Ja valstīm ir kopīgi ārpolitiskie mērķi

Šodien, 13.februārī, noslēdzas Polijas Republikas Seima vicemaršala Jana Krula ( Jan Krol ) divu dienu darba vizīte Latvijas Republikā

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 12.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Polijas Republikas Seima vicemaršalu Janu Krulu ( Jan Krol ), kurš Latvijā ieradies divu dienu darba vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Polijas divpusējās sadarbības iespējas, kā arī virzību uz iestāšanos ES un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Polijas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas, jo abas valstis vieno izpratne par ekonomisko un drošības jautājumu risinājuma ceļiem. Laba sadarbība izveidojusies starp abu valstu parlamentiem – gan komisiju, gan parlamentu sadarbības grupu līmenī, kā arī valdību un nozaru ministriju līmenī. Tomēr ir jomas, kurās abu valstu attiecības iespējams intensificēt, piemēram, ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības. J.Straume pauda gandarījumu, ka Polijai izdevies kļūt par NATO dalībvalsti, un izteica cerību, ka, aktīvi strādājot, arī Latvija kļūs par šīs organizācijas dalībnieci jau nākamajā tās paplašināšanas kārtā. Tāpat daudz tiek strādāts pie tā, lai īstenotu vēl vienu Latvijas ārpolitisko mērķi - integrāciju ES. Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka Eiropas Komisijas sniegtais progresa novērtējums paver iespējas jau Zviedrijas prezidentūras laikā atvērt visas sarunu sadaļas un iespējami daudzas no tām arī slēgt. Kā pozitīvu šajā jomā J.Straume novērtēja saskaņoto parlamenta un valdības darbību.

Arī Polijas Seima vicemaršals atzinīgi izteicās par abu valstu savstarpējām attiecībām, piebilstot, ka attiecības būtu jāintensificē arī pašvaldību līmenī. J.Kruls uzsvēra, ka būtisks priekšnoteikums abu valstu sadarbības veicināšanai būtu informācijas apmaiņa.

Runājot par Polijas dalību Ziemeļatlantijas aliansē, Seima vicemaršals sacīja, ka svarīgākais jautājums pašlaik ir Polijas armijas modernizēšana, kam valsts budžetā atvēlēti divi procenti no iekšzemes kopprodukta. "Tas nav pietiekami — šim mērķim vajadzētu atvēlēt lielāku finansējumu, un tiek darīts viss, lai iespējami drīzā nākotnē to varētu realizēt," teica J.Kruls.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Savukārt Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka Latvija kopā ar pārējām NATO kandidātvalstīm paveikusi ievērojamu darbu, lai aktivizētu diskusiju par Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanu. J.Straume sacīja, ka Latvija cer uz Polijas atbalstu šajā jautājumā.

Pārrunātas arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. Uzsvērts, ka šajā jomā vērojama zināma uzlabošanās — par to liecina abu valstu ārlietu ministru tikšanās Eiropas Padomes Ministru komitejas ietvaros, kā arī Latvijas Valsts prezidentes un Krievijas prezidenta tikšanās Insbrukā. Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību, ka drīzumā varētu atjaunoties arī starpvaldību komisijas darbs un atsākties sarunas par robežlīguma ratifikāciju.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas komisijās

	Foto: Arnis Blumbergs, "LV" Tikšanās laikā: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš (pa kreisi) un Polijas vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs un Seima vicemaršals Jans Kruls (pa labi)

Polijas Seima vicemaršals Jans Kruls tikās arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti NATO integrācijas jautājumi, abu valstu sadarbība militārajā jomā un Kaļiņingradas apgabala perspektīvas, Latvijas un Krievijas attiecību veidošanas kontekstā.

Sarunas ievadā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums informēja viesi par komisijas darbu likumdošanā, sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Savukārt priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš pastāstīja par komisijas ārpolitiskajām aktivitātēm, gatavojoties integrācijai NATO.

Latvijas parlamentārieši interesējās par Polijas kā NATO dalībvalsts pieredzi pēc uzņemšanas aliansē. J.Kruls pastāstīja, ka galvenie uzdevumi ir armijas restrukturizācija, bruņojuma modernizēšana un infrastruktūras pārkārtošana atbilstoši jaunajiem apstākļiem, kas prasa papildu finansējumu. Kā pozitīvu ieguvumu Seima vicemaršals vērtēja NATO piedāvātās iespējas profesionālu kadru sagatavošanā un jaunākas kara tehnikas un cīņas taktikas apgūšanā. J.Kruls pauda atbalstu Latvijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē. Tikai tad, kad arī bijušās PSRS republikas, tostarp Baltijas valstis, tiks uzņemtas NATO, varēs uzskatīt, ka PSRS impērija ir sabrukusi, sacīja Seima vicemaršals.

Pārrunājot abu valstu militāro sadarbību, J.Kruls pauda domu, ka tā varētu veidoties līdzīgi kā Latvijai ar Dāniju.

Abas puses apsprieda arī Kaļiņingradas jautājumu un bija vienisprātis, ka šim apgabalam būtu jāveidojas kā brīvajai ekonomiskajai zonai ar labi attīstītu ekonomiku, kas būtu izdevīgi arī pašai Krievijai, jo pavērtu logu uz Rietumu pasauli. J.Kruls masu medijos publicēto informāciju par kodolieroču atrašanos Kaļiņigradas apgabalā nosauca par nepamatotām tenkām.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par Latvijas un Polijas parlamentu aizsardzības un iekšlietu komisiju sadarbības intensificēšanu.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās Polijas Republikas Seima vicemaršalu Janu Krulu.

Pārrunātas Latvijas un Polijas divpusējo attiecību tālākas intensifikācijas iespējas, kopīgas politikas nepieciešamība ES iestāšanās sarunās ar Eiropas Komisiju, kā arī attiecības ar Krieviju NATO paplašināšanās kontekstā.

Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, konstatēts, ka tās ir daudzpusīgas un dinamiskas, jo to pamatā ir Latvijas un Polijas vēsturiskās saiknes. Tomēr Polijas Seima maršals aicināja sasniegt šajās attiecībās vēl augstāku līmeni, lai panāktu vēl ciešāku abu valstu tuvināšanos gan politiskajā sfērā, gan sabiedrisko kontaktu ziņā. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts raksturoja Latvijas un Polijas divpusējo sadarbību kā ļoti intensīvu gan parlamentu, gan valdību līmenī, jo abām valstīm ir līdzīga izpratne par ekonomiskajiem un drošības jautājumiem. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns akcentēja Polijas pozitīvo lomu Latvijas ārpolitisko centienu īstenošanā, jo Polijas uzņemšana NATO zināmā mērā pavērusi ceļu arī Baltijas valstīm uz šo drošības organizāciju. Nozīmīga ir Polijas iekļaušana ES paplašināšanas pirmajā vilnī, kas labvēlīgi ietekmējusi arī Latvijas virzību uz ES. Abas puses pārrunāja arī iespējamo sadarbību Baltijas asamblejas ietvaros, kur Polijas parlamentārieši varētu piedalīties kā darba grupa, kā arī Latvijas, Lietuvas un Polijas trīspusējās sadarbības iespējas.

Tikšanās laikā spriests arī par abu valstu eirointegrācijas stratēģiju. E.Inkēns informēja par Latvijas paveikto likumdošanas saskaņošanā ar ES normām un par problēmām, kas rodas, harmonizējot likumdošanu ar augstākattīstītu valstu juridiskajiem aktiem. J.Kruls pastāstīja, ka Polijas Seimā izveidota speciāla Eiropas likumdošanas komisija un saskaņojamiem likumiem noteikta prioritāra izskatīšana parlamentā.

Sarunas dalībnieki konstatēja, ka abām valstīm būtu lietderīgi saskaņot iestāšanās sarunu pozīcijas atsevišķām sarunu sadaļām, jo pastāv līdzīgas grūtības. J.Kruls kā īpaši sāpīgu jautājumu minēja ES prasību likvidēt speciālās un brīvās ekonomiskās zonas, kas var negatīvi atsaukties uz investīciju piesaisti un esošo investoru vēlmi attīstīt uzņēmējdarbību Polijā. E.Inkēns atzina, ka arī Latvijai šī sarunu sadaļa ir viena no problemātiskākajām, tāpēc savstarpējas konsultācijas starp abām valstīm šajā jomā būtu ārkārtīgi lietderīgas. Abas puses bija vienisprātis, ka būtu jāpanāk pārejas perioda noteikšana, ņemot vērā katras valsts attīstības īpatnības, lai kandidātvalstīm dotu iespēju nostiprināt ekonomiku. J.Kruls pauda viedokli, ka stingra, vienota pozīcija sarunās ar ES šajā sarunu sadaļā varētu dot pozitīvu rezultātu.

Tikšanās gaitā spriests par abu valstu dialoga attīstību ar Krieviju. Latvijas parlamentārieši interesējās, kā veidojas Polijas un Krievijas attiecības pēc Polijas uzņemšanas NATO. J.Kruls norādīja, ka Krievija rēķinās ar reālo situāciju, tāpēc Polijas uzņemšana NATO nav negatīvi ietekmējusi Krievijas un Polijas attiecības, kaut gan pirms iestāšanās Krievijas retorika pret Poliju bija tāda pati kā tagad pret Latviju. Polija cenšas veidot dialogu ar Krieviju un pārliecināt tās politiķus, ka NATO nav jāuztver kā drauds. Kaut arī dialogs ar Krieviju veidojas smagi, tas tomēr jāturpina, lai netraucētu ekonomisko sakaru attīstību, atzina J.Kruls.

Pārrunāts arī Latvijas poļu minoritātes jautājums. J.Kruls rosināja latviešu skolās izstrādāt poļu bērniem poļu valodas programmas, lai novirzītu viņu izglītību no skolām ar krievu mācībvalodu uz skolām ar latviešu mācībvalodu.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 12. februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Polijas Republikas Seima vicemaršalu Janu Krulu ( Jan Krol ).

Sarunas laikā atzīts, ka Latvijas un Polijas attiecību attīstību raksturo pozitīvas tendences visās jomās. Abām valstīm ir kopīgi ārpolitiskie mērķi, un tas ir labs potenciāls savstarpējo attiecību intensificēšanai. Galvenā uzmanība tikšanās laikā pievērsta Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās procesiem. Pārrunāta iestāšanās ES sarunu norise, uzsverot individuālo pieeju valstu vērtējumā, kā arī Latvijas un Polijas vēlmi būt to pirmo valstu vidū, kas tiks uzņemtas ES.

Skarot Latvijas integrāciju NATO, runāts par Polijas pausto atbalstu visu triju Baltijas valstu dalībai NATO. I. Bērziņš norādīja uz šādas pieejas svarīgumu, piebilstot, ka runas par vienas Baltijas valsts uzņemšanu NATO ir visīsākais ceļš uz nevienas Baltijas valsts neuzņemšanu NATO. Abas amatpersonas pievērsās Baltijas valstu sadarbībai, kā arī katras atsevišķās Baltijas valsts sadarbībai ar Poliju. Izvērtētas Latvijas un Polijas militārās sadarbības iespējas, kā arī runāts par Latvijas un Polijas attiecībām ar Krieviju.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Valsts prezidentes