Ministru kabineta noteikumi Nr. 679

Rīgā 2020. gada 17. novembrī (prot. Nr. 73 3. §)

Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"
3. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar liftiem un vertikālām cēlējplatformām (turpmāk – cēlējplatformas), kā arī to tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. liftiem, kurus pastāvīgi izmanto ēkās un konstrukcijās noteiktu stāvu apkalpošanai un kuri paredzēti, lai pilnībā noslēgtā (norobežotā) lifta kabīnē (turpmāk – kabīne) pārvietotu cilvēkus vai cilvēkus un kravas, ja pārvietošana tiek veikta daļēji slēgtā (norobežotā) vai slēgtā šahtā;

2.2. cēlējplatformām, kuras pastāvīgi izmanto ēkās un konstrukcijās noteiktu stāvu apkalpošanai un kuras paredzētas, lai ar daļēji noslēgtu (norobežotu) platformu (turpmāk – platforma) pārvietotu cilvēkus vai cilvēkus un kravas, ja pārvietošana tiek veikta slēgtā (norobežotā) šahtā un pacelšanas augstums ir lielāks par trim metriem.

3. Lietošanā drīkst būt:

3.1. lifti, kas atbilst normatīvajiem aktiem par liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu un liftu uzstādīšanas un atbilstības novērtēšanu;

3.2. lifti, kuriem nav piemērojami normatīvie akti par liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu un liftu uzstādīšanas un atbilstības novērtēšanu, bet kuri atbilst šo noteikumu II un III nodaļā noteiktajām prasībām;

3.3. cēlējplatformas, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību.

4. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

5. Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētie lifti, kas atbilst piemērojamiem standartiem (vai to daļām), uzskatāmi par atbilstošiem tām šo noteikumu II nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, kuras aptver piemērojamie standarti.

6. Liftu drošuma novērtēšanu, liftu un cēlējplatformu tehniskās pārbaudes veic inspicēšanas institūcija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – inspicēšanas institūcija).

7. Liftu drošuma novērtēšanas, liftu un cēlējplatformu tehniskās pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar piemērojamos standartos (vai to daļās) noteiktajām prasībām, uzskatāmas par atbilstošām tām šo noteikumu prasībām, kuras aptver piemērojamie standarti.

II. Būtiskās drošuma prasības liftiem

8. Lifts ir piemērots tam paredzētajai funkcijai un to var lietot, regulēt un apkalpot, neradot draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

9. Ja pastāv riski, kas nav noteikti šajā nodaļā, liftam piemērojamas normatīvajos aktos par mašīnu drošību noteiktās būtiskās drošuma prasības.

10. Ja lifta uzbūves un funkcionalitātes dēļ šajā nodaļā noteiktās būtiskās drošuma prasības nav iespējams izpildīt pilnā apjomā, lifta valdītājs pēc saskaņošanas ar inspicēšanas institūciju veic nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai mazinātu riskus, ko nav iespējams novērst, un informē lifta lietotājus un lifta apkalpojošo personālu par paliekošajiem riskiem, uzstādot drošības zīmes (brīdinājuma, aizlieguma, rīkojuma, informācijas zīmes).

11. Lifts ir aprīkots ar kabīni, kas atbilst paredzamajam maksimālajam pārvietojamo cilvēku skaitam un lifta nominālajai celtspējai, kādu noteicis lifta ražotājs vai uzstādītājs.

12. Kabīnes piekares un balstiekārtas līdzekļi, to stiprinājumi un starpposmu daļas, ņemot vērā lifta lietošanas apstākļus, izmantojamos materiālus un izgatavošanas nosacījumus, nodrošina atbilstošu drošuma līmeni un samazina kabīnes nokrišanas risku.

13. Ja kabīnes piekarei izmanto troses, lieto vismaz divas neatkarīgas trošu sistēmas un katrai sistēmai ir savs stiprinājums.

14. Piekares sistēmā troses ir bez savienojumiem vai savijumiem, izņemot vietas, kur tas ir nepieciešams troses piekarei vai cilpas izveidošanai.

15. Lifts ir aprīkots ar ātruma ierobežotājiem, izņemot gadījumus, ja lifta pārvietošanās sistēma konstruēta tā, lai nepieļautu ātruma pārsniegšanu.

16. Liftam, kura kabīne tiek pārvietota ar dzenskriemeļiem, ir nodrošināta velkošās troses stabilitāte uz skriemeļa un dzenskriemeļa aizsardzība pret svešķermeņa iekļūšanu.

17. Pasažieru liftiem ir individuāls lifta piedziņas mehānisms.

18. Lifta mašīntelpa, trīšu telpa, lifta šahta un ar to saistītās lifta ierīces ir noslēgtas, un tās ir pieejamas tikai tehniskās apkopes veikšanai, kā arī ārkārtas gadījumos.

19. Pirms apkalpojošā personāla iekļūšanas lifta šahtā tiek pārtraukta lifta regulārā darbība.

20. Lifta vadības ierīču funkcijas norādītas skaidri un nepārprotami.

21. Lifta elektroiekārtas uzstādītas un pievienotas tā, ka:

21.1. tās nav iespējams sajaukt ar slēgumiem, kam nav tiešas saistības ar liftu;

21.2. lifta kustība ir atkarīga no elektriskām drošības ierīcēm, kas ieslēgtas atsevišķā elektriskā drošības ķēdē.

22. Kabīnes līmeņošanas un apstāšanās precizitāte nerada riskus lifta lietotājiem vai materiālajām vērtībām.

23. Kabīnes kustības paātrinājums vai ātruma samazinājums nerada risku kabīnē esošajiem cilvēkiem.

24. Lai novērstu cilvēku saspiešanas risku, kabīnei atrodoties kādā no kustības galējiem stāvokļiem, nodrošina brīvu telpu vai patvērumu. Ja nav iespējams nodrošināt brīvu telpu vai patvērumu, saspiešanas riska novēršanai izmanto citus piemērotus līdzekļus.

25. Starp lifta šahtas grīdu un kabīnes grīdu ir buferi, kas maksimāli saspiestā stāvoklī nodrošina šo noteikumu 24. punktā minēto brīvo telpu.

26. Durvju ailēm lifta šahtā, kuras paredzētas ieejai kabīnē un izejai no tās, ir lietošanas apstākļiem atbilstošas izturīgas lifta šahtas durvis.

27. Bloķēšanas ierīces novērš:

27.1. kabīnes kustības uzsākšanu, kamēr lifta šahtas durvis nav aizvērtas un noslēgtas;

27.2. lifta šahtas durvju atvēršanos, kamēr kabīne vēl pārvietojas un neatrodas pieturas vietā.

28. Kabīne ir pilnībā noslēgta (norobežota) ar sienām (no grīdas līdz griestiem), ar kabīnes durvīm (durvju ailes augstumā), ar cieši piegulošu grīdu un griestiem, izņemot ventilācijas atveres.

29. Kabīne nepārvietojas, ja kabīnes durvis ir atvērtas.

30. Kabīne nekavējoties apstājas, ja tiek atvērtas tās durvis.

31. Ja nav lifta šahtas vai pastāv risks, ka cilvēks var nokrist starp kabīni un šahtu, lifta kabīnes durvis paliek aizvērtas un noslēgtas, ja kabīne ir apstājusies starp stāviem.

32. Lifts ir nodrošināts ar attiecīgām ierīcēm, lai energopadeves traucējumu vai detaļu lūzuma gadījumā novērstu kabīnes brīvu krišanu vai nevadāmu kustību.

33. Ierīces, kas ierobežo kabīnes brīvu krišanu, ir neatkarīgas no kabīnes piekares veida (piekares līdzekļiem). Minētās ierīces aptur arī nomināli noslogotas kabīnes krišanu, kura pārvietojas ar maksimālo ātrumu, kādu paredzējis lifta ražotājs vai uzstādītājs.

34. Lifta darbība nav iespējama, ja šo noteikumu 32. punktā minētās ierīces nav darba kārtībā.

35. Lifta šahtas durvis un kabīnes durvis vai abas durvis, ja tās ir automatizētas, ir aprīkotas ar ierīci, kas novērš cilvēka saspiešanas risku, tām esot kustībā.

36. Lifta šahtas durvis (arī tās, kurās ir stikla sastāvdaļas) ir izturīgas pret atklātu liesmu, pret termisko starojumu un saglabā viengabalainību un izolācijas īpašības, ja tām ir piemērojamas normatīvajos aktos par būvju ugunsdrošību noteiktās prasības.

37. Lifta šahtā, mašīntelpā, trīšu telpā nedrīkst atrasties cauruļvadi, elektroinstalācija vai citas konstrukcijas, izņemot tās, kuras nepieciešamas lifta darbībai un drošībai.

38. Pretsvars uzstādīts tā, lai izvairītos no jebkāda riska tam sadurties ar kabīni vai uzkrist uz tās.

39. Lifts ir aprīkots ar līdzekļiem, ar kuru palīdzību ārkārtas gadījumos ir iespējams atbrīvot cilvēkus un evakuēt tos no lifta.

40. Kabīne ir aprīkota ar abpusējas saziņas līdzekļiem, ar kuru palīdzību lifta kabīnē esošie cilvēki var sazināties ar personām, kas nodrošina palīdzības izsaukšanu un cilvēku evakuāciju. Saziņas līdzekļi funkcionē arī tad, ja nav elektriskās strāvas padeves lifta lietošanai paredzētajos darbības apstākļos, un to darbības ilgums ir pietiekams, lai nodrošinātu pasažieru atbrīvošanu un evakuāciju ārkārtas gadījumos.

41. Lifta celšanas mašīnas dzinējam nodrošina aizsardzību pret pārkaršanu.

42. Kabīnē pasažieriem pastāvīgi ir nodrošināta pietiekama ventilācija (arī tad, ja lifts ilgstoši stāv) un apgaismojums.

43. Kabīnē ir avārijas apgaismojums, kas funkcionē arī tad, ja nav elektriskās strāvas padeves lifta lietošanai paredzētajos darbības apstākļos, un avārijas apgaismojuma darbības ilgums ir pietiekams, lai nodrošinātu pasažieru atbrīvošanu un evakuāciju ārkārtas gadījumos.

44. Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem paredzētais lifts ir aprīkots ar kabīni, kuras izmēri pieļauj šādu personu pārvietošanos un kuras vadības ierīces ir konstruētas un izvietotas tā, lai atvieglotu lifta izmantošanu.

45. Kabīnē redzamā vietā novietota plāksnīte, kurā skaidri norādīta šāda informācija:

45.1. lifta ražotāja vai uzstādītāja nosaukums;

45.2. lifta modeļa, sērijas vai tipa apzīmējums;

45.3. lifta uzstādīšanas gads;

45.4. lifta nominālā celtspēja kilogramos;

45.5. maksimālais pasažieru skaits.

46. Liftam ir vismaz šāda lietošanas dokumentācija valsts valodā:

46.1. lietošanas instrukcija (rokasgrāmata) ar rasējumiem un aprakstiem, kas nepieciešami lifta lietošanai, tehniskajai apkopei (tai skaitā apkopes un uzraudzības kārtība), remontiem un periodiskajām pārbaudēm, inspicēšanai, kā arī cilvēku atbrīvošanai un evakuācijai ārkārtas gadījumos;

46.2. lifta drošības sastāvdaļu lietošanas instrukcija, kurā norādīta informācija par drošības sastāvdaļu uzstādīšanu, savienošanu, regulēšanu un tehnisko apkopi;

46.3. reģistrācijas žurnāls ar atzīmēm par valdītāja nodrošinātajiem lifta uzturēšanas pasākumiem – apskatēm, apkopēm, remontdarbiem, rekonstrukciju, modernizāciju (turpmāk – uzturēšanas pasākumi), drošuma novērtēšanu, risku novēršanu un aktuālajām tehniskajām pārbaudēm.

III. Liftu drošuma novērtēšana un risku novēršana

47. Par liftu drošuma novērtēšanu un risku novēršanu šajā nodaļā noteiktajā apjomā un termiņos ir atbildīgs lifta valdītājs.

48. Liftu drošuma novērtēšanu veic ne vēlāk kā:

48.1. gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas – liftiem ar manuālām šahtas durvīm, kuru šahtas durvju slēgierīce nav aprīkota ar papildu elektrisko drošības ierīci, kas kontrolē šahtas durvju noslēgšanu;

48.2. divu gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas – liftiem ar manuālām šahtas durvīm;

48.3. triju gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas – liftiem ar automatizētām šahtas durvīm.

49. Novērtējot liftu drošumu, inspicēšanas institūcija:

49.1. novērtē liftu atbilstību šo noteikumu II nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām;

49.2. novērtē konstatēto neatbilstību risku līmeni ar "ļoti augsts", "augsts", "vidējs", "zems";

49.3. pārbauda valdītāja sagatavoto risku novēršanas vai samazināšanas pasākumu plāna (turpmāk – plāns) atbilstību šo noteikumu II nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

50. Mēneša laikā pēc lifta drošuma novērtēšanas pabeigšanas inspicēšanas institūcija sagatavo lifta drošuma novērtēšanas protokolu, ko izsniedz lifta valdītājam, un par veikto pārbaudi aktualizē informāciju Bīstamo iekārtu reģistrā (turpmāk – reģistrs). Protokolā norāda:

50.1. konstatētās neatbilstības šo noteikumu II nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām;

50.2. neatbilstību radītos riskus un risku līmeni.

51. Lifta drošuma novērtēšanas protokolu lifta valdītājs pievieno lifta lietošanas dokumentācijai.

52. Lai novērstu konstatētos riskus, valdītājs:

52.1. sešu mēnešu laikā no lifta drošuma novērtēšanas protokola saņemšanas dienas sagatavo plānu un to papīra vai elektroniska dokumenta formā iesniedz izvērtēšanai inspicēšanas institūcijā, kas veikusi lifta drošuma novērtēšanu;

52.2. plānu pievieno lifta lietošanas dokumentācijai;

52.3. saskaņā ar plānu veic risku novēršanas vai samazināšanas pasākumus šo noteikumu 54. punktā noteiktajos termiņos.

53. Inspicēšanas institūcija aktualizē reģistru ar informāciju par valdītāja sagatavoto plānu.

54. Lifta risku novēršanas vai samazināšanas pasākumus veic šādos termiņos atkarībā no riska līmeņa:

54.1. ļoti augsts risks – lifta lietošana tiek pārtraukta, līdz tiek veikti riska novēršanas vai samazināšanas pasākumi un saņemts inspicēšanas institūcijas atzinums par konstatēto risku novēršanu;

54.2. augsts risks – piecu gadu laikā no šo noteikumu 53. punktā minētās reģistra aktualizēšanas dienas;

54.3. vidējs risks – desmit gadu laikā no šo noteikumu 53. punktā minētās reģistra aktualizēšanas dienas;

54.4. zems risks – piecpadsmit gadu laikā no šo noteikumu 53. punktā minētās reģistra aktualizēšanas dienas.

55. Inspicēšanas institūcija pēc lifta vai cēlējplatformas valdītāja pieprasījuma uz līguma pamata pirms lifta vai cēlējplatformas reģistrācijas reģistrā veic pirmreizējo tehnisko pārbaudi, bet reģistrā reģistrētiem liftiem vai cēlējplatformām – kārtējās tehniskās pārbaudes, atkārtotās tehniskās pārbaudes šo noteikumu 60. punktā minētajos gadījumos, kā arī ārpuskārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 62. punktā minētajos gadījumos.

56. Inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē liftu vai cēlējplatformu novērtē ar kādu no šādiem vērtējumiem:

56.1. neatbilstības nav konstatētas – vērtējums 0;

56.2. konstatētas maznozīmīgas neatbilstības, kas nerada būtiskus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, – vērtējums 1;

56.3. konstatētas būtiskas neatbilstības, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, – vērtējumus 2;

56.4. konstatētas bīstamas neatbilstības, kas rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, – vērtējums 3.

57. Inspicēšanas institūcija veic pirmreizējo tehnisko pārbaudi šādā apjomā:

57.1. pārbauda lifta vai cēlējplatformas apliecinājuma atbilstību šo noteikumu 3. punktā minētajām prasībām;

57.2. pārbauda lifta vai cēlējplatformas lietošanas dokumentāciju, tai skaitā dokumentācijā ietverto datu atbilstību konkrētajam liftam vai cēlējplatformai;

57.3. veic lifta vai cēlējplatformas tehnisko pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu.

58. Lifta vai cēlējplatformas lietošanas laikā kārtējo tehnisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, pārbaudot:

58.1. lifta vai cēlējplatformas atbilstību būtiskajām drošuma prasībām;

58.2. lifta vai cēlējplatformas atbilstību lietošanas dokumentācijā noteiktajām prasībām.

59. Inspicēšanas institūcija ir tiesīga samazināt kārtējo tehnisko pārbaužu periodiskumu, ņemot vērā lifta vai cēlējplatformas tehnisko stāvokli.

60. Atkārtotu tehnisko pārbaudi veic liftiem vai cēlējplatformām, kas kārtējā tehniskajā pārbaudē novērtēti ar 2.

61. Atkārtotās tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija, ņemot vērā pēdējā kārtējā tehniskajā pārbaudē konstatētās neatbilstības un lifta vai cēlējplatformas tehnisko stāvokli, kā arī novērtējot citas acīmredzamas neatbilstības, kas radušās pēc pēdējās tehniskās pārbaudes vai nebija tajā konstatētas.

62. Lifta vai cēlējplatformas ārpuskārtas tehnisko pārbaudi veic šādos gadījumos:

62.1. pēc lifta vai cēlējplatformas celšanas augstuma izmaiņām;

62.2. pēc platformas, kabīnes vai kabīnes pretsvara nomaiņas;

62.3. pēc šādu lifta vai cēlējplatformas sastāvdaļu nomaiņas:

62.3.1. šahtas durvis;

62.3.2. nesošie elementi (troses, ķēdes, siksnas);

62.3.3. dzenskriemelis;

62.3.4. durvju slēgierīces;

62.3.5. ierīces, kas novērš kabīnes vai platformas krišanu vai nekontrolētu kustību;

62.3.6. ātruma ierobežotājs;

62.3.7. amortizatori;

62.3.8. galvenais celšanas hidrocilindrs;

62.3.9. drošības ierīces, kas piestiprinātas hidrauliskā spēka kontūra pacēlājam, lai novērstu krišanu;

62.3.10. elektriskas drošības ierīces drošības slēgumu veidā ar elektroniskām sastāvdaļām;

62.3.11. citas elektriskās drošības ierīces;

62.4. pirms lifta vai cēlējplatformas lietošanas atsākšanas pēc avārijas, ņemot vērā normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu noteikto kārtību;

62.5. pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pamatota pieprasījuma.

63. Inspicēšanas institūcija ārpuskārtas tehnisko pārbaudi veic tādā apjomā, lai novērtētu lifta drošu lietošanu, ievērojot šo noteikumu 62. punktā minētos nosacījumus.

64. Ja tehniskajā pārbaudē inspicēšanas institūcija veikusi drošības ierīču aizsargzīmogošanu, to norāda tehniskās pārbaudes protokolā.

65. Inspicēšanas institūcija pēc tehniskās pārbaudes veikšanas aktualizē informāciju reģistrā, aizpildot tehniskās pārbaudes protokolu, detalizēti norāda tehniskās pārbaudes rezultātus un pēc lifta vai cēlējplatformas valdītāja pieprasījuma izsniedz tehniskās pārbaudes protokolu.

66. Ja lifts vai cēlējplatforma atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija pārbaudītā lifta kabīnē vai cēlējplatformas vadības panelī redzamā vietā piestiprina bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi.

67. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē liftu vai cēlējplatformu novērtē ar 0 vai 1, lifta vai cēlējplatformas turpmāka lietošana ir atļauta.

68. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē liftu vai cēlējplatformu novērtē ar 2:

68.1. inspicēšanas institūcija lifta kabīnē vai cēlējplatformas vadības panelī redzamā vietā piestiprina pārbaudes zīmi, ka lifta vai cēlējplatformas lietošana pieļaujama 30 dienas. Šai laikā valdītājam jānovērš konstatētās neatbilstības un jānodrošina atkārtota tehniskā pārbaude, kurā liftam vai cēlējplatformai jāsaņem novērtējums 0 vai 1;

68.2. ja valdītājs 30 dienu laikā nav nodrošinājis atkārtotas tehniskās pārbaudes veikšanu, lifta vai cēlējplatformas turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz konstatēto neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai, kurā liftam vai cēlējplatformai jāsaņem novērtējums 0 vai 1.

69. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē liftu vai cēlējplatformu novērtē ar 3, lifta vai cēlējplatformas turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz konstatēto neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai, kurā liftam vai cēlējplatformai jāsaņem novērtējums 0 vai 1.

70. Ja liftam šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā nav veikta lifta drošuma novērtēšana vai risku novēršana, inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē liftu novērtē ar 3.

71. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot liftu vai cēlējplatformu uzraudzību un kontroli, ir tiesīgs aizliegt lietot liftu vai cēlējplatformu, ja nav veikta tehniskā pārbaude šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

V. Liftu un cēlējplatformu drošas lietošanas organizēšana

72. Lifta vai cēlējplatformas valdītājs ir atbildīgs par lifta vai cēlējplatformas drošas lietošanas organizēšanu atbilstoši šajos noteikumos un lifta vai cēlējplatformas lietošanas dokumentācijā noteiktajām prasībām.

73. Lifta vai cēlējplatformas lietošana ir aizliegta šādos gadījumos:

73.1. lifts vai cēlējplatforma nav reģistrēta reģistrā;

73.2. liftam vai cēlējplatformai šo noteikumu IV nodaļā noteiktajos termiņos un kārtībā nav veikta tehniskā pārbaude.

74. Lifta vai cēlējplatformas valdītājam ir likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 14. pantā noteiktie pienākumi, tostarp pienākums nodrošināt, ka:

74.1. liftam ir pieejama ražotāja vai uzstādītāja lietošanas dokumentācija, bet cēlējplatformai – ražotāja lietošanas dokumentācija. Ja valdītājam attiecīgā lietošanas dokumentācija nav pieejama, valdītājs nodrošina, ka tā tiek sagatavota līdz tehniskās pārbaudes veikšanas termiņam;

74.2. lifta vai cēlējplatformas lietošanas dokumentācija tiek pastāvīgi aktualizēta;

74.3. visā ekspluatācijas laikā lifts atbilst šo noteikumu 3.1. vai 3.2. apakšpunktā un lifta lietošanas dokumentācijā noteiktajām prasībām;

74.4. visā ekspluatācijas laikā cēlējplatforma atbilst šo noteikumu 3.3. apakšpunktā un cēlējplatformas lietošanas dokumentācijā noteiktajām prasībām;

74.5. lifta vai cēlējplatformas uzturēšanas pasākumi tiek veikti atbilstoši lietošanas dokumentācijā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

74.6. lifta uzturēšanas pasākumos tiek izmantotas liftu drošības sastāvdaļas, kas atbilst normatīvajiem aktiem par liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu, liftu uzstādīšanu un atbilstības novērtēšanu;

74.7. cēlējplatformas uzturēšanas pasākumos tiek izmantotas cēlējplatformas drošības sastāvdaļas, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību;

74.8. šo noteikumu 46.3. apakšpunktā minētajā reģistrācijas žurnālā tiek aktualizēta informācija par veiktajiem lifta vai cēlējplatformas uzturēšanas pasākumiem;

74.9. laikus tiek veiktas šo noteikumu IV nodaļā minētās tehniskās pārbaudes;

74.10. lifta vai cēlējplatformas darbības pārtraukšanas vai avārijas gadījumā lifta vai cēlējplatformas pasažieri tiek evakuēti;

74.11. lifta kabīnē vai uz cēlējplatformas redzamā vietā novietota plāksnīte, kurā norādīta liftu vai cēlējplatformu apkalpojošā komersanta nosaukums, lifta vai cēlējplatformas uzstādīšanas adrese, tālruņa numurs saziņai (tai skaitā ar iespēju saņemt un nosūtīt īsziņu) un informācija par rīcību lifta avārijas gadījumā.

75. Ja radušies šo noteikumu 73. punktā minētie apstākļi, valdītājs nodrošina lifta vai cēlējplatformas šahtas durvju noslēgšanu no stāvu laukumu puses un to tuvumā izvieto informāciju par lifta vai cēlējplatformas darbības pārtraukšanu.

VI. Noslēguma jautājumi

76. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumus Nr. 195 "Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 37. nr.; 2018, 245. nr.).

77. Lifti, kas atbilst Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumiem Nr. 195 "Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi", ir atbilstoši šo noteikumu prasībām, kamēr ir spēkā to tehniskās pārbaudes protokols, kas izsniegts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumiem Nr. 195 "Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi".

78. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs