Investīciju piesaistīšana nekustamajam īpašumam.

Realitātes

Valentina Andrejeva, Finansu ministrijas valsts sekretāre

Valentīna Andrējeva

Referāts konferencē "Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā", Rīgā 1998. gada 29. aprīlī

Viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmām ir investīciju piesaistīšanas iespējas. Blakus valsts resursiem, tajā skaitā arī valsts garantētajiem ārvalstu un starptautisko finansu institūciju kredītiem, nozīmīga loma investīciju resursu veidošanā valstī ir kapitāla tirgus iespējām. Bet sekmīgu kapitāla piesaisti var nodrošināt, izveidojot valstī hipotekārās kreditēšanas sistēmu.

Latvijā ir visi nepieciešamie tiesiskie priekšnoteikumi hipotēku izmantošanai aizdevumu nodrošinājumam (Civillikuma normas par ķīlas tiesībām, Zemesgrāmatu likums, likums "Par maksātnespēju un bankrotu", Civilprocesa normas par prasījuma bezstrīdus piedziņu). Strauji veidojas arī visi nepieciešamie priekšnoteikumi hipotekārās kredītsistēmas funkcionēšanai — palielinās brīvo kredītresursu apjoms komercbankās un apdrošināšanas sabiedrībās, samazinās kredītu procentlikmes, kredīti kļūst izmantojami ilgtermiņa ieguldījumiem.

Kā zināms, viens no Valdības deklarācijā noteiktajiem uzdevumiem ir izveidot hipotekārās kreditēšanas sistēmu, kas veicinātu zemes tirgus un nekustamā īpašuma tirgus straujāku attīstību, kā arī kreditēšanas sistēmu mājokļu būvniecības, renovācijas un siltināšanas darbu ilgtermiņa finansēšanai. Līdz ar to Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas speciālisti izstrādāja "Hipotekārās kredītsistēmas izveidošanas koncepciju", un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti izstrādāja "Mājokļu būvniecības, rekonstrukcijas un modernizācijas ilgtermiņa kreditēšanas izveides koncepciju", kuras 1997.gada 19.novembrī tika akceptētas valdībā.

Hipotekārā kredītsistēma var būtiski ietekmēt valsts makroekonomiskās proporcijas, veicinot drošu ilgtermiņa naudas uzkrājumu veidošanu uz tekošā patēriņa samazinājuma rēķina un to kapitalizāciju valstī, kā arī ārvalstu investīciju ieplūšanu, starptautiskajos finansu tirgos pārdodot hipotekārās ķīlu zīmes. Hipotekārā kredītsistēmas izveidošana ir priekšnoteikums sekmīgai mājokļu būvniecības un citu ar ilgtermiņa kreditēšanu saistītu speciālo valsts atbalsta programmu īstenošanai.

Valdības politikas mērķi hipotekārās kredītsistēmas veidošanā ir hipotekāro ķīlu zīmju tirgus attīstības veicināšana, panākot ķīlu zīmju augstu drošību atbilstoši citu valstu praksei, kur hipotekārās ķīlu zīmes pielīdzinātas valsts parādzīmēm. Valdība, izmantojot tās rīcībā esošos finansu resursus, realizē politiku, lai veicinātu hipotekāro ķīlu zīmju izvietošanu un aktivizētu to tirgu. Sākotnēji relatīvi lēti ilgtermiņa kredītresursi var tikt iegūti, piesaistot ārvalstu investīcijas vai valsts garantētus ārvalstu aizdevumus. Attīstoties ķīlu zīmju tirgum, uz laiku brīvie līdzekļi valsts budžetā var tikt investēti hipotekārajās ķīlu zīmēs, kas sekmēs hipotekāro ķīlu zīmju tirgus attīstību un piesaistīs papildu finansu resursus hipotekārajai kreditēšanai.

Hipotekārās kredītsistēmas attīstību valsts var veicināt arī ar fiskālo sviru palīdzību, izvērtējot iespējas sekmēt privāto naudas uzkrājumu kapitalizāciju un hipotekāro kredītu izmantošanu. Hipotekārā kredītsistēma nodrošina ne vien ilgtermiņa kredītresursu veidošanu, bet ir arī efektīvs valsts ekonomiskās politikas realizācijas līdzeklis, piemēram, mērķkredītu procentu subsidēšanas un kredīta nodrošinājuma daļējo valsts garantiju veidā. Sistēma ir piemērota valsts nodokļu politikas izmantošanai vispārējo vai speciālo investīciju procesu veicināšanai uz privāto ilgtermiņa uzkrājuma pamata.

Lai veicinātu ārvalstu resursu piesaisti hipotekārās kredītsistēmas attīstībai, valdība aktīvi sadarbosies ar starptautiskajām finansu aģentūrām, kuras atbalsta Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds.

Līdz ar to, apkopojot iepriekšminēto, valsts atbalsts hipotekārās kredītsistēmas izveidē var izpausties šādos virzienos:

1) likumdošanas bāzes izveide un esošās sakārtošana,

2) uzraudzības sistēmas pilnveidošana,

3) iespējamais atbalsts kredītpolitikai,

4) aktīva sadarbība ar starptautiskām finansu institūcijām,

5) ķīlu zīmju izvietošana starptautiskajos vērtspapīru tirgos.

Viens no galvenajiem pozitīvajiem hipotekārās kredītsistēmas ieviešanas momentiem ir tas, ka notiks nekustamā īpašuma tirgus aktivizācija, jo Latvijā ir liela nekustamā īpašuma tirgus vērtība, kas tirgū netiek apgrozīta.

Hipotekārās kredītsistēmas

pamatprincipi

Sistēmas ekonomisko pamatu veido ilgtermiņa resursu piesaistīšana un to izmantošana hipotekārajai kreditēšanai, kā arī noteiktas kvalitātes ilgtermiņa hipotekāro ķīlu zīmju pārdošana kapitāla tirgū un pārdošanas ieņēmumu izmantošana, lai nodrošinātu vajadzības pēc ilgtermiņa kredītiem. Lai šādas ilgtermiņa hipotekārās ķīlu zīmes kļūtu par institucionālo investoru (bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, ārvalstu investīciju fondi u.c.), kā arī privātpersonu ieguldījumu interešu objektiem, ir nepieciešamas noteiktas ieguldītāju interešu aizsardzības garantijas, kuras var nodrošināt tikai uz noteiktu tiesisko aktu pamata ar tajos noteiktu uzraudzības un kontroles sistēmu.

Hipotekāro kredītsistēmu veido aktīvo un pasīvo operāciju kopums. Aktīvo operāciju, t.i., kredītu izsniegšanas, pamatprincips ir kredītu nodrošinājums ar nekustamā īpašuma ķīlu. Savukārt pasīvās operācijas — ilgtermiņa resursu piesaistīšana — balstās uz ķīlu zīmju laišanu publiskajā apgrozībā. Operāciju vienotība tiek panākta, nodrošinot ķīlu zīmes ar hipotēkām. Tā rezultātā ķīlu zīmēm jābūt tikpat drošām kā prasījumiem uz hipotēku pamata.

Hipotekārās kredītsistēmas raksturīgākais elements ir ķīlu zīmes, kuru būtiskākā atšķirība no citiem obligāciju tipa vērtspapīriem ir tāda, ka emitents tās var laist apgrozībā tikai tad, kad ķīlu zīmēm ir izveidots noteikts segums, kuru veido ar likumu noteikts hipotēku loks.

Hipotekārā kredītsistēma kopumā var efektīvi darboties tikai ar likumu noteiktas uzraudzības un kontroles apstākļos. Šīs uzraudzības un kontroles pamatuzdevums ir garantēt ķīlu zīmju turētāju interešu aizsardzību, nepieļaujot tādas situācijas veidošanos, kad ķīlu zīmju emitenta saistību izpildes iespējas kļūst apšaubāmas.

Hipotekārās kredītsistēmas

tiesiskā bāze

"Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm", ko Satversmes 81. panta kārtībā 1998. gada 14. aprīlī pieņēma Ministru kabinets, ir svarīgākais priekšnosacījums, lai Latvijā sāktu darboties hipotekārās kreditēšanas sistēma, kas nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanu pret hipotēku nodrošinājumu. "Noteikumu par hipotekārajām ķīlu zīmēm" pieņemšana ir pamats tam, lai Latvijā reāli jau 1999. gada pavasarī sāktu darboties hipotekārās kreditēšanas sistēma un komercbankām tiktu nodrošināta iespēja uzsākt hipotekāro kreditēšanu un savā darbībā ieviest jaunu finansu instrumentu — hipotekāro kredītu, tā nodrošinot iedzīvotājiem iespēju uz ilgu laiku un pieņemamiem procentiem saņemt ilgtermiņa aizdevumus mājokļu celtniecībai, iegādei un remontam, kā arī emitēt ķīlu zīmes, tā iegūstot ilgtermiņa finansējumu.

Likumprojekta izstrādē piedalījās valsts institūciju speciālisti, kā arī tika pieaicināti hipotekārās kreditēšanas uzsākšanā ieinteresēto komercbanku speciālisti. Izstrādājot likumprojektu, tā autori iepazinās ar Vācijas Ķīlu zīmju likumu un tā komentāriem, jo Vācijā, kā zināms, ir uzkrāta šāda pieredze jau gadsimta garumā, kā arī Dānijas likumdošanu, kurā arī ir plaši izplatīts šis mehānisms, un Polijas likumu, kas pieņemts 1997. gada vasarā. Tika ņemti vērā arī Pasaules bankas ekspertu priekšlikumi, kā arī Latvijas pirmskara pieredze, kas ir saglabājusies Valsts zemes bankas instrukciju un noteikumu un Latvijas Hipotēku bankas hipotekāro aizdevumu rokasgrāmatas un citu dokumentu veidā.

Noteikumi ietver nozīmīgākās normas par ķīlu zīmju emisiju un apgrozību, kas ir specifiskas tikai šiem vērtspapīriem, uzskatot, ka pārējo reglamentē likums "Par vērtspapīriem" un Vērtspapīru komisijas pieņemtie normatīvie akti. Noteikumu galvenais princips ir nodrošināt, lai visu ieinteresēto pušu, kas ir gan kredīta ņēmējs un visbiežāk arī ķīlas devējs, gan kredīta devējs — ķīlu zīmju emitents, gan ķīlu zīmju valdītājs jeb investors, intereses būtu vienlīdz aizsargātas.

Noteikumos definēts, ka "hipotekārā ķīlu zīme" ir bankas emitēts publiskās apgrozības parāda vērtspapīrs, kas segts ar hipotēkām. Līdz ar to jau definīcijā var atrast atbildi uz jautājumu, kas būs ķīlu zīmju emitents, kuras būs tās juridiskās personas, kurām būs tiesības emitēt ķīlu zīmes.

Ievērojot Konkurences likuma un Ministru kabineta noteikumu nr. 284 "Par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli" prasības, un lai paredzētais valsts atbalsts hipotekārās kredītsistēmas izveidē atbilstu Eiropas Savienības prasībām, tiesības emitēt ķīlu zīmes ir visām Latvijas komercbankām, kuras atbilst šādām prasībām:

1) kuru pašu kapitāls nav mazāks par 5 miljoniem latu;

2) kuras savā darbībā ievēro Kredītiestāžu likuma prasības;

3) kurām ir atļauts veikt visas Kredītiestāžu likumā minētās banku operācijas bez jebkādiem Latvijas Bankas noteiktajiem ierobežojumiem;

4) kuras ir iesniegušas Vērtspapīru tirgus komisijā hipotekāro darījumu noteikumus un iekšējās kārtības procedūras, kas nodrošina ķīlu zīmju seguma reģistra vešanu un tajā iekļauto hipotekāro prasījumu šķirtu pārvaldīšanu no bankas pārējiem aktīviem.

Latvijas Banka par šiem 4 nosacījumiem sniegs savu atzinumu Vērtspapīru tirgus komisijai, kura savukārt dos atļauju ķīlu zīmju emisijai.

Hipotekāro aizdevumu modelis ir šāds. Persona (kredīta ņēmējs) bankā ņem kredītu, kā nodrošinājumu ieķīlājot savu nekustamo īpašumu. Šie hipotekārie kredīti kalpo par segumu ķīlu zīmēm. Apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm pēc to kopējās nominālvērtības vienmēr ir jābūt segtām ar tāda apjoma hipotekārajiem aizdevumiem. Ķīlu zīmju segumā hipotēkas var aizvietot ar aizstājējsegumu, kas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtības kopsummas kopā ar procentu izdevumiem. Par aizstājējsegumu var būt Latvijas valsts vai tās garantēti likvīdi vērtspapīri.

Investoru aizsardzībai kalpo ķīlu zīmju reģistrs, kuram jāapliecina ķīlu zīmju segums jebkurā to apgrozības brīdī. Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautie hipotekārie aizdevumi un aizstājējsegums bankai ir jāpārvalda šķirti no pārējiem aktīviem saskaņā ar bankas padomē apstiprinātu kārtību. Savukārt ķīlu zīmju segumu atļauts izmantot tikai to saistību izpildei, kuras rodas uz ķīlu zīmju emisijas pamata, un šī norma pilnīgi aizsargā ķīlu zīmju valdītāju jeb investoru bankas likvidācijas un bankrota gadījumos. Tādējādi ķīlu zīmju reģistrs kļūst par pamatu emitenta ilgtermiņa saistību likviditātes novērtējumam un visas sistēmas drošības kontrolei.

Noteikumi regulē arī vairākus hipotekāro aizdevumu ņemšanas nosacījumus. Aizdevums nedrīkst pārsniegt 60 procentus no tā nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Šāda 60 procentu norma ir vēsturiski pārbaudīta daudzu valstu praksē, arī pirmskara Latvijā. Lielāka norma neaktīva nekustamā īpašuma tirgus apstākļos var radīt īpašniekam motīvus ieķīlātā īpašuma zaudēšanai un tā apdraudēt sistēmas stabilitāti, bet zemāka norma pārmērīgi ierobežos projektu finansēšanas iespējas. Tiek reglamentēts nekustamā īpašuma tirgus vērtības jēdziens, kas ir aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas. Definīcija pamatojas uz Starptautiskās īpašuma vērtēšanas standartu komisijas Starptautiskajiem vērtēšanas standartiem. Nekustamā īpašuma novērtējums jāveic licencētiem speciālistiem.

Svarīga ir arī norma, kura nosaka, ka par hipotekārā aizdevuma nodrošinājumu atļauts izmantot tikai tādu nekustamo īpašumu, kas nav iepriekš apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem. Hipotekārā aizdevuma ņēmējam jānodrošina ieķīlātā īpašuma apdrošinājums, bez rakstiskas bankas piekrišanas nedrīkst veikt darbības, kas samazina ieķīlātā īpašuma tirgus vērtību, piemēram, to atsavinot, kaut ko nojaucot vai pārbūvējot.

Kā pēdējie tiek reglamentēti uzraudzības jautājumi, kuros vislielākā loma ir Vērtspapīru tirgus komisijai sadarbībā ar Latvijas Banku. Tiek noteikts, ka bankai, kura emitē ķīlu zīmes, ir jā-sniedz Vērtspapīru tirgus komisijai ziņas, kas raksturo ķīlu zīmju segumu.

Uzraudzības un kontroles sistēmas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt vispārējo banku uzraudzību, kas saistīta ar Kredītiestāžu likuma normām un tajās noteiktajiem Latvijas Bankas pienākumiem un tiesībām, speciālo uzraudzību saistot ar naudas plūsmām tikai hipotekārajos darījumos, nodrošinot aktīvo un pasīvo darījumu apjoma atbilstību;

2) nepieļaut, ka apgrozībā varētu nonākt vai atrasties ķīlu zīmes bez likumā noteiktā seguma. Šo procesu kontrolei izmantojami ķīlu zīmju seguma reģistra dati;

3) reālas ķīlas vērtības novērtēšanas procedūras kontrole;

4) ķīlu zīmju emisijas uzraudzības kontrole, ko veic Vērtspapīru tirgus komisija.

Refinansēšanas fonda

būtība

"Noteikumos par hipotekārajām ķīlu zīmēm" paredzēts, ka valdība, piesaistot ārvalstu finansu institūciju un Latvijas komercbanku līdzekļus, izveido specializēto hipotekāro darījumu finansēšanas institūciju — Refinansēšanas fondu (akciju sabiedrību ar valsts līdzdalību, divus gadus saglabājot savā īpašumā akciju kontrolpaketi). Fonda kapitāls būs vismaz 10 miljoni latu.

Refinansēšanas fonds būs institūcija, kura, piesaistot ilgtermiņa resursus par zemām cenām, emitēs hipotekārās ķīlu zīmes, tā iegūstot nepieciešamos ilgtermiņa līdzekļus hipotekāro aizdevumu kreditēšanai. Paužot atbalstu hipotekārās kreditēšanas veidošanai Latvijā, Pasaules banka un Dānijas valdība ir gatavas finansiāli piedalīties šāda fonda veidošanā.

Šāds modelis sistēmas attīstības sākumā atrisinātu ilgtermiņa resursu problēmu, līdz kapitāla tirgus būs pilnīgi attīstījies un spējīgs nodrošināt pietiekošus resursus pieprasījuma pēc hipotekāriem kredītiem apmierināšanai, jo, ņemot vērā pašreiz pieejamos kapitāla tirgus resursus, atsevišķas komercbankas nevar nodrošināt šādu lētu finansu resursu piesaistīšanu. Cenas būtu augstākas arī investoru pieredzes un līdz ar to uzticības šādiem vērtspapīriem trūkuma dēļ.

Fondam varētu izveidoties pietiekoši liela drošība, lai tas varētu piesaistīt ilgtermiņa resursus par zemām cenām. Šī Refinansēšanas fonda drošība tiktu garantēja ar stingras fonda darbības un hipotekāro ķīlu zīmju sedzošo kredītu regulēšanas palīdzību, nodrošinot kredītu viendabību un caurskatāmību. Papildus tam tiktu pilnīgi nodrošinātas investoru tiesības. Fonds piesaistītu resursus no investoriem, kas būtu ieinteresēti turēt vērtspapīrus vietējā valūtā (pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas).

Refinansēšanas fonds pats ar hipotekāro kredītu izsniegšanu nenodarbosies, toties komercbankas varēs izvēlēties finansēt hipotekāro darbību no saviem resursiem (kredītlīnijas, depozīti, pašu kapitāls) vai refinansēt to no Refinansēšanas fonda līdzekļiem. Līdz ar to fonds darbojas kā starpnieks — apvieno hipotekāros kredītus no vairākām bankām, emitē ķīlu zīmes, nodrošinot bankām resursus tālāko aizdevumu izsniegšanai.

Tiek plānots, ka Refinansēšanas fonds būs liels solis uz priekšu to pakalpojumu klāstā, ko piedāvā finansu sektors, t.i., ilgtermiņa hipotekārais finansējums privātpersonām ar vidēja līmeņa ienākumiem. Refinansēšanas fonds tiek dibināts kā akciju sabiedrība, tās akcionāri būs Latvijas un starptautiskās finansu institūcijas, tā apmaksātais kapitāla lielums atbildīs ES prasībām. Tas piederēs privātstruktūrām, lai ļautu piedalīties ar savu kapitālu arī attiecīgām starptautiskām finansu institūcijām, un netiks veidots kā monopols. Ķīlu zīmes tiks nodrošinātas ar fonda aktīviem.

Tiek sagatavots līguma projekts starp LR Finansu ministriju un Dānijas Ekonomisko attiecību ministriju par tehniskās palīdzības projektu hipotekārās kredītsistēmas izveidošanai Latvijā, kurš ietver sevī visa veida tehnisko palīdzību, kas saistīta ar Refinansēšanas fonda un tajā iesaistīto komercbanku ieteikumiem menedžmentam, banku ierēdņu un valsts institūciju darbinieku apmācību, konsultācijām, izglītību, studiju apmaiņas programmām, lai uzlabotu to spējas ieviest un vadīt hipotekārās kreditēšanas sistēmu.

Fiskālās politikas izmantošana

hipotekārās kredītsistēmas

attīstības veicināšanai

1998. gada 24. martā valdība akceptēja Finansu ministrijas izstrādātos konceptuālos priekšlikumus fiskālās politikas izmantošanai hipotekārās kredītsistēmas attīstības, kā arī mājokļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un siltināšanas darbu veicināšanai.

Izstrādājot šos priekšlikumus, tika ņemti vērā šādi faktori:

1) tā kā Latvijai ir stingras starptautiskas saistības valsts atbalsta uzņēmējdarbībai ierobežošanas jomā, kuras ir iestrādātas Ministru kabineta noteikumos "Par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli", atbalsts pēc iespējas ir jāsniedz iedzīvotājiem, kas būvē, pērk, remontē mājokļus, nevis hipotekāro kredītu aizdevējiem,

2) vairāku fiskālās politikas instrumentu izmantošana valstij izmaksātu pārāk dārgi un būtu grūti administrējama,

3) no valsts budžeta nepieciešami papildu līdzekļi par nesaņemto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu summu, kompensējot pašvaldību budžetiem ieņēmumu samazinājumu,

4) valsts budžetā radīsies papildu izdevumi saistībā ar administrēšanas izmaksām.

Līdz ar to konceptuāli tika nolemts — ar mērķi stimulēt tieši hipotekāro kredītu ņemšanu mājokļu būvniecībai, iegādei un remontam izstrādāt noteikumus, kas dotu tiesības fiziskajām personām, kas izmanto hipotekāros kredītus, samazināt ar ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par hipotekāro kredītu procentu maksājumu summu.

Tika nolemts veikt pakāpenisku pāreju, lai ar laiku visām fiziskajām personām, kuras saistītas ar mājokļu būvniecību, iegādi un remontu, būtu tiesības samazināt ar ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Šādi noteikumi iestrādājami likuma "Par ienākuma nodokli" projektā.

Šo noteikumu mērķis ir vairāk ieinteresēt iedzīvotājus savu dzīves apstākļu uzlabošanā — gan tos, kas veic šos darbus par saviem ietaupījumiem, gan tos, kuri izmanto hipotekāros kredītus.

Hipotekārā tirgus

izpētes projekts

Kā zināms, no 1998. gada 1. aprīļa līdz 7. maijam Latvijā trīs komercbankas — Latvijas Hipotēku un zemes banka, Unibanka un Rīgas komercbanka — piedalās Pasaules bankas finansētajā hipotekārā tirgus izpētes projektā. Projektu organizē auditfirma "Deloitte & Touche" un vada Pasaules bankas/Finansu ministrijas Tehniskā vienība. Līdzekļi 300 000 latu apmērā šī projekta realizācijai piešķirti no Pasaules bankas kredītlīnijas atmaksātās naudas.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot faktisko hipotekāro kredītu pieprasījuma apjomu, potenciālo klientu skaitu, kuri gribētu izmantot iespēju iegūt hipotekāro kredītu dzīvojamo platību atjaunošanai vai iegādei. Jāatzīmē, ka mērķa grupa šajā izpētes projektā ir ģimenes ar vidējo ienākumu 300 līdz 700 latu mēnesī. Būtiski ir noteikt, cik lielā mērā šī mērķa grupa ir gatava paaugstināt savu dzīves līmeni, uzlabojot mājokļa apstākļus.

Šā projekta realizācijai piešķirto naudu minētās bankas var izmantot tikai divu veidu kredītos — nekustamā īpašuma iegādei un remontam. Kredīta procenta likme ir 10 procentu gadā, un tie izsniedzami tikai fiziskām personām, kuru tīrie ienākumi mēnesī ir 300 — 700 latu (vienam vai kopā ar laulāto). Pētījuma organizētāji vienam aizņēmējam noteikuši šādas maksimālās robežas: nekustamā īpašuma remontam 4000 latu līdz 7 gadiem un nekustamā īpašuma iegādei 12 000 latu līdz 12 gadiem. Par aizdevuma ķīlu kalpo jebkurš zemesgrāmatā reģistrēts klienta nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma iegādei kredīts var tikt izsniegts ne vairāk kā 60 procentu apmērā no īpašuma tirgus vērtības, remontiem — ne vairāk kā 50 procentu apmērā no īpašuma vērtības.

Noteiktā kredīta likme — 10 procenti attiecībā pret šodienas Latvijas finansu tirgū esošajām ir pievilcīga, un domājams, ka šo ekskluzīvo piedāvājumu vajadzētu izmantot un daudzi to arī izmantos.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"