• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojums Nr. 696 "Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2020., Nr. 231 https://www.vestnesis.lv/op/2020/231.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 76

Ministru kabineta ārkārtas sēdes attālinātā veidā protokols

Vēl šajā numurā

30.11.2020., Nr. 231

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 696

Pieņemts: 24.11.2020.

OP numurs: 2020/231.3

2020/231.3
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 696

Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 73 34. §)

Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

1. Atbalstīt Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt, ka par pamatnostādņu izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

3.1. līdz 2025. gada 30. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu;

3.2. līdz 2032. gada 30. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu.

4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu 2020. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

(Ministru kabineta
2020. gada 24. novembra
rīkojums Nr. 696)

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam

Saturs

Kopsavilkums

Saīsinājumi

1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums

1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi

1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos

1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem

1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums

1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai

1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

1.4.3. Normatīvais regulējums

1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība

1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija

1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos

1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija

1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē

2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai

4. Teritoriālā perspektīva

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pielikums Nr. 1: Situācijas apraksts

Pielikums Nr. 2: Kūdras atradnes un dabas aizsardzības teritorijas

Pielikums Nr. 3: Vēsturiskās kūdras ieguves vietas

Pielikums Nr. 4: Latvijas apstākļos piemērotie kūdrāju rekultivācijas veidi

Kopsavilkums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam izstrādātas atbilstoši:

- Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") noteiktajam B2. rīcības virziena B2.1. pasākumam "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi";

- Valdības rīcības plānam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"), kurā paustas šādas apņemšanās: "039. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti", "062. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai1" un "065. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.", kā arī "081. Atbalstīsim vietējo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos";

- Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2016. gada 13. oktobra vēstulei Nr. 142.9/17-21-12/16, kurā tika lūgts sagatavot kūdras nozares attīstības stratēģiju;

- Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2016. gada 19. oktobra vēstulei Nr. 142.9/8-16-12/16.

Kūdras atradnes Latvijas teritorijā aizņem ap 10 % – 15 % no valsts platības – ap 6782 km2 līdz 9700 km2 2. Resurss ir nozīmīgs valsts attīstībai, kura ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.

Purviem jeb kūdrājiem ir būtiska loma tautsaimniecībā, kā arī tie nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, pārtikā lietojamās dabas veltes, atpūtas un rekreācijas iespējas, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, dzīvesvietu putniem, kā arī uzglabā lielus oglekļa krājumus.

Galvenās problēmas kūdras nozarē Latvijā, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku, ir aizsargājamo (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu) un kūdras ieguvei atvēlamo platību noteikšana, resursa tautsaimnieciskās lomas aktualizācija, kūdras izmantošanas ietekmes uz klimata pārmaiņām novērtējums, ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamība, terminoloģija, pieejamo datu atšķirības dažādos datu avotos, senāk kūdras ieguvei izmantoto un nerekultivēto platību efektīva apsaimniekošana, kā arī speciālistu trūkums kūdras nozarē.

Lai nodrošinātu kūdras nozares ilgtspējīgu attīstību, identificēti galvenie rīcības virzieni:

- veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā;

- pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti;

- pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.

Rīcības virzienu sasniegšanai noteiktas konkrētas veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās iestādes.

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam vispusīgi aptver kūdras izmantošanu un var kļūt par pamatu kūdrāju izmantošanas plānošanai ilgtermiņā. Šis ir ilgtspējīgas attīstības politikas dokuments, kurā tiek noteikti tālākās rīcības mērķi, kā arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai. Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē resursu pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, kas saglabā to potenciālu īstenot vides, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, un kas nerada draudus citām ekosistēmām.

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam sagatavotas, lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistītās nozares, radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, nodrošinātu sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu.

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktā noteiktajā veidā – rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā.

Saīsinājumi

COP – Konvenciju pušu konference

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

DAP – Dabas aizsardzības pārvalde

Direktīva 2009/28/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK

DRN – Dabas resursu nodoklis

EK – Eiropas Komisija

EM – Ekonomikas ministrija

Enerģētikas pamatnostādnes – Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam

ES – Eiropas Savienība

ETS – Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas

FM – Finanšu ministrija

ĢIS – Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas

IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

INSPIRE – Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

ĪADT – Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Klimata pārmaiņu konvencija – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām

Klimatneitralitātes stratēģija – Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam

Kompensācijas mehānisms – Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju no kūdras ieguves un ieguves teritorijām kompensēšanai

KPSP – Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

Latvija 2030 – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Licence – Zemes dzīļu izmantošanas licence

LLU – Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LKA – Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija"

LM – Labklājības ministrija

LPSR – Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika

LU – Latvijas Universitāte

LVĢMC – Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

LZA – Latvijas Zinātņu akadēmija

NEKP – Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam

NĪVK IS – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma

Pamatnostādnes – Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam

Regula Nr. 2018/842 – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013

Saeima – Latvijas Republikas Saeima

SEG – Siltumnīcefekta gāzes

TPF – Taisnīgas pārkārtošanās fonds

UIN – Uzņēmumu ienākuma nodoklis

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VMD – Valsts meža dienests

VPP – Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam

VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Zemes pārskats – Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats

ZIZIMM – Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

ZIZIMM regula – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES

ZM – Zemkopības ministrija

1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums

1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi

Galvenie kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi ir sekojoši:

- novērtēt kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistīto nozaru, tautsaimniecības un sabiedrības intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijas vajadzības;

- radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai un prognozējamai resursu pieejamībai;

- nodrošināt sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu.

1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos

Atjaunotās Latvijas zemes dzīļu izmantošanas politikas izveide tika aizsākta 1995. gadā, Ministru kabinetam apstiprinot koncepciju "Latvijas zemes dzīles" (apstiprināts Ministru kabinetā 1995. gada 9. maijā). Šīs koncepcijas uzdevums bija noteikt Latvijas zemes dzīļu izmantošanas pamatnostādnes valsts nodrošināšanai ar reģionālai plānošanai un ekonomikas attīstībai nepieciešamo informāciju par zemes garozas uzbūvi, tās derīgajām, bīstamajām īpašībām un resursiem, kā arī iezīmēt ģeoloģisko darbu realizācijas pamatvirzienus.

Valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kā, piemēram, Latvija 2030 (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) zemes dzīļu izmantošanas jautājums skarts vispārīgi. Vairāk kontekstā ar dabas resursiem un to izmantošanas jautājumu, lai gan VARAM, sniedzot atzinumus par šo dokumentu projektiem, ir norādījusi uz šīs nozares nozīmību.

Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna.

Zemes dzīļu resursi ir pieminēti, bet Latvija 2030 nav analizēti zemes dzīļu izmantošanas jautājumi vai sniegtas norādes turpmākām rīcībām. Latvija 2030 saistībā ar attīstības virzieniem minēts: "dažādot lauku ekonomiku, attīstot lauku tūrismu, amatniecību, bioloģisko lauksaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi un būvmateriālu ražošanu, transporta un citu pakalpojumu uzņēmumu attīstību, klasteru veidošanos u.c.;", bet risinājumu sadaļā zemes dzīļu izmantošana vairs nav pieminēta. Latvija 2030 shēmā norādīts, ka kūdra ir uzskatāma par vienu no neatjaunojamiem dabas resursiem kopā ar naftu, oglēm, iežiem, minerāliem, dabas gāzi u.c.

Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (ar Saeimas deputātu priekšlikumiem apstiprināts Saeimā 2012. gada 20. decembrī) ievadā teikts, ka "Latvijas ekonomikas pamats ir efektīva, pārdomāta un koncentrēta resursu izmantošana, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valstī. Nozīmīgākie ir tie uzņēmumi (lielie, vidējie un mazie), kas rada produktus un pakalpojumus eksportam". Kūdras ieguves nozare tieši atbilst minētajam raksturojumam.

Zemes dzīļu izmantošana iekļauta 438. uzdevumā un paredz stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas.

VPP (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") paredzētas vairākas nozīmīgas reformas, tajā skaitā apņemšanās pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas juridisko ietvaru un stiprināt institucionālo kapacitāti, nodrošinot efektīvu zemes dzīļu aizsardzību un valsts pārvaldību. VPP noteikts politikas mērķis: "Nodrošināt sabiedrību ar mūsdienīgu, aktuālu informāciju par zemes dzīļu resursiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas tiek ņemta vērā attīstības plānošanā". Rīcības virziens mērķa sasniegšanai ir "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi". VPP paredz noteikt arī dabas aizsardzības mērķus visiem aizsargājamo biotopu veidiem, balstoties uz ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (biotopu kartēšana) rezultātiem. Šis uzdevums netieši var ietekmēt arī kūdras izmantošanas nozari, jo daži no aizsargājamo biotopu veidiem ir arī purvu biotopi. Tomēr, ne visi purvu veidi un ne visi potenciālie kūdras ieguves purvi atbilst aizsargājama biotopa pazīmēm. Taču, kamēr biotopu kartēšana nav noslēgusies un apkopoti pilnvērtīgi dati par visā valsts teritorijā sastopamajiem biotopiem un to kvalitāti, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips. VPP nosaka mērķi arī SEG emisiju samazināšanai un CO2 piesaistes nodrošināšanai no meža apsaimniekošanas, kā arī Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītās ietekmes mazināšanai. Kūdras ieguve un izmantošana enerģētikā rada SEG emisijas un tādējādi ir jāskata kontekstā arī ar SEG emisiju samazināšanas mērķiem.

Lai nodrošinātu reģionu kopīgas attīstības plānošanu, tai skaitā arī attiecībā uz dabas resursu izmantošanu, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions (Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešā daļa). Plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.–2020. gadam prioritātes "Zaļā Kurzeme 2020 – resursu efektivitāte un ilgtspēja" rīcības virziens "Eko-efektivitātes un zaļo inovāciju veicināšana" kā atbalstāmās darbības paredz esošo dabas resursu efektīvu izmantošanu, alternatīvo un atjaunīgo energoresursu izpēti un attīstību, pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem. Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmā minēts rīcības virziens "Atbalsts reģiona eksportspējīgo nozaru uzņēmumiem un klasteru izveide starptautiski konkurētspējīgās jomās". Viens no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas 2015. – 2020. gadam mērķiem ir "pilnveidot dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, vēršot uzmanību uz dabas resursu saglabāšanu un vides ilgtspējīgu apsaimniekošanu". Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.–2020. gadam minēts, ka ļoti vērtīgs dabas resurss Zemgales plānošanas reģionā ir ĪADT – 91 ĪADT ar kopējo platību 520,18 km2. Vides un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un attīstība – prioritāte paredz veicināt efektīvu reģiona vides un dabas resursu pārvaldību. Kā viens no rīcības virzieniem minēts "Saglabāt un atjaunot reģiona bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas". Latgales plānošanas reģiona attīstības programmā minēts, ka Latgales reģions ir bagāts ar dabas resursiem, tomēr to potenciāls zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ izmantots ar zemu pievienoto vērtību. "Latgale ID" apakšprogrammā "Sociālā uzņēmējdarbība" pie ieguvumiem minēts: "akumulētas zināšanas nozarēs, kuras uzskatāmas par perspektīvajām reģiona nozarēm, jo ir balstītas esošo uzņēmumu pieredzē, vietējos dabas resursos un lielākajā daļā reģiona iedzīvotāju prasmju". Starp galvenajām atziņām minēts, ka "Latgalei ir potenciāls stimulēt ekonomisko izaugsmi, ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz labvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, transporta koridori, salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas, neizmantotie cilvēku un dabas resursi, taču nepieciešama nozīmīga publiskā sektora rīcība produktīvo sektoru, īpaši tradicionālo augstas un vidējās pievienotās vērtības apstrādes rūpniecības sektoru atbalstīšanā".

2016. gada 8. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu3 apstiprināta Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru piesaistei. Veicot grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm", tajos paredzēts iestrādāt mehānismu, lai nodrošinātu iespēju veikt zemes dzīļu izpēti. Cita starpā tas atvieglotu iespēju veikt Latvijas ģeoloģisko kartēšanu, ietverot arī kūdras resursu ģeoloģisko kartēšanu.

Enerģētikas pamatnostādnēs (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 129 "Par enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.– 2020. gadam") minēts, ka 2013. gadā vietējie energoresursi nodrošināja 34,9 % no kopējā primāro energoresursu patēriņa. Lielākā daļa no tiem bija atjaunojami energoresursi – koksnes biomasa, hidroresursi, vējš, biogāze, biodegvielas un vietējie energoresursi – kūdra, atkritumi. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs norādīts, ka enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai zināms potenciāls ir kūdras ieguvei. Enerģētiskās kūdras ieguvi jau sagatavotās kūdras atradnēs, kuru izstrādei ir spēkā esošas licences, var uzsākt aptuveni 4000 ha platībā, iegūstot vismaz 700 tūkst. t enerģētiskās kūdras gadā4. Piemēram, Latvijā 2015. gadā darbojās vairāk nekā 300 ūdenssildāmie katli, kuros tehnoloģiski būtu iespējams sadedzināt kūdru. Enerģijas ražošanai var izmantot ap 462 tūkst. t kūdras gadā. Tajā pat laikā, izmantojot kūdru kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte, it īpaši tas nav pieļaujami blīvāk apdzīvotajās vietās. Vienlaikus, ir svarīgi, lai kūdras izmantošana neapdraud SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 1. tabulā mērķa "Primāro energoresursu diversifikācija" sasniegšanai norādīti rīcības virzieni: "1.1. Izvērtēt kūdras, ģeotermālās enerģijas iegūšanas un citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi."; "4.2.2. Veicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē, piešķirot tam Eiropas Savienības fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai.".

Informatīvā ziņojuma Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030–konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai 3. sadaļā "Enerģētikas sektora attīstības pamatnosacījumi" kā viens no darbības virzieniem minēts: "11) veicināt vietējo energoresursu ieguves potenciālu, tajā skaitā kūdras ieguvi un slānekļa gāzes un naftas potenciāla tālāku izpēti, kā arī pieņemt atbilstošu regulējumu ogļūdeņražu izpētes un ieguves investīciju vides nostiprināšanai."

Lai gan kūdrai kā energoresursam ir potenciāls, nākotnē nav plānots veicināt kūdras izmantošanu enerģētikas vajadzībām, ņemot vērā virzību uz klimatneitralitāti.

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 326 "Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") purvi kā dabas tūrisma sastāvdaļa minēti pie stratēģiskajiem tūrisma produktiem un dots ieteikums veidot jaunus dabas tūrisma produktus, attīstot produktus, kas balstīti uz dabas izziņu (piemēram, putnu vērošana, purva biotopu izziņa, rasenes barošanās procesa vērošana u.c.), kas būtu nozīmīgi papildu piesaistes elementi kādam citam pamatproduktam.

Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 bioekonomika definēta šādi: "Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju." Kūdras nozari varētu uzskatīt par bioekonomikas sastāvdaļu, jo no iegūtā produkta tiek ražota pārtika, atjaunotas mežu platības un veicināta sociālekonomisko faktoru risināšana. Turklāt aprites cikla beigās izmantotā kūdra nekļūst par atkritumu. Ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama kūdras loma bioekonomikā un aprites ekonomikā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam5 kūdras purvi minēti saistībā ar ļoti augstu ugunsgrēku varbūtības palielināšanos nākotnē. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams meklēt risinājumus ugunsdrošības uzlabošanai kūdras purvos, veicot pētījumus un pilnveidojot normatīvo regulējumu.

Klimatneitralitātes stratēģijas mērķis ir nodrošināt Latvijas klimatneitralitāti 2050. gadā. Lai to sasniegtu ir izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un CO2 piesaistes palielināšana. Klimatneitralitātes stratēģija, paredz, ka 2050. gadā ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus; Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība ir resursu efektīva – panākta augsta produktivitāte, tiek ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību; ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota atbilstoša izmantošana; tiek maksimāli veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā; ražošanas procesi ir energoefektīvi.

NEKP6 ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem, ņemot vērā ieskicētos ilgtermiņa attīstības virzienus. NEKP ilgtermiņa mērķis ir, uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Ņemot vērā kopējo mērķi NEKP ir noteikts, ka ir jāizveido kūdras augšņu izplatības karti lauksaimniecības zemēs, kā arī jāveicina vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācija, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP ir plānots līdz 2023. gadam tiesību aktos noteikt kūdras kurināmajam piemēroto CO2 DRN atbrīvojumu atcelšanu.

1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem

ES politikas dokumenti tiešā veidā neattiecas uz kūdras ieguvi, tomēr tie attiecas uz saistītajām jomām – dabas aizsardzību, klimata pārmaiņām un atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

Latvijai rekomendējoša ir ES 2006. gada septembrī pieņemtā Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija (EK 2006. gada 22. septembra paziņojums "Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai"7), no kuras izriet, ka jāveic darbības augsnes, tajā skaitā purva augsnes, auglības, oglekļa uzkrājuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam (EK 2011. gada 3. marta paziņojums "Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam"8) pamatmērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi stratēģijā ir iekļauti 20 uzdevumi, no kuriem pirmajā – pilnībā īstenot Putnu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību) un Biotopu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) – paredzēts, ka dalībvalstis turpinās integrēt sugu un biotopu aizsardzības un pārvaldības prasības galvenajās ar zemes un ūdens izmantošanu saistītajās rīcībpolitikās, ko īsteno gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām. Turklāt minētajā stratēģijā iekļauts uzdevums uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus.

EK 2018. gada 28. novembra paziņojums9 "Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku", kas ietver redzējumu par visas tautsaimniecības nozares un visus sabiedrības slāņus aptverošām ekonomiskajām un sabiedrības pārveidēm, kas vajadzīgas, lai līdz 2050. gadam ES sasniegtu SEG neto emisiju nulles līmeni jeb klimatneitralitāti. Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku būs vajadzīga kopīga rīcība vairākās stratēģiskās jomās, tajā skaitā, jomās, kuras attiecas uz dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu konvencijas10 prasībām, dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, katru gadu Klimata pārmaiņu konvencijas sekretariātam ir jāsniedz inventarizācija par SEG emisijām un CO2 piesaisti valstī. SEG inventarizācija tiek sagatavota saskaņā ar KPSP izstrādātām un Klimata pārmaiņu konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātām metodikām un ziņošanas vadlīnijām. Aptverot tikai 3 % no pasaules zemes, kūdrāji satur apmēram 500 Gt oglekļa kūdrā. Kūdras ieguves rezultātā rodas oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda un metāna emisijas.

Direktīvas 2009/28/EK11 2. panta a) apakšpunkts noteic, ka "enerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem ir enerģija no atjaunojamajiem nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas enerģija; atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģija". Savukārt minētās direktīvas 17. panta 4. punkts noteic, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras saražotas no zemes platības ar augstu oglekļa koncentrāciju. Saskaņā ar šā panta a) apakšpunktu tie ir mitrāji – zemes platības, kuras nepārtraukti vai ievērojamu laikposmu gadā klāj ūdens vai kuras ir piesātinātas ar ūdeni.

CSP apkopo informāciju par energoresursu ražošanu, importu, eksportu un patēriņu valstī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku12 B pielikumu un izstrādā Latvijas Energobilanci. Šīs regulas B pielikumā ir definēts, ka kūdra ir energoprodukts. Šī definīcija neskar atjaunīgās enerģijas resursu definīciju direktīvā 2009/28/EK un 2006. gada KPSP vadlīnijas valsts SEG uzskaitei.

ZIZIMM regula13, kuras ietvaros mitrzemju apsaimniekošanas (tai skaitā kūdras ieguves) uzskaite klimata saistību izpildē no 2026. gada ir noteikta kā obligāta14. ZIZIMM regulai jāveicina SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu šādās apsaimniekoto zemju uzskaites kategorijās – apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekota meža zeme, apsaimniekota aramzeme, apsaimniekoti zālāji un no 2026. gada – apsaimniekoti mitrāji. Kūdras ieguves kontekstā svarīgi ir nosacījumi apsaimniekotu mitrāju uzskaitei. Saistībā ar apsaimniekotiem mitrājiem SEG emisijas un CO2 piesaiste tiks uzskaitīta 2026.–2030. gada periodam šādās zemes kategorijās:

- mitrājiem, kas paliek mitrāji;

- apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem;

- mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi.

Aprēķini veicami, balstoties uz datiem par SEG emisijām un CO2 piesaisti, kura radusies 2026 –2030. gadā, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada SEG emisijas un CO2 piesaisti, kura radusies apsaimniekotos mitrājos 2005.–2009. gada periodā (bāzes periods).

Tikmēr 2021.–2025. gada periodā Latvijai jāziņo dati par SEG emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem mitrājiem, taču šo SEG emisiju un CO2 piesaistes apjomi nav iekļauti SEG ierobežošanas saistībās.

Saskaņā ar Regulas 2018/842 4. panta 1. punktu un 1. pielikumu periodā no 2021. gada līdz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošināt 6 % ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu līdz 6 % samazinājumam, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Ikgadējie 2021.–2030. gada perioda ne-ETS mērķi Latvijai tiks noteikti, izmantojot 2020. gadā iesniegtās SEG inventarizācijas datus 2005., 2016., 2017. un 2018. gadam, kuri pēc tam tiks apstiprināti ar EK īstenošanas aktu, pamatojoties uz Regulas 2018/842 4. pantu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīva Nr. 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu15. Virzībā uz to, lai sasniegtu tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada būtisku negatīvu ietekmi un būtiskus riskus cilvēku veselībai un videi, dalībvalstīm jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kā arī jāveic saistītu emisiju un to ietekmju monitorings, un jāziņo par to. Vienlaikus jāatzīmē, ka kūdras sadedzināšana rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt pamatnostādņu 1. pielikuma 36. attēlu).

EK paziņojums "Eiropas Zaļais kurss"16, kas ir ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā SEG neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Ņemot vērā minēto, arī kūdras nozarē būs nepieciešams izstrādāt un īstenot pasākumus virzībai uz klimatneitralitāti.

2020. gada 14. janvārī EK publicēja priekšlikumu regulai, ar ko izveido TPF17. TPF tiek plānots kā būtisks instruments, lai sniegtu atbalstu teritorijām, kuras saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ES ekonomiku un kuras vissmagāk skars pāreja uz klimatneitralitāti, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm, kūdras un degslānekļa vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela SEG emisijas intensitāte. Tāpat TPF kalpos kā instruments, lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos.

Saskaņā ar regulas priekšlikumu visām ES dalībvalstīm, lai kvalificētos TPF finansējumam, būs jāizstrādā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Latvijas pozīcija par regulas priekšlikumu tika apstiprināta 2020. gada 10. martā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 10. marta protokollēmuma Nr. 10 28. § 2. punktu VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādās augstāk minēto plānu.

1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums

Ir identificētas vairākas problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku. Pastāvošās problēmas aptver kūdras ieguves, tautsaimniecības, normatīvā regulējuma, kūdras nozares pārvaldības, klimata pārmaiņu, ģeoloģiskās informācijas kvalitātes un saglabāšanas, rekultivācijas un izglītības jomas, kuru raksturojums sniegts turpmākajās apakšnodaļās.

1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai

Latvija ir bagāta ar purviem, kas uzskatāmi par kūdras iegulām un atradnēm, taču nav izstrādātas pamatnostādnes zemes dzīļu resursa – kūdras ilgtspējīgai izmantošanai. Valsts līmenī nav noteikts, kāda daļa no šiem resursiem būtu aizsargājama, kāda izmantojama kūdras ieguvei un kādi ir Latvijas apstākļos efektīvākie, ekonomiskākie, klimata pārmaiņas mazinošākie, dabas daudzveidībai un videi draudzīgākie rekultivācijas pasākumi.

Likuma "Par zemes dzīlēm" 2. pantā noteikts tā mērķis, proti, nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības. Derīgo izrakteņu ieguve ir pasākumu komplekss un vienā atradnē tā var ilgt vairākus gadu desmitus, pat 70 – 80 gadus. Kūdras atradnes vidējais izstrādes laiks ir 50 gadi. No SEG emisiju samazināšanas viedokļa ir lietderīgi kūdras ieguves periodu iespējami koncentrēt, tomēr ar kūdras ieguvi ir saistīti arī citi aspekti, piemēram, dabas aizsardzība. Šajā gadījumā ieguves ietekmes mazināšanai strauja ieguve nebūtu vēlama. Šobrīd nav noteikti ilgtspējīgi kūdras ieguves apjomi, kas veicinātu kūdras ieguves nozares attīstību un dotu iespēju sabalansēt sabiedrības ekonomiskās intereses un intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijā.

Būtiski ir arī purvu ekosistēmu pakalpojumi. Tos iedala trīs kategorijās: apgādes, regulācijas un uzturēšanas, kā arī kultūras pakalpojumi18.

Kamerāli izanalizējot pašlaik pieejamos datus par kūdras atradnēm19, izdalīts 1461 telpiskais objekts ar kopējo platību 501 079 ha. Daļu no šiem telpiskajiem objektiem var uzskatīt par kūdras ieguvei potenciāli pieejamām atradnēm (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Pamatnostādņu 2. pielikumā ietverta informācija par atradņu platībām, kurās izsniegtas licences, par teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve ir pārtraukta, kā arī par dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT un mikroliegumiem), kurās kūdras resursu ieguve nav atļauta vai ir atļauta ar ierobežojumiem. 40,13 % (204 307 ha) no kamerāli identificēto kūdras atradņu teritorijas pārklājas ar ĪADT (tajā skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un mikroliegumiem. Saskaņā ar LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" datiem uz 2016. gada 1. janvāri aktīva kūdras ieguve notika 15 000 ha no licenču laukumu platības. Tikmēr, saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha. Atšķirība starp aktīvajām ieguves platībām un licenču laukumu platībām veidojas, jo aktīva kūdras ieguve licences laukumā notiek pakāpeniski. Ieguves tiesības licences laukumā (arī tā platība) tiek piešķirtas tikai pēc kūdras krājumu izpētes un akceptēšanas (attiecīgi kūdras krājumi ir izpētīti) un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas. Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 1. panta 14. punktu licences laukums ir konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Ieguvējam tiek piešķirtas tiesības veikt kūdras ieguvi, tai skaitā visus nepieciešamos sagatavošanas darbus, visā noteiktajā licences laukumā. Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības. Tas nodrošinātu vienmērīgu un prognozējamu kūdras ieguvi šajās pamatnostādnēs paredzētajam laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunu licenču laukumu noteikšanas gadījumā pēc iespējas jāizvairās no neskartu kūdras purvu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās. Tāpat, plānojot jaunas kūdras ieguves platības un izvērtējot tos purvus, kuros iespējama kūdras ieguve nākotnē, svarīga Natura 2000 tīkla konektivitāte, lai saglabātos neskarti purvi arī ārpus Natura 2000 tīkla, caur kuriem iespējama augstiem purviem raksturīgo sugu pārvietošanās.

Problēmjautājuma risināšanai būtiski nodrošināt sakārtotu un pamatotu informāciju par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā.

1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

1.4.2.1. Kūdras ieguves devums un potenciāls tautsaimniecībai

Kūdras ieguves nozarei raksturīga ir sezonalitāte, ieguve atkarīga no laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc normāliem tirgus principiem. Kūdras ieguve vienmērīgi notiek visā Latvijas teritorijā – Kurzemes plānošanas reģionā atrodas 20 % no licencētajām kūdras ieguves platībām, Rīgas plānošanas reģionā – 20 %, Vidzemē – 21%, Zemgalē – 22 %, bet Latgalē – 17 %. Lai gan Latgale ir kūdras resursiem bagātākais valsts reģions (tur atrodas trešā daļa jeb 31 % no visiem Latvijas kūdras resursiem), Latgalē atrodas procentuāli mazākā daļa licencēto platību. Kūdras izmantošana ļauj saglabāt nodarbinātību laukos, attīsta vietējo ekonomiku, kas īpaši būtiski ir Latgalei, kurā koncentrēti arī kūdras resursi.

Pieprasījums pēc kūdras resursiem un tās izmantošana ir cieši saistīti ar attīstības tendencēm pasaulē, jo kūdras izmantošana dārzkopībā nodrošina arī pārtikas ražošanu. 70 % no pasaulē dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti. Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10 miljardus un pārtikas nodrošināšanai, dekoratīvajiem augiem un koku stādiem būs nepieciešams par 415 % vairāk substrātu. Pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz par 250 % (ņemot vērā arī citu substrātu pieaugumu pat par 1000 %)20. Latvijas kūdras atradnēs pieejami 1,5 miljardi tonnu kūdras, kas ir 0,4 % no pasaules kūdras resursiem. Laikā no 2010. līdz 2018. gadam vidējais kūdras ieguves apjoms Latvijā gadā ir 997 tūkst. tonnas, svārstoties no 704 tūkst.t. 2010. gadā līdz 1400 tūkst.t. 2018. gadā21, ieguves apjoms atkarīgs no laika apstākļiem. Nodokļu ieņēmumi no kūdras ieguves Latvijā ir 18,5 miljoni euro gadā22 (galveno apjomu veido VSAOI, IIN, UIN), kuri, pareizi plānojot un ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, ir iespējami vēl lielāki.

Pie esošajiem dārzkopības kūdras ieguves apjomiem, attīstot tehnoloģijas, jaunus produktus, vietējo pārstrādi, tuvāko piecu gadu laikā apgrozījumu iespējams paaugstināt par 23 %. Papildu līdzekļi modernizācijai ļautu kāpināt apgrozījumu vēl vairāk.

Latvijas stādu audzētāji gada laikā izlieto aptuveni 300 000 m3 kūdras un kūdras produktu23. Piemēram, AS "Latvijas valsts meži", kā arī citi uzņēmumi, koku stādus audzē Latvijas kūdras substrātos. Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 7000 koku stādu (priede, egle), tajā pašā daudzumā kūdras var izaudzēt tomātus 4500 euro vērtībā.

Latvijas kūdra un kūdras produkti ir pieprasīti visā pasaulē, tie ieņem nozīmīgu lomu Eiropas dārzkopībā, nodrošinot 31 % no profesionālās dārzkopības pieprasījuma24. Latvijas kūdru un kūdras produktus izmanto dārzeņu, garšaugu, dekoratīvo augu, koku stādu audzēšanai, kā arī apzaļumošanai. Kūdras nozares uzņēmumi ir būtisks darba devējs laukos. Kūdras ieguve un pārstrāde dod ieguldījumu ar to saistīto nozaru attīstībā, izmantojot to pakalpojumus (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Šīs nozares ir loģistika, degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas ražošana, apdrošināšana, banku un grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas remonts, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte.

Latvijā būtu nepieciešama kūdras produktu ar pievienoto vērtību (kūdras substrāti stādu audzēšanai dārzkopībai, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai) tālāka ilgtspējīga attīstība, veicinot ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un ražošanas tehnoloģijās un veicinot vietējo pārstrādi, izmantošanu un gala produktu eksportu. Tāpat būtiski veicināt ilgtspējīgāku kūdras izmantošanu inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību – celtniecības materiālu (siltumizolācijas materiāli, kūdras krāsa vai špakteļmasa), dekoratīvā dizaina un mākslas priekšmetu izstrādi, kā arī izmantošanu kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un tekstila ražošanā.

Ļoti svarīgi ir veikt vēsturisko un degradēto kūdras ieguves vietu rekultivāciju, lai degradētās teritorijas atgrieztu saimnieciskajā apritē, tostarp, veicot mežu ieaudzēšanas pasākumus vai izmantojot šīs teritorijas lielogu dzērveņu audzēšanai u.c.

Būtu atbalstāma kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizēšana ar mērķi samazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā.

Lai nodrošinātu kūdras izmantošanas ilgtspēju, šie resursi ir saprātīgi jāapsaimnieko. Šim nolūkam ir jāizmanto ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes metodes, kā arī efektīvi jāizmanto jau izstrādātās vai daļēji izstrādātās purvu platības.

Vēsturiskajās kūdras ieguves platībās, kur ieguve ir pārtraukta un nav atjaunota, dabisko faktoru ietekmē notiek dažādi procesi – vēja erozija, kūdras mineralizācija un nosēšanās, līdz ar to samazinās valsts nozīmes resurss. Saskaņā ar DAP projekta LIFE Restore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātiem, atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids jāizvēlas degradētiem kūdrājiem 18 010 ha platībā25. Tomēr jāņem vērā, ka novērtējums veikts kamerāli, no identificētajiem 50 179 ha degradētu kūdrāju, ģeoloģiskais apsekojums (ne ģeoloģiskā izpēte) veikts 78 kūdrājos. Lai šo resursu izmantotu saimnieciski, nepieciešams lauka darbos izpētīt šīs platības, novērtēt tajās esošo kūdras apjomu un pieņemt lēmumu par tālāku izmantošanu kūdras ieguvei vai rekultivācijas veikšanu.

1.4.2.2. Iespējas izmantot tumšo kūdru

Jo ātrāk ieguves vietā kūdras ieguve tiks pabeigta un ieguves vieta rekultivēta, jo īsāks būs ar ieguvi saistīto SEG emisiju laiks. Vienlaikus atsevišķos gadījumos kūdras ieguvi nevar pabeigt, jo, kaut gan labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras izmantošana dārzkopībā paplašinās, pieprasījums pēc labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras ("tumšās kūdras"), kas atrodas atradnes dziļākajos slāņos, joprojām ir neliels.

Vēsturiski būtisks "tumšās kūdras" patērētājs ir bijusi enerģētikas nozare, taču pieprasījums pēc kurināmās kūdras ir krities. Atjaunotajā Latvijā samazināja vietējo kūdras resursu izmantošanu un palielināja gāzes izmantošanu. No 2003. gada līdz ar TEC-1 rekonstrukciju un kūdras izmantošanas pārtraukšanu radikāli saruka enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana. Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva enerģētikas vajadzībām, pārorientējās uz dārzkopības kūdras ieguvi, tomēr visās platībās to nebija iespējams izdarīt. Jāņem vērā, ka kūdras izmantošana enerģētikas sektorā nedrīkst apdraudēt SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Attiecīgi, lai varētu veikt tumšās kūdras ieguvi, nepieciešami pētījumi tumšās kūdras pielietojuma attīstībai.

1.4.3. Normatīvais regulējums

Purvu un kūdrāju izmantošanu reglamentē normatīvie akti, kas skar vairākas jomas: zemes un zemes dzīļu īpašumtiesības, ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas attīstības plānošanu, dabas aizsardzību, publiskas personas īpašuma izmantošanu, zemes dzīļu izmantošanu, būvniecību, SEG emisiju uzskaiti un ziņošanu par tām, kā arī enerģētiku.

Būtiska problēma kūdras resursu apzināšanā ir zemes dzīļu īpašumtiesības. Gan Civillikums, gan likums "Par zemes dzīlēm" noteic, ka Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam. Ņemot vērā minēto, šobrīd ir neiespējama valsts mēroga ģeoloģiskā kartēšana un ir apgrūtināta kompleksu (ārpus konkrētā zemes īpašuma) ģeoloģiskās izpētes darbu veikšana. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu kartēšana, inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma26. Sistemātiskas informācijas par kūdras resursiem iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam. Informācija par daļu atradņu ir ievākta vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pašlaik notiek atsevišķu kūdras atradņu ģeoloģiskā izpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija, bet netiek veikti sistemātiski kūdras resursu ģeoloģiskās kartēšanas darbi. Tādēļ ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ļautu veikt ģeoloģisko kartēšanu. Minētā problēma attiecas arī uz citiem zemes dzīļu resursiem, tomēr pamatnostādnēs tiek risināti jautājumi saistībā ar kūdras nozari. Lai veiktu pilnvērtīgu kūdras resursu kartēšanu un novērtēšanu, nepieciešams aptvert visu Latvijas teritoriju, ieskaitot arī zemes, kas pieder privātpersonām, jo vienas atradnes robežās var būt vairāki zemes īpašnieki. Detalizētāks normatīvā regulējuma izvērtējums sniegts pamatnostādņu 1. pielikuma 1.1. apakšnodaļā "Normatīvais regulējums".

1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība

Kūdras ilgtspējīga izmantošana netiek veicināta arī zemes dzīļu resursu pārvaldības institucionālās sadrumstalotības un nepietiekamas kapacitātes dēļ.

Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldība ir sadalīta starp vairākām institūcijām. Valsts vides dienests izsniedz licences, derīgo izrakteņu atradņu pases, dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus un veic zemes dzīļu izmantošanas kontroli. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves limitam. LVĢMC uztur ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus, sniedz zemes dzīļu informāciju gan valsts pārvaldes funkciju ietvaros, gan kā maksas pakalpojumus. Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā publiskas personas zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas valsts meži", gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP. Savukārt privātpersonas pašas tiesīgas lemt par savas zemes izmantošanu, ciktāl tās neierobežo normatīvie akti.

Problēmas risināšanai nepieciešams pilnveidot kūdras nozares valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to kapacitāti.

1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija

Šobrīd informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu derīgo izrakteņu ieguves projektu dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir LVĢMC uzturētā Valsts ģeoloģijas fonda informācija. Daļa pirmmateriālu un sākotnējās informācijas par Latvijas kūdras resursiem atrodas VSIA "MELIORPROJEKTS", Latvijas Lauksaimniecības muzejā Talsos un privātos arhīvos, nevis Valsts ģeoloģijas fondā, kā to nosaka normatīvie akti. Nepieciešams risināt jautājumu par šo materiālu pievienošanu Valsts ģeoloģijas fondam un atbilstošu uzglabāšanu.

Kūdras atradņu ģeotelpiskie dati lielā apjomā joprojām ir tikai papīra formātā, tie nav digitalizēti atbilstoši mūsdienu lietošanas prasībām, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu apstrādi un analīzi, tādējādi iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras atradnes raksturojošiem rādītājiem un tajā ietilpstošiem resursiem (kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji). Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu veikt datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām.

Tas, ka zemes dzīļu informācija un uz tās pamata izsniegtā dokumentācija neatrodas vienkopus, kā arī dažādie un bieži savstarpēji nesalāgojamie dokumentu veidi un ģeotelpisko datu kvalitāte (piemēram, attiecībā uz noteiktajām robežām, platībām, derīgo izrakteņu krājumiem, kā arī dokumentu derīguma termiņiem), ierobežo ģeoloģiskās informācijas sistēmas pilnveidošanu tā, lai zemes dzīļu informācija būtu efektīvi izmantojama datu analīzē, tai skaitā digitāli.

Tā, piemēram, derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pase ietver ģeoloģisko pamatinformāciju par visu atradni kopumā, nevis konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu, atsevišķos gadījumos aptverot ievērojami lielāku teritoriju nekā konkrētās ieguves licences laukums. Tādos gadījumos netiek nodrošināta un nav pieejama objektīva informācija par derīgo izrakteņu krājumu apjomiem vai to atlikumiem pa konkrētiem licenču laukumiem.

Tāpat arī, ņemot vērā dažādos dokumentu veidus un atšķirīgos termiņus un šobrīd spēkā esošos nosacījumus to nomaiņai, nereti nav salāgojama un nav pēc vienotas metodikas noteikta arī ģeotelpiskā informācija starp atradņu pasu, ģeoloģiskās izpētes un derīgo izrakteņu krājumu aprēķina laukumiem, ieguves licenču un ieguves limitu laukumiem un faktiskajām derīgo izrakteņu ieguves platību robežām dabā. Licences laukumā ietilpst gan platības, kur notiek kūdras ieguve, gan tādas, kur tā vēl nenotiek, kā arī platības, kur jāveic vai ir uzsākta rekultivācija (kamēr tās nav izslēgtas no licences laukuma). Ņemot vērā nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju, nepieciešams veikt detālāku uzskaiti par darbībām licences laukumos, iegūstot datus tieši par platībām, kurās notiek ieguve vai kas sagatavotas ieguvei.

Šobrīd LVĢMC notiek darbs pie derīgo izrakteņu atradņu reģistra un krājumu bilances pilnveidošanas, tomēr tas ir tikai sākuma stadijā, līdz ar to informācijas sistēmas koncepts un ietveramie dati, to izkārtojums vēl nav pilnībā zināmi. Šobrīd galvenais izaicinājums ir esošo digitālo datu, kuru apjoms nepārtraukti pieaug, sakārtošana, lai pilnvērtīgi nodrošinātu ģeoloģiskās informācijas uzturēšanas, sagatavošanas un sniegšanas funkcijas, kā arī ģeotelpisko datu atbilstību INSPIRE direktīvas prasībām. Līdz ar to, raugoties no informācijas pārvaldības viedokļa, ir svarīgi nodrošināt LVĢMC pārziņā esošo datu apkopošanu, strukturēšanu, operatīvu atjaunināšanu un tādējādi efektīvu pieejamību lietotājam. Nākamie soļi būtu šīs datu bāzes sasaiste ar citām datu bāzēm.

Saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu tiek izmantots daudz terminu, kas ne vienmēr rada skaidru izpratni par jomu. Ar to saistīta arī lielā datu par purviem dažādība, kas minēta pamatnostādņu 1.4.6. apakšnodaļā par datu atšķirību dažādos informācijas avotos. Speciālistu vidū ir nepieciešams panākt vienošanos par vienotas terminoloģijas izstrādi un lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde.

1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos

Datu atšķirības dažādos informācijas avotos neļauj izdarīt korektus secinājumus gan par kūdras resursiem, gan par zemes lietojuma veidiem, gan arī apgrūtina aprēķinu veikšanu par SEG emisijām un CO2 piesaisti no apsaimniekotiem purviem vai organiskajām augsnēm.

Saskaņā ar Kūdras Fonda (1980. gads) datiem kūdras atradnes ir 9,9 % no Latvijas teritorijas. Pēc ERAF projektā27 (LVĢMC, LU) veiktās digitalizācijas jau minēti 970 000 ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas. Savukārt, Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā un citos ar bioloģisko daudzveidību saistītos dokumentos minēts, ka purvi ir 4,9 % no valsts teritorijas.

Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats28 sniedz ziņas par zemes sadalījumu valstī (uz 2018. gada 1. janvāri) pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām un zemes lietošanas veidiem, ievērojot nekustamā īpašuma tiesību statusu un īpašnieka statusu. Minētajā pārskatā norādīts, ka zemes ar zemes lietošanas veidu "purvs" uz 2018. gada 1. janvāri valstī ir 3,4 % (221 865,8 ha) no NĪVK IS reģistrētās kopplatības. Zemes pārskatā arī redzams, ka purvu izplatība ir mainīgs lielums un atšķiras pa gadiem, piemēram, 2002. gadā ir bijuši 5,0 %, bet 2010. gadā – 3,9 %. Saskaņā ar sniegto skaidrojumu, minētajā pārskatā norādītā purvu platība mainās tādēļ, ka, veicot zemes uzmērīšanu, tiek precizētas dažādu zemes lietojuma veidu platības. Kopš 2018. gada minētais pārskats vairs netiek sagatavots.

Izvērtējot licences laukumus kūdras ieguvei pēc zemes lietošanas veidiem, secināts, ka zemes platībās, kurās izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs pēc kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas nav veicis nepieciešamās darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Aizsargjoslu likuma 7.1 pants nosaka pienākumu noteikt purvu aizsargjoslas, un saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 8. pantu dati par purvu aizsargjoslām iekļaujami šajā sistēmā. Atbildīgo institūciju rīcībā nav aktuālu datu par purviem, tādējādi, izstrādājot teritorijas attīstības plāna grafisko daļu, dažos gadījumos dabīgie purvi tiek jaukti ar kūdras ieguves vietām un aizsargjosla noteikta ieguves vietai. Ir konstatēts, ka purva aizsargjosla iezīmēta šķērsām pāri purvam, paralēli pašvaldības administratīvajai robežai. Ja ieguves vietai piekļaujas purvs, aizsargjoslai būtu jāpārklājas ar ieguves vietu. Aprobežojumus purvu aizsargjoslā noteic Meža likuma 37. panta 2. punkts. Ja ieguves vietā meža nav, tad šāda aizsargjosla zaudē jēgu. Līdz ar to minēto nosacījumu izpilde ir apgrūtināta. Šī problēma attiecas gan uz pamatnostādņu 1.4.3. apakšnodaļu par normatīvajiem aktiem, gan uz šo apakšnodaļu (aizsargjoslā kūdras krājumi jāaprēķina atsevišķi, tāpēc aizsargjoslai jābūt iezīmētai loģiski un pareizi). Ir jāizvērtē purvu aizsargjoslu nepieciešamība un efektivitāte, ja šīs aizsargjoslas tiek saglabātas, jāizstrādā purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

Kūdras izmantošana rada SEG emisijas, kas kūdras ieguves rezultātā rodas kūdras ieguves teritorijā (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve), un emisijas, kas rodas, kūdru izmantojot zemkopībā (mežsaimniecībā meža stādmateriāla audzēšanai, lopkopībā pakaišiem, dārzkopībā, izmantojot kūdras substrātus, augsnes bagātināšanai un stādu audzēšanai) un enerģētikā (sadedzinot).

SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija).

Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumu Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" 19. punktu SEG aprēķinus no mitrzemēm mitrājiem sadarbībā ar noteiktām institūcijām sagatavo Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Lai, sākot no 2026. gada, varētu veikt SEG emisiju uzskaiti no mitrājiem, ir nepieciešams pilnveidot institucionālo sistēmu, kas nodrošina precīzu datu ieguvi. Tāpat nepieciešams uzlabot SEG emisiju aprēķinus no mitrājiem, izmantojot projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātus. Ņemot vērā pamatnostādņu 3. rīcības virziena 10. uzdevumu, ir jāizvērtē iespēja pilnveidot statistiku par kūdru, kūdras produktiem, lai, veicot SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaiti un izstrādājot kompensācijas mehānismu, iespēju robežās varētu ņemt vērā Latvijā izmantotās kūdras un kūdras produktu apjomu, kurā tiek audzēti augi, kas nodrošina SEG emisiju piesaisti.

Kūdras ieguve. Svarīgi samazināt SEG emisiju apjomu, pēc iespējas izvairoties no jaunu kūdras atradņu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās (vietas, kurās ieguve vairs nenotiek, bet netiek veikta arī rekultivācija), kā arī modernizējot kūdras ieguves tehnoloģijas un tehnoloģiskos procesus. SEG mērījumi jāturpina, lai papildinātu SEG informāciju par tiem zemes lietojuma veidiem, kuros LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" gaitā tika veikti mērījumi, kā arī iegūtu jaunus datus, ņemot vērā kūdrāju hidroģeoloģiskos apstākļus, kā arī kūdras aprites ciklu.

Kūdra dārzkopībā. Latvijā aptuveni 95 % no iegūtās kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām. Lielākā daļa no resursa (93 %) tiek eksportēta, vietējām vajadzībām izmantojot tikai 7 %. Izmantojot kūdru dārzkopībā – SEG emisijas tiek aprēķinātas, ņemot vērā ieguves vietas platību un iegūtās kūdras apjomu. Lai arī kūdras ieguves procesā rodas SEG emisijas, izmantojot kūdru augu audzēšanai, notiek arī CO2 piesaiste, kā arī tiek samazināts sintētiskā mēslojuma izmantojums augsnes kvalitātes uzlabošanai, ja pēc izmantošanas kūdra tiek iestrādāta augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un palielinot oglekļa daudzumu tajā. Tāpēc pēc iespējas vairāk ir nepieciešams veicināt šīs Latvijā iegūtās kūdras izmantošanu tieši Latvijas lauksaimniecībā.

Kūdra enerģētikā. 2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti 0,5 % no visa valstī iegūtā kūdras apjoma29. Kūdru dedzināšanai ar enerģijas ieguvi var izmantot dažāda lieluma sadedzināšanas iekārtas, taču atkarībā no iekārtu nominālās siltuma jaudas mainās tām piemērojamās prasības un ietekme uz valsts SEG emisiju mērķu izpildi. Iekārtas, kuru nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 MW, ir iekļautas ES ETS, kā tās obligātie dalībnieki un tām piemēro individuālas SEG emisiju samazināšanas saistības. Kūdras izmantošana zemākas nominālās siltuma jaudas katlos negatīvi ietekmētu valsts atbildībā esošā ES ETS neiekļautās darbības SEG emisiju samazināšanas mērķa izpildi. Tāpēc ir būtiski valsts līmenī veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, samazināt kūdras izmantošanu enerģētikā, tajā pašā laikā nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

Mērķi un SEG emisijas kompensējošie pasākumi no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem, Latvijai ir jānodrošina, ka periodos 2021.–2025. gads un 2026.–2030. gads kopumā ZIZIMM uzskaites kategorijās30, pielietojot ZIZIMM regulā noteiktos uzskaites noteikumus, nerodas neto SEG emisijas31. Mitrāju kategorijas SEG emisijas tiek uzskaitītas no 2026. gada32 pret mitrāju kategorijas 2005.–2009. gadu vidējo SEG emisiju līmeni (bāzes vērtību)33. NEKP ir iekļauts nacionāli noteiktais mērķis, ka 2030. gadā ZIZIMM uzskaites kategorijās ir jārada 3,1 miljonu vienību34 (neto piesaistei ir jābūt 3,1 Mt CO2 ekv. apmērā).

Lai mitrāju uzskaites kategorija sniegtu savu ieguldījumu kopējā ZIZIMM uzskaites kategoriju mērķa sasniegšanā ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve saistītām SEG emisijām ir jābūt ne lielākām kā 2005.–2009. gada vidējais SEG emisiju līmenis. Savukārt saistībā ar kūdras sadedzināšanu, ņemot vērā alternatīvu esamību, pielietojot dažādus politikas instrumentus, ir jāsekmē, ka kūdras izmantošana enerģētikā tiek samazināta līdz minimumam.

Gadījumā, ja valsts saskaras ar grūtībām sasniegt šos mērķus, līdz 2023. gadam ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms. Tāpat atsevišķi kompensācijas mehānisms varētu paredzēt kā valstī varētu tikt kompensētas arī SEG emisijas, kas rodas kūdras kā energoresursa izmantošanai enerģijas ražošanā Latvijā iekārtās, kas nav iekļautas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā. Lai izstrādātu šādu kompensācijas mehānismu un tā darbības principus, tiks veikts pētījums un, balstoties uz tā rezultātiem, tiks izstrādāta kompensācijas mehānisma piemērošanas metodika. Pētījuma un metodikas izstrādē tiktu iesaistītas visas atbildīgās institūcijas, lai tā ieviešana nepalielinātu SEG emisiju slogu ne-ETS sektorā, kā arī nodrošinātu, ka kopējās ar kūdru saistītās SEG emisijas nākotnē nepalielinās. Viens no pētījuma par kompensācijas mehānisma izveidi apskatāmajiem jautājumiem būtu, kā uzskaitīt kompensējošo pasākumu ietekmi.

Izstrādājot SEG emisiju kompensācijas mehānismu, uz kūdras ieguves nozari iespēju robežās būtu jāattiecina arī tie SEG emisiju samazināšanas pasākumi, kurus īsteno vai finansē nozare un kas tiek veikti citos zemes izmantošanas veidos, tajā skaitā platībās, kur nav veikta kūdras ieguve un vēsturiskajās ieguves platībās. Tā kā ZIZIMM regula noteic, ka katrai ES dalībvalstij ir jāsasniedz neto nulle SEG emisijās visās uzskaites kategorijās kopumā, mitrāju (kūdras ieguves, kūdras ieguves vietu) radītās SEG emisijas primāri būtu kompensējamas tieši ZIZIMM uzskaites kategoriju ietvaros, kur tas ekonomiski un saimnieciski izdevīgāk. Kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas radīto SEG emisiju kompensēšana varētu notikt ar tādiem CO2 piesaistes palielināšanas pasākumiem, kā, piemēram, mitrāju atjaunošana, meža stādīšana organiskajās augsnēs, izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācija, tos apmežojot, stādot dzērvenes un mellenes, vai īstenojot citas kompensējošas aktivitātes, piemēram, būvējot vēja elektrostacijas izstrādātajos kūdras ieguves laukos u.c. Veicot rekultivāciju, jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai efektīvākos un zemes īpašniekam iespēju robežās vēlamākos rekultivācijas veidus35.

Papildus, nepieciešami pasākumi pētniecībā, lai veiktu kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizāciju ar mērķi mazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā. Nepieciešami pētījumi par citām tumšās kūdras izmantošanas iespējām, neskaitot sadedzināšanu. Jāveicina CO2 piesaiste Latvijā – stādu un dārzkopības produktu audzēšanas nozares attīstība un tās veicinošo pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu kūdras eksporta radītās transportēšanas SEG emisijas un samazinātu iepakojuma izmantošanu.

Viens no pētījuma par mehānisma izveides iespējām virzieniem būs analīze par kompensācijas mehānismu, kas, iespējams, būtu balstāms uz DRN pamata un no tā gūtajiem ieņēmumiem, kā arī regulējuma pilnveidošanas attiecībā uz kūdras atradņu rekultivācijas nosacījumiem, jo emisijas no kūdras rodas, gan tās ieguves zemes sagatavošanas darbos, gan pašā ieguves procesā, gan pēcapstrādē (līdz rekultivācijai), gan arī potenciāli no enerģētiskās kūdras sadedzināšanas.

Saskaņā ar EK 2012. gada 21. jūnija regulas Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 38. pantu kūdra netiek uzskatīta par biomasu, kā rezultātā tai netiek piemērots 0 emisijas faktors kā biomasai. CO2 emisiju faktors no kūdras sadedzināšanas ir 105,9862 t/TJ, kas ir vairāk nekā oglēm – 100,5 t/TJ. Ņemot vērā augstāk minēto un, lai nodrošinātu, ka ne-ETS sektoram būtu konsekvence ar ETS sektoru, kur iekārtu operatori par kūdras emisijām nodod emisijas kvotas, pirmais solis uz kompensācijas mehānisma ieviešanu būtu DRN atbrīvojuma par CO2 emisijām kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās atcelšana. Kopš 2014. gada DRN par kūdras ieguvi nav mainījusies – 0,55 euro par 1 tonnu. Nākotnē šīs likmes turpmāku palielinājumu nepieciešams izvērtēt.

Potenciāli kompensācijas mehānisma ietvaros valsts pamatbudžetā ieskaitītos DRN ieņēmumus no kūdras ieguves un CO2 emisijām varētu novirzīt (pilnā vai % apmērā) speciālā valsts budžeta programmai klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanai, tai skaitā emisiju piesaistes veicināšanai un vienību pirkšanai mērķu neizpildes gadījumā. Vienlaikus jāizstrādā papildu nosacījumi kūdras atradņu rekultivācijai (arī gadījumos, ja tās ilgstoši netiek izstrādātas līdz galam). Veicot rekultivāciju, jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai efektīvākos rekultivācijas veidus (atbilstoši pamatnostādņu 4. pielikumam). Piemēram, šo teritoriju apmežošana, mitrāju atjaunošana vai atgriešana ekonomiskā apritē – ogulāju stādījumi u.c.

1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija

Likuma "Par zemes dzīlēm" 14. panta 8. punkts nosaka derīgo izrakteņu ieguvējam pienākumu par saviem līdzekļiem rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus licencē norādītajā termiņā. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Vienlaikus ir virkne vēsturisko kūdras atradņu, kur, laika gaitā mainoties īpašuma formām, ieguve vairs nenotiek, bet netiek arī veikta rekultivācija. Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra Īstenojot projektu "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", kamerāli identificēti 190 laukumi ar kopējo platību 26 232 ha36, kuros dažādos laika periodos ir veikta vai, iespējams, ir veikta kūdras ieguve ar dažādām kūdras ieguves metodēm (pamatnostādņu 3. pielikums "Vēsturiskās kūdras ieguves vietas"). Šādas teritorijas nosauktas par vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām37. Identifikācijai izmantota informācija par pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras turējumā esošās ortofoto kartes un topogrāfiskās kartes.

LIFE Restore projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" kamerāli identificējis degradētus kūdrājus platību 50 179 ha platībā38, kur kādreiz ir veikta vai atskaites brīdī notika kūdras ieguve. Analizējot identificētās teritorijas pēc zemes lietojuma, konstatēti dažādi zemes lietošanas veidi, piemēram, ūdenskrātuves un applūstošas teritorijas, meži, pļavas, apbūvētas teritorijas, ogu ražošanas teritorijas u.c. Īstenojot LIFE REstore projektu "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", aplēsts 18 010 ha teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas rekultivācija. Šīm teritorijām jāizvēlas atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids.

No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus izvērtējot kamerāli, tie ir atšķirīgi, jo LIFE Restore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros konstatētā degradēto kūdrāju teritorija ir par 30 % mazāka. Ir jāveic vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem rekultivācijas veidiem. Informācijas neesamība par šīm vietām apgrūtina lēmumu pieņemšanu zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par to īpašumā vai valdījumā esošās zemes saimniecisko izmantošanu, kā arī sniedz nepatiesu priekšstatu par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem Latvijā.

Rekomendācijas par piemērotākajiem rekultivācijas veidiem izstrādātas projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros39 (pamatnostādņu 4. pielikums) un publicētas arī VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/publikacijas-vides-aizsardzibas-joma. Ņemot vērā rekomendācijas, nepieciešams izstrādāt metodiku un darbības plānu teritoriju pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atlikušajiem kūdras krājumiem atradnē, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem, klimatiskajiem un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par katras teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un veidu.

Savukārt, ieguves vietās, kur jāuzsāk rekultivācija, derīgo izrakteņu ieguvējam un vietējām pašvaldībām nepieciešama informācija par labāko rekultivācijas veidu. Vienlaikus rekomendāciju un darbības plāna izstrāde neatceļ pienākumu esošajiem zemes dzīļu izmantotājiem veikt rekultivāciju normatīvajos aktos un derīgo izrakteņu ieguves projektā noteiktajā kārtībā un termiņos. Degradētajās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās jāparedz prioritāra derīgā izrakteņa ieguve (ja tāda ir racionāli iespējama) ar tai sekojošu rekultivāciju, atbilstoši vispiemērotākajam rekultivācijas veidam.

1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē

Kopš pagājušā gadsimta otrās puses praktiski netiek veikta atbilstoša speciālistu sagatavošana kūdras nozarē. Lai sekmētu ilgtspējīgu kūdras nozares attīstību, nepieciešama speciālistu sagatavošana ar purvu un kūdras atradņu izpēti, izstrādi, kūdras pārstrādi un rekultivāciju saistītās jomās – purvu hidroloģijā un ekoloģijā, hidroģeoloģijā, meliorācijā, vides pārvaldībā un rekultivācijā. Vienlaikus, lai sekmētu vietējo nodarbinātību un uzlabotu sociālekonomisko situāciju kūdras nozarei aktuālajos reģionos, ir nepieciešams kūdras nozarē nodarbināto vidū pilnveidot prasmes un zināšanas par ilgtspējīgām kūdras ieguves tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanas un kūdras ieguves un izmantošanas iespējām.

2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Pamatnostādnēs izvirzīto kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenais rezultāts ir nodrošināt kūdras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šī mērķa sasniegšana tiek vērtēta ar četriem rezultatīvajiem rādītājiem.

1. Politikas rezultāts (PR): Nodrošināta kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana, ņemot vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības prioritātes.
Rezultatīvais rādītājs (RR) 2020. gads 2023. gads 2030. gads
1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kurai izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai. 0 ha 7 870 ha 26 232 ha40
2. Platība, par kuru nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā. 0 ha 150 324 ha 501 079 ha41
3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā42. 26 000 ha43
vai 1,2 milj.t44
26 000 ha
vai 1,2 milj.t
26 000 ha
vai 1,2 milj.t
4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni45. 1 523,27 kt
CO2 ekv.46
-47 0 SEG emisiju pieaugums
[1332,62 kt
CO2 ekv. 48]

3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai

1. Rīcības virziens: Veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā.
Nr. p. k.

Uzdevums Izpildes termiņš
(gads)

Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Nodrošināt valstī vienotas ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveidi aktuālu kūdras resursu datu uzturēšanai, publiskai pieejamībai un izmantošanai. 2024. VARAM/ LVĢMC ZM 1.PR
2.RR
2. Veikt ģeoloģisko kartēšanu un noteikt potenciāli pieejamos un rūpnieciski izmantojamos kūdras resursus. 2030. VARAM/ LVĢMC ZM 1.PR
2.RR
3.RR
3. Izvērtēt valstī pieejamos kūdras resursus un, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, bioloģiskās daudzveidības un klimata aspektus, nodrošināt, ka līdz 2030. gadam izmantošanai tautsaimniecībā pieejamā kūdrāju platība un resursu apjoms ir līdzvērtīgs 2020. gada 1. janvāra licences laukumu platībai un apjomam. 2030. VARAM ZM, EM 1.PR
3.RR
4. Apzināt iespējas degradēto purvu platībās, tajā skaitā vēsturiskajās ieguves vietās (kur kūdras ieguve pārtraukta un nav atjaunota) veikt prioritāru rekultivāciju, ja vien tajās nav iespējama un nav plānojama kūdras ieguve. 2030. VARAM ZM 1.PR
1.RR
5. Veicināt produktu ar pievienoto vērtību (kūdras substrātu) ražošanu Latvijā un to daļas palielināšanu eksportā. 2030. Komersanti, Zinātniskās institūcijas EM, ZM, VARAM, pašvaldības 1.PR
2.RR

6. Veicināt dārzkopības attīstību Latvijā, izmantojot Latvijā iegūtās kūdras produktus (siltumnīcu būvniecību, dārzeņu audzēšanu, dekoratīvo un koku stādu audzēšanu, stādu eksportu). 2030. ZM EM, Pašvaldības, VARAM 1.PR
4.RR
2. Rīcības virziens: Pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti.
1. Ievērojot aktuālās zināšanas par kūdras resursiem un tehnoloģijām, pilnveidot normatīvo aktu prasības, mazinot to radīto administratīvo slogu, rosinot grozījumus normatīvajos aktos zemes dzīļu izmantošanas, meliorācijas un būvniecības jomās. 2024. VARAM ZM, EM 1.PR
2.RR
2. Pilnveidot kūdras nozares valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to kapacitāti. 2022. VARAM   1.PR
2.RR
3. Izstrādāt vienotu terminoloģiju par purviem un kūdru, ņemot vērā starptautisko pieredzi un tiesību aktus. 2023. LKA VARAM, LZA, zinātniskās institūcijas, ZM 1.PR
2.RR
4. Pilnveidot normatīvo regulējumu zemes dzīļu jomā, lai veicinātu purvu un kūdras resursu ģeoloģisko izpēti un nodrošinātu ģeoloģisko kartēšanu. 2023. VARAM   1.PR
2.RR
5. Izstrādāt vadlīnijas, lai nodrošinātu teritoriju pilnvērtīgu izvērtēšanu lēmumu pieņemšanai un darbības plānu izstrādei teritoriju rekultivācijai, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. 2030. VARAM DAP, ZM, zinātniskās institūcijas, LKA 1.PR
1.RR
6. Izstrādāt pētījumu par mehānisma izveides iespējām SEG emisiju, kas veidojas kūdras ieguves procesā un no platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve un kas rodas kūdras kā energoresursa izmantošanai enerģijas ražošanā Latvijā iekārtās, kas nav iekļautas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā, kompensācijai. 2022. VARAM FM, EM, ZM, LKA 1.PR
4.RR
7. Ņemot vērā pamatnostādņu 2. rīcības virziena 6. uzdevuma ietvaros veiktā pētījuma rezultātus, izstrādāt kompensācijas mehānisma piemērošanas metodiku. 2023. VARAM FM, EM 1.RR
4.RR
8. Izvērtēt purvu aizsargjoslu nepieciešamību un efektivitāti un vajadzības gadījumā izstrādāt purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. 2024. VARAM, ZM   1.PR
2.RR
9. Pilnveidot normatīvo aktu prasības, lai izveidotu institucionālo ietvaru SEG aprēķināšanai no mitrājiem. 2022. VARAM ZM, EM 1.PR
4.RR
10. Izvērtēt dārzkopībā izmantotās kūdras lomu bioekonomikā. 2024. LKA,
zinātniskās institūcijas
ZM, VARAM 1.PR
2.RR
4.RR
11. Pilnveidot normatīvo regulējumu ugunsdrošības uzraudzības kompetenču jomā. 2025. VUGD, VMD LKA, ZM 1.PR
2.RR
3. Rīcības virziens: Pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un SEG emisiju uzskaitei.
1. Veikt kūdras atradņu datu digitalizāciju un ar to saistīto datu bāzu pilnveidošanu, tajā skaitā ievērojot arī INSPIRE direktīvas prasības. 2024. LVĢMC   1.PR
2.RR
2. Nodrošināt ģeoloģiskās informācijas par kūdras atradnēm publisku pieejamību un izmantošanu, izmantojot ĢIS rīkus. 2024. LVĢMC   1.PR
2.RR
3. Izveidot informācijas pārvaldības sistēmu, kas nodrošina, ka visa ar purviem saistītā ģeoloģiskā informācija nonāk Valsts ģeoloģijas fondā. 2024. VARAM, LVĢMC ZM 1.PR
2.RR
4. Veicināt iespējas iegūt zināšanas kūdras nozarei svarīgās specialitātēs (tai skaitā purvu hidroloģijā, meliorācijā, purvu ģeoloģijā):

4.1. ieviešot apmācības kursus attiecīgās specialitātēs;

4.2. veicinot prakses iespējas uzņēmumos;

4.3. organizējot izglītojošas nodarbības interesentiem un skolēniem, lai papildinātu zināšanas par purviem un ar tiem saistītiem dabas procesiem plašā aspektā.

2022. Zinātniskās institūcijas Vides izglītības un zinātnes padome, LKA, DAP 1.PR
2.RR
5. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un kūdras nozares attīstību:

5.1. Iepazīstināt valsts, pašvaldību un citu iestāžu darbiniekus un sabiedrību, izmantojot seminārus, multimedijus u.c., rīkot seminārus žurnālistiem un citiem speciālistiem, kam nepieciešamas zināšanas par nozari;

5.2. Informēt un sniegt rekomendācijas uzņēmējiem un privāto purvu īpašniekiem:

5.2.1. par videi draudzīgākām un ekonomiski efektīvākajām apsaimniekošanas metodēm;

5.2.2. par klimata pārmaiņu mazinošu un videi draudzīgu kūdras ieguvi;

5.2.3. par dabas daudzveidībai un SEG emisiju mazināšanai labvēlīgiem rekultivācijas pasākumiem.

Regulāri LKA,
Zinātniskās institūcijas, Dabas muzejs, DAP
ZM 1.PR
1.RR
2.RR
3.RR
4.RR
6. Veikt pētījumus, kuri sniedz informāciju un zināšanas kūdras ieguvē un izmantošanā:

6.1. par nosusināšanas ietekmi uz kūdras ieguves laukiem piegulošajām platībām;

6.2. par tehnoloģiju pilnveidošanu, lai samazinātu nosusināšanas negatīvo ietekmi;

6.3. par SEG emisijas mazinošām ieguves un apstrādes tehnoloģijām.

2024. LKA, Zinātniskās institūcijas VARAM, ZM 1.PR
2.RR
4.RR
7. Veikt kūdras pašaizdegšanās procesu pētījumus un monitoringu un meklēt inovatīvus ugunsdrošības risinājumus. 2022. Zinātniskās institūcijas, LKA, komersanti   1.PR
2.RR
8. Veikt tumšās kūdras izmantošanas iespēju pētījumus, izstrādāt kūdras produktu prototipus – veicināt materiālu aizstāšanu esošos produktos, izmantojot kūdru, un jaunu kūdras produktu izstrādāšana, it īpaši tādu produktu, kam ir ilgs kalpošanas laiks. Regulāri Zinātniskās institūcijas, komersanti   1.PR
2.RR
3.RR
9. Veikt pētījumus par kūdras sastāva un veidošanās apstākļu savstarpējām kopsakarībām. Regulāri Zinātniskās institūcijas, komersanti   1.PR
2.RR
10. Pilnveidot kūdras klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā. Pilnveidot statistiku par kūdru, kūdras produktiem, transporta veidiem. 2023. LKA, FM, VID, EM, CSP VARAM 1.PR
2.RR
11. Veikt pētījumus nacionālo SEG emisiju un CO2 piesaistes emisijas faktoru pamatavotu uzskaitei degradētos purvos un platībās, kur notiek kūdras ieguve, kā arī renaturalizētās, apmežotās vai lauksaimniecībā izmantotās izstrādāto kūdras atradņu platībās. 2025. VARAM ZM 1.PR
1.RR
4.RR
12. Veikt pētījumus, kas nepieciešami organisko augšņu izplatību un īpašības raksturojošo darbību datu iegūšanai. 2024. Zinātniskās institūcijas VARAM, ZM 1.PR
2.RR
13. Sadarboties ar zinātniskajām institūcijām, lai rosinātu pētījumus purvu un to resursu jomā. Regulāri VARAM Zinātniskās institūcijas 1.PR
2.RR
14. Rosināt pētījumus par SEG emisiju piesaisti, ja kūdra tiek izmantota dārzkopībā Latvijā. 2023. VARAM, ZM Zinātniskās institūcijas 1.PR
4.RR

4. Teritoriālā perspektīva

Pamatnostādnes aptver visu Latvijas teritoriju.

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošana notiks pašreizējā un plānotā budžeta ietvaros, neparedzot papildu finansējumu.


1 Viens no darbības rezultātiem ir – izveidota mitrzemju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēma.

2 Latvijas PSR Kūdras fonda un ERAF projekta "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" dati.

3 Ministru kabineta 2016. gada 8. decembra rīkojums Nr. 752 "Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru piesaistei"

4 LKA informācija.

5 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam".

6 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam".

7 Pieejama tīmekļvietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52006DC0231.

8 Pieejama tīmekļvietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52011DC0244.

9 Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-773-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF

10 Pieejama tīmekļvietnē: https://likumi.lv/ta/id/34198-par-apvienoto-naciju-organizacijas-visparejo-konvenciju-par-klimata-parmainam

11 Pieejama tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2009/28/oj/?locale=LV

12 Pieejama tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2008/1099/oj/?locale=LV

13 Regula pieejama tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R0841.

14 ZIZIMM regulas 2. panta 4. punkts noteic, ka vajadzības gadījumā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot IPCC precizējumu IPCC vadlīnijās, Komisija var nākt klajā ar priekšlikumu atlikt apsaimniekotu mitrāju obligāto uzskaiti uz vēl vienu piecu gadu laikposmu.

15 Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32016L2284

16 Pieejams tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

17 Pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b82780d8-3771-11ea-ba6e-01aa75ed71a1.0011.02/ DOC_2&format=PDF.

18 Common International Classification of Ecosystem Services https://cices.eu.

19 Projekta atskaite "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", pieejama tīmekļvietnē https://www.lvafa.gov.lv/projektu-materiali/petijumi-izvertejumi-un-citi-dokumenti/2487-latvijas-kudras-atradnu-datu-kvalitates-analize-ieteikumu-sagatavosana-to-uzlabosanai

20 Wageningen Institute for Environment and Climate Research, https://www.wur.nl/en/Education-Programmes/PhD-Programme/ Graduate-Schools/www.wur.nlwimek.htm.

21 LKA informācija (2019. gada 18. aprīlī). Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2019. gadu vēl nav pieejama.

22 VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi, pieejams tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/vid-administretie-kopbudzeta-ienemumi.

23 Latvijas Stādu audzētāju biedrības informācija.

24 Dati no EPAGMA (European Peat and Growing Media Association).

25 Pieejams tīmekļvietnē: https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/.

26 Latvijas PSR Kūdras fonds uz 1980. gada 1. janvāri. Latvijas Valsts meliorācija projektēšanas institūts.

27 Latvijas Universitātes un VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" īstenotais ERAF projekts "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" (Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/037).

28 Pieejams tīmekļvietnē: https://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/publikacijas/tematiskie-parskati/zemes-parskati/

29 LKA informācija.

30 Apsaimniekota meža zeme, apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekoti zālāji, apsaimniekotas aramzemes, no 2026.gada apsaimniekoti mitrāji.

31 2021.-2025.gada un 2026.-2030.gada periodā kopējais uzskaites kategorijās uzskaitītais SEG emisiju apjoms ir vienāds vai mazāks par kopējo uzskaites kategorijās uzskaitīto CO2 piesaisti.

32 Vajadzības gadījumā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot IPCC precizējumu IPCC vadlīnijās, Komisija var nākt klajā ar priekšlikumu atlikt apsaimniekotu mitrāju obligāto uzskaiti uz vēl vienu piecu gadu laikposmu.

33 ZIZIMM regulas 7.3.pants: 2026.–2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.–2009. gada bāzes periodā

34 Ievērojot Regulas 2018/842 7.pantu

35 LIFE REstore "Latvija pirmā no Baltijas valstīm izstrādā nacionālos siltumnīcefekta gāzu emisiju faktorus Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumam", https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/86/, I.Krīgere u.c.. Latvijas apstākļos piemērotākie rekultivācijas veidi. Grām.: Priede A., Gancone A. (red.) 2019. Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana. Baltijas krasti, Rīga, 173.-216.lpp

36 Projekta atskaite "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", pieejama https://www.lvafa.gov.lv/projektu-materiali/petijumi-izvertejumi-un-citi-dokumenti/2487-latvijas-kudras-atradnu-datu-kvalitates-analize-ieteikumu-sagatavosana-to-uzlabosanai

37 Detālāka informācija par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām pieejama pamatnostādņu 3. pielikumā.

38 Informācija par projekta aktivitātes "Degradēto purvu teritoriju inventarizācija un datu bāzes izveide" rezultātiem pieejama tīmekļvietnē: https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/degradeto_purvu_teritoriju_inventarizacija_un_datu_bazes_izveide/.

39 Pieejams tīmekļvietne: http://restore.daba.gov.lv/public/lat/.

40 Rezultatīvais rādītājs noteikts atbilstoši projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātiem. Par degradēto purvu un vēsturiskajām kūdras ieguves vietām uzskatāmas teritorijas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, teritorija nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.

41 Rezultatīvais rādītājs noteikts atbilstoši projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātiem.

42 Rezultatīvais rādītājs var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības.

43 Rezultatīvais rādītājs noteikts, ņemot vērā spēkā esošo licenču laukumu platību kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri (Valsts vides dienesta informācija).

44 Iespējamais vidēji gadā iegūstamais kūdras apjoms desmit gadu periodā.

45 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3. pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.–2009. gada bāzes periodā).

46 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija).

47 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas tiek iekļautas uzskaitē no 2026. gada.

48 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem, atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.–2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

1. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Situācijas apraksts

Saturs

1. Situācijas raksturojums purvu un kūdras izmantošanā

1.1 Normatīvais regulējums

1.2 Kūdras resursu īpašumtiesības

1.3 Kūdras nozares pārvaldība

1.4 Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un kvalitāte

1.5 Informācija par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini

2. Purvu raksturojums

2.1 Purvu izplatība pasaulē

2.2 Purvi Latvijā

3. Kūdras resursu raksturojums

3.1 Kūdras ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas

4. Kūdras raksturojums

4.1 Kas ir kūdra

4.2 Kūdras īpašības

4.3 Kūdras izmantošana un produkti

4.3.1 Dārzkopībā

4.3.2 Lauksaimniecībā

4.3.3 Enerģētikā

4.3.4 Citi izmantošanas veidi

5. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme Latvijas tautsaimniecībā

5.1 Kūdras ieguves vēsture Latvijā

5.2 Kūdras ieguves nozare mūsdienās

5.3 Kūdras ieguves ietekme uz nodarbinātību

5.4 Kūdras un kūdras produktu ārējā tirdzniecība

5.4.1 Kūdras un tās produktu eksports

5.4.2 Kūdras un kūdras produktu imports

5.5 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar citām nozarēm

5.6 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

6. Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana

6.1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens

6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā

6.3 Kūdras nozares sertificēšana

7. Kūdras atradņu izmantošana

7.1 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes

7.2 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība

7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve pārtraukta, jeb "vēsturiskās" kūdras ieguves vietas

7.4 Rekultivācija

8. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

9. Kūdras nozare un izglītība

10. Kūdras nozare un zinātne

11. Kūdras izmantošana un gaisa kvalitāte

12. Kūdras ieguve, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

1. Situācijas raksturojums purvu un kūdras izmantošanā

1.1 Normatīvais regulējums

Normatīvo aktu sistēmas, kas reglamentē zemes dzīļu resursu, tajā skaitā kūdras, izmantošanas ietvaru nosaka likums "Par zemes dzīlēm" un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi. Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.

Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumi Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" nosaka kārtību, kādā Valsts vides dienests izsniedz licences, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtību. Kūdras izpētei vai ieguvei nepieciešams saņemt licenci. Lai veicinātu racionālu dabas resursu ieguvi un teritorijas izmantošanu, noteiktas platības, no kurām valsts un pašvaldību zemē jārīko konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences saņemšanu. Konkurss vai izsole jārīko, ja platība kūdras ieguvei ir lielāka par 150 ha.

Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" nosaka prasības visiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto darbu etapiem: ģeoloģiskajai izpētei, ģeoloģiskās izpētes pārskatam, derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai LVĢMC. Noteiktas prasības derīgo izrakteņu ieguves projektiem un to saskaņošanas kārtība. Regulēti visi derīgo izrakteņu ieguves posmi: derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana ieguvei, ieguves vietas ekspluatācija, iegūto derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaite un ieguves vietas rekultivācija.

Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578 "Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu" nosaka ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un tās izmantošanas noteikumus. Minētajā sistēmā ietilpst arī datubāze "Kūdra". Ģeoloģiskajai informācijai var noteikt komercinformācijas statusu.

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1055 "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi" nosaka valsts nodevu apjomu par kūdras ieguvei nepieciešamajiem dokumentiem: licenci ģeoloģiskajai izpētei, atradnes pasi, licenci derīgo izrakteņu ieguvei.

Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" nosaka maksu par derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu.

Dabas resursu nodokļa likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa likuma 1. pielikumā noteiktas nodokļa likmes par dabas resursu, tajā skaitā kūdras ieguvi.

Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" nosaka nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību.

Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. pielikuma 25. punkts noteic, ka ietekmes uz vidi novērtējums jāveic kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā. Tikmēr likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2. pielikuma 2. punkts noteic, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums jāveic ieguvei 25 ha vai lielākā platībā. Likuma mērķis ir novērst vai samazināt paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā.

Sugu un biotopu aizsardzības prasības Latvijā nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums, kura mērķi ir šādi: 1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus; 2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību; 3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; 4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību; 5) nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo savvaļas putnu sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes, kultūras prasībām un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim. Atbilstoši šim likumam ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti, kuros tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Šajos sarakstos ir iekļautas gan sugas, kas tradicionāli aizsargātas Latvijā, gan arī sugas, kuru aizsardzību paredz ES Putnu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību) vai Biotopu direktīva (Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību). Latvijā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos iekļauta 721 augu un dzīvnieku suga un 89 biotopi. Šo sugu un biotopu sarakstus ir apstiprinājis Ministru kabinets.

Sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta ĪADT (tai skaitā Natura 2000 teritoriju tīklā) un mikroliegumos. Mikrolieguma izveidošanas kārtību un aizsardzības prasības nosaka Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu". Papildus tam, sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta, paredzot attiecīgu izvērtējumu darbībām, kuru rezultātā var tikt iznīcinātas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes vai aizsargājami biotopi.

ĪADT tiek izveidotas un apsaimniekotas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslas ap purviem un virszemes ūdensobjektiem, un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus, tajā skaitā attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi.

Tā kā kūdras ieguve saistīta ar nosusināšanu, uz to attiecas arī meliorāciju regulējošie normatīvie akti. Meliorācijas likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību lauku apvidu un pilsētu zemē.

Meliorācijas sistēmu būvniecība un pārbūve notiek saskaņā ar Būvniecības likumu. Vispārīgās būvniecības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Piemēro arī speciālos būvnoteikumus: Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumus Nr. 550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi", Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"". Kārtību, kādā notiek meliorācijas sistēmu ekspluatācija, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 306 "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs".

1.2 Kūdras resursu īpašumtiesības

Zemes dzīles, tajā skaitā kūdras resursi, Latvijā pieder zemes īpašniekam. Saskaņā ar Civillikuma 1042. pantu zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Šāds regulējums noteikts arī likumā "Par zemes dzīlēm".

Valstij īpašuma tiesību jomā ir jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp valsts regulējumu un personas rīcības brīvību, atstājot personai izvēles tiesības tajās sfērās, kur īpašs regulējums nav nepieciešams. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Leģitīma mērķa esamība liecina par to, ka īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēm. Pašlaik izplatītākais zemes dzīļu izmantošanas ierobežojums ir aizliegums iegūt derīgos izrakteņus, tajā skaitā kūdru, ĪADT, bet trijās ĪADT atsevišķās zonās kūdras ieguve ir atļauta ar nosacījumiem.

Attiecībā uz valsts un pašvaldību zemēm tiesības izmantot zemes dzīles noteiktos gadījumos var iegūt konkursa kārtībā, savukārt privātpersonas pašas ir tiesīgas lemt par savā īpašumā esošo zemi. Tādējādi valsts mēroga ģeoloģiskās kartēšanas un izpētes darbu veikšana arī kūdras nozarē ir apgrūtināta, ņemot vērā katra zemes īpašnieka īpašumtiesības uz zemes dzīlēm. Šobrīd divas trešdaļas kūdras ieguves licences laukumu pieder publiskai personai – 55 % valstij un 16 % pašvaldībām.

1.3 Kūdras nozares pārvaldība

Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldības funkcijas sadalītas starp vairākām institūcijām.

Valsts vides dienests (VARAM padotības iestāde) izsniedz licences un dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus, kā arī veic zemes dzīļu izmantošanas kontroli.

Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas kūdras ieguvei līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās.

LVĢMC, kuras kapitāldaļu turētāja ir VARAM, uztur ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē derīgo izrakteņu krājumus, sniedz maksas pakalpojumus saistībā ar ģeoloģisko informāciju, kā arī sniedz ģeoloģisko informāciju valsts pārvaldes funkciju ietvaros.

Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas Valsts meži" (apsaimnieko Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts zemi), gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP (apsaimnieko VARAM valdījumā esošo valsts zemi).

1.4 Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un kvalitāte 1,2

LVĢMC likumā "Par zemes dzīlēm" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst, apkopo ģeoloģisko informāciju un to uzglabā ģeoloģiskās informācijas sistēmā. Ģeoloģiskās informācijas sistēmu veido Valsts ģeoloģijas fonds (uztur un papildina LVĢMC), kurā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu, inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem (papīra vai elektroniskā formā); Valsts ģeoloģijas arhīvs, kurā atrodas ģeoloģiskās izpētes darbu pirmmateriāli (piemēram, lauku darbu žurnāli); zinātniski tehniskās literatūras bibliotēka; urbumu seržu glabātava, kurā atrodas urbumu serdes un citi paraugi; elektroniskas datubāzes, tai skaitā "Kūdra", datubāžu saīsināts apkopojums tīmekļa lietotājiem – Derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, kurā iekļauta informācija par derīgo izrakteņu atradnēm.

Ģeoloģiskās informācijas sistēmā ietilpst gan agrāk, tai skaitā pagājušajā gadsimtā, radīta ģeoloģiskā informācija, gan tagad iegūtā. Daļa informācijas pieejama LVĢMC tīmekļvietnē, tomēr tīmeklī pieeja ģeoloģiskajai informācijai ir apgrūtināta, kas kavē tās plašu izmantošanu. Tas saistīts ar to, ka kūdras atradņu telpiskie dati lielākoties ir papīra formātā, nav digitalizēti, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu apstrādi un analīzi, iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras atradni raksturojošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem, apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām. Elektroniski izveidotajām telpisko datu kopām pievienotie atribūtu lauki nesatur pilnvērtīgu informāciju par atradnē ietilpstošo resursu raksturojošiem rādītājiem.

Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kas ietekmē pieejamo datu kvalitāti, to analīzi un iegūto rezultātu interpretāciju, ir tas, ka lielākā daļa informācijas un datu, kas raksturo katru kūdras atradni, ir novecojuši. Tās iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam. Savukārt daļai atradņu informācija tikusi ievākta vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma.

Informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu izstrādes projekta dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir Valsts ģeoloģijas fonda (fonda krājumus uztur LVĢMC) informācija. Valsts ģeoloģijas fondā papīra vai elektroniskā formā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu, inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem. Galvenais Valsts ģeoloģijas fonda uzdevums ir nodrošināt interesentus, potenciālos un esošos zemes dzīļu izmantotājus, kā arī valsts un nevalstiskās organizācijas ar informāciju par Latvijas zemes dzīlēm, ģeoloģisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem un zemes dzīlēs notiekošajiem procesiem.

VSIA "Meliorprojekts" pieejami dažādi ģeoloģiskās un inženierizpētes pirmmateriāli, kūdras atradņu izstrādes un nosusināšanas projekti, dokumentācija u.c. materiāli. Uzņēmuma arhīvā esošie materiāli ir pieejamie tikai papīra formātā. Arhīva materiāli satur informāciju, kura iegūta un sagatavota līdz 1990. gadam.

Latvijas Lauksaimniecības muzejā, kas atrodas Talsos, pieejami pagājušajā gadsimtā veikto kūdras atradņu inventarizācijas materiāli, kas ietver gan sākotnējo Latvijas Kūdras fonda izveidošanas informāciju, gan arī to vēlāku inventarizāciju (1962. gads un 1980. gads) rezultātā iegūto informāciju (atradņu pases, atradņu piesaistes abrisi un novietojuma shēmas).

Privāti arhīvi ietver juridisku (pārsvarā kūdras ražošanas uzņēmumu) un fizisku personu turējumā esošus dažādos laika posmos veiktu ģeoloģisko izpēšu materiālus, kūdras atradņu nosusināšanas projektu dokumentāciju u.c. materiālus.

Ir nepieciešams risināt jautājumu par Latvijas kūdras resursu sākotnējās informācijas, kura atrodas dažādu institūciju turējumā, pievienošanu Valsts ģeoloģijas fonda materiāliem. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības muzejā esošā informācija par Latvijas kūdras fonda izveidošanu, kā arī tālākajās fonda inventarizācijās sagatavotie materiāli – kūdras atradņu pases, to piesaistes abrisi u.c. informācija.

1.5 Informācija par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini

Katras nozares pārstāvji atbilstoši savai specifikai apskatāmo teritoriju dēvē dažādi – par purvu, kūdras atradni, kūdrāju, purvainu mežu vai purva biotopu.

Dati par purvu platībām ir atšķirīgi atkarībā no informācijas avota un informācijas mērķa. Izpratne par purvu atkarīga no nozares un zemes izmantošanas veida. Piemēram, mežsaimniecībā dati veidojas no tā, vai koki ir pieci metri vai augstāki3: ja zemāki koki – tad purvs, ja augstāki – tad mežs. Dabas aizsardzības speciālistiem interesē biotops, purvos izdala vairākus aizsargājamos biotopus.

Purvi tiek analizēti dažādos aspektos: kūdras atradnes, licences laukumi (izpētei vai ieguvei paredzēta teritorija, kuras robežas tiek noteiktas licencē), kūdras ieguves laukumi (teritorija, kurā notiek kūdras ieguve, tā var atšķirties no licences laukuma), vēsturiskās kūdras ieguves vietas (teritorija, kur agrāk notikusi kūdras ieguve, tā pārtraukta un nav atjaunota), SEG emisijas un CO2 piesaiste, dabas aizsardzības teritorijas. Pēc aptuvenām aplēsēm neskarti purvi kopumā aizņem 4,9 % valsts teritorijas jeb 316 900 ha.

Ieskatam daži kūdras nozarē un dabas aizsardzībā biežāk lietotie termini.

Purvs – zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija un kūdras uzkrāšanās. Saskaņā ar purvu klasifikāciju ģeoloģiskā aspektā purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis. Izdala augstos, zemos un pārejas purvus (Silamiķele et al., 2017).

Purvi – ekosistēma uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem metriem (Aizsargjoslu likuma 1. panta 15. punkts).

Purva biotops – dzīvotne, kas pēc vides apstākļiem (mitrums, gaisma, augsne u.c.) aizņem samērā viendabīgu platību purvā vai tā daļā, kas piemērota konkrētam purvam raksturīgo augu, dzīvnieku un sēņu sugu aktīvai pastāvēšanai (Auniņa, 2016).

Kūdras atradne – teritorija, kurā veikta ģeoloģiskā izpēte un atzīts, ka šī teritorija ir kūdrājs, kuru iespējams izmantot kūdras ieguvei, tā ietver dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem4 rūpnieciski izmantojamā slāņa dziļums ir ne mazāks par 0,9 m nenosusinātai vai 0,7 m nosusinātai atradnei, vidējais dziļums 1,0 m un lielāks (Silamiķele et al., 2017).

Kūdrājs – zemes virsmas nogabals ar vai bez veģetācijas, kur dabiski izveidojies kūdras slānis (LIFE REstore projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā").

Kūdras tips – galvenokārt nosaka pēc kūdru veidojošo augu atlieku botāniskā sastāva, ņemot vērā šo augu grupas barošanās veidu un apstākļus to augšanas laikā. Atbilstoši kūdru veidojošo augu grupas augšanas un barošanās apstākļiem izšķir trīs kūdras tipus: zāļu kūdra jeb zemā tipa kūdra (tautas valodā saukta par melno vai tumšo kūdru), pārejas tipa un sūnu jeb augstā tipa kūdru (tautas valodā saukta arī par gaišo kūdru). Katram kūdras tipam raksturīgi konkrēti, tikai šim tipam raksturīgi kūdras veidi, kurus nosaka pēc konkrētā kūdras tipa veidojošo augu dominējošajām atliekām. Piemēram, ir noteikts, ka slāni veido augstā tipa jeb sūnu kūdra, ja tajās pārsvarā ir sfagnu un spilvju atliekas. Nosakot kuru minēto augu atliekas dominē, tiek noteikts kūdras veids. Ja sfagni ir vairāk kā 50 %, tad būs sfagnu kūdra, bet, ja gandrīz līdzīgi, tad atkarībā no pārsvarā esošo augu atliekām, kas veido nosaukuma otro vārdu, būs spilvju-sfagnu kūdra (Tjuremnov, 1976; Silamiķele et al., 2017; Kalniņa, 2018).

Kūdras sadalīšanās pakāpe – augu sadalīšanās ir bioķīmisku procesu virkne, kas norisinās sākumā bioloģiski ļoti aktīvo aerobo, vēlāk pasīvāko anaerobo mikroorganismu iespaidā, veidojoties amorfai organiskai vielai – humusam. Tā ir procentos izteikta kūdru veidojošo sadalījušos augu bezstruktūras daļas attiecība pret atlieku veselo šūnu daudzumu. Kūdras sadalīšanās pakāpi var noteikt ar vairākām metodēm – vizuālo (visbiežāk tiek lieto lauka apstākļos), mikroskopisko un centrifūgas (tiek veiktas laboratorijas apstākļos). Kūdras sadalīšanās pakāpi lauka apstākļos nosaka vizuāli, izmantojot von Posta shēmu, ņemot vērā kūdras plastiskumu, elastīgumu, augu atlieku daudzumu un tо saglabāšanās pakāpi, ūdens daudzumu, krāsu un dzidrumu. Kūdru pēc sadalīšanās pakāpes iedala:

- maz sadalījusies kūdra – 5–20%,

- vidēji sadalījusies kūdra – 20–35%,

- labi sadalījusies kūdra – > 35% (Silamiķele et al., 2017).

Licences laukums – konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis vai arī vairāku iecirkņu vai to daļu sakopojums, kura robežas ir licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Kūdras ieguve var nenotikt vienlaikus visā licences laukumā (likuma "Par zemes dzīlēm" 1. panta 14. punkts).

Kopumā saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu tiek izmantoti ļoti daudz terminu. Ir nepieciešams speciālistu vidū panākt vienošanos par vienotu terminu lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde vai publikācijas.

Purvi, kas tiek uzskatīti par kūdras atradnēm (platības ar kūdras slāni 0,3 m un biezāku, vidēji vismaz 0,5 m biezu, kas nav mazākas par vienu hektāru, tai skaitā ar mežu), Latvijā aizņem ap 10 % no valsts teritorijas. LPSR Kūdras fondā5 uz 1980. gada 1. janvāri reģistrētas 5499 kūdras atradnes. Kūdras atradnes ietver purvus ar rūpnieciski izmantojamiem kūdras krājumiem, dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja ERAF projektu "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" (projekts īstenots 2010. – 2013.gadā), kura ietvaros digitizēta Kūdras fonda informācija. Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās izpētes un atradņu pasu dati6. Identificēto kūdras atradņu platība sasniedz aptuveni 970 tūkst. ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas. 0,6% sastāda kūdras atradnes, kuru platība ir mazāka nekā 10 ha.

Datu atšķirības veidojas gan tādēļ, ka ir dažādi informācijas apkopošanas mērķi, gan tādēļ, ka dati tiek apkopoti un analizēti kamerāli. Datus nepieciešams aktualizēt, apsekojot kūdrājus dabā.

2. Purvu raksturojums

2.1 Purvu izplatība pasaulē7

Pasaules kontekstā kūdras purvi ieņem nozīmīgu vietu starp visiem pieejamajiem dabas resursiem, kā arī ekosistēmas un dabas daudzveidības saglabāšanā. Visā pasaulē purvi ir 175 valstīs un kopumā sedz 4 milj. km2 jeb 3 % no pasaules zemes teritorijas. 1. attēlā ir redzama kūdras purvu platība attiecība pret valsts platību. Purvainākās teritorijas atrodas Ziemeļu puslodē un Indonēzijā.

Tuvākajās kaimiņvalstīs purvi izskatās un pēc uzbūves ir līdzīgi Latvijas purviem, bet tie, kas atrodas tālāk vai pat citā klimatiskajā joslā, ir ievērojami atšķirīgi no Latvijā pierastās purvu ainas. Piemēram, tropiskie purvi lielāko daļu gada ir zem ūdens un izskatās pēc ezeriem. Pasaulē lielākās tropisko purvu platības atrodas Indonēzijā. Lai gan Indonēzija ierindojas tikai 6. vietā pasaulē pēc purvu teritorijas lieluma īpatsvara kopējā valsts teritorijā, kur purvu teritorija aizņem 11 % no valsts kopējās teritorijas (1. tabula) un 4. vietā pēc purvu platības (2. tabula), tropisko purvu platību rangā Indonēzija ir pirmajā vietā.

1. att. Kūdras purvu platību sadalījums pasaulē attiecībā pret valsts teritoriju, %

Valstis, kurās purvu platība pārsniedz 10 % no kopējās valsts teritorijas ir Somija, Igaunija, Zviedrija, Baltkrievija, Kanāda, Indonēzija un Latvija.

1. tabula

Valstu rangs pēc purvu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā 2016. gadā

Vieta Valsts Kūdras purvu platība, km2 Valsts teritorijas kopējā platība, km2 Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, %
1. Somija 89 000 338 145 26
2. Igaunija 9 000 45 339 20
3. Zviedrija 66 000 447 435 15
4. Baltkrievija 24 000 207 600 12
5. Kanāda 1 100 000 9 985 000 11
6. Indonēzija 207 000 1 905 000 11
7. Latvija 6 782 64 589 10
8. Krievija 1 390 000 17 100 000 8
9. Norvēģija 28 000 385 178 7
10. Lielbritānija 17 500 243 610 7
11. ASV 625 000 9 834 000 6
12. Lietuva 3 500 65 300 5
13. Vācija 14 000 357 376 4
14. Polija 12 000 312 679 4
15. Ukraina 10 000 603 628 2

Somijā kūdras purvi aizņem 26 % no kopējās valsts teritorijas – 89 000 km2. Tādējādi, Somijā ir pasaulē piektā lielākā purvu platība vienā valstī. Kūdras purvu platība attiecībā pret valsts teritorijas platību Somiju ievieto pirmajā vietā pasaulē. Purvi ir izvietoti visā Somijā, bet lielāks blīvums ir valsts Rietumos un Ziemeļos. Kūdras purvu platība, kas ir piemērota komerciālajai darbībai, ir 6 220 km2, no kuriem aptuveni 22 % satur augstas kvalitātes kūdru, kas piemērota dārzkopībai un augsnes uzlabošanai. Atlikušie 78 % kūdras platību ir piemēroti enerģētiskās kūdras ražošanai (Peat in Finland, 2016).

Igaunijā kūdrāji aizņem aptuveni 20 % no tās kopējās teritorijas. Kūdras purvu kopējā platība Igaunijā ir 9000 km2 (1. tabula). Ievērojama daļa kūdras tiek izmantota, lai ražotu briketes, no kurām lielākā daļa ir paredzētas eksportam (Peat in Estonia, 2016).

Krievijā ir vislielākās kūdrāju platības pasaulē – 1 390 000 km2 (2. tabula), no kurām 85 % atrodas Sibīrijā. Kūdras produkcijas lielākā daļa tiek izmantota lauksaimniecībā un dārzkopībā (Peat in Russia, 2016).

2. tabula

Valstu rangs pēc kūdras purvu platības valsts teritorijā 2016. gadā

Vieta Valsts Kūdras purvu platība, km2 Valsts teritorijas kopējā platība, km2 Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, %
1. Krievija 1 390 000 17 100 000 8
2. Kanāda 1 100 000 9 985 000 11
3. ASV 625 000 9 834 000 6
4. Indonēzija 207 000 1 905 000 11
5. Somija 89 000 338 145 26
6. Zviedrija 66 000 447 435 15
7. Norvēģija 28 000 385 178 7
8. Baltkrievija 24 000 207 600 12
9. Lielbritānija 17 500 243 610 7
10. Vācija 14 000 357 376 4
11. Polija 12 000 312 679 4
12. Ukraina 10 000 603 628 2
13. Igaunija 9 000 45 339 20
14. Latvija 6 782 64 589 10
15. Lietuva 3 500 65 300 5

Kanāda ieņem otro vietu purvu platību ziņā – tās purvu kopējā platība ir 1 100 000 km2. Tomēr Kanāda ir galvenais kūdras ražotājs un eksportētājs pasaulē. Galvenie eksporta tirgi ir ASV, Meksika, Dienvidamerika, Japāna, Koreja, Ziemeļāfrika, u.c. Galvenokārt tiek eksportēts dārzkopībai nepieciešamais kūdras substrāts (Peat and peatlands).

Trešā lielākā valsts pēc kūdras purvu platības ir ASV – 625 000 km2, no kuriem lielākā daļa atrodas Aļaskā. ASV galvenās kūdras atradnes ir ziemeļu štatos – Minesotā, Mičiganā un Viskonsīnā, arī gar austrumu piekrasti no Menas štata līdz Floridas štatam un gar Meksikas līča piekrastes reģionu līdz Luiziānas štatam.

2.2 Purvi Latvijā

Purvu rašanās un veidošanās var notikt dažādi, bet galvenie purvu veidojošie faktori ir brīvu ūdeņu aizaugšana un sauszemes pārpurvošanās. Brīvu ūdeņu aizaugšanas gadījumā, purvs veidojas, attīstoties ūdens augiem un uzkrājoties to atliekām. Tā rezultātā ūdens daudzums baseinā laika gaitā samazinās un uzkrājas kūdras kārta. Sauszemes pārpurvošanās gadījumā, purvs veidojas, savairojoties augiem, kas saista ūdeni un rada velēnu, tādā veidā ūdens daudzums uz sauszemes pieaug.

Saskaņā ar Kūdras fonda datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem ap 641 115 ha, kas ir ap 10 % no Latvijas teritorijas. Kopumā 70 % no purvu teritorijas ir dabīga (neskarta), no tā 20 % ir Natura 2000 aizsardzībā (128 000 ha) un 50 % ir citi dabīgie purvāji (318 129 ha) (2. att.).

Pēc veģetācijas īpašībām un kūdru veidojošo augu botāniskā sastāva, izšķir augstos jeb sūnu purvus, zemos jeb zāļu purvus un pārejas purvus. Latvijā 41,7 % ir augstie purvi, 49,3 % ir zemie purvi un 9 % pārejas purvi.

Augstie purvi veidojas vājas minerālās barošanās apstākļos, galvenokārt, lēzenu zemieņu ūdensšķirtņu rajonos. Šādās vietās galvenie kūdras veidotāji ir sfagni jeb baltās sūnas, kas ļoti mazā mērā ir atkarīgas no augsnes un var iztikt ar nokrišņu minerālvielām. Augstajiem purviem ir kupolveida forma, ko nosaka sfagnu augšanas ātrums, it īpaši purva centrālajā, visvairāk apūdeņotajā daļā, kas izveidojas augstāka par nomalēm, no kurām ūdens daļēji aiztek.

Zemie purvi veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst virsūdeņi vai gruntsūdeņi. Daļa šo purvu aizņem aizaugušu senezeru vietas. Šajos purvos galvenie kūdras veidotājaugi ir dažādi zālaugi (grīšļi, spilves, niedres u.c.), kā arī zaļās jeb hipnu sūnas, purvu bērzi un melnalkšņi.

Pārejas tipa purviem ir raksturīga samērā vāja minerālā barošanās un liels apūdeņojums. Pēc augu sastāva šī tipa purvos kūdru veido mazāk prasīgie zemo purvu un prasīgākie augsto purvu augi – grīšļi, sfagnu un hipnu sūnas, zilenes, priedes, bērzi. Kūdras īpašības ir vidējas starp augsto un zemo purvu kūdru.

2. att. Purvu izmantošana Latvijā

No ekonomiskā viedokļa, galvenais purvu resurss ir kūdra, tomēr purvu resursu izmantošana notiek ne tikai kūdras ieguves veidā, bet arī pasīvi. Pasīvā veidā purvi izmantojami kā ainavas veidotāji, kā rekreācijas un izziņas avoti, kā bioloģiskās daudzveidības saglabātāji, kā ūdens, oglekļa uzkrājēji, kas regulē klimatu un arī citos veidos8,9.

3. Kūdras resursu raksturojums

Latvija ir 7. lielākā valsts pēc kūdras purvu īpatsvara valsts teritorijā, savukārt pēc kūdras purvu platības Latvija ierindojas 14. vietā pasaulē. Pasaules mērogā Latvijā atrodas 0,4 % no pasaules kūdras krājumiem.

Kūdras resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt aptuveni 11,3 miljardi m³ jeb 1,7 miljardi t. No kopējiem resursiem 1,1 miljards tonnu ir kurināmā kūdra. Kurināšanai izmantojamie krājumi ir ap 230 milj. t kūdras vai 663 milj. MWh enerģijas. 30 miljoni tonnu no šiem krājumiem atrodas kūdras ieguvei jau sagatavotās platībās.

Kūdras fondā10 ir iekļautas 5799 atradnes. No tām septiņas ir lielākas par 5000 ha, 87 ar platību no 1001 līdz 5000 ha, 109 ar platību no 501 – 1000 ha. No kopējās platības 49,3 % aizņem zemā tipa purvi, 41,7 % – augstā tipa, bet 9 % – pārejas. Neskartā stāvoklī atrodas 69,7 % purvu platību, 23,4 % ir nosusinātas, 3,9 % izmanto kūdras ieguvei, 1,8 % kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2 % ierīkotas ūdenskrātuves. Lielākā daļa kūdras atradņu atrodas valsts austrumu un centrālajos rajonos, to vidējais dziļums ir 2–5 m, maksimālais sasniedz 12 m.

Laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja projektu "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē". Viens no projekta uzdevumiem bija veikt Valsts ģeoloģijas fondā uzkrātās kartogrāfiskās informācijas par Latvijas kūdras resursiem pārveidošanu digitālā formā, kā arī sasaistīt ar ģeotelpisko pamatinformāciju un sistematizēt datus atbilstoši ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamatprincipiem.

Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām (3. attēls). Nereti vienā kūdras purvā pēc ģeoloģiskās izpētes datiem ir noteiktas vairākas robežas (kūdras slāņa "0 m" dziļuma vai kūdras slāņa rūpnieciski iegūstamā "0,7–1,2 m" dziļuma, kā arī purvu tipu robežas), kas ir atspoguļotas datu masīvā. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās izpētes un atradņu pasu dati.11

3. att. Latvijas kūdras resursi atbilstoši Valsts ģeoloģijas fonda informācijai12

LVĢMC publicētā Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) bilance par 2018. gadu ietver ziņas par 87 aktīvajā apritē esošajām kūdras atradnēm un tajās esošo resursu izmaiņām. 3. tabulā ietverta apkopota informācija par kūdras resursu krājumiem atradnēs, kurās 2018. gadā notika ieguve. Saskaņā ar LVĢMC sagatavoto derīgo izrakteņu krājumu bilanci par 2018. gadu, 87 kūdras ieguves vietās kopā iegūti 1483,4 tūkstoši tonnu kūdras. Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha.

3.tabula

Izvilkums no derīgo izrakteņu krājumu bilances par 2018. gadu 13

Derīgais izraktenis Mērvienība Krājumu kategorija Krājumi 2019.g. 1. janvārī Atradņu skaits
Kūdra tūkst. t ar mitrumu 40% A 120046,68 87
tūkst. t ar mitrumu 40% N 25652,23

Vērtējot kūdras resursus Latvijas plānošanas reģionos, lielākais kūdras atradņu īpatsvars atrodas Latgales plānošanas reģionā – 31% no kopējā resursu apjoma. Vidzemes plānošanas reģionā atrodas 25 %, 17 % ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, bet Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos koncentrēti attiecīgi 13 % un 14 % kūdras atradņu. Kūdras resursu procentuālais sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem parādīts 4. attēlā. Savukārt kūdras atradņu telpiskais novietojums parādīts 5. attēlā.

4. att. Latvijas kūdras resursu % sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem14

5. att. Latvijas kūdras resursu telpiskais izvietojums Latvijas plānošanas reģionos

3.1. Kūdras ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas

Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. Saskaņā ar LVĢMC datiem, 2018. gadā bija 87 kūdras ieguves vietas (atradnes), kuru telpiskais izvietojums parādīts 6. attēlā. Aktuālā informācija par derīgo izrakteņu, tajā skaitā kūdras, licences laukumiem pieejama LVĢMC tīmekļvietnē www.lvgmc.lv, kur skatāma interaktīvā karte ar derīgo izrakteņu krājumu bilancēs ietverto atradņu punktveida datiem15.

6. att. Kūdras ieguves vietas Latvijā 2018. gadā

Licenču laukumu sadalījums pēc zemes īpašuma tiesībām: 55 % no teritorijām, kurās notiek kūdras ieguve, atrodas valsts īpašumā, 16 % pašvaldību īpašumā, 15 % juridisko personu īpašumā, 5 % fizisko personu īpašumā, bet 9 % gadījumā licences laukums ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības uz šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa īpašniekiem (7. attēls).

7. att. Kūdras ieguves licenču % sadalījums atbilstoši īpašuma tiesību statusam16

*Dažādi – licences laukums ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības uz šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa īpašniekiem.

Pēc zemes lietošanas veidiem17 licencētās platības tiek sadalītas šādi: 67,62 % pārējās zemes, 19,16 % meža zemes, 11,31 % purvs, 0,06 % ūdeņi, 1,22 % lauksaimnieciskā darbība un 0,62 % infrastruktūras objekti (8. attēls).

8. att. Kūdras ieguves licenču laukumu % sadalījums atbilstoši zemes lietojuma veidiem18

Izvērtējot kūdras ieguves vietas (licenču laukumus) pēc zemes lietošanas veidiem, jāsecina, ka zemes platībās, uz kurām izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs, pēc kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas, nav veicis nepieciešamās darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas ietekmē korektu pieņēmumu un secinājumu izdarīšanu saistībā ar SEG emisiju uzskaiti no kūdras nozares saimnieciskajā darbībā iesaistīto platību kopapjoma.

Saskaņā ar LKA apkopotajiem datiem uz 2020. gada 1. janvāri licencētās platības plānošanas reģionos bija sekojošas (procentuālais sadalījums norādīts 9. attēlā):

Latgales plānošanas reģionā ir vismazākās licencētās platības starp Latvijas plānošanas reģioniem – 4 325 ha. Latgales plānošanas reģionā ir 15 licencēti purvi, kuros atrodas 16 licences laukumi. Savu saimniecisko darbību veic 13 kūdras nozares uzņēmumi. Šie purvi atrodas deviņos novados: Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Ludzas, Riebiņu un Viļānu;

Vidzemes plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 277 ha. Šīs licencētās platības atrodas 21 purvā 23 licences laukumos un tajos savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 13 novados: Alūksnes, Apes, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes, Kocēnu, Lubānas, Madonas, Pārgaujas, Rūjienas, Strenču, Valkas, Vecpiebalgas;

Rīgas plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 103 ha. Rīgas plānošanas reģionā kūdru iegūst 26 purvos, 39 licences laukumos, tajos savu saimniecisko darbību veic 26 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 20 novados: Alojas, Babītes, Bauskas, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Siguldas, Tukuma, Vecumnieku;

Zemgales plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 709 ha, kūdru iegūst 16 purvos 22 licences laukumos, kuros saimniecisko darbību veic 12 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Salas, Vecumnieku un Viesītes;

Kurzemes plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 252 ha. Šajā reģionā kūdru iegūst 23 purvos 29 licences laukumos, kuros savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils.

Trīs gadījumos licences laukumi ietilpst divos plānošanas reģionos. Šajos gadījumos licences laukums pieskaitīts tam plānošanas reģionam, kurā atrodas licences laukuma lielākā daļa.

9.att. Licencētās kūdras ieguves platības plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri, ha19

10. att. Licencētās kūdras ieguves platību sadalījums % plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri20

4. Kūdras raksturojums21, 22

4.1 Kas ir kūdra

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 1. pielikuma 8. punktam kūdra ir definēta kā "organogēns nogulumiezis, kura sausne satur ne vairāk par 50 % minerālvielu un kas ir veidojies, paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos sadaloties augu biomasai".

Kūdra ir organogēns nogulumiezis, kas uzkrājas purvos un sastāv no purvu augu atliekām dažādās sadalīšanās pakāpēs. Dabiskās kūdras krāsa ir brūna līdz melna, tā ir poraina, ar vizuāli atšķiramām augu atliekām un viegli sadalās gabalos. Bioķīmisku procesu iespaidā augu atliekas pārveidojas par tumšu, amorfu organisko vielu – humusu. Humusa saturs raksturo kūdras sadalīšanās pakāpi, ko nosaka mikroskopiski. Sadalīšanās pakāpe atkarīga no mitruma un gaisa pieplūdes apstākļiem.

Vidējais kūdras biezums Latvijā ir 1,5–3 m, bet maksimālais – 17,9 m (Mežmaļu – Bajāru purvā pie Baldones). Kūdras resursu veidošanās un uzkrāšanās joprojām turpinās, vidēji kūdras biezums palielinās no viena līdz četriem milimetriem gadā. Kūdras daudzums, kas uzkrājas purvā, nav konkrēti izmērāms, jo tas ir atkarīgs no kūdru veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to sadalīšanās apstākļiem, atkarībā no ārējās ietekmes un laikapstākļiem, tāpēc katru gadu kūdras pieaugums var atšķirties. Lielāks kūdras daudzuma pieaugums parasti ir novērojams augstajos purvos.

4.2 Kūdras īpašības

Kūdra ir organogēns eluviāls nogulumiezis, kas gaissausā stāvoklī satur vairāk nekā 50 % organisko vielu, nereti to ietver humītu grupā kā degošu derīgo izrakteni (kaustobiolīts). Kūdru veido vairāk vai mazāk sadalījušos atmirušo purva augu atliekas, kuras veidojušās no kādreizējās purva augu segas. Atmirušās augu atliekas, no gada uz gadu zem virsējās, vēl dzīvās augu segas krājoties, veido attiecīgus kūdras slāņus, kuru īpašības ir atkarīgas no kūdras veidotājaugiem.

Kūdras īpašības iedala tehniskajās un fizikālajās, ķīmiskajās un fizikāli ķīmiskajās. Galvenie faktori, kas nosaka kūdras ķīmisko sastāvu, tās fizikālās un tehniskās īpašības, ir veidošanās apstākļi un augu sastāvs. Tehniskās īpašības ir botāniskais sastāvs, sadalīšanās pakāpe, pelnainība, mitrums, sadegšanas siltums, skābums, bet fizikālās īpašības ir blīvums, mehāniskā izturība, mitrumietilpība un ūdens uzsūcamība, frakciju sastāvs, struktūra un porainība, dispersitāte, birstamība, rukums u.c. Ķīmiskās īpašības raksturo ķīmiskais sastāvs, elementsastāvs u.c., bet fizikāli ķīmiskās īpašības raksturo kūdras siltumvadītspēja, elektrovadītspēja, katjonu sastāvs u. c.

Atkarībā no purva tipa (augstais, zemais vai pārejas), atšķiras arī kūdras īpašības. Kopumā kūdrai raksturīgs mitrums 75–95 %, tā satur līdz 20 % minerālvielu (pelnu) un organiskos komponentus, kuri sastāv no oglekļa, ūdeņraža, slāpekļa, skābekļa, sēra un bituma. Kūdra satur viegli hidrolizējamu vielu (hemicelulozi, humīnskābes, fulvoskābes) un nehidrolizējamus komponentus (celulozi, lignīnu). Dabiskas kūdras blīvums ir 1400–1600 kg/m3, raksturīga liela porainība (līdz 70–80 %), augsta mitrumietilpība un spēja uzsūkt gāzes. Kūdras sadedzes siltums ir 11,3–14,6 MJ/kg (2700–3500 kcal/kg) (salīdzinājumam sausai malkai – 3000 kcal/kg). Pēc sadalīšanās pakāpes izšķir:

- maz sadalījušos kūdru (< 20 %),

- vidēji sadalījušos kūdru (20 – 35 %),

- labi sadalījušos kūdru (> 35 %).

Parasti kūdras. augšējais slānis lielākajā skaitā atradņu ir ar vāju sadalīšanās pakāpi, kam piemīt vērtīgas īpašības, līdz ar to tas ir populārākais dārzkopības materiāls. Tikmēr kūdras apakšējais slānis satur kūdru ar lielāku sadalīšanās pakāpi, kam ir lielāka enerģētiskā vērtība.

Kūdras mitrums ir saistīts ar kūdras ūdens absorbcijas kapacitāti un ūdens atdevi. Savukārt kūdras īpatnējais blīvums ir cieši saistīts ar augu daļiņām kā arī kūdras mineralizāciju. Kūdras dabiskais blīvums ir atkarīgs no kūdras pelnainības, sadalīšanās pakāpes un augu daļiņām, kuras veido konkrētas iegulas sastāvu. Savukārt kūdras ķīmiskās īpašības sevī iekļauj elementsastāvu, organisko vielu un pelnus. Kūdras pieci bāzes pamatelementi ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis un sērs. Šo elementu proporcijas kūdrā ierindo šo derīgo izrakteni starp koksni un oglēm. C, H, N, S saturs ļoti vāji humificētā kūdrā (baltā kūdra) ir tuvs saturam koksnē, savukārt saturs ļoti intensīvi sadalītā kūdrā (melnā kūdra) ir tuvs C, H, N, S saturam lignīnā.

Kūdras organiskā komponente nodalāma četrās izteiktās grupās:

1) bitumi;

2) celuloze (u.c. ūdenī šķīstošie savienojumi);

3) humīnskābes un fulvoskābes;

4) lignīns, kutīns, suberīns (u.c. ūdenī nešķīstošie savienojumi).

Raksturojot kūdras pelnu elementsastāvu var secināt ka līdz pat 90 % sastāva veido Si, Al, Fe, Ca, Mg, Na un P. Raksturojot kūdras īpašības, kā pašas svarīgākās var nodalīt fizikālo un ķīmisko īpašību kombināciju – fizikālķīmiskās īpašības. Piemēram, daļiņu izmēra dispersija, kam ir būtiska loma raksturojot kūdras struktūru vai kūdras skābums, kas ir nozīmīgs indikators kūdras izcelsmes izpētē un tās izmantošanas jomās.

4.3 Kūdras izmantošana un produkti

Tā kā kūdrai piemīt unikālas fizikālās un ķīmiskās īpašības, to var plaši pielietot un izmantot kā izejvielu dažādu produktu radīšanai un kā resursu dažādu nozaru attīstībai. Tālāk apskatīti galvenie kūdras un no tās iegūstamo produktu pielietošanas veidi.

4.3.1 Dārzkopībā

Kūdra tiek plaši izmantota profesionālajā un neprofesionālajā dārzkopībā. 95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībai. Latvijā attīstās kūdras pārstrāde, un 2019. gadā 45 % no iegūtās kūdras tika pārstrādāti substrātos, savukārt 34 % no iegūtās kūdras tiek frakcionēti un fasēti izmantošanai dārzkopības vajadzībām. Kūdra ir dabīgs substrāts, kuru dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzēšanai profesionāli izmanto jau vairāk nekā 50 gadus. Šo gadu laikā ir radīta vesela virkne kūdras produktu. Tos izmanto kā siltumnīcu kultūru audzēšanai, tā arī atklātā lauka apstākļos. Kūdras produkciju ļoti plaši lieto apstādījumu ierīkošanā un mežkopībā. Kūdras substrāti ir izmantojami audzēšanai vairākkārtīgi un pēc izmantošanas tos iestrādā augsnē, tādejādi to ielabojot. Daudzi alternatīvie substrāti pēc to izmantošanas nonāk atkritumos. 70 % no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti (Wagening universitātes pētījums, 2018).

Katram augam ir savi raksturīgi augšanas apstākļi, noteikta barības vide, mitruma režīms, augsnes skābums un citi apstākļi, kurā tas vislabāk aug un attīstās. Augu augšanas un attīstības procesā ir jāpanāk ne tikai augu sakņu sistēmas apgāde ar barības elementiem, ūdeni, bet arī jānodrošina to apgāde ar skābekli. Tieši šīs labvēlīgās augu jeb augu grupu raksturīgo augšanas apstākļu radīšanai tiek izgatavoti un tālāk audzētājiem piegādāti dažāda veida Latvijā pagatavotie kūdras substrāti. Kūdras substrātu sagatavošanai tiek izmantota galvenokārt dažāda veida frēzkūdra un grieztā kūdra. Atkarībā no paredzamā pielietojuma tā tiek miksēta noteiktās proporcijās, pirms tam veicot tās pirmapstrādi. Kūdra tiek attīrīta no koksnes piemaisījumiem, sijāta un samalta speciālās dzirnavās, tādējādi iegūstot dažāda veida kūdras frakcijas. Kūdras frakciju miksēšanas procesā papildus tiek pievienotas dažādas cita veida komponentes, kuru klātbūtne attiecīgajā substrāta maisījumā veido labvēlīgo augšanas apstākļu kopumu un uzlabo kūdras fizikālās īpašības. Piemēram, substrāta maisījumam pievieno:

− kaļķakmens miltus vai dolomīta miltus, kas samazina kūdras skābumu;

− dažāda veida un koncentrācijas mēslošanas līdzekļus;

− vielas, kuras veicina atkārtotu kūdras samitrināšanos;

− māla piedevas, kuras uzlabo ūdens kapacitāti substrātā, optimizē barības elementu apgādi, paaugstina katjonu apmaiņas kapacitāti, palielina substrāta buferspēju, saista brīvās humīnskābes un veido māla-humusa kompleksu;

− perlītu (unikāls vulkāniskais minerāls, kas karstuma ietekmē palielināts 4–20 reizes), kas uzlabo stādāmās vides aerāciju, veicina ūdens aizturēšanu un uzlabo drenāžu. Augsni samaisot ar perlītu tiek iegūta vislabākā vide augiem, kam nepieciešams gaisīgs substrāts sakņu augšanai (piemēram, rozēm, gerberām u.c.).

Tieši optimālāko un labvēlīgāko augšanas apstākļu radīšana attiecīgajiem kultūraugiem ir visu dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzētāju mērķis gan profesionālā audzēšanas jomā, gan arī hobija līmenī.

Piemēram, 1 m3 kūdras var izaudzēt 6 000 koku stādu ar kuriem iespējams apstādīt 3 ha zemes vai izaudzēt 7 000 dārzeņu stādu no kuriem vidēji iegūst 15,9 t gurķu vai 32,2 t tomātu. Kūdrai ir liela loma pārtikas audzēšanā un apzaļumošanā visā pasaulē.

Latvijā dārzkopībai gada laikā patērē ap 70–80 000 t kūdras23.

4.3.2 Lauksaimniecībā

Mēslošanai un ielabošanai. Latvijā ir daudz erodēto augšņu, kuru auglību iespējams paaugstināt, ielabojot to ar kūdru un tādējādi palielinot tajās organisko vielu saturu. Mēslošanas un ielabošanas vajadzībām var tikt izmantota arī zemā tipa kūdra, kas bez organiskajām vielām satur samērā daudz slāpekļa, fosfora un kālija savienojumu.

Lopkopībai (tai skaitā pakaišu kūdra). Pateicoties kūdras īpašībām (augstā mitruma uzsūkšanas spēja, gāzu absorbcija, zema siltumvadāmība, kā arī to, ka tā darbojas kā antiseptiķis), lopkopības saimniecībās iespējams nodrošināt labu mikrobioloģisko vidi. Pēc tās izmantošanas kūtīs, veidojas kūtsmēslu-kūdras komposts, kas ir labākais augšņu mēslošanas līdzeklis, kurš vienlaikus kalpo kā augsnes ielabotājs, gan organiskās vielas paaugstinātājs augsnē.

Ieziemošanai, siltināšanai – kūdru izmanto sala neizturīgu augu ieziemošanai.

4.3.3 Enerģētikā

Kūdras izmantošana māju apkurei ir izplatīta, piemēram, Īrijā un Skotijā, jo šajās teritorijās, kuras ir klinšainas, mežu blīvums nav pietiekams, lai ar to spētu nodrošināt visas mājsaimniecības apkures vajadzībām, bet kūdras krājumi ir pietiekami, tāpēc viensētās to lieto krāšņu kurināšanai. Igaunijā un Somija kūdru izmanto centralizētajai siltumapgādei.

Kūdra, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, ir augu izcelsmes cietais kurināmais. Abu šo kurināmo sastāvs ir līdzīgs. Līdzīgas ir šo kurināmo citas īpašības – sadegšanas siltums, mitrums, īpatnējais svars un sadedzināšanas tehnoloģijas. Kūdras līdzsadedzināšana 30 % apjomā koksnei ir tehnoloģiski iespējama praktiski bez esošo katlagregātu speciālas pielāgošanas. Kūdras piejaukums šķeldai līdz 30 % labvēlīgi ietekmē sadedzināšanas iekārtu īpašības, jo kūdras sastāvā esošie sēra un alumīnija silikāti palīdz attīrīt iekārtas. Par vienu no pilnvērtīgākajiem informācijas avotiem, kurā raksturotas prasības kurināmajai kūdrai var uzskatīt 1997. gada Phare Enerģētikas līguma ietvaros realizēto pētījumu par kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā. Kūdras izmantošanas enerģētikā ietekme uz gaisa kvalitāti aprakstīta 11. nodaļā.

Kūdras izmantošanai Latvijā enerģētikas jomā ir senas tradīcijas. Tās aizsākumi ir meklējami 17. gs. otrajā pusē. Arī turpmākajā laika periodā, kas ilgst pat līdz pagājušā gadsimta 30. gadu otrajai pusei, kūdras ieguve lielākoties saistījās ar kurināmās kūdras ieguvi. Tikai pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē paralēli kurināmās kūdras ieguvei attīstījās arī kūdras izmantošana citiem izmantošanas veidiem. Ievērojamās deviņdesmito gadu sākuma izmaiņas un pastāvīgā ekonomikas lejupslīde samazināja kurināmās kūdras izmantošanas apjomus. No 2003. gada tika pārtraukta kurināmās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, kas bija galvenais enerģētiskās kūdras izmantošanas avots. Kūdras izmantošana enerģētikā pēc 2003. gada ir strauji sarukusi.

2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti tikai 0,5 % no visa valstī iegūtā kūdras apjoma24. No pašlaik izdoto licenču laukumu platības, 4000 ha būtu piemēroti kurināmās kūdras ieguvei. Ja no šīm platībām tiktu iegūts arī dziļākais slānis – enerģētiskā (tumšā) kūdra, tad varētu iegūt aptuveni 700 000 tonnu kurināmās kūdras gadā, no kā attiecīgi tiktu iegūta enerģija līdz 2,1 milj. MWh, kas varētu aizstāt līdzvērtīgu apjomu dabasgāzes 99 855 000 euro vērtībā.

Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā – ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā", piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj par 12 līdz 15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā. Tomēr šajā gadījumā būtu jāizvērtē arī atbilstība normatīvajiem aktiem attiecībā uz gaisa piesārņojumu.

Nelielu apdzīvoto vietu siltumapgādes drošībai kūdrai var būt izšķiroša nozīme. To pierādīja 2017. gada meteoroloģiskie apstākļi (lielais nokrišņu daudzums), kad šķelda nebija pieejama vai bija slapja, ar zemu siltumatdevi. Kūdra, pateicoties ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijai, bija pieejama un tās pievienošana šķeldai kritiskā situācijā dažās pašvaldībās ļāva nodrošināt siltumapgādi. Kā norādīts Enerģētikas pamatnostādņu sadaļā "Energoapgādes drošuma paaugstināšana", ES ETS Latvijas operatori, kuri izmantotu kūdru, to jauktu kopā ar biomasu. Bezmaksas emisijas kvotas šiem operatoriem piešķir par saražoto siltumenerģiju (biomasa un kūdra), savukārt emisijas tiek rēķinātas tikai no kūdras. No vienas puses enerģētiskās jeb kurināmās kūdras izmantošana apkurei ļautu mazināt Latvijas atkarību no fosilo energoresursu importa, mazinātu gāzes monopolu, samazinātu energoresursu izmaksas, palielinātu kokmateriālu eksporta iespējas, kā arī radītu pamatu jaunām darbavietām, taču no otras puses tas radītu negatīvu ietekmi uz Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Enerģijas cenām augot, ir būtiski izvēlēties lētākos resursus. Kūdra ir potenciāli lēts resurss, tomēr augstas izmaksas sastāda transportēšana, tādēļ ekonomiski visizdevīgāk izmantot kūdras resursus kurināšanai būtu tuvu kūdras ieguves vietām, piemēram, vietējās pašvaldībās. Vērtējot kūdras kā energoresursa izmantošanu citviet pasaulē ir redzams, ka atsevišķas valstis vēl izmanto kūdru kā vietējo energoresursu, piemēram, Zviedrijā elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas stacijās no kūdras, iegūst "zaļo sertifikātu", kas ir notificēts EK. 2010. gadā Zviedrijas parlaments noteica jaunus Zaļās elektrības sertifikācijas sistēmas mērķus un pagarināja sistēmas darbības periodu līdz 2035. gadam.

Pieņemot lēmumus par kūdras izmantošanu kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte. Tāpat ir būtiski, lai kūdras izmantošana enerģētikas sektorā neapdraud SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

4.3.4 Citi izmantošanas veidi

Tekstilrūpniecībā – kūdras šķiedru iegūst no sadalītajām spilvju atliekām, kas sadalījušās gadu gaitā. Šķiedru satur spilvju kātiņi un lapu fragmenti. Spilves tiek izmantotas arī veģetācijas periodā, ievācot to ziedus un izmantojot tos kā mīksto pildījumu dīvāniem un spilveniem. Kūdras sastāvā esošās humīnskābes spēj absorbēt sāļus un sviedrus, un to sastāvā ir melanīns, kas aizsargā pret saules ultravioleto starojumu. Lai veidotu apģērbus no kūdras šķiedras, ieteicams izmantot 50 % kūdras šķiedras un 50 % vilnas.

Kūdras izmantošana pārtikas pārvadāšanai. Pasaulē kūdra tikusi izmantota kā augļu un dārzeņu iepakojuma materiāls, lai transportēšanas laikā tie saglabātos svaigi un nedeformēti. Kūdras izmantošana ūdenssaimniecībā. Kūdra ir izmantojama kā ūdens mīkstinātājs akvārijos, jo tā satur vielas, kas ir nepieciešamas ūdens augu attīstībai un zivju produktīvajai sistēmai, ar kūdru ir iespējams ierobežot aļģu un mikroorganismu izplatību. Kūdru iespējams izmantot ūdens filtrācijā.

Kūdru celtniecībā var izmantot kā piemaisījumu dažādām celtniecības saistvielām, kā rezultātā veidojas pavisam cits materiāls. Ja kūdru sajauc kopā ar darvu un ģipsi, veidojas izolācijas materiāls. Vēsturiski kūdra ir tikusi izmantota celtniecībā – 17. un 18. gadsimtā.

Īrijā izmantoja žāvētus kūdras blokus, lai būvētu mājas. Latvijā kūdru izmanto siltumizolācijas materiālu ražošanā (kūdras – koksnes siltumplāksnes u.c.).

Kā viens no veiksmīgākajiem un interesantākajiem Latvijā iegūtās kūdras izmantošanas veidiem ir atzīmējams tās pielietojums dekoratīvajā mākslā, kad kūdra kā sastāvdaļa tiek izmantota dekoratīvajā telpu apdarē, no kūdras tiek gatavoti dažādi dizaina priekšmeti un pat mēbeles.

Kūdras izmantošana lopkopībā. Vēsturiski kūdras pelnus izmantoja par piedevu mājlopu barībai, jo uzskatīja, ka to pievienošana barībai pagarina gremošanas procesu un dzīvnieki no pārtikas uzņem vairāk barības vielu. Kūdru kā piedevu lopbarībai izmanto arī pašlaik, tā spēj ārstēt zarnu slimības un stimulē sivēnu augšanu. Kūdras preparāti spēj uzlabot dzīvnieku imūnsistēmu un veikt organisma detoksikāciju, jo kūdrā ir augsts humusvielu saturs.

Kūdras (dziedniecības dūņu) preparāti ārstniecībā tiek izmantoti šādās jomās:

- balneoloģijā (kūdras kompreses, ārstnieciskās vannas, kūdras maskas);

- fizioterapijā (muguras sāpju, artrīta, ortopēdiskās saslimšanas un neiroloģisko traucējumu ārstēšanai, pateicoties kūdras zemajai siltumvadītspējai un augstajai siltuma saglabāšanas spējai);

- reimatoloģijā un sporta medicīnā (kūdras paketes tiek izmantotas uz dažādām ķermeņa daļām, lai tās pārkarsētu, tādējādi paaugstinot asins cirkulāciju un veicinot vielmaiņas atkritumvielu iznīcināšanu.

Kūdra kā filtrācijas materiāls un biosorbents. Kūdrai piemītošās fizikālās un ķīmiskās īpašības (liela īpatnējā virsma, attīstīta porainība, jonu apmaiņas spēja) ļauj no kūdras izgatavot dažādus sorbentus, kas spēj filtrēt pat mikrobus un dažādas ķīmiskās vielas. To var izmantot dažāda veida ūdens un gruntsūdeņu piesārņojuma attīrīšanai no fosfora un slāpekļa savienojumiem un no dažādām organiskajām vielām. Kūdru izmanto, lai filtrētu dažādas gāzes un šķidrumus. Kūdras šķiedru pasaulē izmanto biofiltrācijas sistēmās. No kūdras ir iespējams izgatavot plaši pielietojamu produktu – aktivēto ogli, kuru izmanto sekojošās nozarēs:

- pārtikas rūpniecībā lai attīrītu sulas, sīrupus, melasi, glicerīnu, augu eļļas, alkoholiskos dzērienus.;

- ķīmiskajā rūpniecībā, lai attīrītu glicerīnus, antifrīzus, atšķaidītājus, gāzes, gāzu izmešus;

- ūdens attīrīšanā, lai izpildītu ūdens attīrīšanas prasības;

- gaisa, gāzu un gāzu maisījumu attīrīšanā, respiratoriem, gāzmaskām;

- farmācijas rūpniecībā, lai attīrītu farmaceitiskos līdzekļus un zāles, pārtikas piedevas, augstas tīrības ķīmiskos reaktīvus;

- gumijas riepu ražošanā.

Kūdras ķīmiskā pārstrāde. Ir dažādas ķīmiskās metodes kūdras apstrādei, lai realizētu tās tālāku izmantošanu:

- Ekstrakcija – metode, ar kuras palīdzību iegūst kūdras vasku, ko var plaši izmantot rūpniecībā, medicīnā un citur;

- Pirolīze – metode, kuras rezultātā tiek sadalītas kūdras organiskās vielas koksā, šķidrajā kurināmajā un deggāzē. Pirolīzes procesa rezultātā tiek iegūti šādi produkti: naftas sorbenti, aktīvās ogles, darva;

- Hidrolīze ir metode, kuras rezultātā no kūdras iegūt produktus ar bioloģisku aktivitāti.

5. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme Latvijas tautsaimniecībā25,26

5.1 Kūdras ieguves vēsture Latvijā

Par kūdras ieguves pirmsākumiem Latvijā tiek uzskatītas 17. gs. beigas un 18. gs. sākums, kad Hercogs Jēkabs ar rīkojumu ir uzdevis pievienot kūdru kā papildu kurināmo malkai. Šajā laikā Kurzemē ieguva kūdru kurināšanai un māju jumtu segšanai.18. gs. Kurzemē kūdras ieguve kļuva arvien populārāka un 18. gs. vidū to sāka iegūt arī Vidzemē. Galvenais iemesls kūdras ieguves paplašināšanai bija sarūkošās mežu platības un malkas trūkums.

Līdz 19. gs. vidum Latvijā kūdras ieguves metode bija tikai roku darbs – kūdras griešana ar parastām lāpstām nenosusinātos purvos. Viena cilvēka darba apjoms vidēji dienā bija 2,5 tūkst. kūdras ķieģelīšu izgriešana. Pirms Pirmā pasaules kara gan kurināmās, gan pakaišu kūdras ieguve Latvijā notika 324 purvos, no tiem 48 purvos ieguva kurināmo kūdru ar mašīnu palīdzību. 1912. gadā Rīgā tika nodibināta Baltijas Hidrotehniskā nodaļa ar purvu pētīšanas laboratoriju, kuras vadītājs bija Pēteris Nomals.

Pirmā pasaules kara laikā kūdras ieguves apjomi ievērojami samazinājās, jo bija atļauts malku cirst bez ierobežojumiem. Vienlaikus nepieciešamība pēc kūdras samazinājās arī mājlopu skaita sarukuma dēļ, jo attiecīgi samazinājās nepieciešamība pēc kūdras pakaišiem.

Par bezdarba apkarošanai atvēlētajiem līdzekļiem Tautas labklājības ministrija uzbūvēja trīs pakaišu kūdras fabrikas. Pirmā bija 1933. gadā Ploču purvā pie Liepājas, otrā – 1934. gadā Salaspils purvā pie Rīgas un trešā – 1934. gadā Pētermuižas purvā pie Līvāniem Šajos gados Latvijā tika veicināta kūdras izmantošana un purvu un kūdras intensīva pētīšana. Diemžēl Padomju okupācija 1940. gadā un Otrais pasaules karš nobremzēja Latvijas kūdras rūpniecības attīstību.

Taču pilnvērtīga frēzkūdras ieguve Latvijā tika uzsākta no pagājušā gadsimta 40. gadu otrās puses (1947. gads), kad notiek kūdras ieguves procesu mehanizācija, un tā rezultātā tika arī veicināta kūdras izmantošana lauksaimniecībā. Līdztekus kūdras izmantošanai lauksaimniecībā pakaišu un mēslošanas vajadzībām, 50. gadu otrajā pusē tika uzsākta kūdras izmantošana enerģētikā, kas ir pirmsākumi intensīvai jaunu frēzkūdras ieguves platību apgūšanai.

1954. gadā Latvijā sāka ražot kūdras izolācijas plātnes, un sāka palielināties kūdras izmantošana lauksaimniecībā, pakaišiem un augsnes auglības uzlabošanai. Līdz 1964. gadam Līvānu kūdras fabrikā ražoja kūdras izolācijas plātnes un segmentus cauruļu izolācijai. Latvijas inženieri ir devuši savu ieguldījumu arī kūdras ieguves tehnoloģiskajā attīstībā. 1968. gadā Latvijas inženieri izstrādāja pneimatiskās bunkurmašīnas modeli – PPF-5, kas paredzēta pakaišu frēzkūdras ieguvei. Latvijā izgatavoja ap 800 tādu mašīnu, no kurām 50 tika eksportētas uz Somiju, un tur tika atzītas par piemērotām frēzkūdras iegūšanai. 1975. gadā Latvijā sāka darboties kūdras presēšanas un pakošanas cehs, kurā maz sadalījušos sūnu kūdru iepakoja polietilēna maisos. Šī sapakotā produkcija tika paredzēta eksportam uz Rietumeiropu.

1983. gadā Latvijā uzsāka kūdras substrāta ražošanu un nedaudz vēlāk uzsāka kūdras ķīmisko pārstrādi. 1985. gadā no Latvijas eksportēja 52 tūkst. t kūdras. "Zilākalnā" uzbūvēja eksperimentālu cehu melases ražošanai no kūdras.

Lai kūdras ieguves uzņēmumi varētu sekmīgi veikt savu darbību un attīstīties, bija nepieciešami kvalificēti darbinieki kūdras sektorā. Pirmie speciālisti tika sagatavoti 50. gados Latvijas Valsts Universitātē, kas tagad ir Latvijas Universitāte, bet pēc tam, līdz 1969. gadam, kūdras speciālisti tika sagatavoti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kas tagad ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Kopā tika aizvadīti 7 izlaidumi un šajā laikā sagatavoti 49 inženieri kūdras jomā.

Pēc 1991. gada strauji samazinājās kūdras ieguve un pat bija atradnes, kurās ieguve tika pārtraukta, jo likvidēja kolhozus un sovhozus, kas tajā laikā bija galvenie kūdras patērētāji (tieši pakaišu kūdras patērētāji). Kūdru turpināja iegūt enerģētikas vajadzībām un dārzkopībai. Latvijā lielākie kūdras resursa apjomi dedzināšanai izmantoti salīdzinoši īsu brīdi – laikā no 1960. līdz 1990. gadam. Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kura kūdras ieguves nozari pārkārtoja no ieguves enerģētikas vajadzībām uz ieguvi un pārstrādi dārzkopībai. Kopš 1993. gada valstī iegūtā kūdra vairs netiek plaši izmantota iekšējā tirgū un no 2003. gada vairāk kā 90 % no iegūtā resursa tiek eksportēti.

Šajā laikā kurināmās kūdras ieguves apjoms palielinājās, sāka nostiprināties valsts enerģētiskā neatkarība, bet tas bija tikai uz īsu brīdi, jo Rīgas TEC-1 kūdras patēriņš 1996. gadā sāka samazināties, līdz 2003. gadā kūdras izmantošana kurināšanai tika izbeigta. Nozare bija spiesta pilnībā pārorientēties uz dārzkopības kūdras ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību.

1996. gadā tika nodibināta Latvijas Kūdras ražotāju asociācija (šobrīd LKA) ar mērķi veicināt kūdras ieguvi un izmantošanu.

5.2 Kūdras ieguves nozare mūsdienās

Kūdras ieguves nozare netiek subsidēta, tai netiek piemēroti nekādi nodokļu atvieglojumi. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc tirgus principiem.

Kūdras ieguvei ir sezonāls raksturs – to iegūst tikai gada siltajā sezonā. Kūdras ieguves apjoms gadā atkarīgs no nokrišņu daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā no maija līdz septembrim. Ieguves apjomu svārstības atspoguļo labvēlīgos un nelabvēlīgos gadus kūdras ieguvei. Kad ieguves apjoms ir lielāks, tad attiecīgajā gadā ir bijis vairāk saulaino dienu pēc kārtas, kas ir noteicošais faktors, lai varētu iegūt kūdru. To atspoguļo kūdras ieguves apjomu svārstības pēdējo 10 gadu laikā (skat. 11. attēlu). Raksturīgi, ka tekošajā ieguves sezonā tiek veidoti kūdras uzkrājumi, kuri tiek realizēti nākamā gada laikā.

11. att. Kūdras ieguves apjomi Latvijā no 2010.–201927. gadam

Latvijā kūdru iegūst galvenokārt dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz enerģētikai un citām vajadzībām (skatīt 12. attēlu). Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts.

12. att. Kūdras ieguves apjomi un izmantošanas veidi tūkst. t no 1990. līdz 2019. gadam28

Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē, tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, koku stādus, to izmanto apzaļumošanai. Latvijā tiek ražoti šādi kūdras produkti:

• frēzkūdra un gabalkūdra;

• grieztā sūnu kūdra (nepārstrādāta un plucināta jeb drupināta);

• frakcionēta un neitralizēta kūdra;

• kūdras maisījumi un substrāti dārzkopjiem amatieriem;

• profesionālie kūdras substrāti;

• kūdras granulas.

LKA aprēķinājusi kūdras nozares iespējamo apgrozījuma pieauguma prognozi (13. attēls), saglabājoties pašreizējai kopējai aktīvajai ieguves platībai 15 700 ha (nevis kopējai licences laukuma platībai).

13. att. Kūdras nozares apgrozījuma pieauguma prognoze

5.3 Kūdras ieguves ietekme uz nodarbinātību

Kūdra tiek iegūta visos Latvijas reģionos un kūdras ieguves uzņēmumi nodrošina ar darba vietām cilvēkus reģionos. Lielākā kūdras ieguves uzņēmumu koncentrācija ir vērojama Rīgas reģionā un Vidzemes ziemeļu daļā. Tā kā Latgalē ir liela purvu koncentrācija, pastāv potenciāls paplašināt kūdras ieguves apjomus un radīt darba vietas tieši Latgales reģiona purvos. Kūdras ieguves nozarei raksturīgs liels sezonas strādnieku īpatsvars, tas pamatojams ar roku darbu grieztās kūdras ieguvē. Kūdras ieguvē strādājošiem netiek piemērots īpašs nodokļu režīms sezonas strādniekiem.

Saskaņā ar VID datiem 2019. gadā bija 64 kūdras nozarē strādājoši uzņēmumi. Kopumā 2018. gadā kūdras ieguvē un pārstrādē bija nodarbināti 2010 darbinieki (CSP dati). Saskaņā ar LKA sniegto informāciju vasaras sezonā darba vietu skaits pieaug līdz 2700.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2019. gadā spēkā bija 130 licences kūdras ieguvei, uzņēmumu skaits, kam izsniegta licence – 64.

Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā strādājošo skaits būtiski nepalielināsies kūdras ieguvē un pārstrādē, taču, pieaugot kūdras produktu ar pievienoto vērtību ražošanas īpatsvaram, varētu pieaugt strādājošo skaits pārstrādē un saistīto pakalpojumu sniegšanā (loģistikā, iepirkumā, mārketingā u.c.). Kūdras nozarē strādājošo prasmju paaugstināšanai liela nozīme būs arī TPF.

Kūdras ieguvē nodarbināto skaits saistīts arī ar kūdras ieguves tehnoloģiju – jo lielāks ir frēzkūdras īpatsvars, jo mazāks nodarbināto skaits. Tā kā lielākā daļa kūdras ieguves vietu ilgstoši ir izstrādē un jaunas platības klāt nāk skaitliski maz un lēni, grieztās kūdras īpatsvars samazinās.

5.4 Kūdras un kūdras produktu ārējā tirdzniecība

Kūdras ieguve sastāda lielāko daļu no ieguves nozares ekonomikas. Kūdras un kūdras produktu eksportu lielā mērā ietekmē ieguves apjomi, savukārt, kūdras ieguves apjomus attiecīgajā gadā ietekmē ieguvei labvēlīgie laikapstākļi.

Latvijas kūdras eksportā, līdzīgi kā Latvijas kopējā eksportā, galvenais eksporta tirgus ir Eiropas valstis. Pašlaik ļoti strauji augošs ir arī Āzijas eksporta tirgus, un Ķīna ir trešā lielākā kūdras eksporta valsts. Nozīmīgākie importa partneri Latvijai arī ir Eiropas un Āzijas valstis.

5.4.1 Kūdras un tās produktu eksports

Tā kā kūdras eksports sastāda galveno daļu no visas ieguves rūpniecības eksporta, ir jāsaprot, cik liela ietekme tam ir kopējā Latvijas eksportā.

14. attēlā ir redzams kūdras un tās produktu eksports tonnās un euro no 2012. – 2019. gadam. 2012. gadā kūdras un tās produktu eksporta apjoms bija 1,160 milj. tonnas jeb 104,6 milj. euro. 2013. gada eksporta dati rāda to, ka kūdras un tās produktu eksporta apjoms palielinājās līdz 1,235 milj. tonnām jeb 115,6 milj. euro, un tas veidoja aptuveni 90 % no visu ieguves nozares produktu eksporta. 2014. gadā bija ievērojams eksporta kāpums, tas palielinājās par 85000 tonnām un bija 1,320 milj. tonnas jeb 121,23 milj. euro, kas ir par 5,63 milj. euro vairāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā bija kūdras eksporta apjoma samazinājums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, tas samazinājās par 43400 tonnām un bija 1,276 milj. tonnas, bet naudas izteiksmē kūdras eksports 2015. gadā bija par 8,90 milj. euro vairāk nekā 2014. gadā un tas bija 130,13 milj. euro. 2016. gadā bija lielākais kūdras eksporta pieaugums pētāmajā periodā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas bija par 198731 tonnām vairāk nekā 2015. gadā un sasniedza 1,475 milj. tonnas un par 16,52 milj. euro vairāk nekā 2015. gadā un sasniedza 146,65 milj. euro. 2017. gadā kūdras un tās produktu eksporta apjoms sasniedza jau 164,30 milj. euro, tikmēr 2018. gadā – 175,85 milj. euro un 2019. gadā – 185,46 milj. euro.

14. att. Latvijas kūdras un kūdras produktu eksports no 2013.–2019. gadam

CSP atsevišķi pieejama informācija par kūdras un tās produktu eksportēto apjomu no Latvijas ostām29. Kā redzams 15. attēlā, kopš 2011. gada kūdras eksporta apjoms no ostām ir palielinājies par 167 tūkst.t un 2017. gadā bija 388,5 tūkst.t.

15. att. No Latvijas ostām eksportētā kūdra un tās produkti 2011. – 2017. gadā

Laika periodā no 2012.–2019. gadam kūdras eksportam bija tendence pieaugt. Kopā Latvijas kūdra un kūdras produkcija 2019. gadā tika eksportēta uz 112 pasaules valstīm. Kūdras eksports 2019. gadā veidoja 1,44 % no kopējā Latvijas eksporta izteikta euro. 16. attēlā ir apkopotas 10 pasaules valstis, uz kurām visvairāk tika eksportēta kūdra 2019. gadā.

No Latvijas kūdra, galvenokārt, tiek eksportēta uz Rietumeiropu. Pēc CSP datiem 2019. gadā pirmajā vietā pēc eksportētās vērtības tiek ierindota Vācija ar 326 tūkst. tonnu kūdras eksporta jeb 29 milj. euro (16. att.). Otrajā vietā pēc eksportētā apjoma ir Itālija, uz to tika eksportētas 220 tūkst. tonnas jeb 22 milj. euro. Trešajā vietā ir Ķīna, uz kuru tika eksportētas 121 tūkst. tonnas un vērtība bija 21 milj. euro, tālāk seko Nīderlande ar 160 tūkst. tonnām un 12 milj. euro, tad pēc eksportētā apjoma seko Beļģija ar 133 tūkst. tonnu eksportu, kas naudas izteiksmē bija 9 milj. euro, tad seko ASV – 30 tūkst. tonnu, 9 milj. euro, Spānija – 64 tūkst. tonnu, 8 milj. euro, Polija – 71 tūkst. tonnu, 7 milj. euro, Lietuva – 75 tūkst. tonnu, 5 milj. euro un Dienvidkoreja – 35 tūkst. tonnu, 5 milj. euro.

16. att. Top 10 kūdras un kūdras produktu eksporta valstis 2019. gadā

No šiem datiem var aprēķināt, par kādu naudas vērtību 2019. gadā tika pārdoti 1000 t Latvijas kūdras produkti šajās 10 lielākajās eksporta valstīs. Aprēķini tika veikti, ņemot par pamatu informāciju par eksportētās kūdras daudzumu tonnās un apmēru eiro. Uz katrām 1000 eksportētajām tonnām no ASV tika iegūti 287 tūkst. euro, no Ķīnas – 170 tūkst. euro, no Dienvidkorejas – 142 tūkst. euro, no Spānijas – 127 tūkst. euro, no Itālijas – 99 tūkst. euro, no Polijas – 97 tūkst. euro, no Vācijas – 89 tūkst. euro, no Nīderlandes – 72 tūkst. euro, no Beļģijas – 70 tūkst. euro un no Lietuvas – 69 tūkst. euro. Pēc šīs informācijas var secināt, ka 2019. gadā vislielākais labums no eksportētā kūdras un kūdras izstrādājumu daudzuma ir bijis no ASV un Āzijas valstīm, jo uz tām eksportē substrātus, nevis nepārstrādātu kūdru.

No Amerikas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības partneres ir ASV, Brazīlija, Peru, Meksika un Čīle (skatīt 17. attēlu). 17. attēls parāda eksporta apjomu uz Amerikas Top 5 valstīm 2019. gadā. 2019. gadā lielākais kūdras eksports bija uz ASV – 30 tūkst. t un vērtība bija 9 milj. euro, nākamā seko Brazīlija, kur eksportētas 25 tūkst. t un vērtība bija 4 milj. euro. Uz Meksiku un Peru eksportēts vienāds apjoms kūdras un kūdras produktu – 15 tūkst. t., tikmēr eksportētā vērtība augstāka bija uz Peru – 3 milj. euro, tikmēr uz Meksiku – 2 milj. euro. Uz Čīli 2019. gadā eksportētas 6 tūkst. t. kūdras, vērtība – 1 milj. euro.

17. att. Kūdras un kūdras produktu eksports uz Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm 2019. gadā

Kūdras un kūdras produktu eksporta apjomam tonnās pa gadiem izmaiņu tendence atšķiras no eksporta apjomiem naudas izteiksmē.

No Āzijas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības partneres, ir Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Saūda Arābija un Kuveita (skatīt 18. attēlu). Vislielākie eksporta apjomi starp Āzijas valstīm nonāk Ķīnā un ar katru gadu tie palielinās. 2014. gadā eksports uz Ķīnu sasniedza 9,6 milj. euro. 2015. gadā kūdras un kūdras produktu eksports uz Ķīnu palielinājās par 3 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas bija 12,6 milj. euro. 2016. gadā eksportam uz Ķīnu bija vislielākais kāpums analizējamajā periodā, tas palielinājās par 3,7 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un bija 16,3 milj. euro. 2017. gadā kūdras un kūdras produktu eksports palielinājās līdz 18,9 milj. euro, tikmēr 2018. gadā 19,4 milj. euro un 2019. gadā 20,7 milj. euro. Ķīnā arvien palielinās kūdras patēriņš, jo tur arvien vairāk audzē dārzeņus. Otra lielākā kūdras eksporta valsts Āzijā ir Dienvidkoreja, kur kūdra un kūdras produkti tika eksportēti 2014. gadā – 3,1 milj. euro, 2015. gadā – 2,9 milj. euro, 2016. gadā 4,2 milj. euro, 2017. gadā – 4,7 milj. euro, 2018. gadā 3,8 milj un 2019. gadā 5 milj. euro. Japāna ir viena no Āzijas valstīm, uz kuru pēdējos gados palielinās eksports. 2014. gadā eksports bija – 2,9 milj. euro, 2015. gadā – 3,2 milj. euro, 2016. gadā – 3,6 milj. euro, 2017. gadā – 4,1 milj. euro, bet 2018. gadā – 4,4 milj. euro un 2019. gadā - 4,4 milj. euro. Ceturtā lielākā Āzijas valsts, uz kuru tiek eksportēta kūdra no Latvijas, ir Saūda Arābija. 2014. gadā eksports uz Saūda Arābiju bija 0,7 milj. euro, 2015. gadā – 1,1 milj. euro, 2016. gadā – 0,6 milj. euro, 2017. gadā 1,3 milj. euro, 2018. gadā – 1,4 milj. euro un 2019. gadā – 2 milj. euro. Uz Kuveitu eksporta apjoms sešu gadu griezumā ir vienmērīgs, vidēji 0,8 milj. euro.

18. att. Latvijas kūdras un kūdras produktu eksports uz Āzijas valstīm pēc eksporta apjoma no 2014.–2019. gadam

Lielākās eksporta valstis Eiropā, kurās nonāk kūdra no Latvijas, ir Vācija, Itālija, Nīderlande un Beļģija (skat. 19. attēlu). Vislielākie eksporta apjomi vidēji ir uz Vāciju. 2014. gadā eksports uz Vāciju bija 24,2 milj. euro, 2015. gadā – 21,9 milj. euro, bet 2016. un 2017. gadā kūdras eksports uz Vāciju palielinājās par ~3 milj. euro un bija 25,2 un 25,9 milj. euro. 2018. gadā kūdras eksports sasniedza 27,7 milj un 2019. gadā – 29 milj. euro. Otra lielākā Eiropas valsts pēc kūdras eksporta apjoma no Latvijas ir Itālija. 2014. gadā kūdras eksports uz Itāliju bija 20,8 milj. euro. 2015. gadā, salīdzinājumā ar 2014. gadu kūdras eksports uz Itāliju samazinājās par 0,8 milj. euro un bija 20,0 milj. euro. 2016. gadā eksports uz Itāliju bija minimāli atšķirīgs no 2015. gada, tas bija samazinājies vien par 0,4 milj. euro un bija 19,6 milj. euro. 2017. gadā un 2018. gadā kūdras eksports uz Itāliju pieauga līdz 21,1 milj. euro un 21,2 milj. euro. 2019. gadā eksports sasniedza 21,8 milj. euro.

19. att. Latvijas kūdras un kūdras produktu eksports uz Eiropas valstīm pēc eksporta apjoma no 2014.–2019. gadam

Nozīmīgi kūdras eksporta partneri Latvijai ir arī Beļģija un Nīderlande. Uz Beļģiju kūdras eksports 2014. gadā bija 6 milj. euro. 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas palielinājās par 1,3 milj. euro un līdz ar to kūdras eksports uz Beļģiju bija 7,3 milj. euro. 2016. gadā tas, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās par 0,5 milj. euro un bija 6,8 milj. euro. 2017.gadā un 2018. gadā atkal vērojams eksporta pieaugums līdz 7,1 milj. euro un 7,8 milj. euro. 2019. gadā eksports sasniedza 9,3 milj. euro. Uz Nīderlandi 2014. gadā tika eksportēta kūdra 7,2 milj. euro apmērā. 2015. gadā kūdras un kūdras produktu eksports uz Nīderlandi bija 6,9 milj. euro, kas ir par 0,3 milj. euro mazāk, nekā 2014. gadā, bet 2016. gadā tas bija 8,3 milj. euro, kas ir par 1,4 milj. euro vairāk nekā 2015. gadā. 2017. gadā un 2018. gadā vērojams augstākais eksporta apjoms pētāmajā periodā – 12,0 milj. euro un 12,3 milj. euro attiecīgi. 2019. gadā tas samazinājās līdz 11,6 mil. euro.

No Latvijas tiek eksportēti kūdras substrāti, frakcionēta fasēta kūdra dārzkopībai un kūdras drupne.

5.4.2 Kūdras un kūdras produktu imports

Latvijā pārsvarā tiek importēti kūdras produkti, mazāk tīra kūdra. Statistikā tiek uzskaitīti kūdras produkti, kuros iekļauj kūdras substrātus, frakcionētu kūdru, tīru kūdras izejvielu un citus kūdras produktus. 20. attēlā ir redzams kūdras un kūdras produktu imports Latvijā no 2012. līdz 2019. gadam.

2012. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 32 tūkst. tonnu jeb 2,4 milj. euro. 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kūdras un kūdras produktu imports palielinājās par 23 tūkst. tonnām jeb par 1,16 milj. euro un bija 55 tūkst. tonnas jeb 3,56 milj. euro. 2014. gadā kūdras un kūdras produktu imports bija 45 tūkst. tonnas jeb 3,06 milj. euro, kas ir par 10 tūkst. tonnām mazāk un par 0,5 milj. euro mazāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā tas palielinājās par 10 tūkst. tonnām jeb par 0,7 milj. euro un bija 55 tūkst. tonnas jeb 3,76 milj. euro. 2016. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 39 tūkst. tonnu jeb 2,84 milj. euro, tikmēr 2017. gadā tas samazinājās līdz 36 tūkst. tonnu jeb 2,53 milj. euro. 2018. gadā kūdras un kūdras produktu imports bija 53 tūkst. t jeb 4 milj. euro un 2019. gadā – 73 tūkst. t jeb 5,5 milj. euro.

20. att. Kūdras un kūdras produktu imports Latvijā 2012.–2019. gadā

CSP atsevišķi pieejama informācija par Latvijas ostās30 saņemto kūdras un tās produktu apjomu 2012.-2017. gadā. Kā redzams 21. attēlā, kopš 2012. gada ostās saņemtās kūdras un tās produktu apjoms ir palielinājies gandrīz 4 reizes un 2015. gadā bija 10,5 tūkst.t. Vienlaikus jāatzīmē, ka no 2016. un 2017. gadam netika konstatēta kūdras un tās produktu saņemšana Latvijas ostās.

21. att. Kūdras un kūdras produktu imports Latvijā caur ostām 2012.–2015. gadā

Lielākā kūdras un kūdras produktu importētājvalsts Latvijā ir Igaunija, kuras importa apjoms ir 41 tūkst. tonnas, nākamā ir Lietuva – 13 tūkst. tonnas, tad Krievija – 11 tūkst. tonnas, tai seko Baltkrievija ar 4 tūkst. tonnu importu, pēc tam Vācija, kuras kūdras un kūdras produktu imports 2019. gadā bija 2 tūkst. tonnu (22. attēls).

22. att. Kūdras un kūdras produktu lielākās importa valstis Latvijā 2019. gadā

Arī piecu gadu periodā no 2015. līdz 2019. gadam ir līdzīga tendence kā 2019. gadā – visvairāk kūdras, vērtējot gan pēc apjoma tūkst. t, gan euro izteiksmē, tiek importēts no Igaunijas, tai seko Lietuva, Baltkrievija, Krievija un nelielos apjomos kūdru importē no Vācijas (skatīt 23. attēlu). No Igaunijas kūdra imports pieaug no 13,83 tūkst. t 2015. gadā līdz 41,47 tūkst. t 2019. gadā, lielākais pieaugums vērojams 2018. (30,51 tūkst. t) un 2019. gadā. Imports no Lietuvas pieaug no 8,85 tūkst. t līdz 13,37 tūkst. t. 2018. gadā vērojams neliels importa kritums (7,34 tūkst. t), lielākais pieaugums ir 2019. gadā. Imports no Krievijas pieaug no 5,25 tūkst. t 2015. gadā līdz 10,58 tūkst. t 2019. gadā, bet 2017. gadā vērojams būtisks importa kritums – importēti tikai 1,57 tūkst. t. kūdras. Arī imports no Vācijas pieaug: no 0,61 tūkst. t 2015. gadā līdz 1,56 tūkst. t 2019. gadā. Kūdras imports no Baltkrievijas samazinās: ja 2015. gadā importēja 11,24 tūkst. t, tad 2019. gadā – tikai 4,42 tūkst. t.

23. att. Nozīmīgākās kūdras importētājvalstis pēc importētās kūdras apjoma tūkst. t 2015.–2019. gadā

5.5 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar citām nozarēm

Kūdras ieguve un pārstrāde ir ļoti specifisks un tehnoloģiski ietilpīgs process, bet kūdras produktu ražošana var būt diversificēta, kas nosaka to, ka kūdras nokļūšana līdz gala patērētājam notiek pa vairākiem posmiem, kas kopumā veido kūdras produktu vērtību ķēdi (24. att.).

24. att. Kūdras produktu vērtību ķēdes veidošanās shematisks attēlojums

Kūdras produktu vērtību ķēdes veidošanās raksturs nosaka to, ka kūdras ieguve un pārstrāde ietekmē citas nozares un dod ieguldījumu to attīstībā. Ir apzināts, ka galvenās ar kūdras ieguvi un pārstrādi saistītās nozares ir sekojošas: loģistika, degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas ražošana, koka palešu ražošana, bankas, apdrošināšana, grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas remontēšana, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte, u.c. (25. att.). Saskaņā ar LKA sniegto informāciju, lai sagatavotu vienu hektāru kūdras ieguves vietas, jāveic investīcijas 5 – 7 tūkst. euro apmērā, turklāt produkciju šajā vietā iegūs tikai pēc pieciem gadiem.

25. att. Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu mijiedarbība ar citu nozaru uzņēmumiem

Lai noskaidrotu, kādu finansiālo ietekmi kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi rada uz citu nozaru uzņēmumiem, tika veikta 22 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu aptauja. Aptaujā tika noskaidrots, kādus ārpakalpojumus izmanto kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi un cik tas viņiem izmaksā. Iegūtie rezultāti norāda, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi ar savu darbību ir ietekmējuši virkni citu uzņēmumu un radījuši tiem ienākumus gandrīz 10 milj. euro apmērā. Saskaņā ar kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu norādīto informāciju, kūdras ieguve un pārstrāde ir degvielas patēriņa ietilpīgs process un kopsummā 2016. gadā aptaujātie uzņēmumi patērēja 5,2 milj. litru dīzeļdegvielas, tādā veidā radot ienākumus degvielas tirdzniecības uzņēmumiem 5,7 milj. euro apmērā. Nākamā lielā uzņēmumu grupa, kas ir tiešie ieguvēji no kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu darbības, ir loģistikas uzņēmumi, kas veic iekšzemes un starptautiskos kravu pārvadājumus. Kopumā 2016. gadā kūdras ieguves uzņēmumi izmantoja starptautisko pārvadājumu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus 1,8 milj. euro apmērā, bet iekšzemes pārvadājumu uzņēmumu pakalpojumus 0,6 milj. euro apmērā. Tāpat 2016. gadā kūdras ieguves uzņēmumi būtisku ienākumu veidoja tādiem uzņēmumiem kā – iepakojuma ražošanas uzņēmumi (0,7 milj. euro); palešu ražošanas uzņēmumi (0,6 milj. euro); tehnikas remontēšanas uzņēmumi (0,2 milj. euro); un ģeoloģiskās izpētes uzņēmumi (0,2 milj. euro).

Detalizētāka informācija par to, cik katra iegūtā kūdras tonna rada ienākumu citiem uzņēmumiem, kuru pakalpojumus izmanto kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, apkopota 4. tabulā. Tajā apkopotā informācija norāda uz to, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu sekmīga darbība pozitīvi ietekmē citu saistīto nozaru uzņēmumus (Latvijas Lauksaimniecības universitātes dati).

4. tabula

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu finansiālā ietekme uz citu nozaru uzņēmumiem 2016. gadā

Saistītā uzņēmuma veids Vid. Min. Max. Kopā
euro/t kūdras euro
Starptautisko pārvadājumu uzņēmumi 55,30 36,43 74,16 1 844 013
Iekšzemes pārvadājumu uzņēmumi 16,31 4,33 28,30 570 313
Iepakojuma ražošanas uzņēmumi 6,82 1,18 22,98 658 387
Palešu ražošanas uzņēmumi 6,44 0,48 16,80 579 876
Degvielas tirdzniecības uzņēmumi 11,94 3,79 25,51 5 692 468
Tehnikas remontēšanas uzņēmumi 2,62 0,08 6,42 162 152
Būvniecības uzņēmumi 1,13 0,32 2,01 127 422
Bankas 0,50 0,03 1,16 37 281
Apdrošināšanas uzņēmumi 0,82 0,16 2,83 95 082
Grāmatvedības uzņēmumi 0,85 0,15 2,41 36 114
Ģeoloģiskās izpētes un inventarizācijas uzņēmumi 2,28 0,32 7,04 191 483

5.6 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kūdras ieguves uzņēmumiem maksājamie nodokļi ir VSAOI, IIN, UIN, DRN un citi nodokļi, kas ir, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis.

No visiem nodokļiem, ko maksā kūdras ieguvēji, pašvaldību budžetā nonāk IIN daļa, DRN daļa, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pārējie nodokļu maksājumi nonāk valsts budžetā.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 26. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļa summas, no kurām atskaitītas šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas maksātāja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam. Likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" 14. pants paredz noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem – 80 procentu apmērā un valsts budžetam – 20 procentu apmērā.

Savukārt, Dabas resursu nodokļa likuma 28. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apmēros ieskaita 60 % valsts pamatbudžetā un 40 % tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. Šie pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību.

26. attēlā ir apkopoti kopējie samaksātie nodokļi no kūdras ieguvējiem Latvijā no 2016. līdz 2018. gadam (VID dati). Vislielāko maksājumu daļu no sastāda VSAOI, kas no 7,94 milj. euro 2016. gadā izauga līdz 9,95 euro 2018. gadā.

VSAOI ieņēmumiem seko ieņēmumi no IIN, kam ir vērojama pakāpeniska pieaugšana laika periodā no 2016.–2018. gadam – no 4,25 milj. euro 2016. gadā uz 5,81 milj. euro 2018. gadā. Pēc šo rādītāju informācijas var secināt, ka laika periodā no 2016.–2018. gadam vidējais atalgojums kūdras ieguves jomā strādājošajiem ir paaugstinājies.

Nodokļu ieņēmumi no UIN 2016. gadā bija 2,89 milj. euro , 2017. gadā bija 3,75 milj. euro, bet 2018. gadā – 2,46 milj. euro. Kūdras nozarē 2016. gadā strādāja 95 uzņēmumi, bet 2017. un 2018. gadā – 84 uzņēmumi.

Pārējie nodokļi, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2016. gadā valsts budžetā tika iemaksāti 0,64 milj. euro apmērā, 2017. gadā – 0,68 milj. euro apmērā, bet 2018. gadā 0,89 milj. euro apmērā. Pārējo nodokļu sastāvā ir iekļauts DRN un nekustamā īpašuma nodoklis u.c. (nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā visiem kūdras ieguvējiem). Publiski pieejamajās VID datu bāzēs atsevišķi nav datu par nomaksāto DRN. Pēc LKA aplēsēm 2019. gadā samaksātā DRN apjoms ir 0,59 milj. euro.

26. att. Kūdras ieguves rūpniecības samaksātie nodokļi no 2016.–2018. gadā, milj. euro

6. Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana31

6.1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens

Sabiedrības veselība ir atkarīga no apkārtējās vides stāvokļa un kvalitātes. Bieži rodas konflikti starp vides aizsardzību, sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Ilgtspējīga attīstība vienlaikus ir valsts vietējo resursu izmantošana un dabas ilgtspējīga stāvokļa simbioze. Tas lielā mērā saistīts ar dzīves kvalitāti, vienmērīgu nodarbinātību, labu infrastruktūru un Latvijas dabas ainavas saglabāšanu un estētisko pievilcību.

Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte. Visas trīs dimensijas ir vienlīdz svarīgas, tās vienlaicīgi mijiedarbojas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Valsts un pašvaldību institūciju uzdevums ir veidot tādu politiku, lai līdzsvarotu šo dimensiju mērķus.

"Ilgtspējīgas politikas pamatā ir šādi principi32:

• vides kvalitāte – nepieciešamais pamats ilgtspējīgai attīstībai;

• ekonomika – līdzeklis, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību;

• iedzīvotāju dzīves kvalitāte – ilgtspējīgas attīstības mērķis."

Citi autori atzīst, kas ilgtspējīga attīstība balstītās uz četrām dimensijām – ekonomika, vide, sabiedrība un labklājība.

Lai noteiktu, vai tautsaimniecība virzās uz ilgtspējīgu attīstību, tā ir jāizvērtē no vairākiem skatu punktiem jeb dimensijām, kas attēlotas 27. attēlā. Ekonomikas dimensija raksturo cilvēku mijiedarbību ar dabu, cilvēku mijiedarbību ar citiem cilvēkiem un cilvēku spēju izmantošanu preču un pakalpojumu ražošanai, lai spētu nodrošināt materiālo bagātību. Ekonomikas dimensija atspoguļo darba ražīgumu un efektivitāti. Vides dimensija atspoguļo ekosistēmas stāvokli un dabas resursu izmantošanu. Sabiedrības dimensija atspoguļo cilvēku sabiedrības veidotās institūcijas, kolektīvus un grupas, kuros uzsvars tiek likts uz kopīgo darbu. Labklājības dimensija ir vērsta uz atsevišķiem indivīdiem un to labsajūtas nodrošināšanu.

27. att. Ilgtspējīgas attīstības galvenās dimensijas

Latvija 2030 ir izvirzīti četri stratēģiskie principi – jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Šo izvirzīto principu sasaiste tiek paredzēta arī ar dabas resursu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto nāciju organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992. gada Apvienoto nāciju organizācijas konferences Riodežaneiro "Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai". 2015. gadā Apvienoto nāciju organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.

Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti. Latvijas apdzīvojuma blīvums ir salīdzinoši mazs, tāpēc Latvija ir viena no "zaļākajām" un vismazāk urbanizētajām ES teritorijām. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna.

Pieņemts uzskatīt, ka kūdras slānis gadā vidēji pieaug par vienu milimetru. Pieņemot šādu pieaugumu, Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pētījumi liecina, ka kūdras slāņa vidējais pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot trīs līdz četrus milimetrus gadā.

Atbildīga kūdras ieguve atbilst vairākiem Apvienoto nāciju organizācijas noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, piemēram:

- Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs (1.);

- Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem (8.);

- Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē (10.);

- Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus (12.).

Kūdras ieguve ir Latvijai tradicionāla tautsaimniecības nozare, kura balstās uz kūdras resursu kvalitatīvajiem rādītājiem un to izmantošanu – lauksaimniecībā, dārzkopībā, enerģētikā un inovatīvi alternatīvos segmentos, piemēram, mākslā un būvniecībā.

Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem.

Pēc LKA apkopotajiem datiem, uz 2020. gada 1. janvāri kūdras ieguvei licencētās platības plānošanas reģionos sadalījās šādi: Latgales plānošanas reģionā – 4 325 ha, kūdras ieguvi un ar to saistītās darbības veic 13 uzņēmumi; Vidzemes plānošanas reģionā – 52 77 ha, strādā 15 uzņēmumi; Rīgas plānošanas reģionā – 5 103 ha, strādā 23 uzņēmumi, Zemgales plānošanas reģionā – 5 709 ha, 12 uzņēmumi, Kurzemes plānošanas reģionā – 5 252 ha, strādā 15 uzņēmumi. Tiek veikta ne tikai kūdras ieguve, bet arī substrāta ražošana.

Resurss ir interesants investoriem un neprasa papildu izdevumus to piesaistei salīdzinājumā ar citiem ekonomikas sektoriem. Resursa eksportspēja nodrošina pozitīvu eksporta-importa bilanci.

Intensīva resursa izmantošana pēdējos simts gados nav atstājusi būtisku iespaidu uz vidi kā tas ir noticis Rietumeiropas valstīs. Spēkā esošais normatīvais regulējums un ierobežojumi nodrošina resursa turpmāku izmantošanu līdzšinējā apjomā, neatstājot būtiskas konsekvences uz ekosistēmas pakalpojumu kvalitāti. No kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas 40 % (204 307 ha) atrodas ĪADT. Latvijā purvu biotopi tiek aizsargāti vairāk kā 150 ĪADT – gan nacionālajos parkos un dabas rezervātos, gan dabas liegumos un dabas parkos.

Kūdras izmantošana dārzkopībā, atšķirībā no akmens vates, nerada atkritumus, līdz ar to tas ir videi draudzīgs ražošanas materiāls. 95 % no kūdras tiek izmantota dārzkopībā, kas ir svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā.

Latvija 2030 sadaļā "Atjaunojama un droša enerģija" noteikts mērķis "Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos." Šajā sadaļā kā prioritārais rīcības virziens minēts energoresursu diversifikācija un enerģijas importa mazināšana. Kā iespējamais risinājums minēts kūdras ieguve. Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā – ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā", piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj par 12-15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā. Kūdras piejaukšana šķeldai sniedz pozitīvu ietekmi uz katlu pašattīrīšanās procesu.

Tuvākajos gados beigsies ieguve tajās atradnēs, kur tā uzsākta pirms sešdesmit –septiņdesmit gadiem un deviņdesmitajos gados noslēgti zemes nomas līgumi un saņemtas licences jau atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas stājās spēkā pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Lai tas nenotiktu lēcienveidīgi, ir jānosaka, kāda daļa no pieejamām platībām ik gadu tiks nodota izstrādei, nodrošinot vienmērīgu valsts un pašvaldību zemes platību iznomāšanu ik gadus. Šī pieeja nodrošinās ilgtspējīgu kūdras ieguvi gan ietekmes uz vidi ziņā, jo platības ražošanā tiks iekļautas vienmērīgi, gan arī kūdras ieguves nozare varēs attīstīties vienmērīgi.

Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem. Tāpat šis resurss ir interesants investoriem un neprasa lielus papildu izdevumus to piesaistei.

Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības.

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas ietvaros jau šobrīd Latvijā identificējami vairāki labās prakses piemēri. Uzņēmumā SIA "Laflora" īpašumā esošajā Kaigu kūdras purvā, Jelgavas novadā, teritorijās, kur noslēdzies kūdras ieguves process, tiek īstenota vērienīga rekultivācijas programma 189 ha platībā – sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi. Purvā ierīkotas ogulāju plantācijas (dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), notiek dažādu purva augu kultivēšana biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai, piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes, skalbes, kā arī ierīkoti stādījumi viršu un vaivariņu kultivēšanai ar mērķi veidot komerciālas stādaudzētavas, notiek pētījumi par bišu un kameņu stropu izvietošanu. Kaigu purvā 10 ha platībā īstenota degradēta kūdrāja apmežošana ar mērķi pētīt piemērotākās koku sugas kūdrāju apmežošanai, lai mazinātu SEG emisijas (LIFE REstore projekts "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"). Kaigu kūdras purvā apmežotā teritorija nodrošina 73 tonnas CO2 ekv. gadā SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā šī zinātniskā pētījuma secinājumus, kas parādīja, ka priedes stādījumi nodrošina lielāko CO2 piesaisti, SIA "Laflora" turpinās apmežošanu izstrādātajā kūdras ieguves laukā, sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", ierīkojot priedes stādījumus 4,9 ha platībā.

2019.–2020. gadā notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process, lai 2023. gadā SIA "Laflora" izstrādātajā Kaigu kūdras purvā varētu izveidot vēja parku "zaļās" elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam un publiskajam tirgum. Vēja parka jauda būs 90 MW, 22 parka vēja turbīnas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekv. gadā. Plānots, ka SIA "Laflora" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par aptuveni 10–11 %. No atjaunīgajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju plānots izmantot savā kūdras produktu ražotnē, kā arī veidot siltumnīcu kompleksu stādu audzēšanai un ogu pārstrādes rūpnīcas, tādējādi radot papildu darbavietas Jelgavas novadā. Tikmēr Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots būvēt kūdras pārstrādes un inovatīva jaunā produkta – videi draudzīgas kūdras krāsas – ražotni. Rūpnīcas būvniecība samazinās kūdras transportēšanu uz pašreizējo kūdras ražotni Jelgavas novadā, tādējādi samazinot transporta radītās SEG emisijas, kā arī vietējiem iedzīvotājiem radīs papildu darbavietas. Arī Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots izvērtēt iespēju veidot vēja parku, lai nodrošinātu "zaļās" enerģijas izmantošanu plānotajā ražotnē.

6.3 Kūdras nozares sertificēšana

Ir zināms, ka kūdras ieguvē un ražošanā darbojas sertifikācijas sistēmas (Responsibly Produced Peat)33, kas ietver dažādus kritērijus ietekmes uz vidi un dabas vērtībām mazināšanai. Responsibly Produced Peat sertifikācija ieviesta pēc dažu Eiropas Savienības valstu mazumtirdzniecības tīklu pieprasījuma. Arī Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas jau ir sertificējušies vai sertificējas. Pēc sekmīgas sertifikācijas uzņēmumam tiek izsniegti divi sertifikāti:

1) kvalitātes sertifikāts – par ieguves vietas kvalitāti (pārbauda vai ieguves vietā nav nezāles, kādā stāvoklī ir novadgrāvji un citus aspektus);

2) ieguves vietas izvēles sertifikāts – sertificē kūdras ieguves vietas, kuras pēc iespējas mazāk degradē vidi. Šis sertifikāts apliecina, ka izņēmums par prioritāti izvirza arī dabas vērtības, kas ir līdzās un ir ieinteresēts to saglabāšanā.

Šobrīd notiek Responsibly Produced Peat sertifikācijas kritēriju pārskatīšana un atjaunošana. Papildu sertifikācija ir uzņēmuma labas gribas izpausme un apliecinājums tā vēlmei un interesei saglabāt dabas vērtības, tomēr tā nevar tikt noteikta kā obligāta prasība.

Starptautiskā kūdras ieguves sertifikācijas sistēma ne vienmēr atbilst nacionālajām vajadzībām un vietējai situācijai. Piemēram, Latvijā spēkā esošais regulējums ir pietiekami stingrs un sertifikācijas gaitā pamatā tiek iztulkoti uzņēmuma rīcībā jau esošie dokumenti. Responsibly Produced Peat sertifikācija ir ieviesta par pamatu ņemot situāciju kūdras ieguvē Nīderlandē un Vācijā, kas krasi atšķiras no Latvijas apstākļiem. LKA jau 2002. gadā izstrādāja Kūdras ražošanas sertifikācijas sistēmu, kas laika gaitā tā pilnveidota un jaunākā versija apstiprināta 2017. gada nogalē34.

Sertifikācija neizslēdz ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, savukārt, ietekmes sākotnējais izvērtējums jāveic, ja kūdras ieguve plānota 25 ha vai lielākā platībā. Tāpat arī, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips.

7. Kūdras atradņu izmantošana

7.1 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes

Laika gaitā definīcija, kas ir kūdras atradne un kas ir rūpnieciski izmantojama atradne, ir mainījusies. Sadarbībā ar kūdras ražošanas nozari pārstāvošajām organizācijām, noteikti atlases kritēriji, kas raksturo rūpnieciski izmantojamu teritoriju, kurā, ievērojot kūdras ieguves tehnoloģiskos procesus un ekonomiskos apsvērumus, ir lietderīgi veikt kūdras ieguvi. Kūdras atradnes kopējā platība pie 0 robežas ir ne mazāka par 25 ha, kūdras iegulas vidējais slāņa dziļums atradnes nenosusinātā stāvoklī ir vienāds vai lielāks par 2,0 m.

Vērtējot iegūtos rezultātus, ir jāņem vērā sekojoši apstākļi:

• Kūdras atradnes nulles līnijas ("0") robeža pie 0,3 m kūdras slāņa dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī, jeb 0,2 m – nosusinātā stāvoklī. Ar nulles līniju norobežotā platība ir kūdras atradnes kopējā platība;

• Kūdras atradnes rūpnieciski izmantojamā slāņa robeža ir pie kūdras slāņa 1,3 m dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī un ar šo līniju norobežotā platība ir kūdras atradnes rūpnieciski izmantojamā platība;

• Vēsturiski kūdras atradņu identificēšanā un noteikšanā atradnēm, kuras iekļautas Latvijas Kūdras fondā, izmantotas kamerālas metodes, par pamatu ņemot augšņu kartes, meža ierīcības materiālus, ņemot vērā nenosusinātās meža zemes kategorijas – niedrājs, purvājs, dumbrājs un liekņa, kuru platības iekļautas nulles līnijas robežās.

Kopumā izvirzītajiem kritērijiem atbilst 1461 telpiskais objekts (28. attēls) jeb 1824 telpiskie objekti Latvijas novadu teritoriālajā iedalījumā, ar kopējo laukumu platību 501 079 ha, kas ir 70,5 % no kopējā analizētā teritorijas apjoma.

Minētie kritēriji, analizētie materiāli un metodes, kas vēsturiski izmantoti kūdras atradņu identificēšanai un to tālākai iekļaušanai Latvijas Kūdras fondā norāda uz to, ka identificēto atradņu kopums ir izmantojams kā informatīva rakstura materiāls, un tālākai lēmuma pieņemšanai ir veicama katras atradnes detāla izpēte vai inventarizācija. Tās ietvaros var noteikt konkrētus atradni raksturojošos parametrus un tajā ietilpstošā resursa fizikālās, ķīmiskās un agrotehniskās īpašības, kā arī noteikt kūdras krājumus vai to atlikumus.

28. att. Rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes35

Atlasītie ģeotelpiskie dati satur informāciju par visiem objektiem, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, tostarp, vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kurās ir notikusi kūdras ieguve, bet nav veikta ieguves rekultivācija, konservācija vai to izslēgšana no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.

No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm, 91 atradnē tiek realizēta kūdras resursu ieguve (pamatnostādņu 2. pielikums).

No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm vai to daļām, 149 kūdras ieguve ir tikusi realizēta vēsturiski un dažādu apstākļu ietekmē pārtraukta un nav atjaunota. Par minēto kūdras ieguves vietu rekultivāciju vai konservāciju informācija nav pieejama. Kamēr šīs teritorijas nav apsekotas, nav iegūta detāla ģeoloģiskā informācija un nav pieņemts lēmums par atradnes turpmāku statusu – saglabāt atradnes statusu vai izslēgt no atradņu reģistra, atradne vai tās daļa netiek izslēgta no rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu saraksta. Vēsturiski izmantoto kūdras atradņu kopsavilkums apkopots pamatnostādņu 3. pielikumā.

Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu dalījumu pēc zemes īpašuma tiesību statusa: 63 % ietilpst zemes īpašumos, kuru īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir Latvijas valsts; 34 % ietilpst zemes īpašumu sastāvā, kuru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas; 3 % pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (29. attēls).

29. att. Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu dalījums pēc īpašuma tiesību statusa36

Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu teritoriju kopsavilkums, atbilstoši Latvijas novadu teritoriālajam iedalījumam, apkopots pamatnostādņu 2. pielikumā. Tajā ietverta papildu informācija par atradnes sastāvā ietilpstošajām platībām, kurās izsniegtas licences, teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve ir pārtraukta, dabas aizsardzības teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve nav atļauta jeb ir atļauta ar ierobežojumiem.

Kūdras fonda analīze parāda, ka puse kūdras atradņu atrodas zemēs, kas atbilst mežaudžu kritērijiem, un vairāk nekā puse no šīm platībām ir meliorētas.

7.2 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība

Izvērtējot rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklāšanos ar dabas aizsardzības teritorijām, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" publiskajā daļā37 pieejamo informāciju, ir secināms, ka identificēto kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT (tajā skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta platība), mikroliegums), ir 40,13% (204 307 ha) no kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas. Rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām attēlots 30. attēlā.

30. att. Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT, mikroliegums)33

Analizēta publiski pieejamā informācija par dabas aizsardzības teritorijām un iegūtie rezultāti pilnībā neatspoguļo faktisko situāciju par kūdras atradņu teritoriju pārklāšanos ar teritorijām, kurās aizliegta vai netiek plānota nekāda veida saimnieciskā darbība attiecībā uz kūdras resursu saimniecisko izmantošanu. Analīzes rezultātos nav iekļautas teritorijas, kurās dažāda veida dabas aizsardzības pasākumus, apņemšanās un projektus realizē zemes īpašnieki vai tās tiesiskie valdītāji, piemēram, valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži", kuras tiesiskajā valdījumā atrodas lielākais kūdras atradņu īpatsvars.

7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve pārtraukta, jeb "vēsturiskās" kūdras ieguves vietas 38

Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.

Ir veikta vēsturiski kūdras ieguvei izmantoto teritoriju apzināšana. To identifikācijai izmantota informācija par pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras turējumā esošās ortofotokartes un topogrāfiskās kartes.

Teritorijas izvērtētas, izmantojot kamerālo metodi, kas ietver teritorijas identifikāciju, izvērtēšanu un tās tālāku interpretēšanu, pamatojoties uz materiālu analīzi un speciālistu pieredzi, tādējādi, iegūstot informāciju par identificējamo objektu. Teritorijas identificētas un to konfigurācija noteikta, izmantojot ortofoto kartēs identificējamos situācijas elementus, piemēram, grāvji, mežs, ūdensteces, ceļi un citi situācijas elementi.

Identifikācijai un iegūto ainu interpretācijai veikti sekojoši soļi:

• tekstuālo datu analīze: apkopota un sistematizēta informācija par vēsturiski izdalītajām kūdras ieguves teritorijām, vienlaicīgi veicot analīzi – kūdras ieguve ir pārtraukta un nav atjaunota, teritorijai nav spēkā esoša licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai tās konservācija);

• dešifrēšana (atpazīšana);

• analīze: klasifikācija, konfigurācijas un parametru noteikšana;

• rezultātu fiksācija: grafiskā zīmēšana, noformēšana.

Kopumā izvērtēšanas rezultātā identificēti 190 laukumi, kuri ir tikuši novērtēti kā objekti, kuros dažādos laika periodos ir realizēta jeb, iespējams, ir realizēta kūdras resursu ieguve ar dažādām kūdras ieguves metodēm. Šādas teritorijas nosauktas par vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām. Kopējā identificēto laukumu platība sastāda 26 232 ha (skat. pamatnostādņu 3. pielikumu).

Īstenojot REstore projektu "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", aplēsts, ka 18 010 ha ir teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas rekultivācija. No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus izvērtējot kamerāli, tie atšķiras. Ir jāveic vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem rekultivācijas veidiem.

Vienlaikus konstatēts, ka vēsturisko kūdras ieguves teritoriju sadalījums pēc zemes īpašuma tiesību statusa ir sekojošs: 53 % īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir valsts, 44 % īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas, 3 % teritoriju pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (31. attēls).

31. att. Vēsturisko kūdras ieguves teritoriju % sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam39

Pēc zemes lietošanas veidiem40 32,26 % no teritorijām ir meža zemes, 18,93 % teritorijas ir purvi, 19,31 % ir zemes zem ūdeņiem, 2,02 % ir lauksaimniecības zemes, 0,04 % apbūves teritorija, 0,01 % infrastruktūras objekti, 27,43 % pārējās zemes (32. attēls).

32. att. Vēsturisko kūdras ieguves teritoriju % sadalījums atbilstoši zemes lietošanas veidiem 41

Analizējot informāciju par identificēto vēsturisko kūdras ieguves teritoriju pārklāšanos ar dabas aizsardzības teritorijām, atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" publiskai daļai42, ir secināms, ka identificēto kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT, biotops, mikroliegums) ir 9202 ha, jeb 34,9 % no vēsturisko kūdras ieguves teritorijām.

Lai novērtētu izdarīto pieņēmumu patiesumu, tika veikta atsevišķu, savstarpēji nesaistītu, vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana dabā, dešifrēto laukumu robežu salīdzināšana ar situāciju apvidū, fotofiksācija un izdarīti atsevišķi kūdras iegulas dziļuma mērījumi. Apsekojumu laikā secināts, ka dešifrēšanas laikā iegūtie rezultāti ir novērtējami kā ticami un tie ir izmantojumi lēmumu pieņemšanai par katras konkrētās teritorijas tālāku izmantošanu. Tika izvēlēti un apsekoti četri objekti: Līgotņu purva kūdras atradne, Ķoniņu purva kūdras atradne, Lielā II (Zažēnu) purva kūdras atradne un Dedziņu purva kūdras atradne, kuri reprezentē vēsturiskās kūdras ieguves vietas Kurzemes un Vidzemes reģionos.

Projekta ietvaros iegūtā informācija par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām ir nozīmīgs informācijas avots tālākai šo teritoriju izpētei un izvērtēšanai, lai iegūtu datus un informāciju par tajā esošajiem resursiem un notiekošajiem procesiem gan no ģeoloģiskā, gan saimnieciskā un bioloģiskā aspekta.

7.4 Rekultivācija

Normatīvie akti zemes dzīļu izmantošanas jomā derīgo izrakteņu ieguvējam nosaka pienākumu pēc ieguves pabeigšanas veikt derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Rekultivācija obligāti jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, bet to var veikt arī ieguves laikā.

Rekultivācijas veids atkarīgs gan no konkrētās vietas apstākļiem (palikušā kūdras slāņa, zem tā esošo nogulumu sastāva, gruntsūdens līmeņa, meliorācijas u.c.), gan no īpašnieka vēlmēm un plāniem, kā arī no tā, vai purvā jau nav sākusies dabiskās purva vides atjaunošanās. Būtiski arī piebilst, ka rekultivācijas veids jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.

Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros tika izstrādāti ieteikumi atbilstošāko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidu piemērošanai. Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" speciālisti ir veikuši purva veģetācijas apsekojumu 32 un kūdras resursu apsekojumu – 78 kūdrājos visā Latvijas teritorijā. Apsekoti kūdras lauki, kuros kūdras ieguve pārtraukta pirms 40 gadiem vai pavisam nesen. Ir izdalīti šādi augāja tipi: sausi kūdras lauki, kuros dominē spilves, mitri kūdras lauki, kuros kopā ar spilvēm ieviešas sfagni, applūduši kūdras lauki, kuros dominē spilves, augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, zāļu purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, pārejas purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, kūdras lauku apmežošanās, dabiskas ūdenstilpes kūdras laukos ar niedrēm, cilvēka darbības rezultātā applūdināti kūdras lauki, augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos pēc aizsprostu būves un ūdens līmeņa pacelšanas, pārejas un augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras karjeros, purva augu reintrodukcija kūdras laukā, dabiski veidojies ilggadīgs zālājs kūdras laukā. Jāpiebilst, ka ir arī tādi vēsturiskie kūdras lauki, kuros augājs neatjaunojas. Latvijas apstākļiem piemēroti degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi ir sekojoši:

- renaturalizācija;

- apmežošana – gan meža ieaudzēšana ilgtermiņā, gan koksnes biomasas audzēšana, ierīkojot kokaudžu stādījumus;

- aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru audzēšanai;

- ogulāju audzēšana (lielogu dzērvenes un krūmmellenes);

- paludikultūru audzēšana – purva augu audzēšana biomasas ražošanai;

- ūdenskrātuvju izveide;

- ilggadīgo zālāju ierīkošana.

Latvijā ir īstenoti arī vairāki purvu atjaunošanas projekti, kuru gaitā izveidoti dambji uz meliorācijas sistēmām, tiek veikti sfagnu un citu kultūru audzēšanas mēģinājumi. Šobrīd Latvijā tiek realizēts projekts par paludikultūru audzēšanu Baltijas valstīs. Projekts risinās trīs galvenos šķēršļus, lai ieviestu klimatam draudzīgu lauksaimniecību kūdrainās augsnēs un degradētajos purvos Baltijā un ārpus tās.

Vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, pabeidzot vai pārtraucot darbus, daļā gadījumu nav pieņemts lēmums un atbilstoši normatīvajiem aktiem sakārtota dokumentācija par atradnes rekultivāciju vai konservāciju. Tas sniedz nepatiesu priekšstatu par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem valstī kopumā. Ieteicams izstrādāt vadlīnijas un darbības plānu teritoriju pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atradnē ietilpstošā resursa atlikuma, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par katras šāda veida teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un veidu.

2019. gada jūnijā ir izdota LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" projekta grāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana" par degradēto kūdrāju turpmāku izmantošanu Latvijā, kurā iekļauti apraksti par katru no iespējamiem rekultivācijas scenārijiem. Papildus, LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, ir izstrādāts kūdras ieguves ietekmētu teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis, kurš kalpo kā lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments šo teritoriju turpmākas izmantošanas plānošanai. Modeļa potenciālie izmantotāji ir uzņēmēji, kūdras ražotāji, teritoriju īpašnieki un apsaimniekotāji, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas.

8. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija).

SEG emisijas no mitrājiem 2017. gadā bija 1523,27 kt CO2 ekv. (tas ir 16 % no kopējām Latvijas SEG emisijām, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO2 emisijas). Šobrīd pēc SEG inventarizācijas datiem visas SEG emisijas un CO2 piesaiste, kas rodas mitrāju apakškategorijā, saistāmas ar kūdras ieguvi, kūdras ieguves vietām vai vietām, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve (tai skaitā uz šo brīdi appludinātās teritorijas), kā arī ar kokaugu apaugumu mitrājiem (upēm, ezeriem, mākslīgām ūdenskrātuvēm un purviem) piegulošās platībās, kas neatbilst meža zemes definīcijai. Oglekļa zudumus rada nedzīvās koksnes mineralizācija un mežizstrāde ar kokaugiem apaugušajās teritorijās apsaimniekotos mitrājos (upēm un citām ūdenstilpnēm) piegulošās piekrastes joslas.

Laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam SEG emisijas no mitrājiem ir pieaugušas par 16 %. Savukārt SEG prognozes liecina par SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar 2017. gadu, attiecīgi 2020. gadā par 9 % un 2030. gadā par 7 % (33. attēls).

33. att. SEG emisijas no mitrājiem43

SEG emisiju prognozes aprēķinātas, ņemot vērā LKA sniegto informāciju par kūdras ieguves prognozēm optimistiskā ekonomiskā scenārija gadījumā, kas paredz lauksaimniecībā un enerģētikā izmantojamās kūdras ieguves apjoma pieaugumu, nepalielinot kopējo ieguves platību. Ja kūdras ieguves apjoms saglabāsies esošajā līmenī, ražojot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamu kūdru, SEG emisijas no mitrājiem pieaugs tikai galvenokārt zemes izmantošanas maiņas rezultātā – atmežojot teritorijas kūdras ieguvei, atmežošanas radītās SEG emisijas pieskaitīs mitrāju apsaimniekošanas mitrāju apsaimniekošanas radītajām SEG emisijām.

SEG emisijas no kūdras veidojas šādi: 70 % – no iegūtās kūdras apjoma (CO2 emisijas no lauksaimniecībā izmantotās kūdras, ko aprēķina ar tūlītējas oksidēšanās (instant oxidation) metodi), 16 % no degradētām teritorijām (vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % – no kūdras ieguves laukiem (CO2, CH4 un N2O emisijas no augsnes – organisko vielu sadalīšanās un denitrifikācijas rezultātā) atklātos kūdras ieguves laukos (platības, kurās turpinās vai nesen pārtraukta kūdras ieguve un kas nav apaugušas ar veģetāciju vai applūdušas), 5 % – no renaturalizētām teritorijām44. Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros divus gadus atbilstoši KPSP vadlīnijām tika mērītas SEG emisijas apsaimniekotos kūdrājos un izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm.

Mērījumu un aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram, CO2 emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā KPSP vadlīnijās ietvertie, noklusētie CO2 emisiju faktori (34. attēls). CO2 emisiju aprēķinu un mērījumu atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60 %. Lielākais CO2 emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes – aramzemes un ilggadīgie zālāji. Pārrēķinot SEG emisijas, izmantojot projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātus, Latvijā ZIZIMM sektorā veidotos SEG samazinājums ~ divu miljonu tonnu CO2 ekvivalenta gadā visā aprēķinu periodā.

34. att. LIFE REstore izstrādātie CO2 emisiju faktori un KPSP vadlīnijās iekļautie emisiju faktori

Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultāti arī parāda, ka, izvēloties rekultivācijas veidu, priekšroka dodama dzērveņu audzēšanai, apmežošanai ar priedi vai bērzu, kā arī krūmmelleņu audzēšanai, jo šiem rekultivācijas veidiem ir viszemākās SEG emisijas.

Ņemot vērā minēto, Latvijai ir būtiski izstrādāt nacionālos emisijas faktorus dažādu rekultivācijas un renaturalizācijas paņēmienu ilgtermiņa ietekmes uz CO2 emisijām no kūdras ieguves platībām modelēšanai, lai nodrošinātu atbilstošu ziņošanu par SEG emisijām starptautiski noteikto vadlīniju SEG inventarizācijas sagatavošanai ietvaros. Lai izstrādātos SEG emisiju faktorus ieviestu nacionālajā SEG inventarizācijā, tie ir jāpublicē zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG emisiju inventarizācijas starptautiskā audita laikā.

95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībā (pamatā to eksportējot ārpus Latvijas). Gadījumos, kad kūdru ienes lauksaimniecības vai meža augsnē (piemēram, stādu audzēšanai izmantotā substrāta veidā vai ar pakaišu kūdru), augsne tiek bagātināta ar oglekli. Kūdras izmantošana meža stādaudzētavās stimulē CO2 piesaisti. Piemēram, 1 t kūdras var izaudzēt 30000 koku stādu un iestādīt 15 ha meža. Savukārt 1 ha meža 50 gadu laikā piesaista 370 t CO2.

Kūdras sadedzināšanas procesā radītās SEG emisijas aprēķina enerģētikas sektorā. Salīdzinot ar 1990. gadu, ir novērojams būtisks SEG emisiju samazinājums (98,8 %) no 338,66 kt CO2 ekv. (1990. gadā) līdz 4,17 kt CO2 ekv. (2017. gadā) sadedzinātā kūdras apjoma izmaiņu dēļ (skatīt 35. attēlu). Latvijā SEG emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana (sadedzinātais kūdras un kūdras brikešu daudzums 40 TJ), veido 0,04 % no visām 2017. gada SEG emisijām, ieskaitot netiešās CO2 bez ZIZIMM sektora.

35. att. SEG emisijas no kūdras dedzināšanas

Starptautiskajos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikts, ka kūdras SEG emisijas raksturlielumi ir salīdzināmi ar fosilā kurināmā rādītājiem, tādēļ kūdra nav biomasa – tās sadedzināšanā radītās CO2 emisijas ir iekļautas valstu kopējās emisijās līdzvērtīgi fosilo kurināmo sadedzināšanā radītajām CO2 emisijām.

Kūdras izmantošana enerģētikas sektorā (sadedzināšanas iekārtās) palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai kā kurināmajam ir liela emisiju intensitāte (salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem). Ņemot vērā minēto, sagaidāma negatīva ietekme uz Latvijas SEG samazināšanas mērķu sasniegšanu, jo sevišķi, ne-ETS sektorā. Emisijas no kūdras sadedzināšanas rēķina kā no cietā kurināmā, un piemērojamais CO2 emisijas faktors ir lielākais no visiem fosilajiem kurināmajiem, tas ir 105,99 tCO2/TJ (piemēram, oglēm 100,99 tCO2/TJ, dabasgāzei 55,59 tCO2/TJ)45.

Ņemot vērā Enerģētikas savienības pārvaldības nosacījumus, pasākumiem enerģētikas sektorā (arī enerģētiskās drošības, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai) ir jābūt sasaistītiem ar klimata politiku un jāveicina SEG emisiju samazināšanas mērķu līdz 2030. gadam un virzības uz klimatneitralitāti sasniegšanu. Ja mainītos šī brīža situācija un kūdru sāktu vairāk izmantot enerģētikā, ir jārēķinās ar būtiskām, papildu SEG emisijām, kas būtu pretrunā ar šiem mērķiem.

Šobrīd kūdras izmantošanai enerģijas ieguvei ir noteikti vairāki atbrīvojumi:

‒ no DRN par oglekļa dioksīda emisiju saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 10. pantu;

‒ no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu.

Vienlaikus SIA "Fortum Latvia" kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" noteiktajam ierobežojumam cita starpā izmanto kūdru kā resursu enerģijas ieguvei. 2018. gadā elektrostacijā izmantotais kūdras apjoms sastādīja ap 6 % no enerģijas ieguvei izmantotajiem resursiem pēc enerģētiskās vērtības. Tomēr, skaidrojot prognozes par enerģētiskās kūdras izmantošanu kā energoresursu nākotnē, jāņem vērā, ka 2018. gadā tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa mežsaimniecības nozarē. Ziemas sezonas meteoroloģiskos apstākļu dēļ bija apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Rezultātā tika apgrūtināta kurināmās šķeldas resursu pieejamība katlumājām un kā koksnes šķeldas aizvietotājs tika izmantota kūdra.

Latvijai ir nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 25. pantā iekļauto nosacījumu, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai pakāpeniski atteiktos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams izvērtēt iespēju atteikties no iepriekš minētajiem nodokļu atbrīvojumiem.

9. Kūdras nozare un izglītība

Kopš pagājušā gadsimta otrās puses praktiski netiek veikta speciālistu sagatavošana kūdras nozarē, kā arī ar to cieši saistītajās nozarēs kā meliorācija un purvu hidroloģija. Nepietiek arī uz purvu un kūdras atradņu izpēti orientētu hidroģeologu. Šim nolūkam ir nepieciešami vispusīgi un tai pašā laikā zinoši speciālisti tieši kūdras nozarē, kas spēj gan izvēlēties labākās kūdras ieguves un produkcijas sagatavošanas metodes, gan arī izstrādāt rekultivācijas projektus un veikt citas ar nozari saistītās darbības.

Līdz šim zināšanas par purviem un kūdras nozari studenti iegūst tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Ģeogrāfijas bakalauru studiju kursā "Purvu zinātne", kurā studenti iegūst plašas zināšanas gan lekcijās, laboratorijas darbos un lauka semināros, gan tiek izstrādāti bakalaura, maģistra un doktora darbi par purvu attīstību, apsaimniekošanu, kūdras īpašībām. Tomēr būtu nepieciešams šo kursu paplašināt un atvērt arī jaunu kursu, kurā būtu iespējams apgūt zināšanas par kūdras resursu izpēti, projektēšanu, kūdras ieguves un pārstrādes tehnoloģijām un rekultivācijas paņēmieniem.

Pašlaik sabiedrības izglītošana, galvenokārt, notiek tikai purvu aizsardzības virzienā, kas arī nav mazsvarīgi, tomēr ir nepieciešams iepazīstināt sabiedrību arī ar saprātīgas kūdras ieguves un produktu ražošanas ar augstu pievienoto vērtību aspektu, kā arī ar tautsaimniecisko nozīmi, ņemot vērā to, ka kūdras ieguve visbiežāk notiek valsts perifērijā, kur iedzīvotājiem praktiski nav pieejamas citas darba vietas. Kūdras ieguves paņēmienus un prasmes nepieciešams saglabāt arī kā kultūrvēsturisko mantojumu.

10. Kūdras nozare un zinātne

Lai nākamajām paaudzēm tiktu saglabāti gan kūdras, gan citi purvos iegūstamie resursi, tie ir saprātīgi jāapsaimnieko. Šim nolūkam ir jāizmanto jaunas, modernas kūdras pārstrādes metodes, jārada un jāievieš jauni inovatīvi produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī efektīvi jāizmanto izstrādātās vai daļēji izstrādātās purvu platības.

Apzinoties to, ka kūdra ir lēni atjaunojošs, unikāls resurss, ir nepieciešams zinātnisks pamatojums gan kūdras ražošanai, gan izstrādāto platību izmantošanas veidu noteikšanai kā valstī kopumā, tā pa reģioniem. Nepieciešams izstrādāt arī metodikas konkrēta izmantošanas veida plānošanai un inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādāšanai, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiski un zinātniski pamatotai purvu rekultivācijai.

Nepieciešams ieviest kūdras ražošanas un tehnoloģiskos risinājumus, kas minimizētu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Jāatzīmē, ka lielākā vērība pēdējos gadu desmitos tiek pievērsta tikai purvu aizsardzībai, tāpēc ir svarīgi veikt zinātniskus pētījumus, lai saprātīgi apsaimniekotu purvus un sekmīgi risinātu izstrādāto purvu apsaimniekošanas problēmas. Aktuālākie pētījumu virzieni varētu būt:

• veicināt zinātnisku projektu realizāciju par nozarei aktuālām problēmām;

• pilnveidot tehnoloģijas, kas samazinātu ietekmi uz kūdras ieguves laukiem pieguļošajām platībām;

• veikt kūdras pašaizdegšanās procesu pētījumus un monitoringu;

• veikt kūdras augšņu un kūdras substrātu pētījumus, īpašu uzmanību pievēršot tumšajai kūdrai;

• izstrādāt kūdras produktu prototipus;

• pētīt kūdras sastāva un veidošanās apstākļu savstarpējās kopsakarības;

• veikt jaunu kūdras izmantošanas iespēju pētījumus;

• veikt meliorācijas ietekmes izpēti.

11. Kūdras izmantošana un gaisa kvalitāte

Attiecībā uz kūdras izmantošanas ietekmi uz gaisa kvalitāti, jāatzīmē, ka kopumā kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās līdz šim rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt 36. attēlu), kas ir ļoti nenozīmīgs daudzums, salīdzinot ar biomasas sadedzināšanas rezultātā radītajām emisijām. Atbilstoši šī brīža emisiju prognozēm arī nākotnē netiek prognozēts, ka būtiski pieaugs kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās.

36. att. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana sadedzināšanas iekārtās, % no kopējām valsts emisijām

Lai izvairītos no negatīvās ietekmes un gaisu piesārņojošo vielu emisijām, ko varētu radīt kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam") ir paredzēti papildu pasākumi emisiju samazināšanai gan enerģētikas, gan mājsaimniecību sektoros, lai nākotnē izvairītos no kūdras sadedzināšanas rezultātā radītās negatīvās ietekmes uz gaisa kvalitāti. Piemēram, esošo mājsaimniecību radītā piesārņojuma samazināšanai paredzēts veicināt pieslēgšanos pie centralizētās siltumapgādes, kā arī veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu, kas rada augstas emisijas. Pašvaldību līmenī teritorijās ar gaisa kvalitātes problēmām būtu jāizstrādā saistošie noteikumi par siltumapgādes veida izvēli un attiecīgi jāierobežo vai jānosaka papildus prasības attiecībā uz tādu iekārtu un kurināmo izmantošanu, kas esošo situāciju vēl vairāk pasliktinātu.

12. Kūdras ieguve, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā ir noteikts, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienības bioloģiskā daudzveidība un tās nodrošinātie ekosistēmu pakalpojumi – tās dabas kapitāls – tiek saglabāti, novērtēti un, cik vien iespējams, atjaunoti gan bioloģiskajai daudzveidībai piemītošās vērtības dēļ, gan tādēļ, ka tie ievērojamā mērā veicina cilvēku labklājību un ekonomisko uzplaukumu, arī tālab, lai novērstu katastrofālas izmaiņas, kas saistītas ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Iegūstot kūdru, ir jāizvērtē, kā tieši var mainīties vides un bioloģiskā daudzveidība. Šeit būtu ļoti stingri jāpieturas pie pozitīvās bilances jeb no net loss principa – dabas zudumu vienā vietā kompensē ar dabas aizsardzību/atjaunošanu citviet, neskarot jau šobrīd aizsargāto bioloģisko daudzveidību. Taču, lai pēc iespējas vairāk un ātrāk samazinātu kūdras ražošanas negatīvo ietekmi uz dabu, kūdras lauku rekultivācija ir jāveic tūlīt pēc konkrētā lauka izstrādes, lai visa atradnes teritorija tiktu rekultivēta pakāpeniski.

Bioloģiskā daudzveidība ir svarīga ne tikai pati par sevi, tā nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus: pārtiku, dzeramo ūdeni, aizsardzību pret plūdiem u. c. Apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai rada dabas resursu pārmērīga izmantošana, invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās, klimata pārmaiņas. Gandrīz ceturtajai daļai savvaļas sugu Eiropā patlaban draud izzušana, un vairums ekosistēmu ir būtiski degradējušās. Kūdras izstrādes lauki Latvijā, galvenokārt, ierīkoti augstajos un zemajos purvos. Neskatoties uz esošajiem kūdras ieguves apjomiem, purvu biotopi Latvijā joprojām ir plaši izplatīti gandrīz visā valsts teritorijā. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklam (EIONET), līdz 2013. gadam Latvijā aizņem: 266 200 ha "7110* Aktīvi augstie purvi", 31700 ha "7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās", 20000 ha "91D0* Purvaini meži". Taču biotopu "7110* Aktīvi augstie purvi" un "91D0* Purvaini meži" aizsardzības stāvokļa novērtējums ir "nelabvēlīgs slikts". Lai nepasliktinātu vai pat uzlabotu purvu biotopu aizsardzības stāvokli valstī kopumā, jāievēro princips, ka, plānojot jaunas ieguves teritorijas, vienlaicīgi rekultivē vēsturiskās atradnes un uzlabo vides stāvokli citos purvos. Degradētajos kūdrājos, īpaši ĪADT, būtu izvērtējama to ekoloģiskā vērtība un turpmākie apsaimniekošanas pasākumi, primāri rekomendējot renaturalizācijas veikšanu.

Purvi ir ievērojami mitruma regulētāji, tie darbojas kā ūdens uztvērēji un nodrošina pakāpenisku iztekošo upju papildināšanos ar ūdeni, kas ir īpaši nozīmīga funkcija sausajā gada laikā. Lai iegūtu kūdru, tiek veikta purvu nosusināšana. Jebkuri nosusināšanas pasākumi būtiski ietekmē hidroloģisko režīmu. It sevišķi, ja pilnībā vai daļēji tiek nosusināts augstais purvs, tiek ietekmēta arī purvam pieguļoša teritorija un ar purvu saistītie virszemes ūdensobjekti. Kūdras ieguves laikā kūdras daļiņas var nonākt virszemes ūdeņos gan pa gaisu, gan ierīkotajiem nosusināšanas grāvjiem un radīt pastiprinātu duļķainību, kas savukārt var negatīvi ietekmēt gaismu mīlošo organismu attīstību un zivis. Taču kūdras ieguves potenciālā ietekme uz konkrētu teritoriju un nepieciešamie pasākumi tiek visaptveroši izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā.

Situācijas raksturošanai izmantoti šādi informācijas avoti:

• VARAM informācija;

• Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:");

• Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā. 2. kārta" rezultāti (biedrība "homo ecos:");

• Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" (Sustainable and responsible management and re-use of degraded peatlands in Latvia) informācija;

• LKA sagatavotā informācija;

• Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli ekonomiskais izvērtējums" (A.Lazdiņš, D.Popluga, M.Pelše, S.Lazdāne);

• Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" pētījums "Pamatinformācija par iespējamo CO2 emisiju no kūdras atradnēm, to ietekmi uz vidi pēdējo divdesmit gadu laikā un UNFCCC un ES līmeņa lēmumu un zemes sektora SEG emisiju uzskaites metodikas analīze" (A.Lazdiņš, A.Bārdule, A.Butlers, A.Lupiķis, I.Sietiņa, M.Lukins, G.Petaja);

• LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku informācija (L.Kalniņa, I.Silamiķele).

Iespēju robežās uz minētajiem un citiem avotiem ir dotas atsauces, tomēr ne pilnībā, jo politikas dokuments nav zinātnisks pētījums.


1 Likums "Par zemes dzīlēm", Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578 "Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu".

2 Projekta atskaite "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā".

3 Meža likuma 1. panta 34. punkts: mežs – ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības.

4 Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība".

5 Latvijas PSR Kūdras fonds uz 1980. gada 1. janvāri. Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūts.

6 Pieejams tīmekļvietnē: http://www2.meteo.lv/kudras_inovacijas/login.php.

7 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli – ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D. Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne). No pētījuma izmantoti arī sadaļā iekļautie attēli un tabulas.

8 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli – ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D. Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne).

9 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (izpildītājs biedrība "homo ecos").

10 Pieejams tīmekļvietnē: http://www.meteo.lv/.

11 Pieejams tīmekļvietnē: http://www2.meteo.lv/kudras_inovacijas/login.php.

12 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:").

13 Pieejams tīmekļvietnē: http://meteo.lv/lapas/geologija/derigo-izraktenu-atradnu-registrs/derigo-izraktenu-krajumu-bilance/derigo-izraktenu-krajumu-bilance?id=1472&nid=659.

14 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:").

15 Pieejams tīmekļvietnē: https://www.arcgis.com/home/item.html?id=1aad4c95b24a41959394f74740ff1929.

16 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:").

17 Ministru kabineta 2007. gada 21. augsuta noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem".

18 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:").

19 LKA aprēķini pēc VVD datiem.

20 LKA aprēķins pēc VVD datiem.

21 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli ekonomiskais izvērtējums" (A.Lazdiņš, D.Popluga, M.Pelše, S.Lazdāne).

22 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā. 2. kārta" rezultāti (biedrība "homo ecos:").

23 LKA informācija.

24 LKA informācija.

25 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli – ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D. Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne). Šajā sadaļā iekļauti arī pētījumā publicētie attēli un tabulas.

26 Publikācija "Kūdras ieguve" (A. Šnore, Latvijas Kūdras ražotāju asociācija, Nordik 2013).

27 2019. gada ieguves apjoms norādīts atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajai informācijai.

28 LKA informācija

29 Autotransportā un dzelzceļa transportā pārvadātās preces tiek uzskaitītas atbilstoši Transporta statistikas standartizētai preču klasifikācijai NST 2007, kur kūdra ir iekļauta 3. grupā "Metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un torijs" kopā ar akmeņiem, smilti, granti, sāli u.c. produktiem. Tādejādi kūdra kā atsevišķs produkts šajos pārvadājumos nav izdalāma.

30 Autotransportā un dzelzceļa transportā pārvadātās preces tiek uzskaitītas atbilstoši Transporta statistikas standartizētai preču klasifikācijai NST 2007, kur kūdra ir iekļauta 3. grupā "Metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un torijs" kopā ar akmeņiem, smilti, granti, sāli u.c. produktiem. Tādejādi kūdra kā atsevišķs produkts šajos pārvadājumos nav izdalāma.

31 Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli – ekonomiskais izvērtējums" (A. Lazdiņš, D. Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne).

32 Klāvs G., Kundziņa A., Ozoliņš J., Reķis J. (2010) "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Latvija: Sorosa fonds, 64 lpp.".

33 Pieejams tīmekļvietnē: http://www.responsiblyproducedpeat.org/.

34Pieejams tīmekļvietnē: http://www.latvijaskudra.lv/lv/asociacija/sertifikacija/.

35 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:").

36 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:").

37 Pieejams tīmekļvietnē: http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/ (situācija uz 2017. gadu).

38 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (izpildītājs: biedrība "homo ecos").

39 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:")

40 Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem"

41 Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:")

42 http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/ (Situācija uz 2017. gadu)

43 2019. gada SEG inventarizācija (https://unfccc.int/documents/194812) un 2019. gada ziņojums EK par SEG prognozēm, politikām un pasākumiem (https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/).

44 Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" datiem.

45 2019. gada SEG inventarizācija.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

2. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Kūdras atradnes un dabas aizsardzības teritorijas

Nr.p.k Atradnes nosaukums Administratīvā piederība (novads) NR_DB NR_KF Nosacītā atradnes
platība "0" laukuma robežās, (ha)
Pašreizējā situācija Atradnē ietilpstošā mikrolieguma platība (ha) Kūdras atradnē ietilpstošās ĪADT platība (ha)
Kūdras resursu ieguve nav uzsākta (ha) Licences laukuma platība (ha) Kūdras resursu ieguve pārtraukta (ha) ĪADT teritorija (ha) ĪADT teritorijas zona, kurā kūdras ieguve aizliegta (ha) ĪADT teritorijas zona, kurā kūdras ieguve
atļauta ar nosacījumiem (ha)
1 2 3 4 5 6 7 8 9 11 12 13 14
1 Vintaru Kandavas 10276 593 23,86 23,86            
2 Vintaru Brocēnu 10276 593 29,98 29,98            
3 Uksmežu Ventspils 10865 61 58,11 58,11            
4 Tīšu Ventspils 10907 5792 42,86 42,86       38,04    
5 Kāderu Kuldīgas 11008 463 1 66,95 1 66,95            
6 Bez nosaukuma Talsu 10473 nav 37,52 37,52            
7 Bez nosaukuma Rojas 10473 nav 75,71 75,71            
8 Punu pļavas Talsu 10443 157 59,20 34,32 24,88          
9 Punu pļavas Rojas 10443 157 10 54,81 10 54,81            
10 Jekinu Mērsraga 10520 174 60,05 60,05            
11 Dižs Ventspils 10793 23 62,83 62,83            
12 Spāres - Tīreļa Talsu 10592 239 1 94,09 1 94,09     51,99      
13 Drabiņu Talsu 10648 270 58,00 58,00            
14 Kapacu Ventspils 10820 38 62,32 62,32            
15 Tīreļa Skrundas 11289 568 73,72 73,72     27,15      
16 Mellupu leja, Ezerstarpas, bez nosaukuma Talsu 10522 216 3 09,03 3 09,03            
17 Bez nosaukuma Dundagas 10408 nav 2 53,05 2 53,05       253,05 253,05  
18 Anšu Dundagas 10413 101 72,01 72,01            
19 Piekalnu Dundagas 10410 100 2 41,01 2 41,01     3,07 11,54    
20 Bez nosaukuma Ventspils 10531 82 13,94 13,94            
21 Bez nosaukuma Talsu 10531 82 1 06,12 1 06,12            
22 Poļukalna Talsu 10538 214 37,96 37,96            
23 Bez nosaukuma Talsu 10543 nav 51,08 51,08            
24 Bajāru leja Talsu 10569 231 77,01 77,01            
25 Selekcijas pļavas Talsu 10646 245 93,00 93,00            
26 Bez nosaukuma, Dūņezera Ventspils 10829 49 59,32 59,32     8,50      
27 Dukļu Ventspils 10836 69 54,69 54,69            
28 Upatu Ventspils 10861 55 81,98 81,98            
29 Bez nosaukuma Ventspils 10866 nav 1 07,73 1 07,73            
30 Pelciņu ezera Ventspils 10881 77 89,05 89,05       48,62    
31 Bez nosaukuma Ventspils 10885 nav 33,79 33,79            
32 Bez nosaukuma Ventspils 10917 nav 1 42,00 1 42,00            
33 Bez nosaukuma Ventspils 10922 nav 2 28,02 2 28,02     1,54      
34 Bez nosaukuma Talsu 10941 nav 0,49 0,49            
35 Bez nosaukuma Kuldīgas 10941 nav 1 10,04 1 10,04     0,15      
36 Bez nosaukuma Kuldīgas 10995 nav 37,23 37,23       0,63 0,63  
37 Bezdibeņa-Cakārņu Kuldīgas 11018 462 1 20,30 1 20,30     20,02 113,77 113,77  
38 Kamburu pļavas Kuldīgas 11028 452 1 51,36 1 51,36            
39 Apūzes pļavas Kuldīgas 11051 456 1 56,42 1 56,42            
40 Lazdienu Kuldīgas 11081 490 1 05,56 1 05,56            
41 Užavas pļavas II Alsungas 11121 449 2 27,76 2 27,76            
42 Margavas Alsungas 11133 482 92,31 92,31            
43 Bez nosaukuma Kuldīgas 11139 nav 19,93 19,93            
44 Bez nosaukuma Alsungas 11139 nav 39,87 39,87            
45 Kukšu I Alsungas 11165 481 2 60,30 2 60,30       57,62    
46 Bez nosaukuma Kuldīgas 11172 nav 35,51 35,51            
47 Mundiciema Kuldīgas 11175 489 56,98 56,98            
48 Jamenieku, Dzirenieku Kuldīgas 11221 487 4 97,29 4 97,29     0,94 0,94    
49 Campu Kuldīgas 11255 516 1 16,76 1 16,76            
50 Garīšu Kuldīgas 11256 526 59,21 59,21            
51 Bez nosaukuma Kuldīgas 11257 nav 76,79 76,79            
52 Mežindriķu Kuldīgas 11260 520 1 73,47 1 73,47            
53 Bez nosaukuma Kuldīgas 11272 nav 77,85 77,85            
54 Vidukļu-Aploku Kuldīgas 11274 519 49,95 49,95            
55 Līņu Kuldīgas 11277 322 1 29,56 1 29,56     1,03      
56 Līņu Skrundas 11277 322 0,19 0,19            
57 Cildas Kuldīgas 11278 319 3 87,62 3 87,62            
58 Cildas Aizputes 11278 319 2 06,58 2 06,58            
59 Lielais Sieksātes Kuldīgas 11292 331 32,69 32,69            
60 Lielais Sieksātes Skrundas 11292 331 2 51,28 2 51,28            
61 Niedras Skrundas 11294 569 1 85,09 1 85,09            
62 Ošu Ventspils 10887 75 38,62 38,62            
63 Bez nosaukuma Kuldīgas 10935 nav 47,62 47,62            
64 Svīrinu Kuldīgas 11055 505 25,68 25,68            
65 Amuļu pļavas Talsu 10447 154 1 83,02 1 83,02            
66 Vikstu (Ivu) Talsu 10586 236 94,41 94,41            
67 Zvejnieku Talsu 10711 281 73,01 73,01            
68 Nevertas Skrundas 11306 597 77,61 77,61            
69 Sliteru Dundagas 10409 96 49,71 49,71            
70 Ezerpļavas Dundagas 10414 95 1 98,93 1 98,93     0,66 83,01    
71 Ezerpļavas Rojas 10414 95 17,09 17,09       0,12    
72 Bez nosaukuma Dundagas 10415 nav 93,61 93,61            
73 Bez nosaukuma Dundagas 10416 nav 75,00 75,00     9,26      
74 Valdgales-Mačinu, Punu pļava, Cunces pļavas Talsu 10459 158;188 20 42,06 19 86,60   55,46        
75 Mucupes pļavas Talsu 10481 167 1 44,07 1 44,07            
76 Sārcenes Talsu 10504 202 61,02 61,02            
77 Bez nosaukuma Talsu 10508 201 80,03 80,03            
78 Rācenlieknas Mērsraga 10519 172 3 75,01 3 75,01     0,38 374,65 374,65  
79 Odres Talsu 10576 229 59,00 59,00            
80 Sperveļu Talsu 10581 232 67,51 67,51            
81 Dzilnu Talsu 10588 238 4 73,51 4 73,51            
82 Bez nosaukuma Talsu 10589 nav 55,07 55,07       55,07 55,07  
83 Bez nosaukuma Talsu 10590 nav 65,03 65,03            
84 Buļļu ezera Talsu 10595 240 40,89 40,89            
85 Veccepļu Talsu 10597 243 55,04 55,04            
86 Bez nosaukuma Talsu 10616 nav 64,90 64,90            
87 Bez nosaukuma Kuldīgas 10616 nav 0,11 0,11            
88 Sknābes-Bradu, Skuderu-Capuļu Talsu 10667 294 2 88,20 2 88,20            
89 Zentenes - Lieknas Talsu 10701 651 75,02 75,02            
90 Zentenes - Lieknas Tukuma 10701 651 30,99 30,99            
91 Bez nosaukuma Talsu 10703 nav 1 25,07 1 25,07            
92 Bez nosaukuma Talsu 10719 285 1 44,00 1 44,00            
93 Vedinu Talsu 10730 293 2 10,07 2 10,07            
94 Strazdes Talsu 10737 296 1 27,03 1 27,03            
95 Bez nosaukuma Talsu 10742 nav 65,03 65,03            
96 Vecciema Talsu 10743 299 95,19 95,19            
97 Vecciema Kandavas 10743 299 6,83 6,83            
98 Zābaku Talsu 10745 297 78,01 78,01            
99 Bez nosaukuma Ventspils 10765 nav 2 19,84 2 19,84            
100 Uzkūlas Ventspils 10766 22 7 12,90 6 87,74   25,16        
101 Bez nosaukuma Ventspils 10899 nav 1 06,88 1 06,88            
102 Ausekļa Kuldīgas 11078 510 60,50 60,50            
103 Desas Kuldīgas 11111 533 46,37 46,37            
104 Velēnlieknes Kuldīgas 11208 311 2 28,22 2 28,22            
105 Velēnlieknes Alsungas 11208 311 1,88 1,88            
106 Slamstu Rucavas 11639 440 1 05,61 0,00   105,61 0,34      
107 Tīreļa Grobiņas 11663 400 1 22,24 1 22,24            
108 Bez nosaukuma Dobeles 11774 nav 16,59 16,59            
109 Bez nosaukuma Auces 11774 nav 21,05 21,05            
110 Grīvu mājām Saldus 11833 772 39,07 39,07       39,07 39,07  
111 Eglīšu (Tēraudu) Auces 11897 798 75,41 75,41            
112 Skuju tīrelis Vecumnieku 11989 894 84,21 14,48   69,73        
113 Skrundas Skrundas 11308 595 5 44,27 3 16,32   227,95 12,31      
114 Bez nosaukuma Saldus 11486 nav 54,49 54,49            
115 Bez nosaukuma Auces 11486 nav 36,57 36,57            
116 Sausais Saldus 11495 618 44,13 44,13       43,68 43,64  
117 Bez nosaukuma Brocēnu 11353 nav 1 18,36 1 18,36            
118 Birzenes, Glinteniešu - Lāču Ozolnieku 11909 844 5 59,09 5 59,09       196,93    
119 Ķesteru Saldus 11468 639 62,35 62,35            
120 Blīdenes Brocēnu 11430 590 1 47,47 1 47,47            
121 Karalankas Aizputes 11580 348 74,90 74,90     21,32      
122 Bez nosaukuma Dobeles 11730 nav 75,05 75,05       2,02 2,02  
123 Skerveļa Skrundas 11322 391 93,81 93,81            
124 Skerveļa Vainodes 11322 391 1 18,51 1 18,51     3,30 2,75    
125 Upatnieku Saldus 11337 547 8 19,12 7 66,61   52,51        
126 Buku Saldus 11338 551 6,71 6,71            
127 Buku Brocēnu 11338 551 63,89 63,89            
128 Bez nosaukuma Brocēnu 11345 nav 81,31 81,31     0,43      
129 Griku-Lodinu Saldus 11405 606 2 82,70 2 82,70            
130 Režu Saldus 11410 588 2,27 2,27            
131 Režu Brocēnu 11410 588 36,76 36,76            
132 Bez nosaukuma Dobeles 11437 nav 1 23,24 1 23,24     0,84      
133 Bez nosaukuma Brocēnu 11437 nav 6,84 6,84            
134 Bez nosaukuma Saldus 11463 nav 75,60 75,60            
135 Baļku (Kārklupes) Saldus 11466 631 88,11 88,11            
136 Tapu Saldus 11467 638 1 24,39 1 24,39            
137 Fukšu (Susta) Saldus 11475 645 1 34,80 1 34,80            
138 Ružu Saldus 11490 794 2 18,71 2 18,71     4,42      
139 Bez nosaukuma Pāvilostas 11508 nav 90,13 90,13            
140 Bez nosaukuma Aizputes 11513 nav 44,18 44,18            
141 Kazdangas Aizputes 11516 328 1 18,84 1 18,84            
142 Torku Aizputes 11519 329 53,70 53,70            
143 Strautkalnu Aizputes 11521 325 83,09 83,09            
144 Dzērves (Skudrainu) Aizputes 11528 333 1 16,05 1 16,05            
145 Kasparu (Brinku) Aizputes 11529 335 47,50 47,50            
146 Skeldu grava Aizputes 11536 336 76,88 76,88            
147 Bez nosaukuma Aizputes 11537 nav 54,84 54,84            
148 Bez nosaukuma Aizputes 11567 nav 44,23 44,23            
149 Ābramu Durbes 11568 345 3 32,24 3 32,24     1,14 232,93    
150 Bez nosaukuma Durbes 11577 nav 58,81 58,81            
151 Ālandes-Tāšu Grobinas 11582 368 1 22,75 1 22,75            
152 Ālandes-Tāšu Durbes 11582 368 1 31,86 1 31,86            
153 Sepenes Aizputes 11612 387 34,61 34,61       24,67    
154 Sepenes Priekules 11612 387 1,73 1,73       1,73    
155 Sepenes Vainodes 11612 387 13,43 13,43       0,44    
156 Strikupes Vainodes 11616 388 1 03,87 1 03,87       18,69    
157 Bunkas Priekules 11641 382 2 04,21 2 04,21            
158 Purmsātu Priekules 11666 415 71,12 71,12            
159 Lankas Vainodes 11676 428 57,00 57,00            
160 Dakšenu Saldus 11678 435 60,87 60,87       59,31    
161 Dakšenu Vaiņodes 11678 435 1 98,60 1 98,60       0,71    
162 Bez nosaukuma Rucavas 11698 nav 1 53,28 1 53,28     5,53 34,46    
163 Ezermaļu Dobeles 11747 758 26,00 26,00            
164 Ezermaļu Auces 11747 758 75,43 75,43            
165 Vāles-Pavēnu Dobeles 11748 760 1 06,05 1 06,05            
166 Vāles-Pavēnu Auces 11748 760 1,67 1,67            
167 Mežružas Dobeles 11766 759 40,15 40,15            
168 Mežružas Auces 11766 759 1 14,68 1 14,68            
169 Bez nosaukuma Dobeles 11770 nav 58,79 58,79     17,39      
170 Bez nosaukuma Auces 11770 nav 49,24 49,24            
171 Bez nosaukuma Dobeles 11781 nav 2 00,03 2 00,03     24,14      
172 Bez nosaukuma Dobeles 11799 nav 8,84 8,84            
173 Bez nosaukuma Auces 11799 nav 45,99 45,99            
174 Bez nosaukuma Dobeles 11806 nav 51,04 51,04     14,73      
175 Bez nosaukuma Auces 11806 nav 0,01 0,01            
176 Bez nosaukuma Dobeles 11820 nav 21,10 21,10            
177 Bez nosaukuma Auces 11820 nav 1 26,03 1 26,03            
178 Bez nosaukuma Dobeles 11835 nav 1,11 1,11            
179 Bez nosaukuma Auces 11835 nav 48,20 48,20            
180 Bez nosaukuma Auces 11862 nav 46,07 46,07            
181 Bez nosaukuma Auces 11867 nav 1 07,03 1 07,03            
182 Būdukalna Ozolnieku 11910 839 1 44,80 1 44,80            
183 Jaunzemju Ozolnieku 11912 845 1 57,91 1 57,91            
184 Gribas tīrelis Vecumnieku 11949 2282 1 94,85 1 94,85       29,69    
185 Gribas tīrelis Ķeguma 11949 2282 4 33,98 4 33,98            
186 Eglīšu Vecumnieku 11978 898 82,36 82,36            
187 Beibežu Vecumnieku 11984 896 6 44,05 6 44,05            
188 Pluču Vecumnieku 11985 886 9,61 9,61            
189 Pluču Iecavas 11985 886 1 09,29 1 09,29            
190 Lielstaldātu Vecumnieku 12003 925 5 55,64 3 13,40   242,24        
191 Lielstaldātu Iecavas 12003 925 1,37 1,37            
192 Bez nosaukuma Vecumnieku 12008 nav 3 43,00 3 43,00            
193 Bez nosaukuma Vecumnieku 12014 nav 1 41,31 1 41,31            
194 Grugaļu Vecumnieku 12026 979 2 17,05 2 17,05            
195 Bez nosaukuma Saldus 11332 nav 96,01 96,01            
196 Ķīšu Brocēnu 11416 589 40,00 40,00            
197 Bez nosaukuma Brocēnu 11392 nav 58,01 58,01            
198 Pumpura Saldus 11450 624 59,08 59,08       49,66    
199 Lāču Skrundas 11309 596 64,83 64,83            
200 Bez nosaukuma Saldus 11456 nav 67,66 67,66       0,52    
201 Bez nosaukuma Grobiņas 11614 nav 92,65 92,65            
202 Sūnakšnu Rucavas 11692 399 1 72,08 1 72,08            
203 Sūnakšnu Nīcas 11692 399 2 25,25 2 25,25            
204 Bez nosaukuma Rucavas 11700 nav 1 53,03 1 53,03            
205 Jēču, Tešu Rucavas 11704 438 1 48,05 1 48,05            
206 Jēču, Tešu Nīcas 11704 438 5 59,20 5 59,20       285,34    
207 Bez nosaukuma Nīcas 11710 nav 82,25 82,25       82,25    
208 Pēternieku Ozolnieku 11907 828 2 97,05 2 97,05            
209 Bez nosaukuma Ozolnieku 11908 830 7 88,35 7 88,35            
210 Bez nosaukuma Ķekavas 11908 830 1,45 1,45            
211 Bez nosaukuma Olaines 11908 830 0,23 0,23            
212 Jaungediņu Vecumnieku 11926 870 83,05 83,05            
213 Bez nosaukuma Vecumnieku 11928 nav 1 19,06 1 19,06            
214 Vilku pīsa Vecumnieku 11941 865 1 20,08 1 20,08            
215 Bez nosaukuma Vecumnieku 11973 nav 61,30 61,30     6,63      
216 Apšu salas Vecumnieku 11999 897 1 73,04 1 73,04            
217 Pērļu Vecumnieku 12000 934 1 07,81 1 07,81            
218 Sikšņu Vecumnieku 12010 945 2 90,51 2 90,51            
219 Gaujas, Ciņu Iecavas 12011 910 1 76,07 1 76,07            
220 Truļu Vecumnieku 12023 933 2 40,05 2 40,05     9,30      
221 Boķu-Brūveru Vecumnieku 12040 962 46,92 46,92            
222 Boķu-Brūveru Bauskas 12040 962 1 10,39 1 10,39            
223 Pāčes Vecumnieku 12042 969 1 26,32 1 26,32            
224 Bez nosaukuma Ludzas 12453 nav 48,01 48,01            
225 Lunkiču Bauskas 12088 1018 3 52,51 2 52,33   100,18 0,28 282,81    
226 Bez nosaukuma Ciblas 12252 nav 37,01 37,01       36,79    
227 Bez nosaukuma Ludzas 12347 nav 53,75 53,75            
228 Dzeņigala Ludzas 12803 5262 30,00 30,00       30,00 30,00  
229 Bez nosaukuma Ludzas 12845 nav 31,86 31,86            
230 Bez nosaukuma Zilupes 12845 nav 45,14 45,14            
231 Golovadovkas Dagdas 13153 5324 1 52,03 1 52,03       152,03 152,03  
232 Bez nosaukuma Ērgļu 15610 nav 2 00,03 2 00,03       46,77    
233 Odzes Madonas 16202 3484 82,04 82,04            
234 Bez nosaukuma Kārsavas 12153 nav 75,00 75,00            
235 Dagdas Dagdas 13219 5399 2 43,10 2 43,10            
236 Bez nosaukuma Daugavpils 14748 nav 34,51 34,51            
237 Krivodu Vecumnieku 12084 1016 1 00,05 1 00,05     5,00      
238 Bez nosaukuma Zilupes 12907 nav 67,01 67,01            
239 Bez nosaukuma Dagdas 13218 nav 34,08 34,08            
240 Jadrovkas Daugavpils 14468 4662 53,09 53,09            
241 Bez nosaukuma Daugavpils 15015 nav 49,40 49,40            
242 Dēriķu Ērgļu 15598 3315 49,22 49,22            
243 Tīrumnieku Rēzeknes 16214 4135 91,64 91,64       91,63 91,63  
244 Jaudzemu Rēzeknes 16272 4240 50,73 50,73            
245 Bez nosaukuma Rēzeknes 16436 nav 67,04 67,04       67,04 67,04  
246 Cernostjes Rēzeknes 16485 4478 2 69,04 1 70,53   98,51        
247 Cernostjes Rēzeknes 16491 4478 1 91,51 1 91,51            
248 Rampas-Bitnieku Sējas 16622 1849 10 32,60 10 32,60       1032,25    
249 Rampas-Bitnieku Ādažu 16622 1849 1 03,40 1 03,40       103,40    
250 Bez nosaukuma Ludzas 12755 nav 2 20,48 2 20,48            
251 Bez nosaukuma Dagdas 13187 nav 55,01 55,01            
252 Bez nosaukuma Dagdas 13211 nav 51,04 51,04       0,33 0,33  
253 Bez nosaukuma Daugavpils 15092 nav 37,03 37,03            
254 Bez nosaukuma Kārsavas 12120 nav 1 34,00 1 34,00     16,36      
255 Bez nosaukuma Ilūkstes 14856 nav 67,99 67,99            
256 Lumstes Madonas 16010 3458 67,40 67,40            
257 Tuteņu Madonas 16143 3547 1 24,02 1 24,02            
258 Birznieku - Smādes leja Bauskas 12063 961 1 33,40 30,55   102,85        
259 Lielbieķēnu Bauskas 12072 1015 1 41,03 1 41,03            
260 Bez nosaukuma Balvu 12089 nav 2,62 2,62     6,92      
261 Bez nosaukuma Baltinavas 12089 nav 3 11,75 3 11,75            
262 Bez nosaukuma Kārsavas 12089 nav 1 40,64 1 40,64       6,72 6,72  
263 Bez nosaukuma Kārsavas 12101 nav 3 98,01 3 98,01            
264 Kazu Kārsavas 12106 4987 3 45,00 3 45,00            
265 Bez nosaukuma Kārsavas 12113 nav 97,01 97,01     13,06      
266 Desatnieku Rēzeknes 12133 5004 1 01,01 1 01,01            
267 Ruduku Rēzeknes 12140 5002 37,00 37,00            
268 Bez nosaukuma Rēzeknes 12141 nav 71,00 71,00            
269 Ašesolas Kārsavas 12146 5021 2 76,13 2 76,13            
270 Bez nosaukuma Rēzeknes 12156 nav 53,01 53,01            
271 Dunduru Kārsavas 12194 5027 51,91 51,91            
272 Bez nosaukuma Ciblas 12205 nav 74,01 74,01            
273 Veselaukas Rēzeknes 12209 5061 0,02 0,02            
274 Veselaukas Ciblas 12209 5061 32,98 32,98            
275 Lauču-Vernu Ludzas 12214 5066 1,96 1,96            
276 Lauču-Vernu Ciblas 12214 5066 1 96,60 1 96,60            
277 Kivtu Ludzas 12230 5065 0,05 0,05            
278 Kivtu Ciblas 12230 5065 40,95 40,95            
279 Bez nosaukuma Ciblas 12249 nav 32,00 32,00            
280 Bez nosaukuma Ludzas 12254 nav 35,96 35,96            
281 Bez nosaukuma Ciblas 12254 nav 0,04 0,04            
282 Pabargas Ludzas 12263 5116 1 68,70 1 68,70            
283 Bez nosaukuma Ciblas 12272 nav 44,01 44,01            
284 Bez nosaukuma Ciblas 12288 nav 43,00 43,00       19,49    
285 Krakovas Ludzas 12300 5114 78,00 78,00            
286 Mežvepru Ludzas 12305 5136 75,33 75,33            
287 Mežvepru Ciblas 12305 5136 0,68 0,68            
288 Pūdniku (Cinkuru) Ludzas 12311 4367 1 10,01 1 10,01            
289 Bez nosaukuma Ludzas 12320 nav 6,21 6,21            
290 Bez nosaukuma Ciblas 12320 nav 50,79 50,79            
291 Bez nosaukuma Ludzas 12323 nav 2 88,65 2 88,65     7,55      
292 Speneru Ludzas 12329 5075 88,59 88,59            
293 Lopstu Ciblas 12330 5056 1 82,66 1 82,66            
294 Bolūšu Ludzas 12343 5077 67,66 67,66            
295 Maz-Kivdoļu Ludzas 12348 5127 47,79 47,79            
296 Jercevas Ludzas 12357 5088 83,11 83,11            
297 Pildas ezera Ludzas 12363 5133 89,10 89,10       55,21    
298 Zīļu Ludzas 12384 5129 1 10,47 1 10,47            
299 Bez nosaukuma Ludzas 12393 nav 46,21 46,21            
300 Bez nosaukuma Ludzas 12395 nav 1 61,12 1 61,12            
301 Zilupes malas Ludzas 12407 5106 1 86,67 1 86,67            
302 Zilupes malas Zilupes 12407 5106 27,48 27,48            
303 Bez nosaukuma Rēzeknes 12410 nav 3,55 3,55            
304 Bez nosaukuma Ludzas 12410 nav 80,30 80,30            
305 Rutku Ludzas 12417 4393 50,62 50,62            
306 Kurmas Ludzas 12421 5140 71,49 71,49            
307 Prohoru, Kļučnojes Ludzas 12426 5104 2 06,21 2 06,21            
308 Prohoru, Kļučnojes Zilupes 12426 5104 22,27 22,27            
309 Noviku II Ludzas 12427 5103 1 15,09 1 15,09            
310 Noviku Ludzas 12428 5107 63,01 63,01            
311 Trataru, Nirzas Ludzas 12439 5157 1 39,00 1 39,00            
312 Līdeksnas Ludzas 12451 5153 96,73 96,73            
313 Bez nosaukuma Ludzas 12455 nav 54,00 54,00            
314 Goveiku Ludzas 12461 4411 83,01 83,01            
315 Bez nosaukuma Ludzas 12462 nav 44,01 44,01            
316 Mazā Nirzas ezera I Ludzas 12467 5165 99,00 99,00            
317 Bez nosaukuma Rēzeknes 12486 nav 32,96 32,96            
318 Bez nosaukuma Ludzas 12486 nav 26,04 26,04            
319 Līdeksnas-Nirzas sateku Ludzas 12502 5204 70,01 70,01            
320 Zilupes senlejas Zilupes 12508 5176 1 86,01 1 86,01            
321 Kārsupļavas lejas Zilupes 12512 5291 1 06,90 1 06,90            
322 Padainiku Ludzas 12516 5182 41,01 41,01            
323 Pudenku kapsētas, Pudenku leja Ludzas 12521 5206 52,00 52,00            
324 Bez nosaukuma Ludzas 12525 nav 54,01 54,01            
325 Babuškinas Ludzas 12526 5169 22,33 22,33            
326 Babuškinas Zilupes 12526 5169 40,67 40,67            
327 Bambanu lejas Ludzas 12540 5171 34,91 34,91            
328 Bambanu lejas Zilupes 12540 5171 11,09 11,09            
329 Noviku grava Ludzas 12547 5191 56,00 56,00            
330 Makleru - Bogomalu Ludzas 12550 5219 43,00 43,00            
331 Terehovas I Zilupes 12555 5178 98,01 98,01            
332 Terehovas II Zilupes 12565 5247 3 60,01 3 60,01            
333 Bez nosaukuma Zilupes 12602 nav 54,01 54,01            
334 Skirpānu-Civčišu Zilupes 12610 5245 94,01 94,01            
335 Pentjušu Ludzas 12615 5221 9,85 9,85            
336 Pentjušu Zilupes 12615 5221 81,16 81,16            
337 Dangu Zilupes 12662 5230 43,00 43,00            
338 Plataču leja Ludzas 12681 5259 59,31 59,31            
339 Bez nosaukuma Ludzas 12688 nav 48,00 48,00       4,29    
340 Bez nosaukuma Zilupes 12688 nav 0,01 0,01            
341 Klučku Ludzas 12728 5242 1 51,04 1 51,04            
342 Bez nosaukuma Ludzas 12743 nav 11,49 11,49            
343 Bez nosaukuma Zilupes 12743 nav 89,20 89,20            
344 Rozuvajas leja Ludzas 12746 5243 61,59 61,59       5,51    
345 Zirgu-Nalogu Ludzas 12752 5260 74,52 74,52            
346 Osinieku-Maslovas Ludzas 12753 5277 30,79 30,79            
347 Osinieku-Maslovas Zilupes 12753 5277 1,59 1,59            
348 Kaziču-Lisovas Ludzas 12766 5263 1 64,66 1 64,66            
349 Dziļezera ziemeļu gala Ludzas 12780 5244 67,01 67,01            
350 Bez nosaukuma Ludzas 12790 nav 87,00 87,00            
351 Tartaku Ludzas 12805 5264 74,00 74,00            
352 Bez nosaukuma Ludzas 12808 nav 1 12,01 1 12,01            
353 Bez nosaukuma Ludzas 12810 nav 56,00 56,00            
354 Briževas Ludzas 12813 5265 83,97 83,97       83,97 83,97  
355 Briževas Dagdas 12813 5265 51,04 51,04       51,04 51,04  
356 Bez nosaukuma Ludzas 12832 nav 37,01 37,01            
357 Ilzas Ludzas 12836 5287 51,01 51,01            
358 Bez nosaukuma Zilupes 12837 nav 41,01 41,01            
359 Bez nosaukuma Ludzas 12844 nav 66,00 66,00            
360 Bez nosaukuma Ludzas 12858 nav 52,00 52,00       52,00 52,00  
361 Bez nosaukuma Ludzas 12859 5266 1 46,00 1 46,00            
362 Sarkanais Ludzas 12861 5214 94,00 94,00            
363 Zeiļu Ludzas 12864 5285 97,01 97,01            
364 Zeiļu Dagdas 12864 5285 0,00 0,00            
365 Pupovkas Zilupes 12867 5288 2 35,00 2 35,00       0,50    
366 Bez nosaukuma Ludzas 12872 nav 1 74,00 1 74,00            
367 Bez nosaukuma Zilupes 12889 nav 95,00 95,00       30,87    
368 Bez nosaukuma Ludzas 12899 5360 16,57 16,57            
369 Bez nosaukuma Dagdas 12899 5360 3 62,43 3 62,43            
370 Bez nosaukuma Dagdas 12961 nav 56,08 56,08       56,08 56,08  
371 Bez nosaukuma Ludzas 12976 nav 0,00 0,00       77,01 77,01  
372 Bez nosaukuma Dagdas 12976 nav 77,01 77,01            
373 Kromanu Dagdas 13135 5396 1 40,05 1 40,05       41,44 41,44  
374 Mālkalna Dagdas 13190 5333 60,03 60,03            
375 Rogāļu, Stankeviču, Astašovas Dagdas 13296 5386 4 52,07 4 52,07            
376 Kivrinu Daugavpils 14301 4648 82,02 82,02            
377 Kivrinu Preiļu 14301 4648 0,07 0,07            
378 Stivrišku, Kuklišku Daugavpils 14341 4655 1 97,03 1 97,03            
379 Streļku Ilūkstes 14474 4882 1 10,05 1 10,05            
380 Bez nosaukuma Daugavpils 14586 nav 33,00 33,00            
381 Babricas Daugavpils 14658 4926 1 01,00 1 01,00            
382 Babricas Ilūkstes 14658 4926 0,40 0,40            
383 Bez nosaukuma Daugavpils 14873 nav 1 35,07 1 35,07       119,18    
384 Kamencas Daugavpils 15004 4747 59,06 59,06       0,94    
385 Abiteļu Daugavpils 15041 4785 59,75 59,75            
386 Bez nosaukuma Daugavpils 15044 nav 35,34 35,34            
387 Glušonku Daugavpils 15139 4805 4 69,04 4 69,04       402,30    
388 Bez nosaukuma Daugavpils 15160 nav 1 26,60 1 26,60     1,57 6,82    
389 Kūru Daugavpils 15166 4789 49,09 49,09       49,09    
390 Bez nosaukuma Madonas 15280 nav 48,90 48,90            
391 Bez nosaukuma Madonas 15301 nav 40,53 40,53            
392 Bez nosaukuma Madonas 15318 nav 1 43,81 1 43,81            
393 Bez nosaukuma Madonas 15329 nav 4 72,07 4 72,07            
394 Bez nosaukuma Madonas 15338 nav 68,20 68,20            
395 Bez nosaukuma Madonas 15358 nav 35,15 35,15            
396 Bez nosaukuma Cesvaines 15358 nav 10,56 10,56            
397 Bez nosaukuma Madonas 15372 nav 12,75 12,75            
398 Bez nosaukuma Vecpiebalgas 15372 nav 0,36 0,36            
399 Bez nosaukuma Ērgļu 15372 nav 31,94 31,94            
400 Bez nosaukuma Cesvaines 15419 nav 37,08 37,08            
401 Pakuļu Cesvaines 15425 3297 52,72 52,72            
402 Bez nosaukuma Cesvaines 15428 nav 1 38,05 1 38,05            
403 Bez nosaukuma Madonas 15437 nav 33,48 33,48       4,00    
404 Bez nosaukuma Cesvaines 15437 nav 10,59 10,59            
405 Aizpurvu Ērgļu 15549 3386 77,51 77,51            
406 Bez nosaukuma Madonas 15571 nav 12,65 12,65       3,60    
407 Bez nosaukuma Ērgļu 15571 nav 87,06 87,06       0,08    
408 Bez nosaukuma Ērgļu 15589 nav 1 74,05 1 74,05            
409 Bez nosaukuma Ērgļu 15645 nav 1 83,66 1 83,66       183,66    
410 Nesaules Madonas 15677 3342 1 09,61 1 09,61       0,17    
411 Nesaules Cesvaines 15677 3342 1,44 1,44            
412 Bez nosaukuma Madonas 15711 nav 1 38,96 1 38,96            
413 Bez nosaukuma Cesvaines 15711 nav 0,04 0,04            
414 Bez nosaukuma Madonas 15720 nav 53,71 53,71            
415 Alkšņu Madonas 15791 3364 1 29,09 1 29,09     3,37 129,09    
416 Jaunpatkules Madonas 15812 3355 1 20,04 1 20,04     17,97 120,02    
417 Raibaņu Madonas 15835 3354 58,04 58,04            
418 Bez nosaukuma Gulbenes 15837 nav 1,82 1,82            
419 Bez nosaukuma Lubānas 15837 nav 1 44,19 1 44,19     2,26      
420 Krieviņu Lubānas 15847 3369 41,50 41,50            
421 Bez nosaukuma Madonas 15851 nav 63,99 63,99     0,46      
422 Bez nosaukuma Lubānas 15851 nav 7 79,08 7 79,08            
423 Pakuļu, Ezerpurvs Madonas 15986 3426 2 80,03 2 80,03            
424 Bez nosaukuma Madonas 15993 nav 62,37 62,37            
425 Ganiņu Madonas 15995 3419 1 58,00 1 58,00       2,12 2,12  
426 Bez nosaukuma Madonas 16078 nav 91,04 91,04       5,80 5,80  
427 Rieksta Madonas 16137 3545 70,09 70,09            
428 Gabieģu, Gulbiģņu Madonas 16139 3549 1 18,08 1 18,08            
429 Apskalnu Madonas 16156 3459 1 09,05 1 09,05            
430 Bez nosaukuma Madonas 16172 nav 78,02 78,02            
431 Ziliņu Madonas 16182 3575 39,71 39,71            
432 Bez nosaukuma Madonas 16190 nav 3 25,01 3 25,01            
433 Bez nosaukuma Varakļānu 16206 nav 88,05 88,05            
434 Salas I Rēzeknes 16210 4125 47 91,53 47 91,53       4480,17 4480,17  
435 Salas I Balvu 16210 4125 10 21,51 10 21,51       1021,51 1021,28  
436 Lubānas, Suļagala Rēzeknes 16213 4133 6 07,61 6 07,61       432,61 432,61  
437 Lubānas, Suļagala Madonas 16213 4133 95,64 95,64       95,64 95,64  
438 Lubānas, Suļagala Viļānu 16213 4133 10 09,81 10 09,81       960,94 960,94  
439 Cervonkas Rēzeknes 16278 4300 45,39 45,39            
440 Bez nosaukuma Rēzeknes 16284 nav 48,74 48,74            
441 Bez nosaukuma Rēzeknes 16338 nav 68,03 68,03            
442 Bez nosaukuma Rēzeknes 16373 nav 51,71 51,71            
443 Ismaru Rēzeknes 16419 4425 2 53,66 2 53,66     2,55 232,18 232,18  
444 Bez nosaukuma Rēzeknes 16426 nav 56,77 56,77       56,77 56,77  
445 Bez nosaukuma Rēzeknes 16499 nav 2 28,31 2 28,31            
446 Feimaņu Rēzeknes 16511 4494 1 82,44 1 82,44     13,12      
447 Borovajas Rēzeknes 16547 4489 71,82 71,82       71,82 71,82  
448 Bez nosaukuma Rēzeknes 16569 nav 50,31 50,31       50,13 43,65  
449 Bez nosaukuma Krāslavas 13831 nav 26,05 26,05            
450 Bez nosaukuma Daugavpils 15175 nav 26,08 26,08       26,08    
451 Baldas Rēzeknes 12979 4506 51,62 51,62            
452 Baldas Dagdas 12979 4506 31,55 31,55       31,53 31,51  
453 Baldas Aglonas 12979 4506 29,23 29,23            
454 Bez nosaukuma Daugavpils 14710 nav 54,01 54,01            
455 Bez nosaukuma Ērgļu 15512 nav 75,06 75,06            
456 Taudejāņu Rēzeknes 16308 4349 73,68 33,78   39,90        
457 Skudra-Meļņevas Rēzeknes 16311 4347 78,96 78,96            
458 Skudra-Meļņevas Rēzekne 16311 4347 0,65 0,65            
459 Sūnekļa Rēzeknes 16328 4340 1 13,53 1 13,53            
460 Kampišku (Losu) Rēzeknes 16353 4374 4 87,01 4 87,01            
461 Neigovas Rēzeknes 16398 4389 1 29,72 1 29,72            
462 Ivušku I Rēzeknes 16405 4402 2 73,63 2 73,63     1,76 273,63 273,63  
463 Bez nosaukuma Rēzeknes 16443 nav 61,54 61,54       61,54 61,54  
464 Feimankas (daļa no purva) Rēzeknes 16474 4557 2 24,72 2 24,72            
465 Feimankas (daļa no purva) Riebiņu 16474 4557 75,54 75,54            
466 Bičku Rēzeknes 16484 4454 2 55,07 2 55,07            
467 Pinkiu Rēzeknes 16492 4479 75,01 75,01            
468 Bez nosaukuma Rēzeknes 16500 nav 97,71 97,71            
469 Stiebrāja Rēzeknes 16560 4507 1 78,62 1 78,62            
470 Bez nosaukuma Bauskas 12065 nav 79,01 79,01            
471 Baložu Bauskas 12066 956 1 28,30 8,05   120,25        
472 Bez nosaukuma Kārsavas 12155 nav 1 30,83 1 30,83            
473 Bez nosaukuma Ciblas 12155 nav 20,24 20,24            
474 Bez nosaukuma Ciblas 12192 nav 41,00 41,00            
475 Bez nosaukuma Ciblas 12202 nav 78,01 78,01            
476 Mamonavas Dagdas 12926 5334 46,00 46,00     0,02 46,00 46,00  
477 Klučku. Rēzeknes 12963 4501 1 09,34 1 09,34            
478 Klučku. Aglonas 12963 4501 23,83 23,83            
479 Aksenovo Dagdas 12975 5354 77,06 77,06       77,06 59,59  
480 Bez nosaukuma Dagdas 13000 nav 50,02 50,02     9,61 50,02 45,16  
481 Mūrnieku, Luknā ezera Dagdas 13005 5331 1 51,08 1 51,08     8,17 151,08 151,08  
482 Cernoručjes Dagdas 13042 5309 73,62 73,62     9,49 73,43 35,39  
483 Cernoručjes Aglonas 13042 5309 39,43 39,43       0,24 0,14  
484 Dindunu-Brunavas Dagdas 13131 5312 76,06 76,06       76,06 6,56  
485 Artemovkas II Dagdas 13300 5404 59,04 59,04       1,35 1,35  
486 Neikuru Dagdas 13326 5409 85,06 85,06            
487 Užaniešku Dagdas 13344 5382 39,00 39,00            
488 Bez nosaukuma Dagdas 13378 nav 50,02 50,02            
489 Bez nosaukuma Krāslavas 13790 nav 35,04 35,04            
490 Bez nosaukuma Krāslavas 13909 5603 45,02 45,02            
491 Bez nosaukuma Krāslavas 13968 nav 40,02 40,02            
492 Bez nosaukuma Daugavpils 14056 nav 44,13 44,13       44,13    
493 Bez nosaukuma Krāslavas 14056 nav 39,48 39,48       39,48    
494 Bez nosaukuma Daugavpils 14205 nav 54,82 54,82       54,82    
495 Bez nosaukuma Krāslavas 14205 nav 73,23 73,23     5,75 72,88    
496 Bez nosaukuma Daugavpils 14300 nav 56,30 56,30            
497 Bez nosaukuma Preiļu 14300 nav 0,00 0,00            
498 Bez nosaukuma Daugavpils 14302 nav 72,97 72,97            
499 Bez nosaukuma Aglonas 14302 nav 0,00 0,00            
500 Bez nosaukuma Preiļu 14302 nav 0,04 0,04            
501 Bez nosaukuma Daugavpils 14309 nav 48,00 48,00            
502 Bez nosaukuma Daugavpils 14311 nav 47,06 47,06            
503 Dvietes I Jēkabpils 14317 4851 1,39 1,39       1,39 1,39  
504 Dvietes I Ilūkstes 14317 4851 92,66 92,66       85,80 85,80  
505 Zviedrānu Ilūkstes 14322 4874 1 20,03 1 20,03            
506 Karališku ( daļa ) Daugavpils 14326 4605 60,50 60,50            
507 Baltaču Daugavpils 14351 4636 63,05 63,05            
508 Krapanu Ilūkstes 14358 4875 46,03 46,03            
509 Bez nosaukuma Daugavpils 14361 nav 60,01 60,01            
510 Lociku Daugavpils 14364 4646 44,07 44,07            
511 Līdumu Ilūkstes 14375 4873 74,30 74,30       74,30 74,30  
512 Lukstu Daugavpils 14400 4669 54,00 28,99   25,01        
513 Paukštānu Daugavpils 14416 4657 59,80 59,80            
514 Zabornajas Daugavpils 14423 4671 72,08 72,08            
515 Višku Daugavpils 14438 4670 36,03 36,03            
516 Bez nosaukuma Ilūkstes 14460 nav 29,20 29,20       29,20 29,20  
517 Kukuļu Daugavpils 14470 4674 42,03 42,03            
518 Bez nosaukuma Ilūkstes 14480 nav 32,21 32,21       32,21 32,21  
519 Zemečeka Ilūkstes 14514 4903 56,52 56,52            
520 Subate Ilūkstes 14559 4890 1 20,07 1 20,07            
521 Ladu Daugavpils 14585 4693 72,10 72,10            
522 Viseļova Daugavpils 14625 4694 44,80 44,80            
523 Mundes Daugavpils 14645 4927 91,80 91,80            
524 Mundes Ilūkstes 14645 4927 19,21 19,21            
525 Bez nosaukuma Daugavpils 14647 nav 77,01 77,01            
526 Bez nosaukuma Daugavpils 14663 nav 74,01 74,01            
527 Luberta Daugavpils 14696 4701 64,61 64,61       36,75    
528 Bez nosaukuma Daugavpils 14707 nav 1 24,01 1 24,01            
529 Bez nosaukuma Daugavpils 14731 nav 3,99 3,99            
530 Bez nosaukuma Daugavpils 14731 nav 53,32 53,32            
531 Urbanišku Daugavpils 14746 4937 1 32,99 1 32,99            
532 Šarlotes Ilūkstes 14798 4945 1 23,01 1 23,01            
533 Bez nosaukuma Daugavpils 14872 nav 0,43 0,43       0,43    
534 Bez nosaukuma Ilūkstes 14872 nav 81,58 81,58       81,58    
535 Cviklišku Daugavpils 14894 4738 61,02 61,02       61,02    
536 Bez nosaukuma Daugavpils 14911 nav 40,01 40,01       40,01    
537 Egļupils Daugavpils 14980 4772 31,01 31,01            
538 Bez nosaukuma Daugavpils 14991 nav 1 70,14 1 70,14     4,40      
539 Bez nosaukuma Daugavpils 15019 nav 61,03 61,03            
540 Bez nosaukuma Daugavpils 15105 nav 46,09 46,09            
541 Bez nosaukuma Daugavpils 15112 nav 1 39,43 1 39,43     3,71      
542 Brigu Daugavpils 15131 4797 51,04 51,04            
543 Bez nosaukuma Daugavpils 15143 nav 69,03 69,03     10,68      
544 Bez nosaukuma Daugavpils 15195 nav 1 11,09 1 11,09       82,97    
545 Vecaines Daugavpils 15202 4802 52,37 52,37            
546 Bez nosaukuma Daugavpils 15206 nav 42,08 42,08            
547 Uklu Daugavpils 15209 4796 69,01 69,01            
548 Upesmuižas Daugavpils 15224 4801 83,05 83,05            
549 Bez nosaukuma Daugavpils 15241 nav 47,99 47,99            
550 Liezeres Madonas 15304 3290 42,08 42,08            
551 Bez nosaukuma Madonas 15306 nav 57,04 57,04            
552 Bez nosaukuma Vecpiebalgas 15306 nav 0,18 0,18            
553 Bez nosaukuma Madonas 15330 nav 55,09 55,09            
554 Sledekes Cesvaines 15387 3268 85,01 85,01            
555 Virānes ezera (daļa) Madonas 15400 3269 9,52 9,52            
556 Virānes ezera (daļa) Gulbenes 15400 3269 0,23 0,23            
557 Virānes ezera (daļa) Cesvaines 15400 3269 95,27 95,27            
558 Jāņmuižas Ērgļu 15543 3318 47,54 47,54       16,76    
559 Bez nosaukuma Ērgļu 15562 nav 96,02 96,02       96,02    
560 Brilles;Robežkalnu Ērgļu 15612 3319 2 50,61 2 50,61            
561 Bez nosaukuma Vecpiebalgas 15613 nav 0,50 0,50            
562 Bez nosaukuma Ērgļu 15613 nav 81,52 81,52            
563 Bez nosaukuma Ērgļu 15648 nav 1 30,08 1 30,08       130,08    
564 Bez nosaukuma Madonas 15651 nav 8,24 8,24       8,24    
565 Bez nosaukuma Ērgļu 15651 nav 1 51,80 1 51,80       151,80    
566 Bez nosaukuma Ērgļu 15661 nav 1 50,08 1 50,08       150,08    
567 Bez nosaukuma Ērgļu 15665 nav 45,01 45,01       44,10    
568 Bez nosaukuma Madonas 15708 3329 60,02 60,02            
569 Slokas Madonas 15731 3335 41,61 41,61            
570 Bez nosaukuma Madonas 15821 nav 85,61 85,61            
571 Bez nosaukuma Madonas 15876 nav 1 01,07 1 01,07       101,07    
572 Purnaviešu,Jokstu Madonas 16009 3453 2 01,05 2 01,05       77,12 77,12  
573 Bez nosaukuma Madonas 16020 3381 57,54 57,54            
574 Centra Ērgļu 16068 3442 74,07 74,07            
575 Centra Ērgļu 16071 3442 43,81 43,81            
576 Baltā tilta (Zīdu) Rēzeknes 16216 4153 27,19 27,19     14,33      
577 Baltā tilta (Zīdu) Viļānu 16216 4153 7 16,87 7 16,87            
578 Bez nosaukuma Rēzeknes 16220 nav 48,11 48,11       0,97 0,97  
579 Pustoškinas,Drebeiju Rēzeknes 16247 4309 1 66,03 1 66,03            
580 Hvorobinas Rēzeknes 16248 4310 51,08 51,08            
581 Bez nosaukuma Rēzeknes 16254 nav 72,57 72,57            
582 Vabaļu Rēzeknes 16256 4330 45,15 45,15            
583 Bez nosaukuma Rēzeknes 16258 nav 48,07 48,07            
584 Pivteļu Rēzeknes 16264 4211 96,32 96,32            
585 Jaudzemu Rēzeknes 16267 4240 54,31 54,31            
586 Bez nosaukuma Rēzeknes 16276 nav 96,54 96,54            
587 Bez nosaukuma Ludzas 16276 nav 0,78 0,78            
588 Bez nosaukuma Rēzeknes 16283 nav 56,30 56,30            
589 Puškrievu, Ivaku Rēzeknes 16287 4324 54,21 54,21            
590 Bez nosaukuma Rēzeknes 16289 nav 94,06 94,06            
591 Bez nosaukuma Rēzeknes 16293 nav 66,83 66,83            
592 Bez nosaukuma Rēzeknes 16301 4344 78,00 78,00            
593 Taudejānu Rēzeknes 16303 4349 91,08 91,08            
594 Adamovas Rēzeknes 16306 4346 1 57,44 1 57,44            
595 Taudejānu Rēzeknes 16310 4349 1 07,21 1 07,21            
596 Bez nosaukuma Rēzeknes 16324 nav 1 04,00 1 04,00            
597 Stapuļu, Kozubēržu Rēzeknes 16326 4327 2 02,03 2 02,03            
598 Bez nosaukuma Rēzeknes 16330 nav 88,72 88,72            
599 Požogu Rēzeknes 16332 4351 47,46 47,46            
600 Hatku Rēzeknes 16334 4369 1 71,80 1 71,80            
601 Grāverišku Rēzeknes 16346 4357 57,72 57,72            
602 Palšu (Palsais) Vecpiebalgas 15588 3314 4 11,74 3 47,26 64,48     262,76    
603 Palšu (Palsais) Ērgļu 15588 3314 4 24,25 3 67,43 30,97 25,85   343,66    
604 Pluču Ventspils 10920 90 4 85,95 4 85,95       465,30    
605 Meku (Novadu) Ventspils 10923 92 2 69,76 2 69,76     10,80 247,30 1,15  
606 Meku (Novadu) Kuldīgas 10923 92 0,22 0,22       0,18 0,18  
607 Dūmiņu Ventspils 10451 37 1 87,14 1 87,14       178,03 178,03  
608 Dūmiņu Dundagas 10451 37 0,00 0,00            
609 Nagļu Ventspils 10912 88 94,70 94,70       94,17 5,58  
610 Dižais tīrelis Kuldīgas 10967 458 78,50 78,50     15,63      
611 Skuku, Becas Madonas 15475 3302 4 71,45 2 96,44   175,01        
612 Skuku, Becas Cesvaines 15475 3302 0,99 0,99            
613 Zosu Madonas 16844 3367 8 31,19 3 33,56 3 62,93 134,70 14,99 43,13    
614 Lielais Madonas 16019 3380 17 99,80 17 99,80     19,83 1691,77 1691,77  
615 Lielais Lubānas 16019 3380 9,17 9,17       0,41 0,41  
616 Kaulaču Cesvaines 15395 3277 67,07 67,07            
617 Mežuļu Madonas 15461 3362 50,48 50,48       0,66    
618 Mežuļu Cesvaines 15461 3362 80,58 80,58            
619 Rāmulēnu I Ērgļu 15560 3388 42,04 42,04       42,04    
620 Stimas Ērgļu 15586 2792 69,00 69,00            
621 Stirnas Vecpiebalgas 15587 2792 0,00 -22,66   22,66        
622 Stirnas Ērgļu 15587 2792 94,09 94,09            
623 Blemeitu II Madonas 15710 3341 69,04 69,04            
624 Rāvijas Madonas 15721 3346 77,04 77,04            
625 Roznieku Lubānas 15836 3311 10 33,01 10 33,01     113,13      
626 Pīķa Ērgļu 16072 3443 77,01 77,01            
627 Svētais - Niedruškas, Vanags Madonas 16087 3452 10 30,02 10 30,02       884,85 884,85  
628 Radzeļu Madonas 16116 3468 3 89,04 3 89,04            
629 Kalnvirsas Madonas 16159 3475 1 51,09 1 51,09       62,13 62,13  
630 Rubeņu Madonas 16167 3476 1 84,03 1 84,03            
631 Upes Madonas 16168 3477 2 46,09 2 46,09       41,94    
632 Timšiņu Madonas 16174 3580 4 24,07 4 24,07     33,23 42,02 42,02  
633 Timšiņu Krustpils 16174 3580 0,95 0,95            
634 Sķūnēnu Madonas 16179 3584 1 90,06 1 90,06            
635 Runču II Madonas 16198 3485 6 31,06 6 31,06     3,25      
636 Runču I Madonas 16200 3483 1 37,04 1 37,04            
637 Paisekļa Madonas 16203 3589 84,60 84,60            
638 Krista Varakļānu 16207 4174 4 12,07 4 12,07            
639 Upe Madonas 15405 3282 62,90 62,90            
640 Upe Cesvaines 15405 3282 1 19,11 1 19,11            
641 Ķimeņu Cesvaines 15443 3301 1 17,02 1 17,02            
642 Līnijas, Aizpeisas Madonas 16021 3438 10 25,03 10 25,03     30,43 968,13 967,89  
643 Ilzēnu Ērgļu 16031 3390 1 44,03 1 44,03            
644 Malmutas -Zamaru, Lielstrodu Madonas 16117 4130 20 63,25 20 63,25       2049,04 2049,04  
645 Malmutas -Zamaru, Lielstrodu Viļānu 16117 4130 4,86 4,86       4,83 4,83  
646 Malmutas -Zamaru, Lielstrodu Varakļānu 16117 4130 2 61,91 2 61,91       16,57 16,57  
647 Sešānu Madonas 15681 3330 2 16,06 2 16,06            
648 Balto Klāņu, Klānu Rēzeknes 15845 3384 0,82 0,82       0,82 0,82  
649 Balto Klāņu, Klānu Madonas 15845 3384 10 69,91 10 69,91       1069,91 1069,91  
650 Balto Klāņu, Klānu Balvu 15845 3384 1,10 1,10       1,10 1,10  
651 Balto Klāņu, Klānu Rugāju 15845 3384 6,72 6,72       6,72 6,72  
652 Balto Klāņu, Klānu Lubānas 15845 3384 50 62,47 50 62,47       5062,47 5062,20  
653 daļa Vesetnieku, Melnāzas Madonas 16136 3543 2 27,12 2 27,12       14,68    
654 daļa Vesetnieku, Melnāzas Pļaviņu 16136 3543 8,90 8,90       0,47    
655 Olgas Madonas 15482 3368 1 56,89 -10 25,90 11 06,42 76,37        
656 Olgas Lubānas 15482 3368 28 77,97 28 77,97     102,23      
657 Sārāju (Pūņu) Talsu 16834 200 2 43,60 1 02,89 1 17,86 22,85        
658 Vanagu Ventspils 10488 65 2 54,50 2 54,50       254,24 254,24  
659 Vanagu Talsu 10488 65 94,54 94,54       94,35 94,35  
660 Vecozoliņu Ventspils 10523 66 1 23,19 1 23,19            
661 Vecozoliņu Talsu 10523 66 31,85 31,85            
662 Īdiņu Rēzeknes 16211 4134 10 19,30 10 19,30     1,17 743,41 743,41  
663 Cimsiņu Rēzeknes 16215 4136 1 21,07 1 21,07       1,64 1,64  
664 Kardes Mālpils 16742 1963 3 14,31 2 52,22   62,09        
665 Salas Amatas 16749 1980 0,14 0,14            
666 Salas Mālpils 16749 1980 52,63 52,63            
667 Bez nosaukuma, Strumpes Talsu 10641 282 5 70,72 5 70,72       40,46    
668 Jaunzemju - Silu Talsu 10477 151 43,01 43,01            
669 Mīlu Talsu 10718 284 88,02 88,02     66,41      
670 161, 163 Talsu 10484 161 7,45 7,45            
671 161, 163 Rojas 10484 161 2 92,59 2 92,59            
672 Krēķu Dundagas 10419 113 37,00 37,00            
673 Zvaguļu Talsu 10490 176 3 68,07 3 68,07     1,39 367,61 367,61  
674 Ķurbes Dundagas 10423 116 74,02 74,02            
675 Medņu Talsu 10521 177 60,07 60,07       60,07 60,07  
676 Bēku Talsu 10615 262 37,52 37,52            
677 Saslaukas (Zemgaļu) Talsu 10461 150 4 85,10 4 85,10       418,96    
678 Sausteres Dundagas 10434 112 1 97,05 1 97,05            
679 Bez nosaukuma Talsu 10474 162 8 11,08 8 11,08            
680 Bez nosaukuma Rojas 10474 162 13,96 13,96     9,74      
681 Tīrpurs Talsu 10550 221 4 30,03 4 30,03     27,38      
682 Bāžu Dundagas 10404 93 40 43,78 40 43,78     1,12 3293,35 3244,42  
683 Bāžu Rojas 10404 93 26,29 26,29            
684 Rukšu Dundagas 10412 98 2 09,03 2 09,03       199,24    
685 Mežkauliņi Talsu 10739 295 52,00 42,31   9,69        
686 Vēžu ezera, Vecāpu, bez nosaukuma, Ceplīšu Talsu 10716 286 4 46,10 4 46,10     10,73      
687 Tīrais Talsu 10722 290 82,04 82,04     57,83      
688 Lielsalas Ventspils 16832 175 23,16 -15 48,94 15 72,10   14,34 20,14 20,14  
689 Lielsalas Talsu 16832 175 17 94,14 17 94,14     7,12 421,66 421,66  
690 Bērzu Talsu 16831 189 1 72,05 74,33 96,04 1,68        
691 Piltenes Dundagas 16833 114 3 47,17 82,42 2 56,40 8,35        
692 Dižpurvs Ventspils 10774 105 88,59 88,59            
693 Klānu, Dziru, Pūnas Ventspils 10783 19 11 90,85 11 90,85     0,06 1048,97 273,09  
694 Pāžu Ventspils 10799 33 84,37 84,37            
695 Vasenieku Ventspils 10822 39 5 36,82 5 23,86   12,96   536,53 536,53  
696 Gansilu (Pumpuru) Ventspils 10823 40 2 85,00 2 85,00       285,00 285,00  
697 Zūru Ventspils 10826 44 4 96,96 4 96,96            
698 Piltenes Ventspils 10827 45 3 83,05 3 83,05            
699 Dzenu Ventspils 10839 70 42,40 42,40            
700 Dižpurvs (Stiklu) Ventspils 10843 43 7 25,98 7 25,98       714,87 714,87  
701 Kambaru, Bez nosaukuma Ventspils 10852 51 54,60 54,60            
702 Bez nosaukuma Ventspils 10869 60 57,02 57,02            
703 Pūteļu Ventspils 10873 56 52,80 52,80            
704 Grodmanu Ventspils 10876 78 32,83 32,83            
705 Sārnates Ventspils 10897 67 23 67,96 20 20,43   347,53   1606,63    
706 Baltais-Pagānu-Lāčarāju Ventspils 10905 86 4 29,97 4 29,97            
707 Lancinu Kuldīgas 11077 503 76,00 76,00            
708 Tīreļa Kuldīgas 11120 485 42,07 42,07            
709 Eģenieku Kuldīgas 11132 530 2 42,83 96,00 1 46,83          
710 Eģenieku Saldus 11132 530 0,12 0,12            
711 Ābolezera Kuldīgas 11155 497 2 01,31 2 01,31            
712 Purvkāju, Lielais Kuldīgas 10961 473 73,36 73,36     31,03      
713 Lielais tīrelis Kuldīgas 11042 508 2 16,92 2 16,92            
714 Tīrmales Kuldīgas 11052 457 33,28 19,36   13,92        
715 Graudupes, Avotnieku Kuldīgas 11054 504 3 64,26 3 64,26            
716 Skudru Kuldīgas 11061 498 2 30,18 2 30,18            
717 Tīrlauku Ventspils 11069 480 2 44,99 2 44,99     7,55 0,57    
718 Tīrlauku Alsungas 11069 480 3 75,85 2 58,05   117,80   40,88    
719 Tīrelis Kuldīgas 11110 502 87,80 87,80     0,37      
720 Kalnanšu Kuldīgas 11156 531 1 19,13 1 19,13            
721 Pāžu-Zagatu Kuldīgas 11201 491 2 01,44 2 01,44            
722 Umuļu Kuldīgas 11226 459 1 09,92 22,90   87,02        
723 Grantskalnu Kuldīgas 11235 515 1 54,82 1 54,82            
724 Pātarnieku Kuldīgas 11266 522 45,89 45,89     9,57      
725 Lauku Skrundas 11317 598 1 24,51 51,89 72,62          
726 Ozolu Kuldīgas 11149 464 7 52,00 1 78,66 5 73,34          
727 Kalnieku Talsu 10748 300 36,17 36,17            
728 Velēnsila Pāvilostas 11505 309 3 24,46 3 24,46            
729 Brienamais Grobiņas 11657 401 7 08,34 7 08,34     11,61 473,39    
730 Priekules Priekules 11662 416 1 58,78 1 58,78            
731 Stroku Aizputes 11550 342 82,30 82,30     2,23      
732 Stroku Durbes 11550 342 35,70 35,70            
733 Durbes Priekules 11584 375 77,32 77,32            
734 Durbes Durbes 11584 375 6 01,84 3 67,92   233,92        
735 Tīreļu, Podnieku Aizputes 11587 349 1 07,02 1 07,02            
736 Kražu Vaiņodes 11664 432 37,30 37,30            
737 Nagļu Ludzas 12295 5074 5 30,50 5 30,50     10,57      
738 Nagļu Ciblas 12295 5074 0,51 0,51            
739 Akaišu Ludzas 12307 5057 3 22,74 3 22,74            
740 Akaišu Ciblas 12307 5057 2 09,26 2 09,26            
741 Mininas, Zilupes krastmalas Ludzas 12308 5059 1 25,39 1 25,39     3,09      
742 Mininas, Zilupes krastmalas Ciblas 12308 5059 1 60,79 1 60,79            
743 Ladušu Rēzeknes 12309 4365 3 99,90 2 32,35   167,55        
744 Ladušu Ludzas 12309 4365 18,53 18,53            
745 Vorkaļu Ludzas 12319 5076 65,00 65,00            
746 Tīrs (Dunikas tīrelis) Rucavas 11708 444 14 71,07 14 71,07     1,06 1425,57    
747 Lauderes ezera Zilupes 12585 5225 53,01 53,01            
748 Jerečeščas,Dubno-Lozovsku, Perdeļu-Mičulu Ludzas 12587 5175 2 81,36 2 81,36            
749 Jerečeščas,Dubno-Lozovsku, Perdeļu-Mičulu Zilupes 12587 5175 4 16,65 4 16,65            
750 Ozolmuižas (Bumbišku) Rēzeknes 16273 4360 3 35,07 2 74,78   60,29        
751 Kuces Rēzeknes 16274 4290 53,21 53,21            
752 Palta (Tīreļa) Grobiņas 11674 402 94,72 37,50 41,32 15,90        
753 Pleces Aizputes 11517 326 10 25,22 5 60,71 2 54,50 210,01        
754 Ploču Pāvilostas 11534 355 4 12,49 1 02,55 2 10,32 99,62        
755 Ploču Grobiņas 11534 355 3 02,21 3 02,21       112,46    
756 Kalšu Vaiņodes 11682 430 3 00,37 1 22,56 1 77,81          
757 Nidas Rucavas 11712 446 25 33,39 20 94,88 3 36,93 101,58   2392,70 1650,20  
758 Ķirbas, Tīreļa Rucavas 11701 441 32 49,66 27 14,66 3 12,66 222,34   792,60    
759 Ķirbas, Tīreļa Nīcas 11701 441 30,12 30,12       0,20    
760 Striķu Saldus 11493 608 2 00,08 2 00,08            
761 Kārklauku Saldus 11497 620 2 98,63 2 98,63       287,62 287,62  
762 Tiltu Saldus 11496 642 1 02,84 1 02,84     4,44      
763 Biksu Saldus 11469 641 2 09,32 2 09,32            
764 Graudupju Saldus 11406 607 86,52 86,52            
765 Tīreļu Saldus 11454 632 1 19,23 1 19,23            
766 Dabes Saldus 11457 627 1 50,01 1 50,01     2,59      
767 Zaļmuguru Saldus 11449 625 2 10,78 2 10,78       166,52    
768 Baltezera Brocēnu 11377 578 1 89,09 1 89,09       147,48    
769 Šķēdes Kuldīgas 11327 537 3,14 3,14            
770 Šķēdes Saldus 11327 537 2 01,99 2 01,99            
771 Zulpu Saldus 11484 793 1 71,82 1 71,82            
772 Ķirmenieku-Dadžu Saldus 11461 635 1 62,06 97,57   64,49        
773 Tīreļa Brocēnu 11393 563 3 39,31 2 07,56 1 31,75          
774 Meldziru Saldus 11464 629 2 11,00 2 11,00            
775 Stūru Saldus 11423 619 7 71,90 7 71,90       742,48 723,10  
776 Stūru Brocēnu 11423 619 2 43,89 2 43,89       242,53 242,53  
777 Mazais Veiķenieku Saldus 11359 572 1 96,57 1 39,47 57,10   1,84      
778 Dižais Veiķenieku Saldus 11360 571 2 88,59 1 33,69 1 54,90          
779 Gāgu Saldus 11396 599 4 23,54 2 06,34 2 17,20   0,21      
780 Ķirmenieku-Bruzilu Saldus 11462 636 2 53,43 2 03,02   50,41        
781 Spundiņu Brocēnu 11346 552 2 22,33 1 42,13 80,20          
782 Saulīšu, Mazais Saulīšu Brocēnu 11351 557 4 95,89 4 95,89            
783 Vilīšu Saldus 11335 546 7 61,77 5 78,77 1 83,00          
784 Kreiču Kārsavas 12138 5036 16 35,02 16 35,02     76,58 416,92    
785 Kreiču Ciblas 12138 5036 21 97,51 21 97,51     26,63 1638,90    
786 Trupu Kārsavas 12135 5014 2 75,01 2 75,01            
787 Kugriņu (daļa) Kārsavas 12096 4986 6 67,65 6 67,65     11,30 245,03 243,22  
788 Kugriņu (daļa) Balvu 12099 4986 27,43 27,43     53,44 81,87 81,47  
789 Kugriņu (daļa) Kārsavas 12099 4986 7 28,24 7 28,24            
790 Lisķaku Ludzas 12325 5138 86,09 86,09            
791 Rau (kūdras fabrikas) Ludzas 12379 5102 4 80,88 2 50,03 1 55,97 74,88        
792 Ķivļu Ludzas 12388 4391 47,01 47,01            
793 Veseru Ludzas 12389 4392 98,75 98,75            
794 Opuļu Ludzas 12408 5108 2 63,00 2 63,00            
795 Jasku,Tjapku Ciblas 12226 5045 17 14,05 16 50,35   63,70        
796 Trošku Ludzas 12459 5110 70,45 70,45            
797 Trošku Zilupes 12459 5110 32,56 32,56            
798 Zvirgzdenes Ciblas 12229 5068 2 55,00 2 55,00       114,21    
799 Cirmas Rēzeknes 12261 4352 3 27,54 3 27,54     20,44      
800 Cirmas Ludzas 12261 4352 44,27 44,27     0,02      
801 Krivandu Ludzas 12268 5058 53,40 53,40            
802 Krivandu Ciblas 12268 5058 13 15,60 13 15,60       13,67    
803 Putinovas Ludzas 12284 5115 4 49,13 4 49,13            
804 Mulču Ludzas 12292 5119 1 80,88 1 80,88            
805 Lapsiņu, Runtortes lejas Ludzas 12294 5120 2 68,00 2 68,00            
806 Istabenes (daļa) Baltinavas 12091 4980 1 46,17 1 46,17            
807 Istabenes (daļa) Kārsavas 12091 4980 45,83 45,83            
808 Čaumalu Ludzas 12772 5273 2 14,01 2 14,01            
809 Akmens Ludzas 12823 5284 4 31,00 4 31,00       57,91    
810 Konokovas Ludzas 12860 5267 2 24,00 2 24,00            
811 Konokovas Dagdas 12860 5267 0,00 0,00            
812 Leitānu Ludzas 12829 5275 4 14,01 4 14,01            
813 Salenieku-Brieževkas Kārsavas 12107 4993 15 42,27 15 42,27     30,15      
814 Kalnasalas (Beržovkas) Kārsavas 12119 4995 6 88,58 5 43,89 1 05,38 39,31        
815 Stružānu,Peikstulnīcas-Salas, Ragažu (daļa) Rēzeknes 12103 4988 30 07,20 20 08,70 9 98,50          
816 Stružānu,Peikstulnīcas-Salas, Ragažu (daļa) Balvu 12103 4988 36,76 36,76            
817 Stružānu,Peikstulnīcas-Salas, Ragažu (daļa) Kārsavas 12103 4988 47 77,45 47 77,45     62,57      
818 Zaborovjes, Sopku Kārsavas 12112 4996 4 57,14 4 57,14     40,87      
819 Bojāru Ludzas 12719 5276 18,33 18,33            
820 Bojāru Zilupes 12719 5276 79,71 79,71            
821 Māras - Sūnu Zilupes 12634 5250 1 77,00 1 77,00            
822 Mudovkas Zilupes 12618 5252 9 15,38 9 15,38            
823 Plaudīšu (Degļovas) Ciblas 12197 5037 1 20,51 24,91 95,60          
824 Silameirānu Rēzeknes 16218 4127 1 81,04 1 81,04     43,66      
825 Pauru Rēzeknes 16246 4168 4 25,01 4 25,01            
826 Ragoviku I Rēzeknes 16266 4232 0,45 0,45            
827 Ragoviku I Viļānu 16266 4232 1 18,57 1 18,57            
828 Silvnieku Rēzeknes 16285 4316 46,83 46,83            
829 Zeltiņu Rēzeknes 16298 4343 1 40,88 1 40,88            
830 Zilais I Rēzeknes 16307 4345 2 57,35 1 92,21   65,14        
831 Bernautu - Sčinču Rēzeknes 16325 4328 37,66 37,66            
832 Pilveļu I Rēzeknes 16347 4246 57,36 57,36            
833 Klusova Rēzeknes 16355 4376 53,84 53,84            
834 Veczosnas Rēzeknes 16439 4427 1 78,01 1 78,01       178,01 177,91  
835 Kalupes I Daugavpils 14259 4626 3 19,31 3 19,31     13,12 21,94    
836 Kalupes I Vārkavas 14259 4626 0,01 0,01            
837 Kalupes II Daugavpils 14273 4634 5 90,02 5 90,02       91,02    
838 Račiku Rēzeknes 16430 4431 53,05 53,05            
839 Melteņu Rēzeknes 16544 4480 4 06,08 4 06,08            
840 Babru Rēzeknes 16226 4279 65,25 65,25            
841 Lendžu Rēzeknes 16327 4339 1 27,25 1 27,25            
842 Lendžu Ciblas 16327 4339 0,06 0,06            
843 Cāču - Kurciņu Rēzeknes 16349 4358 2 81,18 2 81,18            
844 Kalnāju Rēzeknes 16422 4405 1 01,19 1 01,19     5,53 101,19 77,95  
845 Puncuļu Rēzeknes 16428 4429 1 16,08 1 16,08       116,08 113,05  
846 Tilīšu Rēzeknes 16429 4430 98,21 98,21       98,21 98,21  
847 Veczosnas Rēzeknes 16431 4427 1 24,68 1 24,68       124,68 124,68  
848 Dukstigalas Rēzeknes 16432 4426 1 95,90 1 95,90       195,90 195,90  
849 Veczosnas Rēzeknes 16444 4427 1 22,52 1 22,52       122,52 122,52  
850 Izotu Rēzeknes 16586 4487 86,02 86,02       86,02 86,02  
851 Kņavu (Knovu) Viļānu 16237 4216 15 37,59 6 56,40 8 46,60 34,59        
852 Kņavu (Knovu) Riebiņu 16237 4216 70,62 70,62            
853 Viļānu Viļānu 16238 4185 2 40,09 80,67 63,50 95,92        
854 Zagatu-Skušnovas Rēzeknes 16224 4138 10 38,52 6 14,76   423,76        
855 Knovu Viļānu 16245 4216 0,63 0,63            
856 Knovu Riebiņu 16245 4216 2 24,47 2 24,47            
857 Riču Daugavpils 15162 4804 1 96,45 1 96,45       159,50    
858 Kruglišku Daugavpils 15149 4799 1 16,17 1 16,17            
859 Ķerkužu Daugavpils 14421 4665 1 24,02 1 24,02            
860 Paržu Daugavpils 14313 4643 1 88,57 1 88,57            
861 Paržu Preiļu 14313 4643 0,01 0,01            
862 Križu Daugavpils 14701 4706 38,24 38,24            
863 Križu Daugavpils 14701 4706 89,84 89,84            
864 Gaišais Daugavpils 14648 4704 42,01 42,01            
865 Malinovas Daugavpils 14570 4691 3 93,09 3 93,09       29,92    
866 Liniņu Daugavpils 14925 4727 66,01 66,01       66,01    
867 Cusku Daugavpils 15029 4756 57,02 57,02       57,02    
868 Gaveitišķu Daugavpils 15014 4746 67,09 67,09            
869 Dunakles Daugavpils 15061 4786 3 19,01 3 19,01            
870 Silenes Daugavpils 15122 4783 47,01 47,01       0,59    
871 Skudru Daugavpils 15039 4777 1 63,06 1 63,06            
872 Baltais Daugavpils 14695 4925 43,12 43,12            
873 Baltais Ilūkstes 14695 4925 8,93 8,93            
874 Pokšānu Daugavpils 14465 4687 1 88,04 1 64,58   23,46        
875 Mukānu Daugavpils 14484 4685 2 79,01 2 79,01            
876 Vecsalienas Daugavpils 14943 4741 1 17,03 58,39   58,64        
877 Greivas Daugavpils 14325 4630 1 77,04 1 77,04            
878 Nīcgales Daugavpils 14258 3681 8 25,55 6 60,95 1 64,60          
879 Nīcgales Vārkavas 14258 3681 17,00 17,00            
880 Sležu Daugavpils 14488 4690 3 00,09 3 00,09            
881 Panu Daugavpils 14689 4713 58,90 58,90            
882 Gorbučovas Daugavpils 14691 4716 1 17,01 1 17,01            
883 Stūpinišķu Daugavpils 15034 4771 58,71 58,71            
884 Jeruzalemes Daugavpils 14785 4720 4,85 4,85            
885 Jeruzalemes Daugavpils 14785 4720 1 81,17 1 81,17            
886 Ķīrupes Daugavpils 14414 4649 5 80,28 2 48,70   331,58        
887 Kauliņu Krimuldas 16624 1841 1 85,01 1 85,01            
888 Augstais Ķekavas 16758 1697 1 09,01 69,40   39,61        
889 Rutku malēju Bauskas 12073 967 41,07 41,07            
890 Gaiļu Ilūkstes 14281 4855 2 65,06 2 65,06            
891 Tīteļu Ilūkstes 14284 4853 6 42,08 6 42,08     7,97 225,10    
892 Kaulenīcas - Zīlišķu, Rāviņu Ilūkstes 14411 4883 3 72,07 3 72,07            
893 Baltmuižas Aknīstes 14335 4858 3 51,35 2 64,03 75,76 11,56 4,33 92,91    
894 Baltmuižas Ilūkstes 14335 4858 8 17,18 6 86,52 1 22,56 8,10 11,82 524,14    
895 Plintaukas,Rovju, Spuku, Zabolotjes, Lebedinecu Ciblas 12182 5038 53 26,29 53 26,29     235,78 4639,58    
896 Klapu Baldones 16791 1766 1 70,81 1 70,81            
897 Mikeļciema Garkalnes 16640 1635 36,92 36,92            
898 Caganu Sējas 16619 1854 99,82 99,82            
899 Zirgukēres (Briežu) Inčukalna 16652 1880 84,51 84,51            
900 Robežnieku-Purmaļu Ķekavas 16768 1710 89,02 58,05   30,97        
901 Norinu Mālpils 16746 1975 1 41,17 1 41,17            
902 Bērnaukles Mālpils 16748 1979 2 25,40 2 25,40            
903 Sarkanais (Klajais) Siguldas 16694 1924 1 03,47 1 03,47            
904 Torfa III Siguldas 16666 1918 1 36,51 1 36,51     45,47      
905 Lobas Ropažu 16662 1640 1 78,09 1 78,09     0,01      
906 Ligeru Ropažu 16738 1679 1 58,04 1 58,04            
907 Laugas-Maltuves Garkalnes 16639 1637 4 31,21 4 31,21            
908 Laugas-Maltuves Ropažu 16639 1637 63,29 63,29            
909 Smerdokļa Ķekavas 16760 1720 3 68,05 3 68,05            
910 Lielkangaru (daļa) Ogres 16731 1669 1,05 1,05       1,05    
911 Lielkangaru (daļa) Mālpils 16731 1669 34,79 34,79            
912 Lielkangaru (daļa) Ropažu 16731 1669 9 58,67 9 58,67       923,47    
913 Antinu Babītes 16754 1690 1 93,04 1 93,04            
914 Mazkangaru (daļa) Ogres 16737 1681 73,28 73,28       32,75    
915 Mazkangaru (daļa) Ropažu 16737 1681 1 32,78 1 32,78       112,80    
916 Kursuļu,Dukas Inčukalna 16656 1639 1 28,68 1 28,68            
917 Kursuļu,Dukas Siguldas 16656 1639 1 22,69 1 22,69            
918 Kursuļu,Dukas Ropažu 16656 1639 1 12,67 1 12,67            
919 Torfa I Siguldas 16664 1652 0,44 0,44            
920 Torfa I Ropažu 16664 1652 4 68,06 4 68,06            
921 Ķēviešu (Lielais) Mālpils 16750 1978 2 35,35 1 60,33 59,37 15,65        
922 Pidinu Salaspils 16715 1677 1 42,03 1 42,03            
923 Getlinu Salaspils 16716 1671 4 96,42 3 40,92 1 55,50   3,43      
924 Getlinu Stopiņu 16716 1671 47,62 47,62            
925 Kurveģu Sējas 16608 1836 99,30 99,30            
926 Kurveģu Krimuldas 16608 1836 2 03,83 2 03,83            
927 Ložmetējkalna - Kaptenu Jelgavas 11899 1687 9 91,00 9 91,00     51,44      
928 Ložmetējkalna - Kaptenu Babītes 11899 1687 10 27,03 10 27,03     0,07      
929 Dzelves-Krona Sējas 16600 1612 4 91,53 4 48,86 42,67   139,40 455,41    
930 Airīšu (Senmāču) Mālpils 16676 1889 14,73 -94,98 1 09,71          
931 Airīšu (Senmāču) Siguldas 16676 1889 5 20,27 5 20,27            
932 Rinkas Siguldas 16673 1888 3 61,05 3 61,05            
933 Eipuru, Pēterupes Limbažu 16603 1835 1,87 1,87            
934 Eipuru, Pēterupes Sējas 16603 1835 5 26,96 4 26,84 74,00 26,12        
935 Mēdema Rīga 16804 1692 1 83,22 1 83,22            
936 Mēdema Ķekavas 16804 1692 8 54,79 8 03,99 50,80          
937 Mēdema Olaines 16804 1692 7 98,45 4 25,21 1 58,02 215,22        
938 Mēdema Mārupes 16804 1692 8 95,11 1 41,81 1 75,33 577,97        
939 Laugas Inčukalna 16653 1883 6 56,73 5 35,64 1 21,09          
940 Laugas Siguldas 16653 1883 7 17,26 5 43,35 1 73,91   42,93      
941 Bierinu Mārupes 16698 1687 2 64,41 93,74 55,86 114,81        
942 Dzelves-Krona Sējas 16597 1612 8 98,54 8 98,54     10,72 727,07    
943 Dzelves-Krona Saulkrastu 16597 1612 10,52 10,52            
944 Torfa (Kaltēnu) Mālpils 16687 1942 4 80,89 4 80,89            
945 Torfa (Kaltēnu) Siguldas 16687 1942 2 21,17 2 21,17            
946 Cenas tīrelis Babītes 16803 1691 18 43,70 16 97,95 1 45,75     1110,35    
947 Cenas tīrelis Olaines 16803 1691 60 79,12 27 43,99 9 73,51 2361,62   426,22    
948 Cenas tīrelis Mārupes 16803 1691 22 08,77 21 44,77 64,00     1057,54    
949 Strēļu-Ēgeru, Slocenes (Upītes-Baloži), Sēlīšu Tukuma 10367 679 7 59,39 6 36,89 1 06,50 16,00        
950 Zīļu-Kalaču Dobeles 11756 771 3 80,06 3 80,06            
951 Ūsiņu Dobeles 11791 769 1 21,81 1 21,81            
952 Līnes Auces 11859 775 99,01 99,01            
953 Zuju, Vanagu, Krenevas Kārsavas 12193 5043 40,70 40,70            
954 Zuju, Vanagu, Krenevas Ciblas 12193 5043 23 56,95 23 56,95            
955 Vestenieku Madonas 3543 3543 0,25 0,25       0,25    
956 Vestenieku Pļaviņu 3543 3543 3 04,33 3 04,33       213,21    
957 Ērgļu Vecumnieku 16822 992 4 31,15 2 97,85 1 33,30          
958 Lādzēnu Vecumnieku 12004 929 8 01,05 3 64,00   437,05        
959 Sveku Vecumnieku 12019 930 2 90,23 2 90,23            
960 Sveku Bauskas 12019 930 1,80 1,80            
961 Cābļu leja Vecumnieku 12054 978 1 71,07 1 05,40   65,67        
962 Sprinģu Vecumnieku 12050 975 64,70 64,70            
963 Ezera, Mārtinu Vecumnieku 12049 968 4 96,16 4 96,16       305,48    
964 Turku tīrelis Vecumnieku 11960 899 4 38,05 4 38,05            
965 Strigu Vecumnieku 11923 872 2 19,06 2 19,06     69,75      
966 Strigu Ķeguma 11923 872 0,07 0,07            
967 Ratastrauta Iecavas 11958 1799 3 16,04 3 16,04     1,81      
968 Vilku tīrelis Vecumnieku 11992 904 2 49,01 1 04,87   144,14        
969 Cerības Bauskas 12051 953 3 13,02 3 13,02            
970 Dreimaņu Bauskas 12018 917 4 60,95 4 60,95     10,25      
971 Dreimaņu Iecavas 12018 917 2,08 2,08            
972 Bitenieku Bauskas 12047 957 2 80,01 1 37,71 1 42,30          
973 Galenieku (Lakstīgalas) Bauskas 12027 948 6 27,49 3 29,19 2 98,30          
974 Galenieku (Lakstīgalas) Iecavas 12027 948 0,87 0,87            
975 Sturmtīrelis Bauskas 12016 926 2 08,65 2 08,65            
976 Sturmtīrelis Iecavas 12016 926 0,36 0,36            
977 Briģu tīrelis Bauskas 12059 960 7 40,08 2 31,58 4 06,00 102,50        
978 Lambārtes Bauskas 12028 951 4 09,14 2 70,59 1 22,05 16,50        
979 Lamzenes Bauskas 12006 916 5,81 5,81            
980 Lamzenes Iecavas 12006 916 6 72,13 5 15,76 98,80 57,57        
981 Lielpēteru (Ziemeļu) Auces 11879 774 2 26,07 2 26,07            
982 Zebres, Elku Dobeles 11729 751 5 38,62 5 38,62     15,75 423,11 422,93  
983 Strīdas daļa Madonas 16186 3573 3 88,28 3 88,28            
984 Strīdas daļa Krustpils 16186 3573 11 22,75 11 22,75            
985 Drabiņu Jelgavas 11901 746 10 89,72 2 33,20 7 92,78 63,74        
986 Drabiņu Dobeles 11901 746 3 07,03 3 07,03            
987 Kaigu Jelgavas 11905 812 47 26,09 37 53,41 7 84,91 187,77 23,65 576,26    
988 Brūklenāju, Dalderu Daugavpils 14917 4758 86,67 86,67       86,67    
989 Brūklenāju, Dalderu Ilūkstes 14917 4758 39,42 39,42       39,42    
990 Grāvesmuižas, Bez nosaukuma Sējas 16616 1852 1 48,92 1 48,92            
991 Grāvesmuižas, Bez nosaukuma Krimuldas 16616 1852 3,62 3,62            
992 Grāvēnu, Ezera, Bisenieku, Antēnu, Vīķu Dobeles 11822 777 0,10 0,10       474,35    
993 Grāvēnu, Ezera, Bisenieku, Antēnu, Vīķu Auces 11822 777 10 91,93 10 91,93     8,97      
994 Merževa, Roiju Ludzas 12359 5092 6 13,28 6 13,28     68,06      
995 Paborgas, Putinovas Rēzeknes 12310 4366 1 98,28 1 98,28            
996 Paborgas, Putinovas Ludzas 12310 4366 4 46,73 4 46,73            
997 Tērces I,Ērgļu, Šļuku leja, Tērces II Vecumnieku 12025 970 3 24,03 3 24,03            
998 Vizbuļu, Valgundes Jelgavas 11904 817 5 85,29 5 61,95   23,34 11,21      
999 Vizbuļu, Valgundes Olaines 11904 817 0,77 0,77            
1000 Ezera (Ciskādu I ) Rēzeknes 16356 4370 3 48,72 2 90,95   57,77        
1001 Ružinas Rēzeknes 16357 4372 42,26 42,26            
1002 Bez nosaukuma Rēzeknes 16363 nav 1 13,05 1 13,05            
1003 Māmuļnieku Rēzeknes 16364 4398 80,62 80,62            
1004 Daņilovkas I Rēzeknes 16369 4396 1 09,21 1 09,21            
1005 Zaikovas Rēzeknes 16378 4417 70,44 53,82   16,62        
1006 Bez nosaukuma Rēzeknes 16384 nav 57,17 57,17            
1007 Bez nosaukuma Rēzekne 16384 nav 0,16 0,16            
1008 Bez nosaukuma Rēzeknes 16385 nav 51,21 51,21            
1009 Janopoles Rēzeknes 16388 4386 7 17,06 7 17,06            
1010 Kivku Rēzeknes 16389 4378 83,31 83,31            
1011 Bondaru II Rēzeknes 16395 4384 80,37 80,37            
1012 Rivēnu Rēzeknes 16401 4387 74,16 74,16            
1013 Dūkstigalas Rēzeknes 16441 4428 69,39 69,39       69,39 69,39  
1014 Bez nosaukuma Rēzeknes 16456 nav 69,02 69,02            
1015 Bez nosaukuma Rēzeknes 16457 nav 64,08 64,08            
1016 Bez nosaukuma Rēzeknes 16459 nav 31,54 31,54       0,06 0,06  
1017 Kaunatas (Lielais Bātņu-Mozgu) Rēzeknes 16468 4436 1 52,40 1 52,40       152,40 148,31  
1018 Bez nosaukuma Rēzeknes 16483 4453 71,41 71,41            
1019 Bez nosaukuma Rēzeknes 16488 nav 2 66,91 2 66,91     3,87      
1020 Bez nosaukuma Rēzeknes 16494 nav 57,05 57,05            
1021 Cerstogas Rēzeknes 16498 4495 1 90,03 1 90,03            
1022 Bez nosaukuma Rēzeknes 16501 nav 62,65 62,65            
1023 Feimaņu Rēzeknes 16502 4494 74,55 74,55            
1024 Bez nosaukuma Rēzeknes 16508 nav 83,58 83,58            
1025 Bez nosaukuma Rēzeknes 16512 nav 37,00 37,00            
1026 Bez nosaukuma Rēzeknes 16513 nav 67,02 67,02            
1027 Bez nosaukuma Rēzeknes 16516 nav 47,75 47,75            
1028 Lāču Rēzeknes 16517 4502 47,31 47,31            
1029 Lāču Rēzeknes 16522 4502 46,91 46,91            
1030 Pušicas Rēzeknes 16526 4496 64,56 64,56            
1031 Kozubku Rēzeknes 16540 4465 94,74 94,74            
1032 Rukmaņu Rēzeknes 16551 4481 71,25 71,25            
1033 Steibrāja Rēzeknes 16554 4507 1 15,07 1 15,07            
1034 Bez nosaukuma Rēzeknes 16556 nav 66,91 66,91            
1035 Zilais II Rēzeknes 16577 4468 1 89,81 1 89,81     38,36 189,91 189,91  
1036 Saukas Madonas 16825 3434 2 91,91 -2 88,48 5 38,76 41,63 1,62      
1037 Igerīšu Inčukalna 16647 1816 77,64 77,64            
1038 Kangarnieku-Buļļu Siguldas 16661 1920 2 05,02 2 05,02       182,66    
1039 Sēravotu Mālpils 16679 1940 0,10 0,10            
1040 Sēravotu Siguldas 16679 1940 2 76,11 2 76,11       9,25 9,25  
1041 Einu Mālpils 16682 1927 1 10,23 1 10,23            
1042 Torfa II Ropažu 16711 1661 55,80 12,58   43,22        
1043 Bez nosaukuma Ropažu 16722 nav 1 36,38 1 36,38     29,80      
1044 Rāmavas Ropažu 16730 1688 94,42 94,42       81,15    
1045 Mednu Olaines 16767 1774 1 78,70 1 78,70            
1046 Lejas ezera Ķekavas 16777 2121 40,06 40,06            
1047 Bez nosaukuma Baldones 16801 nav 25,10 25,10            
1048 Carnikavas Carnikavas 16628 1622 1 18,06 1 18,06            
1049 Jūgu Ādažu 16630 1624 76,29 76,29            
1050 Jūgu Garkalnes 16630 1624 2 84,57 2 84,57            
1051 Jūgu Carnikavas 16630 1624 21,34 21,34            
1052 Krūminu Ādažu 16636 1619 61,52 61,52            
1053 Ķēninu Garkalnes 16654 1638 28,84 28,84            
1054 Ķēninu Ropažu 16654 1638 2 86,21 2 86,21     16,17      
1055 Tumšupes Siguldas 16663 1621 1 07,20 1 07,20       44,33    
1056 Bez nosaukuma Mālpils 16677 nav 11,46 11,46            
1057 Bez nosaukuma Siguldas 16677 nav 61,76 61,76            
1058 Klūgu Mālpils 16688 1939 3 21,00 3 21,00            
1059 Ezerkroga Ķekavas 16774 2120 1 06,71 1 06,71            
1060 Bez nosaukuma Ķekavas 16778 nav 1 44,40 1 44,40     5,88      
1061 Radzinu Baldones 16779 1738 79,04 79,04            
1062 Bez nosaukuma Baldones 16787 nav 89,64 89,64            
1063 Bez nosaukuma Garkalnes 16643 nav 44,56 44,56            
1064 Bez nosaukuma Ropažu 16643 nav 0,17 0,17            
1065 Pieraiņu; Bez nosaukuma, Spodrinu; Bez nosaukum Baldones 16780 1740 4 67,40 4 67,40            
1066 Pikīša tīrelis Ķekavas 16781 1727 75,25 75,25            
1067 Pikīša tīrelis Baldones 16781 1727 2,20 2,20            
1068 Plēsumu; Bez nosaukuma Baldones 16786 1745 93,70 93,70            
1069 Lininu Ādažu 16632 1626 84,81 84,81            
1070 Lininu Garkalnes 16632 1626 3 40,20 3 40,20     22,03      
1071 Bez nosaukuma Garkalnes 16708 nav 9,13 9,13            
1072 Bez nosaukuma Stopiņu 16708 nav 18,74 18,74            
1073 Bez nosaukuma Ropažu 16708 nav 37,67 37,67            
1074 Domeru Salaspils 16718 1676 82,31 82,31            
1075 Kazāku (daļa) Ogres 16752 1977 6,71 6,71            
1076 Kazāku (daļa) Mālpils 16752 1977 60,46 60,46            
1077 Pikstes pļavas Ķekavas 16773 1717 76,83 76,83            
1078 Lauvu Baldones 16784 1730 40,76 40,76            
1079 Tauna Vecpiebalgas 0 2790 2 65,02 2 65,02       265,02    
1080 Brūsiku Vecpiebalgas 0 2791 2 08,05 2 08,05     3,90 51,24    
1081 Brinģu II Vecpiebalgas 0 2794 1 00,07 1 00,07            
1082 Gatartas Raunas 0 2726 54,04 54,04            
1083 Ezera Raunas 0 2719 2 00,03 2 00,03            
1084 Palsas Raunas 0 2722 79,01 79,01            
1085 Raunas ezera Vecpiebalgas 0 2715 1 33,10 1 33,10     4,71      
1086 Meļļu Vecpiebalgas 0 2737 1 01,07 1 01,07            
1087 Pienu Cēsu 0 2738 75,92 75,92     53,44      
1088 Pienu Vecpiebalgas 0 2738 20,14 20,14     0,07      
1089 Pintinu Amatas 0 2742 29,47 29,47            
1090 Pintinu Vecpiebalgas 0 2742 3,61 3,61            
1091 Zaku Smiltenes 0 2681 4,68 4,68            
1092 Zaku Raunas 0 2681 33,39 33,39            
1093 Dzelzceļa Cēsu 0 2732 33,00 33,00            
1094 Startu (Āžu kalniņu) Priekuļu 0 2625 2 30,00 2 30,00            
1095 Tīra Raunas 0 2676 49,08 49,08            
1096 Startu ezera Priekuļu 0 2624 38,05 38,05            
1097 Kurmju II Pārgaujas 0 2618 1 91,09 1 91,09       191,09 189,69  
1098 Lielais-I Amatas 0 1982 1 97,00 1 97,00            
1099 Kangariešu Amatas 0 1983 1 35,08 1 35,08            
1100 Inkēnu Amatas 0 1984 46,07 46,07            
1101 Kārklu Amatas 0 1955 37,01 37,01            
1102 Biržaku- Lagatu Amatas 0 1907 93,07 93,07     9,82      
1103 Teču-Lagatu Amatas 0 1910 1 13,06 1 13,06            
1104 Kašu Siguldas 0 1943 28,01 28,01            
1105 Dunītes Amatas 0 1960 63,07 63,07            
1106 Kaupēnu Amatas 0 2736 36,07 36,07            
1107 Amatas augšgala pļava Amatas 0 2775 1 82,08 1 82,08            
1108 Staģu Amatas 0 2747 45,00 45,00            
1109 Dūmkalna Amatas 0 1993 72,03 72,03            
1110 Tīreļa Amatas 0 1991 33,07 33,07            
1111 Niraines Vecpiebalgas 0 2782 1 49,07 1 49,07     3,26      
1112 Leimanu Vecpiebalgas 0 2780 46,01 46,01            
1113 Kaives Vecpiebalgas 0 2781 2 82,07 2 82,07     0,50      
1114 Dzelmes Pārgaujas 0 2576 58,10 58,10     0,02      
1115 Stūrīšu Pārgaujas 0 2585 69,09 69,09            
1116 Purgaiļu Pārgaujas 0 2605 55,08 55,08            
1117 Maurinu Pārgaujas 0 2577 50,15 50,15            
1118 Lāču Pārgaujas 0 2600 3 21,13 3 21,13            
1119 Runcīšu I Pārgaujas 0 2595 55,06 55,06            
1120 Maitas Pārgaujas 0 2606 84,32 84,32            
1121 Lemešsalas Pārgaujas 0 2607 1 45,10 1 45,10            
1122 Milmēnu Pārgaujas 0 2651 93,17 93,17       93,17    
1123 Vītinu Pārgaujas 0 2657 28,08 28,08       28,08 15,77  
1124 Ķiguļu Pārgaujas 0 2655 63,07 10,48   52,59   63,07    
1125 Gulbju salas Pārgaujas 0 2664 3 69,09 3 69,09       369,09 357,16  
1126 Pūnu-pasta Pārgaujas 0 2616 77,10 77,10            
1127 Užas Pārgaujas 0 2615 1 28,03 1 28,03            
1128 Līnezera Pārgaujas 0 2614 91,06 91,06            
1129 Marijkalna Pārgaujas 0 2613 1 76,00 1 76,00            
1130 Līcīšu Pārgaujas 0 2647 28,03 28,03       28,03 4,05  
1131 Baukalna Pārgaujas 0 2649 86,07 86,07       86,07 83,66  
1132 Sudas- Zviedru Līgatnes 0 1894 19 50,11 19 50,11       1950,11 1947,26  
1133 Sudas- Zviedru Siguldas 0 1894 6 24,99 6 24,99       624,99 611,35  
1134 Elles Limbažu 0 2588 65,55 65,55            
1135 Elles Pārgaujas 0 2588 6 85,56 5 96,52   89,04 15,05 15,05    
1136 Kājas Pārgaujas 0 2663 51,09 51,09            
1137 Rekšnu Priekuļu 0 2623 2 55,02 76,33   178,69        
1138 Daibes Pārgaujas 0 2609 7 69,22 7 69,22     2,12      
1139 Pemmas Limbažu 0 1810 13 69,58 13 69,58       1356,05    
1140 Pemmas Pārgaujas 0 1810 1 35,02 1 35,02       46,11    
1141 Pemmas Krimuldas 0 1810 14 34,43 14 34,43       1419,44    
1142 Teterkalna- Mucenieku Kocēnu 0 2610 9 80,82 9 80,82     3,33      
1143 Teterkalna- Mucenieku Pārgaujas 0 2610 9 75,17 9 75,17            
1144 Unguru ( Lielais Unguru) Pārgaujas 16807 2660 9 02,07 5 40,12 3 48,79 13,16   902,07 223,19  
1145 Mārsnēnu Smiltenes 0 2626 7 27,91 7 27,91     6,72      
1146 Mārsnēnu Raunas 0 2626 3 96,79 3 96,79            
1147 Mārsnēnu Beverīnas 0 2626 6 11,95 6 11,95            
1148 Mārsnēnu Priekuļu 0 2626 13 06,39 13 06,39            
1149 Lielais Gulbenes 0 2570 1 26,02 1 26,02     29,98 48,80    
1150 Lielais Smiltenes 0 2570 6,00 6,00     2,80 2,50    
1151 Gaujaslīču (Kaudzīšu) Gulbenes 16842 3095 1 47,50 81,75 65,75          
1152 Apšupes Gulbenes 0 3096 1 25,24 1 25,24            
1153 Mazais apaļais Gulbenes 0 3230 63,29 63,29            
1154 Gulbīšu Gulbenes 0 3174 3 26,59 3 26,59     2,60      
1155 Piebēgu Gulbenes 0 3229 6 10,85 6 10,85     1,68      
1156 Ezera Burtnieku 0 1471 87,08 87,08            
1157 Marēnu- Karēnu Burtnieku 0 1416 2 10,09 2 10,09       210,09    
1158 Lodes Burtnieku 0 1367 1 25,06 1 25,06       125,06    
1159 Zīles (Mārkundas) Burtnieku 0 1378 1 70,21 1 70,21       170,21    
1160 Zīles (Mārkundas) Alojas 0 1378 14,86 14,86       14,86    
1161 Līgotnu Burtnieku 16818 1456 1 54,70 31,82   122,88        
1162 Olenes Gulbenes 0 3197 1 24,42 1 24,42            
1163 Lēļa Gulbenes 0 3122 1 39,99 1 39,99     21,75      
1164 Salas Gulbenes 0 3154 1 92,72 1 92,72            
1165 Lašu Gulbenes 0 3143 56,32 56,32     17,08      
1166 Sitas Gulbenes 0 3204 4 63,16 4 63,16     3,08 65,48 65,48  
1167 Užu- II Gulbenes 0 3995 63,88 63,88       1,49 1,49  
1168 Užu- II Balvu 0 3995 3 42,17 3 42,17       18,40 18,40  
1169 Lubāniešu Gulbenes 0 3113 54,23 54,23            
1170 Sarkanais Gulbenes 0 3090 89,17 89,17            
1171 Cūkstu Gulbenes 0 3093 77,17 77,17            
1172 Caunes Gulbenes 0 3137 97,41 97,41            
1173 Tērbates Gulbenes 0 3029 1 55,20 1 55,20            
1174 Tērbates Alūksnes 0 3029 0,12 0,12            
1175 Skinka Gulbenes 0 3158 37,74 37,74            
1176 Cepļa Gulbenes 0 3121 1 62,08 92,29   69,79        
1177 Plenītes Gulbenes 0 3239 42,46 42,46            
1178 Kivenu Gulbenes 0 3238 70,30 70,30            
1179 Silmaču Madonas 0 3232 0,00 0,00            
1180 Silmaču Gulbenes 0 3232 42,36 42,36            
1181 Lukstu Gulbenes 0 3184 2 53,28 2 53,28     0,67      
1182 Dūņu- Grimlaužu Gulbenes 0 3101 1 66,00 1 66,00     10,23      
1183 Zaķenes Gulbenes 0 3102 34,79 34,79            
1184 Lazdukalnu Gulbenes 0 3075 1 18,66 1 18,66     10,85      
1185 Klajais Gulbenes 0 3070 1 89,03 1 89,03     1,43 7,95    
1186 Klinča ezera Gulbenes 0 3069 73,81 73,81            
1187 Torgupes Gulbenes 0 3073 2 30,35 2 30,35     36,03      
1188 Mudažas Gulbenes 0 5798 2 10,60 2 10,60            
1189 Ezera Gulbenes 0 3211 1 50,01 1 50,01            
1190 Riekstu Madonas 0 3240 7,68 7,68            
1191 Riekstu Gulbenes 0 3240 84,83 84,83            
1192 Nesaules Gulbenes 0 3242 50,58 50,58            
1193 Valmes Gulbenes 0 3170 1 55,68 1 55,68       57,09    
1194 Lizuma Gulbenes 0 3181 64,36 64,36     59,29      
1195 Klajais Gulbenes 0 3116 41,27 41,27            
1196 Strēlnieku Gulbenes 0 3120 1 96,91 1 96,91            
1197 Salenieku Gulbenes 16856 3138 2 21,46 1 01,53 1 14,78 5,15        
1198 Lielais Mārku (Ušuru) Gulbenes 16824 3248 18 38,13 16 51,98 1 86,15     903,49    
1199 Plāskavas II Apes 0 2917 1 03,02 1 03,02     49,18      
1200 Klajais Alūksnes 0 2916 56,77 56,77     13,19      
1201 Klajais Apes 0 2916 50,39 50,39            
1202 Uču Alūksnes 0 2980 1 23,22 1 23,22            
1203 Uču Apes 0 2980 35,79 35,79            
1204 Grundes Alūksnes 0 3056 2 86,04 2 50,20   35,84 45,85      
1205 Popēna Alūksnes 0 3025 2 44,48 2 44,48     54,09      
1206 Nekļudavas Alūksnes 0 2969 19 02,20 19 02,20     124,66 159,05    
1207 Akmeņgravas Rūjienas 0 1239 36,00 36,00       36,00    
1208 Klajais Rūjienas 0 1223 50,04 50,04       36,25    
1209 Stirnu Naukšēnu 0 1325 2 13,34 2 13,34       213,34    
1210 Stirnu Rūjienas 0 1325 1 98,71 1 98,71       198,71    
1211 Vagaļu Rūjienas 0 1292 78,04 78,04       78,04    
1212 Lielais IV (Droņu) Kocēnu 16859 1522 2 70,01 1 29,82 1 30,35 9,84   270,01    
1213 Rāķu Limbažu 16809 1155 4 02,15 3 50,83 32,45 18,87 1,48 402,15    
1214 Rāķu Alojas 16809 1155 1 03,30 70,51 32,79     103,30    
1215 Rāķu Kocēnu 16809 1155 9 41,36 3 99,60 5 41,76   1,53 941,36    
1216 Lagažu- Šņitku Rugāju 0 4070 36 99,33 32 55,76   443,57 159,54 3579,17 3578,92  
1217 Mazā Peisa Rugāju 0 4069 8 43,09 8 43,09     66,84 671,69 671,58  
1218 Ranguču Balvu 0 4091 23,43 23,43            
1219 Ranguču Rugāju 0 4091 5,59 5,59            
1220 Bankavas Rugāju 0 4092 38,09 38,09            
1221 Pakalnu Cesvaines 15420 3345 39,02 39,02            
1222 Rūgumu Madonas 15473 3286 27,30 27,30            
1223 Lejas Ezera Ērgļu 15493 3313 26,07 26,07            
1224 Brada Burtnieku 0 1455 1 44,05 1 44,05       141,35    
1225 Koniņu Burtnieku 0 1470 1 38,00 72,00   66,00   2,03    
1226 Koniņu Kocēnu 0 1470 0,01 0,01            
1227 Tīpura Burtnieku 0 1441 1 88,08 1 88,08            
1228 Saklauru(Oļļas) Mazsalacas 0 1229 30 32,01 30 32,01     23,14 3032,01    
1229 Ozolmuižas Alojas 16839 1121 24,72 24,72     0,06 24,72    
1230 Ozolmuižas Kocēnu 16839 1121 5 78,64 5 78,64     5,92 578,64    
1231 Madiešēnu Limbažu 0 1175 8 79,76 8 79,76       879,76    
1232 Madiešēnu Kocēnu 0 1175 10 01,32 10 01,32       1001,32    
1233 Viesiena Madonas 15696 3324 28,50 28,50       28,05    
1234 Sešānu Madonas 15716 3330 37,70 37,70       37,70    
1235 Jaunaugļu II Madonas 15783 3361 35,74 35,74            
1236 Jaunaugļu II Cesvaines 15783 3361 0,30 0,30            
1237 Rāvijas Madonas 15792 3346 35,05 35,05            
1238 Laudonītes Madonas 15864 3391 43,05 43,05       43,05    
1239 Ādumnieku Madonas 15933 3400 26,40 26,40       26,40    
1240 Drikšņu- Peisa Madonas 15846 3379 0,59 0,59     7,06 0,59 0,59  
1241 Drikšņu- Peisa Lubānas 15846 3379 7 73,49 7 73,49       463,32 463,32  
1242 Igaunijas Apes 0 2797 81,94 81,94     12,63      
1243 Sārvaku(Lepuru) Apes 0 2796 3 26,13 3 26,13       221,29    
1244 Gaujienas (Slokas) Apes 0 2836 6 07,68 6 07,68       523,57    
1245 Kalna un Zemais Apes 16841 2902 6 63,05 3 43,60 1 16,30 203,15        
1246 Lielais Apes 0 2971 3 41,13 3 41,13     9,88      
1247 Kublu(Tetersalas) Apes 0 2839 4 23,02 4 23,02       308,26    
1248 Teteru Apes 0 2841 59,08 59,08            
1249 Ašu Apes 0 2844 2 19,05 2 19,05     4,99      
1250 Kārklupes Gulbenes 0 2975 78,90 78,90            
1251 Kārklupes Alūksnes 0 2975 89,16 89,16            
1252 Tērbates Gulbenes 0 3029 1,96 1,96            
1253 Tērbates Alūksnes 0 3029 1 83,71 1 83,71            
1254 Silinu Alūksnes 0 2867 56,07 56,07     0,04 56,07    
1255 Gailīšu (Ezera) Alūksnes 0 2825 1 16,03 1 16,03     11,53 116,03    
1256 Kāmanu Alūksnes 0 2826 1 19,06 90,77   28,29 50,02      
1257 Baltais Alūksnes 0 2876 74,06 74,06     2,49 73,09    
1258 Zirnīšu Alūksnes 0 2962 1 42,03 1 42,03     23,74      
1259 Vakšenieku Balvu 0 4983 1 64,04 1 64,04     2,25      
1260 Vasilišku Baltinavas 0 4974 24,80 24,80            
1261 Vilkuruču Balvu 0 4057 7,42 7,42            
1262 Vilkuruču Rugāju 0 4057 1 35,62 1 35,62            
1263 Liepu Jēkabpils 0 3813 1 07,06 1 07,06            
1264 Saušu Viesītes 0 3824 1 25,05 1 25,05     31,43      
1265 Briežsalas- Saules Limbažu 0 1209 4 58,08 4 58,08     10,55      
1266 Preiju Limbažu 0 1162 1 35,04 1 35,04       135,04    
1267 Lielais Sūces Ogres 0 2192 2 73,16 2 73,16            
1268 Velēnu-Arjažu Limbažu 0 1807 47,21 47,21            
1269 Velēnu-Aijažu Krimuldas 0 1807 3 06,81 3 06,81            
1270 Pieezera Limbažu 0 1217 1 04,16 1 04,16            
1271 Pieezera Krimuldas 0 1217 18,85 18,85            
1272 Tīrais Limbažu 0 1804 98,05 98,05       98,05    
1273 Zasula (Samanu) Alūksnes 0 3064 1 68,05 1 68,05     6,32      
1274 Kelles Gulbenes 0 3033 9,24 9,24            
1275 Kelles Alūksnes 0 3033 1 11,83 1 11,83            
1276 Rutku-Terešku Alūksnes 0 3018 2 23,04 2 23,04            
1277 Norietnu Alūksnes 0 2964 1 86,06 1 86,06     16,06      
1278 Ķikšu (Lielais) Alūksnes 0 3020 3 57,04 2 91,97   65,07 22,61      
1279 Bludas Alūksnes 0 3066 1 00,08 1 00,08     66,06      
1280 Zvanaru Alūksnes 0 2835 2 55,62 2 55,62            
1281 Tecilkana Alūksnes 0 2875 48,01 48,01            
1282 Lielais Alūksnes 0 2985 2 53,03 1 83,09   69,94        
1283 Rezaka Alūksnes 0 2920 31,05 31,05            
1284 Mācītāimuižas Alūksnes 0 2951 30,04 30,04            
1285 Isaku Alūksnes 0 2871 36,06 36,06            
1286 Urku Alūksnes 0 2919 36,02 36,02            
1287 Siguldas Alūksnes 16823 3057 7 82,56 4 06,07 2 97,32 79,17 74,83      
1288 Melnsalas-Kaulezera Apes 0 2837 13 22,80 13 22,80     20,55 572,35    
1289 Meldurgas Burtnieku 0 1395 86,04 86,04       86,04    
1290 Purkaulinu Burtnieku 0 1491 85,00 85,00            
1291 Cīlu Burtnieku 0 1475 1 20,08 1 20,08       1,11    
1292 Mācītāilaužu Burtnieku 0 1473 44,06 44,06            
1293 Mekēnu Burtnieku 0 1451 32,59 32,59       32,59    
1294 Mekēnu Kocēnu 0 1451 33,43 33,43       33,43    
1295 Sapatas Burtnieku 16820 1330 3 44,03 1 73,13 1 70,90     344,03    
1296 Sapatas Mazsalacas 16820 1330 0,02 0,02       0,02    
1297 Meždibena Rūjienas 0 1340 1 18,02 1 18,02       118,02    
1298 Ivašu Naukšēnu 0 1343 81,01 81,01       81,01    
1299 Salinas Naukšēnu 0 1342 2 43,04 2 43,04       243,04    
1300 Aņģu Mazsalacas 0 1316 1 15,02 1 15,02       115,02    
1301 Veckalēju Mazsalacas 0 1284 81,02 81,02       81,02    
1302 Lielais I Mazsalacas 0 1282 1 05,05 1 05,05       105,05    
1303 Tīlika-Tecēnu Naukšēnu 0 1293 5 52,07 5 30,10   21,97   552,07    
1304 Sarkansalas Naukšēnu 0 1341 2 91,06 2 91,06       291,06    
1305 Pirites Naukšēnu 0 1305 60,05 46,46   13,59   60,05    
1306 Bērzulana Rūjienas 0 1224 42,04 42,04       42,04    
1307 Lucas Rūjienas 0 1225 1 04,05 1 04,05       71,54    
1308 Mucmuižas Rūjienas 0 1323 65,54 65,54       65,54    
1309 Rūjas Mazsalacas 0 1285 7 95,03 5 10,98   284,05   795,03    
1310 Rūjas Rūjienas 0 1285 18 12,01 17 09,41 1 02,60     1812,01    
1311 Lobinu Rūjienas 0 1222 67,03 67,03       67,03    
1312 Ķeselu- Ramatas Mazsalacas 0 1220 4 93,80 4 93,80     1,84 493,80    
1313 Ķeselu- Ramatas Rūjienas 0 1220 95,27 95,27       87,48    
1314 Kogulpītes Mazsalacas 0 1233 2 72,07 2 72,07       272,07    
1315 Kogulpītes Rūjienas 0 1233 1,99 1,99       1,99    
1316 Pidriku Beverīnas 0 1592 72,07 72,07            
1317 Baltais Beverīnas 0 1501 98,01 98,01            
1318 Augstais Kocēnu 0 1465 82,07 82,07       82,07    
1319 Tiru Kocēnu 0 1447 1 27,01 1 27,01       127,01    
1320 Skalu Kocēnu 0 1463 1 01,04 1 01,04       101,04    
1321 Mielsturu Alojas 0 1446 0,86 0,86       0,86    
1322 Mielsturu Kocēnu 0 1446 75,23 75,23       75,23    
1323 Tiltu Alojas 0 1122 4,45 4,45       4,45    
1324 Tiltu Kocēnu 0 1122 65,64 65,64       65,64    
1325 Purmuižas Kocēnu 0 1245 89,02 89,02       89,02    
1326 Purmuižas Mazsalacas 0 1245 10 33,03 10 33,03       1033,03    
1327 Rāceņu Kocēnu 0 1579 76,08 76,08       76,08 59,22  
1328 Tūtes Kocēnu 0 1599 69,01 69,01       69,01    
1329 Tūtes Pārgaujas 0 1599 6,03 6,03       6,03    
1330 Brīnumu Kocēnu 0 1569 1 96,00 1 96,00       196,00 155,89  
1331 Bērzkalnu III Kocēnu 0 1567 72,02 72,02       72,02    
1332 Maitiņu Kocēnu 0 1540 77,03 39,95   37,08        
1333 Zaķu Kocēnu 0 1448 38,06 38,06       38,06    
1334 Saules Kocēnu 0 1449 60,06 60,06       60,06    
1335 Suņēnu Mazsalacas 0 1309 2 59,08 2 59,08       259,08    
1336 Kiļļu Mazsalacas 0 1310 54,10 54,10       54,10    
1337 Mežmuižas Mazsalacas 0 1279 1 57,09 1 57,09     2,55 157,09    
1338 Dzelmes Mazsalacas 0 1280 66,09 66,09       66,09    
1339 Šķūres Rūjienas 0 1335 2 07,06 2 07,06       207,06    
1340 Milavas Rūjienas 0 1337 68,06 68,06       68,06    
1341 Meģītes Rūjienas 0 1336 1 16,05 1 16,05       116,05    
1342 Inču Beverīnas 0 1557 32,07 32,07            
1343 Lielais II (Mujānu, Vikvēnu(Zažēnu)) Kocēnu 16817 1466 31 33,04 16 51,94 1 19,00 1362,10   3133,04    
1344 Dišleru Valkas 0 2345 35,28 35,28       35,28    
1345 Datermalu Valkas 0 2330 80,92 80,92       80,92    
1346 Bez nosaukuma Valkas 0 2351 40,52 40,52     0,02 40,52    
1347 Purgaiļu- Dāņkalnu Valkas 0 2354 80,13 80,13       80,13    
1348 Tīrpurvs Smiltenes 0 2523 3 08,35 2 83,96   24,39 0,47      
1349 Baltais III Smiltenes 0 2510 1 79,02 1 79,02     1,24      
1350 Klabīšu Strenču 0 2434 52,69 52,69            
1351 Cālīšu Strenču 0 2429 45,82 45,82            
1352 Kalējiņu Būdas Valkas 0 2446 38,20 38,20            
1353 Kalējiņu Būdas Strenču 0 2446 13,91 13,91            
1354 Lejaskukru Valkas 0 2385 33,47 33,47       33,47    
1355 Matisēnu II Valkas 0 2359 33,74 33,74       33,74    
1356 Pukšu Valkas 0 2416 72,03 72,03            
1357 Stirnu Smiltenes 0 5796 1 10,59 1 10,59     0,36      
1358 Stirnu Apes 0 5796 0,31 0,31            
1359 Kalnezera Smiltenes 0 2530 65,14 65,14            
1360 Kalnezera Apes 0 2530 0,13 0,13            
1361 Meimurkalna Smiltenes 0 2551 26,10 26,10            
1362 Lielais Smiltenes 0 2570 1 02,23 1 02,23     26,27 22,66    
1363 Laiviņu Valkas 0 2415 1 39,83 1 39,83     3,84 5,17    
1364 Krauķu Smiltenes 0 2488 1,20 1,20            
1365 Krauķu Valkas 0 2488 2 20,72 2 20,72            
1366 Vilsalas Valkas 0 2382 31,91 31,91       31,91    
1367 Mēra Smiltenes 0 2716 53,45 53,45            
1368 Veismaņu Smiltenes 0 2529 29,33 29,33            
1369 Dutkas Beverīnas 0 2460 1 31,11 1 31,11            
1370 Tīreļpurvs Strenču 0 2505 1 83,39 1 83,39            
1371 Lesiņu Valkas 0 2492 99,23 51,33   47,90        
1372 Lesiņu Apes 0 2492 0,03 0,03            
1373 Baltais I Beverīnas 0 2452 43,07 43,07            
1374 Baltais II Valkas 0 2476 2 77,14 2 77,14            
1375 Bezdibena (Kārķu) Valkas 0 2352 3 97,75 3 97,75     21,37 397,75    
1376 Bez nosaukuma Smiltenes 0 2525 58,88 58,88            
1377 Dores Valkas 0 2393 1 92,62 1 92,62     3,54      
1378 Kalējiņu Smiltenes 0 2484 96,26 96,26     0,07      
1379 Krievu Smiltenes 0 2564 1 54,38 1 54,38       154,38 154,38  
1380 Lielais (Pukšu) Valkas 0 2417 9,10 9,10       9,10 7,29  
1381 Lielais (Pukšu) Strenču 0 2417 4 21,22 4 21,22     6,68 415,36 413,19  
1382 Muižnieku Strenču 0 2418 38,20 38,20            
1383 Rukšu Valkas 0 2355 70,17 70,17       70,17    
1384 Šķirmetu- Ārītes Valkas 0 2368 3 22,74 3 22,74       322,74    
1385 Rūžēnu Burtnieku 0 2373 1 06,29 1 06,29       106,29    
1386 Saules Valkas 0 2412 2 10,04 2 10,04     0,85 163,26    
1387 Sedaskalna Valkas 0 2389 1 47,33 1 07,05   40,28   35,01    
1388 Kačoru Strenču 0 2462 3 10,24 3 10,24            
1389 Kačoru Beverīnas 0 2462 8 45,10 2 70,05   575,05        
1390 Kurzu Valkas 0 2396 25,64 25,64     18,63 25,04    
1391 Zuldimi Valkas 0 2394 3 95,32 3 95,32            
1392 Ķeizaru Valkas 16814 2344 7 80,14 6 14,08   166,06   780,14    
1393 Taures Valkas 16816 2456 54,82 -3 42,34 3 97,16          
1394 Taures Strenču 16816 2456 9 11,56 9 11,56            
1395 Geidas Strenču 16813 2504 2 83,59 1 71,50 77,70 34,39 77,99      
1396 Sedas Valkas 16815 2409 10 14,32 10 14,32     7,43 1014,32 649,07  
1397 Sedas Burtnieku 16815 2409 4 87,11 4 87,11     0,72 487,11 60,13  
1398 Sedas Strenču 16815 2409 74 29,88 28 34,00 3 96,87 4199,01   7242,84 5719,12  
1399 Sūnu (Vadaiņu) Valkas 0 2483 2 46,86 2 46,86       181,59    
1400 Būdas Burtnieku 0 2402 1 35,45 1 35,45            
1401 Paures Burtnieku 0 2375 65,59 65,59       65,59    
1402 Ragu II Smiltenes 0 2550 3 20,97 3 20,97            
1403 Bez nosaukuma Talsu 10720 289 28,50 28,50            
1404 Pūces Talsu 10487 173 7,31 7,31            
1405 Pūces Mērsraga 10487 173 3 52,70 3 52,70            
1406 Dūmiņu Ventspils 10451 37 0,00 0,00            
1407 Dūmiņu Dundagas 10451 37 60,01 60,01     1,52 60,01 60,01  
1408 Lūžņu Ventspils 10759 1 11 41,25 11 41,25            
1409 Vārves (Buļļu, Pūņu) Ventspils 10788 41 7 57,85 4 60,40 2 82,50 14,95        
1410 Kukšu II Alsungas 11134 484 25,45 25,45            
1411 Spāres Kuldīgas 11263 523 62,90 62,90     49,12      
1412 Lāceņu Skrundas 11270 543 29,55 29,55            
1413 Guraišu- Kliņģu Skrundas 11298 570 53,60 53,60            
1414 Vārsrēgu (Magaziņas) Aizputes 11511 317 1 64,75 1 64,75            
1415 Krustkalnu Vaiņodes 11638 392 51,13 51,13            
1416 Lisķaku Ludzas 12317 5138 27,01 27,01            
1417 Aklezera Saldus 11482 789 24,60 24,60            
1418 Šķirpānu lejas Ludzas 12500 5198 33,01 33,01            
1419 Jegorovas Baltinavas 0 4972 3 15,00 2 95,03   19,97        
1420 Svātaunes Baltinavas 0 4973 1 18,02 1 18,02            
1421 Purmales-Lāčavas Balvu 0 4965 14 86,82 14 86,82            
1422 Purmales-Lāčavas Baltinavas 0 4965 2,23 2,23            
1423 Purdas (Lutinānu) Balvu 0 4063 17 49,00 16 39,56 1 09,44   53,02      
1424 Purdas (Lutinānu) Viļakas 0 4063 0,02 0,02            
1425 Šalgunovas Balvu 0 4061 1 68,95 1 68,95            
1426 Šalgunovas Viļakas 0 4061 2,07 2,07            
1427 Stampaku (Mūrnieku) Balvu 0 4055 12 11,76 12 11,76     134,63 1161,32 1161,21  
1428 Stampaku (Mūrnieku) Viļakas 0 4055 2 46,46 2 46,46     18,03 246,46 246,46  
1429 Stampaku Viļakas 0 4012 8 80,61 8 80,61     45,41 814,80 814,80  
1430 Siena Balvu 0 3969 62,34 62,34            
1431 Siena Viļakas 0 3969 2 38,73 2 38,73     61,66      
1432 Muravas (Mežariias) Balvu 0 3968 55,09 55,09            
1433 Lauzu Balvu 0 3961 1 92,03 1 92,03            
1434 Derdziņu Balvu 0 3943 42,08 42,08            
1435 Užu- I Balvu 0 3997 2 85,04 2 85,04     70,07      
1436 Trupeņu Balvu 0 3996 1 32,04 1 32,04     38,10      
1437 Jūtu Balvu 0 4001 80,13 80,13            
1438 Lāčgabala Balvu 0 4002 99,08 99,08            
1439 Jaunkantora (Zodānu) Alūksnes 0 3970 65,45 65,45            
1440 Jaunkantora (Zodānu) Viļakas 0 3970 9 98,76 9 98,76     74,51 95,73    
1441 Pokuļevas Balvu 0 3967 1 10,24 1 10,24            
1442 Pokuļevas Viļakas 0 3967 6,84 6,84            
1443 Augstbirzes II Balvu 0 3960 1 87,30 1 87,30            
1444 Rakavas Balvu 0 3958 2 53,10 2 53,10            
1445 Kačupes Balvu 0 3952 28,01 28,01            
1446 Sproģu Balvu 0 3942 70,05 70,05            
1447 Gruzīšu Rugāju 0 4023 4 72,04 4 72,04            
1448 Pertupes Rugāju 0 4034 1 65,06 1 65,06     82,94      
1449 Ilganču Upes Rugāju 0 4085 1 07,08 1 07,08            
1450 Gružņu ezera Balvu 0 4090 2 48,87 2 48,87            
1451 Gružņu ezera Rugāju 0 4090 40,17 40,17            
1452 Grīvas Balvu 0 4123 3,60 3,60            
1453 Grīvas Baltinavas 0 4123 4 80,45 4 80,45            
1454 Cudarinovas Viļakas 0 4017 38,03 38,03            
1455 Kozlovas Viļakas 0 4020 25,02 25,02            
1456 Orlovas- Ušķinieku Balvu 0 4059 26 20,88 26 20,88     2,08 2287,44    
1457 Orlovas- Uškiiiieku Rugāju 0 4059 0,29 0,29            
1458 Lutināmi Balvu 16857 4099 8 29,00 8 29,00            
1459 Naudiševas ( Balvu) Balvu 16826 4005 4 01,87 1 48,50 2 16,18 37,19        
1460 Labordiša Baltinavas 0 4977 39,02 39,02            
1461 Bērzpils (Lielā Peise) Balvu 0 4102 23 25,66 23 25,66       2239,05 2238,73  
1462 Bērzpils (Lielā Peise) Rugāju 0 4102 15 66,59 15 66,59       1499,46 1499,46  
1463 Strupuļu Viļānu 16243 4228 68,75 68,75            
1464 Knovu Viļānu 16245 4216 2 09,17 2 09,17            
1465 Knovu Riebiņu 16245 4216 2,53 2,53            
1466 Suļu Rēzeknes 16249 4169 38,06 38,06            
1467 Burzavas Rēzeknes 16316 4335 56,43 56,43            
1468 Pustinku Rēzeknes 16335 4368 32,81 32,81            
1469 Zviedrenu Viļānu 16342 4231 44,02 44,02            
1470 Kumbeles Daugavpils 15071 4779 2 30,72 2 30,72            
1471 Geikinu Rēzeknes 16387 4362 48,76 48,76            
1472 Kalnāiu Rēzeknes 16421 4405 24,81 24,81       0,52 0,52  
1473 Vuškānu Rēzeknes 16437 4434 34,47 34,47            
1474 Veczosnas Rēzeknes 16438 4427 27,70 27,70       27,70 27,70  
1475 Balžinovas Rēzeknes 16480 4452 51,06 51,06            
1476 Svētinu Rēzeknes 16222 4129 3 08,61 3 08,61            
1477 Kumbeles Daugavpils 15117 4776 1 01,02 1 01,02            
1478 Kaupru Daugavpils 14304 4642 1 79,08 1 79,08     4,80      
1479 Mazais tīrelis Engures 10372 695 4 84,71 3 21,20   163,51 13,34 480,73 480,73  
1480 Lielā lauka Kandavas 10386 707 2 80,34 2 66,30   14,04        
1481 Stārku Tukuma 10391 719 6 70,03 6 70,03            
1482 Sterkēnu Viesītes 0 3933 1 57,12 1 57,12            
1483 Sterkēnu Neretas 0 3933 6,90 6,90            
1484 Rošānu Viesītes 0 3937 1 71,09 1 71,09            
1485 Vinaukas ezermalas Viesītes 0 3936 2 45,06 2 45,06            
1486 Lones Viesītes 0 3882 1 63,06 1 63,06       163,04 163,04  
1487 Garais (Putnu salas) Krustpils 0 3611 3 32,06 2 04,37   127,69        
1488 Catlakšu I Krustpils 0 3612 97,06 97,06            
1489 Driksnas- Vilku Krustpils 0 3615 10 24,05 3 71,11   652,94        
1490 Ilzes Daugavpils 15006 4757 38,40 38,40       38,40    
1491 Varjanišku Daugavpils 15152 4787 2 73,08 2 73,08       1,04    
1492 Krasnijs Moh Daugavpils 14946 4753 32,84 32,84       32,70    
1493 Bambanišku Daugavpils 14667 4928 26,00 26,00            
1494 Stoļbodkas Daugavpils 14852 4956 66,05 66,05       66,05    
1495 Vaboles Daugavpils 14516 4682 1 05,33 1 05,33            
1496 Plonišku Daugavpils 14382 4660 3 32,02 3 32,02     2,73      
1497 Meža Daugavpils 14289 4639 5 50,46 5 50,46     1,26      
1498 Meža Vārkavas 14289 4639 0,55 0,55            
1499 Pusčas Daugavpils 15081 4767 30,01 30,01       12,13    
1500 Sūnakļa Ilūkstes 14619 4906 43,05 43,05            
1501 Gargrodes Salas 16828 3807 10 67,94 7 77,14 2 90,80   8,63 496,75    
1502 Lielais- Aknīstes Aknīstes 16829 4808 10 43,94 5 83,94 4 60,00          
1503 Kraukļu Jēkabpils 0 3815 9 24,04 9 24,04       903,85 903,85  
1504 Siena Viesītes 0 3821 5 94,51 5 94,51     44,63      
1505 Siena Neretas 0 3821 20,59 20,59            
1506 Daugu Viesītes 0 3846 1 67,08 1 67,08     2,76      
1507 Dvietes- Skuku Ilūkstes 14393 4872 1 59,81 1 59,81       159,81 159,81  
1508 Ubagu Ilūkstes 14310 4852 92,61 92,61            
1509 Oposta Riebiņu 0 4614 0,19 0,19            
1510 Oposta Aglonas 0 4614 1 24,85 1 24,85       51,31 51,31  
1511 Salinieku Aglonas 0 4616 4 84,07 4 84,07       172,95 172,95  
1512 Cepļu salas Riebiņu 0 4602 1 72,07 1 72,07            
1513 Antānu Preiļu 0 4593 1 81,06 1 81,06            
1514 Viragnas Preiļu 0 4606 76,09 76,09            
1515 Strimines Preiļu 0 4590 3 04,03 3 04,03            
1516 Smiltēnu Riebiņu 0 4579 13,79 13,79            
1517 Smiltēnu Preiļu 0 4579 1 54,28 1 54,28            
1518 Kalnarubenu Riebiņu 0 4583 1 74,08 1 74,08     10,47 1,77    
1519 Marinpoles Riebiņu 0 4580 36,28 36,28       3,66    
1520 Marinpoles Preiļu 0 4580 20,74 20,74            
1521 Krapišku Riebiņu 0 4566 45,21 45,21            
1522 Krapišku Preiļu 0 4566 2 08,83 2 08,83            
1523 Badeļu (Badinavas) Preiļu 0 4565 2 70,46 2 31,34   39,12        
1524 Badeļu (Badinavas) Vārkavas 0 4565 42,62 42,62            
1525 Salmejas Riebiņu 0 4567 2 82,06 2 82,06       24,49    
1526 Melnās salas Rēzeknes 0 4413 41,06 41,06            
1527 Melnās salas Riebiņu 0 4413 2 10,25 2 10,25            
1528 Leščinskas Riebiņu 0 4271 3 56,01 2 54,86 1 01,15          
1529 Pudniku Riebiņu 0 4521 66,06 66,06            
1530 Mednu kalna Preiļu 0 4528 1 26,04 1 26,04            
1531 Ostrovas Riebiņu 0 4555 3 14,05 3 14,05            
1532 Znotinu Līvānu 0 4548 35,20 35,20            
1533 Znotinu Preiļu 0 4548 18,81 18,81            
1534 Pauninu ( Krievusalas) Līvānu 0 4530 22,52 22,52            
1535 Pauninu ( Krievusalas) Preiļu 0 4530 4 32,51 4 32,51            
1536 Žagatu Preiļu 0 4516 2 17,08 2 17,08            
1537 Apšinieku Līvānu 0 4527 3 00,08 3 00,08            
1538 Steperu Līvānu 0 4525 20 72,67 20 72,67            
1539 Steperu Preiļu 0 4525 9 23,39 9 23,39            
1540 Pētermuižas Līvānu 0 3665 11 54,06 5 40,18 58,97 554,91        
1541 Ašinieku Līvānu 0 4545 1 09,29 1 09,29       0,30    
1542 Ašinieku Vārkavas 0 4545 15 96,74 15 96,74       1532,99    
1543 Zūsinu Līvānu 0 4543 57,43 57,43            
1544 Zūsinu Vārkavas 0 4543 1 58,58 1 58,58            
1545 Mednu Līvānu 0 4515 13 58,65 13 58,65            
1546 Mednu Preiļu 0 4515 51,36 51,36            
1547 Lielais (Pelečāres) Krustpüs 0 4212 23 65,54 23 65,54     21,41 2362,10    
1548 Lielais (Pelečāres) Varakļānu 0 4212 1 65,61 1 65,61       143,96    
1549 Lielais (Pelečāres) Riebiņu 0 4212 6 18,11 6 18,11       587,58    
1550 Lielais (Pelečāres) Līvānu 0 4212 18 03,80 18 03,80     8,80 1684,44    
1551 Aklais ( Melnais) Viļānu 0 4213 13,27 13,27            
1552 Aklais ( Melnais) Varakļānu 0 4213 1 25,48 1 25,48            
1553 Aklais ( Melnais) Riebiņu 0 4213 21 38,33 21 38,33            
1554 Purgaiļu Limbažu 0 1200 3 32,10 3 32,10       332,10    
1555 Pauku Limbažu 0 1198 1 13,03 1 13,03       113,03    
1556 Jaunīšu Limbažu 0 1196 1 52,03 1 52,03       152,03    
1557 Avotinu Limbažu 0 1188 2 29,94 2 29,94       2259,94    
1558 Avotinu Salacgrīvas 0 1188 47,08 47,08       47,08    
1559 Saulrietu Ogres 0 2199 3 90,70 3 90,70     5,46      
1560 Saulrietu Kokneses 0 2199 64,38 64,38            
1561 Vērenes Ogres 0 2198 4 88,05 4 88,05     9,78 313,59    
1562 Gulbju Ogres 0 2196 3 97,17 3 97,17     7,35 270,81    
1563 Gainu Krustpils 0 3642 1 25,75 1 25,75       0,03    
1564 Gainu Līvānu 0 3642 13 05,29 13 05,29       1105,64    
1565 Masānu Līvānu 0 3652 2 55,09 2 55,09            
1566 Peisienieku Līvānu 0 3655 2 21,06 2 21,06            
1567 Krievu- Jersikas Līvānu 0 3674 31 73,92 31 73,92     15,38      
1568 Krievu- Jersikas Vārkavas 0 3674 20 09,15 20 09,15     6,30      
1569 Izdegu Vārkavas 0 3683 65,05 65,05            
1570 Skrebeļu- Skrūzmanu Līvānu 16830 3662 37 78,68 22 21,08 15 57,60   1,45      
1571 Borovkas Krustpils 16827 3645 13 70,01 6 30,82 6 92,66 46,53        
1572 Borovkas Līvānu 16827 3645 7 48,72 7 48,72            
1573 Dzirnu - Raupes Alojas 0 1043 4 25,05 4 25,05     0,06 425,05    
1574 Painītes Alojas 0 1041 2 40,09 2 40,09       239,36    
1575 Zilais Salacgrīvas 0 1036 1 54,02 1 54,02     0,04 154,02    
1576 Augstākalna Salacgrīvas 0 1037 1 88,57 1 88,57     53,08 188,48    
1577 Augstākalna Alojas 0 1037 1 95,44 1 95,44     70,63 190,86    
1578 Radas Alojas 0 1044 89,01 89,01       76,47    
1579 Pirtsmežu Alojas 0 1046 7 39,05 7 39,05       739,05    
1580 Vilku Alojas 0 1054 4 76,07 4 76,07     15,68 476,07    
1581 Vecvietu Salacgrīvas 0 1038 77,06 77,06       77,06    
1582 Jānīšu-Dainas Alojas 0 1056 4 80,07 4 80,07       480,07    
1583 Dzērves Alojas 0 1061 3 96,06 3 96,06     10,62 396,06    
1584 Skūtnes Salacgrīvas 0 1052 1 09,22 1 09,22       109,22    
1585 Skūtnes Alojas 0 1052 6,85 6,85       6,85    
1586 Rismeža Salacgrīvas 0 1051 2 19,00 2 19,00       219,00    
1587 Lielpurvs Salacgrīvas 0 1066 1 25,16 1 25,16     63,56 125,16    
1588 Lielpurvs Alojas 0 1066 7 61,85 7 61,85     22,56 761,85    
1589 Vadmalu Salacgrīvas 0 1050 1 35,07 1 35,07       135,07    
1590 Zaku Alojas 0 1072 1 64,05 55,31   108,74   164,05    
1591 Niedrāju-Pilkas Limbažu 0 1085 5 45,54 5 40,50   5,04   545,54    
1592 Niedrāju-Pilkas Salacgrīvas 0 1085 2 21,51 2 21,51       221,51    
1593 Dāvida Limbažu 0 1109 1 51,04 1 51,04       151,04    
1594 Zobu Limbažu 0 1110 62,81 62,81       62,81    
1595 Zobu Alojas 0 1110 1,25 1,25       1,25    
1596 Brinkmanu Limbažu 0 1123 2 32,06 2 32,06       232,06    
1597 Vecmuižas Limbažu 0 1156 4,82 4,82       4,82    
1598 Vecmuižas Salacgrīvas 0 1156 1 07,24 1 07,24     1,08 107,27    
1599 Rustūžu-Blomes Limbažu 0 1143 2 13,08 2 13,08     0,89 213,08    
1600 Lielais- Rustūžu Limbažu 0 1144 5 72,01 5 72,01       572,01    
1601 Rentes Krimuldas 0 1815 66,01 66,01            
1602 Murkužu Limbažu 0 1814 41,08 41,08            
1603 Karātavu Limbažu 0 1813 1 11,07 1 11,07     2,00      
1604 Bičālu- Zaltes Krimuldas 0 1831 3 19,09 3 19,09            
1605 Grabatiņu Krimuldas 0 1809 3 10,22 3 10,22     0,40      
1606 Loku Limbažu 0 1605 79,00 79,00       0,46    
1607 Peļņu Limbažu 0 1215 1 26,09 1 26,09            
1608 Priežu Limbažu 0 1216 34,01 34,01            
1609 Lielkalne (Augstrozes) Limbažu 0 1177 2 48,02 2 48,02       248,02    
1610 Lielkalne (Augstrozes) Kocēnu 0 1177 3,05 3,05       3,05    
1611 Vanagu Limbažu 0 1176 1 49,05 1 49,05       149,05    
1612 Bisenieku Limbažu 0 1185 3 05,90 3 05,90       302,10    
1613 Bisenieku Pārgaujas 0 1185 0,19 0,19            
1614 Annasmuiža Limbažu 0 2574 4,69 4,69       4,38    
1615 Annasmuiža Pārgaujas 0 2574 2 38,34 2 38,34       0,98    
1616 Rupuču Pārgaujas 0 2575 1 07,04 1 07,04            
1617 Puriņu Limbažu 0 1183 1 27,07 1 27,07       127,07    
1618 Klagatu Limbažu 0 1179 1 44,06 1 44,06     17,41 144,06    
1619 Ruņu Limbažu 0 1181 2 94,08 2 94,08       294,08    
1620 Krūciema Limbažu 0 1182 34,02 34,02       34,02    
1621 Jaunaunu Limbažu 0 1167 56,05 56,05       56,05    
1622 Zvīguru Limbažu 0 1154 1 51,08 1 51,08       151,08    
1623 Paneļu Limbažu 0 1168 54,09 54,09       54,09    
1624 Svētupes Limbažu 0 1145 9 17,10 9 17,10     12,75 917,10    
1625 Dūņezera Limbažu 0 1146 76,04 76,04       76,04    
1626 Igažes Limbažu 0 1159 84,02 84,02       84,02    
1627 Bajāru Limbažu 0 1160 38,02 38,02       38,02    
1628 Draužu Limbažu 0 1166 82,02 82,02       82,02    
1629 Melnezera Limbažu 0 1149 1 52,00 1 52,00       152,00    
1630 Kodu- Kapzemes (Soku) Alojas 0 1045 21 66,80 21 66,80     49,13 2166,04    
1631 Kuivižu (Lapsu) Salacgrīvas 0 1031 69,06 69,06     18,59 69,06    
1632 Zābaku Alojas 0 1067 5 30,04 5 30,04     5,57 530,04    
1633 Vizlas Alojas 0 1118 43,02 43,02       43,02    
1634 Aģes Krimuldas 0 1821 13 62,97 13 62,97     5,57 104,79    
1635 Seku Limbažu 16811 1187 9,34 -20,33   29,67   9,34    
1636 Seku Salacgrīvas 16811 1187 6 27,66 2 27,97 3 99,69   7,00 627,66    
1637 Laugas Limbažu 0 1827 6 39,53 4 70,18 1 29,11 40,24   263,40    
1638 Laugas Krimuldas 0 1827 8 68,51 8 67,62   0,89 0,55 469,80    
1639 Puikules- Tevgāršas Alojas 16840 1114 13 60,74 7 83,64 4 12,00 165,10   1360,74    
1640 Puikules- Tevgāršas Alojas 16840 1114 4 58,05 4 58,05     16,88 458,05    
1641 Vilzēnu Alojas 1116 1116 8 36,50 8 36,50     3,59 836,50    
1642 Toļļu Limbažu 16860 1141 1 59,75 48,85 1 10,90     159,75    
1643 Lielais- Ērgļu Limbažu 16812 1097 5 16,00 2 52,36 2 57,89 5,75   516,00    
1644 Būdas Ķeguma 0 2157 92,08 66,28   25,80   299,76    
1645 Grēperu Lielvārdes 0 2173 1 11,15 86,24 15,31 9,60        
1646 Ozolēnu Ogres 16805 2096 2 96,77 1 77,39 1 19,38          
1647 Čaulu Ogres 0 2197 1 07,03 1 07,03            
1648 Sivēnicas Ogres 0 2256 6 96,99 6 96,99            
1649 Sivēnicas Kokneses 0 2256 12,77 12,77            
1650 Aulaku Ogres 0 2257 2 42,02 2 42,02            
1651 Zļaugu Ogres 16806 2049 4 07,30 3 55,58 51,72   8,16      
1652 Rinkas Siguldas 16672 1888 35,31 25,55 9,76          
1653 Silzemnieku I Garkalnes 16702 1643 1,27 1,27            
1654 Silzemnieku I Ropažu 16702 1643 36,13 36,13            
1655 Puricas Ropažu 16709 1659 34,20 34,20            
1656 Ērmaņa Mālpils 16739 1962 1 00,81 1 00,81            
1657 Ērmaņa Siguldas 16739 1962 42,81 42,81            
1658 Strautnieku Mālpils 16693 1937 40,23 40,23            
1659 Kociņu Mālpils 16691 1935 31,50 31,50            
1660 Pangas Siguldas 16681 1884 34,57 34,57            
1661 Kauču Garkalnes 16638 1630 70,51 70,51       2,71 2,71  
1662 Bez nosaukuma Inčukalna 16651 1867 27,30 27,30            
1663 Smerdokļa II Ķekavas 16764 1721 1 46,77 1 46,77            
1664 Satakas Ogres 16745 1974 0,00 0,00            
1665 Satakas Mālpils 16745 1974 56,07 56,07            
1666 Gausiņu Salaspils 16721 1675 42,71 42,71            
1667 Eipuru Sējas 16604 1610 32,07 32,07            
1668 Slokas- Labais- Kašku Jūrmala 0 1682 6 75,00 4 37,61   237,39   675,00 621,24  
1669 Sīlu Tukuma 10347 655 3 06,81 1 36,51 1 70,30          
1670 Ķemeru- Smārdes tīrelis Jūrmala 10384 806 32,50 32,50       32,50    
1671 Ķemeru- Smārdes tīrelis Jelgavas 10384 806 20 40,48 20 40,48     1,63 2040,48 1919,29  
1672 Ķemeru- Smārdes tīrelis Tukuma 10384 806 55 17,18 53 22,32   194,86 26,24 5517,18 4977,87  
1673 Ķemeru- Smārdes tīrelis Dobeles 10384 806 19,85 19,85       0,14    
1674 Ķemeru- Smārdes tīrelis Babītes 10384 806 17 32,17 13 94,96   337,21   1732,17 1479,65  
1675 Priedes Kandavas 10392 721 84,40 84,40            
1676 Dekšnu Kandavas 10348 659 42,08 42,08            
1677 Pravinu- Plavas Tukuma 10379 718 2 25,08 1 05,74   119,34        
1678 Variebas Kandavas 10393 722 1 77,60 1 77,60            
1679 Variebas Brocēnu 10393 722 0,05 0,05            
1680 Viksles Tukuma 10359 681 2 35,04 2 35,04       56,54    
1681 Vānes (Stulbais Kalves) Kuldīgas 10373 701 46,21 39,04 7,17          
1682 Vānes (Stulbais Kalves) Saldus 10373 701 1 06,91 98,36 8,55   6,10      
1683 Vānes (Stulbais Kalves) Kandavas 10373 701 3 23,00 1 85,05 1 31,98 5,97        
1684 Lestenes- Ēnavas Tukuma 10397 734 12 39,76 6 65,19 1,44 573,13        
1685 Lestenes- Ēnavas Jaunpils 10397 734 11 64,86 10 70,81 94,05   73,61      
1686 Tupinu- Ceplu Jaunjelgavas 0 3693 2 57,45 2 57,45            
1687 Rūces Jaunjelgavas 0 3694 2 80,66 2 80,66     9,98      
1688 Gnevu Pļaviņu 0 3557 3 42,24 3 42,24            
1689 Bokstu Pļaviņu 0 3568 3 34,32 3 34,32            
1690 Raudupītes Jaunjelgavas 0 3692 34,63 34,63            
1691 Paderīšu (Gasparsona) Jaunjelgavas 0 3754 4 67,55 4 67,55       24,60    
1692 Bez nosaukuma Jaunjelgavas 0 3755 47,01 47,01     26,10      
1693 Aklais Jaunjelgavas 0 3757 11 32,30 11 32,30     140,80 1128,56    
1694 Elles- Sēravota (Sūneklis) Jaunjelgavas 0 3762 2 48,75 2 48,75     6,20 0,88    
1695 Tīrais Jaunjelgavas 3765 3765 8 18,51 4 62,24 3 56,27   8,33      
1696 Zipšnu Jaunjelgavas 0 3779 50,21 50,21            
1697 Zipšnu Viesītes 0 3779 1 00,08 1 00,08            
1698 Drāves Neretas 0 3818 1 65,69 1 65,69     84,71      
1699 Mazzalvītes Neretas 0 3819 2 75,59 2 75,59     57,25 167,22    
1700 Ceidānu Neretas 0 3877 12 64,52 12 64,52     65,62      
1701 Rēku Neretas 0 3881 2 97,30 2 97,30            
1702 Mednu Kokneses 0 2323 27,38 27,38            
1703 Mednu Aizkraukles 0 2323 3 00,47 3 00,47            
1704 Nīcas Pļaviņu 3490 3490 33,09 33,09            
1705 Stārnu Pļaviņu 3528 3528 77,01 77,01            
1706 Pešas Auces 11824 779 48,41 48,41            
1707 Rieksta Pļaviņu 0 3529 1 15,69 1 15,69            
1708 Stulvju Viesītes 0 3880 32,03 32,03            
1709 Stulvju Neretas 0 3880 3 77,98 3 77,98            
1710 Garais Kokneses 2275 2275 5 06,71 5 06,71            
1711 Ozoliņu Kokneses 2279 2279 1 60,34 1 60,34            
1712 Vecvanagu (Bundzes) Skrīveru 0 2313 94,56 94,56            
1713 Sprulu Kokneses 2274 2274 2 26,91 2 26,91            
1714 Sodeju Jaunjelgavas 0 3714 1 90,70 1 90,70            
1715 Bebrupes Kokneses 2264 2264 3 56,66 3 56,66            
1716 Sūnas Vecumnieku 0 1003 41,09 41,09            
1717 Salenieku Vecumnieku 0 980 4 42,58 4 42,58     19,19      
1718 Vāveres Vecumnieku 0 997 1 71,68 1 71,68       99,90    
1719 Seržu tīrelis Vecumnieku 0 999 1 01,47 1 01,47     50,66 87,65    
1720 Aklā ezera Vecumnieku 0 1000 1 04,85 1 04,85            
1721 Baložu Vecumnieku 0 1005 8,21 8,21            
1722 Baložu Neretas 0 1005 1 32,46 1 32,46     10,38      
1723 Pūces Jaunjelgavas 0 1010 1 05,03 1 05,03     36,94      
1724 Lielais (Šķības) Ogres 2262 2262 7,31 7,31            
1725 Lielais (Šķības) Kokneses 2262 2262 9 36,60 9 36,60     79,83 494,94    
1726 Ragalu Kokneses 2268 2268 2 20,72 2 20,72            
1727 Aizkraukles (Aklais) Ogres 16821 2261 1,75 1,75     1,78 0,24    
1728 Aizkraukles (Aklais) Kokneses 16821 2261 8 51,81 5 63,95 2 79,00 8,86 4,46 0,03    
1729 Aizkraukles (Aklais) Aizkraukles 16821 2261 17 64,66 12 48,30 5 16,36     1014,21    
1730 Linaitas Jēkabpils 0 3869 2 55,01 2 55,01            
1731 Salu Jēkabpils 0 3909 5 01,04 5 01,04            
1732 Akmenkroga- Sila Jēkabpils 0 4820 12 15,00 12 15,00       1110,33    
1733 Voičuku Jēkabpils 0 3911 1 72,03 1 72,03            
1734 Stašu Jēkabpils 0 4821 1 23,08 1 23,08            
1735 Akaču Jēkabpils 0 3868 1 20,01 1 20,01            
1736 Vārzgunes Jēkabpils 0 3859 43,08 43,08            
1737 Ogu Jēkabpils 0 3860 1 22,08 1 22,08            
1738 Ļevanu (Vagulānu) Jēkabpils 0 3861 2 32,03 2 32,03     5,27 151,25    
1739 Nomanu (Nomavas) Jēkabpils 0 3897 7 77,78 7 77,78       725,44    
1740 Nomanu (Nomavas) Viesītes 0 3897 3 62,23 3 62,23       303,07    
1741 Sūpes Viesītes 0 3896 7 12,04 7 12,04     5,35 620,96    
1742 Bērzu- Melnais Salas 0 3800 3 97,04 3 97,04            
1743 Alinānu Salas 0 3792 5 35,02 5 35,02            
1744 Rožu Salas 0 3798 14 28,03 14 28,03     15,77 994,55    
1745 Vārnavas Viesītes 0 3786 2 56,05 2 56,05            
1746 Mednu (Svērinu) Viesītes 0 3836 6 24,94 6 24,94     12,11 545,37    
1747 Mednu (Svērinu) Salas 0 3836 34,08 34,08     16,00      
1748 Svērnu Viesītes 0 3831 3 49,01 3 49,01     5,14      
1749 Melnais Salas 0 3842 2 17,01 2 17,01       127,91    
1750 Slapjo salu Viesītes 0 3844 1 74,24 1 74,24       146,78    
1751 Slapjo salu Salas 0 3844 15,83 15,83            
1752 Cūku Viesītes 0 3843 5 84,33 5 84,33       549,14    
1753 Cūku Salas 0 3843 2 25,69 2 25,69       158,21    
1754 Spuldzenieku Jēkabpils 0 3850 5 82,08 5 82,08       229,92    
1755 Tutenu Salas 0 3848 80,07 80,07            
1756 Aldaunīcas (Saltais) Jēkabpils 0 3867 1 42,08 1 42,08     12,44 92,18 0,65  
1757 Sūnekļa (Liepu- Sūnākļu) Viesītes 16850 3822 10 92,08 10 47,16 44,92          
1758 Kakīšu Krustpils 0 3592 2 10,01 67,89   142,12        
1759 Rugatnieku Krustpils 0 3595 4 08,04 4 08,04            
1760 Mediļu II Krustpils 0 3605 1 98,05 1 98,05            
1761 Bukšu Krustpils 0 3579 4 48,03 4 31,64   16,39        
1762 Silabebru Krustpils 0 3578 3 60,02 3 60,02       51,97    
1763 Papuļu I Krustpils 0 3577 58,03 58,03            
1764 Bikšu Krustpils 0 3618 2 92,01 1 02,58   189,43        
1765 Lakstinu Krustpils 0 3609 1 93,05 1 93,05            
1766 Tizmežu- Stukuļu Krustpils 0 3602 3 50,07 3 50,07            
1767 Vēveru II Krustpils 0 3638 2 46,08 2 46,08            
1768 Ciganku Krustpils 0 3627 91,09 91,09            
1769 Broku Krustpils 0 3632 1 24,01 1 24,01            
1770 Pertsalas Krustpils 16858 3646 9 63,83 9 20,30 33,13 10,40 30,14      
1771 Pertsalas Līvānu 16858 3646 19,53 19,53            
1772 Jaunās Amerikas Krustpils 0 3647 2 46,03 2 46,03            
1773 Verveļu Aknīstes 0 4812 2 04,86 2 04,86            
1774 Verveļu Viesītes 0 4812 2 31,19 2 31,19            
1775 Plintaukas Aknīstes 0 4816 3 17,07 3 17,07     53,28      
1776 Vilkupes grava Jēkabpils 0 4834 1 21,02 1 21,02            
1777 Vilkupes grava Aknīstes 0 4834 2 39,03 2 39,03            
1778 Asares Aknīstes 0 4835 2 38,01 2 38,01            
1779 Asares-Speilānu Jēkabpils 0 4836 0,98 0,98            
1780 Asares-Speilānu Aknīstes 0 4836 2 93,07 2 93,07            
1781 Jēču Aknīstes 0 4848 1 04,04 1 04,04            
1782 Dzērvju Jēkabpils 0 4841 2 16,06 2 16,06            
1783 Olaju Jēkabpils 0 4825 3 98,09 3 98,09            
1784 Lāčupītes Jēkabpils 0 4822 1 17,09 1 17,09            
1785 Brodu Jēkabpils 0 3808 1 06,40 1 06,40            
1786 Brodu Jēkabpils 0 3808 18,58 18,58            
1787 Lāču Krustpils 0 3591 32,06 32,06            
1788 Teiču Madonas 0 4144 46 78,56 46 78,56     4,36 4119,78 4119,78  
1789 Teiču Krustpils 0 4144 71 88,54 71 88,54     43,57 7089,18 7089,18  
1790 Teiču Varakļānu 0 4144 68 02,93 68 02,93     48,89 6510,21 6510,21  
1791 Lielais Madonas 0 3623 6,33 6,33       6,33    
1792 Lielais Krustpils 0 3623 8 92,68 8 92,68       627,52    
1793 Ašnevēres Jēkabpils 3915 3915 7 08,04 7 08,04            
1794 Simatu (Ūdrusalas) Madonas 0 3572 0,05 0,05            
1795 Simatu (Ūdrusalas) Krustpils 0 3572 5 54,03 5 54,03     24,02      
1796 Dižais III, Kāpu , Lūknas, Kvartāla, Bez nosaukuma Ventspils 10770 6;8;9;1 38 81,65 38 81,65     191,80 3824,25 3824,25  
1797 Dižais III, Kāpu , Lūknas, Kvartāla, Bez nosaukuma Dundagas 10770 6;8;9;1 65,67 65,67       65,66 65,66  
1798 Džūkstenes- Saliņas Tukuma 10402 739 7 30,07 7 30,07     4,29 301,20    
1799 Vēderiņu Kandavas 10385 706 3 74,75 3 74,75            
1800 Zaļais- Raganu purvs Jūrmala 10365 ;698 4 70,89 4 70,89     9,17 470,89 438,89  
1801 Zaļais- Raganu purvs Tukuma 10365 ;698 4,44 4,44       4,44 0,37  
1802 Zaļais- Raganu purvs Engures 10365 ;698 55 62,61 52 99,53 2 63,08     5550,08 5187,96  
1803 Valles purvs Vecumnieku 16854 991 50,61 27,12 23,49          
1804 Gerlaku purvs Daugavpils 14526 4689 3 80,06 1 85,57 1 94,49   1,74      
1819 Burkšu Krāslavas 13655 5588; 5503 1 91,00 1 76,01   14,99        
1820 Stružanu purvs Rēzeknes 16864 4275 46 71,17 17 78,50   2892,67        
1821 Maišeļu - Trestišku Krāslavas 14005 5691; 5712 2 13,03 1 70,93   42,10        
1822 Vaivadu Krāslavas 14194 5766 1 11,64 50,13   61,51        
1823 Govju Līvānu 0 3658 97,00 50,68   46,32        
1824 Klaškinu-Kājiņu Vecumnieku 12002 890; 919 1 48,41 55,61   92,80        

Pielikums sagatavots, balstoties uz projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:") rezultātiem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

3. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Vēsturiskās kūdras ieguves vietas

Nr.p.k. Atradnes nosaukums NR DB NR KF Platība (ha) Zemes īpašnieka tips Administratīvā piederība
1 2 3 4 5 6 7
1 Maitinu   1540 37,08 Valsts Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
2 Kačoru   2462 575,05 Fiziska/Juridiska persona Beverīnas novads, Trikātas pagasts
3 Umulu 11226 456 87,02 Valsts Kuldīgas novads, Padures pagasts
4 Sārnates 10897 67 209,47 Valsts Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
5 Pirtes   1305 13,59 Valsts Naukšēnu novads, Naukšēnu pagasts
6 Tiliku Tecēnu   1293 21,97 Valsts Naukšēnu novads, Konu pagasts
7 Koninu   1470 66,00 Valsts Burtnieku novads, Valmieras pagasts
8 Līgotņu purvs 16818 1456 22,91 Fiziska/Juridiska persona Burtnieku novads, Valmieras pagasts
9 Līgotņu purvs 16818 1456 7,05 Valsts Burtnieku novads, Valmieras pagasts
10 Līgotnu purvs 16818 1456 72,42 Pašvaldība Burtnieku novads, Valmieras pagasts
11 Līgotņu purvs 16818 1456 20,50 Valsts Burtnieku novads, Valmieras pagasts
12 Sedas(Tīrela) purvs 16815 2409 4199,01 Valsts Strenču novads, Jērcēnu pagasts
13 Lesinu   2492 47,90 Fiziska/Juridiska persona Valkas novads, Zvārtavas pagasts
14 Kalna purvs 16841 2902 203,15 Valsts Apes novads, Gaujienas pagasts
15 Lielais kikšu   3020 65,07 Valsts Alūksnes novads, Mālupes pagasts
16 Lielais   2985 69,94 Fiziska/Juridiska persona Alūksnes novads, Zeltiņu pagasts
17 Cepla purvs   3121 69,79 valsts Gulbenes novads, Lejasciema pagasts
18 Skuku-Becas 15475 3302,3304 162,42 Valsts Madonas novads, Dzelzavas pagasts
19 Skuku-Becas 15475 3302,3304 12,59 Valsts Madonas novads, Sarkanu pagasts
20 Stirnas 15586 2792 22,66 Valsts Ērgļu novads, Jumurdas pagasts
21 Puikules-Tērvetgāršas 16840 1114 165,10 Valsts Alojas novads, Brīvzemnieku pagasts
22 Dedzinu purvs   186 55,46 Fiziska/Juridiska persona Talsu novads, Valdgales pagasts
23 Zaku purvs   1074 108,74 Fiziska/Juridiska persona Alojas novads, Alojas pagasts
24 Olutovas(Torkovas)   4019 38,74 Fiziska/Juridiska persona Viļakas novads, Medņevas pagasts
25 Vilku Tīrelis 11992 904 144,14 Fiziska/Juridiska persona Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
26 Lunkiču 12088 1018 100,18 Valsts Bauskas novads, Brunavas pagasts
27 Cāblu leja 12054 978 65,67 Fiziska/Juridiska persona Vecumnieku novads, Bārbeles pagasts
28 Lādzēnu 12004 929 437,05 Fiziska/Juridiska persona Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
29 Lamzenes 11694 916 57,57 Valsts Iecavas novads
30 Briģu tīrelis 12059 960 102,50 Valsts Bauskas novads, Vecsaules pagasts
31 Birznieku-Smādes Leja 12063 961 102,85 Pašvaldība Bauskas novads, Vecsaules pagasts
32 Lielstādatu 12003 925 242,24 Fiziska/Juridiska persona Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
33 Baložu 12066 956 120,25 Fiziska/Juridiska persona Bauskas novads, Vecsaules pagasts
34 Rekšnu 0 2623 178,69 Fiziska/Juridiska persona Priekulu novads, Liepas pagasts
35 Kigulu   2655 52,59 Fiziska/Juridiska persona Pārgaujas novads, Stalbes pagasts
36 Vecsalienas 14943 4741 58,64 Valsts Daugavpils novads, Vecsalienas pagasts
37 Kīrupes   4649 331,58 Valsts Daugavpils novads, Līksnas pagasts
38 Pokšānu 14465 4687 23,46 Fiziska/Juridiska persona Daugavpils novads, Vaboles pagasts, Kalupes pagasts
39 Durbes 11584 375 146,26 Fiziska/Juridiska persona Durbes novads, Durbes pagasts
40 Durbes 11584 375 87,66 Fiziska/Juridiska persona Durbes novads, Durbes pagasts
41 Burkšu 13655 5588 14,19 Fiziska/Juridiska persona Krāslavas novads, Skaistas pagasts
42 Zemdegu(Kociņu) 11916 862 16,65 Valsts Jelgavas novads, Vilces pagasts
43 Drīksnas-Vilku   3615 229,21 Valsts Krustpils novads, Kūku pagasts
44 Garais(Putnu salas)   3611 127,69 Valsts Krustpils novads, Kūku pagasts
45 Bikšu   3618 189,43 Valsts Krustpils novads, Vīpes pagasts
46 Drīksnas-Vilku   3615 389,32 Valsts Krustpils novads, Vīpes pagasts
47 Drīksnas-Vilku   3615 34,41 Valsts Krustpils novads, Kūku pagasts
48 Maišelu-Trestišku 14005 5691,5712 42,10 Fiziska/Juridiska persona Krāslavas novads, Robežnieku pagasts
49 Vaivadu 14194 5766 61,51 Fiziska/Juridiska persona Krāslavas novads, Indras pagasts
50 Tīrlauku 11069 480 117,80 Valsts Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts, Alsungas novads
51 Tīrmales 11052 457 13,92 Valsts Kuldīgas novads, Padures pagasts
52 Polīšu 11095 495 4,01 Fiziska/Juridiska persona Kuldīgas novads, Rumbas pagasts
53 Skrundas 11308 595 180,02 Valsts Skrundas novads, Skrundas pagasts
54 Skrundas 11308 595 47,93 Valsts Skrundas pilsēta
55 Slamstu 11639 440 107,94 Valsts Rucavas novads, Dunikas pagasts
56 Rau 12379 5102 68,79 Valsts Ludzas novads, Briģu pagasts
57 Rau 12379 5102 6,09 Valsts Ludzas novads, Briģu pagasts
58 Sārenes(mazgu)   2284 28,03 Fiziska/Juridiska persona Ķeguma novads, Birzgales pagasts
59 Pētermuižas   3665 554,91 Valsts Līvānu novads , Jersikas pagasts
60 Raganu   3656 70,29 Valsts Līvānu novads, Turku pagasts
61 Govju   3658 46,32 Valsts Līvānu novads, Rožupes pagasts
62 Baideļu   4565 39,12 Fiziska/Juridiska persona Preiļu novads, Vārkavas pagasts, Preiļu novads, Preiļu pagasts
63 Jaunauči I   1513 5,88 Valsts Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
64 Zaļais Raganu purvs 10365 697 263,08 Valsts Engures novads, Smārdes pagasts
65 Mazais Tūirelis 10372 695 163,51 Fiziska/Juridiska persona Engures novads, Smārdes pagasts
66 Ķemeru, Smārdes, Tīreļa purvs 10384 806 181,62 Pašvaldība Tukuma novads, Slampes pagasts, Babītes novads, Salas pagasts
67 Praviņu pļavas 10379 718 119,34 Pašvaldība Tukuma novads, Slampes pagasts
68 Kalēju(Mežkauliņa) 10739 295 9,69 Fiziska/Juridiska persona Talsu novads ,Virbu pagasts
69 Ķirmenieku-Bruziļu 11462 636 50,41 Pašvaldība Saldus novads, Kursīšu pagasts
70 Ķēviešu Lielais 16750 1978 15,65 Valsts Mālpils novads
71 Mēdema purvs 16804 2733 577,97 Fiziska/Juridiska persona Mārupes novads
72 Augstais purvs 16758 1697 39,61 Valsts Ķekavas novads Ķekavas pagasts
73 Cenas tīrelis 16803 1691 2361,62 Valsts Olaines novads, Olaines pagasts
74 Ķemeru, Smārdes, Tīreļa purvs 10384 806 218,13 Pašvaldība Babītes novads, Salas pagasts
75 Cernostjes 16485 4478 98,51 Fiziska/Juridiska persona Rēzeknes novads, Maltas pagasts
76 Zaikavas 16379 4417 16,62 Pašvaldība Rēzeknes novads, Maltas pagasts
77 Ezera(Ciskādu II) 16356 4370 57,77 Valsts Rēzeknes novads, Silmalas pagasts
78 Taudējāņu 16308 4349 16,23 Valsts Rēzeknes novads, Lendžu pagasts
79 Taudējāņu 16308 4349 23,67 Valsts Rēzeknes novads, Lendžu pagasts
80 Ladušu 12309 4365 167,55 Fiziska/Juridiska persona Rēzeknes novads , Griškānu pagasts
81 Ozolmuižas(Bumbišķu) 16273 4360 60,29 Fiziska/Juridiska persona Rēzeknes novads, Ozolmuižas pagasts
82 Eipuru(Pēterupes) 16603 1835 26,12 Fiziska/Juridiska persona Sējas novads, Sējas pagasts
83 Geidas 16813 2504 34,39 Fiziska/Juridiska persona Valkas novads, Plāņu pagasts
84 Naudiševas(Naudaskalna) 16826 4005 37,19 Fiziska/Juridiska persona Balvu novads, Balvu pagasts
85 Saukas purvs 16825 3434 41,63 Valsts Madonas novads, Barkavas pagasts
86 Aizkraukles (Aklais) 16821 2284 8,86 Valsts Kokneses novads, Kokneses pagasts
87 Nidas purvs 11712 446 64,23 Valsts Rucavas novads, Rucavas pagasts
88 Nidas purvs 11712 446 37,35 Valsts Rucavas novads, Rucavas pagasts
89 Lambārtes purvs 12028 951 16,50 Valsts Bauskas novads, Dāviņu pagasts
90 Kņavu (Knovu) purvs 16237 4216 34,59 Valsts Viļānu novads, Viļānu pagasts
91 Siguldas 16823 3057 62,63 Valsts Alūksnes novads, Liepnas pagasts,
92 Siguldas 16823 3057 16,54 Valsts Alūksnes novads Mālupes pagasts
93 Pertsalas purvs 16858 3646 10,40 Fiziska/Juridiska persona Krustpils novads, Atašienes pagasts
94 Unguru (Lielais Unguru) purvs 16807 2660 13,16 Fiziska/Juridiska persona Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts
95 Rāķu-Dzelves 16809 1155 18,87 Fiziska/Juridiska persona Limbažu novads, Brīvzemnieku pagasts
96 Pleces purvs 11517 326 210,01 Fiziska/Juridiska persona Aizputes novads, Lažas pagasts
97 Vānes (Stulbais-Kalves) 10373 488 5,97 Fiziska/Juridiska persona Kandavas pagasts, Vānes pagasts
98 Ploču purvs 11534 355 99,62 Fiziska/Juridiska persona Pāvilostas novads, Ploču purvs
99 Mēdema purvs 16804 2733 215,22 Fiziska/Juridiska persona Olaines novads, Olaines pagasts
100 Borovkas purvs 16827 3645 46,53 Fiziska/Juridiska persona Krustpils novads, Atašienes pagasts
101 Laugas purvs   1827 40,24 Valsts Limbažu novads, Vidrižu pagasts
102 Laugas purvs   1827 0,89 Valsts Krimuldas novads, Lēdurgas pagasts
103 Sārāju pūņu purvs 16834 200 22,85 Fiziska/Juridiska persona Talsu novads, Ārlavas pagasts
104 Baltmuižas purvs 14335 4858 8,10 Valsts Ilūkstes novads, Prodes pagasts
105 Baltmuižas purvs 14335 4858 11,56 Valsts Aknīstes novads, Gārsenes pagasts
106 Olgas purvs 15482 3368 72,80 Valsts Madonas novads, Dzelzavas pagasts
107 Olgas purvs 15482 3368 3,57 Valsts Madonas novads, Indrānu pagasts
108 Zosu purvs 16844 3367 105,85 Valsts Madonas novads, Sarkaņu pagasts
109 Zosu purvs 16844 3367 28,85 Valsts Madonas novads, Dzelzavas pagasts
110 Bērzu purvs 16831 189 1,68 Valsts Talsu novads, Laidzes pagasts
111 Lielais Ērgļu purvs 16812 1097 5,75 Valsts Limbažu novads, Pāles pagasts
112 Palšu purvs 15588 3314 25,85 Valsts Ērgļu novads, Jumurdas pagasts
113 Strēļu-Ēģeru purvs 10367 682,679 16,00 Pašvaldība Tukuma novads, Jaunsātu pagasts
114 Ķirbas Tīreļa purvs 11701 441,442 17,35 Valsts Rucavas novads, Rucavas pagasts
115 Drabiņu purvs 11901 746 63,74 Fiziska/Juridiska persona Jelgavas novads, Līvbērzes pagasts
116 Salenieku purvs 16856 3138 5,15 Fiziska/Juridiska persona Gulbenes novads, Stāmerienas pagasts
117 Bieriņu purvs 16698 1687 114,81 Fiziska/Juridiska persona Mārupes novads
118 Piltenes purvs 16833 114 8,35 Valsts Dundagas novads, Dundagas pagasts
119 Seķu purvs 16811 1187 27,76 Valsts Limbažu novads, Liepupes pagasts
120 Seķu purvs 16811 1187 1,91 Valsts Limbažu novads, Liepupes pagasts
121 Kalnasalas(Berežovkas) purvs 12119 4995 39,31 Valsts Kārsavas novads, Goliševas pagasts
122 Viļānu purvs 16238 4185 95,92 Valsts Viļānu novads, Viļānu pagasts
123 Lielais-2(Zažēnu) purvs 16817 1466 73,65 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
124 Lielais-2(Zažēnu) purvs 16817 1466 234,88 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
125 Lielais-2(Zažēnu) purvs 16817 1466 6,30 Valsts Kocēnu novads, Dikļu pagasts
126 Lielais-2(Zažēnu) purvs 16817 1466 227,06 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
127 Lielais-2(Zažēnu) purvs 16817 1466 11,49 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
128 Lielais-2(Zažēnu) purvs 16817 1466 514,87 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
129 Lielais-2(Zažēnu) purvs 16817 1466 293,85 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
130 Uzkules (Branda) 10766 22 25,16 Valsts Ventspils novads, Popes pagasts
131 Vārves 10788 41 14,95 Fiziska/Juridiska persona Ventspils novads, Vārves pagasts
132 Kliņķu   1364 24,07 Valsts Burtnieku novads, Rencēnu pagasts
133 Sārnates 10897 67 138,06 Valsts Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
134 Vasenieku 10822 39 12,96 Valsts Ventspils novads, Puzes pagasts
135 Lielais lauka 10386 707 14,04 Valsts Kandavas novads, Vānes pagasts
136 Lestenes Ēnavas 10397 734 740 573,13 Fiziska/Juridiska persona Tukuma novads, Irlavas pagasts
137 Slokas   1682 237,39 Valsts Jūrmala
138 Kemeru Smārdes Tīreļa 10384 806 119,08 Fiziska/Juridiska persona Babītes novads, Salas pagasts
139 Kemeru Smārdes 10384 806 13,24 Pašvaldība Tukuma novads, Džūkstes pagasts
140 Kaigu 11905 812 45,65 Fiziska/Juridiska persona Jelgavas novads, Līvbērzes pagasts
141 Upatnieku 11337 547 52,51 Fiziska/Juridiska persona Saldus novads, Jaunlutriņu pagasts
142 Ķimernieku-Dadžu purvs 11461 635 64,49 Pašvaldība Saldus novads, Kursīšu pagasts
143 Robežnieku-Purmaļu 16768 1710 30,97 Fiziska/Juridiska persona Ķekavas novads, Daugmales pagasts
144 Klaškinu-Kājiņu 12002 890 919 92,80 Valsts Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
145 Karkuļu 11216 3695 108,70 Fiziska/Juridiska persona Jaunjelgavas novads, Sērenes pagasts
146 Kaļķenieku   3930 8,21 Pašvaldība Neretas novads, Kāķenieku pagasts
147 Bukšu   3579 16,39 Fiziska/Juridiska persona Krustpils novads, Variešu pagasts
148 Lukstu   3184 25,01 Pašvaldība Gulbenes novads, Tirzas pagasts
149 Būdas   2157 25,80 Fiziska/Juridiska persona Ķeguma novads, Rembates pagasts
150 Zagatu-Skušnovas 16224 4138 342,45 Valsts Rēzeknes novads, Gaigalavas pagasts
151 Grundes   3056 35,84 Valsts Alūksnes novads, Mālupes pagasts
152 Kāmaņu   2826 28,29 Valsts Alūksnes novads, Ziemera pagasts
153 Tīrpurvs   2523 24,39 Valsts Smiltenes novads, Bilskas pagasts
154 Sedas kalna   2389 40,28 Fiziska/Juridiska persona Valkas novads, Valkas pagasts
155 Lejasdambju   1303 59,27 Fiziska/Juridiska persona Naukšēnu novads, Naukšēnu pagasts
156 Rūjas   1285 284,05 Fiziska/Juridiska persona Rūjienas novads, Jeru pagasts
157 Vējiņu   1489 12,06 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
158 Niedrāju Plikas   1085 4,11 Valsts Limbažu novads, Pāles pagasts
159 Elles   2588 89,04 Fiziska/Juridiska persona Pārgaujas novads, Straupes pagasts
160 Torfa II 16711 1661 43,22 Fiziska/Juridiska persona Ropažu novads
161 Skuju tīrelis 11989 894 69,53 Valsts Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
162       97,49 Fiziska/Juridiska persona Jūrmala
163 Lagažu-Sņitiku   4070 443,57 Fiziska/Juridiska persona Rugāju novads, Rugāju pagasts
164       73,91 Fiziska/Juridiska persona Salaspils novads, Salaspils pagasts
165 Zagatu-Skušnovas 16224 4138 21,29 Valsts Rēzeknes novads, Gaigalavas pagasts
166 Zagatu-Skušnovas 16224 4138 60,02 Valsts Rēzeknes novads, Gaigalavas pagasts
167 Sventas 11713 447 32,52 Fiziska/Juridiska persona Rucavas novads, Rucavas pagasts
168 Strūžānu pūrs 16864 4275 2315,21 Fiziska/Juridiska persona Rēzeknes novads, Strūžānu pagasts
169 Strūžānu pūrs 16864 4275 365,13 Fiziska/Juridiska persona Rēzeknes novads, Nautrēnu pagasts
170 Strūžānu pūrs 16864 4275 144,50 Valsts Rēzeknes novads, Strūžānu pagasts
171 Strūžānu pūrs 16864 4275 67,83 Valsts Rēzeknes novads, Strūžānu pagasts
172 Niedrāju Plikas   1085 0,93 Valsts Limbažu novads, Pāles pagasts
173 Tjapku-Jasku 12226 5055 5046 63,70 Valsts Ciblas novads, Līdumnieku pagasts
174 Lielais IV (Mākuļu-Doniņu) 16859 1522 9,84 Fiziska/Juridiska persona Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
175       474,60 Fiziska/Juridiska persona Rūjienas novads, Jeru pagasts
176 Ķeizaru(Pungi) 16814 2344 166,06 Valsts Valkas novads, Valkas pagasts
177 Zilais I 16307 4345 10,13 Valsts Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
178 Zilais I 16307 4345 55,01 Valsts Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
179 Kardes 16742 1963 62,09 Valsts Mālpils novads
180 Grēperu   2173 5,17 Valsts Lielvārdes novads, Lēdmanes pagasts
181 Grēperu   2173 4,43 Valsts Lielvārdes novads, Lēdmanes pagasts
182 Vizbiļu-Valgundes 11904 817 818 23,34 Valsts Jelgavas novads, Valgundes pagasts
183 Palta Tīreļa 11674 402 15,90 Valsts Grobiņas novads, Bārtas pagasts
184 Kakīšu   3592 55,00 Valsts Krustpils novads, Krustpils pagasts
185 Kaigu 11905 812 142,12 Fiziska/Juridiska persona Jelgavas novad, Līvbērzes pagasts
186 Jegorovas   4972 19,97 Valsts Baltinavas novads
187 Ķirbas Tīreļa 11701 441 442 204,99 Valsts Rucavas novads, Rucavas pagasts
188       10,86 Fiziska/Juridiska persona Daugavpils novads, Salas pagasts
189 Sārenes(Mazgu)   2284 56,98 Fiziska/Juridiska persona Dagdas novads, Andrupes pagasts
190 Sārenes(Mazgu)   2284 32,02 Fiziska/Juridiska persona Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts

Pielikums sagatavots, balstoties uz projekta “Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā” rezultāti (biedrība “homo ecos:”) rezultātiem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

4. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Latvijas apstākļos piemērotie kūdrāju rekultivācijas veidi

Apmežošana

Īss apraksts Ja kūdras lauki ir izstrādāti līdz zemā purva tipa kūdras slānim vai pat purva pamatnei, tajos ir iespējams turpināt saimniecisko darbību, ieaudzējot mežu.

Meža zeme – mežkopība

Mežs – ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības.

Ir noteikts cirtmets pēc vecuma vai caurmēra.

Minimālais ieaugušo koku skaits: priede – 3000; ozols, osis, vīksna, goba, kļava, dižskābardis un skābardis – 1500; parējās sugas – 2000 koki uz hektāru.

Koku sugas un ģintis: parastā priede Pinus sylvestris, parastā egle Picea abies, kārpainais bērzs Betula pendula, pūkainais bērzs Betula pubescens, parastā apse Populus tremula, melnalksnis Alnus glutinosa, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais ozols Quercus robur, parastā liepa Tilia cordata, parastā kļava Acer platanoides, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis, baltalksnis Alnus incana, parastais skābardis Carpinus betulus, Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica, saldais ķirsis Cerasus avium, vītoli Salix spp., parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, lapegļu sugas un to hibrīdi Larix spp., citas apšu un papeļu sugas un to hibrīdi Populus spp., sarkanais ozols Quercus rubra; alkšņu hibrīdi Alnus spp.

Īscirtmeta atvasājiem piemērotās koku sugas var audzēt gan lauksaimniecības, gan meža zemē. Mežaudzes ierīkošanai jāizvēlas meža apstākļiem piemērots stādmateriāls, jo ne visi kokaugu stādījumos izmantojamie kloni ir piemēroti stādīšanai mežā.

Meža un plantāciju meža ieaudzēšana Meža likuma izpratnē ir "pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs".

Plantāciju meži – ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes. Nav noteikts cirtmets. Minimālais ieaugušo koku skaits: priede –1000, egle, ozols, osis, vīksna, goba, kļava, dižskābardis un skābardis – 500 koki, parējās sugas – 800 koki uz hektāru.

Lauksaimniecības zeme – augkopība

Kokaugu stādījumi – ilggadīgi stādījumi (izņemot dekoratīvos kokaugus, augļu dārzus un stādaudzētavas), kuri īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā ierīkoti lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Īscirtmeta atvasāji ir kokaugu ilggadīgie stādījumi, kas ir viens no augkopības veidiem.

Īscirtmeta atvasāju sugas vai ģintis (iekavās – kultūraugu un zemes izmantošanas kodi): apses Populus spp. (644); kārkli Salix spp. (645); baltalksnis Alnus incana (646).

Latvijā kā lauksaimniecības kultūras ar aprites ciklu līdz 15 gadiem var audzēt kokaugu ilggadīgos stādījumus. Ja īscirtmeta atvasājus apsaimnieko piecu gadu aprites ciklā un tie ierīkoti nemeliorētās platībās, tad stādījumu var pieteikt vienotā platību maksājuma saņemšanai.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība. (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods 0201). Zemes lietošanas veids – mežs.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība", Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 101).

Nosacījumi, pie kuriem scenārijs ir iespējams Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: nav būtiski

Palikušā kūdras slāņa biezums: atkarībā no izvēlētās koku sugas (kūdras slānis, kas biezāks par 0,3m, piemērots parastās priedes, bērzu, melnalkšņu, vītolu, apšu audzēšanai)

Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: > 4 (ja pH ir zemāks, jāveic kaļķošana; devu izvēlas atkarībā no mērķa koku sugas)

Kūdras sadalīšanās pakāpe: nav būtiski

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:  0,35 m un zemāk

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: līdz 3–5 diennaktis ārpus veģetācijas sezonas; 1–3 diennaktis veģetācijas sezonas laikā

Celmainība: nebūtiski, kamēr neietekmē tehnikas pārvietošanos un agrotehniskās kopšanas darbu mašinizāciju.

Galvenais kritērijs sekmīgai apmežošanai ir atlikušā kūdras slāņa augsnes pH, nodrošinājums ar mikro- un makroelementiem un aerācija, t. i., neuzkrājas stāvošs ūdens un ir iespējama koku sakņu elpošana.

Meža audzēšanai kā saimnieciskās darbības veidam, lai iegūtu kokmateriālus, ir nozīmīga arī augsnes nestspēja, ko ietekmē kūdras slāņa biezums un mitrums. Augsnes nestspēja ir saistīta ar iespējamo mežizstrādes laiku un darbiem piemēroto tehnikas vienību izvēli.

Veicamo darbu plānošana un sagatavošana Dokumentu un lietderības izvērtējums

Plānojot apmežošanas kā kūdras ieguves ietekmētas teritorijas rekultivāciju, jāizvērtē vairāki aspekti un paredzētās darbības atbilstība normatīvajiem aktiem. Pirms lēmuma pieņemšanas par mežaudzes ieaudzēšanas iespējamību un veidu (dabisku ieaudzēšanu vai stādīšanu) un statusu (mežs vai plantāciju mežs) jāņem vērā:

• izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;

• jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve;

• ja nepieciešams, veic rekultivācijas meta izstrādi un saskaņošanu;

• ja rekultivācijas pasākumu ir paredzēts īstenot sen pamestā kūdras ieguves vietā, ir jāizvērtē, vai atbilstoši spēkā esošajiem ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi vai ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējuma procedūru (ietekmes uz vidi vērtējumu apmežošanai jāveic, ja teritorijas platība pārsniedz 50 ha);

• jāizvērtē, vai atbilstoši melioratīvo būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem meliorācijas sistēmu darbības atjaunošanai nav nepieciešams izstrādāt meliorācijas sistēmu būvniecības vai meliorācijas sistēmu renovācijas projektu;

• jāizvērtē nepieciešamie nosacījumi un apstākļi novadošās meliorācijas sistēmas darbības atjaunošanai (statuss, aprobežojumi, piederība u. c.).

Pirms lēmuma pieņemšanas par apmežošanas kā piemērotākā rekultivācijas veida izvēli kūdras ieguves vietā, kur izstrāde jau sen vairs nenotiek, jau plānošanas stadijā noteikti būtu jāiesaista sertificēti sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperti, izvērtējot šādus aspektus:

• plantāciju mežu ierīkošanas lietderība teritorijās, kur ir sastopamas mežam raksturīgas aizsargājamas sugas un sākas dabiski apmežošanās procesi;

• apmežošanas lietderība un paredzamā ietekme, ja tiek konstatēts, ka teritorija tiecas kļūt par vērtīgu purva biotopu un ir sākušies purva pašatjaunošanās procesi;

• meža pašatjaunošanās, veidojoties kādam no purvaiņu meža tipiem (tādā gadījumā meža koku skaits jāpapildina, neveicot augsnes sagatavošanas un ielabošanas darbus).

Tehniskie darbi

Kur nepieciešams jāatjauno kartu grāvju sistēma, jānodrošina kontūrgrāvju funkcionēšana visā kokaudzes augšanas gaitā. Meliorācijas sistēmas izveides un uzturēšanas turpmākie darbi jāplāno tā, lai visā kokaudzes augšanas gaitā nepastāvētu risks tās ilgstošai applūšanai.

Pēc frēzkūdras ieguves virsmas sagatavošanas darbi nav jāveic. Platībās, kur kūdras ieguve pārtraukta, sasniedzot celmu slāni, jānovāc celmi daļā platības – veidojot koridorus, ja tas būs nepieciešams, lai pārvietotos tehnika. Celmu novākšana visā platībā nepieciešama, ja jāveic mēslošanas līdzekļu iestrāde augsnes virskārtā un tam traucē atstātais celmu slānis.

Augstā un pārejas purva augsnēm ļoti raksturīgs kālija un fosfora trūkums. Koku agrīnā vecumā barības vielu trūkums izpaužas augstā purva augsnēs, kur meža ieaudzēšana bez papildus barības vielu ieneses lielākoties ir problemātiska, bet pārejas un zemā purva augsnēs barības vielu trūkums parasti izpaužas vidēja vecuma audzēs. Ja pēc kūdras izstrādes platībā neveidojas dabisks aizzēlums un dabiskās apmežošanās procesi, ir jāveic augsnes ielabošana.

Augsnes ielabošanai, lai paaugstinātu kūdras pH un ienestu papildus augu barošanas elementus, izmantojami koksnes pelni (3–6 t uz ha), jo tiem ir gan kaļķošanas materiāla īpašības, gan tie satur visas kokaugu augšanai nepieciešamās barības vielas, kas var trūkt kūdras atradnē pēc kūdras ieguves pārtraukšanas. Lai izvairītos no tāda materiāla izmantošanas, kas satur kaitīgas vielas, jāveic pelnu ķīmiskās analīzes vai jāiegādājas pelni no Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē reģistrēto koksnes pelnu ražotāju sarakstā iekļauta ražotāja.

Izstrādātajās kūdras ieguves vietās ir piemēroti apstākļi koku sugām ar lielu ekoloģisko toleranci, piemēram, bērziem Betula spp.

Tie ne tikai labi ieaugas stādījumos, bet arī dabiski spēj veiksmīgi kolonizēt šādas platības (Fay, Lavoie 2009). Gan kārpainais, gan pūkainais bērzs ir nozīmīgas sugas izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošanā, jo ātri kolonizē rekultivējamās platības un var būt vērtīgi koksnes ieguvei, citu koku pasargāšanai no sala un salnu bojājumiem, stādot ēncietīgas koku sugas zem bērzu audzes vainagu klāja un mistrojumā ar skuju kokiem tie var palielināt bioloģisko daudzveidību (Renou, Farrell 2004; Hytönen, Aro 2012).

Dažos literatūras avotos (piemēram, Renou-Wilson et al. 2008) uzteikta melnalkšņa spēja sasniegt lielu produktivitāti arī skābās kūdras augsnēs, ja nodrošināta aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem. Svarīgi ievērot, ka melnalkšņi labi pacieš periodisku applūšanu, bet tikai tad, ja ūdens nav stāvošs (Renou-Wilson et al. 2008; Hytönen, Saarsalmi 2009). Arī baltalksni nereti vērtē kā piemērotu pioniersugu izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošanai (Renou-Wilson et al. 2008). Kārkliem un papelēm ļoti svarīgs ir augsnes pH – šīm koku sugām nepieciešama augsnes sagatavošana, mēslošana un kaļķošana (Hytönen 1995, Hytönen, Aro 2012).

Tomēr vislabāk tādās platībās jūtas sākotnēji lēnāk augošā parastā priede. Tā aug apmierinoši un labi, ja gruntsūdens līmenis ir zemāks par 0,3m (Mangalis 2004). Līdz ar to ieteicamais gruntsūdens līmenis apmežošanas gadījumā ir ne augstāks par 0,35 metriem. Ja atlikušais kūdras biezums ir 0,10–0,30 m un ir iespējams nodrošināt gruntsūdens līmeni zemāku par 1 m, labi aug arī egle, lapegle, bērzs un apse (Mangalis 2004).

Virsmas sagatavošana, meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana Ja lauka virsma nav līdzena, tā jālīdzina.

Senāk izstrādātās, ilgstoši pamestās kūdras ieguves vietās pirms koku stādīšanas jāveic teritorijas attīrīšana tikai no izveidojušās potenciāli konkurējošās veģetācijas. Ilgstoši neizmantotos kūdras laukos varētu būt veicami arī tādi darbi kā lauka attīrīšana no vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana, bērtņu joslas līdzināšana.

Ja ierīko jaunu meliorācijas sistēmu, drenu sistēmu, vaļējus grāvjus vai rekonstruē esošās meliorācijas sistēmas, tad nevajag likvidēt tehnoloģiskos ceļus – tie noderēs stādījumu apsaimniekošanas darbu tehnikas pārvietošanās vajadzībām.

Zemes virskārtas aparšana, celmu, siekstu lasīšana un novešana un platības šķīvošana jāveic tikai tad, ja plānota mēslošanas un kaļķošanas materiāla iestrāde augsnē.

Platības sagatavošana koku stādīšanai Pēc augsnes ielabošanas darbiem (iepriekšējās sadaļās aprakstīts, kad un kā tie veicami) platības marķē, iezīmējot plānoto koku rindu izvietojumu. Koku rindu izvietojumu plāno atkarībā no stādāmo koku skaita un kokaudzes kopšanas un uzturēšanas darbos izmantojamās tehnikas pārvietošanās iespējām un darba agregātu platuma. Atstatumu starp rindām izvēlas tādu, lai būtu ērti veikt atēnošanas darbus nākamajos četros gados pēc stādījuma ierīkošanas. Atstatumu starp kokiem rindā aprēķina, dalot nepieciešamo koku skaitu (atkarībā no koku sugas) ar rindu skaitu un aprēķinot koku attālumu rindā tā, lai vienmērīgi izvietotu stādāmos kokus. Kokus rindās stāda ne tuvāk kā 1,5 m citu pie cita.
Mēslošana – kokiem nepieciešamo barības vielu ienese Augsnes ielabošanu izstrādātās kūdras ieguves vietās var veikt, izmantojot komunālās saimniecības vai enerģijas ražošanas blakusproduktus – notekūdeņu dūņas vai koksnes pelnus, digestātu, kā arī minerālmēslojumu. Augsni kaļķo, ja izvēlētajam mēslošanas līdzeklim nepiemīt augsnes skābumu samazinošas īpašības vai rekultivējamā lauka kūdras slānim, kurā paredzēts ierīkot stādījumus, raksturīga skāba vide (pH < 3,0). Koksnes pelnu izmantošana augsnes ielabošanā izstrādātos kūdras ieguves laukos spēj efektīvi uzlabot koku augšanu, un mēslojuma efekts var ilgt līdz pat 50 gadiem (Houtari et al. 2011). Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" izmēģinājuma stādījumos notekūdeņu dūņu pamatmēslojums nodrošina sekmīgu koku augšanu vēl 13 gadus pēc pamatmēslojuma ieneses, kamēr līdzīgas fosfora pamatmēslojuma devas ienese ar minerālmēsliem audzes attīstību stimulēja tikai piecus gadus pēc mēslojuma izmantošanas (Bebre, Lazdiņa 2017). Pēc trīs gadiem ierīkotajos koksnes pelnu mēslošanas izmēģinājumos mēslotie koki bija vitāli, kamēr kontroles stādījumā (bez pelnu iestrādes augsnē) stādītajiem kokiem bija vērojamas barības vielu trūkuma pazīmes.
Koku stādīšana un kopšana Koku stādīšanu veic ar rokas darba instrumentiem vai mehanizēti. Stādīšanas paņēmiens atkarīgs no iegādātā stādmateriāla veida. Ietvarstādu stādīšanai var izmantot stādāmos stobrus, bet stādu ar uzlaboto sakņu sistēmu stādīšana iespējama tikai ar lāpstu vai stādāmo šķēpu.

Ja kūdras laukā pirms stādījuma ierīkošanas veikta augsnes ielabošana un augsnes apstrāde, tad maza izmēra kailsakņu stādus iespējams stādīt ne tikai ar lāpstu, bet arī ar stādu pārskolojamām mašīnām, darbus daļēji mehanizējot.

Stādīšanas laikā stādi jāuzglabā ēnā. Stādot jāraugās, lai virs sakņu kakla un substrāta būtu vismaz 2–3 cm biezs kūdras slānis. Ievietojot stādu saknes bedrē, tās jānovieto vertikāli, nedrīkst atstāt virs augsnes sakņu galotnes. Ja saknes ir ļoti garas, tās drīkst īsināt nocērtot, veidojot 20–15 cm garu sakņu kamolu. Nedrīkst īsināt saknes, tās noraujot – tā tiek bojāta sakne visā garumā. Tāpat garās saknes nedrīkst aptīt citu ap citu – tā kokam tiek radīts papildus stress, un nākotnē veidojas nestabila, koka vainagu pabarot nespējīga, vārga, vienkopus izvietota sakņu sistēma.

Augsnes ielabošana veicina ne tikai koku, bet arī nezāļu augšanu, tāpēc jārēķinās ar to, ka drīz pēc papildus augu barošanās elementu ieneses būs jāveic stādījumu atēnošana jeb agrotehniskā kopšana, lakstaugu izpļaušana, ja aizzēlums kavēs jauno koku attīstību. Ierīkotajiem koku stādījumiem agrotehniskā kopšana jāparedz vairākus gadus pēc kārtas. Atēnošanu var veikt mašinizēti, ja tas ieplānots, jau stādījuma ierīkošanas laikā izvēloties agregāta pārvietošanai nepieciešamo attālumu starp koku rindām.

Pirmajos piecos gados pēc iestādīšanas jāveic koku aizsardzība pret pārnadžu postījumiem, apstrādājot koku galotnes ar repelentiem Cervacol vai Triko, vai ar mehāniskiem aizsardzības līdzekļiem – caurulēm. Lielākās stādījumu platībās ir ekonomiski izdevīgāk veikt iežogošanu nekā katra koka individuālu aizsardzību.

Platība regulāri jāapseko, uzraugot, vai grāvjos nav iemitinājušies bebri, lai tie neveido aizsprostus un nepaceļ ūdens līmeni, radot pārmitrus apstākļus.

Klimata pārmaiņu mazināšana Apmežojot izstrādātu kūdras lauku, samazinās SEG emisijas (Wilson et al. 2009). Apmežojot teritorijas, kur pabeigta kūdras ieguve, kūdras slāņa mineralizēšanās notiek lēnāk nekā, ja tos izmanto lauksaimniecībā, vai vispār nenotiek. Tāpēc, vērtējot kūdrāju tālākas apsaimniekošanas ietekmi uz klimatu, vietās, kur tas iespējams, ieteicama to izmantošana mežsaimniecībā (Strack (ed.) 2008).

Pēc sekmīgas apmežošanas augsnes ielabošanas pasākumus (mēslošana, kaļķošana, augsnes apstrāde) atkārto pēc vairākiem gadu desmitiem (pēc kopšanas un atjaunošanas cirtēm). Tas samazina augsnes temperatūru un mikrobiālo aktivitāti, tādējādi palēninot kūdras mineralizācijas ātrumu un samazinot CO2 un N2O emisijas (Mäkiranta et al. 2007).

Koku biomasa, zemsedze, zemsega un nedzīvā koksne kūdreņos (mežaudzēs uz hidrotehniski meliorētām organiskām augsnēm) kompensē CO2 emisijas, kas rodas, mineralizējoties augstā un pārejas purva kūdras augsnei, tomēr auglīgās zemā purva kūdras augsnēs SEG emisijas arī pēc apmežošanas var pārsniegt CO2 piesaisti (Mäkiranta et al. 2007). Biomasā uzkrātais oglekļa daudzums ir tieši proporcionāls augšanas koku gaitai – jo straujāks biomasas pieaugumus, jo vairāk oglekļa uzkrāj mežaudze (IPCC 2006), tāpēc nepieciešams īstenot pasākumus, kas nodrošina produktīvas mežaudzes veidošanos, jo neproduktīva audze izstrādātā kūdras ieguves vietā nepalīdzēs mazināt klimata izmaiņu negatīvo ietekmi uz vidi.

Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Sekmīga rekultivācija

Apmežošanas process norit veiksmīgi, ja izpildīti sekojoši nosacījumi un novērojamas šādas pazīmes:

- teritorijā īstenotas derīgo izrakteņu projektā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi kūdras ieguves vietas rekultivācijai;

- rekultivējamā teritorijā ir izveidota un funkcionē projektētā meža meliorācijas sistēma;

- grāvju sistēma darbojas, un nosusinātais, labi aerētais augsnes slānis ir vismaz 0,35 m biezs;

- pēc gada ieaugušo koku skaits atbilst plānotajam, koku izvietojums ir vienmērīgs visā platībā;

- nākamajos divos gados pēc mežaudzes ierīkošanas izkritušo koku skaits nepārsniedz 10% gadā;

- stādītajiem kokiem dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms būtiski neietekmē audzes saglabāšanos;

- kokaudzē veidojas zemsedze, nezāļu sugas nomaina mežaudzēm raksturīgas sugas, vienlaikus notiek dabiskās apmežošanās process, un stādīto koku skaitu papildina dabiski ieaugušie.

Nesekmīga rekultivācija

Nedarbojas vai nepilnīgi darbojas meliorācijas sistēma (tostarp bebru darbības dēļ), tādēļ augsnes virskārta ir ilgstoši piesātināta ar ūdeni, lielu daļu platības aizņem mitras ieplakas, kas ilgstoši neizžūst. Par to liecina stāvošs, dažkārt ar aļģēm aizaudzis ūdens grāvjos.

Koki ir nīkulīgi, ar dzeltējošām skujām vai lapām, atmirst koku galotnes. Zemsedze nav izveidojusies vai tā ir vāji izteikta, veģetācija ir skraja, nesaslēgta.

Ekosistēmu pakalpojumi Meži ir bioloģiski daudzveidīgas ekosistēmas, kas nodrošina dzīvotni daudziem augiem, dzīvniekiem un mikroorganismiem. Turklāt meži sniedz dažādus ieguvumus cilvēkiem – klimata regulēšana, ūdens apgāde, koksnes nodrošinājums, enerģijas resursi, tīrs gaiss, erozijas kontrole un citi pakalpojumi.

Mežu teritoriju lielākais ekosistēmu pakalpojumu pienesums ir spēja nodrošināt augstus regulācijas pakalpojumus.

Vienlaikus mežu teritorijas nodrošina augstvērtīgus un daudzveidīgus kultūras pakalpojumus – piemēram, putnu vērošanu, fiziskās un pasīvās atpūtas iespējas, estētisku baudījumu, izglītojošās aktivitātes u.c.

Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras ieguvējs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide un uzturēšana, meža stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Paredzamie ekonomiskie ieguvumi un izmaksu pozīcijas Apmežošana kā rekultivācijas veids sākotnēji prasa finansiālu ieguldījumu stādu vai sēklu iegādei, bet vēlāk jāveic koku atēnošanu, retināšana, jaunaudzes kopšana.

Ja pēc kūdras ieguves pārtraukšanas atlikušais kūdras slānis ir ar zemu pH, jāveic augsnes kaļķošana. Tam ir piemēroti koksnes pelni, jo tie satur augu augšanai nepieciešamos mikro- un makroelementus, kuri parasti atradnēs pēc kūdras ieguves pabeigšanas ir nepietiekamā daudzumā.

Apmežošanai izmantotā stādmateriāla izmaksas iespējams samazināt, izvēloties ierīkot plantāciju mežu vai veicinot dabisko apmežošanos.

Ierīkojot plantāciju mežu, minimālais stādāmo koku skaits ir mazāks nekā tas nepieciešams, ieaudzējot mežu: priedei jāstāda par 2000, eglei, bērziem, alkšņiem par 1200 kokiem mazāk uz vienu hektāru. Izvēloties ierīkot plantāciju mežu, kam nav cirtmeta, ir iespējams mazināt riskus, ka koki pirms sasniedz cirtmetu var tikt pakļauti dažādiem riskiem (vējgāzes, ugunsgrēki, kaitēkļu savairošanās), kā arī ātrāk atgūt ieguldītos finansiālos līdzekļus, veidojot īsākus aprites ciklus, nekā to nosaka meža cirtmets.

Dabisko apmežošanos veicina, ielabojot un uzirdinot augsni, piemēram, panākot atjaunošanos ar kārpaino vai pūkaino bērzu vai priedi no blakus esošo mežaudžu vēja un dzīvnieku atnestām sēklām. Izvēloties dabiskās apmežošanas scenāriju, tik un tā būs jāveic pārējie iepriekš minētie kokaudzes kopšanas pasākumi. Ja galvenais saimnieciskais mērķis ir kokmateriālu ieguve, tad jārēķinās ar par 5 līdz 20 % zemāku stumbra kvalitāti un produktivitāti, nekā tas būtu panākams, izvēloties selekcionētu reproduktīvo materiālu.

Papildus izmaksas rada nepieciešamība mēslot augsni ne tikai pirms, bet arī pēc koku ieaudzēšanas. Papildus barības vielu ienešanu audzē veic pēc kopšanas cirtēm. Audzes augšanas laikā meliorācijas sistēma ir jāuztur. Ilgstoši pamestās teritorijās pirms kokaudzes ieaudzēšanas jāveic meliorācijas sistēmas atjaunošana.

Kokaudzes attīstības gaitā iegūstami kā koksnes, tā nekoksnes produkti:

• pēc koku stādīšanas vai dabiskās atjaunošanās veidojas zemsedze, tajā augošas sugas ir nektāra un putekšņu avots apputeksnētāju sugām visā veģetācijas sezonas garumā;

• kokaudzes retināšanā un atēnošanā var iegūt biomasu lapotā vai bezlapotā stāvoklī – to var izmantot kā enerģijas, farmācijas, kosmētikas produktu, uztura papildinātāju ražošanas izejvielu;

• ir iespēja veidot medību saimniecības un organizēt cita veida rekreāciju.

Veicot apmežošanu, jāapzinās ar to saistītie riski un tas, ka izstrādās kūdras ieguves vietās esošajos augšanas apstākļos neveidosies I bonitātes audzes. Augot skarbākos apstākļos, pieaug tādu koku īpatsvars, kam raksturīga dažādu traucējumu izraisītas stumbra vainas – līkumainība, bultgalotnes, dobumi. Ja kokiem jāaug apstākļos ar augstu gruntsūdens līmeni, tiem veidojas sekla sakņu sistēma, kas pastiprina vējgāžu risku, noslieci uz saslimšanām ar trupēm, vājāka pretošanās dažādiem patogēniem.

Iespējamie rekultivācijas darbi Iespējamās izmaksas
Darbības Mērvienība euro
Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000
Celmu, siekstu novākšana ha 100-150
Rekultivējamās teritorijas aparšana ha 50-100
Rekultivējamās teritorijas kultivēšana ha 50
Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70
Rekultivējamās teritorijas ecēšana ha 50
Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50
Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500
Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700
Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500
Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500
Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50
Kaļķojamā materiāla iegāde t 40-120
Kaļķošana ha 30-60
Minerālmēslu iegāde ha 300-400
Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50
Organisko mēslu izkliedēšana ha 60
Pelnu izkliedēšana ha 70
Melnalkšņu stādu iegāde 1000 gb 175-240
Priežu stādu iegāde 1000 gb 200-250
Bērzu stādu iegāde 1000 gb 175-240
Papeļu stādu iegāde 1000 gb 440
Koku stādīšana ha 120
Līdzšinējā pieredze Latvijā un citās valstīs Plaši meža ieaudzēšanas pētījumi Latvijā veikti Sedas purvā un Cenas tīrelī, pirms aptuveni 50 gadiem stādot dažādas koku sugas, tajā skaitā bērzu, priedi, egli, apsi, lapegli uz seklām un dziļām kūdras augsnēm. Lielākā daļa no šīm izmēģinājumu platībām ir saglabājušās. Sedas purvā dažādu sugu kultūras ierīkotas 1964. gadā. Trīsdesmit gadu vecumā novērtēta to augšana (Mangalis 2004).

Parastās priedes stādījumiem Sedas purva izstrādātajos kūdras laukos ir I bonitāte, krāja – 144 m³/ha. Kūdras kārtas biezums nav nelabvēlīgi ietekmējis tās augšanu. Parastās egles kultūrām, kas iestādītas vietās ar 30–35 cm biezu kūdras kārtu – 1a–II bonitāte. Egles krāja ir par 6% mazāka nekā priedei, un tās ļoti cieš pavasara salnās. Sakņu sistēma ir sekla, pastāv vējgāzes draudi. Bērzs veido produktīvas un noturīgas mežaudzes ar krāju 195 m³/ha. Eiropas lapegle aug slikti, it sevišķi vietās ar kūdras biezumu virs 25 centimetriem. No pētījumu atziņām un praktiskās pieredzes izriet, ka vietās, kur kūdra iegūta ar frēzkūdras metodi, purvu apmežošanai vispiemērotākās sugas ir parastā priede un bērzi (Mangalis 2004).

Pētījumi par kūdrāju apmežošanas ietekmi uz klimata pārmaiņām Latvijā pirms LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" uzsākšanas nebija veikti. Arī citur pasaulē trūkst ilglaicīgu pētījumu par meža ieaudzēšanas ietekmi uz SEG emisijām. Plašākie pētījumi par kūdrāju apsaimniekošanu, tostarp ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanas iespējām, ir Somijā (Hytönen 1995; Hytönen, Kaunisto 1999; Aro, 2000; Mäkiranta et al. 2007; Hytönen, Saarsalmi 2009; Huotari et al. 2011, 2008; Jylhä et al. 2015) un Īrijā (Renou et al. 2007; Renou-Wilson et al. 2008, 2010; Wilson et al. 2009; Bord na Móna 2011; Renou-Wilson 2011).

Pētījumi par minerālmēslu un koksnes pelnu ietekmi uz dabisko atjaunošanos izstrādātās kūdras ieguves vietās Latvijā ir veikti tikai pēdējos gados (Bebre, Lazdiņa 2014). Ar koksnes pelniem 2008. gadā mēslotos parauglaukumos novērota bērzu, priežu, egļu un apšu dabiskā atjaunošanās, bet ar minerālmēsliem mēslotajos parauglaukumos neieaug bāziskām augsnēm raksturīgas koku sugas, piemēram, apse (Bebre, Lazdiņa 2014). Līdzīgi rezultāti iegūti, īstenojot LIFE REstore apmežošanas eksperimentu – koksnes pelnu mēslojuma ietekmē veidojas veģetācijas un uzsākas dabiskās apmežošanās procesi (Neimane et al. 2019).

2005. gadā uzsākti pētījumi par sadzīves notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējām izstrādāto kūdrāju rekultivācijā Latvijā. Medema purvā izstrādāta kūdras ieguves vieta rekultivēta, mēslojot ar notekūdeņu dūņām (10 t sausnas uz hektāru), izmantojot koksnes pelnus un minerālmēslus), stādot, bērzu, priedi un melnalksni, kā arī veicinot dabisko atjaunošanos ar bērzu (Lazdina et al. 2006). Izvērtējot stādījumā deviņu gadu laikā iegūtos rezultātus secināts, ka:

- mēslojot ar organisko mēslojumu – notekūdeņu dūņām, audzes sasniedz būtiski lielāku produktivitāti, nekā izmantojot minerālmēslus vai koksnes pelnus;

- notekūdeņu dūņām ir būtiski ilgstošāka ietekme nekā minerālmēsliem un tie veicina arī blīvas, daudzveidīgas zemsedzes veidošanos;

- piemērotākā koku suga izstrādātu kūdrāju mākslīgai apmežošanai Latvijā ir priede, jo tā sasniedza vislielāko krāju ar notekūdeņu dūņām mēslotajās platībās;

- dabiskās apmežošanas nodrošināšanai perspektīvākās koku sugas ir bērzi (Bebre et al. 2015).

Literatūra Aro L. 2000. Afforestation of cutaway peatlands in Finland. In: Proceedings from the 1st International Seminar. Presented at the Re-use of peat production areas. EU’s Northern Periphery Programme project: Re-use of peatland areas. Oulu, Finland, 43–45.

Bebre I., Lazdiņa D. 2014. Afforestation trials on a cut-away peatland. Presented at the 14th International Peat Technology Symposium, Riga.

Bebre I., Lazdiņa D., Čereļonoka K., Brumelis G. 2015. Afforestation trials on a cutaway peatland. In: Stupak I., Nielsen T. F., Högbom L., Clarke N., Finér L. (eds.) Book of Abstracts – Managing Forests to Promote Environmental Services. Department of Geosciences and Natural Resource Management, University of Copenhagen, Frederiksberg, p. 54.

Bord na Móna 2011. Strategic Framework for Future Use of Cutaway Bogs. Dublin.

Fay E., Lavoie C. 2009. The impact of birch seedlings on evapotranspiration from a mined peatland: an experimental study in southern Quebec, Canada. Mires and Peat 5: 1–7.

Huotari N., Tillman-Sutela E., Kauppi A., Kubin E. 2007. Fertilization ensures rapid formation of ground vegetation on cut-away peatlands. Canadian Journal of Forest Research 37: 874–883.

Huotari N., Tillman-Sutela E., Kubin E. 2011. Ground vegetation has a major role in element dynamics in an ash-fertilized cut-away peatland. Forest Ecology and Management 261: 2081–2088.

Huotari N., Tillman-Sutela E., Pasanen J., Kubin E. 2008. Ash-fertilization improves germination and early establishment of birch (Betula pubescens Ehrh.) seedlings on a cut-away peatland. Canadian Journal of Forest Research 255: 2870–2875.

Hytönen J. 1995. Effect of fertilizer treatment on the biomass production and nutrient uptake of short-rotation willow on cut-away peatlnads. Silva Fennica 29: 21–40.

Hytönen J., Aro L. 2012. Biomass and nutrition of naturally regenerated and coppiced birch on cutaway peatland during 37 years. Silva Fennica 46, doi:10.14214/sf.48

Hytönen J., Kaunisto S. 1999. Effect of fertilization on the biomass production of coppiced mixed birch and willow stands on a cut-away peatland. Biomass Bioenergy 17: 455–469.

Hytönen J., Saarsalmi A. 2009. Long-term biomass production and nutrient uptake of birch, alder and willow plantations on cut-away peatland. Biomass Bioenergy 33: 1197–1211.

IPCC 2006. 2006 IPCC guidelines for national greenhouse gas inventories. IGES, Japan.

Jylhä P., Hytönen J., Ahtikoski A. 2015. Profitability of short-rotation biomass production on downy birch stands on cut-away peatlands in northern Finland. Biomass Bioenergy 75: 272–281.

Lazdiņa D., Lazdiņš A., Kariņš Z., Kāposts V. 2006. Notekūdeņu dūņu mēslojuma efektivitāte un augsnes ķīmiskā sastāva izmaiņas enerģētiskās koksnes plantācijās. Mežzinātne 16: 30–58.

Lazdiņa D., Bārdule A., Lazdiņš A., Stola J. 2011. Use of waste water sludge and wood ash as fertiliser for Salix cultivation in acid peat soils. Agronomy Research 9: 305–314.

Mangalis I. 2004. Meža atjaunošana un ieaudzēšana. Zvaigzne ABC, Rīga.

Mäkiranta P., Hytönen J., Aro L., Maljanen M., Pihlatie M., Potila H., Shurpali N. J., Laine J., Lohila A., Martikainen P. J., Minkkinen K. 2007. Soil greenhouse gas emissions from afforested organic soil croplands and cutaway peatlands. Boreal Environmental Research 12: 159–175.

Neimane S., Celma S., Lazdiņa D. 2019. Species diversity and natural afforestation of a cutaway peatland fertilized with different doses of wood ash. Book of Abstracts. 10th International Conference on Biodiversity Research, 24–26 April, 2019. Daugavpils University, p. 36, http://10thbiodiversity.biology.lv/bookofabstracts2019.pdf .

Renou F., Farrell E. 2004. Reclaiming peatlands for forestry: the Irish experience. In: Stanturf J., Madsen P. (eds.) Restoration of Boreal and Temperate Forests. CRC Press, 541–557.

Renou F., Scallan Ú., Keane M., Farrell E. P. 2007. Early performance of native birch (Betula spp.) planted on cutaway peatlands: influence of species, stock types and seedlings size. European Journal of Forest Research 126: 545–554.

Renou-Wilson F. 2011. Optimal practices in the afforestation of cutaway peatlands: how to successfully establish a forest resource on industrial cutaway peatlands. LAP Lambert Academic Publishing, Saarbrücken, Germany.

Renou-Wilson F., Keane M., McNally G., O’Sullivan J., Farrel E. P. 2008. Developing a forest resource on industrial cutaway peatland: the BOGFOR programme. COFORD, Dublin.

Renou-Wilson F., Pöllänen M., Bryne K., Wilson D., Farrell E. P. 2010. The potential of birch afforestation as an after-use option for industrial cutaway peatlands. Suo 61: 59–76.

Strack M. (ed.) 2008. Peatlands and climate change. International Peat Society, Jyväskylä.

Wilson D., Alm J., Laine J., Byrne K. A., Farrell E. P., Tuittila E.-S. 2009. Rewetting of cutaway peatlands: are we re-creating hot spots of methane emissions? Restoration Ecology 17: 796–806.

Aramzemes ierīkošana

Īss apraksts Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu (rekultivējamo teritoriju) pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm laukkopības kultūru audzēšanai un šo zemju apsaimniekošanu atbilstoši jaunajam zemes izmantošanas veidam. Tas iekļauj meliorācijas sistēmu pārveidošanu un uzturēšanu atbilstoši aramzemes normālas ekspluatācijas vajadzībām.

Turpmākais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 0101)

Zemes lietošanas veids – aramzeme

Kultūraugi, kurus var audzēt uz kūdrainām augsnēm, ir graudaugi, pākšaugi, šķiedraugi, eļļas augi, zālaugi, dārzeņi, garšaugi, dekoratīvo augu stādi.

Apstākļi, kādos iespējama aramzemju ierīkošana Kūdras augšējā slāņa tips: pārejas un zemā purva tipa kūdra (pārejas tipa kūdras atlikušais biezums ˂0,25m);

Palikušā kūdras slāņa biezums: > 0,5 m

Virsējā kūdras slāņa pH: 5-8

Kūdras sadalīšanās pakāpe: vidēji un labi sadalījusies kūdra

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: < 0,7–1,0m

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: nedrīkst applūst

Celmainība: ļoti liela celmainība (> 3,0%) apgrūtinās aramzemes ierīkošanu un turpmāko apsaimniekošanu

Lauksaimnieciskai izmantošanai vispiemērotākie ir zemā tipa purvi, jo to augsnes ir bagātas ar minerālvielām, karbonātiem un slāpekli, vide ir vāji skāba, neitrāla vai sārmaina (pH 5,5–7,4) (Krūmiņš u.c. 2013). Kultivējot kūdrājus ar palikušu zemā purva tipa kūdru, var iegūt samērā auglīgas augsnes, kas ir sevišķi noderīgas kultivēto zālāju ierīkošanai, kā arī dārzeņu audzēšanai. Var izmantot arī pārejas purva tipa kūdru, ja zem pārejas purva kūdras nelielā dziļumā atrodas zemā tipa kūdra. Pārejas purva kūdras augsnes parasti ir vāji skābas (pH ~4,5) (Krūmiņš u.c. 2013), tāpēc tās atkarībā no stādāmo augu prasībām, iespējams, ir jākaļķo.

Ja aramzemes ierīkošana tiek plānota vietā, kur kūdras ieguve ir pārtraukta, neiegūstot visu derīgo kūdras slāni, un virs zemā tipa kūdras ir konstatējama arī pārejas tipa kūdra, ieteicams, lai pārejas purva tipa kūdras palikušais slānis būtu mazāks par 0,25 m, kas agrotehnisko darbu rezultātā sajauktos ar zemā purva tipa kūdru, veidojot labvēlīgākus augšanas apstākļus izvēlētajiem kultūraugiem.

Ieteicamais maksimālais atstājamais kūdras biezums virs purva pamatnes ir 0,5 metri. Kūdras ieguves vietās, kur ieguve ir notikusi 20. gs. laikā un ir pārtraukta, neveicot rekultivāciju, atlikušā kūdras slāņa biezums reizēm ir lielāks. Tādā gadījumā jāizskata iespēja pabeigt kūdras ieguvi, atstājot 0,5 m biezu kūdras slāni, tādējādi arī veicinot dabas resursu racionālu un efektīvu izmantošanu. Vienlaikus, iegūstot rūpnieciski izmantojamo kūdras slāni, ir iespējams sagatavot izvēlēto lauku virsmu potenciālo lauksaimniecisko kultūru audzēšanai, iegūt finanšu resursus no kūdras realizācijas, kā arī, atjaunojot kūdras ieguves lauku iekšējo nosusināšanas sistēmu, vienlaicīgi to pielāgot plānotajam zemes izmantošanas veidam –lauksaimniecisko kultūru audzēšanai.

Aramzemes ierīkošanā būtiska nozīme ir arī rekultivējamās teritorijas nosusināšanas sistēmas stāvoklim un tās piemērotībai plānotajai zemes izmantošanai, izvietojumam un funkcionalitātei. Jāņem vērā teritorijas hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi, kā arī purva pamatni veidojošo nogulumu sastāvs. Aramzemju ierīkošana iespējama uz ūdens caurlaidīgiem vai vidēji caurlaidīgiem nogulumiem.

Darbu plānošana un sagatavošana Plānojot kūdras ieguves vietā aramzemes izveidošanu:

- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem;

- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve;

- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- jāizstrādā lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, jāparedz saglabāt aramzemes ierīkošanai un tālākai apsaimniekošanai nepieciešamais kūdras slāņa biezums;

- jāizvērtē, vai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, ja aramzemes ir paredzēts ierīkot sen pamestā kūdras ieguves vietā;

- ja nepieciešams, jāveic grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve, lai nodrošinātu kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē;

- no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc izveidojies apaugums;

- jāveic lauka attīrīšana no celmu un koku sakņu paliekām;

- jāveic kūdras ieguves vietas planēšana;

- ja nepieciešams, jāveic rekultivācijas metā jeb derīgo izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju aizbēršana;

- jāveic kūdras augsnes aparšana (ieteicamais dziļums 30–35 cm) tā, lai augsne tiktu pilnībā apvērsta un virspusē nepaliktu augu atliekas (arumam jābūt iespējami līdzenam un aršanas dziļumam – vienmērīgam, pieļaujot dziļuma svārstības atsevišķās vietās ne vairāk kā 2–3 cm robežās);

- aršanas laikā virspusē uzvērstie celmi, siekstas un koku saknes jāsavāc un jānoved;

- pirmreizējais arums jāapstrādā ar disku kultivatoriem, kas aparto aramsloksni sagraiza, sajauc un irdina; lauku kultivēšana jāveic, ar kultivatoru vienmērīgi apstrādājot visu lauku;

- jāveic pirmreizēji sastrādātās augsnes sablīvēšana un mikroieplaku izlīdzināšana;

- ja nepieciešams, jāīsteno lauka augsnes ielabošanas un mēslošanas pasākumu kopums (piemēram, augsnes kaļķošana), lai nodrošinātu izvēlētai augu kultūrai nepieciešamos augšanas apstākļus.

Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana Plānojot aramzemes ierīkošanu bijušajā kūdras ieguves vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam ir jābūt tādam, kas audzējamām kultūrām garantētu to veģetācijas periodā nepieciešamos gaisa un mitruma apstākļus. Rekultivējamajā teritorijā jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni, kas ir zemāks par 0,7–1,0 m (Aire u.c. 1970). Mitruma režīmu var regulēt ar susinātājgrāvjiem un kartu grāvjiem, nepieciešamības gadījumā tos pārbūvējot vai izbūvējot drenāžas tīklu. Jāņem vērā likumsakarības starp esošo vai pārbūvējamo susinātājgrāvju dziļumu un savstarpējo atstatumu, tas ir, plānojot susinātājgrāvju izvietojumu, jāņem vērā atlikušais kūdras slāņa biezums un zem kūdras esošo nogulumu sastāvs. Tādējādi būs iespējams noteikt optimālo grāvju vai drenu dziļumu un attālumu (Eriņš 1966).

Papildus jānovērtē kūdras ieguves vietas novadošā meliorācijas tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā izveidoto hidrotehnisko būvju (caurtekas) tehniskais stāvoklis, jo kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma ir cieši saistīta ar novadošo tīklu. Minētais novērtējums ļaus iegūt papildus informāciju lēmuma pieņemšanai par iespēju novadīt lieko ūdeni no rekultivējamās teritorijas novadošajā tīklā (novadgrāvji, promtekas), tas ir,  vai plānoto gruntsūdens līmeņa sasniegšanu neierobežos novadošajā tīklā izvietotās hidrotehniskās būves.

Pārveidojot kūdras ieguves vietu aramzemē, priekšrocība būtu dodama vaļēja grāvju tīkla izveidei, kas ātrāk novada virszemes ūdeņus, uztver gruntsūdeņus un kam ir zemākas ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas nekā segtajai drenu sistēmu izveidei.

Kā alternatīva aramzemes nosusināšanai ir iespējama drenu sistēmas izveide. Ierīkojot segto drenu sistēmu, ir iespējams panākt vienmērīgāku mitruma režīmu, netraucētu lauksaimniecības mašīnu pārvietošanos, drenu sistēma neaizņem izmantojamās zemes platības, bet drenētajās platībās augu saknes sasniedz dziļākus augsnes slāņus un efektīvāk izmanto tur esošās barības vielas u.c. (Šnore 2013).

Rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu un nosusināšanas iespēju novērtēšanai, ieteicams izmantot atbilstošajā jomā sertificētu personu konsultācijas vai slēdzienus.

Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana Ja aramzemes ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai tiek veikta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, līdz ar to samazināsies aramzemes ierīkošanas izmaksas.

Plānojot aramzemes ierīkošanu kūdras ieguves vietās, kurās kūdras ieguve pārtraukta senāk, palikušajā kūdras slānī jānosaka celmainība. Parasti kūdras iegulā ir zināms daudzums koksnes atlieku, kuru izvietojums kūdras iegulā visizteiktāk ir sastopams robežhorizontā, kas raksturo pāreju no viena kūdras tipa uz otru. Kūdras ieguves vietās, kurās ir augsta celmainība, būs būtiski apgrūtināta teritorijas izmantošana intensīvā lauksaimniecībā. Būs jāveic regulāra lauku atcelmošana, celmu un sakņu novākšana, kā arī jārēķinās ar apgrūtinātu agrotehnisko apstrādi.

Ja rekultivējamās teritorijas atlikušo kūdras slāni veido pārejas tipa kūdra, būs jāveic arī augsnes kaļķošana, jo pārejas tipa kūdras augsnes ir skābas (pH˂5).

Pieņemot lēmumu par aramzemes izveidošanu kūdras ieguves laukos pēc ieguves pabeigšanas, jāņem vērā, ka kūdra ļoti labi absorbē saules radiāciju. Pavasaros virsējā kārta sasilst ļoti strauji, savukārt sliktās siltumvadītspējas dēļ dziļākajos kūdras slāņos kūdra atkūst ļoti lēni. Šie apstākļi jāņem vērā, kad tiek pieņemts lēmums par rekultivējamā teritorijā audzējamām kultūrām, piemēram, plānojot to sējas termiņus, kad veidojas salnas. Tādi paši apstākļi veidojas arī rudenī, kad salnas uz kūdras augsnēm sākas par 10–15 dienām agrāk nekā uz minerālaugsnēm.

Klimata pārmaiņu mazināšana Apsverot aramzemes ierīkošanu kā rekultivācijas veidu, jāizvērtē arī SEG emisiju aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc aramzemes ierīkošanas, pieņemot, ka to ievieš teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies veģetācija, bet augsnes virskārtu veido auglīga zemā purva tipa kūdra. Pēc aramzemes ierīkošanas SEG emisijas pieaugs par 14,6 t COekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli pirms rekultivācijas uzsākšanas. Kopējās SEG emisijas izstrādātos kūdrājos ierīkotās aramzemēs aprēķinu periodā atbilst 20,9 t COekv. ha-1 gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās emisijas, kas atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām var būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām. Aramzemju ierīkošana intensīvās laukkopības vajadzībām, salīdzinot ar citiem rekultivācijas veidiem, rada vislielākās SEG emisijas.
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Rekultivējamajā teritorijā ir izveidota plānotā meliorācijas sistēma, kas spēj nodrošināt kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē.

Ir veikta lauka atcelmošana, sagatavots lauks ar līdzenu virsmu.

Par nesekmīgu rekultivāciju liecina:

Rekultivējamā teritorijā izveidotās meliorācijas sistēmas nenodrošina kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē. Lauks ir nelīdzens, ar mikroieplakām.

Ieguvumi Teritorija pēc rekultivācijas kļūst par intensīvu lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju, kas turpmāk dod ekonomiskus un sociālus ieguvumus.
Trūkumi Pārvēršot platību par lauksaimniecībā intensīvi izmantojamu teritoriju, tā kļūst par nozīmīgu SEG emisijas avotu.
Ekosistēmu pakalpojumi Primārie ekosistēmu pakalpojumi, ko sniedz lauksaimniecības teritorijas ir apgādes pakalpojumi, nodrošinot pārtiku cilvēkiem, lopbarību, izejmateriālus bioenerģijas ražošanai, farmaceitiskos resursus, kā arī cita veida izejmateriālus.

Vienlaikus šīs teritorijas ir atkarīgas no ekosistēmu pakalpojumiem, ko nodrošina dabiskās ekosistēmas, tostarp apputeksnēšana, bioloģiskā kaitēkļu apkarošana, augsnes struktūras un auglības uzturēšana, barības vielu aprite un hidroloģiskie pakalpojumi.

Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, zālāju sēšana un uzturēšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Iespējamie rekultivācijas darbi Iespējamās izmaksas
Darbības Mērvienība euro
Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250
Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000
Celmu, siekstu novākšana ha 100-150
Rekultivējamās aparšana ha 50-100
Rekultivējamās teritorijas kultivēšana ha 50
Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70
Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana, līdz 0,4m ha 100-700
Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana ha 300
Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50
Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500
Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700
Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500
Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Līdzšinējā pieredze Latvijā Latvijā ir vairākas bijušās kūdras izstrādes teritorijas, kur šobrīd tiek veikta intensīva lauksaimnieciskā darbība. Lielākās teritorijas ir Mārupes novadā (piemēram, Cenas tīreļa masīvs).
Literatūra Aire A., Labrencis V. 1970. Kultūrtehniskā meliorācija. Zvaigzne, Rīga.

Eriņš A. 1966. Lauksaimnieciskās meliorācijas projektēšana. Zvaigzne, Rīga.

Krūmiņš J., Robalds A., Purmalis O., Ansone L., Poršņovs D., Kļaviņš M., Segliņš V. 2013. Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas. Material Science and Applied Chemistry 2013/29, doi: 10.7250/msac.2013.025.

Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga.

Lielogu dzērveņu audzēšana

Īss apraksts Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kurās audzē lielogu dzērvenes Vaccinium macrocarpon. Lielogu dzērvenes ir mūžzaļš ēriku dzimtas sīkkrūms, kuras audzēšanai optimālais augsnes pH ir 4–5 un organiskās vielas saturs vismaz 3%. Latvijas klimats ir piemērots lielogu dzērveņu audzēšanai izstrādātos kūdras laukos, kuros palikušā kūdras slāņa virsējo daļu veido augstā purva tipa kūdra.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 0101).

Zemes lietošanas veids – zeme zem augļu dārziem.

Apstākļi, kādos iespējama lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: augstā tipa kūdra

Palikušā kūdras slāņa biezums: nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē (smilts, mālsmilts, viegls smilšmāls), ja iespējams nodrošināt optimālu augsnes pH), ideālā gadījumā – 0,5 m

Virsējā kūdras slāņa pH: pH 3,5–4,5

Kūdras sadalīšanās pakāpe: Maz sadalījusies

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: vidēji 0,5 m

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: nedrīkst applūst

Celmainība: <3%

Darbu plānošana un sagatavošana Plānojot lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās:

- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem;

- jāizvērtē rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve;

- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- jāizstrādā stādījumu lauku projekts;

- jāizstrādā stādījumu lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu un citu hidromelioratīvo būvju projekti, jāveic to saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā projektā, ja kūdras ieguves vietā rekultivācijas laikā tiek paredzēta lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana, jāparedz 0,5 m bieza augstā purva tipa kūdras slāņa saglabāšana;

- derīgo izrakteņu ieguves projekta rekultivācijas daļā atstājamo kartu grāvju savstarpējie attālumi jāplāno tādā attālumā, kas nodrošina nepieciešamo mitruma režīmu stādījumiem;

- no ilgstoši atstātiem un aizaugušiem kūdras laukiem jānovāc apaugums; jāattīra lauks no celmu un koku sakņu paliekām;

- jāveic kūdras ieguves vietas planēšana tā, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2%;

- ja nepieciešams, jāveic dzērveņu stādījumu mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas atjaunošana vai pārbūve, rekultivācijas metā vai derīgo izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju aizbēršana;

- ja nepieciešams, rekultivējamā teritorijā vai tai piegulošajā teritorijā jāierīko ūdenstilpes laistīšanai;

- pēc apauguma novākšanas un virsmas līdzināšanas jāveic tās kultivēšana;

- jāveic augsnes analīzes un, ja nepieciešams, jāveic augsnes mēslošana;

- jāizveido tehnoloģiskie pievadceļi;

- jāierīko laistīšanas (virspusējā) sistēma;

- lielogu dzērveņu laukā ieteicams ierīkot pretsalnu agrās brīdināšanas sistēmu, kas ļauj būtiski palielināt iegūstamo ražu.

Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana Meliorācijas sistēmai jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni stādījumu teritorijā ~0,5 m zem kūdras virsmas. Vadoties no konkrētās vietas apstākļiem, jāveic dzērveņu stādījumu mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve.

Ja rekultivējamā vai tai piegulošajā teritorijā nav mākslīgu vai dabisku ūdenstilpju, tās jāizveido, lai nodrošinātu stādījumus ar nepieciešamo ūdens daudzumu laistīšanai, kas ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai lielogu dzērveņu audzēšanai.

Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana Uzsākot vietas sagatavošanu lielogu dzērveņu stādījumiem, būtisks nosacījums stādījumu lauka ierīkošanā ir virsmas stāvoklis. Svarīgi, lai stādāmā lauka virsma būtu līdzena, bez mikroieplakām vai pacēlumiem. Ja lauka virsa ir nelīdzena, nepieciešama virsmas planēšana, izlīdzinot lauku, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2%. Tas nepieciešams, lai stādījumus varētu efektīvāk aizsargāt pret salnām, kā arī nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu, kas ir galvenie gaidāmās ražas lielumu ietekmējošie faktori. Pēc virsmas līdzināšanas ir jāveic dziļirdināšana. Dziļirdināšanu veic vidēji 0,4 m dziļumā, vienmērīgi apstrādājot visu lauku (Silava 2016).

Ja lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai joprojām tiek veikta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvē ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Tad lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, tādējādi samazināsies lielogu dzērveņu lauka ierīkošanas izmaksas.

Teritorijās, kur kūdras ieguve ir pārtraukta pirms vairākiem gadu desmitiem, nav veikta rekultivācija un ir izveidojies apaugums, pirms stādījumu ierīkošanas tas jānovāc, izcērtot kokus un izraujot to saknes, kā arī novācot zemsedzes veģetāciju.

Ja stādījumu ierīkošanai paredzētajā teritorijā kūdras virskārtā ir celmi, jāveic lauku atcelmošana un tie jāizvāc no visas platības, nodrošinot pilnvērtīgu turpmāko stādījumu apsaimniekošanu ar ogu audzēšanā izmantojamām lauksaimniecības mašīnām un iekārtām.

Pirms dzērveņu stīgu iestrādes vai apsakņotu spraudeņu stādīšanas ir jāveic augšņu agroķīmiskā izpēte. Šī informācija palīdz novērtēt augsnes auglību, lielogu dzērveņu augšanas potenciālu un augsnes mēslošanas nepieciešamību. Mēslošanas līdzekļi un daudzums ir atkarīgs no kūdrā esošā barības vielu daudzuma un kūdras īpašībām, tās jāsalāgo ar dzērveņu augšanai nepieciešamajām prasībām.

Ja plānotajā lielogu dzērveņu stādījumu laukā augsnes pH skaitlis ir zemāks par 3,5, t. i., apstākļi nav lielogu dzērveņu augšanai optimāli, jāveic augsnes ielabošana kaļķojot (Āboliņš u. c. 2012).

Lielogu dzērvenēm optimālā substrāta aktīvā reakcija (pHKcl) ir 4,5 ± 0,3. Pie pHKCl virs 5,2 sākas dzelzs un pārējo mikroelementu uzņemšanas traucējumi, bet pie 4,0 un zemāk – kalcija deficīts. Ģipšošana nodrošina augu sakņu apgādi ar kalciju bez būtiskām pH izmaiņām kūdrā. Ja stādījumu ierīko pavasarī, iepriekšējā rudenī iestrādā augsnē 1–1,2 t uz hektāru ģipsi. Ģipsi jāiestrādā vienmērīgi visā lauka platībā. Uzturošās ģipšošanas deva ir 300–500 kg/ha. Ģipša iestrādāšana kūdrā neizmaina pH, jo ģipsis ir neitrāls sāls. Ģipsis bez kalcija un sēra satur arī citus barības elementus nelielās koncentrācijās. Ģipšošanu jāveic iepriekšējā gadā pirms lielogu dzērveņu stādīšanas, lai izskalotos pārbagātas sulfātu koncentrācijas (Osvalde u.c. 2011).

Lielogu dzērvenes jāmēslo pavasarī un vasaras pirmajā pusē, kad atjaunojas veģetācija (no aprīļa līdz jūnija vidum).

Lielogu dzērveņu stādīšana Lielogu dzērveņu stādīšana notiek ar dzērveņu stīgām, tās vienmērīgi izkaisot pa lauku. Mazās platībās var stādīt apsakņotus dzērveņu spraudeņus. Dzērvenes stāda no maija līdz jūnija vidum. Viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5–3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu. Pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas, bet regulāra raža – sākot ar sesto gadu, kad no 1 ha var vidēji iegūt 14–40 t (maksimāli – 56 t) ogu. Lielogu dzērvenes vienā vietā var audzēt un iegūt ražas 50–100 gadus (Eriņš 2011).

Lielogu dzērveņu stīgas var iestrādāt ar diskiem vai ar frēzi. Kā ieteicamākais un ekonomiski izdevīgākais paņēmiens ir stīgu iestrāde ar frēzi, jo, iestrādājot ar diskiem, daļa stīgu netiek pilnīgi iespiestas kūdrā, tās neapsakņojas, aiziet bojā, radot zaudējumus. Stādījumu mulčēšanai ieteicams izmantot sfagnu kūdru vai atsevišķās saimniecībās, kur nav ierīkota apūdeņošana, skuju koku zāģu skaidas (klājot 3–4 cm biezumā) (Osvalde u.c. 2011).

Pēc stīgu izkaisīšanas visu lauku apstrādā ar frēzi aptuveni 3 cm dziļumā. Veic lauka pirmreizējo laistīšanu. Papildus ir ieteicams ierīkot laistīšanas (virspusējo) sistēmu. Lai arī tās ierīkošanas izmaksas ir lielas, tomēr pieredze liecina, ka bez tās ražas var būt mazas un nevienmērīgas. Iekārtojot laistīšanas sistēmu, ir iespējams efektīvāk cīnīties pret salnām (laistot stādījumus pirms salnas, iespējams tos pasargāt no straujām temperatūras svārstībām un šūnu bojājumiem, jo ūdens piesaista siltumu), kā arī ar ilgstoša sausuma periodiem, būtiski palielinot ikgadējo iegūstamās ražas lielumu. Lai ierīkotu laistīšanas sistēmu, blakus lielogu dzērveņu audzēšanas laukam ir jābūt ūdens ņemšanas vietai. Vislabāk to ir ierīkot tā, lai nokrišņu laikā ūdens no lielogu dzērveņu laukiem tiktu novadīts šajā ūdens uzglabāšanas vietā un nepieciešamības gadījumā uzkrātais ūdens ar sūkņu un cauruļvadu sistēmas palīdzību tiktu novadīts uz lielogu dzērveņu audzēšanas laukiem.

Kad lielogu dzērveņu stādījumi ir iekopti un dzērvenes ieaugušās var piesaistīt biškopjus – bišu pievešanai stādījumu apputeksnēšanai. Tas palielinās dzērveņu ražu.

Klimata pārmaiņu mazināšana Apsverot lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu kūdras laukos, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka lielogu dzērvenes stāda teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva tipa kūdra. Pēc rekultivācijas SEG emisijas samazināsies par 3,4 t COekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas lielogu dzērveņu stādījumos aprēķinu periodā atbilst 2,9 t COekv. ha-1 gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās emisijas, kas, atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām, var būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Teritorija ir līdzena, tajā darbojas meliorācijas sistēma atbilstoši lielogu dzērveņu prasībām. Lielogu dzērvenes vienmērīgi nosedz visu lauka virsmu.

Par nesekmīgu rekultivāciju liecina:

Rekultivējamajā teritorija ilgstoši applūst, nav līdzena. Nedarbojas stādījumos ierīkotā meliorācijas sistēma vai tā nav piemērota lielogu dzērveņu audzēšanai.

Ieguvumi Pēc kūdras ieguves teritorija tiek izmantota saimnieciskajai darbībai, kura nodrošina darba vietas un ienākumus.

Labi un pareizi kopti lielogu dzērveņu stādījumi pilnībā nosedz kūdras virskārtu, kas samazina SEG emisijas.

Trūkumi Lauku mēslošana, lai nodrošinātu lielākas ražas, palielina SEG emisijas. Taču sagaidāms nebūtisks emisiju pieaugums, ja tiek ievērots pareizs mēslošanas laiks un devas.
Ekosistēmas pakalpojumi Ogu audzēšanu iespējams klasificēt kā lauksaimniecisko darbību, kuras augstākā ekosistēmu pakalpojumu vērtība ir spēja nodrošināt augstus apgādes pakalpojumus. Vienlaikus sniegtie regulācijas pakalpojumi ir salīdzinoši zemāki.
Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, ogulāju stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Krūmmelleņu audzēšana

Īss apraksts Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kurās audzē augstās (lielogu) krūmmellenes Vaccinium corymbosum vai šaurlapu (zemās) krūmmellenes Vaccinium angustifolium. Augstās krūmmellenes ir 1,2 līdz 2 m augsts krūms, bet zemās krūmmellenes – līdz 40–50 cm augsts puskrūms. Zemās krūmmellenes ogas ir sīkākas, bet saldākas nekā augstajām krūmmellenēm. Abas krūmmelleņu sugas labi aug atklātās, saulainās vietās.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība", Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 0101)

Zemes lietošanas veids – zeme zem augļu dārziem

Apstākļi, kādos iespējama krūmmelleņu stādījumu ierīkošana Kūdras augšējā slāņa tips: augstā tipa kūdra

Kūdras sadalīšanās pakāpe: Mazsadalījusies vai vidēji sadalījusies

Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: 4,5 – 5,0;

Atlikušā kūdras slāņa biezums: > 0,5 m

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: labi aerētas augsnes ar gruntsūdens līmeni 0,35-0,55 m.

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: nedrīkst applūst

Celmainība: <3%

Darbu plānošana un sagatavošana Plānojot krūmmelleņu stādījumu ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās:

- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem;

- jānovērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve;

- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- jāizstrādā stādījumu lauku projekts;

- jāizstrādā stādījumu lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, ja kūdras ieguves vietā tiek plānota krūmmelleņu stādījumu ierīkošana, ir jāparedz stādījumiem optimāla biezuma augstā purva tipa kūdras slāņa saglabāšana. Derīgo izrakteņu ieguves projekta rekultivācijas daļā atstājamie kartu grāvji plānojami tādā attālumā, kas nodrošina nepieciešamo mitruma režīmu stādījumiem;

- no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc apaugums; jāattīra lauki no celmu un koku sakņu paliekām;

- jāveic kūdras ieguves vietas planēšana, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2 %;

- ja nepieciešams, jāveic krūmmelleņu stādījumu mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve, kā arī rekultivācijas metā vai derīgo izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju aizbēršana;

- pēc apauguma novākšanas un kūdras ieguves vietas līdzināšanas ir jāveic tās kultivēšana;

- jāveic augsnes analīzes un nepieciešamības gadījumā veic augsnes mēslošana;

- jāizveido tehnoloģiskie pievadceļi;

- jāierīko laistīšanas sistēma;

- krūmmelleņu laukā ieteicams ierīkot agrās brīdināšanas sistēmu pret salnām.

Meliorācijas sistēmas sagatavošana un ūdens pieejamības nodrošināšana Plānojot krūmmelleņu stādījumus bijušajā kūdras ieguves vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam un funkcionalitātei jānodrošina vidējais gruntsūdens līmenis 0,35–0,55 m robežās zem kūdras virsmas. Nepieciešama iespēja regulēt gruntsūdens līmeni ar novadgrāvjiem un kartu grāvjiem. Vadoties no konkrētās vietas apstākļiem, jāveic mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve. Pārbūvējamo vai ierīkojamo grāvju dziļums plānojams ne mazāks par 0,5 m, maksimālais dziļums līdz 1,0 m (Silava 2016). Grāvju funkcionēšana ir būtiska, lai nodrošinātu nepieciešamo augsnes mitrumu, bet nepieļautu teritorijas applūšanu.

Ja rekultivējamā vai tai piegulošajā teritorijā nav mākslīgu vai dabisku ūdenstilpju, tās jāizveido, lai nodrošinātu stādījumus ar nepieciešamo ūdens daudzumu, kas ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai krūmmelleņu audzēšanai.

Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana Krūmmellenes aug barības vielām nabadzīgās augsnēs, bet vajadzīgs augsts organiskās vielas saturs (virs 3,5 %).

Uzsākot vietas sagatavošanu krūmmelleņu stādījumiem, būtisks nosacījums stādījumu lauka ierīkošanā ir virsmas stāvoklis. Svarīgi, lai stādāmā lauka virsma būtu līdzena, bez mikroieplakām vai pacēlumiem. Ja lauka virsa ir nelīdzena, nepieciešama virsmas planēšana tā, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2 %. Tas nepieciešams, lai stādījumus būtu iespējams efektīvāk pasargāt pret salnām un nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu, kas ir galvenie ražas lielumu ietekmējošie faktori. Pēc virsmas līdzināšanas ir jāveic tās dziļirdināšana. Dziļirdināšanu veic vidēji 0,4 m dziļumā, vienmērīgi apstrādājot visu lauku.

Ja krūmmelleņu stādījumu ierīkošana tiek plānota teritorijās, kur pašlaik kūdras ieguve vēl nav uzsākta vai tiek turpināta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvē ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Tas nozīmē, ka lauks pēc tam nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, tādējādi samazināsies krūmmelleņu audzēšanai paredzētā lauka ierīkošanas izmaksas.

Pirms stādu stādīšanas jāveic augsnes agroķīmiskās analīzes, noskaidrojot augsnes sastāvu, skābumu un citas īpašības. Ja plānotajā stādījumu ierīkošanas laukā augsnes pH nav atbilstošs (4,5–5,0) (Apše, Kārkliņš 2013) un trūkst barības elementu, jāveic augsnes ielabošana un mēslošana (piemēram, augsnes kaļķošana vai ģipšošana), lai nodrošinātu krūmmellenēm optimālus augšanas apstākļus (LLKIC 2016).

Platībās, kur kūdras ieguve ir veikta sen, platības bijušas ilgstoši pamestas un ir izveidojies apaugums, pirms stādījumu ierīkošanas jācērt koki, izraujot arī to saknes, un jānovāc zemsedzes veģetācija. Ja stādījumu ierīkošanas vietā virsējā kūdras slānī ir celmi, tie jāizvāc, tas ļaus stādījumus apsaimniekot ar ogu audzēšanā izmantojamajām lauksaimniecības mašīnām un iekārtām.

Krūmmelleņu stādīšana Augstās krūmmellenes stāda vagās. Lai ierīkotu taisnas, paralēlas vagas, lauku galos un pa vidu ir jānoliek atzīmes vagu veidošanai. Vagas veido ar speciālu vagu veidotāju. Vagai jābūt ar 0,50 m pacēlumu un 0,7 m platumā. Optimālais atstatums starp vagām ir 3 metri. Ogu krūmus stāda ar rokām. Vagā tiek izveidota iedobe, kurā tiek iestādīts krūms un iedobe aizbērta. Atstatums starp ogu krūmiem ir 1,0–1,2 m (atkarībā no šķirnes). Uzreiz pēc stādīšanas ir jāveic jauno krūmu laistīšana. Stādīšanai vislabāk izmantot divgadīgus līdz trīsgadīgus krūmus, kurus stāda pavasarī vai rudenī.

Viena hektāra ierīkošanai vidēji nepieciešami 2500 stādi. Pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas, sasniedzot ap 0,6 t ogu no hektāra. Pēc tam regulāri ražojoši krūmi sasniedz 5–8 t ogu no hektāra (vidēji 2,5 kg no krūma) (Eriņš 2011). Krūmmellenes ražo 15–20 gadus, bet tad to ražība pakāpeniski samazinās. Samazinoties ražībai, krūmmelleņu krūmus var apgriezt, atstājot virs zemes tikai ap 20 cm augstus stublājus. Veģetācijas periodā izveidosies jaunie dzinumi, kas pēc pāris gadiem ražos ogas. Šādā veidā vienā vietā krūmmellenes var augt pat 50–80 gadus (Ripa 2003).

Zemo krūmmelleņu stādīšanai vagu veidošana nav nepieciešama. Zemo krūmmelleņu stādīšanai iegādājas stādus (sēklaudžu vai kādu no šķirnēm), ko stāda 0,2 m līdz 0,4 m attālumā vienu no otra, starp rindām veidojot 0,6–1,0 m atstatumu. Vienmērīgi pārklājot visu lauku, ieteicamie stādīšanas attālumi ir 0,3 x 0,6 m vai 0,3 x 1,0 metri. Pēc stādīšanas veic lauka pirmreizējo laistīšanu. Zemās krūmmellenes sāk ražot otrajā līdz trešajā gadā, dodot 0,9 t ražas no hektāra; regulāri ražojoši krūmi sasniedz 2–5 t no hektāra. Šos ogulājus audzē divu vai trīs ražošanas gadu ciklos (ik pēc diviem līdz trīs gadiem nopļauj).

Gan augsto, gan zemo melleņu stādījumu teritorijās ir ieteicams ierīkot laistīšanas sistēmu – gan virspusējo (pretsalnu), gan pilienveida laistīšanas sistēmu. Lai arī tās ierīkošanas izmaksas ir lielas, tomēr pieredze liecina, ka bez tās ražas var būt mazas un nevienmērīgas. Izveidojot laistīšanas sistēmu, ir iespējams efektīvāk mazināt salnu ietekmi (laistot ogu stādījumus pirms salnas, iespējams tos pasargāt no straujām temperatūras svārstībām un šūnu bojājumiem, jo ūdens piesaista siltumu), kā arī ar ilgstoša sausuma un karstuma (augu dzesēšanai) periodiem, būtiski palielinot ik gadu iegūstamās ražas lielumu. Lai ierīkotu laistīšanas sistēmu, blakus krūmmelleņu audzēšanas laukam ir jābūt ūdens ņemšanas un uzglabāšanas vietai. Vislabāk to ir ierīkot tā, lai nokrišņu laikā ūdens no krūmmelleņu laukiem tiktu novadīts šajā ūdens uzglabāšanas vietā un nepieciešamības gadījumā uzkrātais ūdens ar sūkņu un cauruļvadu sistēmas palīdzību tiktu piegādāts krūmmelleņu audzēšanas laukiem.

Augsto krūmmelleņu stādījumos apdobes var mulčēt, lai ierobežotu nezāļu izplatību, veicinātu augsnes mitruma saglabāšanu un samazinātu SEG emisijas.

Klimata pārmaiņu mazināšana Apsverot krūmmelleņu stādījumu ierīkošanu kūdras laukos, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc krūmmelleņu stādījumu ierīkošanas, pieņemot, ka rekultivē teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva tipa kūdra. Pēc krūmmelleņu stādījumu ierīkošanas SEG emisijas samazināsies par 0,1 t COekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas aprēķinu periodā krūmmelleņu stādījumos atbilst 6,2 t COekv. ha-1 gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās emisijas, kas, atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām, var būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Teritorija ir līdzena, tajā darbojas novadgrāvju sistēma.

Pēc stādījumu ierīkošanas zemās krūmmellenes vienmērīgi nosedz visu lauka virsmu. Augsto krūmmelleņu stādījumi vagās ir vienmērīgi ir saauguši.

Par nesekmīgu rekultivāciju liecina:

Rekultivētajā teritorijā atbilstoši krūmmelleņu prasībām nedarbojas meliorācijas sistēma sistēma. Lauka virsma nav līdzena.

Ieguvumi Pēc kūdras ieguves teritorija tiek izmantota saimnieciskajai darbībai, kura nodrošina darba vietas un ienākumus.

Zemo krūmmelleņu stādījumi pilnībā nosedz kūdras virskārtu, kas samazina SEG emisijas.

Trūkumi Pielietojot intensīvo audzēšanas metodi, lai nodrošinātu lielākas ražas, tiek veikta stādījumu mēslošana ar slāpekļa minerālmēslojumu, kas savukārt palielina SEG emisijas. Taču sagaidāms nebūtisks emisiju pieaugums, ja tiek ievērots pareizs mēslošanas laiks un devas.
Ekosistēma pakalpojumi Ogu audzēšanu iespējams klasificēt kā lauksaimniecisko darbību, kuras augstākā ekosistēmu pakalpojumu vērtība ir spēja nodrošināt augstus apgādes pakalpojumus. Vienlaikus sniegtie regulācijas pakalpojumi ir salīdzinoši zemāki.
Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, ogulāju stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Iespējamie rekultivācijas darbi Iespējamās izmaksas
Darbības Mērvienība euro
Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250
Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000
Celmu, siekstu novākšana ha 100-150
Rekultivējamās teritorijas aparšana ha 50-100
Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana līdz 0,4 m ha 100-700
Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70
Rekultivējamās teritorijas ecēšana ha 50
Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50
Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500
Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700
Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500
Esošo grāvju rekonstrukcija, grāvju padziļināšana ha 70-800
Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un līdzināšana ha 300
Tehnoloģisko ceļu ierīkošana (noblīvēti kūdras ceļi) ha 400-600
Dīķa rakšana (paredzēti laistīšanai ~1000 m3 ūdens) m³/ha

2500-3000

Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50
Minerālmēslu iegāde ha 300-400
Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50
Laistīšanas sistēmas ierīkošana ha 5000-6000
Pilienveida laistīšanas sistēma gab. 4700
Smidzinātāji u. c. materiāli ha 2150
Cauruļvadi, būvniecības izmaksas ha 4270
Pretsalnu laistīšanas sistēma gab. 5700
Sūkņa iekārta ha 570
Ravēšana h 5-6
Krūmmelleņu mēslošana ha 250-390
Vagu ierīkošana augstajām krūmmellenēm ha 620
Augsto krūmmelleņu stādu iegāde un stādīšana (izmaksas atkarībā no stādīšanas attāluma un stādu vecuma) ha 10000-14000
Šaurlapu krūmmelleņu stādu iegāde (izmaksas atkarībā no stādīšanas attāluma) ha 45000-55000
Līdzšinējā pieredze Latvijā Krūmmelleņu stādījumu ierīkošana kūdras augsnēs Latvijā ir uzsākta 21. gs. sākumā. Augstās krūmmellenes tiek stādītas lielākās platībās nekā zemās krūmmellenes. Augsto krūmmelleņu audzēšana pēc kūdras ieguves notiek Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Līgotņu purvā Burtnieku novadā un citur. Viena no šaurlapu krūmmelleņu audzētavām ir Apes novada Gaujienas pagastā. 2016. gadā kopējā krūmmelleņu platība Latvijā sasniedza 300 hektārus. Krūmmelleņu audzēšana iekļauta augļkopības nozares attīstības koncepcijā kā perspektīva nozare, ogu produkcijai ir labs noieta tirgus Latvijā, Eiropas Savienībā un Krievijā (Eriņš 2011).
Literatūra Apše J., Kārkliņš A. 2013. Krūmmelleņu audzēšanas ekonomiskie aspekti. Zinātniski praktiskā konference "Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai", 21.–22.02.2013., Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava.

LLKIC 2016. Bruto segums 2016. gadā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/sagatavoti-bruto-segumi-par-2016-gadu .

Eriņš A. 2011. Stratēģija ilgtspējīgām augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmām Latvijā 2011–2015 (2011). Apstiprināta ZM vadības apspriedē Nr. 75 – 334 – VAP. LR Zemkopības Ministrija, Rīga.

Maltenieks M. 2008. 400 augļi un ogas Latvijā. Lauku Avīze.

Silava 2016. Par paveikto zinātniskās priekšizpētes pētījumā "Izstrādāto kūdras lauku izmantošana zemkopībai". Līguma Nr. 5-5.5_002h_101_16_67. LVMI Silava, Salaspils.

Ripa A. 2003. Krūmmelleņu (zileņu) audzēšanas agrotehnika. Dārzs un Drava 4: 1–3.

Paludikultūras

Īss apraksts Terminu "paludikultūras" plašākā nozīmē lieto attiecībā uz jebkuru kultivējamu augu stādījumu vai sējumu uz periodiski applūstošām vai mitrām kūdras augsnēm. Šaurākā nozīmē terminu lieto, runājot par kultivējamiem un saimnieciski izmantojamiem augiem, kam dabiskā dzīves vide ir mitras kūdras augsnes, tostarp purvi.

Paludikultūras tiek audzētas, lai veicinātu kūdras saglabāšanos un pat uzkrāšanos, jo paludikultūru laukos visu gadu tiek uzturēts augsts ūdens līmenis un atmirušās augu daļas sekmē kūdras uzkrāšanos. Augi piesaista CO2, nodrošinot SEG emisiju samazināšanos. Kā paludikultūras izmanto niedres, vilkvālītes, alkšņus, sfagnus un citas augu sugas, kuru veidoto biomasu var izmantot kā atjaunojamu dabas resursu. Paludikultūras var audzēt gan kūdras ieguves ietekmētos zemajos un pārejas purvos (piemēram, vilkvālītes, niedres, grīšļus un citus purvu augus, kam piemērota nedaudz skāba, neitrāla vai sārmaina vide), gan arī kūdras ieguves ietekmētos augstajos purvos (piemēram, sfagnus, rasenes) (Joosten et al. 2014; Gaudig et al. 2017).

Saražoto biomasu izmanto enerģētikā, celulozes ražošanā, kā vērtīgu kokmateriālu, dārzkopības substrātos, ūdeņu attīrīšanā, pārtikā, lopbarībā, medicīnā, kā dekoratīvu materiālu. Tiek prognozēts, ka Rietumeiropas valstīs strauji pieaugs augu (nekoksnes) biomasas izmantošana celulozes ražošanā (Joosten et al. 2014; Ozola 2018). Biomasas ražošanai (biogāzei, kurināšanai) var izmantot parasto miežubrāli Phalaris arundinacea, parasto niedri Phragmites australis, platlapu vilkvālīti Typha latifolia, šaurlapu vilkvālīti Typha angustifolia un citas sugas (Platače 2013; Schröder et al. 2015; Vos 2015; Ciria et al. 2005). Niedres var izmantot jumtu un izolācijas materiālu ražošanai, tāpat izolācijas materiālos var izmanto vilkvālītes un sfagnus. Biomasas ražošanai kultivē arī ātraudzīgus kokus, piemēram, melnalkšņus, kārklus u. c. (Ozola 2018). Atsevišķas sugas izmanto farmācijā, piemēram, rasenes (Baranyai, Joosten 2016).

Pēc rekultivācijas turpmākais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir ūdens objektu zeme; nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – 0302, 0303; (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods) zemes lietošanas veida kategorija – ūdens objektu zeme, zemes lietošanas veida identifikators – 052, 053.

Apstākļi, kādos ir iespējama paludikultūru platību ierīkošana Kūdras augšējā slāņa tips: jebkura tipa kūdra, atkarībā no audzēšanai paredzētās paludikultūras prasībām

Kūdras sadalīšanās pakāpe: kūdras sadalīšanās pakāpei ir sekundāra nozīme, tomēr piemērotāka ir vidēji sadalījusies kūdra (25–30%); labi sadalījusies kūdra virs 45% var veidot blīvu slāni, kas var ietekmēt gruntsūdens plūsmu

Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: atkarīgs no paludikultūras veida

Palikušā kūdras slāņa biezums: atkarīgs no paludikultūras veida

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: atkarībā no izvēlētās kultūras, teritorija var reizēm applūst vai applūšana ir pat vēlama

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: atkarīgs no paludikultūras veida

Celmainība: <3%

Atkarībā no hidroloģiskiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem un iespējas regulēt ūdens līmeni, tostarp iespējas pacelt un noturēt ūdens līmeni katrai kultūrai nepieciešamajā līmenī, kā arī ņemot vērā palikušā kūdras slāņa īpašības, jāizvēlas atbilstoša paludikultūra. To audzēšana var būt izdevīga arī teritorijās, kur ūdens līmenis tiek regulēts ar sūkņu palīdzību, novadot tikai lieko ūdens daudzumu.

Lielākajai daļai paludikultūru augu audzēšanai pietiek arī ar samērā plānu palikušās kūdras slāni (< 0,3 m), tādēļ audzēšanai piemērotas ir kūdras ieguves vietas, kur kūdra izstrādāta, atstājot kūdras slāni no 0,2 m līdz pat vairāku metru biezumam.

Paludikultūras ir dažādas, un arī tām piemērotie augšanas apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Tā, piemēram, sfagnu sugām (īssmailes sfagnu Sphagnum fallax, purva sfagnu S. palustre, kārpaino sfagnu S. papillosum, Magelāna sfagnu S. magellanicum), ko parasti audzē paludikultūrās, nepieciešams vismaz 0,1–0,2 m augstā purva tipa kūdras slānis, bet zem tā esošās kūdras slāņa biezums un tips nav būtisks. Ja rekultivējamajā teritorijā plānots audzēt virsūdens augus, piemēram, niedres, kalmes, vilkvālītes, tad, ja kūdrājs vēl ir bez apauguma, tad kūdras slānim nevajadzētu būt biezākam
par 0,1–0,2 m, citādi tas ūdenī uzpeldēs. Ja apaugums jau ir izveidojies, tad kūdras slāņa biezumam nav izšķirošas nozīmes.

Kūdras virsējā slāņa pH atkarībā no audzējamās kultūras var būt skābs līdz pat sārmains. Paludikultūrās audzētajiem sfagniem piemērots ir pH 3–4, savukārt vilkvālītēm, niedrēm, miežubrālim – pH 5–7.

Atkarībā no izvēlētās kultūras atšķiras arī optimālais ūdens līmenis, piemēram, teritorija var reizēm applūst vai applūšana ir pat vēlama, piemēram, kalmēm, niedrēm pieļaujamā ūdens līmeņa amplitūda ir -0,5m līdz +1,0 m robežās), vilkvālītēm (0,2–0,50 m virs zemes virsas), bet miežubrālim un melnalksnim vajadzīgi periodiski mitri apstākļi (vidēji 0–0,2 m zem zemes virsas). Citām kultūrām (piemēram, sfagniem) ūdens līmenim jābūt aptuveni zemes virsas augstumā, nepārsniedzot +0,1 m virs zemes virsmas.

Stādīto sfagnu laukiem nav vēlama applūšana, citām kultūrām teritorija drīkst periodiski applūst vai tā pastāvīgi var būt applūdusi, piemēram, niedrēm. Melnalksnim ilgstoša applūšana nav vēlama, bet tas panes īslaicīgu applūšanu un samērā svārstīgu ūdens līmeni.

Katru augu kultūru ietekmē atšķirīgi kritiski svarīgi faktori, tomēr visām paludikultūrās audzētajām sugām ir svarīga ūdens pieejamība un spēja noturēt ūdens līmeni (Witchmann 2016). Svarīgi faktori ir arī kūdras slāņa biezums un kūdras tips, purva pamatnes minerālo nogulumu ķīmiskais sastāvs un struktūra. Sfagnu audzēšanā svarīgs ir virsmas reljefs – virsmai jābūt iespējami līdzenai.

Veicamo darbu plānošana Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās:

- pirms rekultivācijas darbu uzsākšanas detalizēti jāizpēta paludikultūru audzēšanai paredzētā teritorija;

- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem;

- jānovērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve;

- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- jāizstrādā stādījumu lauku un to nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- jāizveido meliorācijas sistēma, kas ļaus nodrošināt optimālo ūdens līmeni izvēlētajai kultūrai;

- jāveic lauka atcelmošana;

- jāveic lauka virsmas līdzināšana;

- ja nepieciešams, jāveic nepieciešamo meliorācijas sistēmas atjaunošanu vai pārbūvi;

- jāveic paludikultūru sēšana vai stādīšana un turpmāka apsaimniekošana.

Paludikultūru lauku izveidošana Paludikultūru stādīšanai vai sēšanai ir nepieciešams sagatavot augsni:

- ja nepieciešams, jāatjauno vai jāpārbūvē meliorācijas sistēma, kas ļaus nodrošināt optimālo ūdens līmeni izvēlētajai augu kultūrai;

- ja virsējais palikušais kūdras slānis ir celmains, tad nepieciešams veikt teritorijas atcelmošanu, lai lauku būtu vieglāk apstrādāt gan stādījumus ierīkojot, gan arī vēlāk novācot ražu;

- jāveic lauka virsmas līdzināšana. Tā īpaši svarīga ir sfagnu stādīšanai paredzētajās vietās, jo to audzēšanai ir ieteicami pēc iespējas līdzenāki lauki, lai neveidotos pārmitras ieplakas, kur sfagnu augšanai ir pārāk augsts ūdens līmenis, vai sausi pacēlumi, kur apstākļi ir sfagnu augšanai nepiemēroti (Gaudig et al. 2017). Ja paludikultūru lauku ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai tiek veikta, vismaz divas līdz trīs sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Tādējādi iespējams iegūt līdzenu lauku – tas nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, kas samazinās paludikultūru audzēšanai paredzētā lauka ierīkošanas izmaksas. Tomēr kūdras ieguvēju pieredze rāda, ka gandrīz vienmēr, pēc kūdras izstrādes beigām ir jāveic lielāki vai mazāki virsmas izlīdzināšanas darbi.

- ierīkojot kūdrājus paludikultūru audzēšanai, ir nepieciešams atbilstoši katram paludikultūras veidam izplānot un izveidot infrastruktūru, ņemot vērā, ka šīs kultūras būs arī jāapsaimnieko un pēc tam novāc.

Ja sfagnu stādīšana paredzēta teritorijā, kur kūdras ieguve pabeigta vai pārtraukta pirms ilgāka laika, tad virsējo, mineralizētās kūdras virsējo sakaltušo slāni nepieciešams vai nu uzirdināt vai arī novākt.

Paludikultūtu audzēšanā ļoti nozīmīgs ir mitruma režīms, jo daļa sugu ir jutīgas pret applūšanu vai izžūšanu, nepieciešams nodrošināt regulējamu ūdens apgādes sistēmu, atkarībā no tā, kāda suga vai šķirne tiek audzēta. Ļoti slapjā pavasarī liela daļa ražas var palikt uz lauka (paludikultūras biomasai pļauj pavasarī), jo traktori to nespēj nopļaut, tādēļ ir jāierīko tāda mitruma regulēšanas sistēma, kas maksimāli ļauj samazināt augu "noslīkšanas" vai izkalšas risku.

Kad rekultivējamā teritorija ir sagatavota, tajā tiek stādīta vai sēta izvēlētā paludikultūra. Ja stādīšanai paredzēti sfagni, tad donormateriāla ievākšana veicama vietās, kur plānots ierīkot jaunas kūdras ieguves vietas un purvu dzīvā virsa (akrotelms) tiks novākta. Gan sfagnu, gan arī citu donormateriālu nevajadzētu ievākt aizsargājamās dabas teritorijās un jau rekultivētās vietās, lai nenodarītu tām kaitējumu. Savukārt kvalitatīvus melnalkšņu stādus ir iespējams nopirkt vairākās kokaudzētavās Latvijā. Kokaudzētavās var nopirkt arī paludikultūru graudzāļu, piemēram, parastā miežubrāļa sēklas.

Paludikultūru stādīšanas paņēmieni var būt dažādi, un tie tiek izvēlēti atkarībā no paludikultūras audzēšanas paņēmiena un mērķa. Piemēram, sfagni tiek stādīti gan velēnu veidā (tādējādi tie labāk saglabā mitrumu, taču stādīšana prasa vairāk roku darba), gan tiek sasmalcināti un izkaisīti, izmantojot lauksaimniecības mašīnas (mēslu kaisītājus), kas ļauj darbu lielā mērā mehanizēt. Taču pie jebkura paņēmiena iestādītie vai izkaisītie stādi ir jāpārklāj ar salmu segu, lai tie neizkalstu vai neizsaltu (Quinty, Rochefort 2003).

Visu paludikultūru audzēšanas laiku ir būtiski uzturēt darba kārtībā meliorācijas – apūdeņošanas sistēmu, neļaujot laukiem izžūt vai uzkrāties pārmērīgam ūdens daudzumam.

Klimata pārmaiņu mazināšana Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka paludikultūras ievieš teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva kūdra un audzējamā kultūra ir sfagni. Tas nozīmē, ka pārējām Latvijā potenciāli audzējamām paludikultūrām SEG emisiju apjoms nav vērtēts. Pēc sfagnu paludikultūras ieviešanas SEG emisijas pieaugs par 2 t COekv. ha gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas šajā aprēķinu periodā atbilst 8,2 t  COekv. ha-1 gadā. Mēslojuma radītās SEG emisijas aprēķinā nav ņemtas vērā, pieņemot, ka augsnes ielabošanas līdzekļus neizmanto. Taču saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (The Intergovernmental Panel on Climate Change jeb IPCC) vadlīnijām SEG emisijas nav jāuzskaita no dabiskām ekosistēmām, šajā gadījumā pie tādām tiek pieskaitītas arī paludikultūras. Tāpēc, neskatoties uz faktisko SEG emisiju pieaugumu paludikultūru audzēšanā, šo emisiju pieaugumu neuzskaita, bet pieņem, ka SEG emisiju samazinājums vienāds ar SEG emisijām, saglabājoties esošajam stāvoklim, tas ir, 6,3 t COekv. ha-1. Ilgtermiņā kūdru veidojoša veģetācija piesaista oglekli un "noglabā" to kūdrā.
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Rekultivētajā teritorijā ir izveidots nepieciešamais hidroloģiskais režīms, par ko liecina vitālas kultivēto augu audzes, augi ir iesakņojušies, veiksmīgi pārziemo un dod plānoto ražu.

Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Paludikultūru ieviešana bijušajā kūdras ieguve vietā nav izdevusies, ja nav izdevies izveidot izvēlētajai kultūrai piemērotus hidroloģiskos un augsnes apstākļus (ir pārāk sauss vai pārāk slapjš). Neizdošanās iemesli var būt arī stādāmā materiāla kvalitātē, piemēram, zema sēklu dīdzība, ir liels īpatsvars neiesakņojošos, iznīkušu stādu. Uz neveiksmīgu sugas vai šķirnes un audzēšanas vietas izvēli norāda arī tas, ka augi pirmajās sezonās slikti pārziemo, izsalst.

Ieguvumi Būtisks ieguvums ir klimata pārmaiņu mazināšana. Pārmitru apstākļu izveidošanas rezultātā nosusinātajos purvos optimālā gadījumā augi veido stabilas audzes, to saknes un stublāji noklāj kūdras virsu, tādējādi tiek samazinātas SEG emisijas, jo hidroloģiskā režīma atjaunošana nosusinātajos purvos katru gadu samazina SEG emisijas par aptuveni 10–25 t CO2 no viena hektāra, nodrošinot oglekļa ilgtermiņa piesaisti un uzglabāšanu (Greifswald Mire Centre 2018). Augi regulē mitruma režīmu, kā arī efektīvi aiztur slāpekli, fosforu un kāliju, kas radies izskalojoties no lauksaimniecības zemēm, mazinot šo elementu plūsmas uz apkārtnē esošām ūdenstilpēm.

Izveidojusies augu sega aptur kūdras mineralizāciju un eroziju, novērš ugunsgrēku risku kūdrājos, tā ir perspektīva vieta ekotūrismam un rada darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

No rekultivētajās platībās audzētajiem kultūraugiem iegūtās izejvielas var izmantot dažādu produktu ražošanai, tos izmantojot kā materiālu izstrādājumiem (piemēram, koksne), enerģētikā (sausa vai dabiski mitra biomasa), kā barību (siens, zāles milti), farmācijā un ķīmiskajā rūpniecībā (dažādas augu daļas).

Trūkumi Ražas ieguvi ierobežo laika apstākļi. Piemēram, graudzālēm (miežubrālim, niedrēm), ko izmanto enerģētikā, ievākšanas laikā jābūt gandrīz sausām. Piemērotākais ievākšanas laiks ir pavasaris, kamēr augsne ir sasalusi, kad mitruma daudzums atmirušajās augu daļās ir 10–20 %. Degšanas īpašības ir daudz labākas pavasarī nekā rudenī novāktajiem augiem, jo rudenī mitruma daudzums ir augstāks. Gados, kad pavasaris ir ļoti mitrs, lietains, iegūtais enerģijas apjoms var būt krietni mazāks.

Paludikultūru audzēšana ir jauns rekultivācijas veids, pagaidām par to ir samērā maz pētījumu un pieredzes.

Ekosistēmu pakalpojumi Biomasa no dažādām paludikultūrām var tikt izmantota gan pārtikai, gan lopbarībai, gan degvielas ražošanai, gan kā izejmateriāls bioenerģijas ražošanā vai būvniecībā.

Lai arī paludikultūru audzēšana nav vērsta uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet gan uz mitrāju produktīvu izmantošanu, tomēr kūdras izmantošana ļauj atjaunot vai uzturēt tādus ekosistēmas pakalpojumus kā oglekļa uzglabāšana, ūdens un barības vielu saglabāšana.

Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, paludikultūru ieaudzēšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Iespējamie rekultivācijas darbi Iespējamās izmaksas
Darbības Mērvienība euro
Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250
Celmu, siekstu novākšana ha 100-150
Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana (līdz 0,4m) ha 100-700
Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50
Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un līdzināšana ha 300
Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50
Kaļķojamā materiāla iegāde t 40-120
Kaļķošana ha 30-60
Minerālmēslu iegāde ha 300-400
Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50
Sfagnu donormateriāla ievākšana donorteritorijās kg 1,6
Purva augu reintrodukcija (stādīšana, izkliedēšana) ha 1000
Stādmateriāla (purva augu) nogādāšana stādīšanas teritorijā km 5
Līdzšinējā pieredze Paludikultūru audzēšana kūdras ieguves ietekmētās teritorijās ir samērā jauns zemes izmantošanas veids visā pasaulē (Joosten et al. 2014). Pašlaik lielākā pieredze paludikultūru audzēšanā ir Vācijā, tur audzē miežubrāli, vilkvālītes, niedres, sfagnus (Korhonen 2008; Joosten et al. 2014, Greifswald Mire Centre 2018). Samērā plašus pētījumus un šī zemes izmantošanas veida popularizēšanu veic Greifsvaldes Universitātes Purvu izpētes centrs.

Latvijā pagaidām ir ļoti neliela pieredze paludikultūru audzēšanā, - piemēram, Mālpilī sfagnu lauks izveidots 2012. gadā uz zemā tipa kūdras un pirmo ražu plāno novākt 2019. gadā. Grāvjos konstatēts kaļķains ūdens (inde sfagniem) un tomēr – pirmo ražu varēs novākt.

Literatūra Baranyai B., Joosten H. 2016. Biology, ecology, use, conservation and cultivation of round-leaved sundew (Drosera rotundifolia L.): a review. Mires and Peat 18.

Ciria M. P., Solano M. L., Soriano P. 2005. Role of macrophyte Typha latifolia in a constructed wetland for wastewater treatment and assessment of its potential as a biomass fuel. Biosystems Engineering 92 (4): 535–544.

Gaudig G., Krebs M., Joosten H. 2017. Sphagnum farming on cut-over bog in NW Germany: Long-term studies on Sphagnum growth. Mires and Peat 20.

Joosten H., Gaudig G., Krawczynski R., Tanneberger F., Wichmann S., Wichtmann W. 2014. Managing soil carbon in Europe: paludicultures as new perspective for peatlands. In: Banwart S. A., Noellemeyer E., Milne E. (eds.) Soil carbon: science, management and policy for multiple benefits. SCOPE Series, Vol. 71. CABI, Wallingford, UK, 297–306.

Korhonen R. 2008. Finland – Fenland: Research and Sustainable Utilisation of Mires and Peat. Finnish Peatland Soc.

Greifswald Mire Centre 2018. Paludiculture – Sustainable productive utilisation of rewetted peatlands, http://www.succow-stiftung.de/tl_files/pdfs_downloads/Buecher%20und%20Broschueren/Bochure%20Paludiculture.pdf.

Ozola I. 2018. Paludikultūras: audzēšanas un izmantošanas iespējas Latvijā. Starptautiskā konference "Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – Baltijas jūras reģiona valstu ekonomiskas attīstības virzītājspēks", https://du.lv/wp-content/uploads/2018/11/6_Ilze_Ozola_pdf.pdf .

Platače R. 2013. Miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) audzēšanas un realizēšanas finansiālais pamatojums. Zinātniski praktiskā konference "Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai", 21.–22.02.2013., Jelgava, LLU.

Quinty F., Rochefort L. 2003. Peatland Restoration Guide, second edition. Canadian Sphagnum Peat Moss Association and New Brunswick Department of Natural Resources and Energy. Québec, Québec.

Schröder C., Dahms T., Paulitz J., Wichtmann W., Wichmann S. 2015. Towards large-scale paludiculture: addressing the challenges of biomass harvesting in wet and rewetted peatlands. Mires and Peat 16.

Vos R. 2015. Cattail production chain development in northeast Friesland. Cattail Cultivation Consultancy.

Witchmann W., Schröder C., Joosten H. 2016. Paludiculture – productive use of wet peatlands Climate protection – biodiversity – regional economical benefits. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.

Renaturalizācija

Īss apraksts Renaturalizācija ir rekultivācijas veids purvam raksturīgās vides atjaunošanai pēc kūdras ieguves pabeigšanas, veicinot purva ekosistēmas atjaunošanu. Lielākajā teritoriju pēc kūdras izstrādes ir iespējams radīt piemērotus vides, galvenokārt mitruma apstākļus, lai purva ekosistēma varētu laika gaitā atjaunoties. Atsevišķos gadījumos labvēlīgos klimatiskos un hidroloģiskos apstākļos kūdras ieguves ietekmētās teritorijās purva ekosistēma var pašatjaunoties, ieviešoties purva augiem, kas visbiežāk notiek, aizaugot grāvjiem to aizsērēšanas rezultātā (Nusbaums 2008; Nusbaums, Silamiķele 2012; Cupruns et al. 2013).

Renaturalizācijas galvenais mērķis ir atjaunot purva ekosistēmas funkcijas pēc kūdras ieguves pabeigšanas vai pārtraukšanas, uzlabot hidroloģisko režīmu un veicināt purvam raksturīgas veģetācijas ieviešanos un bioloģiskās daudzveidības palielināšanos ietekmētajā teritorijā (Quinty, Rochefort 2003; Priede 2017). Katrs kūdrājs un katra renaturalizācijai paredzētā teritorija ir unikāla, tādēļ, lai sekmīgi īstenotu šo rekultivācijas veidu, ir nepieciešama rūpīga izpēte un individuāla pieeja, novērtējot dažādus kritērijus. Dažādu teritoriju apstākļi atšķiras atkarībā no klimata, hidroloģiskā režīma, kūdras slāņa biezuma un kūdras īpašībām, kā arī no kūdrāja un apkārtnes topogrāfijas (Schouten 2002; Schumann, Joosten 2008).

Renaturalizāciju var īstenot divos veidos:

- mērķtiecīgu hidrotehnisko pasākumu rezultātā kūdras ieguves vietā atjaunot purva augiem nepieciešamo hidroloģisko režīmu, un tad dabiskā ceļā notiek purva videi raksturīgās veģetācijas atjaunošanās;

- mērķtiecīgu hidrotehnisko pasākumu rezultātā kūdras ieguves vietā atjaunot nepieciešamo mitruma režīmu un veikt purva videi raksturīgo augu reintrodukcija, lai veicinātu un paātrinātu purva veģetācijas atjaunošanos.

Renaturalizācija kā rekultivācijas veids ir prioritāri ieviešams, ja teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tieši robežojas ar purvu vai citu mitrāju veidu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Pēc renaturalizācijas turpmākais zemes lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība), Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods 0201). Zemes lietošanas veida kategorija – purvs, zemes lietošanas veida identifikators – 04, 041 (Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem").

Nosacījumi, pie kuriem rekultivācijas veids ir iespējams Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: ierobežojošais kritērijs (atkarībā no tā, kāda tipa purva atjaunošana tiek plānota, jo augstā tipa veģetācija var tikt atjaunota tikai uz augstā purva tipa purva kūdras, zemā – uz zemā)

Palikušā kūdras slāņa biezums: ≥0,5 m augstā purva veģetācijas atjaunošanai; ≥0,3 m zemā purva veģetācijas atjaunošanai.

Virsējā kūdras slāņa pH: atkarīgs no palikušā kūdras slāņa īpašībām un mērķa:

- augstā purva veģetācijas atjaunošanai – pH 3,4-5;

- zemā un pārejas purva veģetācijas atjaunošanai – pH 5-8

Kūdras sadalīšanās pakāpe: nav būtiski

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: līdz ar zemes virsmu, teritorija var reizēm īslaicīgi applūst

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: līdz 90 diennaktīm gadā

Celmainība: nav būtiski

Veicamo darbu plānošana Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās:

• jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem;

• jānovērtē renaturalizācijas atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve;

• pirms rekultivācijas darbu uzsākšanas jānovērtē vairāki apstākļi, kas ir būtiski renaturalizācijas praktiskā ieviešanā un purva veģetācijas sekmīgai attīstībai ilgtermiņā: (a) renaturalizējamās teritorijas virsmas reljefs (lielā mērā atkarīgs no kūdras ieguves metodes); (b) rekultivējamās teritorijas hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi (vai mitruma režīms ir atkarīgs galvenokārt no nokrišņiem vai gruntsūdens pieplūdes, cik lielā mērā un cik bieži teritorija ir applūdusi); (c) meliorācijas sistēmas stāvoklis (vai tā darbojas un kādas ir iespējas to noslēgt, lai nodrošinātu optimālo ūdens līmeni purva veģetācijas attīstībai); (d) vai ir izveidojies sausiem kūdrājiem raksturīgs apaugums (vai nepieciešama apauguma novākšana – attiecas uz sen pamestām, nerekultivētām teritorijām).

Veicamie darbi • Jāveic detalizēta rekultivējamās teritorijas izpēte, nosakot kūdrāja veidošanās īpatnības un purva stratigrāfiju, ūdens līmeni un tā svārstības, palikušā kūdras slāņa tipu (zemais, augstais, pārejas), kas ir galvenie nākotnes mitrāja veģetācijas tipu ietekmējošie faktori. Svarīgi rādītāji ir kūdras slāņa dziļums, kūdras īpašības, purva ūdeņu pH, minerālo nogulumu pamatne, kūdras ieguves veids un cik sen ir pārtraukta kūdras ieguve, nosusināšanas veids kūdras ieguves laikā. Kūdrā esošo minerālvielu daudzums un sadalīšanās pakāpe ietekmē to, kāda purva augu sastāva veidošanās sagaidāma pašatjaunošanās gadījumā;

• jānovērtē, vai konkrētās vietas apstākļos var atjaunot augstā, pārejas vai zemā purva veģetāciju (apstākļi nosaka potenciālo, tostarp reintroducējamo, augu sugu sastāvu);

• izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, ja kūdras ieguves vietā tiek paredzēta renaturalizācija un purva veģetācijas atjaunošana, ir jāparedz vismaz 0,5 m (augstā purva veģetācijas atjaunošanai) vai vismaz 0,3 m (zemā purva veģetācijas atjaunošanai) bieza kūdras slāņa saglabāšana, kas nodrošinātu labākus mitruma apstākļus nekā minerālzeme;

• jāveic rekultivējamās teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana;

• jāizveido meliorācijas sistēma, kas ļaus nodrošināt optimālo ūdens līmeni purva augu augšanai; ja nepieciešams, jāveic meliorācijas sistēmas atjaunošana vai pārbūve;

• no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc izveidojies apaugums;

• ja vieta bijusi ilgstoši neapstrādāta, tad jānovāc, jākultivē, jāfrēzē virsējais mineralizējies kūdras slānis;

• jāveic teritorijas izlīdzināšana, planēšana.

Renaturalizējamās teritorijas virsmas sagatavošana Būtisks priekšnosacījums renaturalizācijas īstenošanā ir rekultivējamā lauka virsmas stāvoklis. Lauks nedrīkst būt ar slīpumiem. Pretējā gadījumā, paceļot ūdens līmeni, zemākās vietas applūdīs, bet augstākajās vietās gruntsūdens līmenis būs pārāk zems un mitruma apstākļi purva augiem neapmierinoši.

Ilgstoši atstātas un aizaugušas kūdras ieguves vietas pirms renaturalizācijas ir nepieciešams attīrīt no izveidojušās veģetācijas. Apaugums jānovāc, lai tas netraucē tehnikas pārvietošanos, nepalielina iztvaikojumu no purva virsmas un nekavē veģetācijas atjaunošanos pēc hidroloģiskā režīma atjaunošanas (Rochefort, Lode 2006). Šādās teritorijās kūdras virskārta ir mineralizējusies, tāpēc pirms gruntsūdens līmeņa pacelšanas virsējo kūdras slāni nepieciešams kultivēt vai frēzēt un planēt, lai uzlabotu purva augu ieviešanās iespējas. Mineralizējušos kūdras slāni var novākt un izmantot grāvju aizsprostu būvniecībā vai grāvju aizbēršanā. Ja teritorijā ir celmu un koku sakņu paliekas, tās var neaizvākt, jo tas netraucē atjaunoties purvam.

Vienmērīga ūdens līmeņa panākšana bez speciāliem virsas pārveidošanas darbiem iespējama tikai relatīvi līdzenās platībās. Relatīvi līdzenas platības veidojas gadījumos, kad, iegūstot kūdru, kā pēdējā kūdras ieguves tehnoloģija tiek izvēlēta frēzkūdras ieguve (Priede 2017). Lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, līdz ar to samazināsies renaturalizācijas izmaksas.

Tā kā dabiskās ūdens līmeņa svārstības ir pieļaujamas robežās +/-30 cm no zemes virsmas (Konvalinková u. c. 2011), laukam pirms renaturalizācijas ir jābūt līdzenam 1–2% robežās.

Pieņemot lēmumu par rekultivācijas veida īstenošanu, jāņem vērā rekultivējamās teritorijas un piegulošo kūdras ieguves vietu kopējā vienlaidus platība, tās konfigurācija, novietojums apvidū (vai apkārtnē ir meži vai lauksaimniecības zemes, dabiskās vēja barjeras u. c.), kas ietekmē mikroklimatu un vēja erozijas potenciālu. Mikroklimats būtiski ietekmē to, cik veiksmīgi izstrādātajā kūdras platībā spēs ieviesties purva augājs. Jo vairāk mikronišu, aizvēja vietu, ieplaku, jo labākas ir sekmes, turklāt mikronišu dažādība nodrošinās arī lielāku sugu daudzveidību. Ir sarežģītāk panākt purva veģetācijas veidošanos lielās vienlaidus platībās, kur ir lielāks iztvaikojums, trūkst noēnoto vietu, kas vismaz fragmentāri pasargā kūdru no stiprām diennakts temperatūras svārstībām. Kūdras virsma vasarā stipra uzkarst, kas nelabvēlīgi ietekmē augu izdzīvošanu (Priede 2017). Plānojot kūdras ieguves vietas renaturalizāciju, vēlams daudzveidot mikroreljefu, kas nozīmē, ka paredzama daudzveidīgas veģetācijas struktūras veidošanās. Tādēļ lielās vienlaidus purvu platībās, kas izstrādātas ar frēzkūdras metodi, ir lietderīgi pirms platību applūdināšanas veikt mikroreljefa dažādošanu. Darbu raksturs un apjoms plānojams katrai vietai atsevišķi, jo to ietekmēs gan purva pamatnes raksturs (līdzena, nelīdzena, vai atlikušās kūdras slāņa biezums pēc izstrādes ir vienmērīgs), gan purva pamatnē esošie nogulumi un to īpašības. Mikroreljefa daudzveidošana ievērojami palielina jaunveidojamās vides kvalitāti.

Veiksmīga ir situācija, ja izstrādātā kūdras laukā var panākt mitras kūdras vai periodiski applūstošas kūdras virsmu. Šāda veida teritorijā neattīstīsies kokaugi, bet apstākļi ļaus ieviesties purva augiem, piemēram, sfagniem, spilvēm, baltmeldriem, grīšļiem, rasenēm, dzērvenēm (uz augstā purva tipa kūdras).

Purva atjaunošanās potenciāls ir augstāks, ja renaturalizējamā teritorija atrodas blakus dabiskam purvam vai tā paša purva neizstrādātajai daļai, tad purva augu donorteritorijas atradīsies tuvāk, un process notiks ātrāk. Ja renaturalizējamo platību ieskauj meži (izņemot purvainus mežus) vai intensīvas lauksaimniecības zemes, purva atjaunošanās sekmes var būt vājākas, jo tuvumā nebūs augu sugu donorteritorijas (Priede, Silamiķele 2015).

Ja palikusi skāba augstā purva tipa kūdra (pH 3-5), ir iespējama augsto purvu augu sugu, arī sfagnu, ieviešanās. Vāji skāba vide (pH > 5-6) ar zemā purva tipa kūdru ir augsto purvu augu sugām nepiemērota. Šādās vietās veidojas nabadzīgu zāļu purvu augājs (grīšļi, doņi, niedres). Vietās, kur pH > 5,5, var veidoties kaļķainu zāļu purvu augājs, ko veido lielākoties zemie grīšļi, slapjākās ieplakās – parastā niedre Phragmites australis. Biežāk uz zemā purva tipa kūdras vide ir vāji skāba, līdz ar to tur optimālos mitruma apstākļos veidosies nabadzīgiem zāļu purviem raksturīgs augājs. Palikušā slāņa kūdras īpašības svarīgi ievērot, ja plāno purva augu stādīšanu (Priede, Silamiķele 2015).

Ūdens režīma nodrošināšana Lai īstenotu renaturalizāciju, ir ļoti svarīgi nodrošināt optimālos mitruma apstākļus (līdz ar zemes virsu) teritorijai. Izstrādātajos purvos gruntsūdens līmenis pirms renaturalizācijas mēdz būt svārstīgs, tādēļ purva veģetācija bieži nespēj atjaunoties. Nepieciešamais gruntsūdens līmeņa regulēšanas veids renaturalizācijas veikšanai jānorāda rekultivācijas projektā, derīgo izrakteņu ieguves projektā vai meliorācijas sistēmu pārbūves tehniskajā projektā.

Būtisks nosacījums ūdens aizturēšanai ir purva pamatnes nogulumu sastāvam un ūdens caurlaidībai. Ja grāvji sasniedz minerālos nogulumus, kā tas visbiežāk ir izstrādātos purvos, tad ūdens līmeņa paaugstināšanas rezultāts var būt grūti prognozējams vai pat nesekmīgs. Caurlaidīgajos nogulumos (smilts, grants) virsūdeņi aizplūst caur grāvja pamatni. Savukārt uz maz caurlaidīgas pamatnes (māls, dolomīts) gruntsūdens līmeņa atjaunošana var būt sekmīga.

Purva ekosistēma var atjaunoties, ja kūdras ieguves vietā paaugstinās ūdens līmenis, kas var notikt dabiskā ceļā, aizsērējot kūdras ieguves nosusināšanas sistēmas grāvjiem un drenām, vai arī īstenojot mērķtiecīgus pasākumus: grāvju aizbēršanu, aizsprostu vai citu hidrotehnisko būvju izveidošanu. Lai izveidotu purva renaturalizācijai nepieciešamo hidroloģisko režīmu, jāierobežo ūdens notece no kūdras ieguves vietas pa izveidotajiem novadgrāvjiem. Lai mazinātu ūdens noteci no renaturalizējamās teritorijas, uz novadošajiem novadgrāvjiem izveido aizsprostus. Dažkārt jāaizber iekšējos kūdras ieguves vietas savācējgrāvjus un kartu grāvjus (Priede, Silamiķele 2015).

Aizsprostu veidošanai var izmantot dažādus materiālus – kūdru, koka dēļus, baļķus, plastikāta rievsienas u. c. materiālus. To izvēli nosaka uz vietas pieejamais materiāls, tā ilgnoturība un pievešanas iespējas. Aizsprostu izveidošanas vietas izvēlas, ņemot vērā rekultivējamās teritorijas reljefu un ievērojot ūdens noteces virzienu. Lai noteiktu optimālo aizsprostu izvietojumu un skaitu, ieteicams veikt rekultivējamās teritorijas topogrāfisko uzmērīšanu, sagatavot virsmas digitālo modeli un veikt hidroloģiskos aprēķinus (Nusbaums 2008).

Purvu atjaunošanas prakse pierādījusi, ka efektīvākais risinājums grāvju slēgšanai ir kūdras aizsprosti. Tos būvē no turpat uz vietas iegūtas kūdras, kūdru stipri sablīvējot ar ekskavatoru, tas mazina aizsprostu izskalošanas risku, kā arī būtiski uzlabo to noturību. Aizsprostu veidu un konstrukciju nosaka vietas apstākļi (Priede, Silamiķele 2015).

Ja kūdras ieguves laikā izveidotie kartu grāvji nav dziļi, tos var saglabāt, jo pēc sekmīgas ūdens līmeņa paaugstināšanas tie būs līdz malām piepildīti ar ūdeni, tādējādi pēc ūdens līmeņa kartu grāvjos varēs viegli novērtēt gruntsūdens līmeni renaturalizētajā teritorijā. Kartu grāvji var palīdzēt saglabāt un uzturēt atbilstošu hidroloģisko režīmu, jo laika gaitā tie aizaugs ar mitrumu mīlošiem sfagniem (Nusbaums, Silamiķele 2012).

Ja rekultivācija notiek pakāpeniski, renaturalizējot izstrādātos kūdras laukus blakus vēl izstrādē esošajiem laukiem, tad, lai samazinātu ūdens noplūdi no renaturalizētām teritorijām starp renaturalizēto un izstrādē esošo teritoriju, blakus grāvim veido 5 m platas, noblīvētas kūdras joslas. Noblīvētās kūdras joslas renaturalizētajā daļā palīdz uzturēt nepieciešamo ūdens līmeni, jo izstrādē esošajā teritorijā ūdens līmenis būs pazemināts (Quinty, Rochefort 2003).

Labvēlīgos apstākļos purva augu ieviešanās notiek jau dažu gadu laikā, tomēr purvam raksturīga veģetācijas struktūra un mikroreljefs veidojas tikai vairāku gadu desmitu laikā.

Renaturalizācijas veikšana Renaturalizācija bez purvam raksturīgo augu reintrodukcijas

Plānojot renaturalizāciju bijušajā kūdras ieguves vietā, vispirms novērtē rekultivējamās teritorijas faktiskais stāvoklis. Ja renaturalizācijai paredzētajā teritorijā ir pastāvīgi augsts ūdens līmenis un tajā sekmīgi atjaunojas purva augājs (piemēram, sfagni, spilves, baltmeldri, grīšļi), tad vislabāk platību ir atstāt dabiskam pašatjaunošanās procesam un mērķtiecīga reintrodukcija nav nepieciešama. Šāda situācija reizēm novērojama sen pamestās kūdras ieguves vietās.

Ja mitruma apstākļi nav pietiekami, jāveic mērķtiecīga ūdens līmeņa paaugstināšana, noslēdzot nosusināšanas sistēmas grāvjus, izveidojot aizsprostus vai citas ūdens līmeņa regulēšanas sistēmas.

Lai izstrādātā kūdras ieguves vietā atjaunotu dabisko purva augu segu, jānosaka optimālais teritorijas hidroloģiskais režīms, kas nodrošinātu dabiskās veģetācijas, tajā skaitā reto un aizsargājamo sugu atjaunošanos. Tāpēc svarīgi ir detalizēti izpētīt teritorijas hidroloģiskos apstākļus. Jābūt iespējai teritorijā regulēt ūdens līmeni, jo sausā laikā lauki nedrīkst izžūt, bet pārmērīgu nokrišņu laikā ūdens līmenis nedrīkst būt pārāk augsts.

Renaturalizācija, veicot purva augu reintrodukciju

Purvu augu reintrodukciju veic, lai sekmētu un paātrinātu veģetācijas izveidošanos. Tas ir aktuāli kūdras laukos ar lielu vienlaidus platību, īpaši, ja blakus ir plašas teritorijas un tuvumā nav dabisku purvu (donorteritoriju). Visu darbu procesu (renaturalizējamās teritorijas sagatavošanu, purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu, donormateriāla ieguvi un sēšanu vai stādīšanu) ir jāveic īsā laikā. Līdz šim Eiropā un citur pasaulē vērā ņemama pieredze uzkrāta tikai ar sfagnu reintrodukciju, kas ir pirmais solis augstā purva veģetācijas atjaunošanā. Joprojām ir maz pieredzes ar zemo purvu atjaunošanu, reintroducējot atbilstošas augu sugas.

Vairāk kā divdesmit gadu ilga dabiskās kūdrāja veģetācijas atjaunošanas pieredze Ziemeļamerikā liecina, ka sfagnu reintrodukcija ir komplekss pasākums, kas ietver ūdens līmeņa pacelšanu, virsmas sagatavošanu, sfagnu izsēšanu vai stādīšanu un pārklāšanu ar mulču (Rochefort, Lode 2006). Augāja atjaunošanai pielieto sfagnu un citu purva augu velēnu stādīšanu, sfagnu fragmentu izkaisīšanu, kā arī sugām bagāta siena izkaisīšanu (pēdējais izmantojams tikai zemo purvu veģetācijas atjaunošanā un ir maz aprobēta metode) (Priede 2017). Donormateriālu vislabāk ir ņemt no sagatavošanā esošām kūdras ieguves teritorijām. Praktisks reintrodukcijas veids ir velēnu pārstādīšana (Pakalnis u.c. 2008). Sfagniem ir spēja izaugt no maziem fragmentiem, tāpēc ievāktos sfagnus var sasmalcināt un tad izkaisīt. Tomēr fragmentu izkaisīšanas efektivitāte ir atkarīga no virsmas mikroreljefa un mikroklimata (Pakalne 2013). Sfagnu fragmenti ir jutīgi pret virsmas mitrumu, jo tie nespēj akumulēt ūdeni, kā to spēj sfagnu kopas. Atvesto donoru materiālu izsēj sagatavotajā platībā. Ja teritorija nav liela, to var darīt ar rokām. Lielās platībās pielieto lauksaimniecībā izmantotos organisko mēslu izkliedētājus. Pēc donormateriāla izkaisīšanas tas ir jāpārklāj ar salmiem. Salmi veģetācijas veidošanās sākumstadijā veido mērenāku mikroklimatu, pasargājot no pārkaršanas, izkalšanas un palīdz uzturēt mitrumu. Dažu gadu laikā salmi sadalās un nekavē tālāku augāja attīstību.

Klimata pārmaiņu mazināšana Plānojot renaturalizāciju, jāizvērtē klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka renaturalizāciju veic teritorijā, kur kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva kūdra. Pēc renaturalizācijas veikšanas SEG emisijas pieaugs par 2 t COekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kā alternatīva vērtēta esošā stāvokļa saglabāšanās kūdras ieguves laukā. Kopējās SEG emisijas šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst 8,2 t COekv. ha-1 gadā.

Saskaņā ar IPCC vadlīnijām SEG emisijas nav jāuzskaita no dabiskām ekosistēmām, tāpēc, neskatoties uz faktisko SEG emisiju pieaugumu pēc renaturalizācijas, šo emisiju pieaugumu neuzskaita, bet pieņem, ka SEG emisiju samazinājums ir vienāds ar SEG emisijām, saglabājoties esošajam stāvoklim, t. i., 6,3 t COekv. ha-1 gadā (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati). Ilgtermiņā purva veģetācija piesaista oglekli un "noglabā" to kūdrā.

Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Par sekmīgu rekultivāciju liecina

Par sekmīgu purva atjaunošanos liecina purva augu ieviešanās un pavairošanās. Reintroducētie augi ir dzīvi, ar labu vitalitāti. Gruntsūdens līmenis ir tuvu zemes virsai, un tam nav raksturīgas izteiktas svārstības. Vismaz piecu gadu laikā pēc renaturalizācijas lielāko daļu kūdras virsmas sedz veģetācija, veidojas saslēgts augājs, ieviešas purviem raksturīgas sūnas.

Par nesekmīgu rekultivāciju liecina

Purva augi nav ieviesušies vai to reintrodukcija nav bijusi sekmīga. Dominē atklāta kūdra, augājs ir nabadzīgs (piemēram, tikai makstainā spilve vai sila virsis). Gruntsūdens līmenis ir zemāks par purva veģetācijas atjaunošanās procesam nepieciešamo un tam raksturīgas izteiktas svārstības (sausuma periodos tas ir zemāks par -0,5 m un zemāk). Kūdras virsējā kārta ir sausa, nav purvam raksturīgu pārmitru apstākļu, sausie kūdras lauki aizaug ar mežu. Neizdošanās iemesls var būt nekvalitatīvs donormateriāls vai neatbilstošs ūdens līmenis (par zemu vai par augstu).

Ieguvumi Renaturalizācijas rezultātā samazinās nelabvēlīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību. Atjaunojot kūdras ieguves vietās purva veģetāciju un kūdras veidošanās procesu, ilgtermiņā tiek samazinātas SEG emisijas, samazinās kūdras lauku un tiem piegulošo teritoriju ugunsbīstamība, mazinās invazīvu svešzemju sugu (galvenokārt parastās līklapes Campylopus introflexus) ieviešanās un izplatīšanās risks.

Atjaunojot purva hidroloģisko režīmu un ieviešoties purva augiem, renaturalizētās platībās var ieviesties purva biotopiem raksturīgas, arī retas un aizsargājamas, augu un dzīvnieku sugas. Renaturalizētas teritorijas var kalpot kā nozīmīgas putnu ligzdošanas un barošanās biotopi, kā arī atpūtas vietas migrācijas laikā.

Trūkumi Latvijā nav uzkrāta pietiekama pieredze, veicot renaturalizāciju ar purva augu reintrodukciju. Tas īstenots tikai atsevišķās nelielās izmēģinājumu teritorijās.

Renaturalizējamās teritorijas hidroloģiskā režīma atjaunošana var būt tehniski sarežģīta, laikietilpīga un prasīt ievērojamus finanšu resursus gadījumos, ja ir paredzama specializētu hidrotehnisko būvju izveidošana, kas nepieciešamas nepieciešamā ūdens līmeņa uzturēšanai.

Ekosistēmu pakalpojumi Dabiska augstā purva lielākā vērtība ir tās spēja nodrošināt daudzveidīgus regulācijas pakalpojumusa augstā kvalitātē – bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dabiska sauszemes oglekļa krātuve, klimata pārmaiņu mazināšana, tīra ūdens nodrošināšana. Vēl viens nozīmīgs dabisko teritoriju ekosistēmu pakalpojumu pienesums ir sniegtās rekreācijas iespējas, piesaistot tūristus, atpūtniekus un arī zinātniekus un pētniekus.
Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide un uzturēšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Iespējamie rekultivācijas darbi Iespējamās izmaksas
Darbības Mērvienība euro
Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģitācijas ha 1200-2000
Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana (līdz 0,4m) ha 100-700
Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50
Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un līdzināšana ha 300
Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50
Koka aizsprostu būvniecība gb 400
Kūdras aizsprostu būvniecība gb 500-1200
Plastmasas rievsienu aizsprostu izveidošana gb 300-600
Meliorācijas sistēmu vai hidrotehnisko būvju pārbūves projekts gb 300
Sfagnu donormateriāla ievākšana donorteritorijās kg 1,6
Purva augu reintrodukcija (stādīšana, izkliedēšana) ha 1000
Stādmateriāla (purva augu) nogādāšana stādīšanas teritorijā km 5
Līdzšinējā pieredze Latvijā Latvijā ir jau vairāk kā 10 gadu dokumentēta pieredze izstrādātu kūdrāju renaturalizācijā, veicot mērķtiecīga ūdens līmeņa paaugstināšanu, bez purvu augu reintrodukcijas. Daudzās teritorijās, ūdens līmenis paaugstinājies un notikusi purva veģetācijas pašatjaunošanās (skat. 4.4. nodaļu), aizsērējot grāvjiem (arī bebru darbības ietekmē). Pie mums ir maza pieredze purva augu reintrodukcijā.

Renaturalizācija īstenota 2006. gadā LIFE projektā "Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā" (LIFE02 NAT/LV/008496). Ķemeru tīreļa ziemeļrietumu daļā notikusi veiksmīga hidroloģiskā režīma atjaunošana, būvējot kūdras aizsprostus uz grāvjiem un veidojot citas hidrotehniskas būves. Rezultātā paaugstināts ūdens līmenis un daļēji applūdināti bijušie kūdras ieguves lauki, kur sekmīgi notiek purva veģetācijas atjaunošanās (Ķuze, Priede 2008). Šajā teritorijā, kur renaturalizācija notikusi vairāk nekā 20 gadus pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, netika veikti speciāli virsmas sagatavošanas darbi vai apauguma novākšana, tomēr rezultāti lielākajā daļā teritorijas ir labi. To, visticamāk, sekmējis dabiskā augstā purva tuvums (sēklu un sporu donorteritorija) (Priede 2013).

2012. gada rudenī veikts sfagnu stādīšanas eksperiments Lielsalas purvā, kur izkliedēti turpat netālu ievāktie sfagni (Cupruns u.c. 2012). Apsekojot teritoriju 2014. gada vasarā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieki secināja, ka sfagnu izdzīvošana pēc diviem gadiem ir vāja – galvenokārt tādēļ, ka kūdras virsma ir pārāk sausa vai arī ūdens līmenim raksturīgas pārāk lielas svārstības – vasarā, kūdrai izžūstot, veidojas nepiemēroti apstākļi (Priede, Silamiķele 2015). Turpat blakus esošajās renaturalizācijai atstātajās platībās, kur ūdens līmenis tajā pašā laikā bija augstāks (arī veģetācijas sezonā kūdras virsma klāta ar seklu ūdeni), sfagni un citi purva augi bija spontāni ieviesušies jau dažus gadus pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

Literatūra Cupruns I., Kalniņa L., Ozola I. 2013. Izstrādāto kūdras lauku rekultivācija Lielsalas purvā. Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Vides zinātne. Referātu tēzes. Latvijas Universitātes 71. zinātniskā konference. Latvijas Universitāte, Rīga, 419–420.

Konvalinková P., Bogush P., Hesoun P., Horn P., Konvička M., Lepšová A., Melichar V., Rektoris L.,Štastný J., Zavadil V. 2011. Mined peatlands. In: Řehounková K., Řehounek J., Prach K. (eds.) Near-natural restoration vs. technical reclamation of mining sites in the Czech Republic. University of South Bohemia in Česke Budĕjovice, Česke Budĕjovice, 68‒83.

Nusbaums J. 2008. Nosusināšanas ietekmes novēršana augstajos purvos. Grām.: Pakalne, M. (red.) Purvu aizsardzība un apsaimniekošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā. Jelgavas tipogrāfija, Rīga, 118–131.

Nusbaums J., Silamiķele I. 2012. Kūdras izstrādes lauku rekultivēšanas iespējas, problēmas, rezultāti. Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Vides zinātne. Referātu tēzes. Latvijas Universitātes 70. zinātniskā konference. Latvijas Universitāte, Rīga, 340–342.

Pakalne M. 2013. Pārskats par augsto un pārejas purvu atjaunošanas un apsaimniekošanas pieredzi pasaulē, Eiropā un Latvijā. https://nat-programme.daba.gov.lv/upload/File/Augsto_purvu_atjaunosana_Mpakalne.pdf.

Pakalnis R., Sendžikaitė J., Avižienė D. 2008. Experimental preparation of raised bog rehabilitation in the process of peat-cutting. In: Proceedings of the conference "Peat in horticulture and the rehabilitation of peatlands after peat extraction: which issues for tomorrow?" Lamoura: 121–129.

Priede A. 2013. Changes in vegetation in the former peat milling fields after hydrological restoration in Lielais Ķemeri Mire. In: Pakalne M., Strazdiņa L. (eds.) Raised bog management for biological diversity conservation in Latvia. University of Latvia, Rīga, 207‒215.

Priede A. 2017. 7110* Aktīvi augstie purvi un 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās. Grām. Priede A. (red). Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 4. sējums. Purvi, avoti un avoksnāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda, 57–96.

Priede A., Silamiķele I. 2015. Rekomendācijas izstrādātu kūdras purvu renaturalizācijai. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Salaspils.

Schouten M. G. C. (ed.) 2002. Conservation and restoration of raised bogs: Geological, hydrological, and ecological studies. Nature Conservation and Plant Ecology WIMEK0 Dublin.

Schumann M., Joosten H. 2008. Global Peatland Restoration. Manual. Institute of Botany and Landscape Ecology, Greifswald University, Germany.

Quinty, F., Rochefort, L. 2003. Peatland Restoration Guide. 2nd edition. Québec, Canadian Sphagnum Peat Moss Association and New Brunswick Department of Natural Resources and Energy.

Rochefort L., Lode E. 2006. Restoration of Degraded Boreal Peatlands. In: Wieder R. K., Vitt D. H. (eds.) Boreal Peatland Ecosystems. Ecological Studies (Analysis and Synthesis), Vol. 188. Springer, Berlin, Heidelberg.

Ūdenskrātuvju veidošana

Īss apraksts Šis rekultivācijas veids paredz bijušajā kūdras ieguves vietā vai tās daļā izveidot mākslīgas ūdenskrātuves. Tas ir piemērotākais rekultivācijas veids tādu izstrādāto kūdras ieguves vietu turpmākai izmantošanai, kur purvs veidojies, aizaugot ūdenstilpei. Pēc kūdras izstrādes bijusī kūdras ieguves vieta tiek applūdināta, lai šo teritoriju turpmāk izmantotu dīķsaimniecībā, kā ūdensputnu dzīvotni, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai rekreācijā. Ilgākā laikā, ja netiek veikti atbilstoši apsaimniekošanas pasākumi (piemēram, niedru pļaušana), paredzama ūdenskrātuves aizaugšana ar zemajiem purviem raksturīgu veģetāciju.

Pēc rekultivācijas turpmākais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Ūdens objektu zeme (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods - 0301, 0303)

Zemes lietošanas veida kategorija – ūdens objektu zeme, zemes lietošanas veida identifikators – 052, 053 (Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem").

Apstākļi, kādos ir iespēja ūdenskrātuvju ierīkošana Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: daļēji ierobežojošs kritērijs

Palikušā kūdras slāņa biezums: 0,1-0,15 m

Virsējā kūdras slāņa pH: nav būtiski

Kūdras sadalīšanās pakāpe: labi sadalījusies zemā purva tipa kūdra

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: pēc iespējas augstāks

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: pastāvīgi

Purva nogulumi: ierobežojošs faktors

Celmainība: nav būtiski

Ūdenskrātuvju (dīķu vai dīķu sistēmu) izveide ir piemērotākais rekultivācijas veids tādām kūdras ieguves vietām, kur purvs veidojies, aizaugot ūdenstilpēm vai kur kūdras ieguves laikā nosusināšanā izmantota ūdens atsūknēšana (Šnore 2013). Tas nozīmē, ka, pārtraucot ūdens atsūknēšanu, bijusī ieguves vietas aizpildīsies ar ūdeni. Rekultivācijas veids piemērots teritorijām, kur kūdras slānis izstrādāts līdz purva pamatnes nogulumiem – tad ūdenim būs raksturīga augstāka mineralizācijas pakāpe, tas būs ar neitrālu vai bāzisku pH vērtību, kas nodrošinās labākus apstākļus ūdensaugu un zivju attīstībai.

Lai izveidotu ūdenskrātuvi, jārēķinās ar rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tipu, kas ir daļēji ierobežojošs faktors. Ja palikušais kūdras slānis ir augstā purva tipa kūdra, tas liecina par to, ka purvs ir veidojies, pārpurvojoties minerālajiem nogulumiem un tādēļ nebūs pietiekama gruntsūdens pieplūde, kas nepieciešama ūdenskrātuvei. Ar nokrišņu ūdeņu apjomu nebūs pietiekami, lai uzplūdinātu ūdenskrātuvi. Ja kūdrājs pirms applūdināšanas ir ar apaugumu, tad palikušais kūdras slānis ir daļēji ierobežojošs faktors, jo tas veicinās ūdenskrātuves straujāku aizaugšanu, kas savukārt ierobežos tās izmantošanu, piemēram, zivsaimniecībā. Toties, ja ūdenskrātuve tiek plānota vienīgi kā ūdensputnu dzīvotne, tad ūdenskrātuves daļēja aizaugšana ir pat vēlama.

Lai izveidotu ūdenskrātuvi, svarīgs ir rekultivējamās teritorijas purva pamatni veidojošo noguluma sastāvs. Ja purva pamatni veido labi vai vidēji caurlaidīgi nogulumi (smilts, mālsmilts), uz tiem izveidot ūdenskrātuvi būs sarežģīti vai pat neiespējami. Iespējams, rekultivācijas veidu varēs īstenot, ja virs labi vai vidēji caurlaidīgās purva pamatnes tiks atstāts noteikta biezuma kūdras slānis, kurš neļaus ūdenim aizplūst. Ieteicamā kūdras sadalīšanās pakāpe 45–50 % vai lielāka. Ja purva pamatni veido mazcaurlaidīgi nogulumi (smalks aleirīts, smilšmāls) vai necaurlaidīgi nogulumi (piemēram, māls), tad ūdenskrātuvi ir iespējams izveidot, jo tajā uzkrāsies ūdens.

Tāpat būtisks priekšnosacījums ūdenskrātuves izveidei ir rekultivējamās teritorijas hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi (ūdens pieplūdes veids). Jānovērtē, kā teritorija iegūs ūdeni: no nokrišņiem, no virsūdeņiem (ūdenstecēm, grāvjiem) vai pazemes ūdeņiem un kāda ir šo pieplūdes avotu proporcija (Korhonen 2008).

Izvēlētā rekultivācijas veida īstenošanai hidroloģiskie apstākļi ir piemēroti:

• ja ir pietiekami laba gruntsūdens pieplūde starppauguru ieplakās un gruntsūdens līmenis ir augsts – šādi apstākļi nodrošinās stabilu ūdens līmeni ūdenskrātuvē;

• ja plānotā rekultivācijas vieta robežojas ar ūdensteci, kuras gada vidējais ūdens līmenis pārsniedz rekultivējamās teritorijas virsmas augstuma atzīmi.

Hidroloģiskie apstākļi nav piemēroti ūdenskrātuves izveidei, ja teritorijas galvenais barošanās veids ir nokrišņi. Nokrišņi nenodrošina ūdenskrātuves izveidei nepieciešamo ūdens līmeni visu gadu.

Rekultivējamajā vietā vēlams veikt hidrotehniskos aprēķinus vai hidroģeoloģisko modelēšanu par pienākošā ūdens daudzumu un tā iztvaikošanas daudzumu. Hidrotehniskie aprēķini vai modelēšana ir jāveic, lai konstatētu, cik lielā rekultivējamās teritorijas daļā iespējams ieviest plānoto rekultivācijas veidu, cik dziļa būs plānotā ūdenskrātuve un vai ūdens pārklās plānotās ūdenstilpes teritoriju visu gadu.

Veicamo darbu plānošana Plānojot kūdras ieguves vietā ūdenstilpes izveidošanu, jāņem vērā virkne nosacījumu:

- jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem;

- ja rekultivējamajā teritorijā joprojām notiek kūdras ieguve, jāpārliecinās, vai izvēlētais rekultivācijas veids atbilst derīgo izrakteņu ieguves projektam;

- ja rekultivācijas pasākumu ir paredzēts īstenot kūdras ieguves vietā, kur kūdras ieguve ir sen pārtraukta, jāpārliecinās, vai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu;

- jāizvērtē agrāk veiktās ģeoloģiskās izpētes informācija, ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi;

- jāizvērtē plānotā rekultivācijas veida īstenošanas ietekme uz robežojošo zemju izmantošanas veidu;

- jāņem vērā, ka dīķis vai dīķu sistēma ir mākslīgi veidota ūdenstilpe, kas atbilstoši normatīvajam regulējuma tiek klasificēta kā hidrotehniska būve, jāievēro normatīvie akti par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību;

- saskaņā ar meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir jāizstrādā būvprojekts un jānodrošina tā saskaņošana;

- jāveic būvniecības projektā ietverto risinājumu īstenošana – ūdenskrātuves un hidrotehnisko būvju būvniecība;

- pirms appludināšanas ir pilnībā jāveic teritorijas attīrīšanas no apauguma, celmiem un un esošo iekārtu, sistēmu demontāža;

- atbilstoši projektam jāveic nosusināšanas sistēmas elementu un hidrotehnisko būvju pārbūve vai likvidācija;

- Jāizvērtē krastu noturība, ja nepieciešams jāveic to nostiprināšana.

Ūdenskrātuvju izveide Ja izlemts, ka ūdenskrātuves veidošana ir piemērotākais rekultivācijas veids, pirms applūdināšanas ir lietderīgi izvākt visu kūdras slāni, jo pēc applūdināšanas tas var uzpeldēt (Šnore 2013).

Kūdrājiem, kuri pirms applūdināšanas ir bez apauguma (uz tiem vēl nav izveidojusies veģetācija), virsējais kūdras slānis ir jānorok, atstājot to pēc iespējas mazāku (atstājot ne vairāk par 0,1–0,15 m), jo atlikušais kūdras slānis var uzpeldēt. Ūdenskrātuvju izveidošana ir piemērots rekultivācijas veids teritorijās, kur kūdras slānis izstrādāts līdz purva pamatnes nogulumiem – tad ūdeņiem būs raksturīga augsta mineralizācijas pakāpe, augsts pH u. c. hidroķīmiski rādītāji, kas nav parasti raksturīgi purvu ūdeņiem (Kļaviņš u. c. 2011). Tādas gan būs tikai relatīvi sen pamestas kūdras ieguves vietas, jo pēdējos gadu desmitos atstāts vismaz 0,3 m neizstrādātas kūdras slānis, vidēji pat vairāk (0,5‒0,6 m) (Šnore 2013).

Pirms appludināšanas ir pilnībā jāveic kūdras ieguves vietas tehnoloģisko ceļu demontāža, caurteku un citu kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēmas elementu demontāža. Kūdras ieguves vietās, kur ūdens novadīšana no teritorijas notikusi pa novadgrāvjiem, iepriekš izveidotās nosusināšanas sistēmas elementi un hidrotehniskās būves jāpārbūvē vai jālikvidē. Tas jādara atbilstoši projektā ietvertajiem tehniskajiem risinājumiem. Jāīsteno būvniecības projektā ietvertie risinājumi – jāveic ūdenskrātuves un hidrotehnisko būvju būvniecība.

Lai novērstu ūdenskrātuves krastu noskalošanos viļņu darbības un ledus ietekmē, tos veido slīpus (nogāzes slīpumus veido atbilstoši projektam), norokot ar ekskavatoru, pirms ūdenskrātuve aizpildās ar ūdeni. Krastu eroziju var ierobežot arī, ja pirms uzpludināšanas ūdenskrātuves gultnē un piekrastē ļauj attīstīties daudzgadīgai veģetācijai. Slīpi krasti nepieciešami arī drošības apsvērumu dēļ.

Noregulējot ūdens līmeni ūdenskrātuvē, jāizvērtē iespējamā krastu pārbūve un noturība. Jāsagatavo ūdenskrātuves gultne – no applūduma zonas jāizvāc apaugums, celmi. Ja nepieciešams, veic krastu nostiprināšanu un samazina seklūdens zonu (kur ūdens dziļums pie normālā uzstādinājuma līmeņa ir mazāks par 0,5 m).

Tā kā purva nelīdzenās pamatnes dēļ nekad nav iespējams pilnībā izstrādāt visu kūdras slāni līdz purva pamatnes nogulumiem, kas ūdenstilpju veidošanai būtu optimāls risinājums, izstrādātās platības var uzart, sajaucot atlikušās kūdras slāni ar minerālgrunti un atstājot uz vairākiem gadiem, kā rezultātā var panākt kūdras mineralizāciju un apauguma veidošanos, līdz ar to kūdras uzpeldēšana notiks daudz mazākā mērā, nekā applūdinot uzreiz.

Ja izstrādātajos kūdras ieguves laukos ir plānots ierīkot ūdenstilpes rekreācijas vajadzībām, īpaši zivju audzēšanai un makšķerēšanai, tad plānotajām ūdenskrātuvēm jābūt pietiekami dziļām – 1,5-2,0 m ar atsevišķām dziļākām vietām. Šajā gadījumā tiek ieteicams veikt kūdras ieguvi līdz purva pamatnei, lai ūdenskrātuves pamatnē būtu minerālie nogulumi, kas varētu bagātināt ūdeņus ar galvenajiem neorganiskajiem joniem (kalciju, hidrogēnkarbonātiem u. c.), tādējādi radot labākus apstākļus ūdensaugu un arī zivju populācijas attīstībai, kā arī novērst atlikušā kūdras slāņa uzpeldēšanu. Ūdensaugi nodrošina gan barības bāzi, gan arī dzīves vidi aļģēm, bezmugurkaulniekiem, zivīm un ūdensputniem (Caffrey 1998). Atstājamā kūdras slāņa biezumu nosaka, veicot hidrotehniskos aprēķinus.

Ja rekultivējamā teritorija tiks izmantota galvenokārt kā dzīvotne ūdensputniem, ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, kā arī ūdens kvalitātei nav īpašu prasību. Atklāta ūdens un virsūdens augāja (visbiežāk niedrāju) mozaīka var veidoties kā ūdensputniem piemērotas platības. Ideāli, ja tiek saglabātas vai speciāli izveidotas salas, kas noder putnu ligzdošanai (Šnore 2013). Bioloģiskās daudzveidības veicināšanai vēlams veidot dažādus dziļumus un izrobotu krasta līniju, kas palielina ekoloģisko nišu un līdz ar to arī sugu daudzveidību.

Ja ūdenskrātuves izveidošanas mērķis ir dabas daudzveidības veicināšana vai palikušā kūdras slāņa pilnīga izstrāde ir ekonomiski neizdevīga vai neiespējama, teritorijas applūdināšanu var veikt uz palikušā kūdras slāņa. Tad ūdenskrātuves pamatni veidos ar organiskajām vielām bagāti nogulumi, kas veicinās ūdenskrātuves aizaugšanu, un tālākā nākotnē veidosies purvs. Ja zem kūdras ir sapropelis, tad kūdru iegūst līdz sapropeļa nogulumiem un neveic irdināšanu vai aparšanu.

Ja hidrotehniskie aprēķini liecina, ka rekultivējamā kūdras ieguves vieta netiks applūdināta pilnībā un paliks neapūdeņotas platības, ir jāplāno citi piemērotāki rekultivācijas veidi vai to kombinācijas.

Klimata pārmaiņu mazināšana Ierīkojot ūdenskrātuves, jāizvērtē šī rekultivācijas veida paredzamā ietekme uz klimata pārmaiņu mazināsanu. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" attiecīgā rekultivācijas veida ieviešanas ietekmes uz SEG emisijām aprēķinā pieņemts, ka ūdenskrātuve izveidojusies platībā, kur saglabājies pietiekami biezs pārejas vai zemā tipa purva kūdras slānis un SEG emisijas atbilst vidējiem rādītājiem renaturalizētā platībā. Salīdzināšanai izmantota esošā stāvokļa saglabāšanās kūdras ieguves laukā. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas. Pēc ūdenskrātuves izveidošanas SEG emisijas pieaugs par 7,4 t COekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst 13,6 t COekv. ha-1 gadā (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Ūdenskrātuves izveide ir sekmīga ja: (1) visā teritorijā vai tās daļā īstenotas derīgo izrakteņu projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi, kas saistīti ar kūdras ieguves vietas rekultivāciju; (2) rekultivējamā teritorija vai tās daļa plānotajā apjomā ir pilnībā klāta ar ūdeni visa gada garumā, sasniedzot projektēto līmeni.

Ja rekultivācijas mērķis ir dabas daudzveidības vai rekreācijas iespēju nodrošināšana, tad par veiksmīgu rekultivāciju liecina tas, ka rekultivējamajā teritorijā vai tās daļā ligzdo dažādu ar ūdenstilpēm un to piekrastes biotopu mozaīku saistītas putnu sugas un izveidojas daudzveidīga ūdensaugu veģetācija.

Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Rekultivācija ir uzskatāma par neizdevušos ja:

- rekultivējamā teritorija vai tās daļa netiek pārklāta ar ūdeni plānotajā dziļumā visu gadu;

- rekultivētās teritorijas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāveic papildus hidrotehniskie aprēķini un darbības, lai paaugstinātu ūdens līmeni;

- ir jānovērš iepriekš neparedzētas iespējamās ūdens noteces vai pārteces;

- ūdens līmeni teritorijā neizdodas noturēt pastāvīgi, ir jāievieš cits rekultivācijas veids.

Ieguvumi Ieguvumi no saimnieciskā viedokļa – teritorija pēc kūdras ieguves tiek izmantota citam zemes izmantošanas veidam, turpinot tās racionālu saimniecisko izmantošanu, piemēram zivsaimniecībā, rekreācijā.

Iepriekš saimnieciski izmantotā teritorijā tiek atjaunota dabas daudzveidība. Ūdenskrātuve un augājs tās krastos vai uz salām nodrošina dzīvotnes putnu sugām, atpūtas vietu migrējošiem ūdensputniem, pieaug citu sugu daudzveidība. Teritorija var būt pievilcīga rekreācijai (makšķerēšanai, ūdensputnu medībām, dabas vērošanai). Atkarībā no ūdens dziļuma, ķīmiskā sastāva un citiem faktoriem, ūdenskrātuvei aizaugot, ilgākā laikā atjaunosies purva ekosistēma un tās funkcijas, tostarp oglekļa uzkrāšana.

Trūkumi Zem ūdens atstātais kūdras slānis rada oglekļa dioksīda un metāna emisijas atmosfērā, tādēļ tā atstāšana nav vēlama.

Brūnūdens ūdenskrātuve var būt mazāk pievilcīga rekreācijai . Tās augstais organisko vielu saturs un humusvielu klātbūtne ne tikai kavē barības bāzes attīstību, bet arī tieši ietekmē zivju un citu sugu daudzveidību un to kopējo daudzumu, līdz ar to arī makšķerēšanas iespējas.

Ekosistēmu pakalpojumi Ūdens ekosistēmas sniedz svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, ko cita veida eksositēmas nespēj nodrošināt, piemēram, zivju nodrošinājums pārtikas vajadzībām, ūdens apgāde, ūdens attīrīšana, klimata regulācija. Vienlaikus ūdens ekosistēmas nodrošina arī daudzveidīgus kultūras pakalpojumus.
Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, ūdenskrātuvju apsaimniekošana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Iespējamie rekultivācijas darbi Iespējamās darbu izmaksas
Darbības Mērvienība euro
Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250
Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000
Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana ha 300
Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50
Meliorācijas būvju (sūkņstaciju un cauruļvadu) demontāža gab. 2500
Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500
Līdzšinējā pieredze Latvijā Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves vietas vai atsevišķi kūdras ieguves lauki, kuri pēc kūdras ieguves ir appludināti vai applūduši. Biežāk tas ir veikts īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai teritorijās, kur kūdras ieguves nodrošināšanai ir izmantotas ūdens pārsūknēšanas stacijas (piemēram, Sedas purvs). Sedas purva ūdenskrātuves pamatā tiek izmantotas makšķerēšanai, teritorijā izveidots dabas liegums "Sedas purvs", kura galvenais mērķis ir putnu aizsardzība. Vidējais dīķu dziļums ir no 0,7–1,4 m, daudzviet tie veido savdabīgu, ūdensputniem pievilcīgu mitrāju kompleksu (Anon. 2006.).

Kā rekreācijas teritorijas makšķerēšanai un medībām tiek izmantotas plašās ūdenskrātuves, kas izveidojušās Kačoru un Strūžānu purvos. Vairāki nelieli purvi, kuros veikta kūdras ieguve un kūdras laukos izveidojušās ūdenskrātuves, tiek izmantotas makšķerēšanai, piemēram, Lādzēnu purvs Vecumnieku pagastā (Lādzēnu dīķi).

Literatūra Anon. 2006. Dabas liegums "Sedas purvs". Dabas aizsardzības plāns. SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Rīga.

Caffrey J. 1998. A new fishing resource for the Midlands. In: The future use of cutaway bogs. Lough Boora Parklands. Cutaway Bogs Conference. Brosna Press Ltd., Ferbane, Co. Offlay, Ireland, 28–33.

Kļaviņš M., Kokorīte I., Spriņģe G., Skuja A., Parele E., Rodinovs V., Druvietis I., Strāķe S., Urtāns A. 2011. Water quality in cutaway peatland lakes in Seda Mire, Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 65 (1/2): 32‒39.

Korhonen R. 2008. Finland – Fenland: Research and Sustainable Utilisation of Mires and Peat. Finnish Peatland Soc., 288 pp.

Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga, 432 lpp.

Daudzgadīgie kultivētie zālāji

Īss apraksts Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, ierīkojot daudzgadīgos (ilggadīgos) zālājus, kas pēc tam tiek regulāri pļauti vai noganīti. Zālājs ir platība, kur aug zāle (pļava, ganības). Izšķir dabiskos un kultivētos zālājus.

Kultivēti zālāji ir cilvēka veidoti un uzturēti zālāji, kurā vides apstākļus kontrolē ar agrotehniskiem pasākumiem (mēslošanu, kultivēšanu u. tml.) (Anševica u. c. 2016). Kultivēti zālāji ietver gan daudzgadīgos zālājus, gan zālājus aramzemēs. Kultivēto zālāju zelmeņus veido galvenokārt daudzgadīgās stiebrzāles (graudzāles), tauriņzieži, platlapji un grīšļi (turpmāk saukti par zālaugiem). Daudzgadīgos kultivētos zālājus izmanto gan lopbarības, gan enerģētiskās biomasas ieguvei.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 101).

Zemes lietošanas veids – pļavas un ganības.

Apstākļi, kādos daudzgadīgo zālāju ierīkošana ir iespējama Kūdras augšējā slāņa tips: pārejas un zemā purva tipa kūdra (pārejas purva tipa kūdras atlikušais biezums ˂0,25m)

Palikušā kūdras slāņa biezums: < 0,5 m

Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: 5-8

Kūdras sadalīšanās pakāpe: Vidēji un labi sadalījusies kūdra

Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: daudzgadīgie zālaugi sienam 0,70-0,75m, daudzgadīgie zālaugi ganīšanai 0,80-0,90m

Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: teritorija var sezonāli īslaicīgi applūst, tā nedrīkst būt pastāvīgi applūdusi.

Celmainība: ˂ 3,0 %

Lauksaimnieciskai izmantošanai vispiemērotākie ir zemā tipa purvi, jo to augsnes ir bagātas ar minerālvielām, iespējams, arī ar karbonātiem un slāpekli, tās ir mazāk skābas (pH 5,5–7,4) nekā pārejas un augstā purva tipa kūdra (Krūmiņš u. c. 2013). Ja kūdras ieguve ir pārtraukta, neiegūstot visu kūdras derīgo slāni, un virs zemā purva tipa kūdras ir arī pārejas purva tipa purva kūdra, tad tās ieteicamais atlikušais biezums vēlams mazāks par 0,25 m, kas agrotehnisko darbu rezultātā sajauktos ar zemā purva tipa purva kūdru, veidojot labvēlīgākus augšanas apstākļus izvēlētajiem zālaugiem.

Daudzgadīgos zālājus var izveidot arī uz pārejas purva kūdras augsnēm, bet tās ir nedaudz skābākas par zemā purva tipa kūdras augsnēm (pH 4-5) (Лиштван 1996). Ja kūdras pH ir 4,0-4,3, atkarībā no zālaugu sugas vai šķirnes prasībām, visticamāk, tās ir jākaļķo (Anševica u. c. 2016).

Daudzgadīgie zālaugi ir augstražīgi, nosacīti mazprasīgi augsnes apstākļu ziņā. Daudzas zālaugu sugas (piemēram, parastais miežubrālis Phalaris arundinacea, timotiņš Phleum Pratense, niedru auzene Festuca arundinacea) ir piemērotas audzēšanai kūdrainās, mitrās, applūstošās vietās. Zālaugu spēcīgā sakņu sistēma labvēlīgi ietekmē augsnes kvalitāti, veicina noturīgas velēnas izveidošanos un piesaista oglekli, nodrošinot organisko vielu saglabāšanos un palielināšanos, kā arī mazinot augsnes eroziju.

Zālaugi ir energoefektīvi augi. To sējumu ierīkošanai nepieciešami salīdzinoši nelieli līdzekļi, nav nepieciešama specializēta tehnika, apsaimniekošanai izmantojama "tradicionālā" lauksaimniecības tehnika.

Daudzas zālaugu sugas, tajā skaitā parastais miežubrālis, biomasas ražības un kvalitātes ziņā var konkurēt ar citiem enerģētiskajiem augiem, piemēram, rapšiem. Miežubrāļa sējumu izmantošanas ilgums ir 8–10 gadi un ilgāk. Maksimālo ražu (8–10 t sausnas ha-1) šī stiebrzāle sasniedz otrajā un trešajā gadā pēc sējas. Miežubrāļa biomasu var izmantot kā izejmateriālu biokurināmajam un augstas kvalitātes ķīmiskās celulozes ražošanai, kā arī aizvietot bērzu kā izejmateriālu celulozes rūpniecībā.

Būtiskākais nosacījums šī rekultivācijas veida īstenošanai ir rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu pareiza novērtēšana. Jānovērtē ūdens pieplūde teritorijai, purva pamatni veidojošo nogulumu sastāvs, kūdras ieguves vietas meliorācijas tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā izveidotās hidrotehniskās būves (caurtekas) tehniskais stāvoklis, kūdras ieguves vietas iekšējās nosusināšanas sistēmas stāvoklis un piemērotība plānotajai zemes izmantošanai.

Veicamo darbu plānošana un sagatavošana Plānojot daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās:

- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem;

- jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve;

- jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- jāizstrādā lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

- izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, jāplāno vajadzīgā kūdras slāņa biezuma saglabāšana;

- atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem jāveic ietekmes uz vidi novērtējums vai ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, ja paredzēts īstenot sen pamestas kūdras ieguves vietas rekultivāciju;

- ja nepieciešams, jāveic grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve, lai nodrošinātu zālaugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē;

- no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc izveidojies apaugums;

- jāattīra lauki no celmu un koku sakņu paliekām;

- jāveic virsmas planēšana;

- ja nepieciešams, jāaizber rekultivācijas metā vai derīgo izrakteņu ieguves projektā norādītie kartu grāvji.

Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana Plānojot daudzgadīgo zālāju platību izveidi izstrādātā kūdras ieguves vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam ir jābūt tādam, kas garantētu audzējamiem zālaugiem veģetācijas periodā optimālus gaisa un mitruma apstākļus dažādās to attīstības stadijās. Rekultivējamajā teritorijā jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni, kas ir zemāks par 0,7-1,0 m zem zemes virsmas. (Aire u. c. 1970). Nepieciešamos apstākļus panāk, izbūvējot optimālu esošo vai pārbūvējamo susinātājgrāvju dziļumu un savstarpējo atstatumu. Plānojot susinātājgrāvju izvietojumu, jāņem vērā palikušā kūdras slāņa biezums un zem kūdras esošo nogulumu sastāvs. Tādējādi būs iespējams noteikt optimālo grāvju vai drenu dziļumu un attālumu (Eriņš 1966).

Papildus jānovērtē kūdras ieguves vietas meliorācijas tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā izveidotās hidrotehniskās būves (caurteku) tehniskais stāvoklis, jo kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma ir cieši saistīta ar novadošo tīklu. Minētais novērtējums ļaus iegūt papildu informāciju lēmuma pieņemšanai, par iespēju novadīt lieko ūdeni no rekultivējamās teritorijas novadošajā tīklā (novadgrāvji, promtekas), kā arī, vai plānoto ūdens līmeņa sasniegšanu neierobežos novadošajā tīklā izvietotās hidrotehniskās būves.

Pārveidojot kūdras ieguves vietu zālaugu audzēšanas platībās, atbilstoši zemes izmantošanas mērķim jāplāno lauku nosusināšana ar drenu sistēmu vai vaļēju grāvju tīkla izveidi. Plānojot teritorijas nosusināšanu ar vaļēju grāvju tīklu, no teritorijas tiks ātrāk novadīti virszemes ūdeņi, pārķerti gruntsūdeņi, būs zemākas ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas. Teritorijas nosusināšanai, izbūvējot segto drenu sistēmu, ir iespējams panākt vienmērīgāku mitrumu, nodrošinot lauksaimniecības mašīnu pārvietošanos,. Turklāt drenu sistēma neaizņem izmantojamās zemes platības, kā arī ar segto drenāžu nosusinātajās platībās augu saknes sasniedz dziļākus slāņus un efektīvāk izmanto tur esošās barības vielas, veidojas lielākas vienlaidus platības, kas atvieglo pļaušanu, platību noganīšanu, ganāmpulka pārvietošanos u. c. (Šnore 2013).

Rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu un nosusināšanas iespēju novērtēšanai, ieteicams saņemt atbilstošajā jomā sertificētu personu konsultācijas un slēdzienus.

Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana Ja daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai joprojām tiek veikta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei vēlams ir paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, samazināsies daudzgadīgo zālāju ierīkošanas izmaksas.

Plānojot daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošanu vietās, kur kūdras ieguve pārtraukta senāk, jānosaka kūdras slāņa celmainība. Parasti kūdras iegulā ir zināms daudzums koksnes atlieku, kuras izvietojums kūdras iegulā visizteiktāk ir sastopams robežhorizontā, kas raksturo pāreju no viena kūdras tipa uz otru. Kūdras ieguves vietās, kurās ir augsta celmainība, būs būtiski apgrūtināta teritorijas izmantošana intensīvā lauksaimniecībā. Būs jāveic lauku atcelmošana, celmu un sakņu novākšana, kā arī jārēķinās ar apgrūtinātu lauku agrotehnisko apstrādi.

Veicot kūdras augsnes aparšanu, ieteicamais dziļums 30-35 centimetri. Arot virsmu, jāievēro, lai augsne tiktu pilnībā apvērsta un virspusē nepaliktu augu atliekas. Arumam jābūt iespējami līdzenam. Aršanas dziļumam jābūt vienmērīgam, pieļaujot dziļuma svārstības atsevišķās vietās ne vairāk kā 2-3 centimetriem. Aršanas laikā virspusē uzvērstie celmi, siekstas un koku saknes jāsavāc un jānoved. Pirmreizējo arumu apstrādā ar disku kultivatoriem, kas aparto aramsloksni sagraiza, sajauc un irdina. Veic visa lauka vienmērīgu kultivēšanu ar kultivatoru. Veic pirmreizēji sastrādātās augsnes sablīvēšanu un mikroieplaku izlīdzināšanu.

Nepieciešamības gadījumā veic lauka augsnes ielabošanas un mēslošanas pasākumu kopumu (piemēram, augsnes kaļķošanu, vircas, digestāta iestrādi augsnē), kas nodrošinās izvēlētajiem augiem nepieciešamos augšanas apstākļus. Ja rekultivējamās teritorijas palikušās kūdras slāni arī veido pārejas tipa kūdra, jāparedz augsnes kaļķošana, jo pārejas tipa kūdras augsnes ir skābas (pH ˂ 5).

Zālaugu sēšana Rekultivējamo platību sagatavo zālaugu sēšanai atbilstoši augsnes granulometriskajam sastāvam, tās struktūrai, mitruma režīmam, iepriekšējam augsnes apstrādes veidam, kā arī sējas veidam un tehnikai:

- rupjās stiebrzāļu sēklas (piemēram, ganību airene Lolium perenne, bezakotu lāčauza Bromus inermis, pļavas auzene Festuca pratensis un niedru auzene F. arundinacea) vieglās un irdenās augsnēs sēj 0,025-0,035 m dziļi, smagās augsnēs 0,015–0,025 m dziļi;

- sīkās sēklas (piemēram, baltais āboliņš Trifolium repens, ragainais vanagnadziņš Lotus corniculatus, sējas lucerna Medicago sativa, baltā smilga Agrostis gigantea, sarkanā auzene Festuca rubra) vieglās augsnēs jāsēj 0,01–0,015 m, bet smagās – līdz 0,005 m dziļi;

- sēklu maisījumus, kuros ir abu sēklu grupas sugas, sēj 0,015-0,025 m dziļi.

Jāņem vērā, ka no 0,04-0,05 m dziļuma zālaugusēklas normālos mitruma apstākļos neuzdīgst.

Kūdra ļoti labi absorbē saules radiācijau, kūdras augsnes parasti iesilst lēnāk un atdziest ātrāk nekā minerālaugsnes. Pavasaros virsējā kārta sasilst ļoti strauji, savukārt sliktās siltumvadītspējas dēļ dziļākajos kūdras slāņos kūdra atkūst ļoti lēni. Šie apstākļi jāņem vērā, plānojot sējas termiņus. Šie paši apstākļi veidojas arī rudens periodā, kad salnas purvā sākas 10–15 dienas agrāk nekā uz minerālaugsnēm. Zālaugu sēklas ir īpaši jutīgas pret sasalšanu, kad jaunās saknes lauž sēklas apvalku. Ja temperatūra ir zemāka par -3 oC, sēklas aiziet bojā (Anševica u.c. 2016).

Klimata pārmaiņu mazināšana Apsverot daudzgadīgo zālāju ierīkošanu rekultivējamās kūdras ieguves vietās, jāizvērtē arī SEG emisiju aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas īstenošanas, pieņemot, ka daudzgadīgos zālājus ierīko teritorijā, kurā kūdras ieguve pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido auglīga pārejas un zemā purva kūdra. Pēc daudzgadīgo zālāju izveides SEG emisijas pieaugs par 8 t COekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst 14,3 t COekv. ha-1 gadā. Daudzgadīgo zālāju izveide, salīdzinot ar citiem rekultivācijas veidiem, rada vienas no lielākajām SEG emisijām. (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Rekultivējamā teritorijā izveidota plānotā meliorācijas sistēma, kas spēj nodrošināt zālaugu audzēšanu un lauku apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē.

Pēc rekultivācijas veida ieviešanas rekultivējamā teritorijā ir izveidojušies kvalitatīvi daudzgadīgu zālāju zelmeņi.

Par sekmīgu rekultivāciju liecina:

Daudzgadīgais zālāja izveides rekultivācijas veids ir uzskatāms par neizdevušos, ja iesētais zālājs neattīstās.

Rekultivējamajā teritorijā izveidotās nosusināšanas sistēmas nenodrošina zālaugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē. Teritorija ir ilgstoši applūdusi un sāk pārpurvoties.

Ieguvumi Teritorija pēc rekultivācijas kļūst par intensīvu lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju, kas dod turpmākus ekonomiskus un sociālus labumus.
Trūkumi Daudzgadīgie zālāji ir lauksaimniecībā intensīvi izmantojama teritorija, un tā kļūst par nozīmīgu SEG emisiju avotu.
Ekosistēmu pakalpojumi Zālāji nodrošina tādus apgādes pakalpojumus kā lopbarība, ārstniecības augi, farmaceitiskie resursi, kā arī resursi bioenerģijas ražošanai. Regulācijas pakalpojumu klāsts, ko nodrošina zālāji ir zemāks kā dabiskajām teritorijām.
Rekultivācijas pabeigšana Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi).

Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, zālāju sēšana un uzturēšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Iespējamie rekultivācijas darbi Iespējamās izmaksas
Darbības Mērvienība euro
Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250
Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000
Celmu, siekstu novākšana ha 100-150
Rekultivējamās teritorijas aparšana ha 50-100
Rekultivējamās teritorijas kultivēšana ha 50
Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70
Rekultivējamās teritorijas ecēšana ha 50
Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana ha 300
Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50
Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500
Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700
Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500
Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gab 50
Kaļķojamā materiāla iegāde t 40-120
Kaļķošana ha 30-60
Minerālmēslu iegāde ha 300-400
Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50
Daudzgadīgu zālaugu sēklu iegāde un sēšana ha 100-150
Līdzšinējā pieredze Latvijā Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves vietas, kur šobrīd tiek veikta intensīva lauksaimnieciskā darbība un ierīkoti daudzgadīgie zālāji, piemēram, Cenas tīreļa masīvā Olaines novadā un Mārupes apkārtnē.
Literatūra Aire A., Labrencis V. 1970. Kultūrtehniskā meliorācija. Zvaigzne, Rīga.

Anševica A., Kažotnieks J., Magdalenoka I. 2016. Zālāju rokasgrāmata.

SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Ozolnieki.

Eriņš A. 1966. Lauksaimnieciskās meliorācijas projektēšana. Zvaigzne, Rīga.

Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga.

Krūmiņš J., Robalds A., Purmalis O., Ansone L., Poršņovs D., Kļaviņš M., Segliņš V. 2013. Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas. Material Science and Applied Chemistry 2013/29, doi: 10.7250/msac.2013.025.

Лиштван И. 1996. Физико-химические свойства торфа. Химическая и термическая его переработка. Химия Твёрдого Топлива, Tоп. 3, 3–23. c.

Rekultivācijas veidu apraksts sagatavots LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) ietvaros.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!