu pakāpenību.

Man būtu lūgums Saeimai nebremzēt šī likumprojekta virzību. Te ir ārkārtīgi svarīgi tomēr strādāt zināmos tempos, un tādos tempos, lai mēs varētu līdz šīs Saeimas darbības beigām šo likumu pieņemt. Tādēļ, nosakot un lemjot par termiņiem, kādos būtu iesniedzami labojumi, manuprāt ir jāvadās no viena momenta. Ir jāvadās no situācijas, ka mums vajadzētu panākt to, ka otro lasījumu mēs varētu vēl šeit Saeimā noturēt līdz Saeimas vasaras pārtraukumam. Ja mēs to izdarīsim un otro lasījumu šeit noturēsim līdz vasaras pārtraukumam, tad mēs rudenī varēsim pieņemt arī likumu trešajā lasījumā un galīgi pieņemt, un panākt to, ka beidzot mēs būsim pieņēmuši Izglītības likumu, kas dod iespēju Latvijas izglītības sistēmu samērot ar Eiropas standartiem, kas arī ir viens no šiem galvenajiem šī likuma uzdevumiem.

Man būtu tātad lūgums vadīties turpmākajā darbā no šiem diviem principiem un vadīties no profesionalitātes, un tad jau arī es domāju, ka jautājums atrisināsies pozitīvi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformas partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP un LZP). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šim likumam ir atkal visas tās pašas īpašības, kas ir raksturīgas mums kā politiķiem. Mēs esam labi juristi un ārkārtīgi vāji politiķi. Tas ir ļenganums, nespēja saprast, kas šajā likumā jānosaka, kaut kādi termiņi nereāli salikti, ziniet, līdz 2005.gadam, bet es piekrītu šeit iepriekšējam runātājam, ka šis likums, protams, būtu jāpieņem un nopietni jāstrādā uz otro lasījumu. Dažas piezīmes ir gribētu izteikt.

Pirmais. Es domāju, ka 4.pantā minētais likuma mērķis ir tikai viens — vienotas izglītības sistēmas radīšana Latvijā. Tas ir jāuzsver. Nevis dažādas atšķirīgas izglītības sistēmas, viena, teiksim, tiem, kas runā krieviski, viena tiem, kas runā latviski, un viss kaut kur ir samaisīts.

Otrs. Latvijā vajadzētu precīzi nodalīt, kas notiek tagad pilsētiņā vienā pusē sliedēm ir vidusskola, otrā pusē ir ģimnāzija. Un neviens nevar pateikt, ar ko atšķiras viena no otras. Un vēl ir profesionāli tehniskās skolas. Vai mēs varam precīzi nodalīt, ka tie, kas iet ģimnāzijās, viņam ir tikai viens mērķis — turpināt izglītību augstskolās? Tie, kas iet profesionāli tehniskajās skolās jeb reālskolās, jeb kā viņas vēl nosauks, ir mērķis iegūt profesionālo izglītību, kas nebūt neizslēdz viņiem, ja viņi negrib strādāt praktiskajā darbībā, turpināt arī šo izglītību un iegūt augstāko izglītību. Bet ir precīzi jānodala.

Un trešais ir pats bīstamākais. Šeit es redzu atkal tādu ļoti mīkstu vāvuļošanu attiecībā uz valsts valodu. Piemēram, tajā pašā 11.pantā ir ļoti neskaidri ierakstīts, kas var iegūt citā valodā izglītību, var iegūt licencētu ārvalstu vai starptautisku organizāciju dibinātā izglītības iestādē vai tās filiālē. Es domāju, ka šeit būtu jānodala divas lietas. Ka pamatizglītība un vidējā izglītība Latvijā notiek valsts valodā visās skolās. Un minoritāšu skolas atšķiras no valsts parastajām skolām tikai ar to, ka papildus jūs varat mācīties savu mātes valodu, čigānu, ķīniešu, ebreju, poļu, pastiprināti kā tas ir bijis pirms kara Latvijas laikā. Un nesāksim šeit fantazēt, ka mums te būs divas vai trīs izglītības sistēmas, tas ir šeit precīzi jāieraksta. Vienota izglītības sistēma ar tiesībām katram mācīties papildus un studēt savā minoritāšu valodā, nevis tā, ka mēs pieņemam tikko likumā par valsts valodu, ka vismaz 50% ir jābūt priekšmetiem valsts valodā, un šeit mēs atkal putrojamies, 43.pants, ka Izglītības un zinātnes ministrija noteiks priekšmetus valsts valodā. Un mēs zinām, ka Latgalē šie priekšmeti ir noteikti — fizkultūra, darbmācība un vēl kaut kas tāds. Tātad pie šī likuma līdz 2005.gadam nekāda valsts valodas mācīšana nopietni Latvijā nenotiks. Un es domāju, ka mūsu uzdevums ir skaidri un gaiši šeit ierakstīt bez ilūzijām, ka nevis kādu mēs spiežam, bet beidzot Latvijas valsts dod absolūti visiem nelatviešiem reālu iespēju iemācīties valsts valodu par valsts līdzekļiem. Un tas ir jāpaskaidro visā pasaulē un jāreklamē kā milzīgs Latvijas valsts sasniegums. Nevis jāpenterējas un jāstāsta par to, ka līdz 2005.gadam kaut ko mēs tur pāriesim un meklēsim, un tā tālāk. Augstākais tur varētu būt runa par kādiem diviem, trim gadiem, kad būtu šī sistēma jāsakārto.

Un pēdējais. Es aicinātu tomēr tos, kas iesniedza priekšlikumus, un arī mūsu frakcija to ir izdarījusi, saskaņot ļoti rūpīgi kopā ar Valodas likumu, uzsvērt pamatideju šim likumam. Kāpēc nerunā un neviens nedomā runāt valsts valodā. Mēs varam te aicināt, es esmu simts reizes to teicis. Tāpēc ka pirmkārt cilvēki, kas runā latviešu valodā, viņi jūtas apdraudēti, un ne velti, teiksim, pietiek kaut kur 20 cilvēku kolektīvā vienam sākt runāt krieviski, un visi pāriet uz šo krievu valodu. Viņiem nav, cilvēkiem nav drošības par šo valodu. Šī lieta ir jāizbeidz. Pirmais — ir jāsakārto likumdošana attiecībā uz šīm pozīcijām.

Otrs. Vēlreiz ārkārtīgi rūpīgi ir jāizpēta, kāpēc Latgalē ir izveidojusies situācija, ka tur praktiski šajās skolās, kur latviešu bērni, tiešām neko vairāk par darbmācību un fizkultūru nemāca. Tātad acīmredzot ir papildus jāskatās, kā tas ir ar budžetu. Ja tas būs notekts ar likumu, tad attiecīgi Saeima būs spiesta iebalsot attiecīgos naudas un finansu līdzekļus budžetā. Ja mēs to visu neizdarīsim, tad mēs dabūsim tikai kārtējo papīrīti, un pēc pieciem gadiem mēs atkal varēsim vaimanāt, ka tie bērni, kas ir dzimuši, neko nav iemācījušies, un tad mēs atkal varēsim tikties ar dažādiem komisāriem un stāstīt, kāpēc mēs nevaram izdarīt to vai to. Ja mēs šeit mainām Pilsonības likumu un atceļam šos logus, un es domāju, ka tas ir pareizi, un piešķiram šo pilsonību bērniem, kas ir dzimuši Latvijā, tad šiem valodas kritērijiem tomēr ir jāpaliek. Bet mēs nevaram rādīt ar pirkstu uz citiem, jo mēs esam tie — Saeima, kas pieņem šādus, nekur nederīgus likumus.

Tāpēc es aicinu nebaidīties. Otro lasījumu izstrādāt ļoti rūpīgi un tieši visai pasaulei pateikt, ka pirmo reizi mēs esam devuši tiesības, reālas tiesības un iespējas katram nelatvietim par valsts līdzekļiem perfekti apgūt valsts valodu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Pirmām kārtām es gribu pateikties visiem runātājiem, kuri neviens neuzstājās pret šī likuma pieņemšanu šodien pirmajā lasījumā. Kritika ir pamatota, un varētu to droši vien turpināt arī tālāk uz priekšu izvērst. Es šobrīd tikai varu pateikt tā, ka ļoti uzmanīgi vajadzēs paskatīties uz otro lasījumu, sagatavoto likumprojektu, lai nebūtu tā, ka mēs sākam šeit debatēt par jautājumiem, kas faktiski nav šajā likumā jāraksta iekšā. Un līdz ar to dažkārt varbūt šīs debates ir par vispārējiem jautājumiem, kas skar vairāk politiskās nostādnes, nekā likuma satura tekstā skatoties, pārvērst to par politisku tādu izrunāšanos, tāpēc es ļoti lūdzu uzmanīgi sekot tālāk līdzi likuma tapšanai gaitai, aktīvi tajā piedalīties un runāt tikai par tiem jautājumiem, kas skar šo likumu. Es lūdzu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 6, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, Tomašūna kungs, priekšlikumu par otro lasījumu.

A.Tomašūns.

Pateicos par balsojumu! Priekšlikums iesniegt līdz 21.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 21. maijs? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir iesniegusi grozījumu likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", kā jūs redzat, likumprojekts paredz grozīt tikai vienu pantu, nosakot citādu Centrālās vēlēšanu komisijas amatpersonu atalgojumu sistēmu. Es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu, bet pirms tam komisijas vārdā es ierosinātu pieņemt lēmumu par izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izlemsim jautājumu vispirms par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanss režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 8, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 5, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, priekšlikumu iesniegšanas termiņus un izskatīšanas datumu.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.maijs, izskatīšanas termiņš — 7.maijs.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Tātad pieci Saeimas deputāti ir iesnieguši grozījumu likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām", paredzot izteikt precizētā redakcijā 22.pantu. Grozījumi paredz to, ka pašvaldībām un valstij ir aizliegts radīt jebkādas priekšocības un ierobežojumus politiskām organizācijām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskajās vietās. Tāpat grozījums nosaka to, ka maksu par aģitācijas materiālu izvietošanu nosaka Ministru kabinets, nevis pašvaldības, kā tas ir šobrīd. Aicinātu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.maiju.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 10.maijs? Nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 34. — likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Godātie kolēģi, komisija pati ierosināja šo jautājumu un likumprojektu izskatīt, kā redzat... Grozījums likumā "Par nodarbinātību" 34.pēc pašreizējās numerācijas Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Ziņotāja nav. Paldies!

Nākamais jautājums — 35.saskaņā ar mūsu vienošanos. Un tas ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Man arī jālūdz piedošana, jo par nodarbinātību atbild cits deputāts, tādēļ tā ir iznācis. Mēs strādājam ar dokumentu nr.4069 — "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām". Šis ir pirmais lasījums, likumprojekta grozījumus ir ierosinājis Ministru kabinets. Pārsvarā šie grozījumi ir saistīti ar likuma harmonizāciju atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un hartām. Šeit ir daži momenti, kas būtu apspriežami uz otro lasījumu. Teiksim, momenti par to, kā mēs maksāsim kaitējuma atlīdzību darbā, kā varbūt tiks pārveidots fonds, kur uzkrāsies nauda šādiem gadījumiem, bet tas patiešām ir otrā lasījuma jautājums, es ceru, ka visi deputāti piedalīsies un iesniegs priekšlikumus, tas ir likumprojekts, kas interesē ļoti daudzus cilvēkus, īpaši šajā situācijā valstī, kad iet uz bankrotiem, uz likvidāciju daudzi uzņēmumi, un arī viņiem ir bijuši cilvēki, kas raduši kaitējumus un traumas darbā un šobrīd, par nožēlu, nesaņemšo atlīdzību. Tādēļ es ļoti aicinātu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nobalsot un pēc tam piedalīties apspriešanā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Kuprijanovas kundze, priekšlikumus par otro lasījumu!

L.Kuprijanova.

Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 15.maijs? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais ir 38.darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4079, "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"", otrais lasījums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi savu priekšlikumu — apvienot 1.un 2.pantu un mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu un komisijas priekšlikumu — apvienot 1.un 2.pantu un mainīt pantu numerāciju — nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Citi priekšlikumi nav ienākuši. Līdz ar to es aicinātu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Požarnovs.

Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 7.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 7.maijs? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums ir 39. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4080. Uz otro lasījumu komisijas priekšlikums ir precizēt 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisijas priekšlikums — aizstāt 7.pantā vārdus "starptautiskā narkotiku kontroles padome" ar vārdiem "Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskā narkotiku kontroles padome", un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Komisijas priekšlikums pēc 10.panta — papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu, un redakcija ir izklāstīta, un komsija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu.

A.Požarnovs.

Komisija ir precizējusi 13.pa vecam un 14.panta redakciju pa jaunam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Citi priekšlikumi nav ienākuši, un līdz ar to es aicinātu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Požarnovs.

Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 7.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 7.maijs? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums pēc pašreizējās numerācijas ir 13. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" , pirmais lasījums, un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā par valsts pensijām" , ko ir iesniegusi komisija. Komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Tātad mēs strādājam ar dokumentu nr.4001 un 4001a. Es gribētu jums izskaidrot to atšķirību, kas ir šiem diviem likumprojektiem. Tātad vienu likumprojektu iesniedza frakcija "Latvijas ceļš", un alternatīvu tam sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Viens vienīgs labojums Pensiju likumā "Latvijas ceļa" ierosinājumā, tas ir jautājums par to, vai būs jāatmaksā saņemtās pensijas strādājošiem pensionāriem, ja viņi nākošo gadu ies un lūgs piešķirt no jauna sev pensiju.

Komisija kopā ar ministrijas darbiniekiem daudz ir debatējusi par šo jautājumu ar Labklājības ministrijas darbiniekiem un tomēr ir nākusi pie sekojoša atzinuma, ka tomēr naudas atmaksa tiem pensionāriem, kas gribēs no jauna sev piešķirt pensiju būtu jāveic, bet priekš tam ir vajadzīgs izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kur šo pensiju atmaksu ir jāļauj izdarīt pakāpeniski un arī izejot no pensionāru vēlmes. Ja šobrīd likumā ir viennozīmīgi pateikts, ka tāds pensionārs var lūgt pārrēķināt, nevis pārrēķināt, bet par jaunu piešķirt sev pensiju tikai tādā gadījumā, ja viņš atmaksājis par trim gadiem savu saņemto pensiju, mūsu komisijā arī neuzskata, ka tas būtu tieši tas risinājums, kas būtu pieņemams, jo ir jau bijuši gadījumi mūsu valstī, un ļoti labi, ka viņi ir atrisinājušies bez lieliem satricinājumiem, es nenosaukšu šobrīd rajonu, jo cilvēki ir formāli varbūt rīkojušies pret likumu, bet ir bijis pensionārs, kas ir atmaksājis šo naudu, gaidīdams nākamā gada 1. janvāri. Un mēs visi, kā teikt, staigājam zem Dieva rokas, un šis cilvēks ir aizgājis viņpasaulē. Nu es runāju kā... es saku, ka es nenosaucu nevienu... Un summa ir pietiekami liela, kā jūs saprotat. Un cilvēki ir griezušies nodaļā, ko tagad darīt. Un paldies tiem nodaļas darbiniekiem, kas bez lieka trokšņa ir šo naudu atdevuši radiem.

Un ja mēs atstājam negrozītu šobrīd likumu "Par valsts pensijām" šinī daļā, var iznākt tā, ka arī pēc 1. janvāra cilvēks atmaksā pensiju un viņam patiešām kaut kas notiek. Un summa ir pietiekami liela. Protams, pat tie pensionāri, kas šo summu ir sakrājuši un kam tā ir uz šo brīdi, tas ir jau zaudējums ģimenei un mantiniekiem un tā tālāk. Es jau nerunāju par tiem cilvēkiem, kas varbūt mēģinās aizņemties šo summu.

Tādēļ arī komisija uzskata, ka tādā veidā mēs nevarētu atstāt šo atmaksu. Bet man šķiet, ka arī Labklājības ministrija piekrita tam, ka vajadzētu speciālus Kabineta noteikumus, kur būtu noteikts, ka pensionārs var brīvi izvēlēties, viņš varbūt var uzreiz atmaksāt, nu varbūt viņš ir ļoti, kā teikt, liels optimists un dzīvespriecīgs un uzskata, ka viņš vēl mūžīgi dzīvos, bet varētu arī atļaut šiem cilvēkiem no jauna piešķirtās pensijas pa daļām zināmā laika periodā atdot to, ko viņi ir saņēmuši strādājot. Un man šķiet, ka tas būtu vispareizākais risinājums.

Un ir vēl viena piebilde komisijas variantā, ja jums šie papīri ir acu priekšā, kur mēs sakām, ka ir jāmaina likuma pants, pārejas noteikumos gan mēs to ierakstījām, kas runā par pensiju indeksāciju, jo, kā jūs jau zināt, kolēģi, uz šobrīdi pensiju indeksāciju valstī nosaka patēriņa cenu indekss. Un, ņemot vērā vismaz līdz šim brīdim statistikas datus, kas parādās, mums inflācija it kā nepieaug un arī patēriņa cenu indekss mums nepieaug. Un tas mums var draudēt ar to, un būtībā tas jau ir noticis divās indeksācijās — novembrī un arī šobrīd, rīt, kas notiks no 1. maija, ka mēs maksājam drusciņ lielāku summu indeksācijā, nekā to varētu ļoti precīzi aprēķināt likuma robežās. Un es esmu ļoti priecīga un laimīga, ka mēs tās lielās indeksācijas veicam, bet es domāju, ka būtu loģiski atbalstīt komisijas tekstā, kā mēs ierakstījām, ka pārejas periodā mēs runājam par diviem gadiem, tas ir, 1998. un 1999. gads, veikt pensiju indeksāciju sociālā budžeta iespēju ietvaros. Tas nozīmē, ka visa liekā nauda un, kā mēs redzam uz šo brīdi, sociālais budžets kasējas ļoti veiksmīgi, ka pat, ja tas patēriņa cenu indekss būs zemāks, teiksim, par tādu nu pieņemamu indeksāciju, mēs tomēr varētu visu brīvo sociālā budžeta naudu izmantot vismaz divus gadus tikai pensiju indeksācijai. Jo mēs ļoti labi visi apzināmies, cik mazas pensijas šobrīd ir valstī.

Tādēļ es aicinātu, protams, jūs atbalstīt komisijas priekšlikumu. Un es zinu galveno argumentu, kas var izskanēt no likumprojekta autoriem, no "Latvijas ceļa", ka, ja mēs to neierakstām likumā, tad Kabinets var nepieņemt tādus noteikumus, lai pensionāri varētu pakāpeniski atmaksāt pensijas, bet, ņemot vērā arī šīsdienas pusi dienas debates par to, ka ir tāda patiešām pārliecība, ka šī valdība, nu ja ne darīs daudz laba, tad vismaz, kā teikt, būs stabilitāte valstī un viņa nekaitēs... un ņemot vērā arī, teiksim, ļoti mana mīļotā deputāta uzstāšanos, kurš pateica, cik daudz... nu lai viņš pats pieceļas... nu, protams, Pēteris Tabūns... kurš arī pateica, cik daudz ir darījusi Labklājības ministrija tieši astoņu mēnešu laikā, es domāju, ka "Latvijas ceļam" nevajadzētu būt šaubas par to, ka šī ministrija arī sagatavos tādus noteikumus Ministru kabinetam un Kabinets tos arī akceptēs.

Tas būtu, cienītie kolēģi, viss, ko es jums gribēju noziņot par šiem diviem likumprojektiem, un, protams, es jūs aicinu atbalstīt komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debatēs ir pašlaik trīs pieteikušies. Bet mums līdz sēdes beigām ir 10 minūtes... Sāksim apspriest acīmredzot. Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izmaiņas Pensiju likumā šajā sakarībā ir pilnīgi nepieciešamas. Tas nu ir skaidrs. Bet varianti šodien plenārsēdē ir divi. Es varbūt mazāk aģitēšu par vienu vai otru variantu. Es uzsvēršu tās atšķirības, kādas ir šajos likumprojektos.

Tātad pašlaik, ja cilvēks ir nostrādājis pēc pensijas piešķiršanas trīs gadus, viņš var pensiju pārrēķināt. Pirmajā variantā, ko ir iesniedzis "Latvijas ceļš", tiek nolemts, ka viņam šī pensija nav jāatmaksā un pārrēķinu var izdarīt tāpat kā visiem tiem, kuri savu pensiju saņēmuši pēc 1996. gada 1. janvāra. Otrajā gadījumā ir pateikts, ka jā, ka var šo pensiju pārrēķināt, bet atmaksas kārtību, tātad atmaksai ir jābūt, noteiks Ministru kabinets.

Manuprāt, daudz pilnīgāks komisijas sagatavotais likumprojekts būtu tādā gadījumā, ja šeit kaut mazliet būtu ieskicēti tie noteikumi, kādā veidā tiks no jauna pārrēķinātas pensijas un kādā veidā šī atmaksa tiks piespriesta. Manuprāt, būtu nepareizi, ja cilvēks, nostrādādams visu savu darba mūžu, un viņa pensija tika aprēķināta līdz 1996. gadam, viņa pensija ir pieaugusi varbūt par 10 vai 15 latiem, un viņš ir spiests šo pensiju atmaksāt. Manuprāt, normāli būtu tad, ja atmaksāšana būtu tad, ja vismaz divu vai triju minimālo algu lielumā tiktu saņemta pensija. Ja tas tā nav, tad ko gan atmaksāt? Tad cilvēks ir vainīgs, ka viņš saņem mazu pensiju, un viņam nav iespējas šo pensiju pārrēķināt, viņam ir jāatmaksā visa saņemtā pensija par trijiem gadiem, es domāju, ka tas nav pareizi.

Tāpēc es domāju, ja gadījumā tomēr vairākums deputātu nobalso par otro komisijas iesniegto variantu, tad ir pilnīgi nepieciešams šeit Saeimā turpmākajos lasījumos nobalsot, ka mazām pensijām nekas nav jāatmaksā, vidējām pensijām varbūt ir jāatmaksā daļēji, un lielām, tādas kā, piemēram, ir deputātu pensijas, arī varētu notikt šī atmaksa, ja pensijas lielums būs apmēram 180 latu, tad 46 latus no šīs pensijas ik mēnesi varētu atvilkt, un deputāts varētu dzīvot pilnīgi normāli ar šādu pensiju. Bet šādiem nosacījumiem ir jābūt iestrādātiem, nevar visu atļaut šaurā lokā izlemt, un, kaut arī mēs šodien izteiksim savam Ministru kabinetam uzticību un viņam uzticamies, es domāju, ka Saeima šo jautājumu bez savas izlemšanas nevar atstāt. Paldies par uzmanību1

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Sešas minūtes ir palikušas. Ja kolēģis nevēlas runāt, tad mēs varam... Mums ir daži paziņojumi, reģistrācija, un šodien tad pārtraucam un turpinām nākamajā sēdē.

Godātie kolēģi, esam vienojušies. Bet lūdzu tagad uzklausīt, paziņojumi ir sekojoši. Pirmais, kuru es vēlētos jums sniegt. Godātie kolēģi, tā kā šodien mēs jau divas reizes esam apsprieduši uzticības balsojumu un apspriedīsim vēl trešo reizi, nu tad visa diena ir pagājusi, un mēs esam ārkārtīgi lielos parādos iekļuvuši ar likumprojektu izskatīšanu. Prezidijs ierosināja un Frakciju padome, nupat pēdējā pārtraukumā notikusī Frakciju padome atbalstīja ideju, ka turpmāk mums jāstrādā būtu divas dienas nedēļā — un tādēļ varu jums jau šodien gandrīz ar garantiju teikt, ka nākamā kārtējā sēde būs 6. maijā pulksten 13.30, un strādāsim līdz 19.00, un 7. maijā atkal kārtējā. Pēc tam atkal nākamajā nedēļā divas dienas, kamēr nu no tiem parādiem izkļūsim, es ceru.

Par 4. maiju jūs jau zināt. Tas ir tāds paziņojums. Un otrs ir Lujāna kungam par 1. maiju — Satversmes dienu. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šogad mēs pagājušajā gadā ieviesto labo tradīciju 1. maiju —Satversmes sapulces dienu — diemžēl neatzīmēsim... Nu būs citi svētki — tas būs 4. maijs.

Pirmkārt es gribētu Tautas saskaņas partijas vārdā apsveikt visus cienījamos kolēģus ar darba svētkiem, kas ir rīt tomēr, kas sarkana diena, tāpat arī Satversmes sapulces diena, un visus tos deputātus, kas mīl strādājošos cilvēkus, gaidām Grīziņkalnā pulksten 11.00, un visus no Daugavpils reģiona gaidām 12.00 Daugavpilī Dzelzceļnieku parkā. Un labprāt redzēsim arī visus citus, gan valdošo, gan pārējo jauno opozīcijas pārstāvjus, lai varētu pateikt kādus vārdus darba tautai šinī Latvijas valstij svarīgajā dienā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Sēde nav slēgta, godātie kolēģi! Es lūdzu uzmanīgi klausīties reģistrācijas rezultātus, jo tad, kad Prezidijam ir jāskata iesniegumi par kavējumu attaisnošanu, tad jāsaka, ka deputātu fantāzija ir stipri šaura. Lūdzu!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Guntis Eniņš... ir... nu tad bļauj... Anna Seile, Andris Tomašūns, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Ilmārs Bišers, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Andris Saulītis, Jānis Strods, Imants Liepa, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! 29.–30. aprīļa sēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, ka šodien 17.15 ir ārkārtas sēde. Lūdzu visus savlaicīgi pulcēties uz šo sēdi. Paldies!