• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojums Nr. 693 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 55.0. versija)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.11.2020., Nr. 229 https://www.vestnesis.lv/op/2020/229.28

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 694

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra rīkojumā Nr. 769 "Par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017.–2021. gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadalījumu"

Vēl šajā numurā

26.11.2020., Nr. 229

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 693

Pieņemts: 24.11.2020.

OP numurs: 2020/229.28

2020/229.28
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 21 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 693

Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 73 23. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 55.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 55.0. versijā projekta "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība (2. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2 000 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Zemkopības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Zemkopības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 84 000 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 42 000 euro segt no Zemkopības ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana";

5.2. 42 000 euro Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2020. gada 24. novembra
rīkojumu Nr. 693)

Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība (2. kārta)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība (2. kārta)" (turpmāk – projekts) ir vērsts uz zemkopības nozares iestāžu darbības efektivitātes palielināšanu, pilnveidojot iestāžu pamatdarbības un starpiestāžu procesus, papildinot centralizētās zemkopības nozares koplietošanas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformu ar vienotu risku analīzes risinājumu un nozares datu analīzes risinājumu, veidojot koplietošanas funkcionalitāti, kā arī izveidojot jaunus e-pakalpojumus. Projekts ir tiešs 1. kārtas projekta turpinājums un paredz zemkopības nozares iestāžu darbības efektivitātes palielināšanu, tai skaitā:

1) pilnveidot datu ieguvi un apstrādi zemkopības nozares politikas plānošanas un uzraudzības procesā;

2) ieviest vienotu zemkopības nozares klientu risku analīzi un plānošanu;

3) pilnveidot iestāžu pakalpojumu nodrošināšanas procesus;

4) samazināt administratīvo slogu zemkopības nozares pakalpojumu sniegšanas un inspekciju ietvaros;

5) pilnveidot lauksaimniecības zemes izmantošanas un bioloģiskās lauksaimniecības uzskaiti.

Projekta mērķi

1. Vienotas risku analīzes un pārvaldības sistēmas ieviešana zemkopības nozarē, izveidojot vienotu informācijas tehnoloģiju risinājumu zemkopības nozares klientu risku reitinga uzturēšanai, risku analīzei un to mazināšanas procesu plānošanai (M1).

Lai sasniegtu mērķi, plānots zemkopības nozares iestāžu un starpiestāžu procesos ieviest nozares klientu risku analīzi un pārvaldību, izstrādājot vienotas risku analīzes un pārvaldības sistēmas risinājumu un veicot atbilstošu iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmu pilnveidi.

2. Zemkopības nozares elektronisko pakalpojumu attīstība, pakalpojumu nodrošināšanas procesu pilnveide un jaunu pieprasītu pakalpojumu elektronizēšana (jauni e-pakalpojumi) (M2).

Lai sasniegtu mērķi, plānots izstrādāt zemkopības nozares centralizētos koplietošanas risinājumus un iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmu papildinājumus, veikt pakalpojumu elektronizāciju, izveidojot trīs jaunus e-pakalpojumus.

3. Zemkopības nozares datu semantiskās savietojamības uzlabošana. Plašāks pielietojums nozares datu atkalizmantošanai. Darbinieku patērētā laika samazināšana, elektronizējot starpiestāžu datu apmaiņu un nozares politikas datu apkopošanas un analīzes procesus (M3).

Lai sasniegtu mērķi, plānots izstrādāt zemkopības nozares centralizētos koplietošanas risinājumus un iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmu papildinājumus un uzlabot semantisko savietojamību, lai pilnveidotu datu nodošanu ārējām sistēmām, nodrošinātu datu apkopošanas un analīzes iespējas nozares politikas plānošanas procesos.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.
p.k.
Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām
1. Nozares datu analīzei patērētā laika resursa ietaupījums Zemkopības ministrijā (turpmāk – ZM) % 0 30 70
2 Risku analīzei patērētā laika samazinājums % 0 20 50
3. Risku analīzes rezultātā samazināts inspekciju skaits zemāka riska objektos % 0 5 10
4. Laika ietaupījums, automatizēti sagatavojot nozares iestāžu datus (statistikai, Eiropas Savienībai u. c.) % 0 50 95
5. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras traktortehnikas reģistrācijas darbībām patērētā laika samazinājums % 0 10 20
6. Bioloģisko saimniecību sertifikācijai un uzraudzībai patērētā laika ietaupījums % 0 60 60
7. Elektroniskā kanāla izmantošanas īpatsvars Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) elektronizētajiem pakalpojumiem % 0 70 90
8. VAAD Latvijas augšņu monitoringa veikšanai un uzturēšanai nepieciešamā laika ietaupījums % 0 20 20

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.
p.k.
Iznākuma rādītājs Mērvienība Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1. Pilnveidoti nozares darbības procesi, kuru ietvaros pilnībā tiek veikta elektroniska informācijas apstrāde skaits 10
2. Izveidoti pilnībā elektronizēti pakalpojumi skaits 3
3. Zemkopības nozares centralizētas platformas pilnveidošanas rezultātā izveidotā koplietošanas funkcionalitāte skaits 2
4. Atvērto datu kopas skaits 7

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 2 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 24 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekts ir saistīts ar 2007.–2013. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros ZM īstenotajiem projektiem – "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētas pakalpojumu sistēmas izveide" (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/014) un "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izveide" (3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/014). Īstenojot minētos projektus, tika izveidota vienota zemkopības nozares informācijas sistēma, kuras mērķis bija nodrošināt pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas pārvaldību zemkopības nozarē. Plānotā projekta ietvaros tiks attīstīti iepriekšējā perioda (2007.–2013. g.) rezultāti.

Projekts saistīts ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" 1. kārtas projektu "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu IKT attīstība". Minētā projekta īstenošana turpinās, un tā ietvaros tiek izveidota centralizēta informācijas koplietošanas virtualizācijas platforma, pilnveidoti 32 nozares darbības procesi, 17 pakalpojumi un četri IKT koplietošanas pakalpojumi, kā arī izstrādāta nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūra.

Projekta ieguvumi analizēti, veicot aprēķinus par laikposmu no 2023. gada līdz 2030. gadam un analizējot šādas ieguvumu kategorijas:

1) laika ietaupījums ZM, ieviešot risinājumus nozares datu apkopošanai, analīzei un sniegšanai Eiropas Savienībai;

2) veicamo inspekciju kopējā skaita samazinājums, ieviešot risku analīzes risinājumus (izmaksu ietaupījums);

3) administratīvā sloga samazinājums, palielinoties sniegto e-pakalpojumu īpatsvaram;

4) laika ietaupījums zemkopības nozares iestādēm datu sagatavošanā un iesniegšanā ZM;

5) laika ietaupījums Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai saistībā ar traktortehnikas iegādes procesa ilguma samazinājumu;

6) laika ietaupījums Lauksaimniecības datu centram, veicot bioloģisko saimniecību sertifikāciju un uzraudzību, ieviešot risinājumu bioloģisko saimniecību sertifikācijas un uzraudzības procesa nodrošinājumam;

7) laika ietaupījums augšņu monitoringa plānošanā un rezultātu apkopošanā VAAD, ieviešot risinājumu Augšņu monitoringa procesa nodrošināšanai;

8) patērētā laika samazinājums ZM nozares iestādēs klientu risku analīzei, ieviešot vienotu risku analīzes risinājumu.

Projekta finanšu ieguvumi projekta pārskata periodā līdz 2030. gadam sasniegs 1,9 milj. euro (diskontētā vērtība).

Projekta īstenošanas rezultātā darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot ar viņu darbu saistīto pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitātes palielināšanai, tāpēc projekta rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietu skaitu.

Projekta īstenošana veidos arī sociālekonomiskos ieguvumus. Projekta ietvaros tiks elektronizēti trīs zemkopības iestāžu pakalpojumi. Tiek prognozēts, ka sniegto e-pakalpojumu īpatsvars palielināsies par 3,5 % sešu gadu laikā, sasniedzot 52,5 %, tādējādi pozitīvi ietekmējot administratīvā sloga samazinājumu par 4 milj. euro projekta pārskata periodā, tas ir, līdz 2030. gadam.

Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā kopējie finanšu un sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs aptuveni 6 milj. euro (diskontētā vērtība). Ieguvumu kopsumma pārsniedz projekta investīcijas, un tas liecina par projekta augstu pievienoto vērtību un īstenošanas lietderīgumu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!