Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo

pētījumu centra

"Baltijas datu nams"

1997./1998. gada pētījuma

Pētījuma rezultāti

Turpinājums. Sākums "LV" nr.91/94., 07.04.98., nr.95/96., 08.04.98., nr.100/101.,

16.04.98., nr.102/105., 17.04.98., nr.109/110., 23.04.98., nr.122/123., 05.05.98.

Latvijas iedzīvotāju sociālie kontakti

Pilsoņu un nepilsoņu

sociālo kontaktu tīkli

Uz jautājumu, kas nepieciešamības gadījumā varētu sniegt visdrošāko atbalstu, vairums gadījumos gan pilsoņi (64%), gan nepilsoņi(62%) min radiniekus, krietni retāk draugus (16—17%), pašvaldību iestādes (8—9%) darba kolēģus (5%), nevalstiskās organizācijas (2%).

Īpaši svarīga ir otrā izvēle, jo tā parāda sociālo kontaktu plašumu. Izrādās, ka aptuveni katrs otrais pilsonis un nepilsonis kā otro izvēli min draugus, katrs piektais min radiniekus, 8—9% min darba kolēģus, 11% pilsoņu un 7% nepilsoņu min valsts pašvaldību iestādes, 2—3% min nevalstiskās organizācijas. Šie dati liecina, ka pamatā cilvēki orientējas uz visai šauru personu loku: ģimeni un draugiem. Tikai 2—3% domā, ka palīdzību varētu saņemt no kādas sabiedriskas organizācijas. Tas arī saprotams, jo maz ir tādu, kas paši būtu iesaistījušies kādā organizācijā, kas dotu iespēju paplašināt kontaktu loku.

Kopumā var secināt, ka Latvijā iedzīvotāju komunikācijas tīkli visbiežāk aprobežojas ar ģimenes, draugu loku, tātad to pamatā ir personiskās attiecības, kas reti pārklājas ar bezpersoniskām attiecībām, kādas veidojas, iesaistoties formālās organizācijās, piemēram, nevalstiskajās. Tas uzskatāms par vienu no vāji attīstītas pilsoniskās sabiedrības rādītājiem, kas daudzos gadījumos var būt par šķērsli grūtību pārvarēšanai, jo nereti tuvākie cilvēki ir trūcīgi un vajadzības gadījumā nespētu sniegt atbalstu, ne tikai materiālu, jo arī morāls atbalsts var būt saistīts ar izdevumiem (transportam, telefona sarunām u.tml. )

72.zīm. Visdrošākais atbalsts sarežģītā situācijā

Kā Jūs domājat, ja Jums būtu nepieciešama palīdzība sarežģītā situācijā,

kas Jums varētu sniegt visdrošāko atbalstu?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Orientācija uz sociālo

kontaktu paplašināšanu

Lai būtu iespējama indivīda komunikatīvā tīkla paplašināšana, svarīga ir viņa nostādne pret to. Šai sakarībā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret viedokļiem: "panākumu gūšanai labākais veids ir kopēju mērķu izvirzīšana un kooperēšanās ar citiem" vai arī "vislabākos panākumus var gūt, paļaujoties tikai pašam uz sevi". Nepilsoņi biežāk (53%), salīdzinot ar pilsoņiem (46%), piekrīt tam, ka labākais panākumu sasniegšanas veids ir apvienojoties un kooperējoties. Biežāk to minējuši tie, kam mazāki ienākumi, kā arī tie, kam augstāks izglītības līmenis. Uz sevi vairāk gatavi paļauties turīgākie. Jāuzsver, ka pēdējo divu gadu laikā uzskats par kooperēšanās iespējām Latvijas sabiedrībā ir kļuvis populārāks: 1995. gadā pēc New Baltic Barometer II 1 datiem to atbalstīja 37% latviešu un 53% nelatviešu.

73.zīm. Kooperēšanās un individuālisms

Kurš no šiem izteikumiem ir tuvāks Jūsu viedoklim?

Tādiem cilvēkiem kā man labākais panākumu iegūšanas veids

ir kopēju mērķu sasniegšana, apvienojoties ar citiem cilvēkiem.

Lai sasniegtu panākumus, vislabāk ir paļauties pašam uz sevi un neievērot, ko dara citi . (% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Tolerance: uzticēšanās / neuzticēšanās

dažādām iedzīvotāju grupām

Uzticēšanās cilvēkiem ar citādiem paradumiem, citādu domāšanu liecina par cilvēku iecietību, toleranci, kas ir demokrātiskas sabiedrības pazīme. Parasti sabiedrībās ar mazu demokrātijas pieredzi cilvēku tolerance ir vāji izteikta. Tāpēc mūsu gadījumā svarīgi ir noskaidrot, vai ir noteiktas cilvēku grupas, pret kurām ir izteikta neiecietība, vai starp kādām grupām pastāv savstarpēja netolerance.

Izrādās, ka Latvijā ir noteiktas iedzīvotāju grupas, pret kurām vairums sabiedrības locekļu izturas ar neuzticību. Tie pirmām kārtām ir homoseksuālisti: tiem neuzticēšanos pauduši 70% pilsoņu un 65% nepilsoņu. Vairums mūsu sabiedrības locekļu neuzticas arī komunistiem un nacionālistiem; neuzticēšanās komunistiem sevišķi raksturīga pilsoņiem (75%), nepilsoņu vidū tas nedaudz mazāk izteikts (56%); savukārt, nacionālistiem biežāk neuzticēšanos pauduši nepilsoņi (75%), bet no pilsoņiem 60%. Arī imigranti ir tā sabiedrības grupa, kam daudzi pauduši neuzticēšanos (no pilsoņiem — divas trešdaļas, bet no nepilsoņiem — viena trešdaļa).

Biežāk nekā citi neuzticēšanos pret aplūkotajām grupām pauduši cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, gados vecāki cilvēki, kā arī laucinieki. Ar lielāku toleranci izceļas jaunieši.

74.zīm. Neuzticēšanās dažādām iedzīvotāju grupām

Vai, Jūsuprāt, var uzticēties sekojošām iedzīvotāju grupām?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Atbildes: "drīzāk neuzticas un "nemaz neuzticas"

Etniskā distance:

attieksme pret dēla, meitas dzīvesbiedra tautību

Gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem nav iebildumu, ja bērni izvēlas dzīvesbiedrus no savas tautības loka, vai arī no savas ģimenes valodas loka (tas vairāk attiecas uz nepilsoņiem, kam ģimenes valoda ir krievu).

Nepilsoņi vecāki neiebilstu, ja viņu bērni izvēlētos latvieti par dzīvesbiedru (pret būtu tikai 1%), taču no pilsoņiem katrs ceturtais būtu gatavs iebilst, ja viņu bērns par dzīvesbiedru izvēlētos krievu. Līdzīgi 30% pilsoņu būtu iebildumi arī pret ebrejiu, bet no nepilsoņiem pret ebreju kā sava dēla vai meitas dzīvesbiedru iebilst 13%. Arī pret lietuvieti kā sava dēla vai meitas dzīvesbiedru biežāk iebilstu pilsoņi, nekā nepilsoņi. Kopumā redzams, ka pilsoņi (jo sevišķi latvieši) ģimenē ir vairāk noslēgti savā etniskajā vidē, salīdzinot ar nepilsoņiem. Tas, ka latvieši jūt lielāku distanci attiecībā pret krieviem, ir atklājies vairākos pētījumos, piemēram, 1994. gadā veiktajā aptaujā tika konstatēts, ka "latvieši krievus nereti uztver kā pretstatu: 46% no latviešiem atzinuši, ka viņiem nav nekā kopīga ar krieviem, savukārt, no krieviem tikai 17% minējuši, ka viņiem nav nekā kopīga ar latviešiem"2. Jāuzsver, ka līdzīgi rezultāti ir iegūti arī pētot Igaunijas iedzīvotāju — igauņu un krievu — savstarpēju uztveri3 (Jaakko Lehtonen, 1995). Šos faktus ir grūti izskaidrot, tam būtu nepieciešami dziļāki starpkultūru uztveres un komunikācijas pētījumi Latvijā, salīdzinājumi ar gadījumiem citās valstīs, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus, etnisko situāciju.

75.zīm. Attieksme pret precēšanos ar dažādu tautību pārstāvjiem

Kāda būtu Jūsu attieksme pret to, ka Jūsu dēls, meita gribētu precēties ar...

Vai Jūs to atbalstītu vai būtu pret to?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Zīmējumā parādīti %, kas atbalstītu

Etniskā distance:

līdz kādai pakāpei

būtu gatavi kontaktēties

Aptaujas anketā bija piedāvāti septiņi komunikācijas līmeņi: "līdz tuvai radniecībai", "kā ar tuvu draugu", "kā ar kaimiņu", "kā ar darba kolēģi", "kā ar valsts pastāvīgo iedzīvotāju", "kā ar tūristu", "nedrīkst ielaist valstī vispār".

Kopumā varam konstatēt, ka pilsoņi ir distancētāki attiecībā pret dažādu tautību grupām, salīdzinot ar nepilsoņiem. Nepilsoņi biežāk nekā pilsoņi ar visu minēto grupu cilvēkiem pieļautu attiecības līdz tuvai radniecībai vai arī attiecības kā ar tuvu draugu. Vismazāk kontaktēties gan pilsoņi, gan nepilsoņi vēlētos ar kurdu, čigānu, nēģeri.

Visciešākos kontaktus (laulību, tuvu radniecību) nepilsoņi būtu gatavi dibināt ar slāvu tautību cilvēkiem: krieviem (71%), baltkrieviem (44%), ukraiņiem (42%) (domājams, ka pamatā tam ir kopēja vai līdzīga valoda). Ar latvieti tuvu radniecību, laulības pieļauj 58% nepilsoņu, tuvu draudzību — 24%.

Pilsoņi vismazāk distancēti ir no latviešiem. No pilsoņiem 80% uzskata laulības ar latvieti par vēlamām, 11% vēlētos kontaktēties ar latvieti kā ar tuvu draugu. Savukārt, laulības ar krievu par vēlamām uzskata 71% nepilsoņu un 24% pilsoņu (tuva draudzība ar krievu vēlama šķiet 14% nepilsoņu un 20% pilsoņu). Tātad nepilsoņi biežāk pieļautu ģimeniskas, draudzīgas attiecības ar latviešiem, nekā pilsoņi — ar krieviem.

Šie dati kopumā ļauj izdarīt secinājumu, ka Latvijas iedzīvotājiem ir atšķirīga etniskās distances izjūta, kas nav vienāda arī pret dažādām etniskajām grupām.

Pilsoņiem raksturīgi, ka viņi izjūt lielāku distanci pret citu grupu cilvēkiem, salīdzinot ar nepilsoņiem. Tā ir īpatnība, kas izriet no latviešu un krievu atšķirīgajām sociālās distances izjūtām. To varētu skaidrot, izmantojot amerikāņu antropologa Edvarda Halla1 izstrādāto proksimitātes teoriju. Atbilstoši tai dažādās kultūrās sociālās distances izjūta ir atšķirīga, piemēram, Ziemeļeiropieši — angļi, skandināvi cenšas ieturēt lielāku distanci komunikācijas procesā, bet, piemēram, itāļiem, krieviem, francūžiem, Latīņamerikas tautību piederīgajiem pieņemamāka ir mazāka distance neatkarīgi no komunikācijas: starppersonu, grupas vai publiskās.

Latviešu piesardzību attiecībā pret citu tautību piederīgajiem varētu skaidrot arī ar etniskās identitates apdraudētības sajūtu, kas latviešu vidū joprojām vēl ir saglabājusies no padomju režīma laikiem (28% latviešu jūt bažas, ka varētu zaudēt etnisko identitāti).

76.zīm. Kontaktu ciešums ar citu tautību un rasu pārstāvjiem

Būtu ar mieru kontaktēties ar ........ līdz tuvai radniecībai, laulībām

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

77.zīm. Kontaktu ciešums ar citu tautību un rasu pārstāvjiem

Nedrīkst ielaist vispār valstī

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latviešu valoda un krievu valoda Latvijā:

zināšanas, lietošana Dzimtā valoda

Atbildes uz jautājumu "Kāda ir Jūsu dzimtā valoda?" liecina, ka 97% latviešu dzimtā valoda ir latviešu un 3% — krievu, savukārt, 94% krievu dzimtā valoda ir krievu un 6% — latviešu. Redzam, ka pilsoņu vidū latviešiem un krieviem dzimtā valoda lielā mērā sakrīt ar viņu etnisko piederību. Savādāka šī situācija ir citu tautību piederīgo vidū. Gandrīz trešā daļa no viņiem (30%) par dzimto valodu atzīst latviešu, 42% — krievu, bet 28% tā ir kāda cita valoda.

Pavisam atšķirīgas ir nepilsoņu atbildes par viņu dzimto valodu. 84% no viņiem dzimtā valoda ir krievu, lai gan par krieviem sevi atzīst 67% aptaujāto. Kā redzams 79.zīmējumā no krieviem nepilsoņiem 99% dzimtā valoda ir krievu, no ukraiņiem — 45% dzimtā valoda ir krievu, no baltkrieviem — 67%, no poļiem — 69%, bet visās šajās grupās ļoti neliels ir to skaits, kuriem dzimtā valoda ir latviešu.

78.zīm. Dzimtā valoda LR pilsoņiem

Kāda ir Jūsu dzimtā valoda? (% no LR pilsoņiem, n=1507)

79.zīm. Dzimtā valoda tiem, kas nav LR pilsoņi

Kāda ir Jūsu dzimtā valoda ? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Valodas lietošana

Kopumā rezultāti liecina, ka gan mājās, gan citur tie, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, galvenokārt, lieto latviešu valodu, savukārt, tie, kam dzimtā valoda ir krievu— lieto, galvenokārt, krievu valodu. Tomēr ir vērojamas nelielas atšķirības starp krieviem pilsoņiem un krieviem nepilsoņiem, jo krievu pilsoņu vidū ir nedaudz vairāk to, kuri dažādās dzīves situācijās lieto latviešu valodu. Salīdzinoši visvairāk latviešu valoda tiek lietota valsts iestādēs (44% krievi pilsoņi, 30% krievi nepilsoņi), uz ielas vai veikalā (30% un 19%), kā arī darbā (25% un 18%), retāk mājās (11% un 5%) un ar draugiem (12% un 7%).

Nepilsoņi, kam dzimtā valoda nav ne latviešu, ne krievu, bet ir kāda cita, salīdzinot ar krieviem, nedaudz biežāk lieto latviešu valodu, tomēr pārsvarā nepilsoņu vidū saskarsmē tiek izmantota krievu valoda.

80.zīm. Valoda, kādā runā mājās

Kādā valodā Jūs runājat mājās?

(% no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, n=1203; % no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=278; % no nepilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=1268)

81.zīm. Valoda, kādā runā darbā

Kādā valodā Jūs runājat darbā?

(% no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, n=1203; % no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=278; % no nepilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=1268)

1 Edward Hall. The Hidden Dimension. Garden City, NY.: Doubleday, 1966.

82.zīm. Valoda, kādā runā ar draugiem, paziņām

Kādā valodā Jūs runājat ar draugiem, paziņām?

(% no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, n=1203; % no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=278; % no nepilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=1268)

83.zīm. Valoda, kādā runā uz ielas, veikalā

Kādā valodā Jūs runājat uz ielas, veikalā?

(% no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, n=1203; % no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=278; % no nepilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=1268)

v 84.zīm. Valoda, kādā runā valsts iestādēs

Kādā valodā Jūs runājat valsts iestādēs?

(% no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, n=1203; % no pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=278; % no nepilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, n=1268)

Latviešu valodas zināšanas

Lai novērtētu latviešu valodas zināšanas kopumā, pētījumā tika izmantots respondentu pašnovērtējums savām latviešu valodas zināšanām runāšanā, lasīšanā un rakstīšanā. Dotie atbilžu varianti atbilst valodas zināšanu atestācijas pakāpēm, un kopējais latviešu valodas prasmes rādītājs ir matemātiski vidējā vērtība no respondentu sniegtajiem runāšanas, lasīšanas un rakstīšanas pašnovērtējumiem (sk. 85.zīm.).

Ja salīdzinām latviešu valodas prasmi krievu pilsoņu, krievu nepilsoņu un citas tautības nepilsoņu vidū, jāsecina, ka krievu pilsoņu vidū ir vairāk tādu, kam ir trešā un otrā (augstākās) valodas zināšanu pakāpes. Nepilsoņu krievu un citu tautību pārstāvju pašnovērtējums neatšķiras — vidēji 20% latviešu valodu nezin, bet 40% latviešu valodu zina ļoti slikti.

Salīdzinot valodas zināšanas prasmes dažādos aspektus — runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, var secināt, ka nedaudz augstāk respondenti novērtē savu lasīt prasmi, tomēr šīs atšķirības zināšanu pašvērtējumā starp lasīšanu, rakstīšanu un runāšanu nav būtiskas. Latviešu valodas zināšanu līmenis atšķiras dažādās vecuma grupās, un galvenā tendence ir sekojoša: jaunāka gadu gājuma cilvēku vidū ir ievērojami mazāk tādu, kas neprot latviešu valodu. Piemēram, nepilsoņu vidū vecumā no 15—30 gadiem latviešu valodu nezin 8%, bet vecuma grupā 61 gads un vecāki — 35% (sk. 89.zīm).

Jāatzīmē, ka latviešu valodas zināšanas nepilsoņu vidū atšķiras arī starp dažādām izglītības grupām (sk. 90.zīm.). No tiem, kam ir pamatizglītība, latviešu valodu vispār nezin 34%, bet no aptaujātajiem ar augstāko izglītību latviešu valodu nezin 11%.

85.zīm. Kopējais latviešu valodas prasmes rādītājs

(Krievi—LR pilsoņi n=227; cita tautība—nepilsoņi n=489; krievi—nepilsoņi n=1012)

86.zīm. Prasme sarunāties

Kā Jūs novērtētu savas latviešu valodas zināšanas — prasmi sarunāties?

(Krievi—LR pilsoņi n=227; cita tautība—nepilsoņi n=489; krievi—nepilsoņi n=1012)

87.zīm. Prasme lasīt

Kā Jūs novērtētu savas latviešu valodas zināšanas — prasmi lasīt?

(Krievi—LR pilsoņi n=227; cita tautība—nepilsoņi n=489; krievi—nepilsoņi n=1012)

88.zīm. Prasme rakstīt

Kā Jūs novērtētu savas latviešu valodas zināšanas — prasmi rakstīt?

(Krievi—LR pilsoņi n=227; cita tautība—nepilsoņi n=489; krievi—nepilsoņi n=1012)

89.zīm. Nepilsoņu latviešu valodas zināšanas dažādās vecuma grupās

(% no visiem tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

90.zīm. Nepilsoņu latviešu valodas zināšanas pēc izglītības

(% no visiem tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Krievu valodas zināšanas

Krievu valodas zināšanas Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz augstākas nekā latviešu, ko, galvenokārt, var pamatot ar faktu, ka latvieši krievu valodu zina daudz labāk nekā krievi vai citu tautību pārstāvji zina latviešu valodu.

Kā redzams 91.zīmējumā, pilsoņi krievi pilnībā pārvalda krievu valodu, un no nepilsoņiem pilnībā krievu valodu pārvalda 97% (84% no tiem uzskata sevi par etniskiem krieviem), bet no latviešiem pilsoņiem 70% krievu valodu pārvalda brīvi, tikai 2% krievu valodu nezina un 6% ir zemākā valodas zināšanas pakāpe.

91.zīm. Kopējais krievu valodas prasmes rādītājs

Kā Jūs novērtētu savas krievu valodas zināšanas?

(Latvieši—LR pilsoņi n=1211, krievi—LR pilsoņi n=227; nepilsoņi n=1502)

Valodas vide un tās zināšanu nepieciešamība

10% — 20% aptaujāto nepilsoņu norāda, ka latviešu valodu sadzīvē, darbā vai masu saziņas līdzekļos dzird ļoti maz vai nemaz, katrs piektais nepilsonis norādījis, ka latviešu valodu dzird diezgan maz. Tātad kopumā katram trešajam nepilsonim šādos apstākļos ir niecīgas iespējas apgūt latviešu valodu komunikācijas procesā, jo bez latviešu valodas zināšanām ikdienas saskarsmē var iztikt.

60—70% nepilsoņu minējuši, ka latviešu valodu dzird diezgan daudz, un 56—59% nepilsoņu (un 34% pilsoņi krievi) savas latviešu valodas zināšanas uzskata par nepietiekamām ikdienas darījumu kārtošanā un darba pienākumu pildīšanā (sk. 93.zīm.). Zināšanu pietiekamības vērtējums ir tieši saistīts ar latviešu valodas zināšanu pašnovērtējumu — jo zemāks pašnovērtējums, jo vairāk ir tādu, kas uzskata, ka latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas (sk. 94.zīm.).

92.zīm. Iespējas dzirdēt latviešu valodu

Cik daudz Jūs dzirdat latviešu valodu... ?

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi un kuru dzimtā valoda nav latviešu, n=1484)

93.zīm. Latviešu valodas zināšanu nepieciešamība

Cik lielā mērā Jūsu latviešu valodas zināšanas ir pietiekamas, lai kārtotu ikdienas darījumus? (% no tiem, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda: nepilsoņi—krievi n=1012, nepilsoņi—cita tautība n=489, pilsoņi—krievi n=213)

94.zīm. Latviešu valodas zināšanu nepieciešamība: nepilsoņi

Sadalījums pēc runāšanas prasmes pašnovērtējuma. n=1422

Valodas zināšanu uzlabošana

44% no nepilsoņiem un 50% no pilsoņiem, kam dzimtā valoda nav latviešu, pēdējo 7 gadu laikā nav mēģinājuši uzlabot latviešu valodas zināšanas. Savukārt, tie, kas ir centušies to uzlabot, to ir darījuši, galvenokārt, pašmācības ceļā (34—40%) un valodu kursos (15—20%) (95.zīm.).

Vēlmi uzlabot latviešu valodas zināšanas pauduši 73% nepilsoņu un 60% pilsoņu (kuru dzimtā valoda nav latviešu). Kā redzams 96.zīmējumā tie nepilsoņi, kas latviešu valodu nezin nemaz, mazākā mērā (59%) vēlas uzlabot savas latviešu valodas zināšanas nekā respondenti ar zemāko valodas zināšanu pakāpi (81%) un respondenti, kam ir vidējais zināšanu līmenis (83%). Latviešu valodas zināšanas vēlas uzlabot arī 37% respondentu ar augstāko zināšanu līmeni.

95.zīm. Latviešu valodas zināšanu uzlabošana

Vai Jūs esat centušies uzlabot latviešu valodas zināšanas?

(Vairāku atbilžu jautājums, % no tiem, kam dzimtā valoda nav latviešu,

nepilsoņi n=1460, pilsoņi n=275)

96.zīm. Vēlme uzlabot latviešu valodas zināšanas

Vai Jūs tagad vēlētos uzlabot savas latviešu valodas zināšanas?

(% no nepilsoņiem, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda, n=1471)

Valodas apgūšanas motīvi

un vēlamais līmenis

32% kā galveno iemeslu, kāpēc viņi vēlētos uzlabot savas latviešu valodas zināšanas, min valodas nepieciešamību ikdienā, 25% valodas zināšanas būtu nepieciešamas sevis pilnveidošanai, 20% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāzina latviešu valoda, tādēļ vēlētos uzlabot savas valodas zināšanas. 16% latviešu valoda ir nepieciešama, lai gūtu panākumus mācībās vai darbā. No tiem, kas vēlas uzlabot savas latviešu valodas zināšanas, vairāk kā puse respondentu vēlas brīvi rakstīt, lasīt un runāt. Turpretī aptuveni 10% pietiktu, ja viņi kaut nedaudz runātu, lasītu un rakstītu (98.zīm.).

Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki nevēlas uzlabot savas latviešu valodas zināšanas, ir viņu vecums (36%) un uzskats, ka pietiekami labi pārvalda latviešu valodu (28%). Savukārt, 14% no nepilsoņiem, kam dzimtā valoda nav latviešu, pauž viedokli, ka viņiem nav vajadzības uzlabot savas valodas zināšanas.

97.zīm. Valodas apgūšanas motīvi. Nepilsoņi

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc Jūs tagad vēlētos uzlabot savas latviešu valodas zināšanas? (% no tiem, kas vēlētos uzlabot zināšanas un kuru dzimtā valoda nav latviešu, n=1073)

98.zīm. Vēlamais latviešu valodas zināšanu līmenis. Nepilsoņi

Kādā līmenī Jūs vēlētos apgūt latviešu valodu?

(% no tiem nepilsoņiem, kas vēlētos uzlabot zināšanas, n=1239)

99.zīm. Iemesli, kādēļ nevēlas uzlabot latviešu valodas zināšanas. Nepilsoņi

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc Jūs tagad nevēlētos uzlabot savas latviešu valodas zināšanas? (% no tiem, kas nevēlētos uzlabot zināšanas un kuru dzimtā valoda nav latviešu, n=403)

Turpinājums — seko

1 Rose R. New Baltic Barometer II: A Survey Study, University of Strathclyde, Glasgow, 1995

2 Brigita Zepa. Valsts statusa maiņa un pilsoniskā apziņa. Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis. 7/8 1995.

3 Jaakko Letonen. National Stereotypes and National Identity: A Comparative Study of National Attitudes in Seven Countries and Nationalities. Nordic Symposium on Intercultural Communication, Jyvaskyla, Finland, November. 1995.