Pagarināti nodokļu parādu nomaksas termiņi

1998.gada 30.aprīlī notika kārtējā Nodokļu parādu nomaksas termiņa pagarināšanas komisijas sēde. Komisija nolēma:

— SIA "Betonbloks" pagarināt no Ventspils 7.dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas pārņemtā sociālā nodokļa pamatparāda nomaksu uz laiku līdz 3 gadiem, 100% apmērā samazinot nokavējuma naudu (pārējo nodokļu parādu nomaksas termiņš jau pagarināts 1996.gadā uz laiku līdz 3 gadiem);

— SIA "Krimūnas" pagarināt pirms Dobeles augļkopības izmēģinājumu saimniecības privatizācijas izveidojušās sociālā nodokļa pamatparāda nomaksu līdz 3 gadiem, 100% apmērā samazinot nokavējuma naudu. Pēc privatizācijas izveidojusies sociālā nodokļa pamatparāda nomaksa pagarināta uz laiku līdz 1 gadam, 50% apmērā samazinot nokavējuma naudu;

— VRA "Latvijas karte" pagarināt sociālā nodokļa pamatparāda nomaksu uz laiku līdz 1 gadam, 50% apmērā samazinot nokavējuma naudu;

— SIA "Seces kūdra" pagarināt sociālā nodokļa pamatparāda nomaksu uz laiku līdz 1 gadam, 50% apmērā samazinot nokavējuma naudu (vienlaikus izteikts brīdinājums, ka saistību raksta neizpildes gadījumā būs jāsamaksā gan pamatparāds, gan arī pilnā apmērā tiks atjaunota nokavējuma nauda);

— Jēkabpils rajona lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un realizācijas kopdarbības sabiedrībai "Poceri" pagarināt pievienotās vērtības un sociālā nodokļa pamatparāda nomaksu uz laiku līdz 1 gadam, 50% apmērā samazinot nokavējuma naudu;

— a/s "Vidzemes labība" pagarināt pievienotās vērtības nodokļa pamatparāda nomaksu uz laiku līdz 1 gadam, 50% apmērā samazinot nokavējumu naudu;

— uzņēmumam "Jesena porcelāns" izteikts brīdinājums, ka gadījumā, ja arī turpmāk netiks pildīts saistību raksts, tiks atcelts nodokļu pamatparāda nomaksas termiņa pagarinājums, gan arī pilnā apmērā tiks atjaunota nokavējuma naudas nomaksa.

FM informācija

Valsts

nekustamā īpašuma aģentūrā

29.aprīlī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) preses konferencē informēja par apstiprināto gada pārskatu. Aģentūras ģenerāldirektors Jānis Motte pastāstīja, ka gada pārskatu pārbaudījusi un savu atzinumu devusi zvērināta revidente Ģertrūde Deniņa. Tas ir visnotaļ pozitīvs: finansu pārskats, bilance un citi rādītāji atbilst visām likumā paredzētajām prasībām. Iebildumu par gada pārskatu nebija arī VNĪA padomei un pilnsapulcei. VNĪA 1997.gadu beidza veiksmīgi. Kopējais gada apgrozījums pērn bija 4 132 000 latu. Aģentūras tīrā peļņa - 134 000 latu. Visi līdzekļi, ko iegūst VNĪA, tiek nevis iemaksāti valsts budžetā, kā to dara budžeta iestādes, bet gan izlietoti nekustamā īpašuma sakārtošanai un remontēšanai.

Aģentūra 1997.gadā pārņēma 150, bet citiem valdītājiem nodeva 132 nekustamā īpašuma objektus; uz valsts vārda zemesgrāmatā reģistrēti 449 īpašumi. Noslēgti vairāk nekā 600 dažādu līgumu par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Kā uzsvēra J.Motte, tas ir daudz - vairāki līgumi dienā.

VNĪA 1997. gadā īstenoja valdības politiku valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā: pārdoti 34 objekti, un valsts kasē nonākuši apmēram 2 miljoni latu.

1997.gadā ar VNĪA līdzdalību tika sagatavoti un Ministru kabinetā nekustamā īpašuma jautājumos pieņemti 107, bet Finansu ministrijā – 206 rīkojumi.

Valsts nekustamā īpašuma atjaunošanai un remontam VNĪA 1997.gadā izlietojusi vairāk nekā 1,5 miljonus latu.

Kā tiks izmantota VNĪA gūtā peļņa? Aģentūra iesaistījusies LNT rīkotajā Ziemassvētku labdarības akcijā par bērnu klīniskās slimnīcas atbalsta fonda izveidošanu. Paredzēts izremontēt šīs slimnīcas bioķīmiskās laboratorijas korpusu, lai uzstādītu modernu analīžu veikšanas aparatūru. Remonta tāmes vērtība pārsniedz 50 000 latu.

Nozīmīgs veikums 1997.gadā bija SIA "Mežotnes pils" izveidošana. Tās kontrolpaketes turētājs (60 %) ir VNĪA. Jaunizveidotā sabiedrība veiksmīgi apsaimnieko Mežotnes pils kompleksu. Līdzīgas ieceres saistās ar valstij piederošo īpašumu – Igates pili Limbažu rajona Vidrižu pagastā. Valdē nolemts veidot SIA "Igates pils", kurā VNĪA piederēs 90 procentu kapitāla. Galvenais mērķis ir sakopt un uzturēt šos īpašumus.

Turpinoties nekustamo īpašumu denacionalizācijas un privatizācijas procesam, šo īpašumu skaits arvien samazinās. VNĪA ģenerāldirektors paredzēja, ka pēc 2 - 3 gadiem aģentūras pārziņā būs vairs tikai apmēram 100 nekustamā īpašuma objektu, kas nepakļausies privatizācijas un denacionalizācijas likumiem un kurus nebūs paredzēts pārdot. Tie paliks kā valsts nekustamā īpašuma garants, naudas stabilitātes garants. Tie būs nami, kuriem ir administratīvo ēku statuss, kā arī zemes gabali valstij stratēģiski svarīgās vietās.

Atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" VNĪA, pildot MK rīkojumus, veic arī valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Pagājušajā gadā valsts budžetā tādējādi ieskaitīti 1,7 miljoni latu. Atbilstoši valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas politikai tiek pārdotas tās ēkas, kas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un kuru remontam nepieciešami lieli līdzekļi. Ņemot vērā, ka ar nomas līgumiem privāto kapitālu šīm ēkām piesaistīt ir grūti, tās tiek pārdotas izsolēs.

Kā uzsvēra J.Motte, joprojām nav atrisināts valsts un privātpersonu kopīpašumā esošo ēku jautājums. Dzīvojamās mājās esošos dzīvokļus varētu privatizēt, ja šos īpašumus būtu iespējams sadalīt reālajās daļās. Taču daudzos gadījumos kopīpašnieki nepiekrīt reālai sadalei dzīvokļu īpašumos, izmantojot Civillikumā paredzētās pirmpirkuma tiesības, un tādējādi veidojas "apburtais loks" un māju sadale reālās daļās nenotiek, bet valsts daļas atsavināšanu dzīvojamās mājās neatļauj likums.

Ināra Zalcmane

Vērtspapīru tirgus komisijā

Iesniegtie dokumenti

1998.gada 29.aprīlī akciju sabiedrība "Strenču mežrūpniecības saimniecība" iesniedza izskatīšanai Vērtspapīru tirgus komisijā dokumentus vērtspapīru reģistrācijai un atļaujas saņemšanai to laišanai publiskajā apgrozībā. Publiskajā apgrozībā paredzēts laist 522 850 gab. parasto akciju ar balsstiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība — Ls 1.

Seminārs

Vērtspapīru tirgus komisija sadarbībā ar "Barents Group LLC" organizē semināru sēriju "Starptautiskie grāmatvedības standarti". Pirmais seminārs notika 1998.gada 20.aprīlī Finansu ministrijā. Semināru sērija paredzēta Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Vērtspapīru tirgus komisijas un Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas speciālistiem.

Vērtspapīru tirgus komisijas informācija

Apturēta uzņēmumu

akciju kotācija

Rīgas Fondu biržas valde, izskatot emitentu iesniegtos finansu pārskatus par 1997. gadu un 1998. gada pirmo ceturksni, nolēma:

— ņemot vērā a/s "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" sniegtos paskaidrojumus, pagarināt 1998. gada pirmā ceturkšņa finansu pārskata iesniegšanas termiņu līdz šā gada 13. maijam;

— ņemot vērā a/s "Brasa" sniegtos paskaidrojumus, pagarināt 1997. gada finansu pārskata iesniegšanas termiņu līdz šā gada 13. maijam;

— apturēt a/s "Būvmehanizācija", "Grobiņa", "Madona AB", "Ogre", "Poligrāfists" un "Tukuma MRS" akciju kotēšanu no šā gada 6. maija līdz 1997. gada finansu pārskatu iesniegšanai;

— apturēt a/s "Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca" akciju kotēšanu otrajā sarakstā no šā gada 6. maija sakarā ar uzņēmuma negatīvo pašu kapitālu.

No 11. maija kotējas

Rīgas Fondu biržā

Rīgas Fondu biržas valde nolēma 11. maijā uzsākt a/s "Latvijas Jūras medicīnas centrs" 798 800 akciju kotēšanu otrajā sarakstā un a/s "Kokneses MRS" 157 400 akciju kotēšanu brīvajā sarakstā.

Pēc finansu pārskatu par 1997. gadu saņemšanas Rīgas Fondu biržas valde 7. maijā nolēma no šā ģada 8. maija atjaunot a/s "Paraugtipogrāfija", "Saldus naftas bāze" un "Sauriešu būvmateriālu kombināts" akciju kotēšanu.

Rīgas Fondu biržas informācija

Starptautisko organizāciju

uzmanība pievērsta

privatizācijai

Vakar PA ģenerāldirektors Jānis Naglis tikās ar Eiropas Komisijas III ģenerāldirektorāta pārstāvjiem Magnusu Lemmelu (Magnus Lemmel), Deividu Vaitu (David White) un Florencu Lū (Florence Liou). J.Naglis iepazīstināja viesus ar privatizācijas metodēm un gaitu Latvijā. EK pārstāvji interesējās par infrastruktūras uzņēmumu privatizāciju, problēmām, kuras radušās privatizācijas procesa gaitā, iespējamo privatizācijas procesa noslēguma termiņu, kā arī par vispārējo valdības politiku rūpniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs un PA lomu šo politiku īstenošanā. Viesus arī interesēja pašreizējā situācija ap lielo valsts uzņēmumu privatizāciju.

J.Naglis pateicās par ES valstu sniegto palīdzību privatizācijā un izteica cerību, ka pašreizējās izmaiņas valdībā varētu pozitīvi ietekmēt privatizācijas procesa gaitu, par ko arī liecina pirmdien Ministru kabineta Komitejā pieņemtais lēmums par a/s "Lattelekom" valsts kapitāla daļas nodošanu privatizācijai. J.Naglis arī uzsvēra nepieciešamību mēģināt panākt iesaldēto privatizācijas projektu atsākšanu, kas atbilstu Latvijas valdības un politiķu deklarētajiem mērķiem un solījumiem virzībā uz ES, veicot plašu izskaidrošanas darbu visdažādākajās auditorijās, kā arī izmantojot jau esošus pasaulē atzītu privatizācijas ekspertu slēdzienus.

EK pārstāvju vizītes mērķis ir izvērtēt Latvijas gatavību dalībai ES tautsaimniecības jomā, kā arī ES un Latvijas ekonomisko saikņu stiprināšana un nepieciešamās ES palīdzības sniegšana.

PA ir saņēmusi arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas atzinumu (Aide Memorie) par Latvijas valdības Ekonomiskās politikas memoranda izpildi. Atzinumā SVF norāda, ka pašreizējā strukturālo reformu bremzēšana, arī lielo uzņēmumu ("Latvijas gāze", "Latvenergo", "Latvijas kuģniecība") privatizācijas atlikšana, var iedragāt investoru uzticību Latvijai un tādējādi samazināt ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanu Latvijā. Ja šī tendence turpmākajos mēnešos turpināsies, tad kopā ar citiem riska faktoriem sagaidāms tālāks Latvijas tekošā konta deficīta pieaugums. SVF atzinumā aicina Latvijas valdību spert konkrētus soļus, kas apliecinātu gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem valdības apņemšanos turpināt strukturālās reformas: līdz 1998. gada jūlijam ir jāpaziņo konkrēts "Latvenergo" privatizācijas modelis, jāpārdod vismaz 20% "Latvijas kuģniecības" akciju, jāatceļ aizliegums pieņemt lēmumus "Latvenergo" privatizācijas jautājumā, PA padomei jāatceļ lēmums par 51% "Latvijas gāzes" akciju saglabāšanu valsts īpašumā.

Komentējot SVF atzinumu, PA ģenerāldirektors J.Naglis norādīja, ka politiķiem būtu jāapzinās, ka lielo uzņēmumu privatizācija nav Privatizācijas aģentūras vai valdības iegriba, bet tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas augšupeju. Pēdējais Saeimas lēmums "Latvenergo" privatizācijas sakarā diemžēl apliecina, ka dažiem pozīcijas deputātiem pat nav saistoši valdošo partiju koalīcijas pieņemtie lēmumi, nerunājot nemaz par valdības saistībām pret starptautiskajām organizācijām.

LPA informācija