Divas ražīga darba dienas, Latvijas drošību stiprinot

ASV militārā delegācija —

pie Ministru prezidenta

Vakar, 7.maijā, Ministru prezidents Guntars Krasts tikās ar ASV aizsardzības sekretāra palīga starptautiskās drošības jautājumos pirmo vietnieku Frederiku Smitu un ģenerālmajoru Henriju Kivenāru.

Tikšanās gaitā pārrunāts ASV speciālistu sagatavotais ziņojums par Latvijas bruņotajiem spēkiem. Ministru prezidents ļoti augstu novērtēja ASV augošo interesi par Latvijas aizsardzības sistēmas sakārtošanu. Gan Ministru prezidents, gan ASV pārstāvji izteica pārliecību, ka ziņojumā izteiktais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vērtējums un konkrētie tālākās sadarbības priekšlikumi palīdzēs sekmīgi attīstīt turpmāko Latvijas aizsardzības plānošanu.

Ministru prezidents atzinīgi izteicās par ASV sniegto palīdzību aizsardzības jomā, kas kļūst aizvien mērķtiecīgāka konkrētos sadarbības projektos.

Valdības preses departaments

Latvijas un ASV darba grupas

tikšanās beigusies

— Tās bija divas ļoti ražīgas dienas, — tā Rīgā notikušo Latvijas un ASV Divpusējo attiecību darba grupas aizsardzības un militārajos jautājumos tikšanos raksturoja ASV delegācijas vadītājs Frederiks Smits, ASV aizsardzības sekretāra palīga starptautiskās drošības jautājumos pirmais vietnieks. — Mēs esam tikušies ar dažāda ranga cilvēkiem, kas darbojas Latvijas aizsardzībā. Visas sarunas bija ļoti auglīgas un interesantas. Šī ir jau ceturtā ikgadējā divpusējās darba grupas tikšanās. Ir redzams, ka attiecības starp mūsu valstīm aizsardzības un drošības jomā aizvien uzlabojas. Šīs tikšanās laikā mēs pārrunājām arī daudzas savstarpējās programmas un mūsu sadarbības attīstību nākotnē.

Darba grupas tikšanās bija sarīkota saskaņā ar šī gada janvārī Vašingtonā parakstīto ASV un Baltijas valstu hartu. Tās laikā darba grupa apsprieda jautājumus, kas saistīti ar abu valstu sadarbību aizsardzības jomā, īstenojot "Baltbat", "Baltron" un "Baltnet" projektus, kā arī pārrunāja ASV Aizsardzības departamenta sagatavoto ziņojumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pašreizējo stāvokli un attīstības perspektīvām. Tika saskaņoti Latvijas un ASV turpmākās sadarbības plāni aizsardzības jomā.

ASV delegācija tikās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Guntaru Krastu un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem.

Vakar, 7. maijā, preses konferencē ASV ekspertu grupas vadītājs ģenerālis Henrijs Kivenārs visnotaļ atzinīgi novērtēja Latvijas plānu savu aizsardzības spēku izveidošanai nākotnē. Amerikāņu ģenerālis uzsvēra, ka šī viņam ir jau trešā vizīte Latvijā pēdējo piecu mēnešu laikā un viņam bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to nākotnes iecerēm.

— Šajā laikā mēs kopā ar Latvijas Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku vadību esam strādājuši, lai izveidotu Latvijas bruņoto spēku un aizsardzības struktūru nākotnes attīstības plānu. Latvija ir izveidojusi lielisku plānu, kā attīstīt savus aizsardzības spēkus nākotnē, — teica ģenerālis Kivenārs, uzsverot, ka tas ir Latvijas, nevis ASV plāns. — Latvija iet virzienā, kuru pati izvēlas. Šis plāns pilnībā apmierinās Latvijas vajadzības aizsardzības jomā.

 

Pēc tam preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

"Latvijas Vēstnesis":

— Smita kungs, savā uzrunā, atklājot tikšanos, jūs atsaucāties arī uz Latvijas un Krievijas attiecībām. Mans jautājums ir šajā kontekstā: kā jūs vērtējat kāda Krievijas politiķa, Piejūras novada gubernatora Nazdratenko paziņojumu, ka Krievijai vajadzētu lietot pret Latviju militāru spēku? Gribētos par to dzirdēt arī Latvijas aizsardzības ministra Jundža kunga viedokli.

F.Smits:

— Mana attieksme pret šiem Krievijas draudiem Latvijai atbilst pozīcijai, kas izteikta ASV valsts sekretāres Madelaines Olbraitas vēstulē Krievijas ārlietu ministram. Mēs stingri prasām attiecības starp Krieviju un Latviju atrisināt diplomātiskā ceļā, bez spēka spiediena. Mēs stingri atbalstām Latvijas centienus uzlabot attiecības ar Krieviju. Taču es nedomāju, ka šis kāda Krievijas politiķa draudīgais paziņojums būtu uzskatāms par Krievijas oficiālo pozīciju.

T.Jundzis:

— Šī tiešām nav Krievijas valdības oficiālā nostāja. Man atliek tikai izteikt nožēlu, ka atsevišķas Krievijas amatpersonas kurina naidu starp mūsu tautām.

Latvijas delegācijas vadītājs darba grupas tikšanās reizē, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkevičs žurnālistiem pastāstīja, ka darba grupa apspriedusi drošības situāciju Baltijas reģionā, skarot arī Krievijas faktoru. Arī šajā domu apmaiņā akcentēts ASV valsts sekretāres M. Olbraitas vēstules Krievijas ārlietu ministram nozīmīgums. Arī ASV delegācijas vadītājs F. Smits uzsvēra, ka šis tikšanās aspekts bijis visnotaļ nozīmīgs.

Žurnālistiem tika pavēstīts, ka ģenerāļa H. Kivenāra sagatavotajā ziņojumā ietverti konkrēti ieteikumi situācijas uzlabošanai Latvijas drošības spēkos. Īpaši plaši tikšanās reizē apspriests "Baltnet" jeb Baltijas valstu gaisa telpas kontroles projekts, kura ietvaros ASV plāno šogad atvēlēt 10,5 miljonus ASV dolāru gaisa telpas kontroles sistēmas izveidošanai Baltijas valstīs.

Komentējot šos ieteikumus, ģenerālis H. Kivenārs teica: — Šis ir tikai pirmais Latvijas aizsardzības spēku novērtējums, ko veikusi ASV puse. Tas tiek veidots kopā ar Latviju, vadoties pēc tā, kādus Latvija grib redzēt savus aizsardzības spēkus. Visi mūsu ieteikumi ir veidoti, strādājot kopā ar Latvijas pusi. Pagaidām vēl nevar runāt par ļoti konkrētām detaļām, jo mūsu ziņojums vēl nav pabeigts. Bet, runājot vispārējos vilcienos, — Latvijas aizsardzības spēkiem jābalstās galvenokārt uz teritoriālajiem rezerves spēkiem, kurus nepieciešamības gadījumā iespējams ātri mobilizēt. Pamats šiem teritoriālajiem spēkiem būs skaitliski neliela armija, kas nodrošinās šo spēku vadību un apmācību. Plānā paredzēti arī nelieli jūras spēki, kuru galvenais uzdevums būs valsts robežu apsardze un Latvijas ekonomiskās zonas kontrole, kā arī neliela apjoma glābšanas darbi jūrā. Plānā iekļauta arī nelielu gaisa spēku attīstība, kuru galvenais uzdevums būs Latvijas gaisa telpas kontrole. Šie spēki tiks attīstīti atbilstoši NATO standartiem un saistībā ar visa Baltijas reģiona aizsardzības sfēras attīstību.

Gribu vēlreiz uzsvērt, ka šajā plānā paredzētā attīstība pilnībā atbilst Latvijas valdības mērķiem aizsardzībā. Tāpat gribu uzsvērt, ka šī plāna īstenošanai nepieciešamas finanses un plašāks Latvijas sabiedrības atbalsts.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ģenerālis Kivenārs paskaidroja, ka ASV militāro ekspertu analīze nav publicēta vienīgi tāpēc, ka dokuments vēl nav izstrādāts pilnībā. Atbildot uz jautājumu par eventuālām kritiskajām piezīmēm ASV ekspertu vērtējumā, H. Kivenārs uzsvēra: — Jūs savus nacionālos aizsardzības spēkus sākāt veidot no nulles. Pirms Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas jūs bijāt spiesti dot savu ieguldījumu PSRS bruņoto spēku attīstībā. Jūs esat veikuši atzīstamu darbu, īsā laikā izveidojot savus nacionālos aizsardzības spēkus. Aizsardzības ministrijas plāns bruņoto spēku izveidei ir pieņemams, labs un pareizs, atbilstošs Latvijas aizsardzības vajadzībām. Ir vajadzīgs laiks šī plāna īstenošanai praksē.

Preses konferences izskaņā aizsardzības ministrs T. Jundzis teica: — Jau pusgadu mēs roku rokā strādājam ar ģenerāļa Kivenāra vadīto ASV ekspertu grupu. Pirms brīža es teicu, ka problēmas un priekšlikumi, kas minēti šajā vairāk nekā 50 lappušu biezajā ziņojumā, atbilst Latvijas un Aizsardzības ministrijas izpratnei par reformām par kādiem 80 procentiem. Taču es kļūdījos — šis procents vairāk tuvojas simtam.

Esmu ārkārtīgi iepriecināts — galvenokārt par to, ka Aizsardzības ministrijas veiktais darbs kopš neatkarības atgūšanas atbilst Rietumu militārajai filozofijai un Rietumu izpratnei par militāro spēku veidošanu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors