Ministru prezidents Guntars Krasts:

Runa konferencē "Ceļš uz iestāšanos: Latvijas sociālā un ekonomiskā attīstība Eiropas kontekstā" Rīgā 1998.gada 7.maijā

Ekselences, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks sveikt šīs konferences dalībniekus. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības modelis ir saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajā konferencē, manuprāt, mums jāatskatās gan uz jau noieto, gan arī uz pasākumiem, kas veicami.

Sagatavošanās līdzdalībai Eiropas Savienībā ir bijis pastāvīgs Latvijas Republikas valdības un politisko partiju mērķis. Atbilstoši Nacionālās programmas integrācijai ES nostādnēm Latvijas valdība ir apņēmusies izpildīt visus dalībai ES nepieciešamos kritērijus jau līdz 2002.gadam.

Paredzams, ka nākamo gadu laikā Latvijas gatavība iestāties ES tiks vairākkārt pārbaudīta — gan ikgadējo atskaites ziņojumu formā, gan arī iestāšanās sarunu gaitā. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs cieši turētos pie nākotnes redzējuma — šī ceļa, kuru ejot Latvija būs aktīva Eiropas Savienības dalībvalsts.

Jebkurš no mums labi apzinās vēstures lomu un ģeogrāfiskā izvietojuma nozīmi valsts nākotnes veidošanā. Neseno notikumu gaita daudzos latviešos ir no jauna modinājusi nedrošību, ko radījusi paaudžu paaudzēs gūtā rūgtā un traģiskā pieredze.

Eiropas Savienības pieredze, nodrošinot stabilu pamatu partnerattiecību un kopīgas nākotnes veidošanai pēc vairākus gadu desmitus, pat gadu simtus ilgiem konfliktiem un asinsizliešanas, ir patiesi iespaidīgs piemērs tam, kā bijušie ienaidnieki spēj atteikties no savtīgām interesēm stabila miera un ekonomiskās attīstības uzplaukuma vārdā, kas balstīts uz līdzdalību kopīgas nākotnes veidošanā. Iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai nozīmē mācīties ticēt nākotnei, kurā mēs būsim vienlīdzīgi savu interešu aizstāvji — brīvi no ārēja spēka draudiem.

Iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmē tiesības un arī pienākumu aktīvi līdzdarboties Savienības nākotnes veidošanā. ES sastāvā Latvija varēs brīvi veltīt savas pūles tam, lai īstenotu kopīgās intereses sadarbībā ar citām dalībvalstīm. Intereses, ko noteikušas vēsturiskās un ģeogrāfiskās saites, kultūra un ekonomika. Latvijas pašas ziņā būs izlemt, kādu pozīciju tā ieņems un kādus sabiedrotos meklēs.

Ir daži, kurus varētu baidīt tas, ka iestāšanās Eiropas Savienībā vājinātu vai noslāpētu latviešu identitātes izjūtu. Es neredzu iemeslu bažām. Patiesībā pārsteidzoša ir katras Eiropas Savienību veidojošās tautas iespēja saglabāt identitāti — vai tie būtu holandieši vai dāņi, grieķi vai vācieši, somi vai francūži, angļi vai īri, nevienam no viņiem vienota Eiropa nav kavējusi identitātes saglabāšanas centienus un visiem ir devusi plašāku kontekstu identitātes izpausmei un attīstībai. Es šeit nerunāju par pastkartīšu stereotipiem, kas dažreiz kariķē nacionālo vai reliģisko identitāti, bet par to, kādi mēs patiešām jūtamies šajā mainīgajā, komplicētajā un neviendabīgajā sabiedrībā, kas veidota uz pašapziņas pamatieža, nevis aizspriedumiem, izolācijas un bailēm.

Sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā nozīmē pieņemt pašapzinīgu, taču ne vienkāršotu latviešu identitātes izjūtu — atvērtu iespējām un pārmaiņām.

Integrācijas procesā mēs esam attīstījuši arvien ciešākas attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un reģioniem izglītības un kultūras apmaiņas jomā. Tas nodrošinājis pamatu dziļākai savstarpējai izpratnei un interesei par Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā.

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sniegs reālu cerību uz augstāka dzīves līmeņa sasniegšanu. Mēs novērtējam to progresu, kāds ir panākts Eiropas Savienībā, relatīvi īsā laika posmā taustāmi paaugstinot dzīves līmeni ES nabadzīgākajās valstīs un reģionos.

Vienotā Eiropas tirgus panākumi ir radījuši milzīgu potenciālu tirdzniecības apjoma palielināšanai. Pašlaik Latvijas ekonomika vēl nespēj izmantot visas tās iespējas, ko piedāvā Eiropas tirgus. Latvijā jāizveido spēcīga eksporta produkcijas ražošanas bāze. Esam pārliecināti, ka tie pasākumi, ko mēs veicam rūpnieciskā sektora pārstrukturēšanā standartizācijas un kvalitātes politikas ietvaros, jau tuvākajā laikā dos pozitīvus rezultātus eksporta apjoma palielināšanā uz ES. Tomēr saprotam, ka iestāšanos Eiropas Savienībā mēs nedrīkstam uzskatīt par brīnumlīdzekli visu Latvijas problēmu atrisināšanā. Tas drīzāk ir izaicinājums, kas mums visiem ir jāpieņem — ne vien valdībai un uzņēmējiem, bet arī visai sabiedrībai, lai mēs varētu apvienot savus centienus Eiropas integrācijas procesā. Tas ir valsts reformu stabilākais ceļš, jo balstīts uz pārbaudītu attīstīto valstu pieredzi.

Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs esam partneri ar ES "piecpadsmitnieku" paplašināšanās pasākumā. Politiski tas ir ticis atzīts Eiropas jeb Asociācijas līgumā un pavisam nesen "Iestāšanās partnerības dokumentā".

Latvijas valdība ir sagatavojusi Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, kas nosaka galvenās prioritātes valstī Eiropas integrācijas kontekstā pirmsiestāšanās procesa posmā. Tas bija nozīmīgs darbs, kura laikā izstrādāts visaptverošs stratēģisks plāns, lai identificētu tos pasākumus, kas būs jāveic, lai sagatavotu iestāšanos ES nākamo triju gadu laikā.

Jāatzīmē, ka visu izmaksu nosegšana, kas būs saistīta ar "acquis communautaire" ieviešanu, prasīs budžeta izdevumus. Lielākā daļa no šīm izmaksām ir nepieciešamas, lai nodrošinātu modernu standartu ieviešanu ekonomikā un valsts sektora pakalpojumu jomā. Mēs esam apņēmušies nonākt pie reālām nepieciešamo izmaksu aplēsēm un nodrošināt nepieciešamos līdzekļus mūsu apņemšanās īstenošanai. Darbs šajā jomā turpinās, bet starpība starp valsts budžeta pašreizējām iespējām un vajadzībām, lai pilnībā ieviestu un realizētu ES standartus, ir visai iespaidīga.

Lavijas Republikas valdība jau sen ir atzinusi, ka integrēšanās Eiropas Savienībā ir process, un nav īstermiņa pasākums. Daudz kas vēl ir darāms, tomēr īsā laika sprīdī daudz ir sasniegts likumdošanas saskaņošanas jomā, infrastruktūras un administratīvās bāzes izveidošanā. Valdībā izstrādātā vidējā termiņa ekonomikas stratēģija nosaka turpmāko darbu, kas veicams tautsaimniecībā.

Tikpat būtiski ir samazināt atšķirības starp dažādām sociālajām grupām, pilsētu un lauku iedzīvotājiem Latvijā, raugoties no pakalpojumu pieejamības un kvalitātes, izglītības, nodarbinātības un darba apmaksas viedokļa. Tajā pašā laikā ir jāveicina privātīpašuma, iniciatīvas un atbildības sajūta sabiedrībā, arī šajā jomā sadarbojoties ar ES.

Šīs konferences mērķis ir parādīt plašākai Latvijas sabiedrībai valdības darbu Eiropas integrācijas kontekstā, kā arī nodrošināt pieredzes apmaiņu ar citām kandidātvalstīm un dalībvalstīm. Mēs apzināmies, cik svarīgi ir veicināt vietējo pašvaldību, uzņēmēju, zinātnieku, arodbiedrību, lauksaimnieku, nevalstisko organizāciju un citu sabiedrības grupu plašu līdzdalību šajā procesā. Integrācija Eiropas Savienībā ir process, kas prasa visas sabiedrības līdzdalību un ieinteresētību.

Vēlu interesantas un radošas diskusijas visiem konferences dalībniekiem!