Saeimas 30. aprīļa ārkārtas sēdē

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Godājamie klātesošie! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 30.aprīļa ārkārtas sēdi. Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, ir jāizskata divi deputātu iesniegumi.

Pirmais, ko ierosinājuši desmit deputāti, ir šāds: "Ierosinām atcelt 1998.gada 30.aprīlī pēc Ministru prezidenta iniciatīvas sasaukto Saeimas ārkārtas sēdi. Minētā sēde nav noturama tādēļ, ka Ministru prezidenta Guntara Krasta iesniegtais lēmuma projekts ir pretrunā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 6. un 11.pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 27. un 28.pantu un tāpēc nav apspriežams." Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Andris Rubins — pret. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Saeimas Prezidijs ir ierosinājis pēc Ministru prezidenta iniciatīvas sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, ko mēs visi dzirdējām, iepriekš bija ierosinājušas vairākas frakcijas. Visi mēs esam sanākuši uz sēdi, un es domāju, ka tāda sēde ir jānotur.

Sēdes vadītājs.

Par — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Premjer! Cienījamie deputāti! Acīmredzot var rasties paradoksāla situācija, ka šīsdienas nogalē viena un tā pati valdība būs saņēmusi varbūt uzticību trīs reizes vienas dienas laikā. Vismaz šis iesniegtais premjera priekšlikums runā par to, ka viņš šodien grib saņemt uzticību trešo reizi. Protams, no loģikas viedokļa tas būs Ginesa rekordu grāmatas cienīgs gadījums.

Taču es gribu runāt arī no normatīvo aktu viedokļa. Satversmes 59.pantā ir teikts, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amatu izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Šī uzticība ir bijusi izteikta gan augustā, šī uzticība faktiski caur neuzticības noraidīšanu divas reizes tika izteikta arī šodien. Vai ir kaut kas mainījies, kopš beidzās iepriekšējā — kārtējā sēde — un sākās šī sēde? Es ceru, ka nekas ārkārtējs pa šo laiku nav noticis. Premjers nav atkāpies, valdība nav atkāpusies, un kādēļ tad ir vēl vajadzīgs šis atkārtotais balsojums par uzticību? Manuprāt, nedz no Satversmes, nedz Ministru kabineta iekārtas likuma vai Kārtības ruļļa likuma viedokļa tas nav nepieciešams.

Kārtības ruļļa 38.pants saka, uz ko atsaucas premjers savā vēstulē, faktiski nesaka neko citu kā tikai, ka valdības vadītājam ir tiesības sasaukt šādu valdības sēdi. 59.pants, kā jau es teicu, prasa, ka Saeimā ir jāgūst uzticības apliecinājums. Bet, manuprāt, visbūtiskākais, lai runātu par šo jautājumu, ir divi citi Ministru kabineta iekārtas likuma panti — 6.pants un 11.pants. Proti, 6.pants nosaka, ka gadījumā, ja ir atkāpušies ministri, tanī skaitā valsts ministri, tad par viņu uzticību jābūt Saeimas īpašam lēmumam. Šāda īpaša lēmuma nav. Projekta nav. Un šis jautājums tādā veidā arī no Ministru kabineta vadītāju puses netiek stādīts, es domāju, ir pretrunā ar šā 6.panta otrā teikuma prasībām.

Ministru kabineta iekārtas 11.pants. Es to nocitēšu: "Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki šā likuma 1.pantā minētie ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus pagaidām var uzņemties pats vai uzdot tos pagaidām izpildīt citiem ministriem un atkāpušo ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetā Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam." Nedz vienam, nedz otram šajā gadījumā, gan viena, gan otra amatpersona ir vienā fiziskās personas izpausmē, ja tas nav izdarīts, šāds ziņojums nav Saeimā saņemts, un arī Valsts prezidentam tas nav darīts zināms. Pamatojoties uz to, es uzskatu, ka nav pamata pēc būtības izskatīt šo jautājumu šobrīd ārkārtas sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 Saeimas deputātu priekšlikumu — atcelt šīsdienas ārkārtas sēdi. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs iesniegums. Desmit deputāti ierosina šīsdienas ārkārtas sēdē noteikt debašu ilgumu — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt deputāti neviens nevēlas. Vai kāds prasa balsojumu? Balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu — par debašu laika samazināšanu. Piecas minūtes — pirmo reizi, divas minūtes — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 19, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts.

 

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam". Vārds Ministru prezidentam Guntaram Krastam.

G.Krasts

(Latvijas Republikas Ministru prezidents). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Es prasīju sasaukt šo sēdi, lai beidzot pieliktu punktu nestabilitātes periodam, kas iestājās pēc tam, kad Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija izstājās no valdības koalīcijas.

Ir panākta vienošanās, ka "Latvijas ceļa", Latvijas Zemnieku savienībs un Kristīgo demokrātu savienības un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK koalīcijai pievienojas Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un valdība turpina strādāt.

Ministru kabineta sastāvs tiek papildināts ar jauniem ministriem atlaisto un izstājušos vietā, lai mēs varētu vienlīdz aktīvi strādāt visās jomās, izpildot Valdības deklarācijā un vakar parakstītajā Valdību veidojošo frakciju vienošanās protokolā minētos uzdevumus.

Šajā dokumentā valdību veidojošās frakcijas apņemas īstenot pasākumus, lai atbilstoši starptautisko institūciju rekomendācijām koriģētu mūsu Pilsonības likumu, likumus atbilstoši starptautiskajām prasībām, vienlaikus nostiprinot latviešu valodas kā valsts valodas statusu.

Panākta vienošanās par frakciju nostāju budžeta jautājumos, kas dod papildu garantiju, ka tiks saglabāts viens no šīs valdības ekonomiskās politikas stūrakmeņiem — sabalansēts budžets un netiks palielināti nodokļi.

Koalīcijas partneri vienojās arī novākt privatizāciju kavējošos šķēršļus, rodot kompromisu arī "Latvenergo" privatizācijas jautājumā.

Valdību veidojošo frakciju vienošanās protokolā minētie uzdevumi ir papildinājums Valdības deklarācijai, kuras realizācija, neskatoties uz iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem sarežģījumiem, nav apstājusies.

Tiek īstenots valdības rīcības plāns situācijas stabilizēšanai.

Saeima ir iepazīstināta ar papildu pasākumiem, ko valdība ir iecerējusi īstenot ekonomikas jomā, lai panāktu Latvijas tautsaimniecības lielāku stabilitāti ārējās ekonomiskās vides izmaiņu gadījumā.

Pēdējo nedēļu laikā saņemtais starptautiskais atbalsts pierāda, ka Latvija var balstīties uz saviem tradicionālajiem sabiedrotajiem.

Šis atbalsts mūs rosina aktīvi turpināt neatkarīgas valsts cienīgu iekšpolitiku un ārpolitiku, integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, aktīvi uzsākt ASV — Baltijas hartā paredzēto sadarbības pasākumu īstenošanu, normalizēt attiecības ar Krieviju.

Valdības frakcijās ietilpstošo deputātu skaits pagaidām neļauj mums izveidot pastāvīga vairākuma valdību.

Tomēr atbalsts no ārpusfrakciju deputātiem un no frakcijas "Latvijai" deputātiem, kuri ieinteresēti valsts stabilitātē, manī rada pārliecību, ka būtiskos valsts attīstības jautājumos valdībai šāds vairākums ir.

Nedramatizējot situāciju, tomēr var teikt, ka pašreizējais brīdis pēc savas nozīmes ir viens no svarīgākajiem mūsu valsts neatkarības laikā.

Šobrīd izšķiras ne tikai valdības liktenis, bet arī Latvijas valsts tiesības īstenot neatkarīgu iekšpolitiku un ārpolitiku.

Politiskā nestabilitāte, krītot pašreizējai valdībai, būtu ne tikai iekšpolitiska, bet arī ārpolitiska problēma.

Šodienas debates Saeimā un divi balsojumi — par neuzticības izteikšanu valdībai un Ministru prezidentam — parādīja, ka vairākums deputātu spēj vienoties situācijas stabilizācijas labā.

Spējai vienoties pašlaik ir visaugstākā vērtība.

Pat augstāka nekā pagājušajā gada augustā, kad valdība sāka darbu.

Ja pagājušogad partiju spēja vienoties raksturoja to brieduma pakāpi, tad šogad pēc mūsu politisko spēku vienotības spriedīs par visas valsts brieduma pakāpi. Tādēļ aicinu jūs izteikt uzticību Ministru kabineta jaunajiem ministriem —

ekonomikas ministram — Laimonim Strujevičam,

iekšlietu ministram — Andrejam Krastiņam,

izglītības un zinātnes ministram — Jānim Gaigalam,

pašvaldību lietu valsts ministram — Jānim Bunkšam

un, izpildot koalīcijas partneru gribu, arī apliecināt uzticību visam Ministru kabinetam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Ministru prezident! Par gudrajiem parasti ņirgājas, jo viņu teiktie vārdi liekas smieklīgi tikai tādēļ, ka muļķiem vienmēr šķiet, ka tie, kas neatgādina viņus, ir izsmejami. Tā kā muļķu vienmēr pasaulē ir vairāk nekā gudro, viņi laiku pa laikam sarīko dažādas izrādes, ieskaitot karus, uzticības un neuzticības balsojumus, vainas un nevainības apliecinājumus un gudros jebkurā situācijā cenšas pārvērst par klauniem, lai, paslēpušies aiz viņu mugurām, varētu izspēlēt savas ļaunprātīgās muļķības.

Nav lielāka uzdevuma kā palīdzēt atbrīvot cilvēkus no visa neīstā, nepatiesā, melīgā, ākstīgā, kā purva dūksnājā iegrimstam, kad jūtam ap sevi viltotus un viltīgus ļaudis. Tikai tad, ja pienākumu tukšums tiek pildīts ar ilūzijām un entuziasmu, dzīve iegūst nozīmi un jēgu. Ilūzija ir vienmēr auglīga nekā pienākums. Es visu gaidu no entuziasma. Ja kādā cilvēkā vai tautā apsīkst entuziasms, tas skaidri liecina, ka cilvēka vai tautas vitalitāte ir apsīkusi un apdraudēta. Un es nezinu, kungi, augsti cienījamie pozīcijas deputāti un dažādi ministru kungi, kā visu līdzšinējo tautai un tautas dvēselei, viņas cerībām, entuziasmam jūs varēsiet vērst par labu. Es ceru, ka jūs to zināt.

Iepriekšējās un šīs nedēļas notikumi ir likuši man daudz ko pārdomāt un uz daudz ko skatīties ar citām acīm. Es varu pateikt to, ka pie ņirgāšanās, apsmiešanas, sīkmanības, atklāta un slēpta naida es nekad nepieradīšu un netaisos pierast. Es esmu uzaudzis lielā mīlestībā, un tā arī mani sargā vēl šodien un sargās līdz mūža galam. Krasts bija pirmais Ministru prezidents, kurš atskaitījās Saeimai un parādīja tālākās iespējas un perspektīvas ne tikai saimnieciskajā, bet valsts dzīvē. Pa šo laiku es savas domas neesmu mainījis un atbalstu Guntaru Krastu kā Ministru prezidentu. Un tikai un ne vairāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai".

O.Kostanda

(TKL). Godājamie kolēģi! Tautas kustības "Latvijai" valdes un arī Saeimas frakcijas "Latvijai" lēmums ir nepiedalīties balsojumā par uzticību Guntara Krasta valdībai tieši tāpat, kā mūsu nostāja bija nepiedalīties balsojumā par neuzticības izteikšanu Krasta valdībai. Mēs nepiedalīsimies balsojumā par uzticības izteikšanu Krasta valdībai tāpēc, ka savas darbības laikā arī iepriekšējā Krasta valdība nav īstenojusi politiku, kas atbilstu cilvēku vairākuma interesēm valstī. Šajā laikā turpināja pasliktināties sociāli ekonomiskie apstākļi un pazeminājās dzīves līmenis, par ko kustība "Latvijai" kritizēja, strādājot konstruktīvi opozīcijā, valdošās koalīcijas darbu. Krasta valdība ir arī tieši atbildīga par to situāciju, kādā nonāca Latvijas un Krievijas starptautu attiecības šajā pēdējā posmā. (Starpsauciens: "Melo!") Tāpat mums ir absolūti nepieņemami arī jauniecelti ministru kandidāti, tas ir, jau agrāk par ministriem dažādās valdībās nesekmīgi strādājuši politiķi, kā Krastiņš, Gaigals, Bunkšs, kuri tā arī nav atskaitījušies tautai par savas darbības negatīvajām sekām un rezultātiem. Mēs nevaram piedalīties balsojumā par tāda sastāva valdības apstiprināšanu. Tāpat tautas kustības "Latvijai" līdzpriekšsēdētājs Joahims Zīgerists visā drīzumā pēc šodienas vairākiem balsojumiem Saeimā sagatavoja paziņojumu presei par to, ka "Tēvzemei un Brīvībai" bučo Maskavas zābakus. Ja varenā Maskava būtu pakļāvusi "Tēvzemei un Brīvībai" politiķi zem savas tupeles, tad to vēl varētu saprast. Bet tagad nekādi nav attaisnojams, ka, nobalsojot par grozījumiem Pilsonības likumā šodien no rīta Saeimā, "Tēvzemei un Brīvībai" būtībā ir atvērusi Maskavai sētas durvis nulles varianta pilsonības piešķiršanā īstenošanai Latvijā. Šādu asu paziņojumu sniedz Joahims Zīgerists, un šodien tas tiek izplatīts presē.

Es domāju, ka nevienam saprātīgam cilvēkam nav iebildumu pret cittautiešu integrēšanu Latvijas sabiedrībā. Taču to, kādā veidā tas notiek, var noteikt tikai Latvija. Un tam nav nepieciešami padomi no bijušajiem Maskavas politbiroja locekļiem, kā arī padomi no Eiropolitbiroja Briselē. Latvija pietiekami ilgi ir bijusi citu tautu ietekmē, un tagad Latvijai ir pašai jāatrod sava identitāte. Zīgerists arī uzsvēra, ka šajā Latvijai tik nozīmīgā brīdī "Tēvzemei un Brīvībai" politiķi ir izturējušies kā augstākās klases politiskas prostitūtas, kas liekas gultā ar to, kurš vairāk maksā. Ārzemju spiediena rezultātā šī vārdos it kā nacionālā partija nodod valsts intereses, lai tikai saglabātu krēslus valdībā. "Tēvzemei un Brīvībai" ar pārspīlētu piekāpšanos pilsonības jautājumā, ko tā nodemonstrēja šodien, cenšas izdarīt to, ko ilgie padomju gadi nav paveikuši, tas ir, padarīt latviešu tautu par minoritāti savā pašu zemē. Un tam par iemeslu ir tikai nauda, krēsli, vara... Tautas kustībai "Latvijai" jau vairākus gadus ir izstrādāta cilvēcīga un akceptējama sveštautiešu integrācijas koncepcija. Un jaunas valdības sastāvā, kurā darbotos kustība "Latvijai", mēs to noteikti arī realizēsim. Bet šobrīd mēs nevaram piedalīties balsojumā par uzticības izteikšanu šādai valdībai ar šādu politiku, ko tā grib īstenot. Un nākamajā nedēļā tautas kustība "Latvijai" visā Latvijā iesāks aktīvu kampaņu un izteiks savu viedokli par Latvijas — Krievijas attiecībām un arī par to politiku, ko "Tēvzemei un Brīvībai" vadītā valdība gatavojas realizēt Pilsonības likuma grozīšanas sakarībā.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezident! Es gribētu, pirmkārt, paziņot, ka "Latvijas ceļš" šodien balsos par uzticību Guntara Krasta valdībai. Bet uzreiz es gribētu piebilst, ka tas būs avansa balsojums. Tas būs balsojums par mūsu kopā panākto kompromisu un par to, cik konsekventi mēs soli pa solim izpildīsim to programmu, ko Valsts prezidenta sasauktā ārkārtas Ministru kabineta sēdē jūs pats, Ministru prezident, nospraudāt. Un mēs rezervējam sev tiesības, pie mazākās novirzes no šiem soļiem rīkoties savādāk nekā šodien, balsojot par jūsu uzticību. (Starpsauciens: "Ko jūs biedējat?") Jo mēs uzskatām, ka jūsu solījums starptautiskajai sabiedrībai un sevišķi mūsu Rietumeiropas sabiedrotiem ir arī mūsu solījums un mūsu goda jautājums. Jo lai ko arī latvieši nebūtu darījuši, es ceru, ka viņi nekad nav mānījušies un teikuši tieši to, ko viņi domā, un to, ko viņi paredz darīt. Un es ceru, ka mēs darīsim tieši to, ko mēs esam paredzējuši šajā savstarpēji parakstītajā deklarācijā. Mēs sekosim tai, mēs sekosim tai līdz milimetram. Un atkārtoju vēlreiz, rezervēsim sev citas rīcības iespējas, ja šis papildu protokols netiks pildīts.

Un saimnieciskajā jautājumā. Es varbūt kļūstu jau pārāk uzbāzīgs, visiem atgādinot, ka šī valdības krīze sākās ne tikai ārpolitisko problēmu dēļ, bet arī iekšējo problēmu dēļ, kas saistītas ar viena no lielākajiem mūsu Latvijas uzņēmumiem — "Latvenergo" privatizācijas jautājumiem. Tas ir īstenībā valdības krīzes sākums, un būsim godīgi un atzīsim to. Un tāpēc es uzskatu, ka ja mēs neatradīsim šeit kompromisu, ja mēs nevadīsimies tikai no populistiskiem lozungiem, no atsevišķu partiju grupu interesēm,bet tiešām atradīsim tādu modeli, kas būs Latvijas tautas interesēs, tad, es domāju, šī valdība varēs strādāt, varēs eksistēt un varēs pildīt tos uzdevumus, kas viņai ir uzdoti.

Ja mēs iesim pretējos ceļus un mēģināsim risināt šauras intereses vai mēģināsim kaut kādā veidā slēpties un nepateikt patiesību, kas īsti attiecas uz tādu vai citādu lēmumu, tad, es domāju, šī valdība būs veltīta neveiksmei. Tātad šie divi jautājumi — mūsu protokols un lielo uzņēmumu privatizācija. Tie ir divi jautājumi, kuros mēs šobrīd šinī brīdī pulksten 17.38 uzticamies jums, Guntar Krast. Bet es ceru, ka mēs varēsim uzticēties jums šinī jautājumā arī pēc dienas, pēc divām dienām un pēc trim dienām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tēvzemiešu atbalstītāji un citi tautā! Mēs, tautas kopa "Brīvība" un sabiedrotām politiskām partijām, mēs gribēsim un centīsimies atbalstīt Guntaru Krastu. Bet mēs neatbalstīsim kaut kādu Sadarbības padomes uzliktu programmu. Mēs neatbalstīsim masu naturalizāciju, mums nav tādu tiesību — atšķaidīt mūsu tautu. Mēs neatbalstīsim Abrenes atdošanu, mēs neatbalstīsim "Latvenergo" izzagšanu, Krasta kungs, lūdzu, saprotiet to! Nekāds modelis nav piemērots. Tas modelis, ko mans tēvs ieveda "Latvenergo", tas bija tautas īpašums, un lai tas paliek tautas īpašums. Jums nav tiesību ar viņu nekādā veidā andelēties ar jūsu draugiem. Un oktobrī, kad mēs pārņemsim varu, jūs tiksiet tiesāts, ja jūs to darīsiet. Un saprotiet to! Tiesāti jūs arī tiksiet, ja mēs ātri labināsim mūsu ekonomiku. Jūs esat bijis ekonomikas ministrs, un ir bijusi tikai regresīva ekonomiskā attīstība. Darba vietas tiek iznīcinātas, nekas netiek dotēts, aizņemties naudu var tikai priekš Krievijas, lai viņiem būtu Ventspils ostas dziļāk, bet mūsu laukiem, Krasta kungs, mēs jūs atbalstīsim katru soli, kur jūs esat ar tautu. Un jūs būsiet atbildīgs. Tieši tāpēc mēs par jums balsosim, lai būtu kāds, kas ir atbildīgs. Būtu daudz vieglāk valdību gāzt un strādāt ar tautu līdz oktobrim. Bet nē, palieciet vietā, un tagad parādiet tiem tēvzemiešiem, kas vēl jums tic. Man viņu ir žēl. Viņi grib jums ticēt, jo jums ir "Tēvzemei un Brīvībai" uzrakstīts, un jūs to saukli lietojat. Bet jums nevar ticēt. Manuprāt, jūs esat viltus nacionāļi, esat viltus saimnieki un viltus zemnieki. (Starpsauciens: "Kāpēc tu par viņiem balsoji?") Bet pierādiet, ka es esmu melis, un es būšu tik priecīgs, ka jūs kaut ko labu tautas labā izdarīsit. Bet rokas nost no "Latvenergo"! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs esam liecinieki klaunādei. Klaunu uzstāšanās, ja tā notiek cirka arēnā, tā ir grūta, cienījama un liela māksla. Bet ja tā notiek valsts parlamentā, tas ir apkaunojums. (Starpsauciens: "Kurā piedalās arī "Latvijai!") Šodien mēs esam divas reizes apliecinājuši uzticību valdībai. Un tagad premjers nāk un prasa vēl trešo reizi pēc divām stundām atkal apliecinājumu. Nu sakiet, vai tas nav amizanti? Tas ir vairāk nekā amizanti.

Krasta kungs, es šodien, kad uzstājos un iestājos par labu jūsu valdībai, minēju arī jūsu valdības un jūsu dažus mīnusus. Un viens no šiem mīnusiem bija jūsu nepārdomātā, neprognozējamā rīcība, kas bieži vien noved arī pie to ministru darbības degradācijas, kuri ir jūsu valdībā un strādā ļoti enerģiski un, es teiktu, apmierinoši vai pat labi.

Un tagad jūs aicinu trešo reizi. Ziniet, es negribu būt par nerru un trešo reizi vēl balsot. Jūs, izmantodams savas Ministru prezidenta tiesības, visus deputātus zināmā mērā padarāt par nerriem. Pēc divām stundām atkal piespiežot balsot par to, par ko jau esam nobalsojuši. Es pilnībā norobežojos un atsakos balsot šinī gadījumā. Atsakos būt tāda vai cita cilvēka rokās par nerru un iespēju robežās aicinu arī pārējos Latvijas parlamenta deputātus ieturēt šādu pozīciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir tāda lieta kā atbildības sajūta. Un jo augstāks ir cilvēks, jo biežāk viņam nākas izšķirties attiecīgajos brīžos, cik liela ir šī atbildības sajūta. Šāda izvēle apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK bija pagājušā gada jūlijā—augustā, labi apzinoties, kādu atbildību mēs uzņēmāmies, piekrītot vadīt valdību. Līdzīgai izvēlei bija jānotiek šā gada aprīlī. Visu mēnesi, sākot no 1.aprīļa, risinājās nebeidzami mēģinājumi, pat intrigas, gāzt šo valdību, neviens modelis neguva virsroku. Nevienas aizmugures sarunas neieguva vairākumu. Nekas cits neatlika kā tomēr atkāpties no šīm sarunām un mēģināt izmantot esošās iespējas gan tiem, kas palika valdībā, gan tiem, kas aizgāja no valdības. Protams, šādos brīžos, piecus mēnešus pirms vēlēšanām, katrs, kas te nāks, mēģinās iegūt politisko kapitālu. Tā ir labi saprotama parādība, bet acīmredzot visiem kopā šad un tad būtu jāatceras, ka šeit ir valsts augstākais lēmējs, ka šeit izšķiras valsts liktenis un šeit izšķiras latviešu tautas liktenis. Var jau, protams, skaisti par to runāt un neko nedarīt, bet tikai kritizēt visu to, kas notiek. Neviens vēl nav sācis diskusijas par Pilsonības likuma iespējamām maiņām šeit Saeimā, taču jau tiek izplatīti paziņojumi. Nu, tādus vārdus kā gļēvulība, nodevība un tamlīdzīgus, tos lieto tie cilvēki, kas paši tādi ir. Un, ja kādas partijas uzsaukumos vai kāda tā saucamā līdera uzsaukumos parādās šādi vārdi, tad tie ir vislabākie raksturotāji, ka tieši to arī viņi parāda.

Es domāju, ka par tādām lietām kā pilsonība, kā robežlīgums un vēl daudzas citas pirmās iestrādes ir šajā vienošanās dokumentā, un vajadzētu to nedaudz vismaz izlasīt tiem, kas te nāk uzstāties, paši nezinādami, ko viņi grib pateikt. Līdz ar to šīsdienas balsojums jebkurā gadījumā parādīs to iespējamo komandu, kurai būtu jāveidojas, bet es gribētu atgādināt, ka jebkurš šeit sēdošais, vai viņš ir pozīcijā vai opozīcijā, ir atbildīgs par to, kas notiek Latvijā. Jebkurš, bet īpaši atbildīgi ir visi tie, kas šodien atbalsta valdību, viņi kopīgi uzņemas šo atbildību un kopīgi veic to, kas ir nepieciešams. Un mēģina saprasties, mēģina saprasties šīs valsts vārdā, nevis meklēt vienam pie otra kaut kādas nepilnības. Tā ka acīmredzot šis balsojums parādīs to starta līniju, no kurienes mēs varam sākt meklēt šo kopējo valodu. Es, protams, aicinu atbalstīt šo komandu jebkuram un aicinu šeit iesaistīties darbībā jebkuru, arī opozīciju, ja jūs vēlat valstij labu, tad jums ir jāmēģina strādāt komandā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Diemžēl maz mums vairs atliek laika šajā Augstajā namā. Maz vairs šeit ir godājamu deputātu, pārāk daudz ir godkārīgo. Jūs, lielākie deputātu kungi, kļūstat aizvien caurspīdīgāki, šo jēdzienu jūs tā lietojiet. Un aizvien labāk kļūst redzama kuņģa darbība. Jau pirms pusotra mēneša es brīdināju — Latvija ir briesmās, Krievijas melu kampaņa, nu papildina pašu valdības krīzes draudi. Runājot ar daudziem, daudziem cilvēkiem, visi kā viens, sākot no zemnieka un beidzot ar akadēmiķiem, visi stingri un noteikti apliecina, ka šajā situācijā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut valdības krišanu. Zemnieki to saprot, sētnieki to saprot, zinātņu doktori to saprot, tikai "Latvijas ceļš" to īsti tā nesaprot. Pareizi darīja Guntars Krasts, ka iesaistīja valdības atbalstam brīvos deputātus, valdību pametošo "Saimnieku" ministru vietā. Uz tilta nevar zirgus pārjūgt, vēl jo mazāk uz degoša tilta, no trijiem zirgiem viens ir nojūdzies. Tautā saka — smagi nojūdzies, rati ir jādabū pāri tiltam līdz krastam ar tiem pašiem kleperiem, kas ir iejūgti ratos, nav runa par to, cik slikts ir Krasts un cik labs ir pārupes krasts, uz kuru viņš mūs vedīs, visa latvju tauta skatās uz atlikušiem diviem zirgiem (No zāles: "Ēzelīšiem!") — "Tēvzemi" un "Latvijas ceļu". Dažiem mazajiem stūmējiem un vilcējiem.

Bet ko dara "Latvijas ceļš"? Tielējas un gorās, gražojas un sāk pārskaitīt visādus radurakstus, kuram balto un kuram melno plankumu vairāk, kuram mazāk, bet tilts jau ir aizdedzināts. Latvija ir apdraudēta, viss tik skaidri redzams, un, saprotams, nedrīkst valdība tagad krist. Pagājušā gadā es neatbalstīju Šķēles padzīšanu un Krasta nākšanu pie varas, tagad es neatbalstu Krasta padzīšanu. Vēlēties valdības krišanu šajā situācijā, kad Krievija visā pasaulē nekaunīgi apmelo Latviju, rīko ekonomiskas sankcijas, draud ar militāru spēku, ar tankiem draud, tādā situācijā vēlēties Latvijas valdības krišanu var tikai ienaidnieks. Krastam tiek pārmests par konfliktsituāciju ar Krieviju, bet par to visvairāk atbildīgs ir "Latvijas ceļš", jo viņu ārlietu ministrs bija, arī SAB direktors Kamaldiņš (Starpsauciens: "Pareizi!") un gribas piezīmēt, šeit paturpināt to domu, ko Imants Liepa sacīja, ka Latvijai nav veicies ar premjerministriem, Latvijai vēl sliktāk ir veicies ar ārlietu ministriem visā viņas vēsturē, izņemot Meierovicu. Un, ja ārlietu ministrs runā par to, kad mums patiešām ir slikti ar cilvēktiesībām, ārlietu ministram ir jābūt diplomātam un jāaizstāv sava valdība visos stāvokļos. Un šī situācija, kas izveidojās, sākot no 3.marta, tur var saskatīt tik daudz kļūdu no vienas vietas, ka vai nu tā ir noziedzīga nezināšana, vai noziedzīga, ļaunprātīga nekā nedarīšana. Tātad es zinu, ka visi gaida ātrāk balsojumu, es jūs vairāk neaizkavēšu, es savu esmu pateicis.

Sēdes vadītājs.

Dainis Turlais, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

D.Turlais

(DPS). Cienījamie kolēģi! Jāsaka, es esmu nelielā apjukumā pēc šīs kuņģiskās runāšanas, jo īsti nesaprotu, kur tad tagad ir valdība un kur tad ir tie, kas viņu neatbalsta, bet nu cerams, ka tas ir jaunības pārpratums, un droši vien, ka visas lietas nostāsies savās vietās. Atklāti sakot, pārpratumi mums tiešām ir ļoti daudz, un man arī jāpiekrīt tam, ko šeit jau runāja kolēģi deputāti, jo īsti nav skaidrs, ko īsti mēs šodien... ko no mums prasa premjerministrs Krasts? Likums, mūsu Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums prasa, lai premjers prasītu Saeimas uzticību viņa aicinātiem ministriem, kas ieņem tās vietas, kuru ministri ir atstājuši amatus.

Par ko viņam ir jāziņo rakstiski Saeimas priekšsēdētājam, ko premjers nav darījis līdz šim brīdim. Viņš neprasa uzticību arī sev, lai veidotu, lai uzaicinātu jaunus ministrus valdībā. Tādēļ šis vēl viens pārpratums, kurš acīmredzot skaidro tikai to vienīgo viņa sakarīgo iesniegumu, kas ir apmēram mēnesi atpakaļ iesniegts, ka viņš nespēj pildīt premjera pienākumus.

Kāds ir arguments, kas šodien visu dienu garajās runās ir izskanējis, kāpēc ir jāatbalsta premjers Krasts? Vienīgais arguments ir Krievijas spiediens. Un tad, ja tas ir vienīgais arguments, kāpēc valdība šodien nevar krist, tad ir jautājums — kurš tad ir ieinteresēts, lai šis spiediens nemazinātos? Kurš ir radījis šo saspīlējumu ar Krieviju? Tas ir prezidents Ulmanis un Ministru prezidents Krasts. Tieši viņi ir ieinteresēti šajā spiedienā, jo tā ir partijas ideoloģiskā augsne, ja nebūtu šis ienaidnieks, nebūs ideoloģiskās bāzes šai partijai. Un tāpēc ir nepieciešams šis saspīlējums, jo tikai tādā veidā var paturēt krēslus. Un tādā veidā var cerēt uz ļoti naivu atbalstu, kurš izgaisīs, izgaisīs ļoti drīz. Es domāju, ka to pārliecina arī ļoti siltā vēstule, kas ir adresēta mums no prezidenta kunga, kur viņš raksta — mēs ejam pareizo ceļu, biedri, to viņš droši vien ir paturējis prātā, jo vai nu kāds ir izsvītrojis, jo tā frāze ir tieši tā pati, kas jau ir skanējusi komunistu laikos. Man, protams, ir bieži pārmetuši, ka es aizskaru prezidentu vietā un nevietā. Atklāti sakot, mani attur no patiesības runāt par šo cilvēku tikai veselības stāvoklis, un vienīgais sakarīgais, ko Saeima varētu izdarīt, ir lūgt mediķu oficiālu slēdzienu par viņa veselības stāvokli, vai viņš ir spējīgs pildīt savus pienākumus. Destruktīvisms un aprobežotība, ko tautā jau bieži var dzirdēt — "dobelisms", tas nav tas ceļš, kur mēs varam runāt par valsts interesēm. Tās ir citas intereses, un es domāju, kad arī cienījamā partija, kura ir pierādījusi savas tiesības uz eksistenci un guvusi atbalstu tautā, tā ir "Tēvzemei un Brīvībai", ir cilvēki, kuriem ir gaišs prāts un tiešām nacionālās un valstiskās intereses, un tieši šis spēks ņems virsroku un strādās tā, lai tā uzticība, ko Saeima jau šodien ir teikusi, atspoguļotos mūsu valsts interešu aizstāvēšanā un to patiesā atbalstīšanā. Es aicinu šodien nebalsot par kārtējo uzticību Ministru prezidentam!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais sēdes vadītāj! Deputāti! Un sevišķi vēršos pie deputātiem, kas grib, lai Krasta kunga valdība paliek. Dobeļa kungs, pie jums, Eniņa kungs, pie jums, acīmredzot kādam šai zālē. Un es uzskatu, Dobeļa kungs, ja jūs esat piedalījies tajās slepenajās sarunās, kur ir runāts par to, kā izveidot citu valdību bez "Tēvzemes" un bez Krasta un tamlīdzīgi, pakļauties, kā jūs vienmēr sakāt, Krievijas spiedienam, jūs esat piedalījies, es tādās neesmu piedalījies, jūsu īstais mērķis patiesībā, noklausoties jūsu uzrunas un arī jūsu, Eniņa kungs, īstais mērķis šobrīd ir gāzt šo Krasta valdību, bet gāzt to ar "Latvijas ceļa" rokām. Nu, es tā varu saprast jūsu runāšanu. Priekš kam jūs šobrīd provocējat veselu politisku partiju, viņi, protams, nav tik karstasinīgi un nav izprovocējami, jo tā ir paziņojusi, ka atbalstīs Krasta valdību, bet tā arī notiks, kā ir noticis vienmēr ar visu, ko ir deklarējis "Latvijas ceļš". Viņu var apsaukāt, viņu var šobrīd padarīt zemāku, uz "Latvijas ceļu" var novelt visas tās problēmas, kas jums šodien ir, un, protams, sev paņemt visas tās labās lietas, kas šobrīd šai sabiedrībā, šai ekonomikā notiek un risinās. Protams, ir arī tādi risinājuma veidi.

Es aicinu balsot par uzticību Guntara Krasta valdībai, bet es aicinu, augsti godātie Dobeļa kungi, neprovocējiet nevienu, nu, nav vajadzīgs tas šobrīd, nu galīgi nav vajadzīgs uzņemties tur lomu, kas jums pie tam izdodas vienmēr. Tā, kad Kostandas kungu, kam uzbruka Daugavpilī, jūs izprovocējāt, pazudāt, tad, kad Ruča kungs skrēja tos ģenerāļus ķert ciet, jūs pirmais bijāt klāt, bet tad, kad jutāt, ka par to lietu var iznākt arī kaut kādas nepatikšanas, pēkšņi jūs pazudāt ap stūri, jūs pirmais staigājāt līdzi Krastiņa kungam, bijāt lielākais draugs Kiršteina kungam. Tā kā jūtāt, ka tā Reformu partija nav... jūs pirmais atkal pazudāt. Jūs pirmais visur brēcat — atbalstīsim Krasta valdību, neļausim krievu spiedienam un visas šīs te lietas, bet pats tribīnē iznākat un sākat jau musināt... Lai viena, bet tā ir nosvērta politiska grupa, un, ja viņa teica, ka viņi atbalstīs, tad viņi atbalstīs, Dobeļa kungs, un tā arī būs. Neprovocējiet! Nevajag. Mēs esam cilvēki ar vārdu, mēs nenododam un nepametam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Ministri, kolēģi deputāti! Jautājums ir par uzticību valdībai. Es esmu paskaitījis iespējamās valdības ministrus, un viņi ir 18. Šodien es redzu zālē vienu trešdaļu. Arī tas ir rādītājs par attieksmi. Kā ministru kandidātu, tā ministru... es ļoti atvainojos par trim cilvēkiem.. tā arī Ministru prezidenta attieksme par savu komandu un spēja viņus vākt kopā.

Otrs jautājums. Kolēģi, es neredzu Valdības deklarāciju. Papildprotokols par vienošanos, kas vakar nonāca frakcijas rokās, tas jau nav dokuments. Un mēs nezinām, vai jaunie ministri un viņu pārstāvētās partijas atbalsta arī iepriekšējo deklarāciju. Jo jaunās jau nav...Vismaz būtu pielikuši klāt, lai mēs redzētu, par ko tad mēs balsojam.

Šeit runā par iespējamajiem budžeta grozījumiem. Bet mēs jau neredzam, vai tie būs vispār šeit. Un par ko tad uzstāj jaunie ministri, kas pārstāvēs ekonomikas bloku un iekšlietu bloku?

Un, Krasta kungs, jums vienkārši priekš dzīves viena laba lieta un ieteikums, ko man vienmēr ir mācījusi mana māte. Nav svarīgi amats, kuru jūs ieņemat, ir svarīga paša attieksme pret šo amatu jebkur. Šodien es teicu to, un tagad pateikšu arī jums, un neapvainojieties — šodien desmit deputāti vienā gadījumā un vienpadsmit deputāti otrā gadījumā bija izteikuši priekšlikumu, un tās ir viņu tiesības, par neuzticību Ministru prezidentam un Ministru kabinetam. Un jūs nespējāt un neatradāt par iespēju atnākt uz šejieni un noklausīties šo argumentāciju. Jūs ziniet, vienā valstī Eiropā krietni nesen bija tāds gadījums, ka pozīcija nobalsoja par Ministru prezidenta jeb premjera atlaišanu tāpēc, ka viņš izrādīja necieņu pret pozīciju un pret opozīciju. Mēs šeit runājam par pozīciju un par opozīciju. Tā nav ne Satversmes terminoloģija, ne arī Kārtības ruļļa terminoloģija. Šeit jums jautājumu uzdeva desmit Saeimas deputāti. Ja jūs rīkosities arī turpmāk tā, arī būdams Ministru prezidents pēc šī balsojuma, tad ir ļoti grūti runāt par to, kādu amatu jūs ieņemat. Vienkārši jums mācība.

Un, Panteļējeva kungs, par privatizāciju. Protams, privatizācijas jautājums par "Latvenergo" ir būtisks. Bet neaizmirsīsim, ka viena no lielākajām kļūdām bija arī ārpolitikas jautājums par valdību un arī pastāv. Un otrā lieta. Vēl mēs neesam dzirdējuši no koalīcijas partneriem vienotu viedokli, ja tāds vispār būs, par šo "Latvenergo" privatizāciju. Vismaz varēja šajā deklarācijā tas būt kā viens no kardinālajiem jautājumiem. Un es neticu un neceru, ka jūs panāksiet šo viedokli, un piekrītu Kostandas kungam, kas notiks ar šo valdību tuvākajā laikā. Paldies! Un es aicinu nebalsot... nepiedalīties balsošanā par šo valdību.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es esmu Tautas saskaņas partijas frakcijas vārdā pilnvarots paziņot to, ka cienījamais Krasta kungs nav atradis iespēju iepazīstināt ne mūsu frakciju ar papildprotokoliem, kurus, iespējams, ir lasījis Eniņa kungs un Valdmaņa kungs, mēs neesam iepazīstināti konkrētā veidā ne ar vienu no šiem ministru kandidātiem, un sakarā ar to, ka Tautas saskaņas partija nekad nav baidījusies uzņemties atbildību un mums ir savs Ministru prezidenta kandidāts, diemžēl šinī balsojumā mēs piedalīties nevarēsim, un mēs aicinām arī to opozīciju, kas sevi reāli uzskata par opozīciju, šinī balsojumā nepiedalīties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents — Guntars Krasts,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs — Anatolijs Gorbunovs,

aizsardzības ministrs — Tālavs Jundzis,

ārlietu ministrs — Valdis Birkavs,

ekonomikas ministrs — Laimonis Strujevičs,

finansu ministrs — Roberts Zīle,

iekšlietu ministrs — Andrejs Krastiņš,

izglītības un zinātnes ministrs — Jānis Gaigals,

kultūras ministre — Ramona Umblija,

labklājības ministrs — Vladimirs Makarovs,

satiksmes ministrs — Vilis Krištopans,

tieslietu ministrs — Dzintars Rasnačs,

zemkopības ministrs — Andris Rāviņš,

valsts ministri:

Finansu ministrijā valsts ieņēmumu valsts ministre — Aija Poča,

Labklājības ministrijā veselības valsts ministrs — Viktors Jaksons,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

vides valsts ministrs — Indulis Emsis,

pašvaldību lietu valsts ministrs — Jānis Bunkšs.

Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šādu Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Guntis Eniņš, Oskars Grīgs, Ruta Marjaša, Kārlis Leiškalns, Viktors Stikuts, Aleksandrs Bartaševičs, Andris Saulītis, Jānis Mauliņš, Ervids Grinovskis, Raitis Apalups, Māris Rudzītis...

Sēdes vadītājs.

30. aprīļa Saeimas ārkārtas plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Paldies! Uz redzēšanos!