Ministru kabineta rīkojums Nr. 696

Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 73 34. §)

Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

1. Atbalstīt Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt, ka par pamatnostādņu izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

3.1. līdz 2025. gada 30. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu;

3.2. līdz 2032. gada 30. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu.

4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu 2020. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

(Ministru kabineta
2020. gada 24. novembra
rīkojums Nr. 696)

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam

Saturs

Kopsavilkums

Saīsinājumi

1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums

1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi

1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos

1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem

1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums

1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai

1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

1.4.3. Normatīvais regulējums

1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība

1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija

1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos

1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija

1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē

2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai

4. Teritoriālā perspektīva

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pielikums Nr. 1: Situācijas apraksts

Pielikums Nr. 2: Kūdras atradnes un dabas aizsardzības teritorijas

Pielikums Nr. 3: Vēsturiskās kūdras ieguves vietas

Pielikums Nr. 4: Latvijas apstākļos piemērotie kūdrāju rekultivācijas veidi

Kopsavilkums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam izstrādātas atbilstoši:

- Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") noteiktajam B2. rīcības virziena B2.1. pasākumam "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi";

- Valdības rīcības plānam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"), kurā paustas šādas apņemšanās: "039. Panāksim oglekļa ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim energoefektivitāti", "062. Izstrādāsim Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu klimata izmaiņu mazināšanai¹" un "065. Īstenosim tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu.", kā arī "081. Atbalstīsim vietējo energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos";

- Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2016. gada 13. oktobra vēstulei Nr. 142.9/17-21-12/16, kurā tika lūgts sagatavot kūdras nozares attīstības stratēģiju;

- Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2016. gada 19. oktobra vēstulei Nr. 142.9/8-16-12/16.

Kūdras atradnes Latvijas teritorijā aizņem ap 10 % – 15 % no valsts platības – ap 6782 km² līdz 9700 km^{2 2}. Resurss ir nozīmīgs valsts attīstībai, kura ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.

Purviem jeb kūdrājiem ir būtiska loma tautsaimniecībā, kā arī tie nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, pārtikā lietojamās dabas veltes, atpūtas un rekreācijas iespējas, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, dzīvesvietu putniem, kā arī uzglabā lielus oglekļa krājumus.

Galvenās problēmas kūdras nozarē Latvijā, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku, ir aizsargājamo (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu) un kūdras ieguvei atvēlamo platību noteikšana, resursa tautsaimnieciskās lomas aktualizācija, kūdras izmantošanas ietekmes uz klimata pārmaiņām novērtējums, ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamība, terminoloģija, pieejamo datu atšķirības dažādos datu avotos, senāk kūdras ieguvei izmantoto un nerekultivēto platību efektīva apsaimniekošana, kā arī speciālistu trūkums kūdras nozarē.

Lai nodrošinātu kūdras nozares ilgtspējīgu attīstību, identificēti galvenie rīcības virzieni:

- veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā;

- pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti;

- pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.

Rīcības virzienu sasniegšanai noteiktas konkrētas veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās iestādes.

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam vispusīgi aptver kūdras izmantošanu un var kļūt par pamatu kūdrāju izmantošanas plānošanai ilgtermiņā. Šis ir ilgtspējīgas attīstības politikas dokuments, kurā tiek noteikti tālākās rīcības mērķi, kā arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai. Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē resursu pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, kas saglabā to potenciālu īstenot vides, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, un kas nerada draudus citām ekosistēmām.

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam sagatavotas, lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistītās nozares, radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, nodrošinātu sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu.

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktā noteiktajā veidā – rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā.

Saīsinājumi

COP – Konvenciju pušu konference

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

DAP – Dabas aizsardzības pārvalde

Direktīva 2009/28/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK

DRN – Dabas resursu nodoklis

EK – Eiropas Komisija

EM – Ekonomikas ministrija

Enerģētikas pamatnostādnes – Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam

ES – Eiropas Savienība

ETS – Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas

FM – Finanšu ministrija

ĢIS – Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas

IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

INSPIRE – Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

ĪADT – Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Klimata pārmaiņu konvencija – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām

Klimatneitralitātes stratēģija – Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam

Kompensācijas mehānisms – Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju no kūdras ieguves un ieguves teritorijām kompensēšanai

KPSP – Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

Latvija 2030 – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Licence – Zemes dzīļu izmantošanas licence

LLU – Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LKA – Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija"

LM – Labklājības ministrija

LPSR – Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika

LU – Latvijas Universitāte

LVĢMC – Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

LZA – Latvijas Zinātņu akadēmija

NEKP – Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam

NĪVK IS – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma

Pamatnostādnes – Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam

Regula Nr. 2018/842 – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013

Saeima – Latvijas Republikas Saeima

SEG – Siltumnīcefekta gāzes

TPF – Taisnīgas pārkārtošanās fonds

UIN – Uzņēmumu ienākuma nodoklis

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VMD – Valsts meža dienests

VPP – Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam

VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Zemes pārskats – Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats

ZIZIMM – Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

ZIZIMM regula – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES

ZM – Zemkopības ministrija

1. Zemes dzīļu izmantošanas politikas mērķi un pastāvošo problēmu raksturojums

1.1. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi

Galvenie kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķi ir sekojoši:

- novērtēt kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistīto nozaru, tautsaimniecības un sabiedrības intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijas vajadzības;

- radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai un prognozējamai resursu pieejamībai;

- nodrošināt sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu.

1.2. Zemes dzīļu izmantošana politikas un attīstības plānošanas dokumentos

Atjaunotās Latvijas zemes dzīļu izmantošanas politikas izveide tika aizsākta 1995. gadā, Ministru kabinetam apstiprinot koncepciju "Latvijas zemes dzīles" (apstiprināts Ministru kabinetā 1995. gada 9. maijā). Šīs koncepcijas uzdevums bija noteikt Latvijas zemes dzīļu izmantošanas pamatnostādnes valsts nodrošināšanai ar reģionālai plānošanai un ekonomikas attīstībai nepieciešamo informāciju par zemes garozas uzbūvi, tās derīgajām, bīstamajām īpašībām un resursiem, kā arī iezīmēt ģeoloģisko darbu realizācijas pamatvirzienus.

Valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kā, piemēram, Latvija 2030 (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) zemes dzīļu izmantošanas jautājums skarts vispārīgi. Vairāk kontekstā ar dabas resursiem un to izmantošanas jautājumu, lai gan VARAM, sniedzot atzinumus par šo dokumentu projektiem, ir norādījusi uz šīs nozares nozīmību.

Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna.

Zemes dzīļu resursi ir pieminēti, bet Latvija 2030 nav analizēti zemes dzīļu izmantošanas jautājumi vai sniegtas norādes turpmākām rīcībām. Latvija 2030 saistībā ar attīstības virzieniem minēts: "dažādot lauku ekonomiku, attīstot lauku tūrismu, amatniecību, bioloģisko lauksaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi un būvmateriālu ražošanu, transporta un citu pakalpojumu uzņēmumu attīstību, klasteru veidošanos u.c.;", bet risinājumu sadaļā zemes dzīļu izmantošana vairs nav pieminēta. Latvija 2030 shēmā norādīts, ka kūdra ir uzskatāma par vienu no neatjaunojamiem dabas resursiem kopā ar naftu, oglēm, iežiem, minerāliem, dabas gāzi u.c.

Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (ar Saeimas deputātu priekšlikumiem apstiprināts Saeimā 2012. gada 20. decembrī) ievadā teikts, ka "Latvijas ekonomikas pamats ir efektīva, pārdomāta un koncentrēta resursu izmantošana, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valstī. Nozīmīgākie ir tie uzņēmumi (lielie, vidējie un mazie), kas rada produktus un pakalpojumus eksportam". Kūdras ieguves nozare tieši atbilst minētajam raksturojumam.

Zemes dzīļu izmantošana iekļauta 438. uzdevumā un paredz stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas.

VPP (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") paredzētas vairākas nozīmīgas reformas, tajā skaitā apņemšanās pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas juridisko ietvaru un stiprināt institucionālo kapacitāti, nodrošinot efektīvu zemes dzīļu aizsardzību un valsts pārvaldību. VPP noteikts politikas mērķis: "Nodrošināt sabiedrību ar mūsdienīgu, aktuālu informāciju par zemes dzīļu resursiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas tiek ņemta vērā attīstības plānošanā". Rīcības virziens mērķa sasniegšanai ir "Izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju (plānošanas dokumentu), katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi". VPP paredz noteikt arī dabas aizsardzības mērķus visiem aizsargājamo biotopu veidiem, balstoties uz ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (biotopu kartēšana) rezultātiem. Šis uzdevums netieši var ietekmēt arī kūdras izmantošanas nozari, jo daži no aizsargājamo biotopu veidiem ir arī purvu biotopi. Tomēr, ne visi purvu veidi un ne visi potenciālie kūdras ieguves purvi atbilst aizsargājama biotopa pazīmēm. Taču, kamēr biotopu kartēšana nav noslēgusies un apkopoti pilnvērtīgi dati par visā valsts teritorijā sastopamajiem biotopiem un to kvalitāti, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips. VPP nosaka mērķi arī SEG emisiju samazināšanai un CO₂ piesaistes nodrošināšanai no meža apsaimniekošanas, kā arī Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītās ietekmes mazināšanai. Kūdras ieguve un izmantošana enerģētikā rada SEG emisijas un tādējādi ir jāskata kontekstā arī ar SEG emisiju samazināšanas mērķiem.

Lai nodrošinātu reģionu kopīgas attīstības plānošanu, tai skaitā arī attiecībā uz dabas resursu izmantošanu, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions (Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešā daļa). Plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.–2020. gadam prioritātes "Zaļā Kurzeme 2020 – resursu efektivitāte un ilgtspēja" rīcības virziens "Eko-efektivitātes un zaļo inovāciju veicināšana" kā atbalstāmās darbības paredz esošo dabas resursu efektīvu izmantošanu, alternatīvo un atjaunīgo energoresursu izpēti un attīstību, pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem. Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmā minēts rīcības virziens "Atbalsts reģiona eksportspējīgo nozaru uzņēmumiem un klasteru izveide starptautiski konkurētspējīgās jomās". Viens no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas 2015. – 2020. gadam mērķiem ir "pilnveidot dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, vēršot uzmanību uz dabas resursu saglabāšanu un vides ilgtspējīgu apsaimniekošanu". Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmā 2015.–2020. gadam minēts, ka ļoti vērtīgs dabas resurss Zemgales plānošanas reģionā ir ĪADT – 91 ĪADT ar kopējo platību 520,18 km². Vides un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un attīstība – prioritāte paredz veicināt efektīvu reģiona vides un dabas resursu pārvaldību. Kā viens no rīcības virzieniem minēts "Saglabāt un atjaunot reģiona bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas". Latgales plānošanas reģiona attīstības programmā minēts, ka Latgales reģions ir bagāts ar dabas resursiem, tomēr to potenciāls zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ izmantots ar zemu pievienoto vērtību. "Latgale ID" apakšprogrammā "Sociālā uzņēmējdarbība" pie ieguvumiem minēts: "akumulētas zināšanas nozarēs, kuras uzskatāmas par perspektīvajām reģiona nozarēm, jo ir balstītas esošo uzņēmumu pieredzē, vietējos dabas resursos un lielākajā daļā reģiona iedzīvotāju prasmju". Starp galvenajām atziņām minēts, ka "Latgalei ir potenciāls stimulēt ekonomisko izaugsmi, ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz labvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, transporta koridori, salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas, neizmantotie cilvēku un dabas resursi, taču nepieciešama nozīmīga publiskā sektora rīcība produktīvo sektoru, īpaši tradicionālo augstas un vidējās pievienotās vērtības apstrādes rūpniecības sektoru atbalstīšanā".

2016. gada 8. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu³ apstiprināta Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru piesaistei. Veicot grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm", tajos paredzēts iestrādāt mehānismu, lai nodrošinātu iespēju veikt zemes dzīļu izpēti. Cita starpā tas atvieglotu iespēju veikt Latvijas ģeoloģisko kartēšanu, ietverot arī kūdras resursu ģeoloģisko kartēšanu.

Enerģētikas pamatnostādnēs (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 129 "Par enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.– 2020. gadam") minēts, ka 2013. gadā vietējie energoresursi nodrošināja 34,9 % no kopējā primāro energoresursu patēriņa. Lielākā daļa no tiem bija atjaunojami energoresursi – koksnes biomasa, hidroresursi, vējš, biogāze, biodegvielas un vietējie energoresursi – kūdra, atkritumi. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs norādīts, ka enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai zināms potenciāls ir kūdras ieguvei. Enerģētiskās kūdras ieguvi jau sagatavotās kūdras atradnēs, kuru izstrādei ir spēkā esošas licences, var uzsākt aptuveni 4000 ha platībā, iegūstot vismaz 700 tūkst. t enerģētiskās kūdras gadā⁴. Piemēram, Latvijā 2015. gadā darbojās vairāk nekā 300 ūdenssildāmie katli, kuros tehnoloģiski būtu iespējams sadedzināt kūdru. Enerģijas ražošanai var izmantot ap 462 tūkst. t kūdras gadā. Tajā pat laikā, izmantojot kūdru kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte, it īpaši tas nav pieļaujami blīvāk apdzīvotajās vietās. Vienlaikus, ir svarīgi, lai kūdras izmantošana neapdraud SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 1. tabulā mērķa "Primāro energoresursu diversifikācija" sasniegšanai norādīti rīcības virzieni: "1.1. Izvērtēt kūdras, ģeotermālās enerģijas iegūšanas un citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi."; "4.2.2. Veicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē, piešķirot tam Eiropas Savienības fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai.".

Informatīvā ziņojuma Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030–konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai 3. sadaļā "Enerģētikas sektora attīstības pamatnosacījumi" kā viens no darbības virzieniem minēts: "11) veicināt vietējo energoresursu ieguves potenciālu, tajā skaitā kūdras ieguvi un slānekļa gāzes un naftas potenciāla tālāku izpēti, kā arī pieņemt atbilstošu regulējumu ogļūdeņražu izpētes un ieguves investīciju vides nostiprināšanai."

Lai gan kūdrai kā energoresursam ir potenciāls, nākotnē nav plānots veicināt kūdras izmantošanu enerģētikas vajadzībām, ņemot vērā virzību uz klimatneitralitāti.

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 326 "Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") purvi kā dabas tūrisma sastāvdaļa minēti pie stratēģiskajiem tūrisma produktiem un dots ieteikums veidot jaunus dabas tūrisma produktus, attīstot produktus, kas balstīti uz dabas izziņu (piemēram, putnu vērošana, purva biotopu izziņa, rasenes barošanās procesa vērošana u.c.), kas būtu nozīmīgi papildu piesaistes elementi kādam citam pamatproduktam.

Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 bioekonomika definēta šādi: "Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju." Kūdras nozari varētu uzskatīt par bioekonomikas sastāvdaļu, jo no iegūtā produkta tiek ražota pārtika, atjaunotas mežu platības un veicināta sociālekonomisko faktoru risināšana. Turklāt aprites cikla beigās izmantotā kūdra nekļūst par atkritumu. Ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama kūdras loma bioekonomikā un aprites ekonomikā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam⁵ kūdras purvi minēti saistībā ar ļoti augstu ugunsgrēku varbūtības palielināšanos nākotnē. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams meklēt risinājumus ugunsdrošības uzlabošanai kūdras purvos, veicot pētījumus un pilnveidojot normatīvo regulējumu.

Klimatneitralitātes stratēģijas mērķis ir nodrošināt Latvijas klimatneitralitāti 2050. gadā. Lai to sasniegtu ir izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un CO₂ piesaistes palielināšana. Klimatneitralitātes stratēģija, paredz, ka 2050. gadā ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus; Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība ir resursu efektīva – panākta augsta produktivitāte, tiek ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību; ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota atbilstoša izmantošana; tiek maksimāli veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā; ražošanas procesi ir energoefektīvi.

NEKP⁶ ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem, ņemot vērā ieskicētos ilgtermiņa attīstības virzienus. NEKP ilgtermiņa mērķis ir, uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Ņemot vērā kopējo mērķi NEKP ir noteikts, ka ir jāizveido kūdras augšņu izplatības karti lauksaimniecības zemēs, kā arī jāveicina vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācija, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP ir plānots līdz 2023. gadam tiesību aktos noteikt kūdras kurināmajam piemēroto CO₂ DRN atbrīvojumu atcelšanu.

1.3. Sasaiste ar ES un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem

ES politikas dokumenti tiešā veidā neattiecas uz kūdras ieguvi, tomēr tie attiecas uz saistītajām jomām – dabas aizsardzību, klimata pārmaiņām un atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

Latvijai rekomendējoša ir ES 2006. gada septembrī pieņemtā Augsnes aizsardzības tematiskā stratēģija (EK 2006. gada 22. septembra paziņojums "Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai"⁷), no kuras izriet, ka jāveic darbības augsnes, tajā skaitā purva augsnes, auglības, oglekļa uzkrājuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam (EK 2011. gada 3. marta paziņojums "Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam"⁸) pamatmērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi stratēģijā ir iekļauti 20 uzdevumi, no kuriem pirmajā – pilnībā īstenot Putnu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību) un Biotopu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) – paredzēts, ka dalībvalstis turpinās integrēt sugu un biotopu aizsardzības un pārvaldības prasības galvenajās ar zemes un ūdens izmantošanu saistītajās rīcībpolitikās, ko īsteno gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām. Turklāt minētajā stratēģijā iekļauts uzdevums uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus.

EK 2018. gada 28. novembra paziņojums⁹ "Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku", kas ietver redzējumu par visas tautsaimniecības nozares un visus sabiedrības slāņus aptverošām ekonomiskajām un sabiedrības pārveidēm, kas vajadzīgas, lai līdz 2050. gadam ES sasniegtu SEG neto emisiju nulles līmeni jeb klimatneitralitāti. Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku būs vajadzīga kopīga rīcība vairākās stratēģiskās jomās, tajā skaitā, jomās, kuras attiecas uz dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu konvencijas¹⁰ prasībām, dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, katru gadu Klimata pārmaiņu konvencijas sekretariātam ir jāsniedz inventarizācija par SEG emisijām un CO₂ piesaisti valstī. SEG inventarizācija tiek sagatavota saskaņā ar KPSP izstrādātām un Klimata pārmaiņu konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātām metodikām un ziņošanas vadlīnijām. Aptverot tikai 3 % no pasaules zemes, kūdrāji satur apmēram 500 Gt oglekļa kūdrā. Kūdras ieguves rezultātā rodas oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda un metāna emisijas.

Direktīvas 2009/28/EK¹¹ 2. panta a) apakšpunkts noteic, ka "enerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem ir enerģija no atjaunojamajiem nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas enerģija; atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģija". Savukārt minētās direktīvas 17. panta 4. punkts noteic, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras saražotas no zemes platības ar augstu oglekļa koncentrāciju. Saskaņā ar šā panta a) apakšpunktu tie ir mitrāji – zemes platības, kuras nepārtraukti vai ievērojamu laikposmu gadā klāj ūdens vai kuras ir piesātinātas ar ūdeni.

CSP apkopo informāciju par energoresursu ražošanu, importu, eksportu un patēriņu valstī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku¹² B pielikumu un izstrādā Latvijas Energobilanci. Šīs regulas B pielikumā ir definēts, ka kūdra ir energoprodukts. Šī definīcija neskar atjaunīgās enerģijas resursu definīciju direktīvā 2009/28/EK un 2006. gada KPSP vadlīnijas valsts SEG uzskaitei.

ZIZIMM regula¹³, kuras ietvaros mitrzemju apsaimniekošanas (tai skaitā kūdras ieguves) uzskaite klimata saistību izpildē no 2026. gada ir noteikta kā obligāta¹⁴. ZIZIMM regulai jāveicina SEG emisiju samazināšanu un CO₂ piesaistes palielināšanu šādās apsaimniekoto zemju uzskaites kategorijās – apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekota meža zeme, apsaimniekota aramzeme, apsaimniekoti zālāji un no 2026. gada – apsaimniekoti mitrāji. Kūdras ieguves kontekstā svarīgi ir nosacījumi apsaimniekotu mitrāju uzskaitei. Saistībā ar apsaimniekotiem mitrājiem SEG emisijas un CO₂ piesaiste tiks uzskaitīta 2026.–2030. gada periodam šādās zemes kategorijās:

- mitrājiem, kas paliek mitrāji;

- apdzīvotas teritorijas vai cita zeme, kas pārveidota par mitrājiem;

- mitrāji, kas pārveidoti par apdzīvotām teritorijām vai citu zemi.

Aprēķini veicami, balstoties uz datiem par SEG emisijām un CO₂ piesaisti, kura radusies 2026 –2030. gadā, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada SEG emisijas un CO₂ piesaisti, kura radusies apsaimniekotos mitrājos 2005.–2009. gada periodā (bāzes periods).

Tikmēr 2021.–2025. gada periodā Latvijai jāziņo dati par SEG emisijām un CO₂ piesaisti no apsaimniekotiem mitrājiem, taču šo SEG emisiju un CO₂ piesaistes apjomi nav iekļauti SEG ierobežošanas saistībās.

Saskaņā ar Regulas 2018/842 4. panta 1. punktu un 1. pielikumu periodā no 2021. gada līdz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošināt 6 % ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu līdz 6 % samazinājumam, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Ikgadējie 2021.–2030. gada perioda ne-ETS mērķi Latvijai tiks noteikti, izmantojot 2020. gadā iesniegtās SEG inventarizācijas datus 2005., 2016., 2017. un 2018. gadam, kuri pēc tam tiks apstiprināti ar EK īstenošanas aktu, pamatojoties uz Regulas 2018/842 4. pantu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīva Nr. 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu¹⁵. Virzībā uz to, lai sasniegtu tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada būtisku negatīvu ietekmi un būtiskus riskus cilvēku veselībai un videi, dalībvalstīm jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kā arī jāveic saistītu emisiju un to ietekmju monitorings, un jāziņo par to. Vienlaikus jāatzīmē, ka kūdras sadedzināšana rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt pamatnostādņu 1. pielikuma 36. attēlu).

EK paziņojums "Eiropas Zaļais kurss"¹⁶, kas ir ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā SEG neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Ņemot vērā minēto, arī kūdras nozarē būs nepieciešams izstrādāt un īstenot pasākumus virzībai uz klimatneitralitāti.

2020. gada 14. janvārī EK publicēja priekšlikumu regulai, ar ko izveido TPF¹⁷. TPF tiek plānots kā būtisks instruments, lai sniegtu atbalstu teritorijām, kuras saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ES ekonomiku un kuras vissmagāk skars pāreja uz klimatneitralitāti, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm, kūdras un degslānekļa vai rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela SEG emisijas intensitāte. Tāpat TPF kalpos kā instruments, lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos.

Saskaņā ar regulas priekšlikumu visām ES dalībvalstīm, lai kvalificētos TPF finansējumam, būs jāizstrādā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Latvijas pozīcija par regulas priekšlikumu tika apstiprināta 2020. gada 10. martā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 10. marta protokollēmuma Nr. 10 28. § 2. punktu VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādās augstāk minēto plānu.

1.4. Kūdras nozarē identificēto problēmu raksturojums

Ir identificētas vairākas problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku. Pastāvošās problēmas aptver kūdras ieguves, tautsaimniecības, normatīvā regulējuma, kūdras nozares pārvaldības, klimata pārmaiņu, ģeoloģiskās informācijas kvalitātes un saglabāšanas, rekultivācijas un izglītības jomas, kuru raksturojums sniegts turpmākajās apakšnodaļās.

1.4.1. Kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībai

Latvija ir bagāta ar purviem, kas uzskatāmi par kūdras iegulām un atradnēm, taču nav izstrādātas pamatnostādnes zemes dzīļu resursa – kūdras ilgtspējīgai izmantošanai. Valsts līmenī nav noteikts, kāda daļa no šiem resursiem būtu aizsargājama, kāda izmantojama kūdras ieguvei un kādi ir Latvijas apstākļos efektīvākie, ekonomiskākie, klimata pārmaiņas mazinošākie, dabas daudzveidībai un videi draudzīgākie rekultivācijas pasākumi.

Likuma "Par zemes dzīlēm" 2. pantā noteikts tā mērķis, proti, nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības. Derīgo izrakteņu ieguve ir pasākumu komplekss un vienā atradnē tā var ilgt vairākus gadu desmitus, pat 70 – 80 gadus. Kūdras atradnes vidējais izstrādes laiks ir 50 gadi. No SEG emisiju samazināšanas viedokļa ir lietderīgi kūdras ieguves periodu iespējami koncentrēt, tomēr ar kūdras ieguvi ir saistīti arī citi aspekti, piemēram, dabas aizsardzība. Šajā gadījumā ieguves ietekmes mazināšanai strauja ieguve nebūtu vēlama. Šobrīd nav noteikti ilgtspējīgi kūdras ieguves apjomi, kas veicinātu kūdras ieguves nozares attīstību un dotu iespēju sabalansēt sabiedrības ekonomiskās intereses un intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijā.

Būtiski ir arī purvu ekosistēmu pakalpojumi. Tos iedala trīs kategorijās: apgādes, regulācijas un uzturēšanas, kā arī kultūras pakalpojumi¹⁸.

Kamerāli izanalizējot pašlaik pieejamos datus par kūdras atradnēm¹⁹, izdalīts 1461 telpiskais objekts ar kopējo platību 501 079 ha. Daļu no šiem telpiskajiem objektiem var uzskatīt par kūdras ieguvei potenciāli pieejamām atradnēm (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Pamatnostādņu 2. pielikumā ietverta informācija par atradņu platībām, kurās izsniegtas licences, par teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve ir pārtraukta, kā arī par dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT un mikroliegumiem), kurās kūdras resursu ieguve nav atļauta vai ir atļauta ar ierobežojumiem. 40,13 % (204 307 ha) no kamerāli identificēto kūdras atradņu teritorijas pārklājas ar ĪADT (tajā skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un mikroliegumiem. Saskaņā ar LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" datiem uz 2016. gada 1. janvāri aktīva kūdras ieguve notika 15 000 ha no licenču laukumu platības. Tikmēr, saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha. Atšķirība starp aktīvajām ieguves platībām un licenču laukumu platībām veidojas, jo aktīva kūdras ieguve licences laukumā notiek pakāpeniski. Ieguves tiesības licences laukumā (arī tā platība) tiek piešķirtas tikai pēc kūdras krājumu izpētes un akceptēšanas (attiecīgi kūdras krājumi ir izpētīti) un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas. Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 1. panta 14. punktu licences laukums ir konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Ieguvējam tiek piešķirtas tiesības veikt kūdras ieguvi, tai skaitā visus nepieciešamos sagatavošanas darbus, visā noteiktajā licences laukumā. Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības. Tas nodrošinātu vienmērīgu un prognozējamu kūdras ieguvi šajās pamatnostādnēs paredzētajam laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunu licenču laukumu noteikšanas gadījumā pēc iespējas jāizvairās no neskartu kūdras purvu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās. Tāpat, plānojot jaunas kūdras ieguves platības un izvērtējot tos purvus, kuros iespējama kūdras ieguve nākotnē, svarīga Natura 2000 tīkla konektivitāte, lai saglabātos neskarti purvi arī ārpus Natura 2000 tīkla, caur kuriem iespējama augstiem purviem raksturīgo sugu pārvietošanās.

Problēmjautājuma risināšanai būtiski nodrošināt sakārtotu un pamatotu informāciju par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā.

1.4.2. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

1.4.2.1. Kūdras ieguves devums un potenciāls tautsaimniecībai

Kūdras ieguves nozarei raksturīga ir sezonalitāte, ieguve atkarīga no laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc normāliem tirgus principiem. Kūdras ieguve vienmērīgi notiek visā Latvijas teritorijā – Kurzemes plānošanas reģionā atrodas 20 % no licencētajām kūdras ieguves platībām, Rīgas plānošanas reģionā – 20 %, Vidzemē – 21%, Zemgalē – 22 %, bet Latgalē – 17 %. Lai gan Latgale ir kūdras resursiem bagātākais valsts reģions (tur atrodas trešā daļa jeb 31 % no visiem Latvijas kūdras resursiem), Latgalē atrodas procentuāli mazākā daļa licencēto platību. Kūdras izmantošana ļauj saglabāt nodarbinātību laukos, attīsta vietējo ekonomiku, kas īpaši būtiski ir Latgalei, kurā koncentrēti arī kūdras resursi.

Pieprasījums pēc kūdras resursiem un tās izmantošana ir cieši saistīti ar attīstības tendencēm pasaulē, jo kūdras izmantošana dārzkopībā nodrošina arī pārtikas ražošanu. 70 % no pasaulē dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti. Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10 miljardus un pārtikas nodrošināšanai, dekoratīvajiem augiem un koku stādiem būs nepieciešams par 415 % vairāk substrātu. Pieprasījums pēc dārzkopības kūdras augs vismaz par 250 % (ņemot vērā arī citu substrātu pieaugumu pat par 1000 %)²⁰. Latvijas kūdras atradnēs pieejami 1,5 miljardi tonnu kūdras, kas ir 0,4 % no pasaules kūdras resursiem. Laikā no 2010. līdz 2018. gadam vidējais kūdras ieguves apjoms Latvijā gadā ir 997 tūkst. tonnas, svārstoties no 704 tūkst.t. 2010. gadā līdz 1400 tūkst.t. 2018. gadā²¹, ieguves apjoms atkarīgs no laika apstākļiem. Nodokļu ieņēmumi no kūdras ieguves Latvijā ir 18,5 miljoni euro gadā²² (galveno apjomu veido VSAOI, IIN, UIN), kuri, pareizi plānojot un ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, ir iespējami vēl lielāki.

Pie esošajiem dārzkopības kūdras ieguves apjomiem, attīstot tehnoloģijas, jaunus produktus, vietējo pārstrādi, tuvāko piecu gadu laikā apgrozījumu iespējams paaugstināt par 23 %. Papildu līdzekļi modernizācijai ļautu kāpināt apgrozījumu vēl vairāk.

Latvijas stādu audzētāji gada laikā izlieto aptuveni 300 000 m3 kūdras un kūdras produktu²³. Piemēram, AS "Latvijas valsts meži", kā arī citi uzņēmumi, koku stādus audzē Latvijas kūdras substrātos. Vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 7000 koku stādu (priede, egle), tajā pašā daudzumā kūdras var izaudzēt tomātus 4500 euro vērtībā.

Latvijas kūdra un kūdras produkti ir pieprasīti visā pasaulē, tie ieņem nozīmīgu lomu Eiropas dārzkopībā, nodrošinot 31 % no profesionālās dārzkopības pieprasījuma²⁴. Latvijas kūdru un kūdras produktus izmanto dārzeņu, garšaugu, dekoratīvo augu, koku stādu audzēšanai, kā arī apzaļumošanai. Kūdras nozares uzņēmumi ir būtisks darba devējs laukos. Kūdras ieguve un pārstrāde dod ieguldījumu ar to saistīto nozaru attīstībā, izmantojot to pakalpojumus (skatīt pamatnostādņu 1. pielikumu). Šīs nozares ir loģistika, degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas ražošana, apdrošināšana, banku un grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas remonts, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte.

Latvijā būtu nepieciešama kūdras produktu ar pievienoto vērtību (kūdras substrāti stādu audzēšanai dārzkopībai, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai) tālāka ilgtspējīga attīstība, veicinot ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un ražošanas tehnoloģijās un veicinot vietējo pārstrādi, izmantošanu un gala produktu eksportu. Tāpat būtiski veicināt ilgtspējīgāku kūdras izmantošanu inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību – celtniecības materiālu (siltumizolācijas materiāli, kūdras krāsa vai špakteļmasa), dekoratīvā dizaina un mākslas priekšmetu izstrādi, kā arī izmantošanu kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un tekstila ražošanā.

Ļoti svarīgi ir veikt vēsturisko un degradēto kūdras ieguves vietu rekultivāciju, lai degradētās teritorijas atgrieztu saimnieciskajā apritē, tostarp, veicot mežu ieaudzēšanas pasākumus vai izmantojot šīs teritorijas lielogu dzērveņu audzēšanai u.c.

Būtu atbalstāma kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizēšana ar mērķi samazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā.

Lai nodrošinātu kūdras izmantošanas ilgtspēju, šie resursi ir saprātīgi jāapsaimnieko. Šim nolūkam ir jāizmanto ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes metodes, kā arī efektīvi jāizmanto jau izstrādātās vai daļēji izstrādātās purvu platības.

Vēsturiskajās kūdras ieguves platībās, kur ieguve ir pārtraukta un nav atjaunota, dabisko faktoru ietekmē notiek dažādi procesi – vēja erozija, kūdras mineralizācija un nosēšanās, līdz ar to samazinās valsts nozīmes resurss. Saskaņā ar DAP projekta LIFE Restore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātiem, atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids jāizvēlas degradētiem kūdrājiem 18 010 ha platībā²⁵. Tomēr jāņem vērā, ka novērtējums veikts kamerāli, no identificētajiem 50 179 ha degradētu kūdrāju, ģeoloģiskais apsekojums (ne ģeoloģiskā izpēte) veikts 78 kūdrājos. Lai šo resursu izmantotu saimnieciski, nepieciešams lauka darbos izpētīt šīs platības, novērtēt tajās esošo kūdras apjomu un pieņemt lēmumu par tālāku izmantošanu kūdras ieguvei vai rekultivācijas veikšanu.

1.4.2.2. Iespējas izmantot tumšo kūdru

Jo ātrāk ieguves vietā kūdras ieguve tiks pabeigta un ieguves vieta rekultivēta, jo īsāks būs ar ieguvi saistīto SEG emisiju laiks. Vienlaikus atsevišķos gadījumos kūdras ieguvi nevar pabeigt, jo, kaut gan labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras izmantošana dārzkopībā paplašinās, pieprasījums pēc labi sadalījušās zemā purva tipa kūdras ("tumšās kūdras"), kas atrodas atradnes dziļākajos slāņos, joprojām ir neliels.

Vēsturiski būtisks "tumšās kūdras" patērētājs ir bijusi enerģētikas nozare, taču pieprasījums pēc kurināmās kūdras ir krities. Atjaunotajā Latvijā samazināja vietējo kūdras resursu izmantošanu un palielināja gāzes izmantošanu. No 2003. gada līdz ar TEC-1 rekonstrukciju un kūdras izmantošanas pārtraukšanu radikāli saruka enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana. Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva enerģētikas vajadzībām, pārorientējās uz dārzkopības kūdras ieguvi, tomēr visās platībās to nebija iespējams izdarīt. Jāņem vērā, ka kūdras izmantošana enerģētikas sektorā nedrīkst apdraudēt SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Attiecīgi, lai varētu veikt tumšās kūdras ieguvi, nepieciešami pētījumi tumšās kūdras pielietojuma attīstībai.

1.4.3. Normatīvais regulējums

Purvu un kūdrāju izmantošanu reglamentē normatīvie akti, kas skar vairākas jomas: zemes un zemes dzīļu īpašumtiesības, ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas attīstības plānošanu, dabas aizsardzību, publiskas personas īpašuma izmantošanu, zemes dzīļu izmantošanu, būvniecību, SEG emisiju uzskaiti un ziņošanu par tām, kā arī enerģētiku.

Būtiska problēma kūdras resursu apzināšanā ir zemes dzīļu īpašumtiesības. Gan Civillikums, gan likums "Par zemes dzīlēm" noteic, ka Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam. Ņemot vērā minēto, šobrīd ir neiespējama valsts mēroga ģeoloģiskā kartēšana un ir apgrūtināta kompleksu (ārpus konkrētā zemes īpašuma) ģeoloģiskās izpētes darbu veikšana. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu kartēšana, inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma²⁶. Sistemātiskas informācijas par kūdras resursiem iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam. Informācija par daļu atradņu ir ievākta vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pašlaik notiek atsevišķu kūdras atradņu ģeoloģiskā izpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija, bet netiek veikti sistemātiski kūdras resursu ģeoloģiskās kartēšanas darbi. Tādēļ ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ļautu veikt ģeoloģisko kartēšanu. Minētā problēma attiecas arī uz citiem zemes dzīļu resursiem, tomēr pamatnostādnēs tiek risināti jautājumi saistībā ar kūdras nozari. Lai veiktu pilnvērtīgu kūdras resursu kartēšanu un novērtēšanu, nepieciešams aptvert visu Latvijas teritoriju, ieskaitot arī zemes, kas pieder privātpersonām, jo vienas atradnes robežās var būt vairāki zemes īpašnieki. Detalizētāks normatīvā regulējuma izvērtējums sniegts pamatnostādņu 1. pielikuma 1.1. apakšnodaļā "Normatīvais regulējums".

1.4.4. Institucionālā sadrumstalotība

Kūdras ilgtspējīga izmantošana netiek veicināta arī zemes dzīļu resursu pārvaldības institucionālās sadrumstalotības un nepietiekamas kapacitātes dēļ.

Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldība ir sadalīta starp vairākām institūcijām. Valsts vides dienests izsniedz licences, derīgo izrakteņu atradņu pases, dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus un veic zemes dzīļu izmantošanas kontroli. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves limitam. LVĢMC uztur ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus, sniedz zemes dzīļu informāciju gan valsts pārvaldes funkciju ietvaros, gan kā maksas pakalpojumus. Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā publiskas personas zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas valsts meži", gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP. Savukārt privātpersonas pašas tiesīgas lemt par savas zemes izmantošanu, ciktāl tās neierobežo normatīvie akti.

Problēmas risināšanai nepieciešams pilnveidot kūdras nozares valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to kapacitāti.

1.4.5. Ģeoloģiskā informācija un terminoloģija

Šobrīd informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu derīgo izrakteņu ieguves projektu dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir LVĢMC uzturētā Valsts ģeoloģijas fonda informācija. Daļa pirmmateriālu un sākotnējās informācijas par Latvijas kūdras resursiem atrodas VSIA "MELIORPROJEKTS", Latvijas Lauksaimniecības muzejā Talsos un privātos arhīvos, nevis Valsts ģeoloģijas fondā, kā to nosaka normatīvie akti. Nepieciešams risināt jautājumu par šo materiālu pievienošanu Valsts ģeoloģijas fondam un atbilstošu uzglabāšanu.

Kūdras atradņu ģeotelpiskie dati lielā apjomā joprojām ir tikai papīra formātā, tie nav digitalizēti atbilstoši mūsdienu lietošanas prasībām, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu apstrādi un analīzi, tādējādi iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras atradnes raksturojošiem rādītājiem un tajā ietilpstošiem resursiem (kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji). Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu veikt datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām.

Tas, ka zemes dzīļu informācija un uz tās pamata izsniegtā dokumentācija neatrodas vienkopus, kā arī dažādie un bieži savstarpēji nesalāgojamie dokumentu veidi un ģeotelpisko datu kvalitāte (piemēram, attiecībā uz noteiktajām robežām, platībām, derīgo izrakteņu krājumiem, kā arī dokumentu derīguma termiņiem), ierobežo ģeoloģiskās informācijas sistēmas pilnveidošanu tā, lai zemes dzīļu informācija būtu efektīvi izmantojama datu analīzē, tai skaitā digitāli.

Tā, piemēram, derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pase ietver ģeoloģisko pamatinformāciju par visu atradni kopumā, nevis konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu, atsevišķos gadījumos aptverot ievērojami lielāku teritoriju nekā konkrētās ieguves licences laukums. Tādos gadījumos netiek nodrošināta un nav pieejama objektīva informācija par derīgo izrakteņu krājumu apjomiem vai to atlikumiem pa konkrētiem licenču laukumiem.

Tāpat arī, ņemot vērā dažādos dokumentu veidus un atšķirīgos termiņus un šobrīd spēkā esošos nosacījumus to nomaiņai, nereti nav salāgojama un nav pēc vienotas metodikas noteikta arī ģeotelpiskā informācija starp atradņu pasu, ģeoloģiskās izpētes un derīgo izrakteņu krājumu aprēķina laukumiem, ieguves licenču un ieguves limitu laukumiem un faktiskajām derīgo izrakteņu ieguves platību robežām dabā. Licences laukumā ietilpst gan platības, kur notiek kūdras ieguve, gan tādas, kur tā vēl nenotiek, kā arī platības, kur jāveic vai ir uzsākta rekultivācija (kamēr tās nav izslēgtas no licences laukuma). Ņemot vērā nepieciešamību veikt SEG emisiju inventarizāciju, nepieciešams veikt detālāku uzskaiti par darbībām licences laukumos, iegūstot datus tieši par platībām, kurās notiek ieguve vai kas sagatavotas ieguvei.

Šobrīd LVĢMC notiek darbs pie derīgo izrakteņu atradņu reģistra un krājumu bilances pilnveidošanas, tomēr tas ir tikai sākuma stadijā, līdz ar to informācijas sistēmas koncepts un ietveramie dati, to izkārtojums vēl nav pilnībā zināmi. Šobrīd galvenais izaicinājums ir esošo digitālo datu, kuru apjoms nepārtraukti pieaug, sakārtošana, lai pilnvērtīgi nodrošinātu ģeoloģiskās informācijas uzturēšanas, sagatavošanas un sniegšanas funkcijas, kā arī ģeotelpisko datu atbilstību INSPIRE direktīvas prasībām. Līdz ar to, raugoties no informācijas pārvaldības viedokļa, ir svarīgi nodrošināt LVĢMC pārziņā esošo datu apkopošanu, strukturēšanu, operatīvu atjaunināšanu un tādējādi efektīvu pieejamību lietotājam. Nākamie soļi būtu šīs datu bāzes sasaiste ar citām datu bāzēm.

Saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu tiek izmantots daudz terminu, kas ne vienmēr rada skaidru izpratni par jomu. Ar to saistīta arī lielā datu par purviem dažādība, kas minēta pamatnostādņu 1.4.6. apakšnodaļā par datu atšķirību dažādos informācijas avotos. Speciālistu vidū ir nepieciešams panākt vienošanos par vienotas terminoloģijas izstrādi un lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde.

1.4.6. Datu atšķirības dažādos informācijas avotos

Datu atšķirības dažādos informācijas avotos neļauj izdarīt korektus secinājumus gan par kūdras resursiem, gan par zemes lietojuma veidiem, gan arī apgrūtina aprēķinu veikšanu par SEG emisijām un CO₂ piesaisti no apsaimniekotiem purviem vai organiskajām augsnēm.

Saskaņā ar Kūdras Fonda (1980. gads) datiem kūdras atradnes ir 9,9 % no Latvijas teritorijas. Pēc ERAF projektā²⁷ (LVĢMC, LU) veiktās digitalizācijas jau minēti 970 000 ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas. Savukārt, Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā un citos ar bioloģisko daudzveidību saistītos dokumentos minēts, ka purvi ir 4,9 % no valsts teritorijas.

Latvijas Republikas 2017. gada zemes pārskats²⁸ sniedz ziņas par zemes sadalījumu valstī (uz 2018. gada 1. janvāri) pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām un zemes lietošanas veidiem, ievērojot nekustamā īpašuma tiesību statusu un īpašnieka statusu. Minētajā pārskatā norādīts, ka zemes ar zemes lietošanas veidu "purvs" uz 2018. gada 1. janvāri valstī ir 3,4 % (221 865,8 ha) no NĪVK IS reģistrētās kopplatības. Zemes pārskatā arī redzams, ka purvu izplatība ir mainīgs lielums un atšķiras pa gadiem, piemēram, 2002. gadā ir bijuši 5,0 %, bet 2010. gadā – 3,9 %. Saskaņā ar sniegto skaidrojumu, minētajā pārskatā norādītā purvu platība mainās tādēļ, ka, veicot zemes uzmērīšanu, tiek precizētas dažādu zemes lietojuma veidu platības. Kopš 2018. gada minētais pārskats vairs netiek sagatavots.

Izvērtējot licences laukumus kūdras ieguvei pēc zemes lietošanas veidiem, secināts, ka zemes platībās, kurās izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs pēc kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas nav veicis nepieciešamās darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Aizsargjoslu likuma 7.1 pants nosaka pienākumu noteikt purvu aizsargjoslas, un saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 8. pantu dati par purvu aizsargjoslām iekļaujami šajā sistēmā. Atbildīgo institūciju rīcībā nav aktuālu datu par purviem, tādējādi, izstrādājot teritorijas attīstības plāna grafisko daļu, dažos gadījumos dabīgie purvi tiek jaukti ar kūdras ieguves vietām un aizsargjosla noteikta ieguves vietai. Ir konstatēts, ka purva aizsargjosla iezīmēta šķērsām pāri purvam, paralēli pašvaldības administratīvajai robežai. Ja ieguves vietai piekļaujas purvs, aizsargjoslai būtu jāpārklājas ar ieguves vietu. Aprobežojumus purvu aizsargjoslā noteic Meža likuma 37. panta 2. punkts. Ja ieguves vietā meža nav, tad šāda aizsargjosla zaudē jēgu. Līdz ar to minēto nosacījumu izpilde ir apgrūtināta. Šī problēma attiecas gan uz pamatnostādņu 1.4.3. apakšnodaļu par normatīvajiem aktiem, gan uz šo apakšnodaļu (aizsargjoslā kūdras krājumi jāaprēķina atsevišķi, tāpēc aizsargjoslai jābūt iezīmētai loģiski un pareizi). Ir jāizvērtē purvu aizsargjoslu nepieciešamība un efektivitāte, ja šīs aizsargjoslas tiek saglabātas, jāizstrādā purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

1.4.7. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

Kūdras izmantošana rada SEG emisijas, kas kūdras ieguves rezultātā rodas kūdras ieguves teritorijā (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve), un emisijas, kas rodas, kūdru izmantojot zemkopībā (mežsaimniecībā meža stādmateriāla audzēšanai, lopkopībā pakaišiem, dārzkopībā, izmantojot kūdras substrātus, augsnes bagātināšanai un stādu audzēšanai) un enerģētikā (sadedzinot).

SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija).

Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumu Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" 19. punktu SEG aprēķinus no mitrzemēm mitrājiem sadarbībā ar noteiktām institūcijām sagatavo Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Lai, sākot no 2026. gada, varētu veikt SEG emisiju uzskaiti no mitrājiem, ir nepieciešams pilnveidot institucionālo sistēmu, kas nodrošina precīzu datu ieguvi. Tāpat nepieciešams uzlabot SEG emisiju aprēķinus no mitrājiem, izmantojot projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātus. Ņemot vērā pamatnostādņu 3. rīcības virziena 10. uzdevumu, ir jāizvērtē iespēja pilnveidot statistiku par kūdru, kūdras produktiem, lai, veicot SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaiti un izstrādājot kompensācijas mehānismu, iespēju robežās varētu ņemt vērā Latvijā izmantotās kūdras un kūdras produktu apjomu, kurā tiek audzēti augi, kas nodrošina SEG emisiju piesaisti.

Kūdras ieguve. Svarīgi samazināt SEG emisiju apjomu, pēc iespējas izvairoties no jaunu kūdras atradņu apgūšanas, vispirms izvērtējot iespēju veikt kūdras ieguvi (ja pēc ģeoloģiskās izpētes datiem tas ir racionāli iespējams) "vēsturiskajās" kūdras ieguves vietās (vietas, kurās ieguve vairs nenotiek, bet netiek veikta arī rekultivācija), kā arī modernizējot kūdras ieguves tehnoloģijas un tehnoloģiskos procesus. SEG mērījumi jāturpina, lai papildinātu SEG informāciju par tiem zemes lietojuma veidiem, kuros LIFE REstore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" gaitā tika veikti mērījumi, kā arī iegūtu jaunus datus, ņemot vērā kūdrāju hidroģeoloģiskos apstākļus, kā arī kūdras aprites ciklu.

Kūdra dārzkopībā. Latvijā aptuveni 95 % no iegūtās kūdras apjoma tiek izmantoti dārzkopības vajadzībām. Lielākā daļa no resursa (93 %) tiek eksportēta, vietējām vajadzībām izmantojot tikai 7 %. Izmantojot kūdru dārzkopībā – SEG emisijas tiek aprēķinātas, ņemot vērā ieguves vietas platību un iegūtās kūdras apjomu. Lai arī kūdras ieguves procesā rodas SEG emisijas, izmantojot kūdru augu audzēšanai, notiek arī CO₂ piesaiste, kā arī tiek samazināts sintētiskā mēslojuma izmantojums augsnes kvalitātes uzlabošanai, ja pēc izmantošanas kūdra tiek iestrādāta augsnē, uzlabojot augsnes kvalitāti un palielinot oglekļa daudzumu tajā. Tāpēc pēc iespējas vairāk ir nepieciešams veicināt šīs Latvijā iegūtās kūdras izmantošanu tieši Latvijas lauksaimniecībā.

Kūdra enerģētikā. 2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti 0,5 % no visa valstī iegūtā kūdras apjoma²⁹. Kūdru dedzināšanai ar enerģijas ieguvi var izmantot dažāda lieluma sadedzināšanas iekārtas, taču atkarībā no iekārtu nominālās siltuma jaudas mainās tām piemērojamās prasības un ietekme uz valsts SEG emisiju mērķu izpildi. Iekārtas, kuru nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 MW, ir iekļautas ES ETS, kā tās obligātie dalībnieki un tām piemēro individuālas SEG emisiju samazināšanas saistības. Kūdras izmantošana zemākas nominālās siltuma jaudas katlos negatīvi ietekmētu valsts atbildībā esošā ES ETS neiekļautās darbības SEG emisiju samazināšanas mērķa izpildi. Tāpēc ir būtiski valsts līmenī veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, samazināt kūdras izmantošanu enerģētikā, tajā pašā laikā nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

Mērķi un SEG emisijas kompensējošie pasākumi no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem, Latvijai ir jānodrošina, ka periodos 2021.–2025. gads un 2026.–2030. gads kopumā ZIZIMM uzskaites kategorijās³⁰, pielietojot ZIZIMM regulā noteiktos uzskaites noteikumus, nerodas neto SEG emisijas³¹. Mitrāju kategorijas SEG emisijas tiek uzskaitītas no 2026. gada³² pret mitrāju kategorijas 2005.–2009. gadu vidējo SEG emisiju līmeni (bāzes vērtību)³³. NEKP ir iekļauts nacionāli noteiktais mērķis, ka 2030. gadā ZIZIMM uzskaites kategorijās ir jārada 3,1 miljonu vienību³⁴ (neto piesaistei ir jābūt 3,1 Mt CO₂ ekv. apmērā).

Lai mitrāju uzskaites kategorija sniegtu savu ieguldījumu kopējā ZIZIMM uzskaites kategoriju mērķa sasniegšanā ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve saistītām SEG emisijām ir jābūt ne lielākām kā 2005.–2009. gada vidējais SEG emisiju līmenis. Savukārt saistībā ar kūdras sadedzināšanu, ņemot vērā alternatīvu esamību, pielietojot dažādus politikas instrumentus, ir jāsekmē, ka kūdras izmantošana enerģētikā tiek samazināta līdz minimumam.

Gadījumā, ja valsts saskaras ar grūtībām sasniegt šos mērķus, līdz 2023. gadam ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms. Tāpat atsevišķi kompensācijas mehānisms varētu paredzēt kā valstī varētu tikt kompensētas arī SEG emisijas, kas rodas kūdras kā energoresursa izmantošanai enerģijas ražošanā Latvijā iekārtās, kas nav iekļautas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā. Lai izstrādātu šādu kompensācijas mehānismu un tā darbības principus, tiks veikts pētījums un, balstoties uz tā rezultātiem, tiks izstrādāta kompensācijas mehānisma piemērošanas metodika. Pētījuma un metodikas izstrādē tiktu iesaistītas visas atbildīgās institūcijas, lai tā ieviešana nepalielinātu SEG emisiju slogu ne-ETS sektorā, kā arī nodrošinātu, ka kopējās ar kūdru saistītās SEG emisijas nākotnē nepalielinās. Viens no pētījuma par kompensācijas mehānisma izveidi apskatāmajiem jautājumiem būtu, kā uzskaitīt kompensējošo pasākumu ietekmi.

Izstrādājot SEG emisiju kompensācijas mehānismu, uz kūdras ieguves nozari iespēju robežās būtu jāattiecina arī tie SEG emisiju samazināšanas pasākumi, kurus īsteno vai finansē nozare un kas tiek veikti citos zemes izmantošanas veidos, tajā skaitā platībās, kur nav veikta kūdras ieguve un vēsturiskajās ieguves platībās. Tā kā ZIZIMM regula noteic, ka katrai ES dalībvalstij ir jāsasniedz neto nulle SEG emisijās visās uzskaites kategorijās kopumā, mitrāju (kūdras ieguves, kūdras ieguves vietu) radītās SEG emisijas primāri būtu kompensējamas tieši ZIZIMM uzskaites kategoriju ietvaros, kur tas ekonomiski un saimnieciski izdevīgāk. Kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas radīto SEG emisiju kompensēšana varētu notikt ar tādiem CO₂ piesaistes palielināšanas pasākumiem, kā, piemēram, mitrāju atjaunošana, meža stādīšana organiskajās augsnēs, izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācija, tos apmežojot, stādot dzērvenes un mellenes, vai īstenojot citas kompensējošas aktivitātes, piemēram, būvējot vēja elektrostacijas izstrādātajos kūdras ieguves laukos u.c. Veicot rekultivāciju, jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai efektīvākos un zemes īpašniekam iespēju robežās vēlamākos rekultivācijas veidus³⁵.

Papildus, nepieciešami pasākumi pētniecībā, lai veiktu kūdras ieguves tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu modernizāciju ar mērķi mazināt SEG emisijas kūdras ieguves procesā. Nepieciešami pētījumi par citām tumšās kūdras izmantošanas iespējām, neskaitot sadedzināšanu. Jāveicina CO₂ piesaiste Latvijā – stādu un dārzkopības produktu audzēšanas nozares attīstība un tās veicinošo pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu kūdras eksporta radītās transportēšanas SEG emisijas un samazinātu iepakojuma izmantošanu.

Viens no pētījuma par mehānisma izveides iespējām virzieniem būs analīze par kompensācijas mehānismu, kas, iespējams, būtu balstāms uz DRN pamata un no tā gūtajiem ieņēmumiem, kā arī regulējuma pilnveidošanas attiecībā uz kūdras atradņu rekultivācijas nosacījumiem, jo emisijas no kūdras rodas, gan tās ieguves zemes sagatavošanas darbos, gan pašā ieguves procesā, gan pēcapstrādē (līdz rekultivācijai), gan arī potenciāli no enerģētiskās kūdras sadedzināšanas.

Saskaņā ar EK 2012. gada 21. jūnija regulas Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 38. pantu kūdra netiek uzskatīta par biomasu, kā rezultātā tai netiek piemērots 0 emisijas faktors kā biomasai. CO₂ emisiju faktors no kūdras sadedzināšanas ir 105,9862 t/TJ, kas ir vairāk nekā oglēm – 100,5 t/TJ. Ņemot vērā augstāk minēto un, lai nodrošinātu, ka ne-ETS sektoram būtu konsekvence ar ETS sektoru, kur iekārtu operatori par kūdras emisijām nodod emisijas kvotas, pirmais solis uz kompensācijas mehānisma ieviešanu būtu DRN atbrīvojuma par CO₂ emisijām kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās atcelšana. Kopš 2014. gada DRN par kūdras ieguvi nav mainījusies – 0,55 euro par 1 tonnu. Nākotnē šīs likmes turpmāku palielinājumu nepieciešams izvērtēt.

Potenciāli kompensācijas mehānisma ietvaros valsts pamatbudžetā ieskaitītos DRN ieņēmumus no kūdras ieguves un CO₂ emisijām varētu novirzīt (pilnā vai % apmērā) speciālā valsts budžeta programmai klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanai, tai skaitā emisiju piesaistes veicināšanai un vienību pirkšanai mērķu neizpildes gadījumā. Vienlaikus jāizstrādā papildu nosacījumi kūdras atradņu rekultivācijai (arī gadījumos, ja tās ilgstoši netiek izstrādātas līdz galam). Veicot rekultivāciju, jāizmanto rekultivācijas vietai piemērotākos, SEG emisiju samazināšanai efektīvākos rekultivācijas veidus (atbilstoši pamatnostādņu 4. pielikumam). Piemēram, šo teritoriju apmežošana, mitrāju atjaunošana vai atgriešana ekonomiskā apritē – ogulāju stādījumi u.c.

1.4.8. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija

Likuma "Par zemes dzīlēm" 14. panta 8. punkts nosaka derīgo izrakteņu ieguvējam pienākumu par saviem līdzekļiem rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus licencē norādītajā termiņā. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Vienlaikus ir virkne vēsturisko kūdras atradņu, kur, laika gaitā mainoties īpašuma formām, ieguve vairs nenotiek, bet netiek arī veikta rekultivācija. Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra Īstenojot projektu "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", kamerāli identificēti 190 laukumi ar kopējo platību 26 232 ha³⁶, kuros dažādos laika periodos ir veikta vai, iespējams, ir veikta kūdras ieguve ar dažādām kūdras ieguves metodēm (pamatnostādņu 3. pielikums "Vēsturiskās kūdras ieguves vietas"). Šādas teritorijas nosauktas par vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām³⁷. Identifikācijai izmantota informācija par pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras turējumā esošās ortofoto kartes un topogrāfiskās kartes.

LIFE Restore projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" kamerāli identificējis degradētus kūdrājus platību 50 179 ha platībā³⁸, kur kādreiz ir veikta vai atskaites brīdī notika kūdras ieguve. Analizējot identificētās teritorijas pēc zemes lietojuma, konstatēti dažādi zemes lietošanas veidi, piemēram, ūdenskrātuves un applūstošas teritorijas, meži, pļavas, apbūvētas teritorijas, ogu ražošanas teritorijas u.c. Īstenojot LIFE REstore projektu "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", aplēsts 18 010 ha teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas rekultivācija. Šīm teritorijām jāizvēlas atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids.

No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus izvērtējot kamerāli, tie ir atšķirīgi, jo LIFE Restore projekta "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros konstatētā degradēto kūdrāju teritorija ir par 30 % mazāka. Ir jāveic vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem rekultivācijas veidiem. Informācijas neesamība par šīm vietām apgrūtina lēmumu pieņemšanu zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par to īpašumā vai valdījumā esošās zemes saimniecisko izmantošanu, kā arī sniedz nepatiesu priekšstatu par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem Latvijā.

Rekomendācijas par piemērotākajiem rekultivācijas veidiem izstrādātas projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros³⁹ (pamatnostādņu 4. pielikums) un publicētas arī VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/publikacijas-vides-aizsardzibas-joma. Ņemot vērā rekomendācijas, nepieciešams izstrādāt metodiku un darbības plānu teritoriju pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atlikušajiem kūdras krājumiem atradnē, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem, klimatiskajiem un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par katras teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un veidu.

Savukārt, ieguves vietās, kur jāuzsāk rekultivācija, derīgo izrakteņu ieguvējam un vietējām pašvaldībām nepieciešama informācija par labāko rekultivācijas veidu. Vienlaikus rekomendāciju un darbības plāna izstrāde neatceļ pienākumu esošajiem zemes dzīļu izmantotājiem veikt rekultivāciju normatīvajos aktos un derīgo izrakteņu ieguves projektā noteiktajā kārtībā un termiņos. Degradētajās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās jāparedz prioritāra derīgā izrakteņa ieguve (ja tāda ir racionāli iespējama) ar tai sekojošu rekultivāciju, atbilstoši vispiemērotākajam rekultivācijas veidam.

1.4.9. Speciālistu un attīstības kapacitātes trūkums nozarē

Kopš pagājušā gadsimta otrās puses praktiski netiek veikta atbilstoša speciālistu sagatavošana kūdras nozarē. Lai sekmētu ilgtspējīgu kūdras nozares attīstību, nepieciešama speciālistu sagatavošana ar purvu un kūdras atradņu izpēti, izstrādi, kūdras pārstrādi un rekultivāciju saistītās jomās – purvu hidroloģijā un ekoloģijā, hidroģeoloģijā, meliorācijā, vides pārvaldībā un rekultivācijā. Vienlaikus, lai sekmētu vietējo nodarbinātību un uzlabotu sociālekonomisko situāciju kūdras nozarei aktuālajos reģionos, ir nepieciešams kūdras nozarē nodarbināto vidū pilnveidot prasmes un zināšanas par ilgtspējīgām kūdras ieguves tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanas un kūdras ieguves un izmantošanas iespējām.

2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Pamatnostādnēs izvirzīto kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenais rezultāts ir nodrošināt kūdras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šī mērķa sasniegšana tiek vērtēta ar četriem rezultatīvajiem rādītājiem.

1. Politikas rezultāts (PR): Nodrošināta kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana, ņemot vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības prioritātes.
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2020. gads	2023. gads	2030. gads
1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kurai izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai.	0 ha	7 870 ha	26 232 ha40
2. Platība, par kuru nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā.	0 ha	150 324 ha	501 079 ha41
3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā42.	26 000 ha43 vai 1,2 milj.t44	26 000 ha vai 1,2 milj.t	26 000 ha vai 1,2 milj.t
4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni45.	1 523,27 kt CO2 ekv.46	-47	0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv. 48]

3. Rīcības virzieni un uzdevumi mērķu sasniegšanai

1. Rīcības virziens: Veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu un izmantošanu tautsaimniecībā.
Nr. p. k.	Uzdevums	Izpildes termiņš (gads)	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.	Nodrošināt valstī vienotas ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveidi aktuālu kūdras resursu datu uzturēšanai, publiskai pieejamībai un izmantošanai.	2024.	VARAM/ LVĢMC	ZM	1.PR 2.RR
2.	Veikt ģeoloģisko kartēšanu un noteikt potenciāli pieejamos un rūpnieciski izmantojamos kūdras resursus.	2030.	VARAM/ LVĢMC	ZM	1.PR 2.RR 3.RR
3.	Izvērtēt valstī pieejamos kūdras resursus un, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, bioloģiskās daudzveidības un klimata aspektus, nodrošināt, ka līdz 2030. gadam izmantošanai tautsaimniecībā pieejamā kūdrāju platība un resursu apjoms ir līdzvērtīgs 2020. gada 1. janvāra licences laukumu platībai un apjomam.	2030.	VARAM	ZM, EM	1.PR 3.RR
4.	Apzināt iespējas degradēto purvu platībās, tajā skaitā vēsturiskajās ieguves vietās (kur kūdras ieguve pārtraukta un nav atjaunota) veikt prioritāru rekultivāciju, ja vien tajās nav iespējama un nav plānojama kūdras ieguve.	2030.	VARAM	ZM	1.PR 1.RR
5.	Veicināt produktu ar pievienoto vērtību (kūdras substrātu) ražošanu Latvijā un to daļas palielināšanu eksportā.	2030.	Komersanti, Zinātniskās institūcijas	EM, ZM, VARAM, pašvaldības	1.PR 2.RR
6.	Veicināt dārzkopības attīstību Latvijā, izmantojot Latvijā iegūtās kūdras produktus (siltumnīcu būvniecību, dārzeņu audzēšanu, dekoratīvo un koku stādu audzēšanu, stādu eksportu).	2030.	ZM	EM, Pašvaldības, VARAM	1.PR 4.RR
2. Rīcības virziens: Pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti.
1.	Ievērojot aktuālās zināšanas par kūdras resursiem un tehnoloģijām, pilnveidot normatīvo aktu prasības, mazinot to radīto administratīvo slogu, rosinot grozījumus normatīvajos aktos zemes dzīļu izmantošanas, meliorācijas un būvniecības jomās.	2024.	VARAM	ZM, EM	1.PR 2.RR
2.	Pilnveidot kūdras nozares valsts pārvaldību, mazinot iesaistīto institūciju skaitu un ceļot to kapacitāti.	2022.	VARAM		1.PR 2.RR
3.	Izstrādāt vienotu terminoloģiju par purviem un kūdru, ņemot vērā starptautisko pieredzi un tiesību aktus.	2023.	LKA	VARAM, LZA, zinātniskās institūcijas, ZM	1.PR 2.RR
4.	Pilnveidot normatīvo regulējumu zemes dzīļu jomā, lai veicinātu purvu un kūdras resursu ģeoloģisko izpēti un nodrošinātu ģeoloģisko kartēšanu.	2023.	VARAM		1.PR 2.RR
5.	Izstrādāt vadlīnijas, lai nodrošinātu teritoriju pilnvērtīgu izvērtēšanu lēmumu pieņemšanai un darbības plānu izstrādei teritoriju rekultivācijai, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu.	2030.	VARAM	DAP, ZM, zinātniskās institūcijas, LKA	1.PR 1.RR
6.	Izstrādāt pētījumu par mehānisma izveides iespējām SEG emisiju, kas veidojas kūdras ieguves procesā un no platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve un kas rodas kūdras kā energoresursa izmantošanai enerģijas ražošanā Latvijā iekārtās, kas nav iekļautas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā, kompensācijai.	2022.	VARAM	FM, EM, ZM, LKA	1.PR 4.RR
7.	Ņemot vērā pamatnostādņu 2. rīcības virziena 6. uzdevuma ietvaros veiktā pētījuma rezultātus, izstrādāt kompensācijas mehānisma piemērošanas metodiku.	2023.	VARAM	FM, EM	1.RR 4.RR
8.	Izvērtēt purvu aizsargjoslu nepieciešamību un efektivitāti un vajadzības gadījumā izstrādāt purvu aizsargjoslu noteikšanas metodiku.	2024.	VARAM, ZM		1.PR 2.RR
9.	Pilnveidot normatīvo aktu prasības, lai izveidotu institucionālo ietvaru SEG aprēķināšanai no mitrājiem.	2022.	VARAM	ZM, EM	1.PR 4.RR
10.	Izvērtēt dārzkopībā izmantotās kūdras lomu bioekonomikā.	2024.	LKA, zinātniskās institūcijas	ZM, VARAM	1.PR 2.RR 4.RR
11.	Pilnveidot normatīvo regulējumu ugunsdrošības uzraudzības kompetenču jomā.	2025.	VUGD, VMD	LKA, ZM	1.PR 2.RR
3. Rīcības virziens: Pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un SEG emisiju uzskaitei.
1.	Veikt kūdras atradņu datu digitalizāciju un ar to saistīto datu bāzu pilnveidošanu, tajā skaitā ievērojot arī INSPIRE direktīvas prasības.	2024.	LVĢMC		1.PR 2.RR
2.	Nodrošināt ģeoloģiskās informācijas par kūdras atradnēm publisku pieejamību un izmantošanu, izmantojot ĢIS rīkus.	2024.	LVĢMC		1.PR 2.RR
3.	Izveidot informācijas pārvaldības sistēmu, kas nodrošina, ka visa ar purviem saistītā ģeoloģiskā informācija nonāk Valsts ģeoloģijas fondā.	2024.	VARAM, LVĢMC	ZM	1.PR 2.RR
4.	Veicināt iespējas iegūt zināšanas kūdras nozarei svarīgās specialitātēs (tai skaitā purvu hidroloģijā, meliorācijā, purvu ģeoloģijā): 4.1. ieviešot apmācības kursus attiecīgās specialitātēs; 4.2. veicinot prakses iespējas uzņēmumos; 4.3. organizējot izglītojošas nodarbības interesentiem un skolēniem, lai papildinātu zināšanas par purviem un ar tiem saistītiem dabas procesiem plašā aspektā.	2022.	Zinātniskās institūcijas	Vides izglītības un zinātnes padome, LKA, DAP	1.PR 2.RR
5.	Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un kūdras nozares attīstību: 5.1. Iepazīstināt valsts, pašvaldību un citu iestāžu darbiniekus un sabiedrību, izmantojot seminārus, multimedijus u.c., rīkot seminārus žurnālistiem un citiem speciālistiem, kam nepieciešamas zināšanas par nozari; 5.2. Informēt un sniegt rekomendācijas uzņēmējiem un privāto purvu īpašniekiem: 5.2.1. par videi draudzīgākām un ekonomiski efektīvākajām apsaimniekošanas metodēm; 5.2.2. par klimata pārmaiņu mazinošu un videi draudzīgu kūdras ieguvi; 5.2.3. par dabas daudzveidībai un SEG emisiju mazināšanai labvēlīgiem rekultivācijas pasākumiem.	Regulāri	LKA, Zinātniskās institūcijas, Dabas muzejs, DAP	ZM	1.PR 1.RR 2.RR 3.RR 4.RR
6.	Veikt pētījumus, kuri sniedz informāciju un zināšanas kūdras ieguvē un izmantošanā: 6.1. par nosusināšanas ietekmi uz kūdras ieguves laukiem piegulošajām platībām; 6.2. par tehnoloģiju pilnveidošanu, lai samazinātu nosusināšanas negatīvo ietekmi; 6.3. par SEG emisijas mazinošām ieguves un apstrādes tehnoloģijām.	2024.	LKA, Zinātniskās institūcijas	VARAM, ZM	1.PR 2.RR 4.RR
7.	Veikt kūdras pašaizdegšanās procesu pētījumus un monitoringu un meklēt inovatīvus ugunsdrošības risinājumus.	2022.	Zinātniskās institūcijas, LKA, komersanti		1.PR 2.RR
8.	Veikt tumšās kūdras izmantošanas iespēju pētījumus, izstrādāt kūdras produktu prototipus – veicināt materiālu aizstāšanu esošos produktos, izmantojot kūdru, un jaunu kūdras produktu izstrādāšana, it īpaši tādu produktu, kam ir ilgs kalpošanas laiks.	Regulāri	Zinātniskās institūcijas, komersanti		1.PR 2.RR 3.RR
9.	Veikt pētījumus par kūdras sastāva un veidošanās apstākļu savstarpējām kopsakarībām.	Regulāri	Zinātniskās institūcijas, komersanti		1.PR 2.RR
10.	Pilnveidot kūdras klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā. Pilnveidot statistiku par kūdru, kūdras produktiem, transporta veidiem.	2023.	LKA, FM, VID, EM, CSP	VARAM	1.PR 2.RR
11.	Veikt pētījumus nacionālo SEG emisiju un CO2 piesaistes emisijas faktoru pamatavotu uzskaitei degradētos purvos un platībās, kur notiek kūdras ieguve, kā arī renaturalizētās, apmežotās vai lauksaimniecībā izmantotās izstrādāto kūdras atradņu platībās.	2025.	VARAM	ZM	1.PR 1.RR 4.RR
12.	Veikt pētījumus, kas nepieciešami organisko augšņu izplatību un īpašības raksturojošo darbību datu iegūšanai.	2024.	Zinātniskās institūcijas	VARAM, ZM	1.PR 2.RR
13.	Sadarboties ar zinātniskajām institūcijām, lai rosinātu pētījumus purvu un to resursu jomā.	Regulāri	VARAM	Zinātniskās institūcijas	1.PR 2.RR
14.	Rosināt pētījumus par SEG emisiju piesaisti, ja kūdra tiek izmantota dārzkopībā Latvijā.	2023.	VARAM, ZM	Zinātniskās institūcijas	1.PR 4.RR

4. Teritoriālā perspektīva

Pamatnostādnes aptver visu Latvijas teritoriju.

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošana notiks pašreizējā un plānotā budžeta ietvaros, neparedzot papildu finansējumu.

---

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

1. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Situācijas apraksts

Saturs

1. Situācijas raksturojums purvu un kūdras izmantošanā

1.1 Normatīvais regulējums

1.2 Kūdras resursu īpašumtiesības

1.3 Kūdras nozares pārvaldība

1.4 Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un kvalitāte

1.5 Informācija par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini

2. Purvu raksturojums

2.1 Purvu izplatība pasaulē

2.2 Purvi Latvijā

3. Kūdras resursu raksturojums

3.1 Kūdras ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas

4. Kūdras raksturojums

4.1 Kas ir kūdra

4.2 Kūdras īpašības

4.3 Kūdras izmantošana un produkti

4.3.1 Dārzkopībā

4.3.2 Lauksaimniecībā

4.3.3 Enerģētikā

4.3.4 Citi izmantošanas veidi

5. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme Latvijas tautsaimniecībā

5.1 Kūdras ieguves vēsture Latvijā

5.2 Kūdras ieguves nozare mūsdienās

5.3 Kūdras ieguves ietekme uz nodarbinātību

5.4 Kūdras un kūdras produktu ārējā tirdzniecība

5.4.1 Kūdras un tās produktu eksports

5.4.2 Kūdras un kūdras produktu imports

5.5 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar citām nozarēm

5.6 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

6. Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana

6.1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens

6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā

6.3 Kūdras nozares sertificēšana

7. Kūdras atradņu izmantošana

7.1 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes

7.2 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība

7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve pārtraukta, jeb "vēsturiskās" kūdras ieguves vietas

7.4 Rekultivācija

8. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

9. Kūdras nozare un izglītība

10. Kūdras nozare un zinātne

11. Kūdras izmantošana un gaisa kvalitāte

12. Kūdras ieguve, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

1. Situācijas raksturojums purvu un kūdras izmantošanā

1.1 Normatīvais regulējums

Normatīvo aktu sistēmas, kas reglamentē zemes dzīļu resursu, tajā skaitā kūdras, izmantošanas ietvaru nosaka likums "Par zemes dzīlēm" un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi. Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.

Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumi Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" nosaka kārtību, kādā Valsts vides dienests izsniedz licences, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtību. Kūdras izpētei vai ieguvei nepieciešams saņemt licenci. Lai veicinātu racionālu dabas resursu ieguvi un teritorijas izmantošanu, noteiktas platības, no kurām valsts un pašvaldību zemē jārīko konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences saņemšanu. Konkurss vai izsole jārīko, ja platība kūdras ieguvei ir lielāka par 150 ha.

Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" nosaka prasības visiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto darbu etapiem: ģeoloģiskajai izpētei, ģeoloģiskās izpētes pārskatam, derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai LVĢMC. Noteiktas prasības derīgo izrakteņu ieguves projektiem un to saskaņošanas kārtība. Regulēti visi derīgo izrakteņu ieguves posmi: derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana ieguvei, ieguves vietas ekspluatācija, iegūto derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaite un ieguves vietas rekultivācija.

Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578 "Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu" nosaka ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un tās izmantošanas noteikumus. Minētajā sistēmā ietilpst arī datubāze "Kūdra". Ģeoloģiskajai informācijai var noteikt komercinformācijas statusu.

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1055 "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi" nosaka valsts nodevu apjomu par kūdras ieguvei nepieciešamajiem dokumentiem: licenci ģeoloģiskajai izpētei, atradnes pasi, licenci derīgo izrakteņu ieguvei.

Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" nosaka maksu par derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu.

Dabas resursu nodokļa likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa likuma 1. pielikumā noteiktas nodokļa likmes par dabas resursu, tajā skaitā kūdras ieguvi.

Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" nosaka nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību.

Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. pielikuma 25. punkts noteic, ka ietekmes uz vidi novērtējums jāveic kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā. Tikmēr likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2. pielikuma 2. punkts noteic, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums jāveic ieguvei 25 ha vai lielākā platībā. Likuma mērķis ir novērst vai samazināt paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā.

Sugu un biotopu aizsardzības prasības Latvijā nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums, kura mērķi ir šādi: 1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus; 2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību; 3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; 4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību; 5) nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo savvaļas putnu sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes, kultūras prasībām un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim. Atbilstoši šim likumam ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti, kuros tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Šajos sarakstos ir iekļautas gan sugas, kas tradicionāli aizsargātas Latvijā, gan arī sugas, kuru aizsardzību paredz ES Putnu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību) vai Biotopu direktīva (Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību). Latvijā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos iekļauta 721 augu un dzīvnieku suga un 89 biotopi. Šo sugu un biotopu sarakstus ir apstiprinājis Ministru kabinets.

Sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta ĪADT (tai skaitā Natura 2000 teritoriju tīklā) un mikroliegumos. Mikrolieguma izveidošanas kārtību un aizsardzības prasības nosaka Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu". Papildus tam, sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta, paredzot attiecīgu izvērtējumu darbībām, kuru rezultātā var tikt iznīcinātas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes vai aizsargājami biotopi.

ĪADT tiek izveidotas un apsaimniekotas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslas ap purviem un virszemes ūdensobjektiem, un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus, tajā skaitā attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi.

Tā kā kūdras ieguve saistīta ar nosusināšanu, uz to attiecas arī meliorāciju regulējošie normatīvie akti. Meliorācijas likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību lauku apvidu un pilsētu zemē.

Meliorācijas sistēmu būvniecība un pārbūve notiek saskaņā ar Būvniecības likumu. Vispārīgās būvniecības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Piemēro arī speciālos būvnoteikumus: Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumus Nr. 550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi", Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"". Kārtību, kādā notiek meliorācijas sistēmu ekspluatācija, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 306 "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs".

1.2 Kūdras resursu īpašumtiesības

Zemes dzīles, tajā skaitā kūdras resursi, Latvijā pieder zemes īpašniekam. Saskaņā ar Civillikuma 1042. pantu zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Šāds regulējums noteikts arī likumā "Par zemes dzīlēm".

Valstij īpašuma tiesību jomā ir jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp valsts regulējumu un personas rīcības brīvību, atstājot personai izvēles tiesības tajās sfērās, kur īpašs regulējums nav nepieciešams. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Leģitīma mērķa esamība liecina par to, ka īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēm. Pašlaik izplatītākais zemes dzīļu izmantošanas ierobežojums ir aizliegums iegūt derīgos izrakteņus, tajā skaitā kūdru, ĪADT, bet trijās ĪADT atsevišķās zonās kūdras ieguve ir atļauta ar nosacījumiem.

Attiecībā uz valsts un pašvaldību zemēm tiesības izmantot zemes dzīles noteiktos gadījumos var iegūt konkursa kārtībā, savukārt privātpersonas pašas ir tiesīgas lemt par savā īpašumā esošo zemi. Tādējādi valsts mēroga ģeoloģiskās kartēšanas un izpētes darbu veikšana arī kūdras nozarē ir apgrūtināta, ņemot vērā katra zemes īpašnieka īpašumtiesības uz zemes dzīlēm. Šobrīd divas trešdaļas kūdras ieguves licences laukumu pieder publiskai personai – 55 % valstij un 16 % pašvaldībām.

1.3 Kūdras nozares pārvaldība

Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldības funkcijas sadalītas starp vairākām institūcijām.

Valsts vides dienests (VARAM padotības iestāde) izsniedz licences un dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus, kā arī veic zemes dzīļu izmantošanas kontroli.

Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas kūdras ieguvei līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās.

LVĢMC, kuras kapitāldaļu turētāja ir VARAM, uztur ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē derīgo izrakteņu krājumus, sniedz maksas pakalpojumus saistībā ar ģeoloģisko informāciju, kā arī sniedz ģeoloģisko informāciju valsts pārvaldes funkciju ietvaros.

Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā iesaistīti gan AS "Latvijas Valsts meži" (apsaimnieko Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts zemi), gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP (apsaimnieko VARAM valdījumā esošo valsts zemi).

1.4 Ģeoloģiskās informācijas pieejamība un kvalitāte ^1,2

LVĢMC likumā "Par zemes dzīlēm" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst, apkopo ģeoloģisko informāciju un to uzglabā ģeoloģiskās informācijas sistēmā. Ģeoloģiskās informācijas sistēmu veido Valsts ģeoloģijas fonds (uztur un papildina LVĢMC), kurā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu, inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem (papīra vai elektroniskā formā); Valsts ģeoloģijas arhīvs, kurā atrodas ģeoloģiskās izpētes darbu pirmmateriāli (piemēram, lauku darbu žurnāli); zinātniski tehniskās literatūras bibliotēka; urbumu seržu glabātava, kurā atrodas urbumu serdes un citi paraugi; elektroniskas datubāzes, tai skaitā "Kūdra", datubāžu saīsināts apkopojums tīmekļa lietotājiem – Derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, kurā iekļauta informācija par derīgo izrakteņu atradnēm.

Ģeoloģiskās informācijas sistēmā ietilpst gan agrāk, tai skaitā pagājušajā gadsimtā, radīta ģeoloģiskā informācija, gan tagad iegūtā. Daļa informācijas pieejama LVĢMC tīmekļvietnē, tomēr tīmeklī pieeja ģeoloģiskajai informācijai ir apgrūtināta, kas kavē tās plašu izmantošanu. Tas saistīts ar to, ka kūdras atradņu telpiskie dati lielākoties ir papīra formātā, nav digitalizēti, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu apstrādi un analīzi, iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras atradni raksturojošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem, apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu datu pilnvērtīgu lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts institūciju vajadzībām. Elektroniski izveidotajām telpisko datu kopām pievienotie atribūtu lauki nesatur pilnvērtīgu informāciju par atradnē ietilpstošo resursu raksturojošiem rādītājiem.

Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kas ietekmē pieejamo datu kvalitāti, to analīzi un iegūto rezultātu interpretāciju, ir tas, ka lielākā daļa informācijas un datu, kas raksturo katru kūdras atradni, ir novecojuši. Tās iegūšanas laiks ir no 1978. līdz 1997. gadam. Savukārt daļai atradņu informācija tikusi ievākta vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma.

Informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko, izstrādē esošo kūdras atradņu izstrādes projekta dokumentāciju un vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm, kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par kūdras resursiem ir Valsts ģeoloģijas fonda (fonda krājumus uztur LVĢMC) informācija. Valsts ģeoloģijas fondā papīra vai elektroniskā formā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu, inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem. Galvenais Valsts ģeoloģijas fonda uzdevums ir nodrošināt interesentus, potenciālos un esošos zemes dzīļu izmantotājus, kā arī valsts un nevalstiskās organizācijas ar informāciju par Latvijas zemes dzīlēm, ģeoloģisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem un zemes dzīlēs notiekošajiem procesiem.

VSIA "Meliorprojekts" pieejami dažādi ģeoloģiskās un inženierizpētes pirmmateriāli, kūdras atradņu izstrādes un nosusināšanas projekti, dokumentācija u.c. materiāli. Uzņēmuma arhīvā esošie materiāli ir pieejamie tikai papīra formātā. Arhīva materiāli satur informāciju, kura iegūta un sagatavota līdz 1990. gadam.

Latvijas Lauksaimniecības muzejā, kas atrodas Talsos, pieejami pagājušajā gadsimtā veikto kūdras atradņu inventarizācijas materiāli, kas ietver gan sākotnējo Latvijas Kūdras fonda izveidošanas informāciju, gan arī to vēlāku inventarizāciju (1962. gads un 1980. gads) rezultātā iegūto informāciju (atradņu pases, atradņu piesaistes abrisi un novietojuma shēmas).

Privāti arhīvi ietver juridisku (pārsvarā kūdras ražošanas uzņēmumu) un fizisku personu turējumā esošus dažādos laika posmos veiktu ģeoloģisko izpēšu materiālus, kūdras atradņu nosusināšanas projektu dokumentāciju u.c. materiālus.

Ir nepieciešams risināt jautājumu par Latvijas kūdras resursu sākotnējās informācijas, kura atrodas dažādu institūciju turējumā, pievienošanu Valsts ģeoloģijas fonda materiāliem. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības muzejā esošā informācija par Latvijas kūdras fonda izveidošanu, kā arī tālākajās fonda inventarizācijās sagatavotie materiāli – kūdras atradņu pases, to piesaistes abrisi u.c. informācija.

1.5 Informācija par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini

Katras nozares pārstāvji atbilstoši savai specifikai apskatāmo teritoriju dēvē dažādi – par purvu, kūdras atradni, kūdrāju, purvainu mežu vai purva biotopu.

Dati par purvu platībām ir atšķirīgi atkarībā no informācijas avota un informācijas mērķa. Izpratne par purvu atkarīga no nozares un zemes izmantošanas veida. Piemēram, mežsaimniecībā dati veidojas no tā, vai koki ir pieci metri vai augstāki³: ja zemāki koki – tad purvs, ja augstāki – tad mežs. Dabas aizsardzības speciālistiem interesē biotops, purvos izdala vairākus aizsargājamos biotopus.

Purvi tiek analizēti dažādos aspektos: kūdras atradnes, licences laukumi (izpētei vai ieguvei paredzēta teritorija, kuras robežas tiek noteiktas licencē), kūdras ieguves laukumi (teritorija, kurā notiek kūdras ieguve, tā var atšķirties no licences laukuma), vēsturiskās kūdras ieguves vietas (teritorija, kur agrāk notikusi kūdras ieguve, tā pārtraukta un nav atjaunota), SEG emisijas un CO₂ piesaiste, dabas aizsardzības teritorijas. Pēc aptuvenām aplēsēm neskarti purvi kopumā aizņem 4,9 % valsts teritorijas jeb 316 900 ha.

Ieskatam daži kūdras nozarē un dabas aizsardzībā biežāk lietotie termini.

Purvs – zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija un kūdras uzkrāšanās. Saskaņā ar purvu klasifikāciju ģeoloģiskā aspektā purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis. Izdala augstos, zemos un pārejas purvus (Silamiķele et al., 2017).

Purvi – ekosistēma uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem metriem (Aizsargjoslu likuma 1. panta 15. punkts).

Purva biotops – dzīvotne, kas pēc vides apstākļiem (mitrums, gaisma, augsne u.c.) aizņem samērā viendabīgu platību purvā vai tā daļā, kas piemērota konkrētam purvam raksturīgo augu, dzīvnieku un sēņu sugu aktīvai pastāvēšanai (Auniņa, 2016).

Kūdras atradne – teritorija, kurā veikta ģeoloģiskā izpēte un atzīts, ka šī teritorija ir kūdrājs, kuru iespējams izmantot kūdras ieguvei, tā ietver dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem⁴ rūpnieciski izmantojamā slāņa dziļums ir ne mazāks par 0,9 m nenosusinātai vai 0,7 m nosusinātai atradnei, vidējais dziļums 1,0 m un lielāks (Silamiķele et al., 2017).

Kūdrājs – zemes virsmas nogabals ar vai bez veģetācijas, kur dabiski izveidojies kūdras slānis (LIFE REstore projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā").

Kūdras tips – galvenokārt nosaka pēc kūdru veidojošo augu atlieku botāniskā sastāva, ņemot vērā šo augu grupas barošanās veidu un apstākļus to augšanas laikā. Atbilstoši kūdru veidojošo augu grupas augšanas un barošanās apstākļiem izšķir trīs kūdras tipus: zāļu kūdra jeb zemā tipa kūdra (tautas valodā saukta par melno vai tumšo kūdru), pārejas tipa un sūnu jeb augstā tipa kūdru (tautas valodā saukta arī par gaišo kūdru). Katram kūdras tipam raksturīgi konkrēti, tikai šim tipam raksturīgi kūdras veidi, kurus nosaka pēc konkrētā kūdras tipa veidojošo augu dominējošajām atliekām. Piemēram, ir noteikts, ka slāni veido augstā tipa jeb sūnu kūdra, ja tajās pārsvarā ir sfagnu un spilvju atliekas. Nosakot kuru minēto augu atliekas dominē, tiek noteikts kūdras veids. Ja sfagni ir vairāk kā 50 %, tad būs sfagnu kūdra, bet, ja gandrīz līdzīgi, tad atkarībā no pārsvarā esošo augu atliekām, kas veido nosaukuma otro vārdu, būs spilvju-sfagnu kūdra (Tjuremnov, 1976; Silamiķele et al., 2017; Kalniņa, 2018).

Kūdras sadalīšanās pakāpe – augu sadalīšanās ir bioķīmisku procesu virkne, kas norisinās sākumā bioloģiski ļoti aktīvo aerobo, vēlāk pasīvāko anaerobo mikroorganismu iespaidā, veidojoties amorfai organiskai vielai – humusam. Tā ir procentos izteikta kūdru veidojošo sadalījušos augu bezstruktūras daļas attiecība pret atlieku veselo šūnu daudzumu. Kūdras sadalīšanās pakāpi var noteikt ar vairākām metodēm – vizuālo (visbiežāk tiek lieto lauka apstākļos), mikroskopisko un centrifūgas (tiek veiktas laboratorijas apstākļos). Kūdras sadalīšanās pakāpi lauka apstākļos nosaka vizuāli, izmantojot von Posta shēmu, ņemot vērā kūdras plastiskumu, elastīgumu, augu atlieku daudzumu un tо saglabāšanās pakāpi, ūdens daudzumu, krāsu un dzidrumu. Kūdru pēc sadalīšanās pakāpes iedala:

- maz sadalījusies kūdra – 5–20%,

- vidēji sadalījusies kūdra – 20–35%,

- labi sadalījusies kūdra – > 35% (Silamiķele et al., 2017).

Licences laukums – konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis vai arī vairāku iecirkņu vai to daļu sakopojums, kura robežas ir licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Kūdras ieguve var nenotikt vienlaikus visā licences laukumā (likuma "Par zemes dzīlēm" 1. panta 14. punkts).

Kopumā saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras izmantošanu tiek izmantoti ļoti daudz terminu. Ir nepieciešams speciālistu vidū panākt vienošanos par vienotu terminu lietošanu. To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde vai publikācijas.

Purvi, kas tiek uzskatīti par kūdras atradnēm (platības ar kūdras slāni 0,3 m un biezāku, vidēji vismaz 0,5 m biezu, kas nav mazākas par vienu hektāru, tai skaitā ar mežu), Latvijā aizņem ap 10 % no valsts teritorijas. LPSR Kūdras fondā⁵ uz 1980. gada 1. janvāri reģistrētas 5499 kūdras atradnes. Kūdras atradnes ietver purvus ar rūpnieciski izmantojamiem kūdras krājumiem, dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja ERAF projektu "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" (projekts īstenots 2010. – 2013.gadā), kura ietvaros digitizēta Kūdras fonda informācija. Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās izpētes un atradņu pasu dati⁶. Identificēto kūdras atradņu platība sasniedz aptuveni 970 tūkst. ha, kas ir 15 % no Latvijas teritorijas. 0,6% sastāda kūdras atradnes, kuru platība ir mazāka nekā 10 ha.

Datu atšķirības veidojas gan tādēļ, ka ir dažādi informācijas apkopošanas mērķi, gan tādēļ, ka dati tiek apkopoti un analizēti kamerāli. Datus nepieciešams aktualizēt, apsekojot kūdrājus dabā.

2. Purvu raksturojums

2.1 Purvu izplatība pasaulē⁷

Pasaules kontekstā kūdras purvi ieņem nozīmīgu vietu starp visiem pieejamajiem dabas resursiem, kā arī ekosistēmas un dabas daudzveidības saglabāšanā. Visā pasaulē purvi ir 175 valstīs un kopumā sedz 4 milj. km² jeb 3 % no pasaules zemes teritorijas. 1. attēlā ir redzama kūdras purvu platība attiecība pret valsts platību. Purvainākās teritorijas atrodas Ziemeļu puslodē un Indonēzijā.

Tuvākajās kaimiņvalstīs purvi izskatās un pēc uzbūves ir līdzīgi Latvijas purviem, bet tie, kas atrodas tālāk vai pat citā klimatiskajā joslā, ir ievērojami atšķirīgi no Latvijā pierastās purvu ainas. Piemēram, tropiskie purvi lielāko daļu gada ir zem ūdens un izskatās pēc ezeriem. Pasaulē lielākās tropisko purvu platības atrodas Indonēzijā. Lai gan Indonēzija ierindojas tikai 6. vietā pasaulē pēc purvu teritorijas lieluma īpatsvara kopējā valsts teritorijā, kur purvu teritorija aizņem 11 % no valsts kopējās teritorijas (1. tabula) un 4. vietā pēc purvu platības (2. tabula), tropisko purvu platību rangā Indonēzija ir pirmajā vietā.

1. att. Kūdras purvu platību sadalījums pasaulē attiecībā pret valsts teritoriju, %

Valstis, kurās purvu platība pārsniedz 10 % no kopējās valsts teritorijas ir Somija, Igaunija, Zviedrija, Baltkrievija, Kanāda, Indonēzija un Latvija.

1. tabula

Valstu rangs pēc purvu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā 2016. gadā

Vieta	Valsts	Kūdras purvu platība, km2	Valsts teritorijas kopējā platība, km2	Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, %
1.	Somija	89 000	338 145	26
2.	Igaunija	9 000	45 339	20
3.	Zviedrija	66 000	447 435	15
4.	Baltkrievija	24 000	207 600	12
5.	Kanāda	1 100 000	9 985 000	11
6.	Indonēzija	207 000	1 905 000	11
7.	Latvija	6 782	64 589	10
8.	Krievija	1 390 000	17 100 000	8
9.	Norvēģija	28 000	385 178	7
10.	Lielbritānija	17 500	243 610	7
11.	ASV	625 000	9 834 000	6
12.	Lietuva	3 500	65 300	5
13.	Vācija	14 000	357 376	4
14.	Polija	12 000	312 679	4
15.	Ukraina	10 000	603 628	2

Somijā kūdras purvi aizņem 26 % no kopējās valsts teritorijas – 89 000 km². Tādējādi, Somijā ir pasaulē piektā lielākā purvu platība vienā valstī. Kūdras purvu platība attiecībā pret valsts teritorijas platību Somiju ievieto pirmajā vietā pasaulē. Purvi ir izvietoti visā Somijā, bet lielāks blīvums ir valsts Rietumos un Ziemeļos. Kūdras purvu platība, kas ir piemērota komerciālajai darbībai, ir 6 220 km², no kuriem aptuveni 22 % satur augstas kvalitātes kūdru, kas piemērota dārzkopībai un augsnes uzlabošanai. Atlikušie 78 % kūdras platību ir piemēroti enerģētiskās kūdras ražošanai (Peat in Finland, 2016).

Igaunijā kūdrāji aizņem aptuveni 20 % no tās kopējās teritorijas. Kūdras purvu kopējā platība Igaunijā ir 9000 km² (1. tabula). Ievērojama daļa kūdras tiek izmantota, lai ražotu briketes, no kurām lielākā daļa ir paredzētas eksportam (Peat in Estonia, 2016).

Krievijā ir vislielākās kūdrāju platības pasaulē – 1 390 000 km² (2. tabula), no kurām 85 % atrodas Sibīrijā. Kūdras produkcijas lielākā daļa tiek izmantota lauksaimniecībā un dārzkopībā (Peat in Russia, 2016).

2. tabula

Valstu rangs pēc kūdras purvu platības valsts teritorijā 2016. gadā

Vieta	Valsts	Kūdras purvu platība, km2	Valsts teritorijas kopējā platība, km2	Purvu īpatsvars kopējā teritorijā, %
1.	Krievija	1 390 000	17 100 000	8
2.	Kanāda	1 100 000	9 985 000	11
3.	ASV	625 000	9 834 000	6
4.	Indonēzija	207 000	1 905 000	11
5.	Somija	89 000	338 145	26
6.	Zviedrija	66 000	447 435	15
7.	Norvēģija	28 000	385 178	7
8.	Baltkrievija	24 000	207 600	12
9.	Lielbritānija	17 500	243 610	7
10.	Vācija	14 000	357 376	4
11.	Polija	12 000	312 679	4
12.	Ukraina	10 000	603 628	2
13.	Igaunija	9 000	45 339	20
14.	Latvija	6 782	64 589	10
15.	Lietuva	3 500	65 300	5

Kanāda ieņem otro vietu purvu platību ziņā – tās purvu kopējā platība ir 1 100 000 km². Tomēr Kanāda ir galvenais kūdras ražotājs un eksportētājs pasaulē. Galvenie eksporta tirgi ir ASV, Meksika, Dienvidamerika, Japāna, Koreja, Ziemeļāfrika, u.c. Galvenokārt tiek eksportēts dārzkopībai nepieciešamais kūdras substrāts (Peat and peatlands).

Trešā lielākā valsts pēc kūdras purvu platības ir ASV – 625 000 km², no kuriem lielākā daļa atrodas Aļaskā. ASV galvenās kūdras atradnes ir ziemeļu štatos – Minesotā, Mičiganā un Viskonsīnā, arī gar austrumu piekrasti no Menas štata līdz Floridas štatam un gar Meksikas līča piekrastes reģionu līdz Luiziānas štatam.

2.2 Purvi Latvijā

Purvu rašanās un veidošanās var notikt dažādi, bet galvenie purvu veidojošie faktori ir brīvu ūdeņu aizaugšana un sauszemes pārpurvošanās. Brīvu ūdeņu aizaugšanas gadījumā, purvs veidojas, attīstoties ūdens augiem un uzkrājoties to atliekām. Tā rezultātā ūdens daudzums baseinā laika gaitā samazinās un uzkrājas kūdras kārta. Sauszemes pārpurvošanās gadījumā, purvs veidojas, savairojoties augiem, kas saista ūdeni un rada velēnu, tādā veidā ūdens daudzums uz sauszemes pieaug.

Saskaņā ar Kūdras fonda datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem ap 641 115 ha, kas ir ap 10 % no Latvijas teritorijas. Kopumā 70 % no purvu teritorijas ir dabīga (neskarta), no tā 20 % ir Natura 2000 aizsardzībā (128 000 ha) un 50 % ir citi dabīgie purvāji (318 129 ha) (2. att.).

Pēc veģetācijas īpašībām un kūdru veidojošo augu botāniskā sastāva, izšķir augstos jeb sūnu purvus, zemos jeb zāļu purvus un pārejas purvus. Latvijā 41,7 % ir augstie purvi, 49,3 % ir zemie purvi un 9 % pārejas purvi.

Augstie purvi veidojas vājas minerālās barošanās apstākļos, galvenokārt, lēzenu zemieņu ūdensšķirtņu rajonos. Šādās vietās galvenie kūdras veidotāji ir sfagni jeb baltās sūnas, kas ļoti mazā mērā ir atkarīgas no augsnes un var iztikt ar nokrišņu minerālvielām. Augstajiem purviem ir kupolveida forma, ko nosaka sfagnu augšanas ātrums, it īpaši purva centrālajā, visvairāk apūdeņotajā daļā, kas izveidojas augstāka par nomalēm, no kurām ūdens daļēji aiztek.

Zemie purvi veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst virsūdeņi vai gruntsūdeņi. Daļa šo purvu aizņem aizaugušu senezeru vietas. Šajos purvos galvenie kūdras veidotājaugi ir dažādi zālaugi (grīšļi, spilves, niedres u.c.), kā arī zaļās jeb hipnu sūnas, purvu bērzi un melnalkšņi.

Pārejas tipa purviem ir raksturīga samērā vāja minerālā barošanās un liels apūdeņojums. Pēc augu sastāva šī tipa purvos kūdru veido mazāk prasīgie zemo purvu un prasīgākie augsto purvu augi – grīšļi, sfagnu un hipnu sūnas, zilenes, priedes, bērzi. Kūdras īpašības ir vidējas starp augsto un zemo purvu kūdru.

2. att. Purvu izmantošana Latvijā

No ekonomiskā viedokļa, galvenais purvu resurss ir kūdra, tomēr purvu resursu izmantošana notiek ne tikai kūdras ieguves veidā, bet arī pasīvi. Pasīvā veidā purvi izmantojami kā ainavas veidotāji, kā rekreācijas un izziņas avoti, kā bioloģiskās daudzveidības saglabātāji, kā ūdens, oglekļa uzkrājēji, kas regulē klimatu un arī citos veidos^8,9.

3. Kūdras resursu raksturojums

Latvija ir 7. lielākā valsts pēc kūdras purvu īpatsvara valsts teritorijā, savukārt pēc kūdras purvu platības Latvija ierindojas 14. vietā pasaulē. Pasaules mērogā Latvijā atrodas 0,4 % no pasaules kūdras krājumiem.

Kūdras resursi nav precīzi noteikti, tie varētu būt aptuveni 11,3 miljardi m³ jeb 1,7 miljardi t. No kopējiem resursiem 1,1 miljards tonnu ir kurināmā kūdra. Kurināšanai izmantojamie krājumi ir ap 230 milj. t kūdras vai 663 milj. MWh enerģijas. 30 miljoni tonnu no šiem krājumiem atrodas kūdras ieguvei jau sagatavotās platībās.

Kūdras fondā¹⁰ ir iekļautas 5799 atradnes. No tām septiņas ir lielākas par 5000 ha, 87 ar platību no 1001 līdz 5000 ha, 109 ar platību no 501 – 1000 ha. No kopējās platības 49,3 % aizņem zemā tipa purvi, 41,7 % – augstā tipa, bet 9 % – pārejas. Neskartā stāvoklī atrodas 69,7 % purvu platību, 23,4 % ir nosusinātas, 3,9 % izmanto kūdras ieguvei, 1,8 % kūdras krājumi jau ir izmantoti, bet 1,2 % ierīkotas ūdenskrātuves. Lielākā daļa kūdras atradņu atrodas valsts austrumu un centrālajos rajonos, to vidējais dziļums ir 2–5 m, maksimālais sasniedz 12 m.

Laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVĢMC īstenoja projektu "Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē". Viens no projekta uzdevumiem bija veikt Valsts ģeoloģijas fondā uzkrātās kartogrāfiskās informācijas par Latvijas kūdras resursiem pārveidošanu digitālā formā, kā arī sasaistīt ar ģeotelpisko pamatinformāciju un sistematizēt datus atbilstoši ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamatprincipiem.

Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563 kūdras iegulām (3. attēls). Nereti vienā kūdras purvā pēc ģeoloģiskās izpētes datiem ir noteiktas vairākas robežas (kūdras slāņa "0 m" dziļuma vai kūdras slāņa rūpnieciski iegūstamā "0,7–1,2 m" dziļuma, kā arī purvu tipu robežas), kas ir atspoguļotas datu masīvā. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās izpētes un atradņu pasu dati.¹¹

3. att. Latvijas kūdras resursi atbilstoši Valsts ģeoloģijas fonda informācijai¹²

LVĢMC publicētā Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) bilance par 2018. gadu ietver ziņas par 87 aktīvajā apritē esošajām kūdras atradnēm un tajās esošo resursu izmaiņām. 3. tabulā ietverta apkopota informācija par kūdras resursu krājumiem atradnēs, kurās 2018. gadā notika ieguve. Saskaņā ar LVĢMC sagatavoto derīgo izrakteņu krājumu bilanci par 2018. gadu, 87 kūdras ieguves vietās kopā iegūti 1483,4 tūkstoši tonnu kūdras. Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha.

3.tabula

Izvilkums no derīgo izrakteņu krājumu bilances par 2018. gadu ¹³

Derīgais izraktenis	Mērvienība	Krājumu kategorija	Krājumi 2019.g. 1. janvārī	Atradņu skaits
Kūdra	tūkst. t ar mitrumu 40%	A	120046,68	87
	tūkst. t ar mitrumu 40%	N	25652,23

Vērtējot kūdras resursus Latvijas plānošanas reģionos, lielākais kūdras atradņu īpatsvars atrodas Latgales plānošanas reģionā – 31% no kopējā resursu apjoma. Vidzemes plānošanas reģionā atrodas 25 %, 17 % ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, bet Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos koncentrēti attiecīgi 13 % un 14 % kūdras atradņu. Kūdras resursu procentuālais sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem parādīts 4. attēlā. Savukārt kūdras atradņu telpiskais novietojums parādīts 5. attēlā.

4. att. Latvijas kūdras resursu % sadalījums pa Latvijas plānošanas reģioniem¹⁴

5. att. Latvijas kūdras resursu telpiskais izvietojums Latvijas plānošanas reģionos

3.1. Kūdras ieguves licences laukumi un kūdras ieguves vietas

Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. Saskaņā ar LVĢMC datiem, 2018. gadā bija 87 kūdras ieguves vietas (atradnes), kuru telpiskais izvietojums parādīts 6. attēlā. Aktuālā informācija par derīgo izrakteņu, tajā skaitā kūdras, licences laukumiem pieejama LVĢMC tīmekļvietnē www.lvgmc.lv, kur skatāma interaktīvā karte ar derīgo izrakteņu krājumu bilancēs ietverto atradņu punktveida datiem¹⁵.

6. att. Kūdras ieguves vietas Latvijā 2018. gadā

Licenču laukumu sadalījums pēc zemes īpašuma tiesībām: 55 % no teritorijām, kurās notiek kūdras ieguve, atrodas valsts īpašumā, 16 % pašvaldību īpašumā, 15 % juridisko personu īpašumā, 5 % fizisko personu īpašumā, bet 9 % gadījumā licences laukums ietilpst vairāku nekustamo īpašumu robežās un īpašuma tiesības uz šiem nekustamajiem īpašumiem pieder dažāda tipa īpašniekiem (7. attēls).

7. att. Kūdras ieguves licenču % sadalījums atbilstoši īpašuma tiesību statusam¹⁶

Pēc zemes lietošanas veidiem¹⁷ licencētās platības tiek sadalītas šādi: 67,62 % pārējās zemes, 19,16 % meža zemes, 11,31 % purvs, 0,06 % ūdeņi, 1,22 % lauksaimnieciskā darbība un 0,62 % infrastruktūras objekti (8. attēls).

8. att. Kūdras ieguves licenču laukumu % sadalījums atbilstoši zemes lietojuma veidiem¹⁸

Izvērtējot kūdras ieguves vietas (licenču laukumus) pēc zemes lietošanas veidiem, jāsecina, ka zemes platībās, uz kurām izsniegta licence, ne vienmēr tiek realizēta ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta darbība vai attiecīgās licences turētājs, pēc kūdras ieguves teritorijas ierīkošanas, nav veicis nepieciešamās darbības zemes lietojuma veida maiņai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas ietekmē korektu pieņēmumu un secinājumu izdarīšanu saistībā ar SEG emisiju uzskaiti no kūdras nozares saimnieciskajā darbībā iesaistīto platību kopapjoma.

Saskaņā ar LKA apkopotajiem datiem uz 2020. gada 1. janvāri licencētās platības plānošanas reģionos bija sekojošas (procentuālais sadalījums norādīts 9. attēlā):

Latgales plānošanas reģionā ir vismazākās licencētās platības starp Latvijas plānošanas reģioniem – 4 325 ha. Latgales plānošanas reģionā ir 15 licencēti purvi, kuros atrodas 16 licences laukumi. Savu saimniecisko darbību veic 13 kūdras nozares uzņēmumi. Šie purvi atrodas deviņos novados: Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Ludzas, Riebiņu un Viļānu;

Vidzemes plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 277 ha. Šīs licencētās platības atrodas 21 purvā 23 licences laukumos un tajos savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 13 novados: Alūksnes, Apes, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes, Kocēnu, Lubānas, Madonas, Pārgaujas, Rūjienas, Strenču, Valkas, Vecpiebalgas;

Rīgas plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 103 ha. Rīgas plānošanas reģionā kūdru iegūst 26 purvos, 39 licences laukumos, tajos savu saimniecisko darbību veic 26 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 20 novados: Alojas, Babītes, Bauskas, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Siguldas, Tukuma, Vecumnieku;

Zemgales plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 709 ha, kūdru iegūst 16 purvos 22 licences laukumos, kuros saimniecisko darbību veic 12 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Salas, Vecumnieku un Viesītes;

Kurzemes plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 252 ha. Šajā reģionā kūdru iegūst 23 purvos 29 licences laukumos, kuros savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils.

Trīs gadījumos licences laukumi ietilpst divos plānošanas reģionos. Šajos gadījumos licences laukums pieskaitīts tam plānošanas reģionam, kurā atrodas licences laukuma lielākā daļa.

9.att. Licencētās kūdras ieguves platības plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri, ha¹⁹

10. att. Licencētās kūdras ieguves platību sadalījums % plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri²⁰

4. Kūdras raksturojums^{21, 22}

4.1 Kas ir kūdra

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 1. pielikuma 8. punktam kūdra ir definēta kā "organogēns nogulumiezis, kura sausne satur ne vairāk par 50 % minerālvielu un kas ir veidojies, paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos sadaloties augu biomasai".

Kūdra ir organogēns nogulumiezis, kas uzkrājas purvos un sastāv no purvu augu atliekām dažādās sadalīšanās pakāpēs. Dabiskās kūdras krāsa ir brūna līdz melna, tā ir poraina, ar vizuāli atšķiramām augu atliekām un viegli sadalās gabalos. Bioķīmisku procesu iespaidā augu atliekas pārveidojas par tumšu, amorfu organisko vielu – humusu. Humusa saturs raksturo kūdras sadalīšanās pakāpi, ko nosaka mikroskopiski. Sadalīšanās pakāpe atkarīga no mitruma un gaisa pieplūdes apstākļiem.

Vidējais kūdras biezums Latvijā ir 1,5–3 m, bet maksimālais – 17,9 m (Mežmaļu – Bajāru purvā pie Baldones). Kūdras resursu veidošanās un uzkrāšanās joprojām turpinās, vidēji kūdras biezums palielinās no viena līdz četriem milimetriem gadā. Kūdras daudzums, kas uzkrājas purvā, nav konkrēti izmērāms, jo tas ir atkarīgs no kūdru veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to sadalīšanās apstākļiem, atkarībā no ārējās ietekmes un laikapstākļiem, tāpēc katru gadu kūdras pieaugums var atšķirties. Lielāks kūdras daudzuma pieaugums parasti ir novērojams augstajos purvos.

4.2 Kūdras īpašības

Kūdra ir organogēns eluviāls nogulumiezis, kas gaissausā stāvoklī satur vairāk nekā 50 % organisko vielu, nereti to ietver humītu grupā kā degošu derīgo izrakteni (kaustobiolīts). Kūdru veido vairāk vai mazāk sadalījušos atmirušo purva augu atliekas, kuras veidojušās no kādreizējās purva augu segas. Atmirušās augu atliekas, no gada uz gadu zem virsējās, vēl dzīvās augu segas krājoties, veido attiecīgus kūdras slāņus, kuru īpašības ir atkarīgas no kūdras veidotājaugiem.

Kūdras īpašības iedala tehniskajās un fizikālajās, ķīmiskajās un fizikāli ķīmiskajās. Galvenie faktori, kas nosaka kūdras ķīmisko sastāvu, tās fizikālās un tehniskās īpašības, ir veidošanās apstākļi un augu sastāvs. Tehniskās īpašības ir botāniskais sastāvs, sadalīšanās pakāpe, pelnainība, mitrums, sadegšanas siltums, skābums, bet fizikālās īpašības ir blīvums, mehāniskā izturība, mitrumietilpība un ūdens uzsūcamība, frakciju sastāvs, struktūra un porainība, dispersitāte, birstamība, rukums u.c. Ķīmiskās īpašības raksturo ķīmiskais sastāvs, elementsastāvs u.c., bet fizikāli ķīmiskās īpašības raksturo kūdras siltumvadītspēja, elektrovadītspēja, katjonu sastāvs u. c.

Atkarībā no purva tipa (augstais, zemais vai pārejas), atšķiras arī kūdras īpašības. Kopumā kūdrai raksturīgs mitrums 75–95 %, tā satur līdz 20 % minerālvielu (pelnu) un organiskos komponentus, kuri sastāv no oglekļa, ūdeņraža, slāpekļa, skābekļa, sēra un bituma. Kūdra satur viegli hidrolizējamu vielu (hemicelulozi, humīnskābes, fulvoskābes) un nehidrolizējamus komponentus (celulozi, lignīnu). Dabiskas kūdras blīvums ir 1400–1600 kg/m³, raksturīga liela porainība (līdz 70–80 %), augsta mitrumietilpība un spēja uzsūkt gāzes. Kūdras sadedzes siltums ir 11,3–14,6 MJ/kg (2700–3500 kcal/kg) (salīdzinājumam sausai malkai – 3000 kcal/kg). Pēc sadalīšanās pakāpes izšķir:

- maz sadalījušos kūdru (< 20 %),

- vidēji sadalījušos kūdru (20 – 35 %),

- labi sadalījušos kūdru (> 35 %).

Parasti kūdras. augšējais slānis lielākajā skaitā atradņu ir ar vāju sadalīšanās pakāpi, kam piemīt vērtīgas īpašības, līdz ar to tas ir populārākais dārzkopības materiāls. Tikmēr kūdras apakšējais slānis satur kūdru ar lielāku sadalīšanās pakāpi, kam ir lielāka enerģētiskā vērtība.

Kūdras mitrums ir saistīts ar kūdras ūdens absorbcijas kapacitāti un ūdens atdevi. Savukārt kūdras īpatnējais blīvums ir cieši saistīts ar augu daļiņām kā arī kūdras mineralizāciju. Kūdras dabiskais blīvums ir atkarīgs no kūdras pelnainības, sadalīšanās pakāpes un augu daļiņām, kuras veido konkrētas iegulas sastāvu. Savukārt kūdras ķīmiskās īpašības sevī iekļauj elementsastāvu, organisko vielu un pelnus. Kūdras pieci bāzes pamatelementi ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis un sērs. Šo elementu proporcijas kūdrā ierindo šo derīgo izrakteni starp koksni un oglēm. C, H, N, S saturs ļoti vāji humificētā kūdrā (baltā kūdra) ir tuvs saturam koksnē, savukārt saturs ļoti intensīvi sadalītā kūdrā (melnā kūdra) ir tuvs C, H, N, S saturam lignīnā.

Kūdras organiskā komponente nodalāma četrās izteiktās grupās:

1) bitumi;

2) celuloze (u.c. ūdenī šķīstošie savienojumi);

3) humīnskābes un fulvoskābes;

4) lignīns, kutīns, suberīns (u.c. ūdenī nešķīstošie savienojumi).

Raksturojot kūdras pelnu elementsastāvu var secināt ka līdz pat 90 % sastāva veido Si, Al, Fe, Ca, Mg, Na un P. Raksturojot kūdras īpašības, kā pašas svarīgākās var nodalīt fizikālo un ķīmisko īpašību kombināciju – fizikālķīmiskās īpašības. Piemēram, daļiņu izmēra dispersija, kam ir būtiska loma raksturojot kūdras struktūru vai kūdras skābums, kas ir nozīmīgs indikators kūdras izcelsmes izpētē un tās izmantošanas jomās.

4.3 Kūdras izmantošana un produkti

Tā kā kūdrai piemīt unikālas fizikālās un ķīmiskās īpašības, to var plaši pielietot un izmantot kā izejvielu dažādu produktu radīšanai un kā resursu dažādu nozaru attīstībai. Tālāk apskatīti galvenie kūdras un no tās iegūstamo produktu pielietošanas veidi.

4.3.1 Dārzkopībā

Kūdra tiek plaši izmantota profesionālajā un neprofesionālajā dārzkopībā. 95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībai. Latvijā attīstās kūdras pārstrāde, un 2019. gadā 45 % no iegūtās kūdras tika pārstrādāti substrātos, savukārt 34 % no iegūtās kūdras tiek frakcionēti un fasēti izmantošanai dārzkopības vajadzībām. Kūdra ir dabīgs substrāts, kuru dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzēšanai profesionāli izmanto jau vairāk nekā 50 gadus. Šo gadu laikā ir radīta vesela virkne kūdras produktu. Tos izmanto kā siltumnīcu kultūru audzēšanai, tā arī atklātā lauka apstākļos. Kūdras produkciju ļoti plaši lieto apstādījumu ierīkošanā un mežkopībā. Kūdras substrāti ir izmantojami audzēšanai vairākkārtīgi un pēc izmantošanas tos iestrādā augsnē, tādejādi to ielabojot. Daudzi alternatīvie substrāti pēc to izmantošanas nonāk atkritumos. 70 % no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti (Wagening universitātes pētījums, 2018).

Katram augam ir savi raksturīgi augšanas apstākļi, noteikta barības vide, mitruma režīms, augsnes skābums un citi apstākļi, kurā tas vislabāk aug un attīstās. Augu augšanas un attīstības procesā ir jāpanāk ne tikai augu sakņu sistēmas apgāde ar barības elementiem, ūdeni, bet arī jānodrošina to apgāde ar skābekli. Tieši šīs labvēlīgās augu jeb augu grupu raksturīgo augšanas apstākļu radīšanai tiek izgatavoti un tālāk audzētājiem piegādāti dažāda veida Latvijā pagatavotie kūdras substrāti. Kūdras substrātu sagatavošanai tiek izmantota galvenokārt dažāda veida frēzkūdra un grieztā kūdra. Atkarībā no paredzamā pielietojuma tā tiek miksēta noteiktās proporcijās, pirms tam veicot tās pirmapstrādi. Kūdra tiek attīrīta no koksnes piemaisījumiem, sijāta un samalta speciālās dzirnavās, tādējādi iegūstot dažāda veida kūdras frakcijas. Kūdras frakciju miksēšanas procesā papildus tiek pievienotas dažādas cita veida komponentes, kuru klātbūtne attiecīgajā substrāta maisījumā veido labvēlīgo augšanas apstākļu kopumu un uzlabo kūdras fizikālās īpašības. Piemēram, substrāta maisījumam pievieno:

− kaļķakmens miltus vai dolomīta miltus, kas samazina kūdras skābumu;

− dažāda veida un koncentrācijas mēslošanas līdzekļus;

− vielas, kuras veicina atkārtotu kūdras samitrināšanos;

− māla piedevas, kuras uzlabo ūdens kapacitāti substrātā, optimizē barības elementu apgādi, paaugstina katjonu apmaiņas kapacitāti, palielina substrāta buferspēju, saista brīvās humīnskābes un veido māla-humusa kompleksu;

− perlītu (unikāls vulkāniskais minerāls, kas karstuma ietekmē palielināts 4–20 reizes), kas uzlabo stādāmās vides aerāciju, veicina ūdens aizturēšanu un uzlabo drenāžu. Augsni samaisot ar perlītu tiek iegūta vislabākā vide augiem, kam nepieciešams gaisīgs substrāts sakņu augšanai (piemēram, rozēm, gerberām u.c.).

Tieši optimālāko un labvēlīgāko augšanas apstākļu radīšana attiecīgajiem kultūraugiem ir visu dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzētāju mērķis gan profesionālā audzēšanas jomā, gan arī hobija līmenī.

Piemēram, 1 m³ kūdras var izaudzēt 6 000 koku stādu ar kuriem iespējams apstādīt 3 ha zemes vai izaudzēt 7 000 dārzeņu stādu no kuriem vidēji iegūst 15,9 t gurķu vai 32,2 t tomātu. Kūdrai ir liela loma pārtikas audzēšanā un apzaļumošanā visā pasaulē.

Latvijā dārzkopībai gada laikā patērē ap 70–80 000 t kūdras²³.

4.3.2 Lauksaimniecībā

Mēslošanai un ielabošanai. Latvijā ir daudz erodēto augšņu, kuru auglību iespējams paaugstināt, ielabojot to ar kūdru un tādējādi palielinot tajās organisko vielu saturu. Mēslošanas un ielabošanas vajadzībām var tikt izmantota arī zemā tipa kūdra, kas bez organiskajām vielām satur samērā daudz slāpekļa, fosfora un kālija savienojumu.

Lopkopībai (tai skaitā pakaišu kūdra). Pateicoties kūdras īpašībām (augstā mitruma uzsūkšanas spēja, gāzu absorbcija, zema siltumvadāmība, kā arī to, ka tā darbojas kā antiseptiķis), lopkopības saimniecībās iespējams nodrošināt labu mikrobioloģisko vidi. Pēc tās izmantošanas kūtīs, veidojas kūtsmēslu-kūdras komposts, kas ir labākais augšņu mēslošanas līdzeklis, kurš vienlaikus kalpo kā augsnes ielabotājs, gan organiskās vielas paaugstinātājs augsnē.

Ieziemošanai, siltināšanai – kūdru izmanto sala neizturīgu augu ieziemošanai.

4.3.3 Enerģētikā

Kūdras izmantošana māju apkurei ir izplatīta, piemēram, Īrijā un Skotijā, jo šajās teritorijās, kuras ir klinšainas, mežu blīvums nav pietiekams, lai ar to spētu nodrošināt visas mājsaimniecības apkures vajadzībām, bet kūdras krājumi ir pietiekami, tāpēc viensētās to lieto krāšņu kurināšanai. Igaunijā un Somija kūdru izmanto centralizētajai siltumapgādei.

Kūdra, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, ir augu izcelsmes cietais kurināmais. Abu šo kurināmo sastāvs ir līdzīgs. Līdzīgas ir šo kurināmo citas īpašības – sadegšanas siltums, mitrums, īpatnējais svars un sadedzināšanas tehnoloģijas. Kūdras līdzsadedzināšana 30 % apjomā koksnei ir tehnoloģiski iespējama praktiski bez esošo katlagregātu speciālas pielāgošanas. Kūdras piejaukums šķeldai līdz 30 % labvēlīgi ietekmē sadedzināšanas iekārtu īpašības, jo kūdras sastāvā esošie sēra un alumīnija silikāti palīdz attīrīt iekārtas. Par vienu no pilnvērtīgākajiem informācijas avotiem, kurā raksturotas prasības kurināmajai kūdrai var uzskatīt 1997. gada Phare Enerģētikas līguma ietvaros realizēto pētījumu par kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā. Kūdras izmantošanas enerģētikā ietekme uz gaisa kvalitāti aprakstīta 11. nodaļā.

Kūdras izmantošanai Latvijā enerģētikas jomā ir senas tradīcijas. Tās aizsākumi ir meklējami 17. gs. otrajā pusē. Arī turpmākajā laika periodā, kas ilgst pat līdz pagājušā gadsimta 30. gadu otrajai pusei, kūdras ieguve lielākoties saistījās ar kurināmās kūdras ieguvi. Tikai pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē paralēli kurināmās kūdras ieguvei attīstījās arī kūdras izmantošana citiem izmantošanas veidiem. Ievērojamās deviņdesmito gadu sākuma izmaiņas un pastāvīgā ekonomikas lejupslīde samazināja kurināmās kūdras izmantošanas apjomus. No 2003. gada tika pārtraukta kurināmās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, kas bija galvenais enerģētiskās kūdras izmantošanas avots. Kūdras izmantošana enerģētikā pēc 2003. gada ir strauji sarukusi.

2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti tikai 0,5 % no visa valstī iegūtā kūdras apjoma²⁴. No pašlaik izdoto licenču laukumu platības, 4000 ha būtu piemēroti kurināmās kūdras ieguvei. Ja no šīm platībām tiktu iegūts arī dziļākais slānis – enerģētiskā (tumšā) kūdra, tad varētu iegūt aptuveni 700 000 tonnu kurināmās kūdras gadā, no kā attiecīgi tiktu iegūta enerģija līdz 2,1 milj. MWh, kas varētu aizstāt līdzvērtīgu apjomu dabasgāzes 99 855 000 euro vērtībā.

Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā – ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā", piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj par 12 līdz 15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā. Tomēr šajā gadījumā būtu jāizvērtē arī atbilstība normatīvajiem aktiem attiecībā uz gaisa piesārņojumu.

Nelielu apdzīvoto vietu siltumapgādes drošībai kūdrai var būt izšķiroša nozīme. To pierādīja 2017. gada meteoroloģiskie apstākļi (lielais nokrišņu daudzums), kad šķelda nebija pieejama vai bija slapja, ar zemu siltumatdevi. Kūdra, pateicoties ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijai, bija pieejama un tās pievienošana šķeldai kritiskā situācijā dažās pašvaldībās ļāva nodrošināt siltumapgādi. Kā norādīts Enerģētikas pamatnostādņu sadaļā "Energoapgādes drošuma paaugstināšana", ES ETS Latvijas operatori, kuri izmantotu kūdru, to jauktu kopā ar biomasu. Bezmaksas emisijas kvotas šiem operatoriem piešķir par saražoto siltumenerģiju (biomasa un kūdra), savukārt emisijas tiek rēķinātas tikai no kūdras. No vienas puses enerģētiskās jeb kurināmās kūdras izmantošana apkurei ļautu mazināt Latvijas atkarību no fosilo energoresursu importa, mazinātu gāzes monopolu, samazinātu energoresursu izmaksas, palielinātu kokmateriālu eksporta iespējas, kā arī radītu pamatu jaunām darbavietām, taču no otras puses tas radītu negatīvu ietekmi uz Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Enerģijas cenām augot, ir būtiski izvēlēties lētākos resursus. Kūdra ir potenciāli lēts resurss, tomēr augstas izmaksas sastāda transportēšana, tādēļ ekonomiski visizdevīgāk izmantot kūdras resursus kurināšanai būtu tuvu kūdras ieguves vietām, piemēram, vietējās pašvaldībās. Vērtējot kūdras kā energoresursa izmantošanu citviet pasaulē ir redzams, ka atsevišķas valstis vēl izmanto kūdru kā vietējo energoresursu, piemēram, Zviedrijā elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas stacijās no kūdras, iegūst "zaļo sertifikātu", kas ir notificēts EK. 2010. gadā Zviedrijas parlaments noteica jaunus Zaļās elektrības sertifikācijas sistēmas mērķus un pagarināja sistēmas darbības periodu līdz 2035. gadam.

Pieņemot lēmumus par kūdras izmantošanu kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte. Tāpat ir būtiski, lai kūdras izmantošana enerģētikas sektorā neapdraud SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

4.3.4 Citi izmantošanas veidi

Tekstilrūpniecībā – kūdras šķiedru iegūst no sadalītajām spilvju atliekām, kas sadalījušās gadu gaitā. Šķiedru satur spilvju kātiņi un lapu fragmenti. Spilves tiek izmantotas arī veģetācijas periodā, ievācot to ziedus un izmantojot tos kā mīksto pildījumu dīvāniem un spilveniem. Kūdras sastāvā esošās humīnskābes spēj absorbēt sāļus un sviedrus, un to sastāvā ir melanīns, kas aizsargā pret saules ultravioleto starojumu. Lai veidotu apģērbus no kūdras šķiedras, ieteicams izmantot 50 % kūdras šķiedras un 50 % vilnas.

Kūdras izmantošana pārtikas pārvadāšanai. Pasaulē kūdra tikusi izmantota kā augļu un dārzeņu iepakojuma materiāls, lai transportēšanas laikā tie saglabātos svaigi un nedeformēti. Kūdras izmantošana ūdenssaimniecībā. Kūdra ir izmantojama kā ūdens mīkstinātājs akvārijos, jo tā satur vielas, kas ir nepieciešamas ūdens augu attīstībai un zivju produktīvajai sistēmai, ar kūdru ir iespējams ierobežot aļģu un mikroorganismu izplatību. Kūdru iespējams izmantot ūdens filtrācijā.

Kūdru celtniecībā var izmantot kā piemaisījumu dažādām celtniecības saistvielām, kā rezultātā veidojas pavisam cits materiāls. Ja kūdru sajauc kopā ar darvu un ģipsi, veidojas izolācijas materiāls. Vēsturiski kūdra ir tikusi izmantota celtniecībā – 17. un 18. gadsimtā.

Īrijā izmantoja žāvētus kūdras blokus, lai būvētu mājas. Latvijā kūdru izmanto siltumizolācijas materiālu ražošanā (kūdras – koksnes siltumplāksnes u.c.).

Kā viens no veiksmīgākajiem un interesantākajiem Latvijā iegūtās kūdras izmantošanas veidiem ir atzīmējams tās pielietojums dekoratīvajā mākslā, kad kūdra kā sastāvdaļa tiek izmantota dekoratīvajā telpu apdarē, no kūdras tiek gatavoti dažādi dizaina priekšmeti un pat mēbeles.

Kūdras izmantošana lopkopībā. Vēsturiski kūdras pelnus izmantoja par piedevu mājlopu barībai, jo uzskatīja, ka to pievienošana barībai pagarina gremošanas procesu un dzīvnieki no pārtikas uzņem vairāk barības vielu. Kūdru kā piedevu lopbarībai izmanto arī pašlaik, tā spēj ārstēt zarnu slimības un stimulē sivēnu augšanu. Kūdras preparāti spēj uzlabot dzīvnieku imūnsistēmu un veikt organisma detoksikāciju, jo kūdrā ir augsts humusvielu saturs.

Kūdras (dziedniecības dūņu) preparāti ārstniecībā tiek izmantoti šādās jomās:

- balneoloģijā (kūdras kompreses, ārstnieciskās vannas, kūdras maskas);

- fizioterapijā (muguras sāpju, artrīta, ortopēdiskās saslimšanas un neiroloģisko traucējumu ārstēšanai, pateicoties kūdras zemajai siltumvadītspējai un augstajai siltuma saglabāšanas spējai);

- reimatoloģijā un sporta medicīnā (kūdras paketes tiek izmantotas uz dažādām ķermeņa daļām, lai tās pārkarsētu, tādējādi paaugstinot asins cirkulāciju un veicinot vielmaiņas atkritumvielu iznīcināšanu.

Kūdra kā filtrācijas materiāls un biosorbents. Kūdrai piemītošās fizikālās un ķīmiskās īpašības (liela īpatnējā virsma, attīstīta porainība, jonu apmaiņas spēja) ļauj no kūdras izgatavot dažādus sorbentus, kas spēj filtrēt pat mikrobus un dažādas ķīmiskās vielas. To var izmantot dažāda veida ūdens un gruntsūdeņu piesārņojuma attīrīšanai no fosfora un slāpekļa savienojumiem un no dažādām organiskajām vielām. Kūdru izmanto, lai filtrētu dažādas gāzes un šķidrumus. Kūdras šķiedru pasaulē izmanto biofiltrācijas sistēmās. No kūdras ir iespējams izgatavot plaši pielietojamu produktu – aktivēto ogli, kuru izmanto sekojošās nozarēs:

- pārtikas rūpniecībā lai attīrītu sulas, sīrupus, melasi, glicerīnu, augu eļļas, alkoholiskos dzērienus.;

- ķīmiskajā rūpniecībā, lai attīrītu glicerīnus, antifrīzus, atšķaidītājus, gāzes, gāzu izmešus;

- ūdens attīrīšanā, lai izpildītu ūdens attīrīšanas prasības;

- gaisa, gāzu un gāzu maisījumu attīrīšanā, respiratoriem, gāzmaskām;

- farmācijas rūpniecībā, lai attīrītu farmaceitiskos līdzekļus un zāles, pārtikas piedevas, augstas tīrības ķīmiskos reaktīvus;

- gumijas riepu ražošanā.

Kūdras ķīmiskā pārstrāde. Ir dažādas ķīmiskās metodes kūdras apstrādei, lai realizētu tās tālāku izmantošanu:

- Ekstrakcija – metode, ar kuras palīdzību iegūst kūdras vasku, ko var plaši izmantot rūpniecībā, medicīnā un citur;

- Pirolīze – metode, kuras rezultātā tiek sadalītas kūdras organiskās vielas koksā, šķidrajā kurināmajā un deggāzē. Pirolīzes procesa rezultātā tiek iegūti šādi produkti: naftas sorbenti, aktīvās ogles, darva;

- Hidrolīze ir metode, kuras rezultātā no kūdras iegūt produktus ar bioloģisku aktivitāti.

5. Kūdras ieguves un izmantošanas nozīme Latvijas tautsaimniecībā^25,26

5.1 Kūdras ieguves vēsture Latvijā

Par kūdras ieguves pirmsākumiem Latvijā tiek uzskatītas 17. gs. beigas un 18. gs. sākums, kad Hercogs Jēkabs ar rīkojumu ir uzdevis pievienot kūdru kā papildu kurināmo malkai. Šajā laikā Kurzemē ieguva kūdru kurināšanai un māju jumtu segšanai.18. gs. Kurzemē kūdras ieguve kļuva arvien populārāka un 18. gs. vidū to sāka iegūt arī Vidzemē. Galvenais iemesls kūdras ieguves paplašināšanai bija sarūkošās mežu platības un malkas trūkums.

Līdz 19. gs. vidum Latvijā kūdras ieguves metode bija tikai roku darbs – kūdras griešana ar parastām lāpstām nenosusinātos purvos. Viena cilvēka darba apjoms vidēji dienā bija 2,5 tūkst. kūdras ķieģelīšu izgriešana. Pirms Pirmā pasaules kara gan kurināmās, gan pakaišu kūdras ieguve Latvijā notika 324 purvos, no tiem 48 purvos ieguva kurināmo kūdru ar mašīnu palīdzību. 1912. gadā Rīgā tika nodibināta Baltijas Hidrotehniskā nodaļa ar purvu pētīšanas laboratoriju, kuras vadītājs bija Pēteris Nomals.

Pirmā pasaules kara laikā kūdras ieguves apjomi ievērojami samazinājās, jo bija atļauts malku cirst bez ierobežojumiem. Vienlaikus nepieciešamība pēc kūdras samazinājās arī mājlopu skaita sarukuma dēļ, jo attiecīgi samazinājās nepieciešamība pēc kūdras pakaišiem.

Par bezdarba apkarošanai atvēlētajiem līdzekļiem Tautas labklājības ministrija uzbūvēja trīs pakaišu kūdras fabrikas. Pirmā bija 1933. gadā Ploču purvā pie Liepājas, otrā – 1934. gadā Salaspils purvā pie Rīgas un trešā – 1934. gadā Pētermuižas purvā pie Līvāniem Šajos gados Latvijā tika veicināta kūdras izmantošana un purvu un kūdras intensīva pētīšana. Diemžēl Padomju okupācija 1940. gadā un Otrais pasaules karš nobremzēja Latvijas kūdras rūpniecības attīstību.

Taču pilnvērtīga frēzkūdras ieguve Latvijā tika uzsākta no pagājušā gadsimta 40. gadu otrās puses (1947. gads), kad notiek kūdras ieguves procesu mehanizācija, un tā rezultātā tika arī veicināta kūdras izmantošana lauksaimniecībā. Līdztekus kūdras izmantošanai lauksaimniecībā pakaišu un mēslošanas vajadzībām, 50. gadu otrajā pusē tika uzsākta kūdras izmantošana enerģētikā, kas ir pirmsākumi intensīvai jaunu frēzkūdras ieguves platību apgūšanai.

1954. gadā Latvijā sāka ražot kūdras izolācijas plātnes, un sāka palielināties kūdras izmantošana lauksaimniecībā, pakaišiem un augsnes auglības uzlabošanai. Līdz 1964. gadam Līvānu kūdras fabrikā ražoja kūdras izolācijas plātnes un segmentus cauruļu izolācijai. Latvijas inženieri ir devuši savu ieguldījumu arī kūdras ieguves tehnoloģiskajā attīstībā. 1968. gadā Latvijas inženieri izstrādāja pneimatiskās bunkurmašīnas modeli – PPF-5, kas paredzēta pakaišu frēzkūdras ieguvei. Latvijā izgatavoja ap 800 tādu mašīnu, no kurām 50 tika eksportētas uz Somiju, un tur tika atzītas par piemērotām frēzkūdras iegūšanai. 1975. gadā Latvijā sāka darboties kūdras presēšanas un pakošanas cehs, kurā maz sadalījušos sūnu kūdru iepakoja polietilēna maisos. Šī sapakotā produkcija tika paredzēta eksportam uz Rietumeiropu.

1983. gadā Latvijā uzsāka kūdras substrāta ražošanu un nedaudz vēlāk uzsāka kūdras ķīmisko pārstrādi. 1985. gadā no Latvijas eksportēja 52 tūkst. t kūdras. "Zilākalnā" uzbūvēja eksperimentālu cehu melases ražošanai no kūdras.

Lai kūdras ieguves uzņēmumi varētu sekmīgi veikt savu darbību un attīstīties, bija nepieciešami kvalificēti darbinieki kūdras sektorā. Pirmie speciālisti tika sagatavoti 50. gados Latvijas Valsts Universitātē, kas tagad ir Latvijas Universitāte, bet pēc tam, līdz 1969. gadam, kūdras speciālisti tika sagatavoti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kas tagad ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Kopā tika aizvadīti 7 izlaidumi un šajā laikā sagatavoti 49 inženieri kūdras jomā.

Pēc 1991. gada strauji samazinājās kūdras ieguve un pat bija atradnes, kurās ieguve tika pārtraukta, jo likvidēja kolhozus un sovhozus, kas tajā laikā bija galvenie kūdras patērētāji (tieši pakaišu kūdras patērētāji). Kūdru turpināja iegūt enerģētikas vajadzībām un dārzkopībai. Latvijā lielākie kūdras resursa apjomi dedzināšanai izmantoti salīdzinoši īsu brīdi – laikā no 1960. līdz 1990. gadam. Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kura kūdras ieguves nozari pārkārtoja no ieguves enerģētikas vajadzībām uz ieguvi un pārstrādi dārzkopībai. Kopš 1993. gada valstī iegūtā kūdra vairs netiek plaši izmantota iekšējā tirgū un no 2003. gada vairāk kā 90 % no iegūtā resursa tiek eksportēti.

Šajā laikā kurināmās kūdras ieguves apjoms palielinājās, sāka nostiprināties valsts enerģētiskā neatkarība, bet tas bija tikai uz īsu brīdi, jo Rīgas TEC-1 kūdras patēriņš 1996. gadā sāka samazināties, līdz 2003. gadā kūdras izmantošana kurināšanai tika izbeigta. Nozare bija spiesta pilnībā pārorientēties uz dārzkopības kūdras ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību.

1996. gadā tika nodibināta Latvijas Kūdras ražotāju asociācija (šobrīd LKA) ar mērķi veicināt kūdras ieguvi un izmantošanu.

5.2 Kūdras ieguves nozare mūsdienās

Kūdras ieguves nozare netiek subsidēta, tai netiek piemēroti nekādi nodokļu atvieglojumi. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc tirgus principiem.

Kūdras ieguvei ir sezonāls raksturs – to iegūst tikai gada siltajā sezonā. Kūdras ieguves apjoms gadā atkarīgs no nokrišņu daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā no maija līdz septembrim. Ieguves apjomu svārstības atspoguļo labvēlīgos un nelabvēlīgos gadus kūdras ieguvei. Kad ieguves apjoms ir lielāks, tad attiecīgajā gadā ir bijis vairāk saulaino dienu pēc kārtas, kas ir noteicošais faktors, lai varētu iegūt kūdru. To atspoguļo kūdras ieguves apjomu svārstības pēdējo 10 gadu laikā (skat. 11. attēlu). Raksturīgi, ka tekošajā ieguves sezonā tiek veidoti kūdras uzkrājumi, kuri tiek realizēti nākamā gada laikā.

11. att. Kūdras ieguves apjomi Latvijā no 2010.–2019²⁷. gadam

Latvijā kūdru iegūst galvenokārt dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz enerģētikai un citām vajadzībām (skatīt 12. attēlu). Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts.

12. att. Kūdras ieguves apjomi un izmantošanas veidi tūkst. t no 1990. līdz 2019. gadam²⁸

Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē, tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, koku stādus, to izmanto apzaļumošanai. Latvijā tiek ražoti šādi kūdras produkti:

• frēzkūdra un gabalkūdra;

• grieztā sūnu kūdra (nepārstrādāta un plucināta jeb drupināta);

• frakcionēta un neitralizēta kūdra;

• kūdras maisījumi un substrāti dārzkopjiem amatieriem;

• profesionālie kūdras substrāti;

• kūdras granulas.

LKA aprēķinājusi kūdras nozares iespējamo apgrozījuma pieauguma prognozi (13. attēls), saglabājoties pašreizējai kopējai aktīvajai ieguves platībai 15 700 ha (nevis kopējai licences laukuma platībai).

13. att. Kūdras nozares apgrozījuma pieauguma prognoze

5.3 Kūdras ieguves ietekme uz nodarbinātību

Kūdra tiek iegūta visos Latvijas reģionos un kūdras ieguves uzņēmumi nodrošina ar darba vietām cilvēkus reģionos. Lielākā kūdras ieguves uzņēmumu koncentrācija ir vērojama Rīgas reģionā un Vidzemes ziemeļu daļā. Tā kā Latgalē ir liela purvu koncentrācija, pastāv potenciāls paplašināt kūdras ieguves apjomus un radīt darba vietas tieši Latgales reģiona purvos. Kūdras ieguves nozarei raksturīgs liels sezonas strādnieku īpatsvars, tas pamatojams ar roku darbu grieztās kūdras ieguvē. Kūdras ieguvē strādājošiem netiek piemērots īpašs nodokļu režīms sezonas strādniekiem.

Saskaņā ar VID datiem 2019. gadā bija 64 kūdras nozarē strādājoši uzņēmumi. Kopumā 2018. gadā kūdras ieguvē un pārstrādē bija nodarbināti 2010 darbinieki (CSP dati). Saskaņā ar LKA sniegto informāciju vasaras sezonā darba vietu skaits pieaug līdz 2700.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2019. gadā spēkā bija 130 licences kūdras ieguvei, uzņēmumu skaits, kam izsniegta licence – 64.

Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā strādājošo skaits būtiski nepalielināsies kūdras ieguvē un pārstrādē, taču, pieaugot kūdras produktu ar pievienoto vērtību ražošanas īpatsvaram, varētu pieaugt strādājošo skaits pārstrādē un saistīto pakalpojumu sniegšanā (loģistikā, iepirkumā, mārketingā u.c.). Kūdras nozarē strādājošo prasmju paaugstināšanai liela nozīme būs arī TPF.

Kūdras ieguvē nodarbināto skaits saistīts arī ar kūdras ieguves tehnoloģiju – jo lielāks ir frēzkūdras īpatsvars, jo mazāks nodarbināto skaits. Tā kā lielākā daļa kūdras ieguves vietu ilgstoši ir izstrādē un jaunas platības klāt nāk skaitliski maz un lēni, grieztās kūdras īpatsvars samazinās.

5.4 Kūdras un kūdras produktu ārējā tirdzniecība

Kūdras ieguve sastāda lielāko daļu no ieguves nozares ekonomikas. Kūdras un kūdras produktu eksportu lielā mērā ietekmē ieguves apjomi, savukārt, kūdras ieguves apjomus attiecīgajā gadā ietekmē ieguvei labvēlīgie laikapstākļi.

Latvijas kūdras eksportā, līdzīgi kā Latvijas kopējā eksportā, galvenais eksporta tirgus ir Eiropas valstis. Pašlaik ļoti strauji augošs ir arī Āzijas eksporta tirgus, un Ķīna ir trešā lielākā kūdras eksporta valsts. Nozīmīgākie importa partneri Latvijai arī ir Eiropas un Āzijas valstis.

5.4.1 Kūdras un tās produktu eksports

Tā kā kūdras eksports sastāda galveno daļu no visas ieguves rūpniecības eksporta, ir jāsaprot, cik liela ietekme tam ir kopējā Latvijas eksportā.

14. attēlā ir redzams kūdras un tās produktu eksports tonnās un euro no 2012. – 2019. gadam. 2012. gadā kūdras un tās produktu eksporta apjoms bija 1,160 milj. tonnas jeb 104,6 milj. euro. 2013. gada eksporta dati rāda to, ka kūdras un tās produktu eksporta apjoms palielinājās līdz 1,235 milj. tonnām jeb 115,6 milj. euro, un tas veidoja aptuveni 90 % no visu ieguves nozares produktu eksporta. 2014. gadā bija ievērojams eksporta kāpums, tas palielinājās par 85000 tonnām un bija 1,320 milj. tonnas jeb 121,23 milj. euro, kas ir par 5,63 milj. euro vairāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā bija kūdras eksporta apjoma samazinājums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, tas samazinājās par 43400 tonnām un bija 1,276 milj. tonnas, bet naudas izteiksmē kūdras eksports 2015. gadā bija par 8,90 milj. euro vairāk nekā 2014. gadā un tas bija 130,13 milj. euro. 2016. gadā bija lielākais kūdras eksporta pieaugums pētāmajā periodā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas bija par 198731 tonnām vairāk nekā 2015. gadā un sasniedza 1,475 milj. tonnas un par 16,52 milj. euro vairāk nekā 2015. gadā un sasniedza 146,65 milj. euro. 2017. gadā kūdras un tās produktu eksporta apjoms sasniedza jau 164,30 milj. euro, tikmēr 2018. gadā – 175,85 milj. euro un 2019. gadā – 185,46 milj. euro.

14. att. Latvijas kūdras un kūdras produktu eksports no 2013.–2019. gadam

CSP atsevišķi pieejama informācija par kūdras un tās produktu eksportēto apjomu no Latvijas ostām²⁹. Kā redzams 15. attēlā, kopš 2011. gada kūdras eksporta apjoms no ostām ir palielinājies par 167 tūkst.t un 2017. gadā bija 388,5 tūkst.t.

15. att. No Latvijas ostām eksportētā kūdra un tās produkti 2011. – 2017. gadā

Laika periodā no 2012.–2019. gadam kūdras eksportam bija tendence pieaugt. Kopā Latvijas kūdra un kūdras produkcija 2019. gadā tika eksportēta uz 112 pasaules valstīm. Kūdras eksports 2019. gadā veidoja 1,44 % no kopējā Latvijas eksporta izteikta euro. 16. attēlā ir apkopotas 10 pasaules valstis, uz kurām visvairāk tika eksportēta kūdra 2019. gadā.

No Latvijas kūdra, galvenokārt, tiek eksportēta uz Rietumeiropu. Pēc CSP datiem 2019. gadā pirmajā vietā pēc eksportētās vērtības tiek ierindota Vācija ar 326 tūkst. tonnu kūdras eksporta jeb 29 milj. euro (16. att.). Otrajā vietā pēc eksportētā apjoma ir Itālija, uz to tika eksportētas 220 tūkst. tonnas jeb 22 milj. euro. Trešajā vietā ir Ķīna, uz kuru tika eksportētas 121 tūkst. tonnas un vērtība bija 21 milj. euro, tālāk seko Nīderlande ar 160 tūkst. tonnām un 12 milj. euro, tad pēc eksportētā apjoma seko Beļģija ar 133 tūkst. tonnu eksportu, kas naudas izteiksmē bija 9 milj. euro, tad seko ASV – 30 tūkst. tonnu, 9 milj. euro, Spānija – 64 tūkst. tonnu, 8 milj. euro, Polija – 71 tūkst. tonnu, 7 milj. euro, Lietuva – 75 tūkst. tonnu, 5 milj. euro un Dienvidkoreja – 35 tūkst. tonnu, 5 milj. euro.

16. att. Top 10 kūdras un kūdras produktu eksporta valstis 2019. gadā

No šiem datiem var aprēķināt, par kādu naudas vērtību 2019. gadā tika pārdoti 1000 t Latvijas kūdras produkti šajās 10 lielākajās eksporta valstīs. Aprēķini tika veikti, ņemot par pamatu informāciju par eksportētās kūdras daudzumu tonnās un apmēru eiro. Uz katrām 1000 eksportētajām tonnām no ASV tika iegūti 287 tūkst. euro, no Ķīnas – 170 tūkst. euro, no Dienvidkorejas – 142 tūkst. euro, no Spānijas – 127 tūkst. euro, no Itālijas – 99 tūkst. euro, no Polijas – 97 tūkst. euro, no Vācijas – 89 tūkst. euro, no Nīderlandes – 72 tūkst. euro, no Beļģijas – 70 tūkst. euro un no Lietuvas – 69 tūkst. euro. Pēc šīs informācijas var secināt, ka 2019. gadā vislielākais labums no eksportētā kūdras un kūdras izstrādājumu daudzuma ir bijis no ASV un Āzijas valstīm, jo uz tām eksportē substrātus, nevis nepārstrādātu kūdru.

No Amerikas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības partneres ir ASV, Brazīlija, Peru, Meksika un Čīle (skatīt 17. attēlu). 17. attēls parāda eksporta apjomu uz Amerikas Top 5 valstīm 2019. gadā. 2019. gadā lielākais kūdras eksports bija uz ASV – 30 tūkst. t un vērtība bija 9 milj. euro, nākamā seko Brazīlija, kur eksportētas 25 tūkst. t un vērtība bija 4 milj. euro. Uz Meksiku un Peru eksportēts vienāds apjoms kūdras un kūdras produktu – 15 tūkst. t., tikmēr eksportētā vērtība augstāka bija uz Peru – 3 milj. euro, tikmēr uz Meksiku – 2 milj. euro. Uz Čīli 2019. gadā eksportētas 6 tūkst. t. kūdras, vērtība – 1 milj. euro.

17. att. Kūdras un kūdras produktu eksports uz Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm 2019. gadā

Kūdras un kūdras produktu eksporta apjomam tonnās pa gadiem izmaiņu tendence atšķiras no eksporta apjomiem naudas izteiksmē.

No Āzijas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības partneres, ir Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Saūda Arābija un Kuveita (skatīt 18. attēlu). Vislielākie eksporta apjomi starp Āzijas valstīm nonāk Ķīnā un ar katru gadu tie palielinās. 2014. gadā eksports uz Ķīnu sasniedza 9,6 milj. euro. 2015. gadā kūdras un kūdras produktu eksports uz Ķīnu palielinājās par 3 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas bija 12,6 milj. euro. 2016. gadā eksportam uz Ķīnu bija vislielākais kāpums analizējamajā periodā, tas palielinājās par 3,7 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un bija 16,3 milj. euro. 2017. gadā kūdras un kūdras produktu eksports palielinājās līdz 18,9 milj. euro, tikmēr 2018. gadā 19,4 milj. euro un 2019. gadā 20,7 milj. euro. Ķīnā arvien palielinās kūdras patēriņš, jo tur arvien vairāk audzē dārzeņus. Otra lielākā kūdras eksporta valsts Āzijā ir Dienvidkoreja, kur kūdra un kūdras produkti tika eksportēti 2014. gadā – 3,1 milj. euro, 2015. gadā – 2,9 milj. euro, 2016. gadā 4,2 milj. euro, 2017. gadā – 4,7 milj. euro, 2018. gadā 3,8 milj un 2019. gadā 5 milj. euro. Japāna ir viena no Āzijas valstīm, uz kuru pēdējos gados palielinās eksports. 2014. gadā eksports bija – 2,9 milj. euro, 2015. gadā – 3,2 milj. euro, 2016. gadā – 3,6 milj. euro, 2017. gadā – 4,1 milj. euro, bet 2018. gadā – 4,4 milj. euro un 2019. gadā - 4,4 milj. euro. Ceturtā lielākā Āzijas valsts, uz kuru tiek eksportēta kūdra no Latvijas, ir Saūda Arābija. 2014. gadā eksports uz Saūda Arābiju bija 0,7 milj. euro, 2015. gadā – 1,1 milj. euro, 2016. gadā – 0,6 milj. euro, 2017. gadā 1,3 milj. euro, 2018. gadā – 1,4 milj. euro un 2019. gadā – 2 milj. euro. Uz Kuveitu eksporta apjoms sešu gadu griezumā ir vienmērīgs, vidēji 0,8 milj. euro.

18. att. Latvijas kūdras un kūdras produktu eksports uz Āzijas valstīm pēc eksporta apjoma no 2014.–2019. gadam

Lielākās eksporta valstis Eiropā, kurās nonāk kūdra no Latvijas, ir Vācija, Itālija, Nīderlande un Beļģija (skat. 19. attēlu). Vislielākie eksporta apjomi vidēji ir uz Vāciju. 2014. gadā eksports uz Vāciju bija 24,2 milj. euro, 2015. gadā – 21,9 milj. euro, bet 2016. un 2017. gadā kūdras eksports uz Vāciju palielinājās par ~3 milj. euro un bija 25,2 un 25,9 milj. euro. 2018. gadā kūdras eksports sasniedza 27,7 milj un 2019. gadā – 29 milj. euro. Otra lielākā Eiropas valsts pēc kūdras eksporta apjoma no Latvijas ir Itālija. 2014. gadā kūdras eksports uz Itāliju bija 20,8 milj. euro. 2015. gadā, salīdzinājumā ar 2014. gadu kūdras eksports uz Itāliju samazinājās par 0,8 milj. euro un bija 20,0 milj. euro. 2016. gadā eksports uz Itāliju bija minimāli atšķirīgs no 2015. gada, tas bija samazinājies vien par 0,4 milj. euro un bija 19,6 milj. euro. 2017. gadā un 2018. gadā kūdras eksports uz Itāliju pieauga līdz 21,1 milj. euro un 21,2 milj. euro. 2019. gadā eksports sasniedza 21,8 milj. euro.

19. att. Latvijas kūdras un kūdras produktu eksports uz Eiropas valstīm pēc eksporta apjoma no 2014.–2019. gadam

Nozīmīgi kūdras eksporta partneri Latvijai ir arī Beļģija un Nīderlande. Uz Beļģiju kūdras eksports 2014. gadā bija 6 milj. euro. 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas palielinājās par 1,3 milj. euro un līdz ar to kūdras eksports uz Beļģiju bija 7,3 milj. euro. 2016. gadā tas, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās par 0,5 milj. euro un bija 6,8 milj. euro. 2017.gadā un 2018. gadā atkal vērojams eksporta pieaugums līdz 7,1 milj. euro un 7,8 milj. euro. 2019. gadā eksports sasniedza 9,3 milj. euro. Uz Nīderlandi 2014. gadā tika eksportēta kūdra 7,2 milj. euro apmērā. 2015. gadā kūdras un kūdras produktu eksports uz Nīderlandi bija 6,9 milj. euro, kas ir par 0,3 milj. euro mazāk, nekā 2014. gadā, bet 2016. gadā tas bija 8,3 milj. euro, kas ir par 1,4 milj. euro vairāk nekā 2015. gadā. 2017. gadā un 2018. gadā vērojams augstākais eksporta apjoms pētāmajā periodā – 12,0 milj. euro un 12,3 milj. euro attiecīgi. 2019. gadā tas samazinājās līdz 11,6 mil. euro.

No Latvijas tiek eksportēti kūdras substrāti, frakcionēta fasēta kūdra dārzkopībai un kūdras drupne.

5.4.2 Kūdras un kūdras produktu imports

Latvijā pārsvarā tiek importēti kūdras produkti, mazāk tīra kūdra. Statistikā tiek uzskaitīti kūdras produkti, kuros iekļauj kūdras substrātus, frakcionētu kūdru, tīru kūdras izejvielu un citus kūdras produktus. 20. attēlā ir redzams kūdras un kūdras produktu imports Latvijā no 2012. līdz 2019. gadam.

2012. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 32 tūkst. tonnu jeb 2,4 milj. euro. 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kūdras un kūdras produktu imports palielinājās par 23 tūkst. tonnām jeb par 1,16 milj. euro un bija 55 tūkst. tonnas jeb 3,56 milj. euro. 2014. gadā kūdras un kūdras produktu imports bija 45 tūkst. tonnas jeb 3,06 milj. euro, kas ir par 10 tūkst. tonnām mazāk un par 0,5 milj. euro mazāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā tas palielinājās par 10 tūkst. tonnām jeb par 0,7 milj. euro un bija 55 tūkst. tonnas jeb 3,76 milj. euro. 2016. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 39 tūkst. tonnu jeb 2,84 milj. euro, tikmēr 2017. gadā tas samazinājās līdz 36 tūkst. tonnu jeb 2,53 milj. euro. 2018. gadā kūdras un kūdras produktu imports bija 53 tūkst. t jeb 4 milj. euro un 2019. gadā – 73 tūkst. t jeb 5,5 milj. euro.

20. att. Kūdras un kūdras produktu imports Latvijā 2012.–2019. gadā

CSP atsevišķi pieejama informācija par Latvijas ostās³⁰ saņemto kūdras un tās produktu apjomu 2012.-2017. gadā. Kā redzams 21. attēlā, kopš 2012. gada ostās saņemtās kūdras un tās produktu apjoms ir palielinājies gandrīz 4 reizes un 2015. gadā bija 10,5 tūkst.t. Vienlaikus jāatzīmē, ka no 2016. un 2017. gadam netika konstatēta kūdras un tās produktu saņemšana Latvijas ostās.

21. att. Kūdras un kūdras produktu imports Latvijā caur ostām 2012.–2015. gadā

Lielākā kūdras un kūdras produktu importētājvalsts Latvijā ir Igaunija, kuras importa apjoms ir 41 tūkst. tonnas, nākamā ir Lietuva – 13 tūkst. tonnas, tad Krievija – 11 tūkst. tonnas, tai seko Baltkrievija ar 4 tūkst. tonnu importu, pēc tam Vācija, kuras kūdras un kūdras produktu imports 2019. gadā bija 2 tūkst. tonnu (22. attēls).

22. att. Kūdras un kūdras produktu lielākās importa valstis Latvijā 2019. gadā

Arī piecu gadu periodā no 2015. līdz 2019. gadam ir līdzīga tendence kā 2019. gadā – visvairāk kūdras, vērtējot gan pēc apjoma tūkst. t, gan euro izteiksmē, tiek importēts no Igaunijas, tai seko Lietuva, Baltkrievija, Krievija un nelielos apjomos kūdru importē no Vācijas (skatīt 23. attēlu). No Igaunijas kūdra imports pieaug no 13,83 tūkst. t 2015. gadā līdz 41,47 tūkst. t 2019. gadā, lielākais pieaugums vērojams 2018. (30,51 tūkst. t) un 2019. gadā. Imports no Lietuvas pieaug no 8,85 tūkst. t līdz 13,37 tūkst. t. 2018. gadā vērojams neliels importa kritums (7,34 tūkst. t), lielākais pieaugums ir 2019. gadā. Imports no Krievijas pieaug no 5,25 tūkst. t 2015. gadā līdz 10,58 tūkst. t 2019. gadā, bet 2017. gadā vērojams būtisks importa kritums – importēti tikai 1,57 tūkst. t. kūdras. Arī imports no Vācijas pieaug: no 0,61 tūkst. t 2015. gadā līdz 1,56 tūkst. t 2019. gadā. Kūdras imports no Baltkrievijas samazinās: ja 2015. gadā importēja 11,24 tūkst. t, tad 2019. gadā – tikai 4,42 tūkst. t.

23. att. Nozīmīgākās kūdras importētājvalstis pēc importētās kūdras apjoma tūkst. t 2015.–2019. gadā

5.5 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības mijiedarbība ar citām nozarēm

Kūdras ieguve un pārstrāde ir ļoti specifisks un tehnoloģiski ietilpīgs process, bet kūdras produktu ražošana var būt diversificēta, kas nosaka to, ka kūdras nokļūšana līdz gala patērētājam notiek pa vairākiem posmiem, kas kopumā veido kūdras produktu vērtību ķēdi (24. att.).

24. att. Kūdras produktu vērtību ķēdes veidošanās shematisks attēlojums

Kūdras produktu vērtību ķēdes veidošanās raksturs nosaka to, ka kūdras ieguve un pārstrāde ietekmē citas nozares un dod ieguldījumu to attīstībā. Ir apzināts, ka galvenās ar kūdras ieguvi un pārstrādi saistītās nozares ir sekojošas: loģistika, degvielas tirdzniecība, iepakojuma ražošana, elektroenerģijas ražošana, koka palešu ražošana, bankas, apdrošināšana, grāmatvedības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tehnikas remontēšana, zemes dzīļu ģeoloģiskā izpēte, u.c. (25. att.). Saskaņā ar LKA sniegto informāciju, lai sagatavotu vienu hektāru kūdras ieguves vietas, jāveic investīcijas 5 – 7 tūkst. euro apmērā, turklāt produkciju šajā vietā iegūs tikai pēc pieciem gadiem.

25. att. Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu mijiedarbība ar citu nozaru uzņēmumiem

Lai noskaidrotu, kādu finansiālo ietekmi kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi rada uz citu nozaru uzņēmumiem, tika veikta 22 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu aptauja. Aptaujā tika noskaidrots, kādus ārpakalpojumus izmanto kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi un cik tas viņiem izmaksā. Iegūtie rezultāti norāda, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi ar savu darbību ir ietekmējuši virkni citu uzņēmumu un radījuši tiem ienākumus gandrīz 10 milj. euro apmērā. Saskaņā ar kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu norādīto informāciju, kūdras ieguve un pārstrāde ir degvielas patēriņa ietilpīgs process un kopsummā 2016. gadā aptaujātie uzņēmumi patērēja 5,2 milj. litru dīzeļdegvielas, tādā veidā radot ienākumus degvielas tirdzniecības uzņēmumiem 5,7 milj. euro apmērā. Nākamā lielā uzņēmumu grupa, kas ir tiešie ieguvēji no kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu darbības, ir loģistikas uzņēmumi, kas veic iekšzemes un starptautiskos kravu pārvadājumus. Kopumā 2016. gadā kūdras ieguves uzņēmumi izmantoja starptautisko pārvadājumu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus 1,8 milj. euro apmērā, bet iekšzemes pārvadājumu uzņēmumu pakalpojumus 0,6 milj. euro apmērā. Tāpat 2016. gadā kūdras ieguves uzņēmumi būtisku ienākumu veidoja tādiem uzņēmumiem kā – iepakojuma ražošanas uzņēmumi (0,7 milj. euro); palešu ražošanas uzņēmumi (0,6 milj. euro); tehnikas remontēšanas uzņēmumi (0,2 milj. euro); un ģeoloģiskās izpētes uzņēmumi (0,2 milj. euro).

Detalizētāka informācija par to, cik katra iegūtā kūdras tonna rada ienākumu citiem uzņēmumiem, kuru pakalpojumus izmanto kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, apkopota 4. tabulā. Tajā apkopotā informācija norāda uz to, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu sekmīga darbība pozitīvi ietekmē citu saistīto nozaru uzņēmumus (Latvijas Lauksaimniecības universitātes dati).

4. tabula

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu finansiālā ietekme uz citu nozaru uzņēmumiem 2016. gadā

Saistītā uzņēmuma veids	Vid.	Min.	Max.	Kopā
	euro/t kūdras			euro
Starptautisko pārvadājumu uzņēmumi	55,30	36,43	74,16	1 844 013
Iekšzemes pārvadājumu uzņēmumi	16,31	4,33	28,30	570 313
Iepakojuma ražošanas uzņēmumi	6,82	1,18	22,98	658 387
Palešu ražošanas uzņēmumi	6,44	0,48	16,80	579 876
Degvielas tirdzniecības uzņēmumi	11,94	3,79	25,51	5 692 468
Tehnikas remontēšanas uzņēmumi	2,62	0,08	6,42	162 152
Būvniecības uzņēmumi	1,13	0,32	2,01	127 422
Bankas	0,50	0,03	1,16	37 281
Apdrošināšanas uzņēmumi	0,82	0,16	2,83	95 082
Grāmatvedības uzņēmumi	0,85	0,15	2,41	36 114
Ģeoloģiskās izpētes un inventarizācijas uzņēmumi	2,28	0,32	7,04	191 483

5.6 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kūdras ieguves uzņēmumiem maksājamie nodokļi ir VSAOI, IIN, UIN, DRN un citi nodokļi, kas ir, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis.

No visiem nodokļiem, ko maksā kūdras ieguvēji, pašvaldību budžetā nonāk IIN daļa, DRN daļa, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pārējie nodokļu maksājumi nonāk valsts budžetā.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 26. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļa summas, no kurām atskaitītas šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas maksātāja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam. Likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" 14. pants paredz noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem – 80 procentu apmērā un valsts budžetam – 20 procentu apmērā.

Savukārt, Dabas resursu nodokļa likuma 28. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apmēros ieskaita 60 % valsts pamatbudžetā un 40 % tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. Šie pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību.

26. attēlā ir apkopoti kopējie samaksātie nodokļi no kūdras ieguvējiem Latvijā no 2016. līdz 2018. gadam (VID dati). Vislielāko maksājumu daļu no sastāda VSAOI, kas no 7,94 milj. euro 2016. gadā izauga līdz 9,95 euro 2018. gadā.

VSAOI ieņēmumiem seko ieņēmumi no IIN, kam ir vērojama pakāpeniska pieaugšana laika periodā no 2016.–2018. gadam – no 4,25 milj. euro 2016. gadā uz 5,81 milj. euro 2018. gadā. Pēc šo rādītāju informācijas var secināt, ka laika periodā no 2016.–2018. gadam vidējais atalgojums kūdras ieguves jomā strādājošajiem ir paaugstinājies.

Nodokļu ieņēmumi no UIN 2016. gadā bija 2,89 milj. euro , 2017. gadā bija 3,75 milj. euro, bet 2018. gadā – 2,46 milj. euro. Kūdras nozarē 2016. gadā strādāja 95 uzņēmumi, bet 2017. un 2018. gadā – 84 uzņēmumi.

Pārējie nodokļi, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2016. gadā valsts budžetā tika iemaksāti 0,64 milj. euro apmērā, 2017. gadā – 0,68 milj. euro apmērā, bet 2018. gadā 0,89 milj. euro apmērā. Pārējo nodokļu sastāvā ir iekļauts DRN un nekustamā īpašuma nodoklis u.c. (nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā visiem kūdras ieguvējiem). Publiski pieejamajās VID datu bāzēs atsevišķi nav datu par nomaksāto DRN. Pēc LKA aplēsēm 2019. gadā samaksātā DRN apjoms ir 0,59 milj. euro.

26. att. Kūdras ieguves rūpniecības samaksātie nodokļi no 2016.–2018. gadā, milj. euro

6. Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana³¹

6.1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens

Sabiedrības veselība ir atkarīga no apkārtējās vides stāvokļa un kvalitātes. Bieži rodas konflikti starp vides aizsardzību, sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Ilgtspējīga attīstība vienlaikus ir valsts vietējo resursu izmantošana un dabas ilgtspējīga stāvokļa simbioze. Tas lielā mērā saistīts ar dzīves kvalitāti, vienmērīgu nodarbinātību, labu infrastruktūru un Latvijas dabas ainavas saglabāšanu un estētisko pievilcību.

Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte. Visas trīs dimensijas ir vienlīdz svarīgas, tās vienlaicīgi mijiedarbojas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Valsts un pašvaldību institūciju uzdevums ir veidot tādu politiku, lai līdzsvarotu šo dimensiju mērķus.

"Ilgtspējīgas politikas pamatā ir šādi principi³²:

• vides kvalitāte – nepieciešamais pamats ilgtspējīgai attīstībai;

• ekonomika – līdzeklis, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību;

• iedzīvotāju dzīves kvalitāte – ilgtspējīgas attīstības mērķis."

Citi autori atzīst, kas ilgtspējīga attīstība balstītās uz četrām dimensijām – ekonomika, vide, sabiedrība un labklājība.

Lai noteiktu, vai tautsaimniecība virzās uz ilgtspējīgu attīstību, tā ir jāizvērtē no vairākiem skatu punktiem jeb dimensijām, kas attēlotas 27. attēlā. Ekonomikas dimensija raksturo cilvēku mijiedarbību ar dabu, cilvēku mijiedarbību ar citiem cilvēkiem un cilvēku spēju izmantošanu preču un pakalpojumu ražošanai, lai spētu nodrošināt materiālo bagātību. Ekonomikas dimensija atspoguļo darba ražīgumu un efektivitāti. Vides dimensija atspoguļo ekosistēmas stāvokli un dabas resursu izmantošanu. Sabiedrības dimensija atspoguļo cilvēku sabiedrības veidotās institūcijas, kolektīvus un grupas, kuros uzsvars tiek likts uz kopīgo darbu. Labklājības dimensija ir vērsta uz atsevišķiem indivīdiem un to labsajūtas nodrošināšanu.

27. att. Ilgtspējīgas attīstības galvenās dimensijas

Latvija 2030 ir izvirzīti četri stratēģiskie principi – jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Šo izvirzīto principu sasaiste tiek paredzēta arī ar dabas resursu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto nāciju organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992. gada Apvienoto nāciju organizācijas konferences Riodežaneiro "Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai". 2015. gadā Apvienoto nāciju organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.

Latvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti. Latvijas apdzīvojuma blīvums ir salīdzinoši mazs, tāpēc Latvija ir viena no "zaļākajām" un vismazāk urbanizētajām ES teritorijām. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna.

Pieņemts uzskatīt, ka kūdras slānis gadā vidēji pieaug par vienu milimetru. Pieņemot šādu pieaugumu, Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pētījumi liecina, ka kūdras slāņa vidējais pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot trīs līdz četrus milimetrus gadā.

Atbildīga kūdras ieguve atbilst vairākiem Apvienoto nāciju organizācijas noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, piemēram:

- Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs (1.);

- Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem (8.);

- Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē (10.);

- Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus (12.).

Kūdras ieguve ir Latvijai tradicionāla tautsaimniecības nozare, kura balstās uz kūdras resursu kvalitatīvajiem rādītājiem un to izmantošanu – lauksaimniecībā, dārzkopībā, enerģētikā un inovatīvi alternatīvos segmentos, piemēram, mākslā un būvniecībā.

Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem.

Pēc LKA apkopotajiem datiem, uz 2020. gada 1. janvāri kūdras ieguvei licencētās platības plānošanas reģionos sadalījās šādi: Latgales plānošanas reģionā – 4 325 ha, kūdras ieguvi un ar to saistītās darbības veic 13 uzņēmumi; Vidzemes plānošanas reģionā – 52 77 ha, strādā 15 uzņēmumi; Rīgas plānošanas reģionā – 5 103 ha, strādā 23 uzņēmumi, Zemgales plānošanas reģionā – 5 709 ha, 12 uzņēmumi, Kurzemes plānošanas reģionā – 5 252 ha, strādā 15 uzņēmumi. Tiek veikta ne tikai kūdras ieguve, bet arī substrāta ražošana.

Resurss ir interesants investoriem un neprasa papildu izdevumus to piesaistei salīdzinājumā ar citiem ekonomikas sektoriem. Resursa eksportspēja nodrošina pozitīvu eksporta-importa bilanci.

Intensīva resursa izmantošana pēdējos simts gados nav atstājusi būtisku iespaidu uz vidi kā tas ir noticis Rietumeiropas valstīs. Spēkā esošais normatīvais regulējums un ierobežojumi nodrošina resursa turpmāku izmantošanu līdzšinējā apjomā, neatstājot būtiskas konsekvences uz ekosistēmas pakalpojumu kvalitāti. No kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas 40 % (204 307 ha) atrodas ĪADT. Latvijā purvu biotopi tiek aizsargāti vairāk kā 150 ĪADT – gan nacionālajos parkos un dabas rezervātos, gan dabas liegumos un dabas parkos.

Kūdras izmantošana dārzkopībā, atšķirībā no akmens vates, nerada atkritumus, līdz ar to tas ir videi draudzīgs ražošanas materiāls. 95 % no kūdras tiek izmantota dārzkopībā, kas ir svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā.

Latvija 2030 sadaļā "Atjaunojama un droša enerģija" noteikts mērķis "Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos." Šajā sadaļā kā prioritārais rīcības virziens minēts energoresursu diversifikācija un enerģijas importa mazināšana. Kā iespējamais risinājums minēts kūdras ieguve. Kā secināts pētījumā "Kūdras potenciāls Latvijā – ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā", piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj par 12-15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā. Kūdras piejaukšana šķeldai sniedz pozitīvu ietekmi uz katlu pašattīrīšanās procesu.

Tuvākajos gados beigsies ieguve tajās atradnēs, kur tā uzsākta pirms sešdesmit –septiņdesmit gadiem un deviņdesmitajos gados noslēgti zemes nomas līgumi un saņemtas licences jau atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas stājās spēkā pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Lai tas nenotiktu lēcienveidīgi, ir jānosaka, kāda daļa no pieejamām platībām ik gadu tiks nodota izstrādei, nodrošinot vienmērīgu valsts un pašvaldību zemes platību iznomāšanu ik gadus. Šī pieeja nodrošinās ilgtspējīgu kūdras ieguvi gan ietekmes uz vidi ziņā, jo platības ražošanā tiks iekļautas vienmērīgi, gan arī kūdras ieguves nozare varēs attīstīties vienmērīgi.

Resurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem. Tāpat šis resurss ir interesants investoriem un neprasa lielus papildu izdevumus to piesaistei.

Ievērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības.

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas ietvaros jau šobrīd Latvijā identificējami vairāki labās prakses piemēri. Uzņēmumā SIA "Laflora" īpašumā esošajā Kaigu kūdras purvā, Jelgavas novadā, teritorijās, kur noslēdzies kūdras ieguves process, tiek īstenota vērienīga rekultivācijas programma 189 ha platībā – sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi. Purvā ierīkotas ogulāju plantācijas (dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), notiek dažādu purva augu kultivēšana biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai, piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes, skalbes, kā arī ierīkoti stādījumi viršu un vaivariņu kultivēšanai ar mērķi veidot komerciālas stādaudzētavas, notiek pētījumi par bišu un kameņu stropu izvietošanu. Kaigu purvā 10 ha platībā īstenota degradēta kūdrāja apmežošana ar mērķi pētīt piemērotākās koku sugas kūdrāju apmežošanai, lai mazinātu SEG emisijas (LIFE REstore projekts "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"). Kaigu kūdras purvā apmežotā teritorija nodrošina 73 tonnas CO₂ ekv. gadā SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā šī zinātniskā pētījuma secinājumus, kas parādīja, ka priedes stādījumi nodrošina lielāko CO₂ piesaisti, SIA "Laflora" turpinās apmežošanu izstrādātajā kūdras ieguves laukā, sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", ierīkojot priedes stādījumus 4,9 ha platībā.

2019.–2020. gadā notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process, lai 2023. gadā SIA "Laflora" izstrādātajā Kaigu kūdras purvā varētu izveidot vēja parku "zaļās" elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam un publiskajam tirgum. Vēja parka jauda būs 90 MW, 22 parka vēja turbīnas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO₂ ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO₂ ekv. gadā. Plānots, ka SIA "Laflora" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par aptuveni 10–11 %. No atjaunīgajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju plānots izmantot savā kūdras produktu ražotnē, kā arī veidot siltumnīcu kompleksu stādu audzēšanai un ogu pārstrādes rūpnīcas, tādējādi radot papildu darbavietas Jelgavas novadā. Tikmēr Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots būvēt kūdras pārstrādes un inovatīva jaunā produkta – videi draudzīgas kūdras krāsas – ražotni. Rūpnīcas būvniecība samazinās kūdras transportēšanu uz pašreizējo kūdras ražotni Jelgavas novadā, tādējādi samazinot transporta radītās SEG emisijas, kā arī vietējiem iedzīvotājiem radīs papildu darbavietas. Arī Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots izvērtēt iespēju veidot vēja parku, lai nodrošinātu "zaļās" enerģijas izmantošanu plānotajā ražotnē.

6.3 Kūdras nozares sertificēšana

Ir zināms, ka kūdras ieguvē un ražošanā darbojas sertifikācijas sistēmas (Responsibly Produced Peat)³³, kas ietver dažādus kritērijus ietekmes uz vidi un dabas vērtībām mazināšanai. Responsibly Produced Peat sertifikācija ieviesta pēc dažu Eiropas Savienības valstu mazumtirdzniecības tīklu pieprasījuma. Arī Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas jau ir sertificējušies vai sertificējas. Pēc sekmīgas sertifikācijas uzņēmumam tiek izsniegti divi sertifikāti:

1) kvalitātes sertifikāts – par ieguves vietas kvalitāti (pārbauda vai ieguves vietā nav nezāles, kādā stāvoklī ir novadgrāvji un citus aspektus);

2) ieguves vietas izvēles sertifikāts – sertificē kūdras ieguves vietas, kuras pēc iespējas mazāk degradē vidi. Šis sertifikāts apliecina, ka izņēmums par prioritāti izvirza arī dabas vērtības, kas ir līdzās un ir ieinteresēts to saglabāšanā.

Šobrīd notiek Responsibly Produced Peat sertifikācijas kritēriju pārskatīšana un atjaunošana. Papildu sertifikācija ir uzņēmuma labas gribas izpausme un apliecinājums tā vēlmei un interesei saglabāt dabas vērtības, tomēr tā nevar tikt noteikta kā obligāta prasība.

Starptautiskā kūdras ieguves sertifikācijas sistēma ne vienmēr atbilst nacionālajām vajadzībām un vietējai situācijai. Piemēram, Latvijā spēkā esošais regulējums ir pietiekami stingrs un sertifikācijas gaitā pamatā tiek iztulkoti uzņēmuma rīcībā jau esošie dokumenti. Responsibly Produced Peat sertifikācija ir ieviesta par pamatu ņemot situāciju kūdras ieguvē Nīderlandē un Vācijā, kas krasi atšķiras no Latvijas apstākļiem. LKA jau 2002. gadā izstrādāja Kūdras ražošanas sertifikācijas sistēmu, kas laika gaitā tā pilnveidota un jaunākā versija apstiprināta 2017. gada nogalē³⁴.

Sertifikācija neizslēdz ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, savukārt, ietekmes sākotnējais izvērtējums jāveic, ja kūdras ieguve plānota 25 ha vai lielākā platībā. Tāpat arī, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips.

7. Kūdras atradņu izmantošana

7.1 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes

Laika gaitā definīcija, kas ir kūdras atradne un kas ir rūpnieciski izmantojama atradne, ir mainījusies. Sadarbībā ar kūdras ražošanas nozari pārstāvošajām organizācijām, noteikti atlases kritēriji, kas raksturo rūpnieciski izmantojamu teritoriju, kurā, ievērojot kūdras ieguves tehnoloģiskos procesus un ekonomiskos apsvērumus, ir lietderīgi veikt kūdras ieguvi. Kūdras atradnes kopējā platība pie 0 robežas ir ne mazāka par 25 ha, kūdras iegulas vidējais slāņa dziļums atradnes nenosusinātā stāvoklī ir vienāds vai lielāks par 2,0 m.

Vērtējot iegūtos rezultātus, ir jāņem vērā sekojoši apstākļi:

• Kūdras atradnes nulles līnijas ("0") robeža pie 0,3 m kūdras slāņa dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī, jeb 0,2 m – nosusinātā stāvoklī. Ar nulles līniju norobežotā platība ir kūdras atradnes kopējā platība;

• Kūdras atradnes rūpnieciski izmantojamā slāņa robeža ir pie kūdras slāņa 1,3 m dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī un ar šo līniju norobežotā platība ir kūdras atradnes rūpnieciski izmantojamā platība;

• Vēsturiski kūdras atradņu identificēšanā un noteikšanā atradnēm, kuras iekļautas Latvijas Kūdras fondā, izmantotas kamerālas metodes, par pamatu ņemot augšņu kartes, meža ierīcības materiālus, ņemot vērā nenosusinātās meža zemes kategorijas – niedrājs, purvājs, dumbrājs un liekņa, kuru platības iekļautas nulles līnijas robežās.

Kopumā izvirzītajiem kritērijiem atbilst 1461 telpiskais objekts (28. attēls) jeb 1824 telpiskie objekti Latvijas novadu teritoriālajā iedalījumā, ar kopējo laukumu platību 501 079 ha, kas ir 70,5 % no kopējā analizētā teritorijas apjoma.

Minētie kritēriji, analizētie materiāli un metodes, kas vēsturiski izmantoti kūdras atradņu identificēšanai un to tālākai iekļaušanai Latvijas Kūdras fondā norāda uz to, ka identificēto atradņu kopums ir izmantojams kā informatīva rakstura materiāls, un tālākai lēmuma pieņemšanai ir veicama katras atradnes detāla izpēte vai inventarizācija. Tās ietvaros var noteikt konkrētus atradni raksturojošos parametrus un tajā ietilpstošā resursa fizikālās, ķīmiskās un agrotehniskās īpašības, kā arī noteikt kūdras krājumus vai to atlikumus.

28. att. Rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes³⁵

Atlasītie ģeotelpiskie dati satur informāciju par visiem objektiem, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, tostarp, vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kurās ir notikusi kūdras ieguve, bet nav veikta ieguves rekultivācija, konservācija vai to izslēgšana no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.

No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm, 91 atradnē tiek realizēta kūdras resursu ieguve (pamatnostādņu 2. pielikums).

No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm vai to daļām, 149 kūdras ieguve ir tikusi realizēta vēsturiski un dažādu apstākļu ietekmē pārtraukta un nav atjaunota. Par minēto kūdras ieguves vietu rekultivāciju vai konservāciju informācija nav pieejama. Kamēr šīs teritorijas nav apsekotas, nav iegūta detāla ģeoloģiskā informācija un nav pieņemts lēmums par atradnes turpmāku statusu – saglabāt atradnes statusu vai izslēgt no atradņu reģistra, atradne vai tās daļa netiek izslēgta no rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu saraksta. Vēsturiski izmantoto kūdras atradņu kopsavilkums apkopots pamatnostādņu 3. pielikumā.

Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu dalījumu pēc zemes īpašuma tiesību statusa: 63 % ietilpst zemes īpašumos, kuru īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir Latvijas valsts; 34 % ietilpst zemes īpašumu sastāvā, kuru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas; 3 % pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (29. attēls).

29. att. Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu dalījums pēc īpašuma tiesību statusa³⁶

Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu teritoriju kopsavilkums, atbilstoši Latvijas novadu teritoriālajam iedalījumam, apkopots pamatnostādņu 2. pielikumā. Tajā ietverta papildu informācija par atradnes sastāvā ietilpstošajām platībām, kurās izsniegtas licences, teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve ir pārtraukta, dabas aizsardzības teritorijām, kurās kūdras resursu ieguve nav atļauta jeb ir atļauta ar ierobežojumiem.

Kūdras fonda analīze parāda, ka puse kūdras atradņu atrodas zemēs, kas atbilst mežaudžu kritērijiem, un vairāk nekā puse no šīm platībām ir meliorētas.

7.2 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība

Izvērtējot rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklāšanos ar dabas aizsardzības teritorijām, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" publiskajā daļā³⁷ pieejamo informāciju, ir secināms, ka identificēto kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT (tajā skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta platība), mikroliegums), ir 40,13% (204 307 ha) no kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas. Rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām attēlots 30. attēlā.

30. att. Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT, mikroliegums)³³

Analizēta publiski pieejamā informācija par dabas aizsardzības teritorijām un iegūtie rezultāti pilnībā neatspoguļo faktisko situāciju par kūdras atradņu teritoriju pārklāšanos ar teritorijām, kurās aizliegta vai netiek plānota nekāda veida saimnieciskā darbība attiecībā uz kūdras resursu saimniecisko izmantošanu. Analīzes rezultātos nav iekļautas teritorijas, kurās dažāda veida dabas aizsardzības pasākumus, apņemšanās un projektus realizē zemes īpašnieki vai tās tiesiskie valdītāji, piemēram, valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži", kuras tiesiskajā valdījumā atrodas lielākais kūdras atradņu īpatsvars.

7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve pārtraukta, jeb "vēsturiskās" kūdras ieguves vietas ³⁸

Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.

Ir veikta vēsturiski kūdras ieguvei izmantoto teritoriju apzināšana. To identifikācijai izmantota informācija par pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras turējumā esošās ortofotokartes un topogrāfiskās kartes.

Teritorijas izvērtētas, izmantojot kamerālo metodi, kas ietver teritorijas identifikāciju, izvērtēšanu un tās tālāku interpretēšanu, pamatojoties uz materiālu analīzi un speciālistu pieredzi, tādējādi, iegūstot informāciju par identificējamo objektu. Teritorijas identificētas un to konfigurācija noteikta, izmantojot ortofoto kartēs identificējamos situācijas elementus, piemēram, grāvji, mežs, ūdensteces, ceļi un citi situācijas elementi.

Identifikācijai un iegūto ainu interpretācijai veikti sekojoši soļi:

• tekstuālo datu analīze: apkopota un sistematizēta informācija par vēsturiski izdalītajām kūdras ieguves teritorijām, vienlaicīgi veicot analīzi – kūdras ieguve ir pārtraukta un nav atjaunota, teritorijai nav spēkā esoša licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai tās konservācija);

• dešifrēšana (atpazīšana);

• analīze: klasifikācija, konfigurācijas un parametru noteikšana;

• rezultātu fiksācija: grafiskā zīmēšana, noformēšana.

Kopumā izvērtēšanas rezultātā identificēti 190 laukumi, kuri ir tikuši novērtēti kā objekti, kuros dažādos laika periodos ir realizēta jeb, iespējams, ir realizēta kūdras resursu ieguve ar dažādām kūdras ieguves metodēm. Šādas teritorijas nosauktas par vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām. Kopējā identificēto laukumu platība sastāda 26 232 ha (skat. pamatnostādņu 3. pielikumu).

Īstenojot REstore projektu "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", aplēsts, ka 18 010 ha ir teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas rekultivācija. No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus izvērtējot kamerāli, tie atšķiras. Ir jāveic vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem rekultivācijas veidiem.

Vienlaikus konstatēts, ka vēsturisko kūdras ieguves teritoriju sadalījums pēc zemes īpašuma tiesību statusa ir sekojošs: 53 % īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir valsts, 44 % īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas, 3 % teritoriju pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (31. attēls).

31. att. Vēsturisko kūdras ieguves teritoriju % sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam³⁹

Pēc zemes lietošanas veidiem⁴⁰ 32,26 % no teritorijām ir meža zemes, 18,93 % teritorijas ir purvi, 19,31 % ir zemes zem ūdeņiem, 2,02 % ir lauksaimniecības zemes, 0,04 % apbūves teritorija, 0,01 % infrastruktūras objekti, 27,43 % pārējās zemes (32. attēls).

32. att. Vēsturisko kūdras ieguves teritoriju % sadalījums atbilstoši zemes lietošanas veidiem ⁴¹

Analizējot informāciju par identificēto vēsturisko kūdras ieguves teritoriju pārklāšanos ar dabas aizsardzības teritorijām, atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" publiskai daļai⁴², ir secināms, ka identificēto kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT, biotops, mikroliegums) ir 9202 ha, jeb 34,9 % no vēsturisko kūdras ieguves teritorijām.

Lai novērtētu izdarīto pieņēmumu patiesumu, tika veikta atsevišķu, savstarpēji nesaistītu, vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana dabā, dešifrēto laukumu robežu salīdzināšana ar situāciju apvidū, fotofiksācija un izdarīti atsevišķi kūdras iegulas dziļuma mērījumi. Apsekojumu laikā secināts, ka dešifrēšanas laikā iegūtie rezultāti ir novērtējami kā ticami un tie ir izmantojumi lēmumu pieņemšanai par katras konkrētās teritorijas tālāku izmantošanu. Tika izvēlēti un apsekoti četri objekti: Līgotņu purva kūdras atradne, Ķoniņu purva kūdras atradne, Lielā II (Zažēnu) purva kūdras atradne un Dedziņu purva kūdras atradne, kuri reprezentē vēsturiskās kūdras ieguves vietas Kurzemes un Vidzemes reģionos.

Projekta ietvaros iegūtā informācija par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām ir nozīmīgs informācijas avots tālākai šo teritoriju izpētei un izvērtēšanai, lai iegūtu datus un informāciju par tajā esošajiem resursiem un notiekošajiem procesiem gan no ģeoloģiskā, gan saimnieciskā un bioloģiskā aspekta.

7.4 Rekultivācija

Normatīvie akti zemes dzīļu izmantošanas jomā derīgo izrakteņu ieguvējam nosaka pienākumu pēc ieguves pabeigšanas veikt derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Rekultivācija obligāti jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, bet to var veikt arī ieguves laikā.

Rekultivācijas veids atkarīgs gan no konkrētās vietas apstākļiem (palikušā kūdras slāņa, zem tā esošo nogulumu sastāva, gruntsūdens līmeņa, meliorācijas u.c.), gan no īpašnieka vēlmēm un plāniem, kā arī no tā, vai purvā jau nav sākusies dabiskās purva vides atjaunošanās. Būtiski arī piebilst, ka rekultivācijas veids jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.

Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros tika izstrādāti ieteikumi atbilstošāko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidu piemērošanai. Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" speciālisti ir veikuši purva veģetācijas apsekojumu 32 un kūdras resursu apsekojumu – 78 kūdrājos visā Latvijas teritorijā. Apsekoti kūdras lauki, kuros kūdras ieguve pārtraukta pirms 40 gadiem vai pavisam nesen. Ir izdalīti šādi augāja tipi: sausi kūdras lauki, kuros dominē spilves, mitri kūdras lauki, kuros kopā ar spilvēm ieviešas sfagni, applūduši kūdras lauki, kuros dominē spilves, augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, zāļu purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, pārejas purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, kūdras lauku apmežošanās, dabiskas ūdenstilpes kūdras laukos ar niedrēm, cilvēka darbības rezultātā applūdināti kūdras lauki, augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos pēc aizsprostu būves un ūdens līmeņa pacelšanas, pārejas un augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras karjeros, purva augu reintrodukcija kūdras laukā, dabiski veidojies ilggadīgs zālājs kūdras laukā. Jāpiebilst, ka ir arī tādi vēsturiskie kūdras lauki, kuros augājs neatjaunojas. Latvijas apstākļiem piemēroti degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi ir sekojoši:

- renaturalizācija;

- apmežošana – gan meža ieaudzēšana ilgtermiņā, gan koksnes biomasas audzēšana, ierīkojot kokaudžu stādījumus;

- aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru audzēšanai;

- ogulāju audzēšana (lielogu dzērvenes un krūmmellenes);

- paludikultūru audzēšana – purva augu audzēšana biomasas ražošanai;

- ūdenskrātuvju izveide;

- ilggadīgo zālāju ierīkošana.

Latvijā ir īstenoti arī vairāki purvu atjaunošanas projekti, kuru gaitā izveidoti dambji uz meliorācijas sistēmām, tiek veikti sfagnu un citu kultūru audzēšanas mēģinājumi. Šobrīd Latvijā tiek realizēts projekts par paludikultūru audzēšanu Baltijas valstīs. Projekts risinās trīs galvenos šķēršļus, lai ieviestu klimatam draudzīgu lauksaimniecību kūdrainās augsnēs un degradētajos purvos Baltijā un ārpus tās.

Vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, pabeidzot vai pārtraucot darbus, daļā gadījumu nav pieņemts lēmums un atbilstoši normatīvajiem aktiem sakārtota dokumentācija par atradnes rekultivāciju vai konservāciju. Tas sniedz nepatiesu priekšstatu par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem valstī kopumā. Ieteicams izstrādāt vadlīnijas un darbības plānu teritoriju pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atradnē ietilpstošā resursa atlikuma, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par katras šāda veida teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un veidu.

2019. gada jūnijā ir izdota LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" projekta grāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana" par degradēto kūdrāju turpmāku izmantošanu Latvijā, kurā iekļauti apraksti par katru no iespējamiem rekultivācijas scenārijiem. Papildus, LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā", balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, ir izstrādāts kūdras ieguves ietekmētu teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis, kurš kalpo kā lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments šo teritoriju turpmākas izmantošanas plānošanai. Modeļa potenciālie izmantotāji ir uzņēmēji, kūdras ražotāji, teritoriju īpašnieki un apsaimniekotāji, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas.

8. Kūdras izmantošana un klimata pārmaiņas

SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai, augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms (renaturalizācija).

SEG emisijas no mitrājiem 2017. gadā bija 1523,27 kt CO₂ ekv. (tas ir 16 % no kopējām Latvijas SEG emisijām, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO₂ emisijas). Šobrīd pēc SEG inventarizācijas datiem visas SEG emisijas un CO₂ piesaiste, kas rodas mitrāju apakškategorijā, saistāmas ar kūdras ieguvi, kūdras ieguves vietām vai vietām, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve (tai skaitā uz šo brīdi appludinātās teritorijas), kā arī ar kokaugu apaugumu mitrājiem (upēm, ezeriem, mākslīgām ūdenskrātuvēm un purviem) piegulošās platībās, kas neatbilst meža zemes definīcijai. Oglekļa zudumus rada nedzīvās koksnes mineralizācija un mežizstrāde ar kokaugiem apaugušajās teritorijās apsaimniekotos mitrājos (upēm un citām ūdenstilpnēm) piegulošās piekrastes joslas.

Laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam SEG emisijas no mitrājiem ir pieaugušas par 16 %. Savukārt SEG prognozes liecina par SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar 2017. gadu, attiecīgi 2020. gadā par 9 % un 2030. gadā par 7 % (33. attēls).

33. att. SEG emisijas no mitrājiem⁴³

SEG emisiju prognozes aprēķinātas, ņemot vērā LKA sniegto informāciju par kūdras ieguves prognozēm optimistiskā ekonomiskā scenārija gadījumā, kas paredz lauksaimniecībā un enerģētikā izmantojamās kūdras ieguves apjoma pieaugumu, nepalielinot kopējo ieguves platību. Ja kūdras ieguves apjoms saglabāsies esošajā līmenī, ražojot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamu kūdru, SEG emisijas no mitrājiem pieaugs tikai galvenokārt zemes izmantošanas maiņas rezultātā – atmežojot teritorijas kūdras ieguvei, atmežošanas radītās SEG emisijas pieskaitīs mitrāju apsaimniekošanas mitrāju apsaimniekošanas radītajām SEG emisijām.

SEG emisijas no kūdras veidojas šādi: 70 % – no iegūtās kūdras apjoma (CO₂ emisijas no lauksaimniecībā izmantotās kūdras, ko aprēķina ar tūlītējas oksidēšanās (instant oxidation) metodi), 16 % no degradētām teritorijām (vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % – no kūdras ieguves laukiem (CO₂, CH₄ un N₂O emisijas no augsnes – organisko vielu sadalīšanās un denitrifikācijas rezultātā) atklātos kūdras ieguves laukos (platības, kurās turpinās vai nesen pārtraukta kūdras ieguve un kas nav apaugušas ar veģetāciju vai applūdušas), 5 % – no renaturalizētām teritorijām⁴⁴. Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros divus gadus atbilstoši KPSP vadlīnijām tika mērītas SEG emisijas apsaimniekotos kūdrājos un izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm.

Mērījumu un aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram, CO₂ emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā KPSP vadlīnijās ietvertie, noklusētie CO₂ emisiju faktori (34. attēls). CO₂ emisiju aprēķinu un mērījumu atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60 %. Lielākais CO₂ emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes – aramzemes un ilggadīgie zālāji. Pārrēķinot SEG emisijas, izmantojot projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultātus, Latvijā ZIZIMM sektorā veidotos SEG samazinājums ~ divu miljonu tonnu CO₂ ekvivalenta gadā visā aprēķinu periodā.

34. att. LIFE REstore izstrādātie CO₂ emisiju faktori un KPSP vadlīnijās iekļautie emisiju faktori

Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" rezultāti arī parāda, ka, izvēloties rekultivācijas veidu, priekšroka dodama dzērveņu audzēšanai, apmežošanai ar priedi vai bērzu, kā arī krūmmelleņu audzēšanai, jo šiem rekultivācijas veidiem ir viszemākās SEG emisijas.

Ņemot vērā minēto, Latvijai ir būtiski izstrādāt nacionālos emisijas faktorus dažādu rekultivācijas un renaturalizācijas paņēmienu ilgtermiņa ietekmes uz CO₂ emisijām no kūdras ieguves platībām modelēšanai, lai nodrošinātu atbilstošu ziņošanu par SEG emisijām starptautiski noteikto vadlīniju SEG inventarizācijas sagatavošanai ietvaros. Lai izstrādātos SEG emisiju faktorus ieviestu nacionālajā SEG inventarizācijā, tie ir jāpublicē zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG emisiju inventarizācijas starptautiskā audita laikā.

95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībā (pamatā to eksportējot ārpus Latvijas). Gadījumos, kad kūdru ienes lauksaimniecības vai meža augsnē (piemēram, stādu audzēšanai izmantotā substrāta veidā vai ar pakaišu kūdru), augsne tiek bagātināta ar oglekli. Kūdras izmantošana meža stādaudzētavās stimulē CO₂ piesaisti. Piemēram, 1 t kūdras var izaudzēt 30000 koku stādu un iestādīt 15 ha meža. Savukārt 1 ha meža 50 gadu laikā piesaista 370 t CO₂.

Kūdras sadedzināšanas procesā radītās SEG emisijas aprēķina enerģētikas sektorā. Salīdzinot ar 1990. gadu, ir novērojams būtisks SEG emisiju samazinājums (98,8 %) no 338,66 kt CO₂ ekv. (1990. gadā) līdz 4,17 kt CO₂ ekv. (2017. gadā) sadedzinātā kūdras apjoma izmaiņu dēļ (skatīt 35. attēlu). Latvijā SEG emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana (sadedzinātais kūdras un kūdras brikešu daudzums 40 TJ), veido 0,04 % no visām 2017. gada SEG emisijām, ieskaitot netiešās CO₂ bez ZIZIMM sektora.

35. att. SEG emisijas no kūdras dedzināšanas

Starptautiskajos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikts, ka kūdras SEG emisijas raksturlielumi ir salīdzināmi ar fosilā kurināmā rādītājiem, tādēļ kūdra nav biomasa – tās sadedzināšanā radītās CO₂ emisijas ir iekļautas valstu kopējās emisijās līdzvērtīgi fosilo kurināmo sadedzināšanā radītajām CO₂ emisijām.

Kūdras izmantošana enerģētikas sektorā (sadedzināšanas iekārtās) palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai kā kurināmajam ir liela emisiju intensitāte (salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem). Ņemot vērā minēto, sagaidāma negatīva ietekme uz Latvijas SEG samazināšanas mērķu sasniegšanu, jo sevišķi, ne-ETS sektorā. Emisijas no kūdras sadedzināšanas rēķina kā no cietā kurināmā, un piemērojamais CO₂ emisijas faktors ir lielākais no visiem fosilajiem kurināmajiem, tas ir 105,99 tCO₂/TJ (piemēram, oglēm 100,99 tCO₂/TJ, dabasgāzei 55,59 tCO₂/TJ)⁴⁵.

Ņemot vērā Enerģētikas savienības pārvaldības nosacījumus, pasākumiem enerģētikas sektorā (arī enerģētiskās drošības, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai) ir jābūt sasaistītiem ar klimata politiku un jāveicina SEG emisiju samazināšanas mērķu līdz 2030. gadam un virzības uz klimatneitralitāti sasniegšanu. Ja mainītos šī brīža situācija un kūdru sāktu vairāk izmantot enerģētikā, ir jārēķinās ar būtiskām, papildu SEG emisijām, kas būtu pretrunā ar šiem mērķiem.

Šobrīd kūdras izmantošanai enerģijas ieguvei ir noteikti vairāki atbrīvojumi:

‒ no DRN par oglekļa dioksīda emisiju saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 10. pantu;

‒ no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu.

Vienlaikus SIA "Fortum Latvia" kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" noteiktajam ierobežojumam cita starpā izmanto kūdru kā resursu enerģijas ieguvei. 2018. gadā elektrostacijā izmantotais kūdras apjoms sastādīja ap 6 % no enerģijas ieguvei izmantotajiem resursiem pēc enerģētiskās vērtības. Tomēr, skaidrojot prognozes par enerģētiskās kūdras izmantošanu kā energoresursu nākotnē, jāņem vērā, ka 2018. gadā tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa mežsaimniecības nozarē. Ziemas sezonas meteoroloģiskos apstākļu dēļ bija apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Rezultātā tika apgrūtināta kurināmās šķeldas resursu pieejamība katlumājām un kā koksnes šķeldas aizvietotājs tika izmantota kūdra.

Latvijai ir nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 25. pantā iekļauto nosacījumu, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai pakāpeniski atteiktos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams izvērtēt iespēju atteikties no iepriekš minētajiem nodokļu atbrīvojumiem.

9. Kūdras nozare un izglītība

Kopš pagājušā gadsimta otrās puses praktiski netiek veikta speciālistu sagatavošana kūdras nozarē, kā arī ar to cieši saistītajās nozarēs kā meliorācija un purvu hidroloģija. Nepietiek arī uz purvu un kūdras atradņu izpēti orientētu hidroģeologu. Šim nolūkam ir nepieciešami vispusīgi un tai pašā laikā zinoši speciālisti tieši kūdras nozarē, kas spēj gan izvēlēties labākās kūdras ieguves un produkcijas sagatavošanas metodes, gan arī izstrādāt rekultivācijas projektus un veikt citas ar nozari saistītās darbības.

Līdz šim zināšanas par purviem un kūdras nozari studenti iegūst tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Ģeogrāfijas bakalauru studiju kursā "Purvu zinātne", kurā studenti iegūst plašas zināšanas gan lekcijās, laboratorijas darbos un lauka semināros, gan tiek izstrādāti bakalaura, maģistra un doktora darbi par purvu attīstību, apsaimniekošanu, kūdras īpašībām. Tomēr būtu nepieciešams šo kursu paplašināt un atvērt arī jaunu kursu, kurā būtu iespējams apgūt zināšanas par kūdras resursu izpēti, projektēšanu, kūdras ieguves un pārstrādes tehnoloģijām un rekultivācijas paņēmieniem.

Pašlaik sabiedrības izglītošana, galvenokārt, notiek tikai purvu aizsardzības virzienā, kas arī nav mazsvarīgi, tomēr ir nepieciešams iepazīstināt sabiedrību arī ar saprātīgas kūdras ieguves un produktu ražošanas ar augstu pievienoto vērtību aspektu, kā arī ar tautsaimniecisko nozīmi, ņemot vērā to, ka kūdras ieguve visbiežāk notiek valsts perifērijā, kur iedzīvotājiem praktiski nav pieejamas citas darba vietas. Kūdras ieguves paņēmienus un prasmes nepieciešams saglabāt arī kā kultūrvēsturisko mantojumu.

10. Kūdras nozare un zinātne

Lai nākamajām paaudzēm tiktu saglabāti gan kūdras, gan citi purvos iegūstamie resursi, tie ir saprātīgi jāapsaimnieko. Šim nolūkam ir jāizmanto jaunas, modernas kūdras pārstrādes metodes, jārada un jāievieš jauni inovatīvi produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī efektīvi jāizmanto izstrādātās vai daļēji izstrādātās purvu platības.

Apzinoties to, ka kūdra ir lēni atjaunojošs, unikāls resurss, ir nepieciešams zinātnisks pamatojums gan kūdras ražošanai, gan izstrādāto platību izmantošanas veidu noteikšanai kā valstī kopumā, tā pa reģioniem. Nepieciešams izstrādāt arī metodikas konkrēta izmantošanas veida plānošanai un inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādāšanai, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiski un zinātniski pamatotai purvu rekultivācijai.

Nepieciešams ieviest kūdras ražošanas un tehnoloģiskos risinājumus, kas minimizētu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Jāatzīmē, ka lielākā vērība pēdējos gadu desmitos tiek pievērsta tikai purvu aizsardzībai, tāpēc ir svarīgi veikt zinātniskus pētījumus, lai saprātīgi apsaimniekotu purvus un sekmīgi risinātu izstrādāto purvu apsaimniekošanas problēmas. Aktuālākie pētījumu virzieni varētu būt:

• veicināt zinātnisku projektu realizāciju par nozarei aktuālām problēmām;

• pilnveidot tehnoloģijas, kas samazinātu ietekmi uz kūdras ieguves laukiem pieguļošajām platībām;

• veikt kūdras pašaizdegšanās procesu pētījumus un monitoringu;

• veikt kūdras augšņu un kūdras substrātu pētījumus, īpašu uzmanību pievēršot tumšajai kūdrai;

• izstrādāt kūdras produktu prototipus;

• pētīt kūdras sastāva un veidošanās apstākļu savstarpējās kopsakarības;

• veikt jaunu kūdras izmantošanas iespēju pētījumus;

• veikt meliorācijas ietekmes izpēti.

11. Kūdras izmantošana un gaisa kvalitāte

Attiecībā uz kūdras izmantošanas ietekmi uz gaisa kvalitāti, jāatzīmē, ka kopumā kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās līdz šim rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu PM_2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisijām (skatīt 36. attēlu), kas ir ļoti nenozīmīgs daudzums, salīdzinot ar biomasas sadedzināšanas rezultātā radītajām emisijām. Atbilstoši šī brīža emisiju prognozēm arī nākotnē netiek prognozēts, ka būtiski pieaugs kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās.

36. att. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana sadedzināšanas iekārtās, % no kopējām valsts emisijām

Lai izvairītos no negatīvās ietekmes un gaisu piesārņojošo vielu emisijām, ko varētu radīt kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam") ir paredzēti papildu pasākumi emisiju samazināšanai gan enerģētikas, gan mājsaimniecību sektoros, lai nākotnē izvairītos no kūdras sadedzināšanas rezultātā radītās negatīvās ietekmes uz gaisa kvalitāti. Piemēram, esošo mājsaimniecību radītā piesārņojuma samazināšanai paredzēts veicināt pieslēgšanos pie centralizētās siltumapgādes, kā arī veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu, kas rada augstas emisijas. Pašvaldību līmenī teritorijās ar gaisa kvalitātes problēmām būtu jāizstrādā saistošie noteikumi par siltumapgādes veida izvēli un attiecīgi jāierobežo vai jānosaka papildus prasības attiecībā uz tādu iekārtu un kurināmo izmantošanu, kas esošo situāciju vēl vairāk pasliktinātu.

12. Kūdras ieguve, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā ir noteikts, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienības bioloģiskā daudzveidība un tās nodrošinātie ekosistēmu pakalpojumi – tās dabas kapitāls – tiek saglabāti, novērtēti un, cik vien iespējams, atjaunoti gan bioloģiskajai daudzveidībai piemītošās vērtības dēļ, gan tādēļ, ka tie ievērojamā mērā veicina cilvēku labklājību un ekonomisko uzplaukumu, arī tālab, lai novērstu katastrofālas izmaiņas, kas saistītas ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Iegūstot kūdru, ir jāizvērtē, kā tieši var mainīties vides un bioloģiskā daudzveidība. Šeit būtu ļoti stingri jāpieturas pie pozitīvās bilances jeb no net loss principa – dabas zudumu vienā vietā kompensē ar dabas aizsardzību/atjaunošanu citviet, neskarot jau šobrīd aizsargāto bioloģisko daudzveidību. Taču, lai pēc iespējas vairāk un ātrāk samazinātu kūdras ražošanas negatīvo ietekmi uz dabu, kūdras lauku rekultivācija ir jāveic tūlīt pēc konkrētā lauka izstrādes, lai visa atradnes teritorija tiktu rekultivēta pakāpeniski.

Bioloģiskā daudzveidība ir svarīga ne tikai pati par sevi, tā nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus: pārtiku, dzeramo ūdeni, aizsardzību pret plūdiem u. c. Apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai rada dabas resursu pārmērīga izmantošana, invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās, klimata pārmaiņas. Gandrīz ceturtajai daļai savvaļas sugu Eiropā patlaban draud izzušana, un vairums ekosistēmu ir būtiski degradējušās. Kūdras izstrādes lauki Latvijā, galvenokārt, ierīkoti augstajos un zemajos purvos. Neskatoties uz esošajiem kūdras ieguves apjomiem, purvu biotopi Latvijā joprojām ir plaši izplatīti gandrīz visā valsts teritorijā. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklam (EIONET), līdz 2013. gadam Latvijā aizņem: 266 200 ha "7110* Aktīvi augstie purvi", 31700 ha "7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās", 20000 ha "91D0* Purvaini meži". Taču biotopu "7110* Aktīvi augstie purvi" un "91D0* Purvaini meži" aizsardzības stāvokļa novērtējums ir "nelabvēlīgs slikts". Lai nepasliktinātu vai pat uzlabotu purvu biotopu aizsardzības stāvokli valstī kopumā, jāievēro princips, ka, plānojot jaunas ieguves teritorijas, vienlaicīgi rekultivē vēsturiskās atradnes un uzlabo vides stāvokli citos purvos. Degradētajos kūdrājos, īpaši ĪADT, būtu izvērtējama to ekoloģiskā vērtība un turpmākie apsaimniekošanas pasākumi, primāri rekomendējot renaturalizācijas veikšanu.

Purvi ir ievērojami mitruma regulētāji, tie darbojas kā ūdens uztvērēji un nodrošina pakāpenisku iztekošo upju papildināšanos ar ūdeni, kas ir īpaši nozīmīga funkcija sausajā gada laikā. Lai iegūtu kūdru, tiek veikta purvu nosusināšana. Jebkuri nosusināšanas pasākumi būtiski ietekmē hidroloģisko režīmu. It sevišķi, ja pilnībā vai daļēji tiek nosusināts augstais purvs, tiek ietekmēta arī purvam pieguļoša teritorija un ar purvu saistītie virszemes ūdensobjekti. Kūdras ieguves laikā kūdras daļiņas var nonākt virszemes ūdeņos gan pa gaisu, gan ierīkotajiem nosusināšanas grāvjiem un radīt pastiprinātu duļķainību, kas savukārt var negatīvi ietekmēt gaismu mīlošo organismu attīstību un zivis. Taču kūdras ieguves potenciālā ietekme uz konkrētu teritoriju un nepieciešamie pasākumi tiek visaptveroši izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā.

Situācijas raksturošanai izmantoti šādi informācijas avoti:

• VARAM informācija;

• Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:");

• Projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā. 2. kārta" rezultāti (biedrība "homo ecos:");

• Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" (Sustainable and responsible management and re-use of degraded peatlands in Latvia) informācija;

• LKA sagatavotā informācija;

• Pētījums "Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli ekonomiskais izvērtējums" (A.Lazdiņš, D.Popluga, M.Pelše, S.Lazdāne);

• Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" pētījums "Pamatinformācija par iespējamo CO₂ emisiju no kūdras atradnēm, to ietekmi uz vidi pēdējo divdesmit gadu laikā un UNFCCC un ES līmeņa lēmumu un zemes sektora SEG emisiju uzskaites metodikas analīze" (A.Lazdiņš, A.Bārdule, A.Butlers, A.Lupiķis, I.Sietiņa, M.Lukins, G.Petaja);

• LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku informācija (L.Kalniņa, I.Silamiķele).

Iespēju robežās uz minētajiem un citiem avotiem ir dotas atsauces, tomēr ne pilnībā, jo politikas dokuments nav zinātnisks pētījums.

---

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

2. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Kūdras atradnes un dabas aizsardzības teritorijas

Nr.p.k	Atradnes nosaukums		Administratīvā piederība (novads)	NR_DB	NR_KF	Nosacītā atradnes platība "0" laukuma robežās, (ha)	Pašreizējā situācija			Atradnē ietilpstošā mikrolieguma platība (ha)	Kūdras atradnē ietilpstošās ĪADT platība (ha)
							Kūdras resursu ieguve nav uzsākta (ha)	Licences laukuma platība (ha)	Kūdras resursu ieguve pārtraukta (ha)		ĪADT teritorija (ha)	ĪADT teritorijas zona, kurā kūdras ieguve aizliegta (ha)	ĪADT teritorijas zona, kurā kūdras ieguve atļauta ar nosacījumiem (ha)
1	2		3	4	5	6	7	8	9	11	12	13	14
1	Vintaru		Kandavas	10276	593	23,86	23,86
2	Vintaru		Brocēnu	10276	593	29,98	29,98
3	Uksmežu		Ventspils	10865	61	58,11	58,11
4	Tīšu		Ventspils	10907	5792	42,86	42,86				38,04
5	Kāderu		Kuldīgas	11008	463	1 66,95	1 66,95
6	Bez nosaukuma		Talsu	10473	nav	37,52	37,52
7	Bez nosaukuma		Rojas	10473	nav	75,71	75,71
8	Punu pļavas		Talsu	10443	157	59,20	34,32	24,88
9	Punu pļavas		Rojas	10443	157	10 54,81	10 54,81
10	Jekinu		Mērsraga	10520	174	60,05	60,05
11	Dižs		Ventspils	10793	23	62,83	62,83
12	Spāres - Tīreļa		Talsu	10592	239	1 94,09	1 94,09			51,99
13	Drabiņu		Talsu	10648	270	58,00	58,00
14	Kapacu		Ventspils	10820	38	62,32	62,32
15	Tīreļa		Skrundas	11289	568	73,72	73,72			27,15
16	Mellupu leja, Ezerstarpas, bez nosaukuma		Talsu	10522	216	3 09,03	3 09,03
17	Bez nosaukuma		Dundagas	10408	nav	2 53,05	2 53,05				253,05	253,05
18	Anšu		Dundagas	10413	101	72,01	72,01
19	Piekalnu		Dundagas	10410	100	2 41,01	2 41,01			3,07	11,54
20	Bez nosaukuma		Ventspils	10531	82	13,94	13,94
21	Bez nosaukuma		Talsu	10531	82	1 06,12	1 06,12
22	Poļukalna		Talsu	10538	214	37,96	37,96
23	Bez nosaukuma		Talsu	10543	nav	51,08	51,08
24	Bajāru leja		Talsu	10569	231	77,01	77,01
25	Selekcijas pļavas		Talsu	10646	245	93,00	93,00
26	Bez nosaukuma, Dūņezera		Ventspils	10829	49	59,32	59,32			8,50
27	Dukļu		Ventspils	10836	69	54,69	54,69
28	Upatu		Ventspils	10861	55	81,98	81,98
29	Bez nosaukuma		Ventspils	10866	nav	1 07,73	1 07,73
30	Pelciņu ezera		Ventspils	10881	77	89,05	89,05				48,62
31	Bez nosaukuma		Ventspils	10885	nav	33,79	33,79
32	Bez nosaukuma		Ventspils	10917	nav	1 42,00	1 42,00
33	Bez nosaukuma		Ventspils	10922	nav	2 28,02	2 28,02			1,54
34	Bez nosaukuma		Talsu	10941	nav	0,49	0,49
35	Bez nosaukuma		Kuldīgas	10941	nav	1 10,04	1 10,04			0,15
36	Bez nosaukuma		Kuldīgas	10995	nav	37,23	37,23				0,63	0,63
37	Bezdibeņa-Cakārņu		Kuldīgas	11018	462	1 20,30	1 20,30			20,02	113,77	113,77
38	Kamburu pļavas		Kuldīgas	11028	452	1 51,36	1 51,36
39	Apūzes pļavas		Kuldīgas	11051	456	1 56,42	1 56,42
40	Lazdienu		Kuldīgas	11081	490	1 05,56	1 05,56
41	Užavas pļavas II		Alsungas	11121	449	2 27,76	2 27,76
42	Margavas		Alsungas	11133	482	92,31	92,31
43	Bez nosaukuma		Kuldīgas	11139	nav	19,93	19,93
44	Bez nosaukuma		Alsungas	11139	nav	39,87	39,87
45	Kukšu I		Alsungas	11165	481	2 60,30	2 60,30				57,62
46	Bez nosaukuma		Kuldīgas	11172	nav	35,51	35,51
47	Mundiciema		Kuldīgas	11175	489	56,98	56,98
48	Jamenieku, Dzirenieku		Kuldīgas	11221	487	4 97,29	4 97,29			0,94	0,94
49	Campu		Kuldīgas	11255	516	1 16,76	1 16,76
50	Garīšu		Kuldīgas	11256	526	59,21	59,21
51	Bez nosaukuma		Kuldīgas	11257	nav	76,79	76,79
52	Mežindriķu		Kuldīgas	11260	520	1 73,47	1 73,47
53	Bez nosaukuma		Kuldīgas	11272	nav	77,85	77,85
54	Vidukļu-Aploku		Kuldīgas	11274	519	49,95	49,95
55	Līņu		Kuldīgas	11277	322	1 29,56	1 29,56			1,03
56	Līņu		Skrundas	11277	322	0,19	0,19
57	Cildas		Kuldīgas	11278	319	3 87,62	3 87,62
58	Cildas		Aizputes	11278	319	2 06,58	2 06,58
59		Lielais Sieksātes	Kuldīgas	11292	331	32,69	32,69
60		Lielais Sieksātes	Skrundas	11292	331	2 51,28	2 51,28
61		Niedras	Skrundas	11294	569	1 85,09	1 85,09
62		Ošu	Ventspils	10887	75	38,62	38,62
63		Bez nosaukuma	Kuldīgas	10935	nav	47,62	47,62
64		Svīrinu	Kuldīgas	11055	505	25,68	25,68
65		Amuļu pļavas	Talsu	10447	154	1 83,02	1 83,02
66		Vikstu (Ivu)	Talsu	10586	236	94,41	94,41
67		Zvejnieku	Talsu	10711	281	73,01	73,01
68		Nevertas	Skrundas	11306	597	77,61	77,61
69		Sliteru	Dundagas	10409	96	49,71	49,71
70		Ezerpļavas	Dundagas	10414	95	1 98,93	1 98,93			0,66	83,01
71		Ezerpļavas	Rojas	10414	95	17,09	17,09				0,12
72		Bez nosaukuma	Dundagas	10415	nav	93,61	93,61
73		Bez nosaukuma	Dundagas	10416	nav	75,00	75,00			9,26
74		Valdgales-Mačinu, Punu pļava, Cunces pļavas	Talsu	10459	158;188	20 42,06	19 86,60		55,46
75		Mucupes pļavas	Talsu	10481	167	1 44,07	1 44,07
76		Sārcenes	Talsu	10504	202	61,02	61,02
77		Bez nosaukuma	Talsu	10508	201	80,03	80,03
78		Rācenlieknas	Mērsraga	10519	172	3 75,01	3 75,01			0,38	374,65	374,65
79		Odres	Talsu	10576	229	59,00	59,00
80		Sperveļu	Talsu	10581	232	67,51	67,51
81		Dzilnu	Talsu	10588	238	4 73,51	4 73,51
82		Bez nosaukuma	Talsu	10589	nav	55,07	55,07				55,07	55,07
83		Bez nosaukuma	Talsu	10590	nav	65,03	65,03
84		Buļļu ezera	Talsu	10595	240	40,89	40,89
85		Veccepļu	Talsu	10597	243	55,04	55,04
86		Bez nosaukuma	Talsu	10616	nav	64,90	64,90
87		Bez nosaukuma	Kuldīgas	10616	nav	0,11	0,11
88		Sknābes-Bradu, Skuderu-Capuļu	Talsu	10667	294	2 88,20	2 88,20
89		Zentenes - Lieknas	Talsu	10701	651	75,02	75,02
90		Zentenes - Lieknas	Tukuma	10701	651	30,99	30,99
91		Bez nosaukuma	Talsu	10703	nav	1 25,07	1 25,07
92		Bez nosaukuma	Talsu	10719	285	1 44,00	1 44,00
93		Vedinu	Talsu	10730	293	2 10,07	2 10,07
94		Strazdes	Talsu	10737	296	1 27,03	1 27,03
95		Bez nosaukuma	Talsu	10742	nav	65,03	65,03
96		Vecciema	Talsu	10743	299	95,19	95,19
97		Vecciema	Kandavas	10743	299	6,83	6,83
98		Zābaku	Talsu	10745	297	78,01	78,01
99		Bez nosaukuma	Ventspils	10765	nav	2 19,84	2 19,84
100		Uzkūlas	Ventspils	10766	22	7 12,90	6 87,74		25,16
101		Bez nosaukuma	Ventspils	10899	nav	1 06,88	1 06,88
102		Ausekļa	Kuldīgas	11078	510	60,50	60,50
103		Desas	Kuldīgas	11111	533	46,37	46,37
104		Velēnlieknes	Kuldīgas	11208	311	2 28,22	2 28,22
105		Velēnlieknes	Alsungas	11208	311	1,88	1,88
106		Slamstu	Rucavas	11639	440	1 05,61	0,00		105,61	0,34
107		Tīreļa	Grobiņas	11663	400	1 22,24	1 22,24
108		Bez nosaukuma	Dobeles	11774	nav	16,59	16,59
109		Bez nosaukuma	Auces	11774	nav	21,05	21,05
110		Grīvu mājām	Saldus	11833	772	39,07	39,07				39,07	39,07
111		Eglīšu (Tēraudu)	Auces	11897	798	75,41	75,41
112		Skuju tīrelis	Vecumnieku	11989	894	84,21	14,48		69,73
113		Skrundas	Skrundas	11308	595	5 44,27	3 16,32		227,95	12,31
114		Bez nosaukuma	Saldus	11486	nav	54,49	54,49
115		Bez nosaukuma	Auces	11486	nav	36,57	36,57
116		Sausais	Saldus	11495	618	44,13	44,13				43,68	43,64
117		Bez nosaukuma	Brocēnu	11353	nav	1 18,36	1 18,36
118		Birzenes, Glinteniešu - Lāču	Ozolnieku	11909	844	5 59,09	5 59,09				196,93
119		Ķesteru	Saldus	11468	639	62,35	62,35
120		Blīdenes	Brocēnu	11430	590	1 47,47	1 47,47
121		Karalankas	Aizputes	11580	348	74,90	74,90			21,32
122		Bez nosaukuma	Dobeles	11730	nav	75,05	75,05				2,02	2,02
123		Skerveļa	Skrundas	11322	391	93,81	93,81
124		Skerveļa	Vainodes	11322	391	1 18,51	1 18,51			3,30	2,75
125		Upatnieku	Saldus	11337	547	8 19,12	7 66,61		52,51
126		Buku	Saldus	11338	551	6,71	6,71
127		Buku	Brocēnu	11338	551	63,89	63,89
128		Bez nosaukuma	Brocēnu	11345	nav	81,31	81,31			0,43
129		Griku-Lodinu	Saldus	11405	606	2 82,70	2 82,70
130		Režu	Saldus	11410	588	2,27	2,27
131		Režu	Brocēnu	11410	588	36,76	36,76
132		Bez nosaukuma	Dobeles	11437	nav	1 23,24	1 23,24			0,84
133		Bez nosaukuma	Brocēnu	11437	nav	6,84	6,84
134		Bez nosaukuma	Saldus	11463	nav	75,60	75,60
135		Baļku (Kārklupes)	Saldus	11466	631	88,11	88,11
136		Tapu	Saldus	11467	638	1 24,39	1 24,39
137		Fukšu (Susta)	Saldus	11475	645	1 34,80	1 34,80
138		Ružu	Saldus	11490	794	2 18,71	2 18,71			4,42
139		Bez nosaukuma	Pāvilostas	11508	nav	90,13	90,13
140		Bez nosaukuma	Aizputes	11513	nav	44,18	44,18
141		Kazdangas	Aizputes	11516	328	1 18,84	1 18,84
142		Torku	Aizputes	11519	329	53,70	53,70
143		Strautkalnu	Aizputes	11521	325	83,09	83,09
144		Dzērves (Skudrainu)	Aizputes	11528	333	1 16,05	1 16,05
145		Kasparu (Brinku)	Aizputes	11529	335	47,50	47,50
146		Skeldu grava	Aizputes	11536	336	76,88	76,88
147		Bez nosaukuma	Aizputes	11537	nav	54,84	54,84
148		Bez nosaukuma	Aizputes	11567	nav	44,23	44,23
149		Ābramu	Durbes	11568	345	3 32,24	3 32,24			1,14	232,93
150		Bez nosaukuma	Durbes	11577	nav	58,81	58,81
151		Ālandes-Tāšu	Grobinas	11582	368	1 22,75	1 22,75
152		Ālandes-Tāšu	Durbes	11582	368	1 31,86	1 31,86
153		Sepenes	Aizputes	11612	387	34,61	34,61				24,67
154		Sepenes	Priekules	11612	387	1,73	1,73				1,73
155		Sepenes	Vainodes	11612	387	13,43	13,43				0,44
156		Strikupes	Vainodes	11616	388	1 03,87	1 03,87				18,69
157		Bunkas	Priekules	11641	382	2 04,21	2 04,21
158		Purmsātu	Priekules	11666	415	71,12	71,12
159		Lankas	Vainodes	11676	428	57,00	57,00
160		Dakšenu	Saldus	11678	435	60,87	60,87				59,31
161		Dakšenu	Vaiņodes	11678	435	1 98,60	1 98,60				0,71
162		Bez nosaukuma	Rucavas	11698	nav	1 53,28	1 53,28			5,53	34,46
163		Ezermaļu	Dobeles	11747	758	26,00	26,00
164		Ezermaļu	Auces	11747	758	75,43	75,43
165		Vāles-Pavēnu	Dobeles	11748	760	1 06,05	1 06,05
166		Vāles-Pavēnu	Auces	11748	760	1,67	1,67
167		Mežružas	Dobeles	11766	759	40,15	40,15
168		Mežružas	Auces	11766	759	1 14,68	1 14,68
169		Bez nosaukuma	Dobeles	11770	nav	58,79	58,79			17,39
170		Bez nosaukuma	Auces	11770	nav	49,24	49,24
171		Bez nosaukuma	Dobeles	11781	nav	2 00,03	2 00,03			24,14
172		Bez nosaukuma	Dobeles	11799	nav	8,84	8,84
173		Bez nosaukuma	Auces	11799	nav	45,99	45,99
174		Bez nosaukuma	Dobeles	11806	nav	51,04	51,04			14,73
175		Bez nosaukuma	Auces	11806	nav	0,01	0,01
176		Bez nosaukuma	Dobeles	11820	nav	21,10	21,10
177		Bez nosaukuma	Auces	11820	nav	1 26,03	1 26,03
178		Bez nosaukuma	Dobeles	11835	nav	1,11	1,11
179		Bez nosaukuma	Auces	11835	nav	48,20	48,20
180		Bez nosaukuma	Auces	11862	nav	46,07	46,07
181		Bez nosaukuma	Auces	11867	nav	1 07,03	1 07,03
182		Būdukalna	Ozolnieku	11910	839	1 44,80	1 44,80
183		Jaunzemju	Ozolnieku	11912	845	1 57,91	1 57,91
184		Gribas tīrelis	Vecumnieku	11949	2282	1 94,85	1 94,85				29,69
185		Gribas tīrelis	Ķeguma	11949	2282	4 33,98	4 33,98
186		Eglīšu	Vecumnieku	11978	898	82,36	82,36
187		Beibežu	Vecumnieku	11984	896	6 44,05	6 44,05
188		Pluču	Vecumnieku	11985	886	9,61	9,61
189		Pluču	Iecavas	11985	886	1 09,29	1 09,29
190		Lielstaldātu	Vecumnieku	12003	925	5 55,64	3 13,40		242,24
191		Lielstaldātu	Iecavas	12003	925	1,37	1,37
192		Bez nosaukuma	Vecumnieku	12008	nav	3 43,00	3 43,00
193		Bez nosaukuma	Vecumnieku	12014	nav	1 41,31	1 41,31
194		Grugaļu	Vecumnieku	12026	979	2 17,05	2 17,05
195		Bez nosaukuma	Saldus	11332	nav	96,01	96,01
196		Ķīšu	Brocēnu	11416	589	40,00	40,00
197		Bez nosaukuma	Brocēnu	11392	nav	58,01	58,01
198		Pumpura	Saldus	11450	624	59,08	59,08				49,66
199		Lāču	Skrundas	11309	596	64,83	64,83
200		Bez nosaukuma	Saldus	11456	nav	67,66	67,66				0,52
201		Bez nosaukuma	Grobiņas	11614	nav	92,65	92,65
202		Sūnakšnu	Rucavas	11692	399	1 72,08	1 72,08
203		Sūnakšnu	Nīcas	11692	399	2 25,25	2 25,25
204		Bez nosaukuma	Rucavas	11700	nav	1 53,03	1 53,03
205		Jēču, Tešu	Rucavas	11704	438	1 48,05	1 48,05
206		Jēču, Tešu	Nīcas	11704	438	5 59,20	5 59,20				285,34
207		Bez nosaukuma	Nīcas	11710	nav	82,25	82,25				82,25
208		Pēternieku	Ozolnieku	11907	828	2 97,05	2 97,05
209		Bez nosaukuma	Ozolnieku	11908	830	7 88,35	7 88,35
210		Bez nosaukuma	Ķekavas	11908	830	1,45	1,45
211		Bez nosaukuma	Olaines	11908	830	0,23	0,23
212		Jaungediņu	Vecumnieku	11926	870	83,05	83,05
213		Bez nosaukuma	Vecumnieku	11928	nav	1 19,06	1 19,06
214		Vilku pīsa	Vecumnieku	11941	865	1 20,08	1 20,08
215		Bez nosaukuma	Vecumnieku	11973	nav	61,30	61,30			6,63
216		Apšu salas	Vecumnieku	11999	897	1 73,04	1 73,04
217		Pērļu	Vecumnieku	12000	934	1 07,81	1 07,81
218		Sikšņu	Vecumnieku	12010	945	2 90,51	2 90,51
219		Gaujas, Ciņu	Iecavas	12011	910	1 76,07	1 76,07
220		Truļu	Vecumnieku	12023	933	2 40,05	2 40,05			9,30
221		Boķu-Brūveru	Vecumnieku	12040	962	46,92	46,92
222		Boķu-Brūveru	Bauskas	12040	962	1 10,39	1 10,39
223		Pāčes	Vecumnieku	12042	969	1 26,32	1 26,32
224		Bez nosaukuma	Ludzas	12453	nav	48,01	48,01
225		Lunkiču	Bauskas	12088	1018	3 52,51	2 52,33		100,18	0,28	282,81
226		Bez nosaukuma	Ciblas	12252	nav	37,01	37,01				36,79
227		Bez nosaukuma	Ludzas	12347	nav	53,75	53,75
228		Dzeņigala	Ludzas	12803	5262	30,00	30,00				30,00	30,00
229		Bez nosaukuma	Ludzas	12845	nav	31,86	31,86
230		Bez nosaukuma	Zilupes	12845	nav	45,14	45,14
231		Golovadovkas	Dagdas	13153	5324	1 52,03	1 52,03				152,03	152,03
232		Bez nosaukuma	Ērgļu	15610	nav	2 00,03	2 00,03				46,77
233		Odzes	Madonas	16202	3484	82,04	82,04
234		Bez nosaukuma	Kārsavas	12153	nav	75,00	75,00
235		Dagdas	Dagdas	13219	5399	2 43,10	2 43,10
236		Bez nosaukuma	Daugavpils	14748	nav	34,51	34,51
237		Krivodu	Vecumnieku	12084	1016	1 00,05	1 00,05			5,00
238		Bez nosaukuma	Zilupes	12907	nav	67,01	67,01
239		Bez nosaukuma	Dagdas	13218	nav	34,08	34,08
240		Jadrovkas	Daugavpils	14468	4662	53,09	53,09
241		Bez nosaukuma	Daugavpils	15015	nav	49,40	49,40
242		Dēriķu	Ērgļu	15598	3315	49,22	49,22
243		Tīrumnieku	Rēzeknes	16214	4135	91,64	91,64				91,63	91,63
244		Jaudzemu	Rēzeknes	16272	4240	50,73	50,73
245		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16436	nav	67,04	67,04				67,04	67,04
246		Cernostjes	Rēzeknes	16485	4478	2 69,04	1 70,53		98,51
247		Cernostjes	Rēzeknes	16491	4478	1 91,51	1 91,51
248		Rampas-Bitnieku	Sējas	16622	1849	10 32,60	10 32,60				1032,25
249		Rampas-Bitnieku	Ādažu	16622	1849	1 03,40	1 03,40				103,40
250		Bez nosaukuma	Ludzas	12755	nav	2 20,48	2 20,48
251		Bez nosaukuma	Dagdas	13187	nav	55,01	55,01
252		Bez nosaukuma	Dagdas	13211	nav	51,04	51,04				0,33	0,33
253		Bez nosaukuma	Daugavpils	15092	nav	37,03	37,03
254		Bez nosaukuma	Kārsavas	12120	nav	1 34,00	1 34,00			16,36
255		Bez nosaukuma	Ilūkstes	14856	nav	67,99	67,99
256		Lumstes	Madonas	16010	3458	67,40	67,40
257		Tuteņu	Madonas	16143	3547	1 24,02	1 24,02
258		Birznieku - Smādes leja	Bauskas	12063	961	1 33,40	30,55		102,85
259		Lielbieķēnu	Bauskas	12072	1015	1 41,03	1 41,03
260		Bez nosaukuma	Balvu	12089	nav	2,62	2,62			6,92
261		Bez nosaukuma	Baltinavas	12089	nav	3 11,75	3 11,75
262		Bez nosaukuma	Kārsavas	12089	nav	1 40,64	1 40,64				6,72	6,72
263		Bez nosaukuma	Kārsavas	12101	nav	3 98,01	3 98,01
264		Kazu	Kārsavas	12106	4987	3 45,00	3 45,00
265		Bez nosaukuma	Kārsavas	12113	nav	97,01	97,01			13,06
266		Desatnieku	Rēzeknes	12133	5004	1 01,01	1 01,01
267		Ruduku	Rēzeknes	12140	5002	37,00	37,00
268		Bez nosaukuma	Rēzeknes	12141	nav	71,00	71,00
269		Ašesolas	Kārsavas	12146	5021	2 76,13	2 76,13
270		Bez nosaukuma	Rēzeknes	12156	nav	53,01	53,01
271		Dunduru	Kārsavas	12194	5027	51,91	51,91
272		Bez nosaukuma	Ciblas	12205	nav	74,01	74,01
273		Veselaukas	Rēzeknes	12209	5061	0,02	0,02
274		Veselaukas	Ciblas	12209	5061	32,98	32,98
275		Lauču-Vernu	Ludzas	12214	5066	1,96	1,96
276		Lauču-Vernu	Ciblas	12214	5066	1 96,60	1 96,60
277		Kivtu	Ludzas	12230	5065	0,05	0,05
278		Kivtu	Ciblas	12230	5065	40,95	40,95
279		Bez nosaukuma	Ciblas	12249	nav	32,00	32,00
280		Bez nosaukuma	Ludzas	12254	nav	35,96	35,96
281		Bez nosaukuma	Ciblas	12254	nav	0,04	0,04
282		Pabargas	Ludzas	12263	5116	1 68,70	1 68,70
283		Bez nosaukuma	Ciblas	12272	nav	44,01	44,01
284		Bez nosaukuma	Ciblas	12288	nav	43,00	43,00				19,49
285		Krakovas	Ludzas	12300	5114	78,00	78,00
286		Mežvepru	Ludzas	12305	5136	75,33	75,33
287		Mežvepru	Ciblas	12305	5136	0,68	0,68
288		Pūdniku (Cinkuru)	Ludzas	12311	4367	1 10,01	1 10,01
289		Bez nosaukuma	Ludzas	12320	nav	6,21	6,21
290		Bez nosaukuma	Ciblas	12320	nav	50,79	50,79
291		Bez nosaukuma	Ludzas	12323	nav	2 88,65	2 88,65			7,55
292		Speneru	Ludzas	12329	5075	88,59	88,59
293		Lopstu	Ciblas	12330	5056	1 82,66	1 82,66
294		Bolūšu	Ludzas	12343	5077	67,66	67,66
295		Maz-Kivdoļu	Ludzas	12348	5127	47,79	47,79
296		Jercevas	Ludzas	12357	5088	83,11	83,11
297		Pildas ezera	Ludzas	12363	5133	89,10	89,10				55,21
298		Zīļu	Ludzas	12384	5129	1 10,47	1 10,47
299		Bez nosaukuma	Ludzas	12393	nav	46,21	46,21
300		Bez nosaukuma	Ludzas	12395	nav	1 61,12	1 61,12
301		Zilupes malas	Ludzas	12407	5106	1 86,67	1 86,67
302		Zilupes malas	Zilupes	12407	5106	27,48	27,48
303		Bez nosaukuma	Rēzeknes	12410	nav	3,55	3,55
304		Bez nosaukuma	Ludzas	12410	nav	80,30	80,30
305		Rutku	Ludzas	12417	4393	50,62	50,62
306		Kurmas	Ludzas	12421	5140	71,49	71,49
307		Prohoru, Kļučnojes	Ludzas	12426	5104	2 06,21	2 06,21
308		Prohoru, Kļučnojes	Zilupes	12426	5104	22,27	22,27
309		Noviku II	Ludzas	12427	5103	1 15,09	1 15,09
310		Noviku	Ludzas	12428	5107	63,01	63,01
311		Trataru, Nirzas	Ludzas	12439	5157	1 39,00	1 39,00
312		Līdeksnas	Ludzas	12451	5153	96,73	96,73
313		Bez nosaukuma	Ludzas	12455	nav	54,00	54,00
314		Goveiku	Ludzas	12461	4411	83,01	83,01
315		Bez nosaukuma	Ludzas	12462	nav	44,01	44,01
316		Mazā Nirzas ezera I	Ludzas	12467	5165	99,00	99,00
317		Bez nosaukuma	Rēzeknes	12486	nav	32,96	32,96
318		Bez nosaukuma	Ludzas	12486	nav	26,04	26,04
319		Līdeksnas-Nirzas sateku	Ludzas	12502	5204	70,01	70,01
320		Zilupes senlejas	Zilupes	12508	5176	1 86,01	1 86,01
321		Kārsupļavas lejas	Zilupes	12512	5291	1 06,90	1 06,90
322		Padainiku	Ludzas	12516	5182	41,01	41,01
323		Pudenku kapsētas, Pudenku leja	Ludzas	12521	5206	52,00	52,00
324		Bez nosaukuma	Ludzas	12525	nav	54,01	54,01
325		Babuškinas	Ludzas	12526	5169	22,33	22,33
326		Babuškinas	Zilupes	12526	5169	40,67	40,67
327		Bambanu lejas	Ludzas	12540	5171	34,91	34,91
328		Bambanu lejas	Zilupes	12540	5171	11,09	11,09
329		Noviku grava	Ludzas	12547	5191	56,00	56,00
330		Makleru - Bogomalu	Ludzas	12550	5219	43,00	43,00
331		Terehovas I	Zilupes	12555	5178	98,01	98,01
332		Terehovas II	Zilupes	12565	5247	3 60,01	3 60,01
333		Bez nosaukuma	Zilupes	12602	nav	54,01	54,01
334		Skirpānu-Civčišu	Zilupes	12610	5245	94,01	94,01
335		Pentjušu	Ludzas	12615	5221	9,85	9,85
336		Pentjušu	Zilupes	12615	5221	81,16	81,16
337		Dangu	Zilupes	12662	5230	43,00	43,00
338		Plataču leja	Ludzas	12681	5259	59,31	59,31
339		Bez nosaukuma	Ludzas	12688	nav	48,00	48,00				4,29
340		Bez nosaukuma	Zilupes	12688	nav	0,01	0,01
341		Klučku	Ludzas	12728	5242	1 51,04	1 51,04
342		Bez nosaukuma	Ludzas	12743	nav	11,49	11,49
343		Bez nosaukuma	Zilupes	12743	nav	89,20	89,20
344		Rozuvajas leja	Ludzas	12746	5243	61,59	61,59				5,51
345		Zirgu-Nalogu	Ludzas	12752	5260	74,52	74,52
346		Osinieku-Maslovas	Ludzas	12753	5277	30,79	30,79
347		Osinieku-Maslovas	Zilupes	12753	5277	1,59	1,59
348		Kaziču-Lisovas	Ludzas	12766	5263	1 64,66	1 64,66
349		Dziļezera ziemeļu gala	Ludzas	12780	5244	67,01	67,01
350		Bez nosaukuma	Ludzas	12790	nav	87,00	87,00
351		Tartaku	Ludzas	12805	5264	74,00	74,00
352		Bez nosaukuma	Ludzas	12808	nav	1 12,01	1 12,01
353		Bez nosaukuma	Ludzas	12810	nav	56,00	56,00
354		Briževas	Ludzas	12813	5265	83,97	83,97				83,97	83,97
355		Briževas	Dagdas	12813	5265	51,04	51,04				51,04	51,04
356		Bez nosaukuma	Ludzas	12832	nav	37,01	37,01
357		Ilzas	Ludzas	12836	5287	51,01	51,01
358		Bez nosaukuma	Zilupes	12837	nav	41,01	41,01
359		Bez nosaukuma	Ludzas	12844	nav	66,00	66,00
360		Bez nosaukuma	Ludzas	12858	nav	52,00	52,00				52,00	52,00
361		Bez nosaukuma	Ludzas	12859	5266	1 46,00	1 46,00
362		Sarkanais	Ludzas	12861	5214	94,00	94,00
363		Zeiļu	Ludzas	12864	5285	97,01	97,01
364		Zeiļu	Dagdas	12864	5285	0,00	0,00
365		Pupovkas	Zilupes	12867	5288	2 35,00	2 35,00				0,50
366		Bez nosaukuma	Ludzas	12872	nav	1 74,00	1 74,00
367		Bez nosaukuma	Zilupes	12889	nav	95,00	95,00				30,87
368		Bez nosaukuma	Ludzas	12899	5360	16,57	16,57
369		Bez nosaukuma	Dagdas	12899	5360	3 62,43	3 62,43
370		Bez nosaukuma	Dagdas	12961	nav	56,08	56,08				56,08	56,08
371		Bez nosaukuma	Ludzas	12976	nav	0,00	0,00				77,01	77,01
372		Bez nosaukuma	Dagdas	12976	nav	77,01	77,01
373		Kromanu	Dagdas	13135	5396	1 40,05	1 40,05				41,44	41,44
374		Mālkalna	Dagdas	13190	5333	60,03	60,03
375		Rogāļu, Stankeviču, Astašovas	Dagdas	13296	5386	4 52,07	4 52,07
376		Kivrinu	Daugavpils	14301	4648	82,02	82,02
377		Kivrinu	Preiļu	14301	4648	0,07	0,07
378		Stivrišku, Kuklišku	Daugavpils	14341	4655	1 97,03	1 97,03
379		Streļku	Ilūkstes	14474	4882	1 10,05	1 10,05
380		Bez nosaukuma	Daugavpils	14586	nav	33,00	33,00
381		Babricas	Daugavpils	14658	4926	1 01,00	1 01,00
382		Babricas	Ilūkstes	14658	4926	0,40	0,40
383		Bez nosaukuma	Daugavpils	14873	nav	1 35,07	1 35,07				119,18
384		Kamencas	Daugavpils	15004	4747	59,06	59,06				0,94
385		Abiteļu	Daugavpils	15041	4785	59,75	59,75
386		Bez nosaukuma	Daugavpils	15044	nav	35,34	35,34
387		Glušonku	Daugavpils	15139	4805	4 69,04	4 69,04				402,30
388		Bez nosaukuma	Daugavpils	15160	nav	1 26,60	1 26,60			1,57	6,82
389		Kūru	Daugavpils	15166	4789	49,09	49,09				49,09
390		Bez nosaukuma	Madonas	15280	nav	48,90	48,90
391		Bez nosaukuma	Madonas	15301	nav	40,53	40,53
392		Bez nosaukuma	Madonas	15318	nav	1 43,81	1 43,81
393		Bez nosaukuma	Madonas	15329	nav	4 72,07	4 72,07
394		Bez nosaukuma	Madonas	15338	nav	68,20	68,20
395		Bez nosaukuma	Madonas	15358	nav	35,15	35,15
396		Bez nosaukuma	Cesvaines	15358	nav	10,56	10,56
397		Bez nosaukuma	Madonas	15372	nav	12,75	12,75
398		Bez nosaukuma	Vecpiebalgas	15372	nav	0,36	0,36
399		Bez nosaukuma	Ērgļu	15372	nav	31,94	31,94
400		Bez nosaukuma	Cesvaines	15419	nav	37,08	37,08
401		Pakuļu	Cesvaines	15425	3297	52,72	52,72
402		Bez nosaukuma	Cesvaines	15428	nav	1 38,05	1 38,05
403		Bez nosaukuma	Madonas	15437	nav	33,48	33,48				4,00
404		Bez nosaukuma	Cesvaines	15437	nav	10,59	10,59
405		Aizpurvu	Ērgļu	15549	3386	77,51	77,51
406		Bez nosaukuma	Madonas	15571	nav	12,65	12,65				3,60
407		Bez nosaukuma	Ērgļu	15571	nav	87,06	87,06				0,08
408		Bez nosaukuma	Ērgļu	15589	nav	1 74,05	1 74,05
409		Bez nosaukuma	Ērgļu	15645	nav	1 83,66	1 83,66				183,66
410		Nesaules	Madonas	15677	3342	1 09,61	1 09,61				0,17
411		Nesaules	Cesvaines	15677	3342	1,44	1,44
412		Bez nosaukuma	Madonas	15711	nav	1 38,96	1 38,96
413		Bez nosaukuma	Cesvaines	15711	nav	0,04	0,04
414		Bez nosaukuma	Madonas	15720	nav	53,71	53,71
415		Alkšņu	Madonas	15791	3364	1 29,09	1 29,09			3,37	129,09
416		Jaunpatkules	Madonas	15812	3355	1 20,04	1 20,04			17,97	120,02
417		Raibaņu	Madonas	15835	3354	58,04	58,04
418		Bez nosaukuma	Gulbenes	15837	nav	1,82	1,82
419		Bez nosaukuma	Lubānas	15837	nav	1 44,19	1 44,19			2,26
420		Krieviņu	Lubānas	15847	3369	41,50	41,50
421		Bez nosaukuma	Madonas	15851	nav	63,99	63,99			0,46
422		Bez nosaukuma	Lubānas	15851	nav	7 79,08	7 79,08
423		Pakuļu, Ezerpurvs	Madonas	15986	3426	2 80,03	2 80,03
424		Bez nosaukuma	Madonas	15993	nav	62,37	62,37
425		Ganiņu	Madonas	15995	3419	1 58,00	1 58,00				2,12	2,12
426		Bez nosaukuma	Madonas	16078	nav	91,04	91,04				5,80	5,80
427		Rieksta	Madonas	16137	3545	70,09	70,09
428		Gabieģu, Gulbiģņu	Madonas	16139	3549	1 18,08	1 18,08
429		Apskalnu	Madonas	16156	3459	1 09,05	1 09,05
430		Bez nosaukuma	Madonas	16172	nav	78,02	78,02
431		Ziliņu	Madonas	16182	3575	39,71	39,71
432		Bez nosaukuma	Madonas	16190	nav	3 25,01	3 25,01
433		Bez nosaukuma	Varakļānu	16206	nav	88,05	88,05
434		Salas I	Rēzeknes	16210	4125	47 91,53	47 91,53				4480,17	4480,17
435		Salas I	Balvu	16210	4125	10 21,51	10 21,51				1021,51	1021,28
436		Lubānas, Suļagala	Rēzeknes	16213	4133	6 07,61	6 07,61				432,61	432,61
437		Lubānas, Suļagala	Madonas	16213	4133	95,64	95,64				95,64	95,64
438		Lubānas, Suļagala	Viļānu	16213	4133	10 09,81	10 09,81				960,94	960,94
439		Cervonkas	Rēzeknes	16278	4300	45,39	45,39
440		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16284	nav	48,74	48,74
441		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16338	nav	68,03	68,03
442		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16373	nav	51,71	51,71
443		Ismaru	Rēzeknes	16419	4425	2 53,66	2 53,66			2,55	232,18	232,18
444		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16426	nav	56,77	56,77				56,77	56,77
445		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16499	nav	2 28,31	2 28,31
446		Feimaņu	Rēzeknes	16511	4494	1 82,44	1 82,44			13,12
447		Borovajas	Rēzeknes	16547	4489	71,82	71,82				71,82	71,82
448		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16569	nav	50,31	50,31				50,13	43,65
449		Bez nosaukuma	Krāslavas	13831	nav	26,05	26,05
450		Bez nosaukuma	Daugavpils	15175	nav	26,08	26,08				26,08
451		Baldas	Rēzeknes	12979	4506	51,62	51,62
452		Baldas	Dagdas	12979	4506	31,55	31,55				31,53	31,51
453		Baldas	Aglonas	12979	4506	29,23	29,23
454		Bez nosaukuma	Daugavpils	14710	nav	54,01	54,01
455		Bez nosaukuma	Ērgļu	15512	nav	75,06	75,06
456		Taudejāņu	Rēzeknes	16308	4349	73,68	33,78		39,90
457		Skudra-Meļņevas	Rēzeknes	16311	4347	78,96	78,96
458		Skudra-Meļņevas	Rēzekne	16311	4347	0,65	0,65
459		Sūnekļa	Rēzeknes	16328	4340	1 13,53	1 13,53
460		Kampišku (Losu)	Rēzeknes	16353	4374	4 87,01	4 87,01
461		Neigovas	Rēzeknes	16398	4389	1 29,72	1 29,72
462		Ivušku I	Rēzeknes	16405	4402	2 73,63	2 73,63			1,76	273,63	273,63
463		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16443	nav	61,54	61,54				61,54	61,54
464		Feimankas (daļa no purva)	Rēzeknes	16474	4557	2 24,72	2 24,72
465		Feimankas (daļa no purva)	Riebiņu	16474	4557	75,54	75,54
466		Bičku	Rēzeknes	16484	4454	2 55,07	2 55,07
467		Pinkiu	Rēzeknes	16492	4479	75,01	75,01
468		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16500	nav	97,71	97,71
469		Stiebrāja	Rēzeknes	16560	4507	1 78,62	1 78,62
470		Bez nosaukuma	Bauskas	12065	nav	79,01	79,01
471		Baložu	Bauskas	12066	956	1 28,30	8,05		120,25
472		Bez nosaukuma	Kārsavas	12155	nav	1 30,83	1 30,83
473		Bez nosaukuma	Ciblas	12155	nav	20,24	20,24
474		Bez nosaukuma	Ciblas	12192	nav	41,00	41,00
475		Bez nosaukuma	Ciblas	12202	nav	78,01	78,01
476		Mamonavas	Dagdas	12926	5334	46,00	46,00			0,02	46,00	46,00
477		Klučku.	Rēzeknes	12963	4501	1 09,34	1 09,34
478		Klučku.	Aglonas	12963	4501	23,83	23,83
479		Aksenovo	Dagdas	12975	5354	77,06	77,06				77,06	59,59
480		Bez nosaukuma	Dagdas	13000	nav	50,02	50,02			9,61	50,02	45,16
481		Mūrnieku, Luknā ezera	Dagdas	13005	5331	1 51,08	1 51,08			8,17	151,08	151,08
482		Cernoručjes	Dagdas	13042	5309	73,62	73,62			9,49	73,43	35,39
483		Cernoručjes	Aglonas	13042	5309	39,43	39,43				0,24	0,14
484		Dindunu-Brunavas	Dagdas	13131	5312	76,06	76,06				76,06	6,56
485		Artemovkas II	Dagdas	13300	5404	59,04	59,04				1,35	1,35
486		Neikuru	Dagdas	13326	5409	85,06	85,06
487		Užaniešku	Dagdas	13344	5382	39,00	39,00
488		Bez nosaukuma	Dagdas	13378	nav	50,02	50,02
489		Bez nosaukuma	Krāslavas	13790	nav	35,04	35,04
490		Bez nosaukuma	Krāslavas	13909	5603	45,02	45,02
491		Bez nosaukuma	Krāslavas	13968	nav	40,02	40,02
492		Bez nosaukuma	Daugavpils	14056	nav	44,13	44,13				44,13
493		Bez nosaukuma	Krāslavas	14056	nav	39,48	39,48				39,48
494		Bez nosaukuma	Daugavpils	14205	nav	54,82	54,82				54,82
495		Bez nosaukuma	Krāslavas	14205	nav	73,23	73,23			5,75	72,88
496		Bez nosaukuma	Daugavpils	14300	nav	56,30	56,30
497		Bez nosaukuma	Preiļu	14300	nav	0,00	0,00
498		Bez nosaukuma	Daugavpils	14302	nav	72,97	72,97
499		Bez nosaukuma	Aglonas	14302	nav	0,00	0,00
500		Bez nosaukuma	Preiļu	14302	nav	0,04	0,04
501		Bez nosaukuma	Daugavpils	14309	nav	48,00	48,00
502		Bez nosaukuma	Daugavpils	14311	nav	47,06	47,06
503		Dvietes I	Jēkabpils	14317	4851	1,39	1,39				1,39	1,39
504		Dvietes I	Ilūkstes	14317	4851	92,66	92,66				85,80	85,80
505		Zviedrānu	Ilūkstes	14322	4874	1 20,03	1 20,03
506		Karališku ( daļa )	Daugavpils	14326	4605	60,50	60,50
507		Baltaču	Daugavpils	14351	4636	63,05	63,05
508		Krapanu	Ilūkstes	14358	4875	46,03	46,03
509		Bez nosaukuma	Daugavpils	14361	nav	60,01	60,01
510		Lociku	Daugavpils	14364	4646	44,07	44,07
511		Līdumu	Ilūkstes	14375	4873	74,30	74,30				74,30	74,30
512		Lukstu	Daugavpils	14400	4669	54,00	28,99		25,01
513		Paukštānu	Daugavpils	14416	4657	59,80	59,80
514		Zabornajas	Daugavpils	14423	4671	72,08	72,08
515		Višku	Daugavpils	14438	4670	36,03	36,03
516		Bez nosaukuma	Ilūkstes	14460	nav	29,20	29,20				29,20	29,20
517		Kukuļu	Daugavpils	14470	4674	42,03	42,03
518		Bez nosaukuma	Ilūkstes	14480	nav	32,21	32,21				32,21	32,21
519		Zemečeka	Ilūkstes	14514	4903	56,52	56,52
520		Subate	Ilūkstes	14559	4890	1 20,07	1 20,07
521		Ladu	Daugavpils	14585	4693	72,10	72,10
522		Viseļova	Daugavpils	14625	4694	44,80	44,80
523		Mundes	Daugavpils	14645	4927	91,80	91,80
524		Mundes	Ilūkstes	14645	4927	19,21	19,21
525		Bez nosaukuma	Daugavpils	14647	nav	77,01	77,01
526		Bez nosaukuma	Daugavpils	14663	nav	74,01	74,01
527		Luberta	Daugavpils	14696	4701	64,61	64,61				36,75
528		Bez nosaukuma	Daugavpils	14707	nav	1 24,01	1 24,01
529		Bez nosaukuma	Daugavpils	14731	nav	3,99	3,99
530		Bez nosaukuma	Daugavpils	14731	nav	53,32	53,32
531		Urbanišku	Daugavpils	14746	4937	1 32,99	1 32,99
532		Šarlotes	Ilūkstes	14798	4945	1 23,01	1 23,01
533		Bez nosaukuma	Daugavpils	14872	nav	0,43	0,43				0,43
534		Bez nosaukuma	Ilūkstes	14872	nav	81,58	81,58				81,58
535		Cviklišku	Daugavpils	14894	4738	61,02	61,02				61,02
536		Bez nosaukuma	Daugavpils	14911	nav	40,01	40,01				40,01
537		Egļupils	Daugavpils	14980	4772	31,01	31,01
538		Bez nosaukuma	Daugavpils	14991	nav	1 70,14	1 70,14			4,40
539		Bez nosaukuma	Daugavpils	15019	nav	61,03	61,03
540		Bez nosaukuma	Daugavpils	15105	nav	46,09	46,09
541		Bez nosaukuma	Daugavpils	15112	nav	1 39,43	1 39,43			3,71
542		Brigu	Daugavpils	15131	4797	51,04	51,04
543		Bez nosaukuma	Daugavpils	15143	nav	69,03	69,03			10,68
544		Bez nosaukuma	Daugavpils	15195	nav	1 11,09	1 11,09				82,97
545		Vecaines	Daugavpils	15202	4802	52,37	52,37
546		Bez nosaukuma	Daugavpils	15206	nav	42,08	42,08
547		Uklu	Daugavpils	15209	4796	69,01	69,01
548		Upesmuižas	Daugavpils	15224	4801	83,05	83,05
549		Bez nosaukuma	Daugavpils	15241	nav	47,99	47,99
550		Liezeres	Madonas	15304	3290	42,08	42,08
551		Bez nosaukuma	Madonas	15306	nav	57,04	57,04
552		Bez nosaukuma	Vecpiebalgas	15306	nav	0,18	0,18
553		Bez nosaukuma	Madonas	15330	nav	55,09	55,09
554		Sledekes	Cesvaines	15387	3268	85,01	85,01
555		Virānes ezera (daļa)	Madonas	15400	3269	9,52	9,52
556		Virānes ezera (daļa)	Gulbenes	15400	3269	0,23	0,23
557		Virānes ezera (daļa)	Cesvaines	15400	3269	95,27	95,27
558		Jāņmuižas	Ērgļu	15543	3318	47,54	47,54				16,76
559		Bez nosaukuma	Ērgļu	15562	nav	96,02	96,02				96,02
560		Brilles;Robežkalnu	Ērgļu	15612	3319	2 50,61	2 50,61
561		Bez nosaukuma	Vecpiebalgas	15613	nav	0,50	0,50
562		Bez nosaukuma	Ērgļu	15613	nav	81,52	81,52
563		Bez nosaukuma	Ērgļu	15648	nav	1 30,08	1 30,08				130,08
564		Bez nosaukuma	Madonas	15651	nav	8,24	8,24				8,24
565		Bez nosaukuma	Ērgļu	15651	nav	1 51,80	1 51,80				151,80
566		Bez nosaukuma	Ērgļu	15661	nav	1 50,08	1 50,08				150,08
567		Bez nosaukuma	Ērgļu	15665	nav	45,01	45,01				44,10
568		Bez nosaukuma	Madonas	15708	3329	60,02	60,02
569		Slokas	Madonas	15731	3335	41,61	41,61
570		Bez nosaukuma	Madonas	15821	nav	85,61	85,61
571		Bez nosaukuma	Madonas	15876	nav	1 01,07	1 01,07				101,07
572		Purnaviešu,Jokstu	Madonas	16009	3453	2 01,05	2 01,05				77,12	77,12
573		Bez nosaukuma	Madonas	16020	3381	57,54	57,54
574		Centra	Ērgļu	16068	3442	74,07	74,07
575		Centra	Ērgļu	16071	3442	43,81	43,81
576		Baltā tilta (Zīdu)	Rēzeknes	16216	4153	27,19	27,19			14,33
577		Baltā tilta (Zīdu)	Viļānu	16216	4153	7 16,87	7 16,87
578		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16220	nav	48,11	48,11				0,97	0,97
579		Pustoškinas,Drebeiju	Rēzeknes	16247	4309	1 66,03	1 66,03
580		Hvorobinas	Rēzeknes	16248	4310	51,08	51,08
581		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16254	nav	72,57	72,57
582		Vabaļu	Rēzeknes	16256	4330	45,15	45,15
583		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16258	nav	48,07	48,07
584		Pivteļu	Rēzeknes	16264	4211	96,32	96,32
585		Jaudzemu	Rēzeknes	16267	4240	54,31	54,31
586		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16276	nav	96,54	96,54
587		Bez nosaukuma	Ludzas	16276	nav	0,78	0,78
588		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16283	nav	56,30	56,30
589		Puškrievu, Ivaku	Rēzeknes	16287	4324	54,21	54,21
590		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16289	nav	94,06	94,06
591		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16293	nav	66,83	66,83
592		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16301	4344	78,00	78,00
593		Taudejānu	Rēzeknes	16303	4349	91,08	91,08
594		Adamovas	Rēzeknes	16306	4346	1 57,44	1 57,44
595		Taudejānu	Rēzeknes	16310	4349	1 07,21	1 07,21
596		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16324	nav	1 04,00	1 04,00
597		Stapuļu, Kozubēržu	Rēzeknes	16326	4327	2 02,03	2 02,03
598		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16330	nav	88,72	88,72
599		Požogu	Rēzeknes	16332	4351	47,46	47,46
600		Hatku	Rēzeknes	16334	4369	1 71,80	1 71,80
601		Grāverišku	Rēzeknes	16346	4357	57,72	57,72
602		Palšu (Palsais)	Vecpiebalgas	15588	3314	4 11,74	3 47,26	64,48			262,76
603		Palšu (Palsais)	Ērgļu	15588	3314	4 24,25	3 67,43	30,97	25,85		343,66
604		Pluču	Ventspils	10920	90	4 85,95	4 85,95				465,30
605		Meku (Novadu)	Ventspils	10923	92	2 69,76	2 69,76			10,80	247,30	1,15
606		Meku (Novadu)	Kuldīgas	10923	92	0,22	0,22				0,18	0,18
607		Dūmiņu	Ventspils	10451	37	1 87,14	1 87,14				178,03	178,03
608		Dūmiņu	Dundagas	10451	37	0,00	0,00
609		Nagļu	Ventspils	10912	88	94,70	94,70				94,17	5,58
610		Dižais tīrelis	Kuldīgas	10967	458	78,50	78,50			15,63
611		Skuku, Becas	Madonas	15475	3302	4 71,45	2 96,44		175,01
612		Skuku, Becas	Cesvaines	15475	3302	0,99	0,99
613		Zosu	Madonas	16844	3367	8 31,19	3 33,56	3 62,93	134,70	14,99	43,13
614		Lielais	Madonas	16019	3380	17 99,80	17 99,80			19,83	1691,77	1691,77
615		Lielais	Lubānas	16019	3380	9,17	9,17				0,41	0,41
616		Kaulaču	Cesvaines	15395	3277	67,07	67,07
617		Mežuļu	Madonas	15461	3362	50,48	50,48				0,66
618		Mežuļu	Cesvaines	15461	3362	80,58	80,58
619		Rāmulēnu I	Ērgļu	15560	3388	42,04	42,04				42,04
620		Stimas	Ērgļu	15586	2792	69,00	69,00
621		Stirnas	Vecpiebalgas	15587	2792	0,00	-22,66		22,66
622		Stirnas	Ērgļu	15587	2792	94,09	94,09
623		Blemeitu II	Madonas	15710	3341	69,04	69,04
624		Rāvijas	Madonas	15721	3346	77,04	77,04
625		Roznieku	Lubānas	15836	3311	10 33,01	10 33,01			113,13
626		Pīķa	Ērgļu	16072	3443	77,01	77,01
627		Svētais - Niedruškas, Vanags	Madonas	16087	3452	10 30,02	10 30,02				884,85	884,85
628		Radzeļu	Madonas	16116	3468	3 89,04	3 89,04
629		Kalnvirsas	Madonas	16159	3475	1 51,09	1 51,09				62,13	62,13
630		Rubeņu	Madonas	16167	3476	1 84,03	1 84,03
631		Upes	Madonas	16168	3477	2 46,09	2 46,09				41,94
632		Timšiņu	Madonas	16174	3580	4 24,07	4 24,07			33,23	42,02	42,02
633		Timšiņu	Krustpils	16174	3580	0,95	0,95
634		Sķūnēnu	Madonas	16179	3584	1 90,06	1 90,06
635		Runču II	Madonas	16198	3485	6 31,06	6 31,06			3,25
636		Runču I	Madonas	16200	3483	1 37,04	1 37,04
637		Paisekļa	Madonas	16203	3589	84,60	84,60
638		Krista	Varakļānu	16207	4174	4 12,07	4 12,07
639		Upe	Madonas	15405	3282	62,90	62,90
640		Upe	Cesvaines	15405	3282	1 19,11	1 19,11
641		Ķimeņu	Cesvaines	15443	3301	1 17,02	1 17,02
642		Līnijas, Aizpeisas	Madonas	16021	3438	10 25,03	10 25,03			30,43	968,13	967,89
643		Ilzēnu	Ērgļu	16031	3390	1 44,03	1 44,03
644		Malmutas -Zamaru, Lielstrodu	Madonas	16117	4130	20 63,25	20 63,25				2049,04	2049,04
645		Malmutas -Zamaru, Lielstrodu	Viļānu	16117	4130	4,86	4,86				4,83	4,83
646		Malmutas -Zamaru, Lielstrodu	Varakļānu	16117	4130	2 61,91	2 61,91				16,57	16,57
647		Sešānu	Madonas	15681	3330	2 16,06	2 16,06
648		Balto Klāņu, Klānu	Rēzeknes	15845	3384	0,82	0,82				0,82	0,82
649		Balto Klāņu, Klānu	Madonas	15845	3384	10 69,91	10 69,91				1069,91	1069,91
650		Balto Klāņu, Klānu	Balvu	15845	3384	1,10	1,10				1,10	1,10
651		Balto Klāņu, Klānu	Rugāju	15845	3384	6,72	6,72				6,72	6,72
652		Balto Klāņu, Klānu	Lubānas	15845	3384	50 62,47	50 62,47				5062,47	5062,20
653		daļa Vesetnieku, Melnāzas	Madonas	16136	3543	2 27,12	2 27,12				14,68
654		daļa Vesetnieku, Melnāzas	Pļaviņu	16136	3543	8,90	8,90				0,47
655		Olgas	Madonas	15482	3368	1 56,89	-10 25,90	11 06,42	76,37
656		Olgas	Lubānas	15482	3368	28 77,97	28 77,97			102,23
657		Sārāju (Pūņu)	Talsu	16834	200	2 43,60	1 02,89	1 17,86	22,85
658		Vanagu	Ventspils	10488	65	2 54,50	2 54,50				254,24	254,24
659		Vanagu	Talsu	10488	65	94,54	94,54				94,35	94,35
660		Vecozoliņu	Ventspils	10523	66	1 23,19	1 23,19
661		Vecozoliņu	Talsu	10523	66	31,85	31,85
662		Īdiņu	Rēzeknes	16211	4134	10 19,30	10 19,30			1,17	743,41	743,41
663		Cimsiņu	Rēzeknes	16215	4136	1 21,07	1 21,07				1,64	1,64
664		Kardes	Mālpils	16742	1963	3 14,31	2 52,22		62,09
665		Salas	Amatas	16749	1980	0,14	0,14
666		Salas	Mālpils	16749	1980	52,63	52,63
667		Bez nosaukuma, Strumpes	Talsu	10641	282	5 70,72	5 70,72				40,46
668		Jaunzemju - Silu	Talsu	10477	151	43,01	43,01
669		Mīlu	Talsu	10718	284	88,02	88,02			66,41
670		161, 163	Talsu	10484	161	7,45	7,45
671		161, 163	Rojas	10484	161	2 92,59	2 92,59
672		Krēķu	Dundagas	10419	113	37,00	37,00
673		Zvaguļu	Talsu	10490	176	3 68,07	3 68,07			1,39	367,61	367,61
674		Ķurbes	Dundagas	10423	116	74,02	74,02
675		Medņu	Talsu	10521	177	60,07	60,07				60,07	60,07
676		Bēku	Talsu	10615	262	37,52	37,52
677		Saslaukas (Zemgaļu)	Talsu	10461	150	4 85,10	4 85,10				418,96
678		Sausteres	Dundagas	10434	112	1 97,05	1 97,05
679		Bez nosaukuma	Talsu	10474	162	8 11,08	8 11,08
680		Bez nosaukuma	Rojas	10474	162	13,96	13,96			9,74
681		Tīrpurs	Talsu	10550	221	4 30,03	4 30,03			27,38
682		Bāžu	Dundagas	10404	93	40 43,78	40 43,78			1,12	3293,35	3244,42
683		Bāžu	Rojas	10404	93	26,29	26,29
684		Rukšu	Dundagas	10412	98	2 09,03	2 09,03				199,24
685		Mežkauliņi	Talsu	10739	295	52,00	42,31		9,69
686		Vēžu ezera, Vecāpu, bez nosaukuma, Ceplīšu	Talsu	10716	286	4 46,10	4 46,10			10,73
687		Tīrais	Talsu	10722	290	82,04	82,04			57,83
688		Lielsalas	Ventspils	16832	175	23,16	-15 48,94	15 72,10		14,34	20,14	20,14
689		Lielsalas	Talsu	16832	175	17 94,14	17 94,14			7,12	421,66	421,66
690		Bērzu	Talsu	16831	189	1 72,05	74,33	96,04	1,68
691		Piltenes	Dundagas	16833	114	3 47,17	82,42	2 56,40	8,35
692		Dižpurvs	Ventspils	10774	105	88,59	88,59
693		Klānu, Dziru, Pūnas	Ventspils	10783	19	11 90,85	11 90,85			0,06	1048,97	273,09
694		Pāžu	Ventspils	10799	33	84,37	84,37
695		Vasenieku	Ventspils	10822	39	5 36,82	5 23,86		12,96		536,53	536,53
696		Gansilu (Pumpuru)	Ventspils	10823	40	2 85,00	2 85,00				285,00	285,00
697		Zūru	Ventspils	10826	44	4 96,96	4 96,96
698		Piltenes	Ventspils	10827	45	3 83,05	3 83,05
699		Dzenu	Ventspils	10839	70	42,40	42,40
700		Dižpurvs (Stiklu)	Ventspils	10843	43	7 25,98	7 25,98				714,87	714,87
701		Kambaru, Bez nosaukuma	Ventspils	10852	51	54,60	54,60
702		Bez nosaukuma	Ventspils	10869	60	57,02	57,02
703		Pūteļu	Ventspils	10873	56	52,80	52,80
704		Grodmanu	Ventspils	10876	78	32,83	32,83
705		Sārnates	Ventspils	10897	67	23 67,96	20 20,43		347,53		1606,63
706		Baltais-Pagānu-Lāčarāju	Ventspils	10905	86	4 29,97	4 29,97
707		Lancinu	Kuldīgas	11077	503	76,00	76,00
708		Tīreļa	Kuldīgas	11120	485	42,07	42,07
709		Eģenieku	Kuldīgas	11132	530	2 42,83	96,00	1 46,83
710		Eģenieku	Saldus	11132	530	0,12	0,12
711		Ābolezera	Kuldīgas	11155	497	2 01,31	2 01,31
712		Purvkāju, Lielais	Kuldīgas	10961	473	73,36	73,36			31,03
713		Lielais tīrelis	Kuldīgas	11042	508	2 16,92	2 16,92
714		Tīrmales	Kuldīgas	11052	457	33,28	19,36		13,92
715		Graudupes, Avotnieku	Kuldīgas	11054	504	3 64,26	3 64,26
716		Skudru	Kuldīgas	11061	498	2 30,18	2 30,18
717		Tīrlauku	Ventspils	11069	480	2 44,99	2 44,99			7,55	0,57
718		Tīrlauku	Alsungas	11069	480	3 75,85	2 58,05		117,80		40,88
719		Tīrelis	Kuldīgas	11110	502	87,80	87,80			0,37
720		Kalnanšu	Kuldīgas	11156	531	1 19,13	1 19,13
721		Pāžu-Zagatu	Kuldīgas	11201	491	2 01,44	2 01,44
722		Umuļu	Kuldīgas	11226	459	1 09,92	22,90		87,02
723		Grantskalnu	Kuldīgas	11235	515	1 54,82	1 54,82
724		Pātarnieku	Kuldīgas	11266	522	45,89	45,89			9,57
725		Lauku	Skrundas	11317	598	1 24,51	51,89	72,62
726		Ozolu	Kuldīgas	11149	464	7 52,00	1 78,66	5 73,34
727		Kalnieku	Talsu	10748	300	36,17	36,17
728		Velēnsila	Pāvilostas	11505	309	3 24,46	3 24,46
729		Brienamais	Grobiņas	11657	401	7 08,34	7 08,34			11,61	473,39
730		Priekules	Priekules	11662	416	1 58,78	1 58,78
731		Stroku	Aizputes	11550	342	82,30	82,30			2,23
732		Stroku	Durbes	11550	342	35,70	35,70
733		Durbes	Priekules	11584	375	77,32	77,32
734		Durbes	Durbes	11584	375	6 01,84	3 67,92		233,92
735		Tīreļu, Podnieku	Aizputes	11587	349	1 07,02	1 07,02
736		Kražu	Vaiņodes	11664	432	37,30	37,30
737		Nagļu	Ludzas	12295	5074	5 30,50	5 30,50			10,57
738		Nagļu	Ciblas	12295	5074	0,51	0,51
739		Akaišu	Ludzas	12307	5057	3 22,74	3 22,74
740		Akaišu	Ciblas	12307	5057	2 09,26	2 09,26
741		Mininas, Zilupes krastmalas	Ludzas	12308	5059	1 25,39	1 25,39			3,09
742		Mininas, Zilupes krastmalas	Ciblas	12308	5059	1 60,79	1 60,79
743		Ladušu	Rēzeknes	12309	4365	3 99,90	2 32,35		167,55
744		Ladušu	Ludzas	12309	4365	18,53	18,53
745		Vorkaļu	Ludzas	12319	5076	65,00	65,00
746		Tīrs (Dunikas tīrelis)	Rucavas	11708	444	14 71,07	14 71,07			1,06	1425,57
747		Lauderes ezera	Zilupes	12585	5225	53,01	53,01
748		Jerečeščas,Dubno-Lozovsku, Perdeļu-Mičulu	Ludzas	12587	5175	2 81,36	2 81,36
749		Jerečeščas,Dubno-Lozovsku, Perdeļu-Mičulu	Zilupes	12587	5175	4 16,65	4 16,65
750		Ozolmuižas (Bumbišku)	Rēzeknes	16273	4360	3 35,07	2 74,78		60,29
751		Kuces	Rēzeknes	16274	4290	53,21	53,21
752		Palta (Tīreļa)	Grobiņas	11674	402	94,72	37,50	41,32	15,90
753		Pleces	Aizputes	11517	326	10 25,22	5 60,71	2 54,50	210,01
754		Ploču	Pāvilostas	11534	355	4 12,49	1 02,55	2 10,32	99,62
755		Ploču	Grobiņas	11534	355	3 02,21	3 02,21				112,46
756		Kalšu	Vaiņodes	11682	430	3 00,37	1 22,56	1 77,81
757		Nidas	Rucavas	11712	446	25 33,39	20 94,88	3 36,93	101,58		2392,70	1650,20
758		Ķirbas, Tīreļa	Rucavas	11701	441	32 49,66	27 14,66	3 12,66	222,34		792,60
759		Ķirbas, Tīreļa	Nīcas	11701	441	30,12	30,12				0,20
760		Striķu	Saldus	11493	608	2 00,08	2 00,08
761		Kārklauku	Saldus	11497	620	2 98,63	2 98,63				287,62	287,62
762		Tiltu	Saldus	11496	642	1 02,84	1 02,84			4,44
763		Biksu	Saldus	11469	641	2 09,32	2 09,32
764		Graudupju	Saldus	11406	607	86,52	86,52
765		Tīreļu	Saldus	11454	632	1 19,23	1 19,23
766		Dabes	Saldus	11457	627	1 50,01	1 50,01			2,59
767		Zaļmuguru	Saldus	11449	625	2 10,78	2 10,78				166,52
768		Baltezera	Brocēnu	11377	578	1 89,09	1 89,09				147,48
769		Šķēdes	Kuldīgas	11327	537	3,14	3,14
770		Šķēdes	Saldus	11327	537	2 01,99	2 01,99
771		Zulpu	Saldus	11484	793	1 71,82	1 71,82
772		Ķirmenieku-Dadžu	Saldus	11461	635	1 62,06	97,57		64,49
773		Tīreļa	Brocēnu	11393	563	3 39,31	2 07,56	1 31,75
774		Meldziru	Saldus	11464	629	2 11,00	2 11,00
775		Stūru	Saldus	11423	619	7 71,90	7 71,90				742,48	723,10
776		Stūru	Brocēnu	11423	619	2 43,89	2 43,89				242,53	242,53
777		Mazais Veiķenieku	Saldus	11359	572	1 96,57	1 39,47	57,10		1,84
778		Dižais Veiķenieku	Saldus	11360	571	2 88,59	1 33,69	1 54,90
779		Gāgu	Saldus	11396	599	4 23,54	2 06,34	2 17,20		0,21
780		Ķirmenieku-Bruzilu	Saldus	11462	636	2 53,43	2 03,02		50,41
781		Spundiņu	Brocēnu	11346	552	2 22,33	1 42,13	80,20
782		Saulīšu, Mazais Saulīšu	Brocēnu	11351	557	4 95,89	4 95,89
783		Vilīšu	Saldus	11335	546	7 61,77	5 78,77	1 83,00
784		Kreiču	Kārsavas	12138	5036	16 35,02	16 35,02			76,58	416,92
785		Kreiču	Ciblas	12138	5036	21 97,51	21 97,51			26,63	1638,90
786		Trupu	Kārsavas	12135	5014	2 75,01	2 75,01
787		Kugriņu (daļa)	Kārsavas	12096	4986	6 67,65	6 67,65			11,30	245,03	243,22
788		Kugriņu (daļa)	Balvu	12099	4986	27,43	27,43			53,44	81,87	81,47
789		Kugriņu (daļa)	Kārsavas	12099	4986	7 28,24	7 28,24
790		Lisķaku	Ludzas	12325	5138	86,09	86,09
791		Rau (kūdras fabrikas)	Ludzas	12379	5102	4 80,88	2 50,03	1 55,97	74,88
792		Ķivļu	Ludzas	12388	4391	47,01	47,01
793		Veseru	Ludzas	12389	4392	98,75	98,75
794		Opuļu	Ludzas	12408	5108	2 63,00	2 63,00
795		Jasku,Tjapku	Ciblas	12226	5045	17 14,05	16 50,35		63,70
796		Trošku	Ludzas	12459	5110	70,45	70,45
797		Trošku	Zilupes	12459	5110	32,56	32,56
798		Zvirgzdenes	Ciblas	12229	5068	2 55,00	2 55,00				114,21
799		Cirmas	Rēzeknes	12261	4352	3 27,54	3 27,54			20,44
800		Cirmas	Ludzas	12261	4352	44,27	44,27			0,02
801		Krivandu	Ludzas	12268	5058	53,40	53,40
802		Krivandu	Ciblas	12268	5058	13 15,60	13 15,60				13,67
803		Putinovas	Ludzas	12284	5115	4 49,13	4 49,13
804		Mulču	Ludzas	12292	5119	1 80,88	1 80,88
805		Lapsiņu, Runtortes lejas	Ludzas	12294	5120	2 68,00	2 68,00
806		Istabenes (daļa)	Baltinavas	12091	4980	1 46,17	1 46,17
807		Istabenes (daļa)	Kārsavas	12091	4980	45,83	45,83
808		Čaumalu	Ludzas	12772	5273	2 14,01	2 14,01
809		Akmens	Ludzas	12823	5284	4 31,00	4 31,00				57,91
810		Konokovas	Ludzas	12860	5267	2 24,00	2 24,00
811		Konokovas	Dagdas	12860	5267	0,00	0,00
812		Leitānu	Ludzas	12829	5275	4 14,01	4 14,01
813		Salenieku-Brieževkas	Kārsavas	12107	4993	15 42,27	15 42,27			30,15
814		Kalnasalas (Beržovkas)	Kārsavas	12119	4995	6 88,58	5 43,89	1 05,38	39,31
815		Stružānu,Peikstulnīcas-Salas, Ragažu (daļa)	Rēzeknes	12103	4988	30 07,20	20 08,70	9 98,50
816		Stružānu,Peikstulnīcas-Salas, Ragažu (daļa)	Balvu	12103	4988	36,76	36,76
817		Stružānu,Peikstulnīcas-Salas, Ragažu (daļa)	Kārsavas	12103	4988	47 77,45	47 77,45			62,57
818		Zaborovjes, Sopku	Kārsavas	12112	4996	4 57,14	4 57,14			40,87
819		Bojāru	Ludzas	12719	5276	18,33	18,33
820		Bojāru	Zilupes	12719	5276	79,71	79,71
821		Māras - Sūnu	Zilupes	12634	5250	1 77,00	1 77,00
822		Mudovkas	Zilupes	12618	5252	9 15,38	9 15,38
823		Plaudīšu (Degļovas)	Ciblas	12197	5037	1 20,51	24,91	95,60
824		Silameirānu	Rēzeknes	16218	4127	1 81,04	1 81,04			43,66
825		Pauru	Rēzeknes	16246	4168	4 25,01	4 25,01
826		Ragoviku I	Rēzeknes	16266	4232	0,45	0,45
827		Ragoviku I	Viļānu	16266	4232	1 18,57	1 18,57
828		Silvnieku	Rēzeknes	16285	4316	46,83	46,83
829		Zeltiņu	Rēzeknes	16298	4343	1 40,88	1 40,88
830		Zilais I	Rēzeknes	16307	4345	2 57,35	1 92,21		65,14
831		Bernautu - Sčinču	Rēzeknes	16325	4328	37,66	37,66
832		Pilveļu I	Rēzeknes	16347	4246	57,36	57,36
833		Klusova	Rēzeknes	16355	4376	53,84	53,84
834		Veczosnas	Rēzeknes	16439	4427	1 78,01	1 78,01				178,01	177,91
835		Kalupes I	Daugavpils	14259	4626	3 19,31	3 19,31			13,12	21,94
836		Kalupes I	Vārkavas	14259	4626	0,01	0,01
837		Kalupes II	Daugavpils	14273	4634	5 90,02	5 90,02				91,02
838		Račiku	Rēzeknes	16430	4431	53,05	53,05
839		Melteņu	Rēzeknes	16544	4480	4 06,08	4 06,08
840		Babru	Rēzeknes	16226	4279	65,25	65,25
841		Lendžu	Rēzeknes	16327	4339	1 27,25	1 27,25
842		Lendžu	Ciblas	16327	4339	0,06	0,06
843		Cāču - Kurciņu	Rēzeknes	16349	4358	2 81,18	2 81,18
844		Kalnāju	Rēzeknes	16422	4405	1 01,19	1 01,19			5,53	101,19	77,95
845		Puncuļu	Rēzeknes	16428	4429	1 16,08	1 16,08				116,08	113,05
846		Tilīšu	Rēzeknes	16429	4430	98,21	98,21				98,21	98,21
847		Veczosnas	Rēzeknes	16431	4427	1 24,68	1 24,68				124,68	124,68
848		Dukstigalas	Rēzeknes	16432	4426	1 95,90	1 95,90				195,90	195,90
849		Veczosnas	Rēzeknes	16444	4427	1 22,52	1 22,52				122,52	122,52
850		Izotu	Rēzeknes	16586	4487	86,02	86,02				86,02	86,02
851		Kņavu (Knovu)	Viļānu	16237	4216	15 37,59	6 56,40	8 46,60	34,59
852		Kņavu (Knovu)	Riebiņu	16237	4216	70,62	70,62
853		Viļānu	Viļānu	16238	4185	2 40,09	80,67	63,50	95,92
854		Zagatu-Skušnovas	Rēzeknes	16224	4138	10 38,52	6 14,76		423,76
855		Knovu	Viļānu	16245	4216	0,63	0,63
856		Knovu	Riebiņu	16245	4216	2 24,47	2 24,47
857		Riču	Daugavpils	15162	4804	1 96,45	1 96,45				159,50
858		Kruglišku	Daugavpils	15149	4799	1 16,17	1 16,17
859		Ķerkužu	Daugavpils	14421	4665	1 24,02	1 24,02
860		Paržu	Daugavpils	14313	4643	1 88,57	1 88,57
861		Paržu	Preiļu	14313	4643	0,01	0,01
862		Križu	Daugavpils	14701	4706	38,24	38,24
863		Križu	Daugavpils	14701	4706	89,84	89,84
864		Gaišais	Daugavpils	14648	4704	42,01	42,01
865		Malinovas	Daugavpils	14570	4691	3 93,09	3 93,09				29,92
866		Liniņu	Daugavpils	14925	4727	66,01	66,01				66,01
867		Cusku	Daugavpils	15029	4756	57,02	57,02				57,02
868		Gaveitišķu	Daugavpils	15014	4746	67,09	67,09
869		Dunakles	Daugavpils	15061	4786	3 19,01	3 19,01
870		Silenes	Daugavpils	15122	4783	47,01	47,01				0,59
871		Skudru	Daugavpils	15039	4777	1 63,06	1 63,06
872		Baltais	Daugavpils	14695	4925	43,12	43,12
873		Baltais	Ilūkstes	14695	4925	8,93	8,93
874		Pokšānu	Daugavpils	14465	4687	1 88,04	1 64,58		23,46
875		Mukānu	Daugavpils	14484	4685	2 79,01	2 79,01
876		Vecsalienas	Daugavpils	14943	4741	1 17,03	58,39		58,64
877		Greivas	Daugavpils	14325	4630	1 77,04	1 77,04
878		Nīcgales	Daugavpils	14258	3681	8 25,55	6 60,95	1 64,60
879		Nīcgales	Vārkavas	14258	3681	17,00	17,00
880		Sležu	Daugavpils	14488	4690	3 00,09	3 00,09
881		Panu	Daugavpils	14689	4713	58,90	58,90
882		Gorbučovas	Daugavpils	14691	4716	1 17,01	1 17,01
883		Stūpinišķu	Daugavpils	15034	4771	58,71	58,71
884		Jeruzalemes	Daugavpils	14785	4720	4,85	4,85
885		Jeruzalemes	Daugavpils	14785	4720	1 81,17	1 81,17
886		Ķīrupes	Daugavpils	14414	4649	5 80,28	2 48,70		331,58
887		Kauliņu	Krimuldas	16624	1841	1 85,01	1 85,01
888		Augstais	Ķekavas	16758	1697	1 09,01	69,40		39,61
889		Rutku malēju	Bauskas	12073	967	41,07	41,07
890		Gaiļu	Ilūkstes	14281	4855	2 65,06	2 65,06
891		Tīteļu	Ilūkstes	14284	4853	6 42,08	6 42,08			7,97	225,10
892		Kaulenīcas - Zīlišķu, Rāviņu	Ilūkstes	14411	4883	3 72,07	3 72,07
893		Baltmuižas	Aknīstes	14335	4858	3 51,35	2 64,03	75,76	11,56	4,33	92,91
894		Baltmuižas	Ilūkstes	14335	4858	8 17,18	6 86,52	1 22,56	8,10	11,82	524,14
895		Plintaukas,Rovju, Spuku, Zabolotjes, Lebedinecu	Ciblas	12182	5038	53 26,29	53 26,29			235,78	4639,58
896		Klapu	Baldones	16791	1766	1 70,81	1 70,81
897		Mikeļciema	Garkalnes	16640	1635	36,92	36,92
898		Caganu	Sējas	16619	1854	99,82	99,82
899		Zirgukēres (Briežu)	Inčukalna	16652	1880	84,51	84,51
900		Robežnieku-Purmaļu	Ķekavas	16768	1710	89,02	58,05		30,97
901		Norinu	Mālpils	16746	1975	1 41,17	1 41,17
902		Bērnaukles	Mālpils	16748	1979	2 25,40	2 25,40
903		Sarkanais (Klajais)	Siguldas	16694	1924	1 03,47	1 03,47
904		Torfa III	Siguldas	16666	1918	1 36,51	1 36,51			45,47
905		Lobas	Ropažu	16662	1640	1 78,09	1 78,09			0,01
906		Ligeru	Ropažu	16738	1679	1 58,04	1 58,04
907		Laugas-Maltuves	Garkalnes	16639	1637	4 31,21	4 31,21
908		Laugas-Maltuves	Ropažu	16639	1637	63,29	63,29
909		Smerdokļa	Ķekavas	16760	1720	3 68,05	3 68,05
910		Lielkangaru (daļa)	Ogres	16731	1669	1,05	1,05				1,05
911		Lielkangaru (daļa)	Mālpils	16731	1669	34,79	34,79
912		Lielkangaru (daļa)	Ropažu	16731	1669	9 58,67	9 58,67				923,47
913		Antinu	Babītes	16754	1690	1 93,04	1 93,04
914		Mazkangaru (daļa)	Ogres	16737	1681	73,28	73,28				32,75
915		Mazkangaru (daļa)	Ropažu	16737	1681	1 32,78	1 32,78				112,80
916		Kursuļu,Dukas	Inčukalna	16656	1639	1 28,68	1 28,68
917		Kursuļu,Dukas	Siguldas	16656	1639	1 22,69	1 22,69
918		Kursuļu,Dukas	Ropažu	16656	1639	1 12,67	1 12,67
919		Torfa I	Siguldas	16664	1652	0,44	0,44
920		Torfa I	Ropažu	16664	1652	4 68,06	4 68,06
921		Ķēviešu (Lielais)	Mālpils	16750	1978	2 35,35	1 60,33	59,37	15,65
922		Pidinu	Salaspils	16715	1677	1 42,03	1 42,03
923		Getlinu	Salaspils	16716	1671	4 96,42	3 40,92	1 55,50		3,43
924		Getlinu	Stopiņu	16716	1671	47,62	47,62
925		Kurveģu	Sējas	16608	1836	99,30	99,30
926		Kurveģu	Krimuldas	16608	1836	2 03,83	2 03,83
927		Ložmetējkalna - Kaptenu	Jelgavas	11899	1687	9 91,00	9 91,00			51,44
928		Ložmetējkalna - Kaptenu	Babītes	11899	1687	10 27,03	10 27,03			0,07
929		Dzelves-Krona	Sējas	16600	1612	4 91,53	4 48,86	42,67		139,40	455,41
930		Airīšu (Senmāču)	Mālpils	16676	1889	14,73	-94,98	1 09,71
931		Airīšu (Senmāču)	Siguldas	16676	1889	5 20,27	5 20,27
932		Rinkas	Siguldas	16673	1888	3 61,05	3 61,05
933		Eipuru, Pēterupes	Limbažu	16603	1835	1,87	1,87
934		Eipuru, Pēterupes	Sējas	16603	1835	5 26,96	4 26,84	74,00	26,12
935		Mēdema	Rīga	16804	1692	1 83,22	1 83,22
936		Mēdema	Ķekavas	16804	1692	8 54,79	8 03,99	50,80
937		Mēdema	Olaines	16804	1692	7 98,45	4 25,21	1 58,02	215,22
938		Mēdema	Mārupes	16804	1692	8 95,11	1 41,81	1 75,33	577,97
939		Laugas	Inčukalna	16653	1883	6 56,73	5 35,64	1 21,09
940		Laugas	Siguldas	16653	1883	7 17,26	5 43,35	1 73,91		42,93
941		Bierinu	Mārupes	16698	1687	2 64,41	93,74	55,86	114,81
942		Dzelves-Krona	Sējas	16597	1612	8 98,54	8 98,54			10,72	727,07
943		Dzelves-Krona	Saulkrastu	16597	1612	10,52	10,52
944		Torfa (Kaltēnu)	Mālpils	16687	1942	4 80,89	4 80,89
945		Torfa (Kaltēnu)	Siguldas	16687	1942	2 21,17	2 21,17
946		Cenas tīrelis	Babītes	16803	1691	18 43,70	16 97,95	1 45,75			1110,35
947		Cenas tīrelis	Olaines	16803	1691	60 79,12	27 43,99	9 73,51	2361,62		426,22
948		Cenas tīrelis	Mārupes	16803	1691	22 08,77	21 44,77	64,00			1057,54
949		Strēļu-Ēgeru, Slocenes (Upītes-Baloži), Sēlīšu	Tukuma	10367	679	7 59,39	6 36,89	1 06,50	16,00
950		Zīļu-Kalaču	Dobeles	11756	771	3 80,06	3 80,06
951		Ūsiņu	Dobeles	11791	769	1 21,81	1 21,81
952		Līnes	Auces	11859	775	99,01	99,01
953		Zuju, Vanagu, Krenevas	Kārsavas	12193	5043	40,70	40,70
954		Zuju, Vanagu, Krenevas	Ciblas	12193	5043	23 56,95	23 56,95
955		Vestenieku	Madonas	3543	3543	0,25	0,25				0,25
956		Vestenieku	Pļaviņu	3543	3543	3 04,33	3 04,33				213,21
957		Ērgļu	Vecumnieku	16822	992	4 31,15	2 97,85	1 33,30
958		Lādzēnu	Vecumnieku	12004	929	8 01,05	3 64,00		437,05
959		Sveku	Vecumnieku	12019	930	2 90,23	2 90,23
960		Sveku	Bauskas	12019	930	1,80	1,80
961		Cābļu leja	Vecumnieku	12054	978	1 71,07	1 05,40		65,67
962		Sprinģu	Vecumnieku	12050	975	64,70	64,70
963		Ezera, Mārtinu	Vecumnieku	12049	968	4 96,16	4 96,16				305,48
964		Turku tīrelis	Vecumnieku	11960	899	4 38,05	4 38,05
965		Strigu	Vecumnieku	11923	872	2 19,06	2 19,06			69,75
966		Strigu	Ķeguma	11923	872	0,07	0,07
967		Ratastrauta	Iecavas	11958	1799	3 16,04	3 16,04			1,81
968		Vilku tīrelis	Vecumnieku	11992	904	2 49,01	1 04,87		144,14
969		Cerības	Bauskas	12051	953	3 13,02	3 13,02
970		Dreimaņu	Bauskas	12018	917	4 60,95	4 60,95			10,25
971		Dreimaņu	Iecavas	12018	917	2,08	2,08
972		Bitenieku	Bauskas	12047	957	2 80,01	1 37,71	1 42,30
973		Galenieku (Lakstīgalas)	Bauskas	12027	948	6 27,49	3 29,19	2 98,30
974		Galenieku (Lakstīgalas)	Iecavas	12027	948	0,87	0,87
975		Sturmtīrelis	Bauskas	12016	926	2 08,65	2 08,65
976		Sturmtīrelis	Iecavas	12016	926	0,36	0,36
977		Briģu tīrelis	Bauskas	12059	960	7 40,08	2 31,58	4 06,00	102,50
978		Lambārtes	Bauskas	12028	951	4 09,14	2 70,59	1 22,05	16,50
979		Lamzenes	Bauskas	12006	916	5,81	5,81
980		Lamzenes	Iecavas	12006	916	6 72,13	5 15,76	98,80	57,57
981		Lielpēteru (Ziemeļu)	Auces	11879	774	2 26,07	2 26,07
982		Zebres, Elku	Dobeles	11729	751	5 38,62	5 38,62			15,75	423,11	422,93
983		Strīdas daļa	Madonas	16186	3573	3 88,28	3 88,28
984		Strīdas daļa	Krustpils	16186	3573	11 22,75	11 22,75
985		Drabiņu	Jelgavas	11901	746	10 89,72	2 33,20	7 92,78	63,74
986		Drabiņu	Dobeles	11901	746	3 07,03	3 07,03
987		Kaigu	Jelgavas	11905	812	47 26,09	37 53,41	7 84,91	187,77	23,65	576,26
988		Brūklenāju, Dalderu	Daugavpils	14917	4758	86,67	86,67				86,67
989		Brūklenāju, Dalderu	Ilūkstes	14917	4758	39,42	39,42				39,42
990		Grāvesmuižas, Bez nosaukuma	Sējas	16616	1852	1 48,92	1 48,92
991		Grāvesmuižas, Bez nosaukuma	Krimuldas	16616	1852	3,62	3,62
992		Grāvēnu, Ezera, Bisenieku, Antēnu, Vīķu	Dobeles	11822	777	0,10	0,10				474,35
993		Grāvēnu, Ezera, Bisenieku, Antēnu, Vīķu	Auces	11822	777	10 91,93	10 91,93			8,97
994		Merževa, Roiju	Ludzas	12359	5092	6 13,28	6 13,28			68,06
995		Paborgas, Putinovas	Rēzeknes	12310	4366	1 98,28	1 98,28
996		Paborgas, Putinovas	Ludzas	12310	4366	4 46,73	4 46,73
997		Tērces I,Ērgļu, Šļuku leja, Tērces II	Vecumnieku	12025	970	3 24,03	3 24,03
998		Vizbuļu, Valgundes	Jelgavas	11904	817	5 85,29	5 61,95		23,34	11,21
999		Vizbuļu, Valgundes	Olaines	11904	817	0,77	0,77
1000		Ezera (Ciskādu I )	Rēzeknes	16356	4370	3 48,72	2 90,95		57,77
1001		Ružinas	Rēzeknes	16357	4372	42,26	42,26
1002		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16363	nav	1 13,05	1 13,05
1003		Māmuļnieku	Rēzeknes	16364	4398	80,62	80,62
1004		Daņilovkas I	Rēzeknes	16369	4396	1 09,21	1 09,21
1005		Zaikovas	Rēzeknes	16378	4417	70,44	53,82		16,62
1006		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16384	nav	57,17	57,17
1007		Bez nosaukuma	Rēzekne	16384	nav	0,16	0,16
1008		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16385	nav	51,21	51,21
1009		Janopoles	Rēzeknes	16388	4386	7 17,06	7 17,06
1010		Kivku	Rēzeknes	16389	4378	83,31	83,31
1011		Bondaru II	Rēzeknes	16395	4384	80,37	80,37
1012		Rivēnu	Rēzeknes	16401	4387	74,16	74,16
1013		Dūkstigalas	Rēzeknes	16441	4428	69,39	69,39				69,39	69,39
1014		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16456	nav	69,02	69,02
1015		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16457	nav	64,08	64,08
1016		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16459	nav	31,54	31,54				0,06	0,06
1017		Kaunatas (Lielais Bātņu-Mozgu)	Rēzeknes	16468	4436	1 52,40	1 52,40				152,40	148,31
1018		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16483	4453	71,41	71,41
1019		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16488	nav	2 66,91	2 66,91			3,87
1020		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16494	nav	57,05	57,05
1021		Cerstogas	Rēzeknes	16498	4495	1 90,03	1 90,03
1022		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16501	nav	62,65	62,65
1023		Feimaņu	Rēzeknes	16502	4494	74,55	74,55
1024		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16508	nav	83,58	83,58
1025		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16512	nav	37,00	37,00
1026		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16513	nav	67,02	67,02
1027		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16516	nav	47,75	47,75
1028		Lāču	Rēzeknes	16517	4502	47,31	47,31
1029		Lāču	Rēzeknes	16522	4502	46,91	46,91
1030		Pušicas	Rēzeknes	16526	4496	64,56	64,56
1031		Kozubku	Rēzeknes	16540	4465	94,74	94,74
1032		Rukmaņu	Rēzeknes	16551	4481	71,25	71,25
1033		Steibrāja	Rēzeknes	16554	4507	1 15,07	1 15,07
1034		Bez nosaukuma	Rēzeknes	16556	nav	66,91	66,91
1035		Zilais II	Rēzeknes	16577	4468	1 89,81	1 89,81			38,36	189,91	189,91
1036		Saukas	Madonas	16825	3434	2 91,91	-2 88,48	5 38,76	41,63	1,62
1037		Igerīšu	Inčukalna	16647	1816	77,64	77,64
1038		Kangarnieku-Buļļu	Siguldas	16661	1920	2 05,02	2 05,02				182,66
1039		Sēravotu	Mālpils	16679	1940	0,10	0,10
1040		Sēravotu	Siguldas	16679	1940	2 76,11	2 76,11				9,25	9,25
1041		Einu	Mālpils	16682	1927	1 10,23	1 10,23
1042		Torfa II	Ropažu	16711	1661	55,80	12,58		43,22
1043		Bez nosaukuma	Ropažu	16722	nav	1 36,38	1 36,38			29,80
1044		Rāmavas	Ropažu	16730	1688	94,42	94,42				81,15
1045		Mednu	Olaines	16767	1774	1 78,70	1 78,70
1046		Lejas ezera	Ķekavas	16777	2121	40,06	40,06
1047		Bez nosaukuma	Baldones	16801	nav	25,10	25,10
1048		Carnikavas	Carnikavas	16628	1622	1 18,06	1 18,06
1049		Jūgu	Ādažu	16630	1624	76,29	76,29
1050		Jūgu	Garkalnes	16630	1624	2 84,57	2 84,57
1051		Jūgu	Carnikavas	16630	1624	21,34	21,34
1052		Krūminu	Ādažu	16636	1619	61,52	61,52
1053		Ķēninu	Garkalnes	16654	1638	28,84	28,84
1054		Ķēninu	Ropažu	16654	1638	2 86,21	2 86,21			16,17
1055		Tumšupes	Siguldas	16663	1621	1 07,20	1 07,20				44,33
1056		Bez nosaukuma	Mālpils	16677	nav	11,46	11,46
1057		Bez nosaukuma	Siguldas	16677	nav	61,76	61,76
1058		Klūgu	Mālpils	16688	1939	3 21,00	3 21,00
1059		Ezerkroga	Ķekavas	16774	2120	1 06,71	1 06,71
1060		Bez nosaukuma	Ķekavas	16778	nav	1 44,40	1 44,40			5,88
1061		Radzinu	Baldones	16779	1738	79,04	79,04
1062		Bez nosaukuma	Baldones	16787	nav	89,64	89,64
1063		Bez nosaukuma	Garkalnes	16643	nav	44,56	44,56
1064		Bez nosaukuma	Ropažu	16643	nav	0,17	0,17
1065		Pieraiņu; Bez nosaukuma, Spodrinu; Bez nosaukum	Baldones	16780	1740	4 67,40	4 67,40
1066		Pikīša tīrelis	Ķekavas	16781	1727	75,25	75,25
1067		Pikīša tīrelis	Baldones	16781	1727	2,20	2,20
1068		Plēsumu; Bez nosaukuma	Baldones	16786	1745	93,70	93,70
1069		Lininu	Ādažu	16632	1626	84,81	84,81
1070		Lininu	Garkalnes	16632	1626	3 40,20	3 40,20			22,03
1071		Bez nosaukuma	Garkalnes	16708	nav	9,13	9,13
1072		Bez nosaukuma	Stopiņu	16708	nav	18,74	18,74
1073		Bez nosaukuma	Ropažu	16708	nav	37,67	37,67
1074		Domeru	Salaspils	16718	1676	82,31	82,31
1075		Kazāku (daļa)	Ogres	16752	1977	6,71	6,71
1076		Kazāku (daļa)	Mālpils	16752	1977	60,46	60,46
1077		Pikstes pļavas	Ķekavas	16773	1717	76,83	76,83
1078		Lauvu	Baldones	16784	1730	40,76	40,76
1079		Tauna	Vecpiebalgas	0	2790	2 65,02	2 65,02				265,02
1080		Brūsiku	Vecpiebalgas	0	2791	2 08,05	2 08,05			3,90	51,24
1081		Brinģu II	Vecpiebalgas	0	2794	1 00,07	1 00,07
1082		Gatartas	Raunas	0	2726	54,04	54,04
1083		Ezera	Raunas	0	2719	2 00,03	2 00,03
1084		Palsas	Raunas	0	2722	79,01	79,01
1085		Raunas ezera	Vecpiebalgas	0	2715	1 33,10	1 33,10			4,71
1086		Meļļu	Vecpiebalgas	0	2737	1 01,07	1 01,07
1087		Pienu	Cēsu	0	2738	75,92	75,92			53,44
1088		Pienu	Vecpiebalgas	0	2738	20,14	20,14			0,07
1089		Pintinu	Amatas	0	2742	29,47	29,47
1090		Pintinu	Vecpiebalgas	0	2742	3,61	3,61
1091		Zaku	Smiltenes	0	2681	4,68	4,68
1092		Zaku	Raunas	0	2681	33,39	33,39
1093		Dzelzceļa	Cēsu	0	2732	33,00	33,00
1094		Startu (Āžu kalniņu)	Priekuļu	0	2625	2 30,00	2 30,00
1095		Tīra	Raunas	0	2676	49,08	49,08
1096		Startu ezera	Priekuļu	0	2624	38,05	38,05
1097		Kurmju II	Pārgaujas	0	2618	1 91,09	1 91,09				191,09	189,69
1098		Lielais-I	Amatas	0	1982	1 97,00	1 97,00
1099		Kangariešu	Amatas	0	1983	1 35,08	1 35,08
1100		Inkēnu	Amatas	0	1984	46,07	46,07
1101		Kārklu	Amatas	0	1955	37,01	37,01
1102		Biržaku- Lagatu	Amatas	0	1907	93,07	93,07			9,82
1103		Teču-Lagatu	Amatas	0	1910	1 13,06	1 13,06
1104		Kašu	Siguldas	0	1943	28,01	28,01
1105		Dunītes	Amatas	0	1960	63,07	63,07
1106		Kaupēnu	Amatas	0	2736	36,07	36,07
1107		Amatas augšgala pļava	Amatas	0	2775	1 82,08	1 82,08
1108		Staģu	Amatas	0	2747	45,00	45,00
1109		Dūmkalna	Amatas	0	1993	72,03	72,03
1110		Tīreļa	Amatas	0	1991	33,07	33,07
1111		Niraines	Vecpiebalgas	0	2782	1 49,07	1 49,07			3,26
1112		Leimanu	Vecpiebalgas	0	2780	46,01	46,01
1113		Kaives	Vecpiebalgas	0	2781	2 82,07	2 82,07			0,50
1114		Dzelmes	Pārgaujas	0	2576	58,10	58,10			0,02
1115		Stūrīšu	Pārgaujas	0	2585	69,09	69,09
1116		Purgaiļu	Pārgaujas	0	2605	55,08	55,08
1117		Maurinu	Pārgaujas	0	2577	50,15	50,15
1118		Lāču	Pārgaujas	0	2600	3 21,13	3 21,13
1119		Runcīšu I	Pārgaujas	0	2595	55,06	55,06
1120		Maitas	Pārgaujas	0	2606	84,32	84,32
1121		Lemešsalas	Pārgaujas	0	2607	1 45,10	1 45,10
1122		Milmēnu	Pārgaujas	0	2651	93,17	93,17				93,17
1123		Vītinu	Pārgaujas	0	2657	28,08	28,08				28,08	15,77
1124		Ķiguļu	Pārgaujas	0	2655	63,07	10,48		52,59		63,07
1125		Gulbju salas	Pārgaujas	0	2664	3 69,09	3 69,09				369,09	357,16
1126		Pūnu-pasta	Pārgaujas	0	2616	77,10	77,10
1127		Užas	Pārgaujas	0	2615	1 28,03	1 28,03
1128		Līnezera	Pārgaujas	0	2614	91,06	91,06
1129		Marijkalna	Pārgaujas	0	2613	1 76,00	1 76,00
1130		Līcīšu	Pārgaujas	0	2647	28,03	28,03				28,03	4,05
1131		Baukalna	Pārgaujas	0	2649	86,07	86,07				86,07	83,66
1132		Sudas- Zviedru	Līgatnes	0	1894	19 50,11	19 50,11				1950,11	1947,26
1133		Sudas- Zviedru	Siguldas	0	1894	6 24,99	6 24,99				624,99	611,35
1134		Elles	Limbažu	0	2588	65,55	65,55
1135		Elles	Pārgaujas	0	2588	6 85,56	5 96,52		89,04	15,05	15,05
1136		Kājas	Pārgaujas	0	2663	51,09	51,09
1137		Rekšnu	Priekuļu	0	2623	2 55,02	76,33		178,69
1138		Daibes	Pārgaujas	0	2609	7 69,22	7 69,22			2,12
1139		Pemmas	Limbažu	0	1810	13 69,58	13 69,58				1356,05
1140		Pemmas	Pārgaujas	0	1810	1 35,02	1 35,02				46,11
1141		Pemmas	Krimuldas	0	1810	14 34,43	14 34,43				1419,44
1142		Teterkalna- Mucenieku	Kocēnu	0	2610	9 80,82	9 80,82			3,33
1143		Teterkalna- Mucenieku	Pārgaujas	0	2610	9 75,17	9 75,17
1144		Unguru ( Lielais Unguru)	Pārgaujas	16807	2660	9 02,07	5 40,12	3 48,79	13,16		902,07	223,19
1145		Mārsnēnu	Smiltenes	0	2626	7 27,91	7 27,91			6,72
1146		Mārsnēnu	Raunas	0	2626	3 96,79	3 96,79
1147		Mārsnēnu	Beverīnas	0	2626	6 11,95	6 11,95
1148		Mārsnēnu	Priekuļu	0	2626	13 06,39	13 06,39
1149		Lielais	Gulbenes	0	2570	1 26,02	1 26,02			29,98	48,80
1150		Lielais	Smiltenes	0	2570	6,00	6,00			2,80	2,50
1151		Gaujaslīču (Kaudzīšu)	Gulbenes	16842	3095	1 47,50	81,75	65,75
1152		Apšupes	Gulbenes	0	3096	1 25,24	1 25,24
1153		Mazais apaļais	Gulbenes	0	3230	63,29	63,29
1154		Gulbīšu	Gulbenes	0	3174	3 26,59	3 26,59			2,60
1155		Piebēgu	Gulbenes	0	3229	6 10,85	6 10,85			1,68
1156		Ezera	Burtnieku	0	1471	87,08	87,08
1157		Marēnu- Karēnu	Burtnieku	0	1416	2 10,09	2 10,09				210,09
1158		Lodes	Burtnieku	0	1367	1 25,06	1 25,06				125,06
1159		Zīles (Mārkundas)	Burtnieku	0	1378	1 70,21	1 70,21				170,21
1160		Zīles (Mārkundas)	Alojas	0	1378	14,86	14,86				14,86
1161		Līgotnu	Burtnieku	16818	1456	1 54,70	31,82		122,88
1162		Olenes	Gulbenes	0	3197	1 24,42	1 24,42
1163		Lēļa	Gulbenes	0	3122	1 39,99	1 39,99			21,75
1164		Salas	Gulbenes	0	3154	1 92,72	1 92,72
1165		Lašu	Gulbenes	0	3143	56,32	56,32			17,08
1166		Sitas	Gulbenes	0	3204	4 63,16	4 63,16			3,08	65,48	65,48
1167		Užu- II	Gulbenes	0	3995	63,88	63,88				1,49	1,49
1168		Užu- II	Balvu	0	3995	3 42,17	3 42,17				18,40	18,40
1169		Lubāniešu	Gulbenes	0	3113	54,23	54,23
1170		Sarkanais	Gulbenes	0	3090	89,17	89,17
1171		Cūkstu	Gulbenes	0	3093	77,17	77,17
1172		Caunes	Gulbenes	0	3137	97,41	97,41
1173		Tērbates	Gulbenes	0	3029	1 55,20	1 55,20
1174		Tērbates	Alūksnes	0	3029	0,12	0,12
1175		Skinka	Gulbenes	0	3158	37,74	37,74
1176		Cepļa	Gulbenes	0	3121	1 62,08	92,29		69,79
1177		Plenītes	Gulbenes	0	3239	42,46	42,46
1178		Kivenu	Gulbenes	0	3238	70,30	70,30
1179		Silmaču	Madonas	0	3232	0,00	0,00
1180		Silmaču	Gulbenes	0	3232	42,36	42,36
1181		Lukstu	Gulbenes	0	3184	2 53,28	2 53,28			0,67
1182		Dūņu- Grimlaužu	Gulbenes	0	3101	1 66,00	1 66,00			10,23
1183		Zaķenes	Gulbenes	0	3102	34,79	34,79
1184		Lazdukalnu	Gulbenes	0	3075	1 18,66	1 18,66			10,85
1185		Klajais	Gulbenes	0	3070	1 89,03	1 89,03			1,43	7,95
1186		Klinča ezera	Gulbenes	0	3069	73,81	73,81
1187		Torgupes	Gulbenes	0	3073	2 30,35	2 30,35			36,03
1188		Mudažas	Gulbenes	0	5798	2 10,60	2 10,60
1189		Ezera	Gulbenes	0	3211	1 50,01	1 50,01
1190		Riekstu	Madonas	0	3240	7,68	7,68
1191		Riekstu	Gulbenes	0	3240	84,83	84,83
1192		Nesaules	Gulbenes	0	3242	50,58	50,58
1193		Valmes	Gulbenes	0	3170	1 55,68	1 55,68				57,09
1194		Lizuma	Gulbenes	0	3181	64,36	64,36			59,29
1195		Klajais	Gulbenes	0	3116	41,27	41,27
1196		Strēlnieku	Gulbenes	0	3120	1 96,91	1 96,91
1197		Salenieku	Gulbenes	16856	3138	2 21,46	1 01,53	1 14,78	5,15
1198		Lielais Mārku (Ušuru)	Gulbenes	16824	3248	18 38,13	16 51,98	1 86,15			903,49
1199		Plāskavas II	Apes	0	2917	1 03,02	1 03,02			49,18
1200		Klajais	Alūksnes	0	2916	56,77	56,77			13,19
1201		Klajais	Apes	0	2916	50,39	50,39
1202		Uču	Alūksnes	0	2980	1 23,22	1 23,22
1203		Uču	Apes	0	2980	35,79	35,79
1204		Grundes	Alūksnes	0	3056	2 86,04	2 50,20		35,84	45,85
1205		Popēna	Alūksnes	0	3025	2 44,48	2 44,48			54,09
1206		Nekļudavas	Alūksnes	0	2969	19 02,20	19 02,20			124,66	159,05
1207		Akmeņgravas	Rūjienas	0	1239	36,00	36,00				36,00
1208		Klajais	Rūjienas	0	1223	50,04	50,04				36,25
1209		Stirnu	Naukšēnu	0	1325	2 13,34	2 13,34				213,34
1210		Stirnu	Rūjienas	0	1325	1 98,71	1 98,71				198,71
1211		Vagaļu	Rūjienas	0	1292	78,04	78,04				78,04
1212		Lielais IV (Droņu)	Kocēnu	16859	1522	2 70,01	1 29,82	1 30,35	9,84		270,01
1213		Rāķu	Limbažu	16809	1155	4 02,15	3 50,83	32,45	18,87	1,48	402,15
1214		Rāķu	Alojas	16809	1155	1 03,30	70,51	32,79			103,30
1215		Rāķu	Kocēnu	16809	1155	9 41,36	3 99,60	5 41,76		1,53	941,36
1216		Lagažu- Šņitku	Rugāju	0	4070	36 99,33	32 55,76		443,57	159,54	3579,17	3578,92
1217		Mazā Peisa	Rugāju	0	4069	8 43,09	8 43,09			66,84	671,69	671,58
1218		Ranguču	Balvu	0	4091	23,43	23,43
1219		Ranguču	Rugāju	0	4091	5,59	5,59
1220		Bankavas	Rugāju	0	4092	38,09	38,09
1221		Pakalnu	Cesvaines	15420	3345	39,02	39,02
1222		Rūgumu	Madonas	15473	3286	27,30	27,30
1223		Lejas Ezera	Ērgļu	15493	3313	26,07	26,07
1224		Brada	Burtnieku	0	1455	1 44,05	1 44,05				141,35
1225		Koniņu	Burtnieku	0	1470	1 38,00	72,00		66,00		2,03
1226		Koniņu	Kocēnu	0	1470	0,01	0,01
1227		Tīpura	Burtnieku	0	1441	1 88,08	1 88,08
1228		Saklauru(Oļļas)	Mazsalacas	0	1229	30 32,01	30 32,01			23,14	3032,01
1229		Ozolmuižas	Alojas	16839	1121	24,72	24,72			0,06	24,72
1230		Ozolmuižas	Kocēnu	16839	1121	5 78,64	5 78,64			5,92	578,64
1231		Madiešēnu	Limbažu	0	1175	8 79,76	8 79,76				879,76
1232		Madiešēnu	Kocēnu	0	1175	10 01,32	10 01,32				1001,32
1233		Viesiena	Madonas	15696	3324	28,50	28,50				28,05
1234		Sešānu	Madonas	15716	3330	37,70	37,70				37,70
1235		Jaunaugļu II	Madonas	15783	3361	35,74	35,74
1236		Jaunaugļu II	Cesvaines	15783	3361	0,30	0,30
1237		Rāvijas	Madonas	15792	3346	35,05	35,05
1238		Laudonītes	Madonas	15864	3391	43,05	43,05				43,05
1239		Ādumnieku	Madonas	15933	3400	26,40	26,40				26,40
1240		Drikšņu- Peisa	Madonas	15846	3379	0,59	0,59			7,06	0,59	0,59
1241		Drikšņu- Peisa	Lubānas	15846	3379	7 73,49	7 73,49				463,32	463,32
1242		Igaunijas	Apes	0	2797	81,94	81,94			12,63
1243		Sārvaku(Lepuru)	Apes	0	2796	3 26,13	3 26,13				221,29
1244		Gaujienas (Slokas)	Apes	0	2836	6 07,68	6 07,68				523,57
1245		Kalna un Zemais	Apes	16841	2902	6 63,05	3 43,60	1 16,30	203,15
1246		Lielais	Apes	0	2971	3 41,13	3 41,13			9,88
1247		Kublu(Tetersalas)	Apes	0	2839	4 23,02	4 23,02				308,26
1248		Teteru	Apes	0	2841	59,08	59,08
1249		Ašu	Apes	0	2844	2 19,05	2 19,05			4,99
1250		Kārklupes	Gulbenes	0	2975	78,90	78,90
1251		Kārklupes	Alūksnes	0	2975	89,16	89,16
1252		Tērbates	Gulbenes	0	3029	1,96	1,96
1253		Tērbates	Alūksnes	0	3029	1 83,71	1 83,71
1254		Silinu	Alūksnes	0	2867	56,07	56,07			0,04	56,07
1255		Gailīšu (Ezera)	Alūksnes	0	2825	1 16,03	1 16,03			11,53	116,03
1256		Kāmanu	Alūksnes	0	2826	1 19,06	90,77		28,29	50,02
1257		Baltais	Alūksnes	0	2876	74,06	74,06			2,49	73,09
1258		Zirnīšu	Alūksnes	0	2962	1 42,03	1 42,03			23,74
1259		Vakšenieku	Balvu	0	4983	1 64,04	1 64,04			2,25
1260		Vasilišku	Baltinavas	0	4974	24,80	24,80
1261		Vilkuruču	Balvu	0	4057	7,42	7,42
1262		Vilkuruču	Rugāju	0	4057	1 35,62	1 35,62
1263		Liepu	Jēkabpils	0	3813	1 07,06	1 07,06
1264		Saušu	Viesītes	0	3824	1 25,05	1 25,05			31,43
1265		Briežsalas- Saules	Limbažu	0	1209	4 58,08	4 58,08			10,55
1266		Preiju	Limbažu	0	1162	1 35,04	1 35,04				135,04
1267		Lielais Sūces	Ogres	0	2192	2 73,16	2 73,16
1268		Velēnu-Arjažu	Limbažu	0	1807	47,21	47,21
1269		Velēnu-Aijažu	Krimuldas	0	1807	3 06,81	3 06,81
1270		Pieezera	Limbažu	0	1217	1 04,16	1 04,16
1271		Pieezera	Krimuldas	0	1217	18,85	18,85
1272		Tīrais	Limbažu	0	1804	98,05	98,05				98,05
1273		Zasula (Samanu)	Alūksnes	0	3064	1 68,05	1 68,05			6,32
1274		Kelles	Gulbenes	0	3033	9,24	9,24
1275		Kelles	Alūksnes	0	3033	1 11,83	1 11,83
1276		Rutku-Terešku	Alūksnes	0	3018	2 23,04	2 23,04
1277		Norietnu	Alūksnes	0	2964	1 86,06	1 86,06			16,06
1278		Ķikšu (Lielais)	Alūksnes	0	3020	3 57,04	2 91,97		65,07	22,61
1279		Bludas	Alūksnes	0	3066	1 00,08	1 00,08			66,06
1280		Zvanaru	Alūksnes	0	2835	2 55,62	2 55,62
1281		Tecilkana	Alūksnes	0	2875	48,01	48,01
1282		Lielais	Alūksnes	0	2985	2 53,03	1 83,09		69,94
1283		Rezaka	Alūksnes	0	2920	31,05	31,05
1284		Mācītāimuižas	Alūksnes	0	2951	30,04	30,04
1285		Isaku	Alūksnes	0	2871	36,06	36,06
1286		Urku	Alūksnes	0	2919	36,02	36,02
1287		Siguldas	Alūksnes	16823	3057	7 82,56	4 06,07	2 97,32	79,17	74,83
1288		Melnsalas-Kaulezera	Apes	0	2837	13 22,80	13 22,80			20,55	572,35
1289		Meldurgas	Burtnieku	0	1395	86,04	86,04				86,04
1290		Purkaulinu	Burtnieku	0	1491	85,00	85,00
1291		Cīlu	Burtnieku	0	1475	1 20,08	1 20,08				1,11
1292		Mācītāilaužu	Burtnieku	0	1473	44,06	44,06
1293		Mekēnu	Burtnieku	0	1451	32,59	32,59				32,59
1294		Mekēnu	Kocēnu	0	1451	33,43	33,43				33,43
1295		Sapatas	Burtnieku	16820	1330	3 44,03	1 73,13	1 70,90			344,03
1296		Sapatas	Mazsalacas	16820	1330	0,02	0,02				0,02
1297		Meždibena	Rūjienas	0	1340	1 18,02	1 18,02				118,02
1298		Ivašu	Naukšēnu	0	1343	81,01	81,01				81,01
1299		Salinas	Naukšēnu	0	1342	2 43,04	2 43,04				243,04
1300		Aņģu	Mazsalacas	0	1316	1 15,02	1 15,02				115,02
1301		Veckalēju	Mazsalacas	0	1284	81,02	81,02				81,02
1302		Lielais I	Mazsalacas	0	1282	1 05,05	1 05,05				105,05
1303		Tīlika-Tecēnu	Naukšēnu	0	1293	5 52,07	5 30,10		21,97		552,07
1304		Sarkansalas	Naukšēnu	0	1341	2 91,06	2 91,06				291,06
1305		Pirites	Naukšēnu	0	1305	60,05	46,46		13,59		60,05
1306		Bērzulana	Rūjienas	0	1224	42,04	42,04				42,04
1307		Lucas	Rūjienas	0	1225	1 04,05	1 04,05				71,54
1308		Mucmuižas	Rūjienas	0	1323	65,54	65,54				65,54
1309		Rūjas	Mazsalacas	0	1285	7 95,03	5 10,98		284,05		795,03
1310		Rūjas	Rūjienas	0	1285	18 12,01	17 09,41	1 02,60			1812,01
1311		Lobinu	Rūjienas	0	1222	67,03	67,03				67,03
1312		Ķeselu- Ramatas	Mazsalacas	0	1220	4 93,80	4 93,80			1,84	493,80
1313		Ķeselu- Ramatas	Rūjienas	0	1220	95,27	95,27				87,48
1314		Kogulpītes	Mazsalacas	0	1233	2 72,07	2 72,07				272,07
1315		Kogulpītes	Rūjienas	0	1233	1,99	1,99				1,99
1316		Pidriku	Beverīnas	0	1592	72,07	72,07
1317		Baltais	Beverīnas	0	1501	98,01	98,01
1318		Augstais	Kocēnu	0	1465	82,07	82,07				82,07
1319		Tiru	Kocēnu	0	1447	1 27,01	1 27,01				127,01
1320		Skalu	Kocēnu	0	1463	1 01,04	1 01,04				101,04
1321		Mielsturu	Alojas	0	1446	0,86	0,86				0,86
1322		Mielsturu	Kocēnu	0	1446	75,23	75,23				75,23
1323		Tiltu	Alojas	0	1122	4,45	4,45				4,45
1324		Tiltu	Kocēnu	0	1122	65,64	65,64				65,64
1325		Purmuižas	Kocēnu	0	1245	89,02	89,02				89,02
1326		Purmuižas	Mazsalacas	0	1245	10 33,03	10 33,03				1033,03
1327		Rāceņu	Kocēnu	0	1579	76,08	76,08				76,08	59,22
1328		Tūtes	Kocēnu	0	1599	69,01	69,01				69,01
1329		Tūtes	Pārgaujas	0	1599	6,03	6,03				6,03
1330		Brīnumu	Kocēnu	0	1569	1 96,00	1 96,00				196,00	155,89
1331		Bērzkalnu III	Kocēnu	0	1567	72,02	72,02				72,02
1332		Maitiņu	Kocēnu	0	1540	77,03	39,95		37,08
1333		Zaķu	Kocēnu	0	1448	38,06	38,06				38,06
1334		Saules	Kocēnu	0	1449	60,06	60,06				60,06
1335		Suņēnu	Mazsalacas	0	1309	2 59,08	2 59,08				259,08
1336		Kiļļu	Mazsalacas	0	1310	54,10	54,10				54,10
1337		Mežmuižas	Mazsalacas	0	1279	1 57,09	1 57,09			2,55	157,09
1338		Dzelmes	Mazsalacas	0	1280	66,09	66,09				66,09
1339		Šķūres	Rūjienas	0	1335	2 07,06	2 07,06				207,06
1340		Milavas	Rūjienas	0	1337	68,06	68,06				68,06
1341		Meģītes	Rūjienas	0	1336	1 16,05	1 16,05				116,05
1342		Inču	Beverīnas	0	1557	32,07	32,07
1343		Lielais II (Mujānu, Vikvēnu(Zažēnu))	Kocēnu	16817	1466	31 33,04	16 51,94	1 19,00	1362,10		3133,04
1344		Dišleru	Valkas	0	2345	35,28	35,28				35,28
1345		Datermalu	Valkas	0	2330	80,92	80,92				80,92
1346		Bez nosaukuma	Valkas	0	2351	40,52	40,52			0,02	40,52
1347		Purgaiļu- Dāņkalnu	Valkas	0	2354	80,13	80,13				80,13
1348		Tīrpurvs	Smiltenes	0	2523	3 08,35	2 83,96		24,39	0,47
1349		Baltais III	Smiltenes	0	2510	1 79,02	1 79,02			1,24
1350		Klabīšu	Strenču	0	2434	52,69	52,69
1351		Cālīšu	Strenču	0	2429	45,82	45,82
1352		Kalējiņu Būdas	Valkas	0	2446	38,20	38,20
1353		Kalējiņu Būdas	Strenču	0	2446	13,91	13,91
1354		Lejaskukru	Valkas	0	2385	33,47	33,47				33,47
1355		Matisēnu II	Valkas	0	2359	33,74	33,74				33,74
1356		Pukšu	Valkas	0	2416	72,03	72,03
1357		Stirnu	Smiltenes	0	5796	1 10,59	1 10,59			0,36
1358		Stirnu	Apes	0	5796	0,31	0,31
1359		Kalnezera	Smiltenes	0	2530	65,14	65,14
1360		Kalnezera	Apes	0	2530	0,13	0,13
1361		Meimurkalna	Smiltenes	0	2551	26,10	26,10
1362		Lielais	Smiltenes	0	2570	1 02,23	1 02,23			26,27	22,66
1363		Laiviņu	Valkas	0	2415	1 39,83	1 39,83			3,84	5,17
1364		Krauķu	Smiltenes	0	2488	1,20	1,20
1365		Krauķu	Valkas	0	2488	2 20,72	2 20,72
1366		Vilsalas	Valkas	0	2382	31,91	31,91				31,91
1367		Mēra	Smiltenes	0	2716	53,45	53,45
1368		Veismaņu	Smiltenes	0	2529	29,33	29,33
1369		Dutkas	Beverīnas	0	2460	1 31,11	1 31,11
1370		Tīreļpurvs	Strenču	0	2505	1 83,39	1 83,39
1371		Lesiņu	Valkas	0	2492	99,23	51,33		47,90
1372		Lesiņu	Apes	0	2492	0,03	0,03
1373		Baltais I	Beverīnas	0	2452	43,07	43,07
1374		Baltais II	Valkas	0	2476	2 77,14	2 77,14
1375		Bezdibena (Kārķu)	Valkas	0	2352	3 97,75	3 97,75			21,37	397,75
1376		Bez nosaukuma	Smiltenes	0	2525	58,88	58,88
1377		Dores	Valkas	0	2393	1 92,62	1 92,62			3,54
1378		Kalējiņu	Smiltenes	0	2484	96,26	96,26			0,07
1379		Krievu	Smiltenes	0	2564	1 54,38	1 54,38				154,38	154,38
1380		Lielais (Pukšu)	Valkas	0	2417	9,10	9,10				9,10	7,29
1381		Lielais (Pukšu)	Strenču	0	2417	4 21,22	4 21,22			6,68	415,36	413,19
1382		Muižnieku	Strenču	0	2418	38,20	38,20
1383		Rukšu	Valkas	0	2355	70,17	70,17				70,17
1384		Šķirmetu- Ārītes	Valkas	0	2368	3 22,74	3 22,74				322,74
1385		Rūžēnu	Burtnieku	0	2373	1 06,29	1 06,29				106,29
1386		Saules	Valkas	0	2412	2 10,04	2 10,04			0,85	163,26
1387		Sedaskalna	Valkas	0	2389	1 47,33	1 07,05		40,28		35,01
1388		Kačoru	Strenču	0	2462	3 10,24	3 10,24
1389		Kačoru	Beverīnas	0	2462	8 45,10	2 70,05		575,05
1390		Kurzu	Valkas	0	2396	25,64	25,64			18,63	25,04
1391		Zuldimi	Valkas	0	2394	3 95,32	3 95,32
1392		Ķeizaru	Valkas	16814	2344	7 80,14	6 14,08		166,06		780,14
1393		Taures	Valkas	16816	2456	54,82	-3 42,34	3 97,16
1394		Taures	Strenču	16816	2456	9 11,56	9 11,56
1395		Geidas	Strenču	16813	2504	2 83,59	1 71,50	77,70	34,39	77,99
1396		Sedas	Valkas	16815	2409	10 14,32	10 14,32			7,43	1014,32	649,07
1397		Sedas	Burtnieku	16815	2409	4 87,11	4 87,11			0,72	487,11	60,13
1398		Sedas	Strenču	16815	2409	74 29,88	28 34,00	3 96,87	4199,01		7242,84	5719,12
1399		Sūnu (Vadaiņu)	Valkas	0	2483	2 46,86	2 46,86				181,59
1400		Būdas	Burtnieku	0	2402	1 35,45	1 35,45
1401		Paures	Burtnieku	0	2375	65,59	65,59				65,59
1402		Ragu II	Smiltenes	0	2550	3 20,97	3 20,97
1403		Bez nosaukuma	Talsu	10720	289	28,50	28,50
1404		Pūces	Talsu	10487	173	7,31	7,31
1405		Pūces	Mērsraga	10487	173	3 52,70	3 52,70
1406		Dūmiņu	Ventspils	10451	37	0,00	0,00
1407		Dūmiņu	Dundagas	10451	37	60,01	60,01			1,52	60,01	60,01
1408		Lūžņu	Ventspils	10759	1	11 41,25	11 41,25
1409		Vārves (Buļļu, Pūņu)	Ventspils	10788	41	7 57,85	4 60,40	2 82,50	14,95
1410		Kukšu II	Alsungas	11134	484	25,45	25,45
1411		Spāres	Kuldīgas	11263	523	62,90	62,90			49,12
1412		Lāceņu	Skrundas	11270	543	29,55	29,55
1413		Guraišu- Kliņģu	Skrundas	11298	570	53,60	53,60
1414		Vārsrēgu (Magaziņas)	Aizputes	11511	317	1 64,75	1 64,75
1415		Krustkalnu	Vaiņodes	11638	392	51,13	51,13
1416		Lisķaku	Ludzas	12317	5138	27,01	27,01
1417		Aklezera	Saldus	11482	789	24,60	24,60
1418		Šķirpānu lejas	Ludzas	12500	5198	33,01	33,01
1419		Jegorovas	Baltinavas	0	4972	3 15,00	2 95,03		19,97
1420		Svātaunes	Baltinavas	0	4973	1 18,02	1 18,02
1421		Purmales-Lāčavas	Balvu	0	4965	14 86,82	14 86,82
1422		Purmales-Lāčavas	Baltinavas	0	4965	2,23	2,23
1423		Purdas (Lutinānu)	Balvu	0	4063	17 49,00	16 39,56	1 09,44		53,02
1424		Purdas (Lutinānu)	Viļakas	0	4063	0,02	0,02
1425		Šalgunovas	Balvu	0	4061	1 68,95	1 68,95
1426		Šalgunovas	Viļakas	0	4061	2,07	2,07
1427		Stampaku (Mūrnieku)	Balvu	0	4055	12 11,76	12 11,76			134,63	1161,32	1161,21
1428		Stampaku (Mūrnieku)	Viļakas	0	4055	2 46,46	2 46,46			18,03	246,46	246,46
1429		Stampaku	Viļakas	0	4012	8 80,61	8 80,61			45,41	814,80	814,80
1430		Siena	Balvu	0	3969	62,34	62,34
1431		Siena	Viļakas	0	3969	2 38,73	2 38,73			61,66
1432		Muravas (Mežariias)	Balvu	0	3968	55,09	55,09
1433		Lauzu	Balvu	0	3961	1 92,03	1 92,03
1434		Derdziņu	Balvu	0	3943	42,08	42,08
1435		Užu- I	Balvu	0	3997	2 85,04	2 85,04			70,07
1436		Trupeņu	Balvu	0	3996	1 32,04	1 32,04			38,10
1437		Jūtu	Balvu	0	4001	80,13	80,13
1438		Lāčgabala	Balvu	0	4002	99,08	99,08
1439		Jaunkantora (Zodānu)	Alūksnes	0	3970	65,45	65,45
1440		Jaunkantora (Zodānu)	Viļakas	0	3970	9 98,76	9 98,76			74,51	95,73
1441		Pokuļevas	Balvu	0	3967	1 10,24	1 10,24
1442		Pokuļevas	Viļakas	0	3967	6,84	6,84
1443		Augstbirzes II	Balvu	0	3960	1 87,30	1 87,30
1444		Rakavas	Balvu	0	3958	2 53,10	2 53,10
1445		Kačupes	Balvu	0	3952	28,01	28,01
1446		Sproģu	Balvu	0	3942	70,05	70,05
1447		Gruzīšu	Rugāju	0	4023	4 72,04	4 72,04
1448		Pertupes	Rugāju	0	4034	1 65,06	1 65,06			82,94
1449		Ilganču Upes	Rugāju	0	4085	1 07,08	1 07,08
1450		Gružņu ezera	Balvu	0	4090	2 48,87	2 48,87
1451		Gružņu ezera	Rugāju	0	4090	40,17	40,17
1452		Grīvas	Balvu	0	4123	3,60	3,60
1453		Grīvas	Baltinavas	0	4123	4 80,45	4 80,45
1454		Cudarinovas	Viļakas	0	4017	38,03	38,03
1455		Kozlovas	Viļakas	0	4020	25,02	25,02
1456		Orlovas- Ušķinieku	Balvu	0	4059	26 20,88	26 20,88			2,08	2287,44
1457		Orlovas- Uškiiiieku	Rugāju	0	4059	0,29	0,29
1458		Lutināmi	Balvu	16857	4099	8 29,00	8 29,00
1459		Naudiševas ( Balvu)	Balvu	16826	4005	4 01,87	1 48,50	2 16,18	37,19
1460		Labordiša	Baltinavas	0	4977	39,02	39,02
1461		Bērzpils (Lielā Peise)	Balvu	0	4102	23 25,66	23 25,66				2239,05	2238,73
1462		Bērzpils (Lielā Peise)	Rugāju	0	4102	15 66,59	15 66,59				1499,46	1499,46
1463		Strupuļu	Viļānu	16243	4228	68,75	68,75
1464		Knovu	Viļānu	16245	4216	2 09,17	2 09,17
1465		Knovu	Riebiņu	16245	4216	2,53	2,53
1466		Suļu	Rēzeknes	16249	4169	38,06	38,06
1467		Burzavas	Rēzeknes	16316	4335	56,43	56,43
1468		Pustinku	Rēzeknes	16335	4368	32,81	32,81
1469		Zviedrenu	Viļānu	16342	4231	44,02	44,02
1470		Kumbeles	Daugavpils	15071	4779	2 30,72	2 30,72
1471		Geikinu	Rēzeknes	16387	4362	48,76	48,76
1472		Kalnāiu	Rēzeknes	16421	4405	24,81	24,81				0,52	0,52
1473		Vuškānu	Rēzeknes	16437	4434	34,47	34,47
1474		Veczosnas	Rēzeknes	16438	4427	27,70	27,70				27,70	27,70
1475		Balžinovas	Rēzeknes	16480	4452	51,06	51,06
1476		Svētinu	Rēzeknes	16222	4129	3 08,61	3 08,61
1477		Kumbeles	Daugavpils	15117	4776	1 01,02	1 01,02
1478		Kaupru	Daugavpils	14304	4642	1 79,08	1 79,08			4,80
1479		Mazais tīrelis	Engures	10372	695	4 84,71	3 21,20		163,51	13,34	480,73	480,73
1480		Lielā lauka	Kandavas	10386	707	2 80,34	2 66,30		14,04
1481		Stārku	Tukuma	10391	719	6 70,03	6 70,03
1482		Sterkēnu	Viesītes	0	3933	1 57,12	1 57,12
1483		Sterkēnu	Neretas	0	3933	6,90	6,90
1484		Rošānu	Viesītes	0	3937	1 71,09	1 71,09
1485		Vinaukas ezermalas	Viesītes	0	3936	2 45,06	2 45,06
1486		Lones	Viesītes	0	3882	1 63,06	1 63,06				163,04	163,04
1487		Garais (Putnu salas)	Krustpils	0	3611	3 32,06	2 04,37		127,69
1488		Catlakšu I	Krustpils	0	3612	97,06	97,06
1489		Driksnas- Vilku	Krustpils	0	3615	10 24,05	3 71,11		652,94
1490		Ilzes	Daugavpils	15006	4757	38,40	38,40				38,40
1491		Varjanišku	Daugavpils	15152	4787	2 73,08	2 73,08				1,04
1492		Krasnijs Moh	Daugavpils	14946	4753	32,84	32,84				32,70
1493		Bambanišku	Daugavpils	14667	4928	26,00	26,00
1494		Stoļbodkas	Daugavpils	14852	4956	66,05	66,05				66,05
1495		Vaboles	Daugavpils	14516	4682	1 05,33	1 05,33
1496		Plonišku	Daugavpils	14382	4660	3 32,02	3 32,02			2,73
1497		Meža	Daugavpils	14289	4639	5 50,46	5 50,46			1,26
1498		Meža	Vārkavas	14289	4639	0,55	0,55
1499		Pusčas	Daugavpils	15081	4767	30,01	30,01				12,13
1500		Sūnakļa	Ilūkstes	14619	4906	43,05	43,05
1501		Gargrodes	Salas	16828	3807	10 67,94	7 77,14	2 90,80		8,63	496,75
1502		Lielais- Aknīstes	Aknīstes	16829	4808	10 43,94	5 83,94	4 60,00
1503		Kraukļu	Jēkabpils	0	3815	9 24,04	9 24,04				903,85	903,85
1504		Siena	Viesītes	0	3821	5 94,51	5 94,51			44,63
1505		Siena	Neretas	0	3821	20,59	20,59
1506		Daugu	Viesītes	0	3846	1 67,08	1 67,08			2,76
1507		Dvietes- Skuku	Ilūkstes	14393	4872	1 59,81	1 59,81				159,81	159,81
1508		Ubagu	Ilūkstes	14310	4852	92,61	92,61
1509		Oposta	Riebiņu	0	4614	0,19	0,19
1510		Oposta	Aglonas	0	4614	1 24,85	1 24,85				51,31	51,31
1511		Salinieku	Aglonas	0	4616	4 84,07	4 84,07				172,95	172,95
1512		Cepļu salas	Riebiņu	0	4602	1 72,07	1 72,07
1513		Antānu	Preiļu	0	4593	1 81,06	1 81,06
1514		Viragnas	Preiļu	0	4606	76,09	76,09
1515		Strimines	Preiļu	0	4590	3 04,03	3 04,03
1516		Smiltēnu	Riebiņu	0	4579	13,79	13,79
1517		Smiltēnu	Preiļu	0	4579	1 54,28	1 54,28
1518		Kalnarubenu	Riebiņu	0	4583	1 74,08	1 74,08			10,47	1,77
1519		Marinpoles	Riebiņu	0	4580	36,28	36,28				3,66
1520		Marinpoles	Preiļu	0	4580	20,74	20,74
1521		Krapišku	Riebiņu	0	4566	45,21	45,21
1522		Krapišku	Preiļu	0	4566	2 08,83	2 08,83
1523		Badeļu (Badinavas)	Preiļu	0	4565	2 70,46	2 31,34		39,12
1524		Badeļu (Badinavas)	Vārkavas	0	4565	42,62	42,62
1525		Salmejas	Riebiņu	0	4567	2 82,06	2 82,06				24,49
1526		Melnās salas	Rēzeknes	0	4413	41,06	41,06
1527		Melnās salas	Riebiņu	0	4413	2 10,25	2 10,25
1528		Leščinskas	Riebiņu	0	4271	3 56,01	2 54,86	1 01,15
1529		Pudniku	Riebiņu	0	4521	66,06	66,06
1530		Mednu kalna	Preiļu	0	4528	1 26,04	1 26,04
1531		Ostrovas	Riebiņu	0	4555	3 14,05	3 14,05
1532		Znotinu	Līvānu	0	4548	35,20	35,20
1533		Znotinu	Preiļu	0	4548	18,81	18,81
1534		Pauninu ( Krievusalas)	Līvānu	0	4530	22,52	22,52
1535		Pauninu ( Krievusalas)	Preiļu	0	4530	4 32,51	4 32,51
1536		Žagatu	Preiļu	0	4516	2 17,08	2 17,08
1537		Apšinieku	Līvānu	0	4527	3 00,08	3 00,08
1538		Steperu	Līvānu	0	4525	20 72,67	20 72,67
1539		Steperu	Preiļu	0	4525	9 23,39	9 23,39
1540		Pētermuižas	Līvānu	0	3665	11 54,06	5 40,18	58,97	554,91
1541		Ašinieku	Līvānu	0	4545	1 09,29	1 09,29				0,30
1542		Ašinieku	Vārkavas	0	4545	15 96,74	15 96,74				1532,99
1543		Zūsinu	Līvānu	0	4543	57,43	57,43
1544		Zūsinu	Vārkavas	0	4543	1 58,58	1 58,58
1545		Mednu	Līvānu	0	4515	13 58,65	13 58,65
1546		Mednu	Preiļu	0	4515	51,36	51,36
1547		Lielais (Pelečāres)	Krustpüs	0	4212	23 65,54	23 65,54			21,41	2362,10
1548		Lielais (Pelečāres)	Varakļānu	0	4212	1 65,61	1 65,61				143,96
1549		Lielais (Pelečāres)	Riebiņu	0	4212	6 18,11	6 18,11				587,58
1550		Lielais (Pelečāres)	Līvānu	0	4212	18 03,80	18 03,80			8,80	1684,44
1551		Aklais ( Melnais)	Viļānu	0	4213	13,27	13,27
1552		Aklais ( Melnais)	Varakļānu	0	4213	1 25,48	1 25,48
1553		Aklais ( Melnais)	Riebiņu	0	4213	21 38,33	21 38,33
1554		Purgaiļu	Limbažu	0	1200	3 32,10	3 32,10				332,10
1555		Pauku	Limbažu	0	1198	1 13,03	1 13,03				113,03
1556		Jaunīšu	Limbažu	0	1196	1 52,03	1 52,03				152,03
1557		Avotinu	Limbažu	0	1188	2 29,94	2 29,94				2259,94
1558		Avotinu	Salacgrīvas	0	1188	47,08	47,08				47,08
1559		Saulrietu	Ogres	0	2199	3 90,70	3 90,70			5,46
1560		Saulrietu	Kokneses	0	2199	64,38	64,38
1561		Vērenes	Ogres	0	2198	4 88,05	4 88,05			9,78	313,59
1562		Gulbju	Ogres	0	2196	3 97,17	3 97,17			7,35	270,81
1563		Gainu	Krustpils	0	3642	1 25,75	1 25,75				0,03
1564		Gainu	Līvānu	0	3642	13 05,29	13 05,29				1105,64
1565		Masānu	Līvānu	0	3652	2 55,09	2 55,09
1566		Peisienieku	Līvānu	0	3655	2 21,06	2 21,06
1567		Krievu- Jersikas	Līvānu	0	3674	31 73,92	31 73,92			15,38
1568		Krievu- Jersikas	Vārkavas	0	3674	20 09,15	20 09,15			6,30
1569		Izdegu	Vārkavas	0	3683	65,05	65,05
1570		Skrebeļu- Skrūzmanu	Līvānu	16830	3662	37 78,68	22 21,08	15 57,60		1,45
1571		Borovkas	Krustpils	16827	3645	13 70,01	6 30,82	6 92,66	46,53
1572		Borovkas	Līvānu	16827	3645	7 48,72	7 48,72
1573		Dzirnu - Raupes	Alojas	0	1043	4 25,05	4 25,05			0,06	425,05
1574		Painītes	Alojas	0	1041	2 40,09	2 40,09				239,36
1575		Zilais	Salacgrīvas	0	1036	1 54,02	1 54,02			0,04	154,02
1576		Augstākalna	Salacgrīvas	0	1037	1 88,57	1 88,57			53,08	188,48
1577		Augstākalna	Alojas	0	1037	1 95,44	1 95,44			70,63	190,86
1578		Radas	Alojas	0	1044	89,01	89,01				76,47
1579		Pirtsmežu	Alojas	0	1046	7 39,05	7 39,05				739,05
1580		Vilku	Alojas	0	1054	4 76,07	4 76,07			15,68	476,07
1581		Vecvietu	Salacgrīvas	0	1038	77,06	77,06				77,06
1582		Jānīšu-Dainas	Alojas	0	1056	4 80,07	4 80,07				480,07
1583		Dzērves	Alojas	0	1061	3 96,06	3 96,06			10,62	396,06
1584		Skūtnes	Salacgrīvas	0	1052	1 09,22	1 09,22				109,22
1585		Skūtnes	Alojas	0	1052	6,85	6,85				6,85
1586		Rismeža	Salacgrīvas	0	1051	2 19,00	2 19,00				219,00
1587		Lielpurvs	Salacgrīvas	0	1066	1 25,16	1 25,16			63,56	125,16
1588		Lielpurvs	Alojas	0	1066	7 61,85	7 61,85			22,56	761,85
1589		Vadmalu	Salacgrīvas	0	1050	1 35,07	1 35,07				135,07
1590		Zaku	Alojas	0	1072	1 64,05	55,31		108,74		164,05
1591		Niedrāju-Pilkas	Limbažu	0	1085	5 45,54	5 40,50		5,04		545,54
1592		Niedrāju-Pilkas	Salacgrīvas	0	1085	2 21,51	2 21,51				221,51
1593		Dāvida	Limbažu	0	1109	1 51,04	1 51,04				151,04
1594		Zobu	Limbažu	0	1110	62,81	62,81				62,81
1595		Zobu	Alojas	0	1110	1,25	1,25				1,25
1596		Brinkmanu	Limbažu	0	1123	2 32,06	2 32,06				232,06
1597		Vecmuižas	Limbažu	0	1156	4,82	4,82				4,82
1598		Vecmuižas	Salacgrīvas	0	1156	1 07,24	1 07,24			1,08	107,27
1599		Rustūžu-Blomes	Limbažu	0	1143	2 13,08	2 13,08			0,89	213,08
1600		Lielais- Rustūžu	Limbažu	0	1144	5 72,01	5 72,01				572,01
1601		Rentes	Krimuldas	0	1815	66,01	66,01
1602		Murkužu	Limbažu	0	1814	41,08	41,08
1603		Karātavu	Limbažu	0	1813	1 11,07	1 11,07			2,00
1604		Bičālu- Zaltes	Krimuldas	0	1831	3 19,09	3 19,09
1605		Grabatiņu	Krimuldas	0	1809	3 10,22	3 10,22			0,40
1606		Loku	Limbažu	0	1605	79,00	79,00				0,46
1607		Peļņu	Limbažu	0	1215	1 26,09	1 26,09
1608		Priežu	Limbažu	0	1216	34,01	34,01
1609		Lielkalne (Augstrozes)	Limbažu	0	1177	2 48,02	2 48,02				248,02
1610		Lielkalne (Augstrozes)	Kocēnu	0	1177	3,05	3,05				3,05
1611		Vanagu	Limbažu	0	1176	1 49,05	1 49,05				149,05
1612		Bisenieku	Limbažu	0	1185	3 05,90	3 05,90				302,10
1613		Bisenieku	Pārgaujas	0	1185	0,19	0,19
1614		Annasmuiža	Limbažu	0	2574	4,69	4,69				4,38
1615		Annasmuiža	Pārgaujas	0	2574	2 38,34	2 38,34				0,98
1616		Rupuču	Pārgaujas	0	2575	1 07,04	1 07,04
1617		Puriņu	Limbažu	0	1183	1 27,07	1 27,07				127,07
1618		Klagatu	Limbažu	0	1179	1 44,06	1 44,06			17,41	144,06
1619		Ruņu	Limbažu	0	1181	2 94,08	2 94,08				294,08
1620		Krūciema	Limbažu	0	1182	34,02	34,02				34,02
1621		Jaunaunu	Limbažu	0	1167	56,05	56,05				56,05
1622		Zvīguru	Limbažu	0	1154	1 51,08	1 51,08				151,08
1623		Paneļu	Limbažu	0	1168	54,09	54,09				54,09
1624		Svētupes	Limbažu	0	1145	9 17,10	9 17,10			12,75	917,10
1625		Dūņezera	Limbažu	0	1146	76,04	76,04				76,04
1626		Igažes	Limbažu	0	1159	84,02	84,02				84,02
1627		Bajāru	Limbažu	0	1160	38,02	38,02				38,02
1628		Draužu	Limbažu	0	1166	82,02	82,02				82,02
1629		Melnezera	Limbažu	0	1149	1 52,00	1 52,00				152,00
1630		Kodu- Kapzemes (Soku)	Alojas	0	1045	21 66,80	21 66,80			49,13	2166,04
1631		Kuivižu (Lapsu)	Salacgrīvas	0	1031	69,06	69,06			18,59	69,06
1632		Zābaku	Alojas	0	1067	5 30,04	5 30,04			5,57	530,04
1633		Vizlas	Alojas	0	1118	43,02	43,02				43,02
1634		Aģes	Krimuldas	0	1821	13 62,97	13 62,97			5,57	104,79
1635		Seku	Limbažu	16811	1187	9,34	-20,33		29,67		9,34
1636		Seku	Salacgrīvas	16811	1187	6 27,66	2 27,97	3 99,69		7,00	627,66
1637		Laugas	Limbažu	0	1827	6 39,53	4 70,18	1 29,11	40,24		263,40
1638		Laugas	Krimuldas	0	1827	8 68,51	8 67,62		0,89	0,55	469,80
1639		Puikules- Tevgāršas	Alojas	16840	1114	13 60,74	7 83,64	4 12,00	165,10		1360,74
1640		Puikules- Tevgāršas	Alojas	16840	1114	4 58,05	4 58,05			16,88	458,05
1641		Vilzēnu	Alojas	1116	1116	8 36,50	8 36,50			3,59	836,50
1642		Toļļu	Limbažu	16860	1141	1 59,75	48,85	1 10,90			159,75
1643		Lielais- Ērgļu	Limbažu	16812	1097	5 16,00	2 52,36	2 57,89	5,75		516,00
1644		Būdas	Ķeguma	0	2157	92,08	66,28		25,80		299,76
1645		Grēperu	Lielvārdes	0	2173	1 11,15	86,24	15,31	9,60
1646		Ozolēnu	Ogres	16805	2096	2 96,77	1 77,39	1 19,38
1647		Čaulu	Ogres	0	2197	1 07,03	1 07,03
1648		Sivēnicas	Ogres	0	2256	6 96,99	6 96,99
1649		Sivēnicas	Kokneses	0	2256	12,77	12,77
1650		Aulaku	Ogres	0	2257	2 42,02	2 42,02
1651		Zļaugu	Ogres	16806	2049	4 07,30	3 55,58	51,72		8,16
1652		Rinkas	Siguldas	16672	1888	35,31	25,55	9,76
1653		Silzemnieku I	Garkalnes	16702	1643	1,27	1,27
1654		Silzemnieku I	Ropažu	16702	1643	36,13	36,13
1655		Puricas	Ropažu	16709	1659	34,20	34,20
1656		Ērmaņa	Mālpils	16739	1962	1 00,81	1 00,81
1657		Ērmaņa	Siguldas	16739	1962	42,81	42,81
1658		Strautnieku	Mālpils	16693	1937	40,23	40,23
1659		Kociņu	Mālpils	16691	1935	31,50	31,50
1660		Pangas	Siguldas	16681	1884	34,57	34,57
1661		Kauču	Garkalnes	16638	1630	70,51	70,51				2,71	2,71
1662		Bez nosaukuma	Inčukalna	16651	1867	27,30	27,30
1663		Smerdokļa II	Ķekavas	16764	1721	1 46,77	1 46,77
1664		Satakas	Ogres	16745	1974	0,00	0,00
1665		Satakas	Mālpils	16745	1974	56,07	56,07
1666		Gausiņu	Salaspils	16721	1675	42,71	42,71
1667		Eipuru	Sējas	16604	1610	32,07	32,07
1668		Slokas- Labais- Kašku	Jūrmala	0	1682	6 75,00	4 37,61		237,39		675,00	621,24
1669		Sīlu	Tukuma	10347	655	3 06,81	1 36,51	1 70,30
1670		Ķemeru- Smārdes tīrelis	Jūrmala	10384	806	32,50	32,50				32,50
1671		Ķemeru- Smārdes tīrelis	Jelgavas	10384	806	20 40,48	20 40,48			1,63	2040,48	1919,29
1672		Ķemeru- Smārdes tīrelis	Tukuma	10384	806	55 17,18	53 22,32		194,86	26,24	5517,18	4977,87
1673		Ķemeru- Smārdes tīrelis	Dobeles	10384	806	19,85	19,85				0,14
1674		Ķemeru- Smārdes tīrelis	Babītes	10384	806	17 32,17	13 94,96		337,21		1732,17	1479,65
1675		Priedes	Kandavas	10392	721	84,40	84,40
1676		Dekšnu	Kandavas	10348	659	42,08	42,08
1677		Pravinu- Plavas	Tukuma	10379	718	2 25,08	1 05,74		119,34
1678		Variebas	Kandavas	10393	722	1 77,60	1 77,60
1679		Variebas	Brocēnu	10393	722	0,05	0,05
1680		Viksles	Tukuma	10359	681	2 35,04	2 35,04				56,54
1681		Vānes (Stulbais Kalves)	Kuldīgas	10373	701	46,21	39,04	7,17
1682		Vānes (Stulbais Kalves)	Saldus	10373	701	1 06,91	98,36	8,55		6,10
1683		Vānes (Stulbais Kalves)	Kandavas	10373	701	3 23,00	1 85,05	1 31,98	5,97
1684		Lestenes- Ēnavas	Tukuma	10397	734	12 39,76	6 65,19	1,44	573,13
1685		Lestenes- Ēnavas	Jaunpils	10397	734	11 64,86	10 70,81	94,05		73,61
1686		Tupinu- Ceplu	Jaunjelgavas	0	3693	2 57,45	2 57,45
1687		Rūces	Jaunjelgavas	0	3694	2 80,66	2 80,66			9,98
1688		Gnevu	Pļaviņu	0	3557	3 42,24	3 42,24
1689		Bokstu	Pļaviņu	0	3568	3 34,32	3 34,32
1690		Raudupītes	Jaunjelgavas	0	3692	34,63	34,63
1691		Paderīšu (Gasparsona)	Jaunjelgavas	0	3754	4 67,55	4 67,55				24,60
1692		Bez nosaukuma	Jaunjelgavas	0	3755	47,01	47,01			26,10
1693		Aklais	Jaunjelgavas	0	3757	11 32,30	11 32,30			140,80	1128,56
1694		Elles- Sēravota (Sūneklis)	Jaunjelgavas	0	3762	2 48,75	2 48,75			6,20	0,88
1695		Tīrais	Jaunjelgavas	3765	3765	8 18,51	4 62,24	3 56,27		8,33
1696		Zipšnu	Jaunjelgavas	0	3779	50,21	50,21
1697		Zipšnu	Viesītes	0	3779	1 00,08	1 00,08
1698		Drāves	Neretas	0	3818	1 65,69	1 65,69			84,71
1699		Mazzalvītes	Neretas	0	3819	2 75,59	2 75,59			57,25	167,22
1700		Ceidānu	Neretas	0	3877	12 64,52	12 64,52			65,62
1701		Rēku	Neretas	0	3881	2 97,30	2 97,30
1702		Mednu	Kokneses	0	2323	27,38	27,38
1703		Mednu	Aizkraukles	0	2323	3 00,47	3 00,47
1704		Nīcas	Pļaviņu	3490	3490	33,09	33,09
1705		Stārnu	Pļaviņu	3528	3528	77,01	77,01
1706		Pešas	Auces	11824	779	48,41	48,41
1707		Rieksta	Pļaviņu	0	3529	1 15,69	1 15,69
1708		Stulvju	Viesītes	0	3880	32,03	32,03
1709		Stulvju	Neretas	0	3880	3 77,98	3 77,98
1710		Garais	Kokneses	2275	2275	5 06,71	5 06,71
1711		Ozoliņu	Kokneses	2279	2279	1 60,34	1 60,34
1712		Vecvanagu (Bundzes)	Skrīveru	0	2313	94,56	94,56
1713		Sprulu	Kokneses	2274	2274	2 26,91	2 26,91
1714		Sodeju	Jaunjelgavas	0	3714	1 90,70	1 90,70
1715		Bebrupes	Kokneses	2264	2264	3 56,66	3 56,66
1716		Sūnas	Vecumnieku	0	1003	41,09	41,09
1717		Salenieku	Vecumnieku	0	980	4 42,58	4 42,58			19,19
1718		Vāveres	Vecumnieku	0	997	1 71,68	1 71,68				99,90
1719		Seržu tīrelis	Vecumnieku	0	999	1 01,47	1 01,47			50,66	87,65
1720		Aklā ezera	Vecumnieku	0	1000	1 04,85	1 04,85
1721		Baložu	Vecumnieku	0	1005	8,21	8,21
1722		Baložu	Neretas	0	1005	1 32,46	1 32,46			10,38
1723		Pūces	Jaunjelgavas	0	1010	1 05,03	1 05,03			36,94
1724		Lielais (Šķības)	Ogres	2262	2262	7,31	7,31
1725		Lielais (Šķības)	Kokneses	2262	2262	9 36,60	9 36,60			79,83	494,94
1726		Ragalu	Kokneses	2268	2268	2 20,72	2 20,72
1727		Aizkraukles (Aklais)	Ogres	16821	2261	1,75	1,75			1,78	0,24
1728		Aizkraukles (Aklais)	Kokneses	16821	2261	8 51,81	5 63,95	2 79,00	8,86	4,46	0,03
1729		Aizkraukles (Aklais)	Aizkraukles	16821	2261	17 64,66	12 48,30	5 16,36			1014,21
1730		Linaitas	Jēkabpils	0	3869	2 55,01	2 55,01
1731		Salu	Jēkabpils	0	3909	5 01,04	5 01,04
1732		Akmenkroga- Sila	Jēkabpils	0	4820	12 15,00	12 15,00				1110,33
1733		Voičuku	Jēkabpils	0	3911	1 72,03	1 72,03
1734		Stašu	Jēkabpils	0	4821	1 23,08	1 23,08
1735		Akaču	Jēkabpils	0	3868	1 20,01	1 20,01
1736		Vārzgunes	Jēkabpils	0	3859	43,08	43,08
1737		Ogu	Jēkabpils	0	3860	1 22,08	1 22,08
1738		Ļevanu (Vagulānu)	Jēkabpils	0	3861	2 32,03	2 32,03			5,27	151,25
1739		Nomanu (Nomavas)	Jēkabpils	0	3897	7 77,78	7 77,78				725,44
1740		Nomanu (Nomavas)	Viesītes	0	3897	3 62,23	3 62,23				303,07
1741		Sūpes	Viesītes	0	3896	7 12,04	7 12,04			5,35	620,96
1742		Bērzu- Melnais	Salas	0	3800	3 97,04	3 97,04
1743		Alinānu	Salas	0	3792	5 35,02	5 35,02
1744		Rožu	Salas	0	3798	14 28,03	14 28,03			15,77	994,55
1745		Vārnavas	Viesītes	0	3786	2 56,05	2 56,05
1746		Mednu (Svērinu)	Viesītes	0	3836	6 24,94	6 24,94			12,11	545,37
1747		Mednu (Svērinu)	Salas	0	3836	34,08	34,08			16,00
1748		Svērnu	Viesītes	0	3831	3 49,01	3 49,01			5,14
1749		Melnais	Salas	0	3842	2 17,01	2 17,01				127,91
1750		Slapjo salu	Viesītes	0	3844	1 74,24	1 74,24				146,78
1751		Slapjo salu	Salas	0	3844	15,83	15,83
1752		Cūku	Viesītes	0	3843	5 84,33	5 84,33				549,14
1753		Cūku	Salas	0	3843	2 25,69	2 25,69				158,21
1754		Spuldzenieku	Jēkabpils	0	3850	5 82,08	5 82,08				229,92
1755		Tutenu	Salas	0	3848	80,07	80,07
1756		Aldaunīcas (Saltais)	Jēkabpils	0	3867	1 42,08	1 42,08			12,44	92,18	0,65
1757		Sūnekļa (Liepu- Sūnākļu)	Viesītes	16850	3822	10 92,08	10 47,16	44,92
1758		Kakīšu	Krustpils	0	3592	2 10,01	67,89		142,12
1759		Rugatnieku	Krustpils	0	3595	4 08,04	4 08,04
1760		Mediļu II	Krustpils	0	3605	1 98,05	1 98,05
1761		Bukšu	Krustpils	0	3579	4 48,03	4 31,64		16,39
1762		Silabebru	Krustpils	0	3578	3 60,02	3 60,02				51,97
1763		Papuļu I	Krustpils	0	3577	58,03	58,03
1764		Bikšu	Krustpils	0	3618	2 92,01	1 02,58		189,43
1765		Lakstinu	Krustpils	0	3609	1 93,05	1 93,05
1766		Tizmežu- Stukuļu	Krustpils	0	3602	3 50,07	3 50,07
1767		Vēveru II	Krustpils	0	3638	2 46,08	2 46,08
1768		Ciganku	Krustpils	0	3627	91,09	91,09
1769		Broku	Krustpils	0	3632	1 24,01	1 24,01
1770		Pertsalas	Krustpils	16858	3646	9 63,83	9 20,30	33,13	10,40	30,14
1771		Pertsalas	Līvānu	16858	3646	19,53	19,53
1772		Jaunās Amerikas	Krustpils	0	3647	2 46,03	2 46,03
1773		Verveļu	Aknīstes	0	4812	2 04,86	2 04,86
1774		Verveļu	Viesītes	0	4812	2 31,19	2 31,19
1775		Plintaukas	Aknīstes	0	4816	3 17,07	3 17,07			53,28
1776		Vilkupes grava	Jēkabpils	0	4834	1 21,02	1 21,02
1777		Vilkupes grava	Aknīstes	0	4834	2 39,03	2 39,03
1778		Asares	Aknīstes	0	4835	2 38,01	2 38,01
1779		Asares-Speilānu	Jēkabpils	0	4836	0,98	0,98
1780		Asares-Speilānu	Aknīstes	0	4836	2 93,07	2 93,07
1781		Jēču	Aknīstes	0	4848	1 04,04	1 04,04
1782		Dzērvju	Jēkabpils	0	4841	2 16,06	2 16,06
1783		Olaju	Jēkabpils	0	4825	3 98,09	3 98,09
1784		Lāčupītes	Jēkabpils	0	4822	1 17,09	1 17,09
1785		Brodu	Jēkabpils	0	3808	1 06,40	1 06,40
1786		Brodu	Jēkabpils	0	3808	18,58	18,58
1787		Lāču	Krustpils	0	3591	32,06	32,06
1788		Teiču	Madonas	0	4144	46 78,56	46 78,56			4,36	4119,78	4119,78
1789		Teiču	Krustpils	0	4144	71 88,54	71 88,54			43,57	7089,18	7089,18
1790		Teiču	Varakļānu	0	4144	68 02,93	68 02,93			48,89	6510,21	6510,21
1791		Lielais	Madonas	0	3623	6,33	6,33				6,33
1792		Lielais	Krustpils	0	3623	8 92,68	8 92,68				627,52
1793		Ašnevēres	Jēkabpils	3915	3915	7 08,04	7 08,04
1794		Simatu (Ūdrusalas)	Madonas	0	3572	0,05	0,05
1795		Simatu (Ūdrusalas)	Krustpils	0	3572	5 54,03	5 54,03			24,02
1796		Dižais III, Kāpu , Lūknas, Kvartāla, Bez nosaukuma	Ventspils	10770	6;8;9;1	38 81,65	38 81,65			191,80	3824,25	3824,25
1797		Dižais III, Kāpu , Lūknas, Kvartāla, Bez nosaukuma	Dundagas	10770	6;8;9;1	65,67	65,67				65,66	65,66
1798		Džūkstenes- Saliņas	Tukuma	10402	739	7 30,07	7 30,07			4,29	301,20
1799		Vēderiņu	Kandavas	10385	706	3 74,75	3 74,75
1800		Zaļais- Raganu purvs	Jūrmala	10365	;698	4 70,89	4 70,89			9,17	470,89	438,89
1801		Zaļais- Raganu purvs	Tukuma	10365	;698	4,44	4,44				4,44	0,37
1802		Zaļais- Raganu purvs	Engures	10365	;698	55 62,61	52 99,53	2 63,08			5550,08	5187,96
1803		Valles purvs	Vecumnieku	16854	991	50,61	27,12	23,49
1804		Gerlaku purvs	Daugavpils	14526	4689	3 80,06	1 85,57	1 94,49		1,74
1819		Burkšu	Krāslavas	13655	5588; 5503	1 91,00	1 76,01		14,99
1820		Stružanu purvs	Rēzeknes	16864	4275	46 71,17	17 78,50		2892,67
1821		Maišeļu - Trestišku	Krāslavas	14005	5691; 5712	2 13,03	1 70,93		42,10
1822		Vaivadu	Krāslavas	14194	5766	1 11,64	50,13		61,51
1823		Govju	Līvānu	0	3658	97,00	50,68		46,32
1824		Klaškinu-Kājiņu	Vecumnieku	12002	890; 919	1 48,41	55,61		92,80

Pielikums sagatavots, balstoties uz projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultāti (biedrība "homo ecos:") rezultātiem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

3. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Vēsturiskās kūdras ieguves vietas

Nr.p.k.	Atradnes nosaukums	NR DB	NR KF	Platība (ha)	Zemes īpašnieka tips	Administratīvā piederība
1	2	3	4	5	6	7
1	Maitinu		1540	37,08	Valsts	Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
2	Kačoru		2462	575,05	Fiziska/Juridiska persona	Beverīnas novads, Trikātas pagasts
3	Umulu	11226	456	87,02	Valsts	Kuldīgas novads, Padures pagasts
4	Sārnates	10897	67	209,47	Valsts	Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
5	Pirtes		1305	13,59	Valsts	Naukšēnu novads, Naukšēnu pagasts
6	Tiliku Tecēnu		1293	21,97	Valsts	Naukšēnu novads, Konu pagasts
7	Koninu		1470	66,00	Valsts	Burtnieku novads, Valmieras pagasts
8	Līgotņu purvs	16818	1456	22,91	Fiziska/Juridiska persona	Burtnieku novads, Valmieras pagasts
9	Līgotņu purvs	16818	1456	7,05	Valsts	Burtnieku novads, Valmieras pagasts
10	Līgotnu purvs	16818	1456	72,42	Pašvaldība	Burtnieku novads, Valmieras pagasts
11	Līgotņu purvs	16818	1456	20,50	Valsts	Burtnieku novads, Valmieras pagasts
12	Sedas(Tīrela) purvs	16815	2409	4199,01	Valsts	Strenču novads, Jērcēnu pagasts
13	Lesinu		2492	47,90	Fiziska/Juridiska persona	Valkas novads, Zvārtavas pagasts
14	Kalna purvs	16841	2902	203,15	Valsts	Apes novads, Gaujienas pagasts
15	Lielais kikšu		3020	65,07	Valsts	Alūksnes novads, Mālupes pagasts
16	Lielais		2985	69,94	Fiziska/Juridiska persona	Alūksnes novads, Zeltiņu pagasts
17	Cepla purvs		3121	69,79	valsts	Gulbenes novads, Lejasciema pagasts
18	Skuku-Becas	15475	3302,3304	162,42	Valsts	Madonas novads, Dzelzavas pagasts
19	Skuku-Becas	15475	3302,3304	12,59	Valsts	Madonas novads, Sarkanu pagasts
20	Stirnas	15586	2792	22,66	Valsts	Ērgļu novads, Jumurdas pagasts
21	Puikules-Tērvetgāršas	16840	1114	165,10	Valsts	Alojas novads, Brīvzemnieku pagasts
22	Dedzinu purvs		186	55,46	Fiziska/Juridiska persona	Talsu novads, Valdgales pagasts
23	Zaku purvs		1074	108,74	Fiziska/Juridiska persona	Alojas novads, Alojas pagasts
24	Olutovas(Torkovas)		4019	38,74	Fiziska/Juridiska persona	Viļakas novads, Medņevas pagasts
25	Vilku Tīrelis	11992	904	144,14	Fiziska/Juridiska persona	Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
26	Lunkiču	12088	1018	100,18	Valsts	Bauskas novads, Brunavas pagasts
27	Cāblu leja	12054	978	65,67	Fiziska/Juridiska persona	Vecumnieku novads, Bārbeles pagasts
28	Lādzēnu	12004	929	437,05	Fiziska/Juridiska persona	Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
29	Lamzenes	11694	916	57,57	Valsts	Iecavas novads
30	Briģu tīrelis	12059	960	102,50	Valsts	Bauskas novads, Vecsaules pagasts
31	Birznieku-Smādes Leja	12063	961	102,85	Pašvaldība	Bauskas novads, Vecsaules pagasts
32	Lielstādatu	12003	925	242,24	Fiziska/Juridiska persona	Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
33	Baložu	12066	956	120,25	Fiziska/Juridiska persona	Bauskas novads, Vecsaules pagasts
34	Rekšnu	0	2623	178,69	Fiziska/Juridiska persona	Priekulu novads, Liepas pagasts
35	Kigulu		2655	52,59	Fiziska/Juridiska persona	Pārgaujas novads, Stalbes pagasts
36	Vecsalienas	14943	4741	58,64	Valsts	Daugavpils novads, Vecsalienas pagasts
37	Kīrupes		4649	331,58	Valsts	Daugavpils novads, Līksnas pagasts
38	Pokšānu	14465	4687	23,46	Fiziska/Juridiska persona	Daugavpils novads, Vaboles pagasts, Kalupes pagasts
39	Durbes	11584	375	146,26	Fiziska/Juridiska persona	Durbes novads, Durbes pagasts
40	Durbes	11584	375	87,66	Fiziska/Juridiska persona	Durbes novads, Durbes pagasts
41	Burkšu	13655	5588	14,19	Fiziska/Juridiska persona	Krāslavas novads, Skaistas pagasts
42	Zemdegu(Kociņu)	11916	862	16,65	Valsts	Jelgavas novads, Vilces pagasts
43	Drīksnas-Vilku		3615	229,21	Valsts	Krustpils novads, Kūku pagasts
44	Garais(Putnu salas)		3611	127,69	Valsts	Krustpils novads, Kūku pagasts
45	Bikšu		3618	189,43	Valsts	Krustpils novads, Vīpes pagasts
46	Drīksnas-Vilku		3615	389,32	Valsts	Krustpils novads, Vīpes pagasts
47	Drīksnas-Vilku		3615	34,41	Valsts	Krustpils novads, Kūku pagasts
48	Maišelu-Trestišku	14005	5691,5712	42,10	Fiziska/Juridiska persona	Krāslavas novads, Robežnieku pagasts
49	Vaivadu	14194	5766	61,51	Fiziska/Juridiska persona	Krāslavas novads, Indras pagasts
50	Tīrlauku	11069	480	117,80	Valsts	Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts, Alsungas novads
51	Tīrmales	11052	457	13,92	Valsts	Kuldīgas novads, Padures pagasts
52	Polīšu	11095	495	4,01	Fiziska/Juridiska persona	Kuldīgas novads, Rumbas pagasts
53	Skrundas	11308	595	180,02	Valsts	Skrundas novads, Skrundas pagasts
54	Skrundas	11308	595	47,93	Valsts	Skrundas pilsēta
55	Slamstu	11639	440	107,94	Valsts	Rucavas novads, Dunikas pagasts
56	Rau	12379	5102	68,79	Valsts	Ludzas novads, Briģu pagasts
57	Rau	12379	5102	6,09	Valsts	Ludzas novads, Briģu pagasts
58	Sārenes(mazgu)		2284	28,03	Fiziska/Juridiska persona	Ķeguma novads, Birzgales pagasts
59	Pētermuižas		3665	554,91	Valsts	Līvānu novads , Jersikas pagasts
60	Raganu		3656	70,29	Valsts	Līvānu novads, Turku pagasts
61	Govju		3658	46,32	Valsts	Līvānu novads, Rožupes pagasts
62	Baideļu		4565	39,12	Fiziska/Juridiska persona	Preiļu novads, Vārkavas pagasts, Preiļu novads, Preiļu pagasts
63	Jaunauči I		1513	5,88	Valsts	Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
64	Zaļais Raganu purvs	10365	697	263,08	Valsts	Engures novads, Smārdes pagasts
65	Mazais Tūirelis	10372	695	163,51	Fiziska/Juridiska persona	Engures novads, Smārdes pagasts
66	Ķemeru, Smārdes, Tīreļa purvs	10384	806	181,62	Pašvaldība	Tukuma novads, Slampes pagasts, Babītes novads, Salas pagasts
67	Praviņu pļavas	10379	718	119,34	Pašvaldība	Tukuma novads, Slampes pagasts
68	Kalēju(Mežkauliņa)	10739	295	9,69	Fiziska/Juridiska persona	Talsu novads ,Virbu pagasts
69	Ķirmenieku-Bruziļu	11462	636	50,41	Pašvaldība	Saldus novads, Kursīšu pagasts
70	Ķēviešu Lielais	16750	1978	15,65	Valsts	Mālpils novads
71	Mēdema purvs	16804	2733	577,97	Fiziska/Juridiska persona	Mārupes novads
72	Augstais purvs	16758	1697	39,61	Valsts	Ķekavas novads Ķekavas pagasts
73	Cenas tīrelis	16803	1691	2361,62	Valsts	Olaines novads, Olaines pagasts
74	Ķemeru, Smārdes, Tīreļa purvs	10384	806	218,13	Pašvaldība	Babītes novads, Salas pagasts
75	Cernostjes	16485	4478	98,51	Fiziska/Juridiska persona	Rēzeknes novads, Maltas pagasts
76	Zaikavas	16379	4417	16,62	Pašvaldība	Rēzeknes novads, Maltas pagasts
77	Ezera(Ciskādu II)	16356	4370	57,77	Valsts	Rēzeknes novads, Silmalas pagasts
78	Taudējāņu	16308	4349	16,23	Valsts	Rēzeknes novads, Lendžu pagasts
79	Taudējāņu	16308	4349	23,67	Valsts	Rēzeknes novads, Lendžu pagasts
80	Ladušu	12309	4365	167,55	Fiziska/Juridiska persona	Rēzeknes novads , Griškānu pagasts
81	Ozolmuižas(Bumbišķu)	16273	4360	60,29	Fiziska/Juridiska persona	Rēzeknes novads, Ozolmuižas pagasts
82	Eipuru(Pēterupes)	16603	1835	26,12	Fiziska/Juridiska persona	Sējas novads, Sējas pagasts
83	Geidas	16813	2504	34,39	Fiziska/Juridiska persona	Valkas novads, Plāņu pagasts
84	Naudiševas(Naudaskalna)	16826	4005	37,19	Fiziska/Juridiska persona	Balvu novads, Balvu pagasts
85	Saukas purvs	16825	3434	41,63	Valsts	Madonas novads, Barkavas pagasts
86	Aizkraukles (Aklais)	16821	2284	8,86	Valsts	Kokneses novads, Kokneses pagasts
87	Nidas purvs	11712	446	64,23	Valsts	Rucavas novads, Rucavas pagasts
88	Nidas purvs	11712	446	37,35	Valsts	Rucavas novads, Rucavas pagasts
89	Lambārtes purvs	12028	951	16,50	Valsts	Bauskas novads, Dāviņu pagasts
90	Kņavu (Knovu) purvs	16237	4216	34,59	Valsts	Viļānu novads, Viļānu pagasts
91	Siguldas	16823	3057	62,63	Valsts	Alūksnes novads, Liepnas pagasts,
92	Siguldas	16823	3057	16,54	Valsts	Alūksnes novads Mālupes pagasts
93	Pertsalas purvs	16858	3646	10,40	Fiziska/Juridiska persona	Krustpils novads, Atašienes pagasts
94	Unguru (Lielais Unguru) purvs	16807	2660	13,16	Fiziska/Juridiska persona	Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts
95	Rāķu-Dzelves	16809	1155	18,87	Fiziska/Juridiska persona	Limbažu novads, Brīvzemnieku pagasts
96	Pleces purvs	11517	326	210,01	Fiziska/Juridiska persona	Aizputes novads, Lažas pagasts
97	Vānes (Stulbais-Kalves)	10373	488	5,97	Fiziska/Juridiska persona	Kandavas pagasts, Vānes pagasts
98	Ploču purvs	11534	355	99,62	Fiziska/Juridiska persona	Pāvilostas novads, Ploču purvs
99	Mēdema purvs	16804	2733	215,22	Fiziska/Juridiska persona	Olaines novads, Olaines pagasts
100	Borovkas purvs	16827	3645	46,53	Fiziska/Juridiska persona	Krustpils novads, Atašienes pagasts
101	Laugas purvs		1827	40,24	Valsts	Limbažu novads, Vidrižu pagasts
102	Laugas purvs		1827	0,89	Valsts	Krimuldas novads, Lēdurgas pagasts
103	Sārāju pūņu purvs	16834	200	22,85	Fiziska/Juridiska persona	Talsu novads, Ārlavas pagasts
104	Baltmuižas purvs	14335	4858	8,10	Valsts	Ilūkstes novads, Prodes pagasts
105	Baltmuižas purvs	14335	4858	11,56	Valsts	Aknīstes novads, Gārsenes pagasts
106	Olgas purvs	15482	3368	72,80	Valsts	Madonas novads, Dzelzavas pagasts
107	Olgas purvs	15482	3368	3,57	Valsts	Madonas novads, Indrānu pagasts
108	Zosu purvs	16844	3367	105,85	Valsts	Madonas novads, Sarkaņu pagasts
109	Zosu purvs	16844	3367	28,85	Valsts	Madonas novads, Dzelzavas pagasts
110	Bērzu purvs	16831	189	1,68	Valsts	Talsu novads, Laidzes pagasts
111	Lielais Ērgļu purvs	16812	1097	5,75	Valsts	Limbažu novads, Pāles pagasts
112	Palšu purvs	15588	3314	25,85	Valsts	Ērgļu novads, Jumurdas pagasts
113	Strēļu-Ēģeru purvs	10367	682,679	16,00	Pašvaldība	Tukuma novads, Jaunsātu pagasts
114	Ķirbas Tīreļa purvs	11701	441,442	17,35	Valsts	Rucavas novads, Rucavas pagasts
115	Drabiņu purvs	11901	746	63,74	Fiziska/Juridiska persona	Jelgavas novads, Līvbērzes pagasts
116	Salenieku purvs	16856	3138	5,15	Fiziska/Juridiska persona	Gulbenes novads, Stāmerienas pagasts
117	Bieriņu purvs	16698	1687	114,81	Fiziska/Juridiska persona	Mārupes novads
118	Piltenes purvs	16833	114	8,35	Valsts	Dundagas novads, Dundagas pagasts
119	Seķu purvs	16811	1187	27,76	Valsts	Limbažu novads, Liepupes pagasts
120	Seķu purvs	16811	1187	1,91	Valsts	Limbažu novads, Liepupes pagasts
121	Kalnasalas(Berežovkas) purvs	12119	4995	39,31	Valsts	Kārsavas novads, Goliševas pagasts
122	Viļānu purvs	16238	4185	95,92	Valsts	Viļānu novads, Viļānu pagasts
123	Lielais-2(Zažēnu) purvs	16817	1466	73,65	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
124	Lielais-2(Zažēnu) purvs	16817	1466	234,88	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
125	Lielais-2(Zažēnu) purvs	16817	1466	6,30	Valsts	Kocēnu novads, Dikļu pagasts
126	Lielais-2(Zažēnu) purvs	16817	1466	227,06	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
127	Lielais-2(Zažēnu) purvs	16817	1466	11,49	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
128	Lielais-2(Zažēnu) purvs	16817	1466	514,87	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
129	Lielais-2(Zažēnu) purvs	16817	1466	293,85	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Zilākalna pagasts
130	Uzkules (Branda)	10766	22	25,16	Valsts	Ventspils novads, Popes pagasts
131	Vārves	10788	41	14,95	Fiziska/Juridiska persona	Ventspils novads, Vārves pagasts
132	Kliņķu		1364	24,07	Valsts	Burtnieku novads, Rencēnu pagasts
133	Sārnates	10897	67	138,06	Valsts	Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
134	Vasenieku	10822	39	12,96	Valsts	Ventspils novads, Puzes pagasts
135	Lielais lauka	10386	707	14,04	Valsts	Kandavas novads, Vānes pagasts
136	Lestenes Ēnavas	10397	734 740	573,13	Fiziska/Juridiska persona	Tukuma novads, Irlavas pagasts
137	Slokas		1682	237,39	Valsts	Jūrmala
138	Kemeru Smārdes Tīreļa	10384	806	119,08	Fiziska/Juridiska persona	Babītes novads, Salas pagasts
139	Kemeru Smārdes	10384	806	13,24	Pašvaldība	Tukuma novads, Džūkstes pagasts
140	Kaigu	11905	812	45,65	Fiziska/Juridiska persona	Jelgavas novads, Līvbērzes pagasts
141	Upatnieku	11337	547	52,51	Fiziska/Juridiska persona	Saldus novads, Jaunlutriņu pagasts
142	Ķimernieku-Dadžu purvs	11461	635	64,49	Pašvaldība	Saldus novads, Kursīšu pagasts
143	Robežnieku-Purmaļu	16768	1710	30,97	Fiziska/Juridiska persona	Ķekavas novads, Daugmales pagasts
144	Klaškinu-Kājiņu	12002	890 919	92,80	Valsts	Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
145	Karkuļu	11216	3695	108,70	Fiziska/Juridiska persona	Jaunjelgavas novads, Sērenes pagasts
146	Kaļķenieku		3930	8,21	Pašvaldība	Neretas novads, Kāķenieku pagasts
147	Bukšu		3579	16,39	Fiziska/Juridiska persona	Krustpils novads, Variešu pagasts
148	Lukstu		3184	25,01	Pašvaldība	Gulbenes novads, Tirzas pagasts
149	Būdas		2157	25,80	Fiziska/Juridiska persona	Ķeguma novads, Rembates pagasts
150	Zagatu-Skušnovas	16224	4138	342,45	Valsts	Rēzeknes novads, Gaigalavas pagasts
151	Grundes		3056	35,84	Valsts	Alūksnes novads, Mālupes pagasts
152	Kāmaņu		2826	28,29	Valsts	Alūksnes novads, Ziemera pagasts
153	Tīrpurvs		2523	24,39	Valsts	Smiltenes novads, Bilskas pagasts
154	Sedas kalna		2389	40,28	Fiziska/Juridiska persona	Valkas novads, Valkas pagasts
155	Lejasdambju		1303	59,27	Fiziska/Juridiska persona	Naukšēnu novads, Naukšēnu pagasts
156	Rūjas		1285	284,05	Fiziska/Juridiska persona	Rūjienas novads, Jeru pagasts
157	Vējiņu		1489	12,06	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
158	Niedrāju Plikas		1085	4,11	Valsts	Limbažu novads, Pāles pagasts
159	Elles		2588	89,04	Fiziska/Juridiska persona	Pārgaujas novads, Straupes pagasts
160	Torfa II	16711	1661	43,22	Fiziska/Juridiska persona	Ropažu novads
161	Skuju tīrelis	11989	894	69,53	Valsts	Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
162				97,49	Fiziska/Juridiska persona	Jūrmala
163	Lagažu-Sņitiku		4070	443,57	Fiziska/Juridiska persona	Rugāju novads, Rugāju pagasts
164				73,91	Fiziska/Juridiska persona	Salaspils novads, Salaspils pagasts
165	Zagatu-Skušnovas	16224	4138	21,29	Valsts	Rēzeknes novads, Gaigalavas pagasts
166	Zagatu-Skušnovas	16224	4138	60,02	Valsts	Rēzeknes novads, Gaigalavas pagasts
167	Sventas	11713	447	32,52	Fiziska/Juridiska persona	Rucavas novads, Rucavas pagasts
168	Strūžānu pūrs	16864	4275	2315,21	Fiziska/Juridiska persona	Rēzeknes novads, Strūžānu pagasts
169	Strūžānu pūrs	16864	4275	365,13	Fiziska/Juridiska persona	Rēzeknes novads, Nautrēnu pagasts
170	Strūžānu pūrs	16864	4275	144,50	Valsts	Rēzeknes novads, Strūžānu pagasts
171	Strūžānu pūrs	16864	4275	67,83	Valsts	Rēzeknes novads, Strūžānu pagasts
172	Niedrāju Plikas		1085	0,93	Valsts	Limbažu novads, Pāles pagasts
173	Tjapku-Jasku	12226	5055 5046	63,70	Valsts	Ciblas novads, Līdumnieku pagasts
174	Lielais IV (Mākuļu-Doniņu)	16859	1522	9,84	Fiziska/Juridiska persona	Kocēnu novads, Kocēnu pagasts
175				474,60	Fiziska/Juridiska persona	Rūjienas novads, Jeru pagasts
176	Ķeizaru(Pungi)	16814	2344	166,06	Valsts	Valkas novads, Valkas pagasts
177	Zilais I	16307	4345	10,13	Valsts	Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
178	Zilais I	16307	4345	55,01	Valsts	Rēzeknes novads, Vērēmu pagasts
179	Kardes	16742	1963	62,09	Valsts	Mālpils novads
180	Grēperu		2173	5,17	Valsts	Lielvārdes novads, Lēdmanes pagasts
181	Grēperu		2173	4,43	Valsts	Lielvārdes novads, Lēdmanes pagasts
182	Vizbiļu-Valgundes	11904	817 818	23,34	Valsts	Jelgavas novads, Valgundes pagasts
183	Palta Tīreļa	11674	402	15,90	Valsts	Grobiņas novads, Bārtas pagasts
184	Kakīšu		3592	55,00	Valsts	Krustpils novads, Krustpils pagasts
185	Kaigu	11905	812	142,12	Fiziska/Juridiska persona	Jelgavas novad, Līvbērzes pagasts
186	Jegorovas		4972	19,97	Valsts	Baltinavas novads
187	Ķirbas Tīreļa	11701	441 442	204,99	Valsts	Rucavas novads, Rucavas pagasts
188				10,86	Fiziska/Juridiska persona	Daugavpils novads, Salas pagasts
189	Sārenes(Mazgu)		2284	56,98	Fiziska/Juridiska persona	Dagdas novads, Andrupes pagasts
190	Sārenes(Mazgu)		2284	32,02	Fiziska/Juridiska persona	Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts

Pielikums sagatavots, balstoties uz projekta “Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā” rezultāti (biedrība “homo ecos:”) rezultātiem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

4. pielikums

Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam

Latvijas apstākļos piemērotie kūdrāju rekultivācijas veidi

Apmežošana

Īss apraksts	Ja kūdras lauki ir izstrādāti līdz zemā purva tipa kūdras slānim vai pat purva pamatnei, tajos ir iespējams turpināt saimniecisko darbību, ieaudzējot mežu. Meža zeme – mežkopība Mežs – ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības. Ir noteikts cirtmets pēc vecuma vai caurmēra. Minimālais ieaugušo koku skaits: priede – 3000; ozols, osis, vīksna, goba, kļava, dižskābardis un skābardis – 1500; parējās sugas – 2000 koki uz hektāru. Koku sugas un ģintis: parastā priede Pinus sylvestris, parastā egle Picea abies, kārpainais bērzs Betula pendula, pūkainais bērzs Betula pubescens, parastā apse Populus tremula, melnalksnis Alnus glutinosa, parastais osis Fraxinus excelsior, parastais ozols Quercus robur, parastā liepa Tilia cordata, parastā kļava Acer platanoides, parastā goba Ulmus glabra, parastā vīksna Ulmus laevis, baltalksnis Alnus incana, parastais skābardis Carpinus betulus, Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica, saldais ķirsis Cerasus avium, vītoli Salix spp., parastais pīlādzis Sorbus aucuparia, lapegļu sugas un to hibrīdi Larix spp., citas apšu un papeļu sugas un to hibrīdi Populus spp., sarkanais ozols Quercus rubra; alkšņu hibrīdi Alnus spp. Īscirtmeta atvasājiem piemērotās koku sugas var audzēt gan lauksaimniecības, gan meža zemē. Mežaudzes ierīkošanai jāizvēlas meža apstākļiem piemērots stādmateriāls, jo ne visi kokaugu stādījumos izmantojamie kloni ir piemēroti stādīšanai mežā. Meža un plantāciju meža ieaudzēšana Meža likuma izpratnē ir "pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs". Plantāciju meži – ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes. Nav noteikts cirtmets. Minimālais ieaugušo koku skaits: priede –1000, egle, ozols, osis, vīksna, goba, kļava, dižskābardis un skābardis – 500 koki, parējās sugas – 800 koki uz hektāru. Lauksaimniecības zeme – augkopība Kokaugu stādījumi – ilggadīgi stādījumi (izņemot dekoratīvos kokaugus, augļu dārzus un stādaudzētavas), kuri īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā ierīkoti lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Īscirtmeta atvasāji ir kokaugu ilggadīgie stādījumi, kas ir viens no augkopības veidiem. Īscirtmeta atvasāju sugas vai ģintis (iekavās – kultūraugu un zemes izmantošanas kodi): apses Populus spp. (644); kārkli Salix spp. (645); baltalksnis Alnus incana (646). Latvijā kā lauksaimniecības kultūras ar aprites ciklu līdz 15 gadiem var audzēt kokaugu ilggadīgos stādījumus. Ja īscirtmeta atvasājus apsaimnieko piecu gadu aprites ciklā un tie ierīkoti nemeliorētās platībās, tad stādījumu var pieteikt vienotā platību maksājuma saņemšanai. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība. (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods 0201). Zemes lietošanas veids – mežs. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība", Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 101).
Nosacījumi, pie kuriem scenārijs ir iespējams	Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: nav būtiski Palikušā kūdras slāņa biezums: atkarībā no izvēlētās koku sugas (kūdras slānis, kas biezāks par 0,3m, piemērots parastās priedes, bērzu, melnalkšņu, vītolu, apšu audzēšanai) Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: > 4 (ja pH ir zemāks, jāveic kaļķošana; devu izvēlas atkarībā no mērķa koku sugas) Kūdras sadalīšanās pakāpe: nav būtiski Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas:  0,35 m un zemāk Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: līdz 3–5 diennaktis ārpus veģetācijas sezonas; 1–3 diennaktis veģetācijas sezonas laikā Celmainība: nebūtiski, kamēr neietekmē tehnikas pārvietošanos un agrotehniskās kopšanas darbu mašinizāciju. Galvenais kritērijs sekmīgai apmežošanai ir atlikušā kūdras slāņa augsnes pH, nodrošinājums ar mikro- un makroelementiem un aerācija, t. i., neuzkrājas stāvošs ūdens un ir iespējama koku sakņu elpošana. Meža audzēšanai kā saimnieciskās darbības veidam, lai iegūtu kokmateriālus, ir nozīmīga arī augsnes nestspēja, ko ietekmē kūdras slāņa biezums un mitrums. Augsnes nestspēja ir saistīta ar iespējamo mežizstrādes laiku un darbiem piemēroto tehnikas vienību izvēli.
Veicamo darbu plānošana un sagatavošana	Dokumentu un lietderības izvērtējums Plānojot apmežošanas kā kūdras ieguves ietekmētas teritorijas rekultivāciju, jāizvērtē vairāki aspekti un paredzētās darbības atbilstība normatīvajiem aktiem. Pirms lēmuma pieņemšanas par mežaudzes ieaudzēšanas iespējamību un veidu (dabisku ieaudzēšanu vai stādīšanu) un statusu (mežs vai plantāciju mežs) jāņem vērā: • izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem; • jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve; • ja nepieciešams, veic rekultivācijas meta izstrādi un saskaņošanu; • ja rekultivācijas pasākumu ir paredzēts īstenot sen pamestā kūdras ieguves vietā, ir jāizvērtē, vai atbilstoši spēkā esošajiem ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi vai ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējuma procedūru (ietekmes uz vidi vērtējumu apmežošanai jāveic, ja teritorijas platība pārsniedz 50 ha); • jāizvērtē, vai atbilstoši melioratīvo būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem meliorācijas sistēmu darbības atjaunošanai nav nepieciešams izstrādāt meliorācijas sistēmu būvniecības vai meliorācijas sistēmu renovācijas projektu; • jāizvērtē nepieciešamie nosacījumi un apstākļi novadošās meliorācijas sistēmas darbības atjaunošanai (statuss, aprobežojumi, piederība u. c.). Pirms lēmuma pieņemšanas par apmežošanas kā piemērotākā rekultivācijas veida izvēli kūdras ieguves vietā, kur izstrāde jau sen vairs nenotiek, jau plānošanas stadijā noteikti būtu jāiesaista sertificēti sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperti, izvērtējot šādus aspektus: • plantāciju mežu ierīkošanas lietderība teritorijās, kur ir sastopamas mežam raksturīgas aizsargājamas sugas un sākas dabiski apmežošanās procesi; • apmežošanas lietderība un paredzamā ietekme, ja tiek konstatēts, ka teritorija tiecas kļūt par vērtīgu purva biotopu un ir sākušies purva pašatjaunošanās procesi; • meža pašatjaunošanās, veidojoties kādam no purvaiņu meža tipiem (tādā gadījumā meža koku skaits jāpapildina, neveicot augsnes sagatavošanas un ielabošanas darbus). Tehniskie darbi Kur nepieciešams jāatjauno kartu grāvju sistēma, jānodrošina kontūrgrāvju funkcionēšana visā kokaudzes augšanas gaitā. Meliorācijas sistēmas izveides un uzturēšanas turpmākie darbi jāplāno tā, lai visā kokaudzes augšanas gaitā nepastāvētu risks tās ilgstošai applūšanai. Pēc frēzkūdras ieguves virsmas sagatavošanas darbi nav jāveic. Platībās, kur kūdras ieguve pārtraukta, sasniedzot celmu slāni, jānovāc celmi daļā platības – veidojot koridorus, ja tas būs nepieciešams, lai pārvietotos tehnika. Celmu novākšana visā platībā nepieciešama, ja jāveic mēslošanas līdzekļu iestrāde augsnes virskārtā un tam traucē atstātais celmu slānis. Augstā un pārejas purva augsnēm ļoti raksturīgs kālija un fosfora trūkums. Koku agrīnā vecumā barības vielu trūkums izpaužas augstā purva augsnēs, kur meža ieaudzēšana bez papildus barības vielu ieneses lielākoties ir problemātiska, bet pārejas un zemā purva augsnēs barības vielu trūkums parasti izpaužas vidēja vecuma audzēs. Ja pēc kūdras izstrādes platībā neveidojas dabisks aizzēlums un dabiskās apmežošanās procesi, ir jāveic augsnes ielabošana. Augsnes ielabošanai, lai paaugstinātu kūdras pH un ienestu papildus augu barošanas elementus, izmantojami koksnes pelni (3–6 t uz ha), jo tiem ir gan kaļķošanas materiāla īpašības, gan tie satur visas kokaugu augšanai nepieciešamās barības vielas, kas var trūkt kūdras atradnē pēc kūdras ieguves pārtraukšanas. Lai izvairītos no tāda materiāla izmantošanas, kas satur kaitīgas vielas, jāveic pelnu ķīmiskās analīzes vai jāiegādājas pelni no Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē reģistrēto koksnes pelnu ražotāju sarakstā iekļauta ražotāja. Izstrādātajās kūdras ieguves vietās ir piemēroti apstākļi koku sugām ar lielu ekoloģisko toleranci, piemēram, bērziem Betula spp. Tie ne tikai labi ieaugas stādījumos, bet arī dabiski spēj veiksmīgi kolonizēt šādas platības (Fay, Lavoie 2009). Gan kārpainais, gan pūkainais bērzs ir nozīmīgas sugas izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošanā, jo ātri kolonizē rekultivējamās platības un var būt vērtīgi koksnes ieguvei, citu koku pasargāšanai no sala un salnu bojājumiem, stādot ēncietīgas koku sugas zem bērzu audzes vainagu klāja un mistrojumā ar skuju kokiem tie var palielināt bioloģisko daudzveidību (Renou, Farrell 2004; Hytönen, Aro 2012). Dažos literatūras avotos (piemēram, Renou-Wilson et al. 2008) uzteikta melnalkšņa spēja sasniegt lielu produktivitāti arī skābās kūdras augsnēs, ja nodrošināta aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem. Svarīgi ievērot, ka melnalkšņi labi pacieš periodisku applūšanu, bet tikai tad, ja ūdens nav stāvošs (Renou-Wilson et al. 2008; Hytönen, Saarsalmi 2009). Arī baltalksni nereti vērtē kā piemērotu pioniersugu izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošanai (Renou-Wilson et al. 2008). Kārkliem un papelēm ļoti svarīgs ir augsnes pH – šīm koku sugām nepieciešama augsnes sagatavošana, mēslošana un kaļķošana (Hytönen 1995, Hytönen, Aro 2012). Tomēr vislabāk tādās platībās jūtas sākotnēji lēnāk augošā parastā priede. Tā aug apmierinoši un labi, ja gruntsūdens līmenis ir zemāks par 0,3m (Mangalis 2004). Līdz ar to ieteicamais gruntsūdens līmenis apmežošanas gadījumā ir ne augstāks par 0,35 metriem. Ja atlikušais kūdras biezums ir 0,10–0,30 m un ir iespējams nodrošināt gruntsūdens līmeni zemāku par 1 m, labi aug arī egle, lapegle, bērzs un apse (Mangalis 2004).
Virsmas sagatavošana, meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana	Ja lauka virsma nav līdzena, tā jālīdzina. Senāk izstrādātās, ilgstoši pamestās kūdras ieguves vietās pirms koku stādīšanas jāveic teritorijas attīrīšana tikai no izveidojušās potenciāli konkurējošās veģetācijas. Ilgstoši neizmantotos kūdras laukos varētu būt veicami arī tādi darbi kā lauka attīrīšana no vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana, bērtņu joslas līdzināšana. Ja ierīko jaunu meliorācijas sistēmu, drenu sistēmu, vaļējus grāvjus vai rekonstruē esošās meliorācijas sistēmas, tad nevajag likvidēt tehnoloģiskos ceļus – tie noderēs stādījumu apsaimniekošanas darbu tehnikas pārvietošanās vajadzībām. Zemes virskārtas aparšana, celmu, siekstu lasīšana un novešana un platības šķīvošana jāveic tikai tad, ja plānota mēslošanas un kaļķošanas materiāla iestrāde augsnē.
Platības sagatavošana koku stādīšanai	Pēc augsnes ielabošanas darbiem (iepriekšējās sadaļās aprakstīts, kad un kā tie veicami) platības marķē, iezīmējot plānoto koku rindu izvietojumu. Koku rindu izvietojumu plāno atkarībā no stādāmo koku skaita un kokaudzes kopšanas un uzturēšanas darbos izmantojamās tehnikas pārvietošanās iespējām un darba agregātu platuma. Atstatumu starp rindām izvēlas tādu, lai būtu ērti veikt atēnošanas darbus nākamajos četros gados pēc stādījuma ierīkošanas. Atstatumu starp kokiem rindā aprēķina, dalot nepieciešamo koku skaitu (atkarībā no koku sugas) ar rindu skaitu un aprēķinot koku attālumu rindā tā, lai vienmērīgi izvietotu stādāmos kokus. Kokus rindās stāda ne tuvāk kā 1,5 m citu pie cita.
Mēslošana – kokiem nepieciešamo barības vielu ienese	Augsnes ielabošanu izstrādātās kūdras ieguves vietās var veikt, izmantojot komunālās saimniecības vai enerģijas ražošanas blakusproduktus – notekūdeņu dūņas vai koksnes pelnus, digestātu, kā arī minerālmēslojumu. Augsni kaļķo, ja izvēlētajam mēslošanas līdzeklim nepiemīt augsnes skābumu samazinošas īpašības vai rekultivējamā lauka kūdras slānim, kurā paredzēts ierīkot stādījumus, raksturīga skāba vide (pH < 3,0). Koksnes pelnu izmantošana augsnes ielabošanā izstrādātos kūdras ieguves laukos spēj efektīvi uzlabot koku augšanu, un mēslojuma efekts var ilgt līdz pat 50 gadiem (Houtari et al. 2011). Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" izmēģinājuma stādījumos notekūdeņu dūņu pamatmēslojums nodrošina sekmīgu koku augšanu vēl 13 gadus pēc pamatmēslojuma ieneses, kamēr līdzīgas fosfora pamatmēslojuma devas ienese ar minerālmēsliem audzes attīstību stimulēja tikai piecus gadus pēc mēslojuma izmantošanas (Bebre, Lazdiņa 2017). Pēc trīs gadiem ierīkotajos koksnes pelnu mēslošanas izmēģinājumos mēslotie koki bija vitāli, kamēr kontroles stādījumā (bez pelnu iestrādes augsnē) stādītajiem kokiem bija vērojamas barības vielu trūkuma pazīmes.
Koku stādīšana un kopšana	Koku stādīšanu veic ar rokas darba instrumentiem vai mehanizēti. Stādīšanas paņēmiens atkarīgs no iegādātā stādmateriāla veida. Ietvarstādu stādīšanai var izmantot stādāmos stobrus, bet stādu ar uzlaboto sakņu sistēmu stādīšana iespējama tikai ar lāpstu vai stādāmo šķēpu. Ja kūdras laukā pirms stādījuma ierīkošanas veikta augsnes ielabošana un augsnes apstrāde, tad maza izmēra kailsakņu stādus iespējams stādīt ne tikai ar lāpstu, bet arī ar stādu pārskolojamām mašīnām, darbus daļēji mehanizējot. Stādīšanas laikā stādi jāuzglabā ēnā. Stādot jāraugās, lai virs sakņu kakla un substrāta būtu vismaz 2–3 cm biezs kūdras slānis. Ievietojot stādu saknes bedrē, tās jānovieto vertikāli, nedrīkst atstāt virs augsnes sakņu galotnes. Ja saknes ir ļoti garas, tās drīkst īsināt nocērtot, veidojot 20–15 cm garu sakņu kamolu. Nedrīkst īsināt saknes, tās noraujot – tā tiek bojāta sakne visā garumā. Tāpat garās saknes nedrīkst aptīt citu ap citu – tā kokam tiek radīts papildus stress, un nākotnē veidojas nestabila, koka vainagu pabarot nespējīga, vārga, vienkopus izvietota sakņu sistēma. Augsnes ielabošana veicina ne tikai koku, bet arī nezāļu augšanu, tāpēc jārēķinās ar to, ka drīz pēc papildus augu barošanās elementu ieneses būs jāveic stādījumu atēnošana jeb agrotehniskā kopšana, lakstaugu izpļaušana, ja aizzēlums kavēs jauno koku attīstību. Ierīkotajiem koku stādījumiem agrotehniskā kopšana jāparedz vairākus gadus pēc kārtas. Atēnošanu var veikt mašinizēti, ja tas ieplānots, jau stādījuma ierīkošanas laikā izvēloties agregāta pārvietošanai nepieciešamo attālumu starp koku rindām. Pirmajos piecos gados pēc iestādīšanas jāveic koku aizsardzība pret pārnadžu postījumiem, apstrādājot koku galotnes ar repelentiem Cervacol vai Triko, vai ar mehāniskiem aizsardzības līdzekļiem – caurulēm. Lielākās stādījumu platībās ir ekonomiski izdevīgāk veikt iežogošanu nekā katra koka individuālu aizsardzību. Platība regulāri jāapseko, uzraugot, vai grāvjos nav iemitinājušies bebri, lai tie neveido aizsprostus un nepaceļ ūdens līmeni, radot pārmitrus apstākļus.
Klimata pārmaiņu mazināšana	Apmežojot izstrādātu kūdras lauku, samazinās SEG emisijas (Wilson et al. 2009). Apmežojot teritorijas, kur pabeigta kūdras ieguve, kūdras slāņa mineralizēšanās notiek lēnāk nekā, ja tos izmanto lauksaimniecībā, vai vispār nenotiek. Tāpēc, vērtējot kūdrāju tālākas apsaimniekošanas ietekmi uz klimatu, vietās, kur tas iespējams, ieteicama to izmantošana mežsaimniecībā (Strack (ed.) 2008). Pēc sekmīgas apmežošanas augsnes ielabošanas pasākumus (mēslošana, kaļķošana, augsnes apstrāde) atkārto pēc vairākiem gadu desmitiem (pēc kopšanas un atjaunošanas cirtēm). Tas samazina augsnes temperatūru un mikrobiālo aktivitāti, tādējādi palēninot kūdras mineralizācijas ātrumu un samazinot CO2 un N2O emisijas (Mäkiranta et al. 2007). Koku biomasa, zemsedze, zemsega un nedzīvā koksne kūdreņos (mežaudzēs uz hidrotehniski meliorētām organiskām augsnēm) kompensē CO2 emisijas, kas rodas, mineralizējoties augstā un pārejas purva kūdras augsnei, tomēr auglīgās zemā purva kūdras augsnēs SEG emisijas arī pēc apmežošanas var pārsniegt CO2 piesaisti (Mäkiranta et al. 2007). Biomasā uzkrātais oglekļa daudzums ir tieši proporcionāls augšanas koku gaitai – jo straujāks biomasas pieaugumus, jo vairāk oglekļa uzkrāj mežaudze (IPCC 2006), tāpēc nepieciešams īstenot pasākumus, kas nodrošina produktīvas mežaudzes veidošanos, jo neproduktīva audze izstrādātā kūdras ieguves vietā nepalīdzēs mazināt klimata izmaiņu negatīvo ietekmi uz vidi.
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Sekmīga rekultivācija Apmežošanas process norit veiksmīgi, ja izpildīti sekojoši nosacījumi un novērojamas šādas pazīmes: - teritorijā īstenotas derīgo izrakteņu projektā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi kūdras ieguves vietas rekultivācijai; - rekultivējamā teritorijā ir izveidota un funkcionē projektētā meža meliorācijas sistēma; - grāvju sistēma darbojas, un nosusinātais, labi aerētais augsnes slānis ir vismaz 0,35 m biezs; - pēc gada ieaugušo koku skaits atbilst plānotajam, koku izvietojums ir vienmērīgs visā platībā; - nākamajos divos gados pēc mežaudzes ierīkošanas izkritušo koku skaits nepārsniedz 10% gadā; - stādītajiem kokiem dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms būtiski neietekmē audzes saglabāšanos; - kokaudzē veidojas zemsedze, nezāļu sugas nomaina mežaudzēm raksturīgas sugas, vienlaikus notiek dabiskās apmežošanās process, un stādīto koku skaitu papildina dabiski ieaugušie. Nesekmīga rekultivācija Nedarbojas vai nepilnīgi darbojas meliorācijas sistēma (tostarp bebru darbības dēļ), tādēļ augsnes virskārta ir ilgstoši piesātināta ar ūdeni, lielu daļu platības aizņem mitras ieplakas, kas ilgstoši neizžūst. Par to liecina stāvošs, dažkārt ar aļģēm aizaudzis ūdens grāvjos. Koki ir nīkulīgi, ar dzeltējošām skujām vai lapām, atmirst koku galotnes. Zemsedze nav izveidojusies vai tā ir vāji izteikta, veģetācija ir skraja, nesaslēgta.
Ekosistēmu pakalpojumi	Meži ir bioloģiski daudzveidīgas ekosistēmas, kas nodrošina dzīvotni daudziem augiem, dzīvniekiem un mikroorganismiem. Turklāt meži sniedz dažādus ieguvumus cilvēkiem – klimata regulēšana, ūdens apgāde, koksnes nodrošinājums, enerģijas resursi, tīrs gaiss, erozijas kontrole un citi pakalpojumi. Mežu teritoriju lielākais ekosistēmu pakalpojumu pienesums ir spēja nodrošināt augstus regulācijas pakalpojumus. Vienlaikus mežu teritorijas nodrošina augstvērtīgus un daudzveidīgus kultūras pakalpojumus – piemēram, putnu vērošanu, fiziskās un pasīvās atpūtas iespējas, estētisku baudījumu, izglītojošās aktivitātes u.c.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras ieguvējs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide un uzturēšana, meža stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.
Paredzamie ekonomiskie ieguvumi un izmaksu pozīcijas	Apmežošana kā rekultivācijas veids sākotnēji prasa finansiālu ieguldījumu stādu vai sēklu iegādei, bet vēlāk jāveic koku atēnošanu, retināšana, jaunaudzes kopšana. Ja pēc kūdras ieguves pārtraukšanas atlikušais kūdras slānis ir ar zemu pH, jāveic augsnes kaļķošana. Tam ir piemēroti koksnes pelni, jo tie satur augu augšanai nepieciešamos mikro- un makroelementus, kuri parasti atradnēs pēc kūdras ieguves pabeigšanas ir nepietiekamā daudzumā. Apmežošanai izmantotā stādmateriāla izmaksas iespējams samazināt, izvēloties ierīkot plantāciju mežu vai veicinot dabisko apmežošanos. Ierīkojot plantāciju mežu, minimālais stādāmo koku skaits ir mazāks nekā tas nepieciešams, ieaudzējot mežu: priedei jāstāda par 2000, eglei, bērziem, alkšņiem par 1200 kokiem mazāk uz vienu hektāru. Izvēloties ierīkot plantāciju mežu, kam nav cirtmeta, ir iespējams mazināt riskus, ka koki pirms sasniedz cirtmetu var tikt pakļauti dažādiem riskiem (vējgāzes, ugunsgrēki, kaitēkļu savairošanās), kā arī ātrāk atgūt ieguldītos finansiālos līdzekļus, veidojot īsākus aprites ciklus, nekā to nosaka meža cirtmets. Dabisko apmežošanos veicina, ielabojot un uzirdinot augsni, piemēram, panākot atjaunošanos ar kārpaino vai pūkaino bērzu vai priedi no blakus esošo mežaudžu vēja un dzīvnieku atnestām sēklām. Izvēloties dabiskās apmežošanas scenāriju, tik un tā būs jāveic pārējie iepriekš minētie kokaudzes kopšanas pasākumi. Ja galvenais saimnieciskais mērķis ir kokmateriālu ieguve, tad jārēķinās ar par 5 līdz 20 % zemāku stumbra kvalitāti un produktivitāti, nekā tas būtu panākams, izvēloties selekcionētu reproduktīvo materiālu. Papildus izmaksas rada nepieciešamība mēslot augsni ne tikai pirms, bet arī pēc koku ieaudzēšanas. Papildus barības vielu ienešanu audzē veic pēc kopšanas cirtēm. Audzes augšanas laikā meliorācijas sistēma ir jāuztur. Ilgstoši pamestās teritorijās pirms kokaudzes ieaudzēšanas jāveic meliorācijas sistēmas atjaunošana. Kokaudzes attīstības gaitā iegūstami kā koksnes, tā nekoksnes produkti: • pēc koku stādīšanas vai dabiskās atjaunošanās veidojas zemsedze, tajā augošas sugas ir nektāra un putekšņu avots apputeksnētāju sugām visā veģetācijas sezonas garumā; • kokaudzes retināšanā un atēnošanā var iegūt biomasu lapotā vai bezlapotā stāvoklī – to var izmantot kā enerģijas, farmācijas, kosmētikas produktu, uztura papildinātāju ražošanas izejvielu; • ir iespēja veidot medību saimniecības un organizēt cita veida rekreāciju. Veicot apmežošanu, jāapzinās ar to saistītie riski un tas, ka izstrādās kūdras ieguves vietās esošajos augšanas apstākļos neveidosies I bonitātes audzes. Augot skarbākos apstākļos, pieaug tādu koku īpatsvars, kam raksturīga dažādu traucējumu izraisītas stumbra vainas – līkumainība, bultgalotnes, dobumi. Ja kokiem jāaug apstākļos ar augstu gruntsūdens līmeni, tiem veidojas sekla sakņu sistēma, kas pastiprina vējgāžu risku, noslieci uz saslimšanām ar trupēm, vājāka pretošanās dažādiem patogēniem.
Iespējamie rekultivācijas darbi	Iespējamās izmaksas Darbības Mērvienība euro Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000 Celmu, siekstu novākšana ha 100-150 Rekultivējamās teritorijas aparšana ha 50-100 Rekultivējamās teritorijas kultivēšana ha 50 Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70 Rekultivējamās teritorijas ecēšana ha 50 Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50 Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500 Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700 Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500 Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500 Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500 Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50 Kaļķojamā materiāla iegāde t 40-120 Kaļķošana ha 30-60 Minerālmēslu iegāde ha 300-400 Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50 Organisko mēslu izkliedēšana ha 60 Pelnu izkliedēšana ha 70 Melnalkšņu stādu iegāde 1000 gb 175-240 Priežu stādu iegāde 1000 gb 200-250 Bērzu stādu iegāde 1000 gb 175-240 Papeļu stādu iegāde 1000 gb 440 Koku stādīšana ha 120
Līdzšinējā pieredze Latvijā un citās valstīs	Plaši meža ieaudzēšanas pētījumi Latvijā veikti Sedas purvā un Cenas tīrelī, pirms aptuveni 50 gadiem stādot dažādas koku sugas, tajā skaitā bērzu, priedi, egli, apsi, lapegli uz seklām un dziļām kūdras augsnēm. Lielākā daļa no šīm izmēģinājumu platībām ir saglabājušās. Sedas purvā dažādu sugu kultūras ierīkotas 1964. gadā. Trīsdesmit gadu vecumā novērtēta to augšana (Mangalis 2004). Parastās priedes stādījumiem Sedas purva izstrādātajos kūdras laukos ir I bonitāte, krāja – 144 m³/ha. Kūdras kārtas biezums nav nelabvēlīgi ietekmējis tās augšanu. Parastās egles kultūrām, kas iestādītas vietās ar 30–35 cm biezu kūdras kārtu – 1a–II bonitāte. Egles krāja ir par 6% mazāka nekā priedei, un tās ļoti cieš pavasara salnās. Sakņu sistēma ir sekla, pastāv vējgāzes draudi. Bērzs veido produktīvas un noturīgas mežaudzes ar krāju 195 m³/ha. Eiropas lapegle aug slikti, it sevišķi vietās ar kūdras biezumu virs 25 centimetriem. No pētījumu atziņām un praktiskās pieredzes izriet, ka vietās, kur kūdra iegūta ar frēzkūdras metodi, purvu apmežošanai vispiemērotākās sugas ir parastā priede un bērzi (Mangalis 2004). Pētījumi par kūdrāju apmežošanas ietekmi uz klimata pārmaiņām Latvijā pirms LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" uzsākšanas nebija veikti. Arī citur pasaulē trūkst ilglaicīgu pētījumu par meža ieaudzēšanas ietekmi uz SEG emisijām. Plašākie pētījumi par kūdrāju apsaimniekošanu, tostarp ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanas iespējām, ir Somijā (Hytönen 1995; Hytönen, Kaunisto 1999; Aro, 2000; Mäkiranta et al. 2007; Hytönen, Saarsalmi 2009; Huotari et al. 2011, 2008; Jylhä et al. 2015) un Īrijā (Renou et al. 2007; Renou-Wilson et al. 2008, 2010; Wilson et al. 2009; Bord na Móna 2011; Renou-Wilson 2011). Pētījumi par minerālmēslu un koksnes pelnu ietekmi uz dabisko atjaunošanos izstrādātās kūdras ieguves vietās Latvijā ir veikti tikai pēdējos gados (Bebre, Lazdiņa 2014). Ar koksnes pelniem 2008. gadā mēslotos parauglaukumos novērota bērzu, priežu, egļu un apšu dabiskā atjaunošanās, bet ar minerālmēsliem mēslotajos parauglaukumos neieaug bāziskām augsnēm raksturīgas koku sugas, piemēram, apse (Bebre, Lazdiņa 2014). Līdzīgi rezultāti iegūti, īstenojot LIFE REstore apmežošanas eksperimentu – koksnes pelnu mēslojuma ietekmē veidojas veģetācijas un uzsākas dabiskās apmežošanās procesi (Neimane et al. 2019). 2005. gadā uzsākti pētījumi par sadzīves notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējām izstrādāto kūdrāju rekultivācijā Latvijā. Medema purvā izstrādāta kūdras ieguves vieta rekultivēta, mēslojot ar notekūdeņu dūņām (10 t sausnas uz hektāru), izmantojot koksnes pelnus un minerālmēslus), stādot, bērzu, priedi un melnalksni, kā arī veicinot dabisko atjaunošanos ar bērzu (Lazdina et al. 2006). Izvērtējot stādījumā deviņu gadu laikā iegūtos rezultātus secināts, ka: - mēslojot ar organisko mēslojumu – notekūdeņu dūņām, audzes sasniedz būtiski lielāku produktivitāti, nekā izmantojot minerālmēslus vai koksnes pelnus; - notekūdeņu dūņām ir būtiski ilgstošāka ietekme nekā minerālmēsliem un tie veicina arī blīvas, daudzveidīgas zemsedzes veidošanos; - piemērotākā koku suga izstrādātu kūdrāju mākslīgai apmežošanai Latvijā ir priede, jo tā sasniedza vislielāko krāju ar notekūdeņu dūņām mēslotajās platībās; - dabiskās apmežošanas nodrošināšanai perspektīvākās koku sugas ir bērzi (Bebre et al. 2015).
Literatūra	Aro L. 2000. Afforestation of cutaway peatlands in Finland. In: Proceedings from the 1st International Seminar. Presented at the Re-use of peat production areas. EU’s Northern Periphery Programme project: Re-use of peatland areas. Oulu, Finland, 43–45. Bebre I., Lazdiņa D. 2014. Afforestation trials on a cut-away peatland. Presented at the 14th International Peat Technology Symposium, Riga. Bebre I., Lazdiņa D., Čereļonoka K., Brumelis G. 2015. Afforestation trials on a cutaway peatland. In: Stupak I., Nielsen T. F., Högbom L., Clarke N., Finér L. (eds.) Book of Abstracts – Managing Forests to Promote Environmental Services. Department of Geosciences and Natural Resource Management, University of Copenhagen, Frederiksberg, p. 54. Bord na Móna 2011. Strategic Framework for Future Use of Cutaway Bogs. Dublin. Fay E., Lavoie C. 2009. The impact of birch seedlings on evapotranspiration from a mined peatland: an experimental study in southern Quebec, Canada. Mires and Peat 5: 1–7. Huotari N., Tillman-Sutela E., Kauppi A., Kubin E. 2007. Fertilization ensures rapid formation of ground vegetation on cut-away peatlands. Canadian Journal of Forest Research 37: 874–883. Huotari N., Tillman-Sutela E., Kubin E. 2011. Ground vegetation has a major role in element dynamics in an ash-fertilized cut-away peatland. Forest Ecology and Management 261: 2081–2088. Huotari N., Tillman-Sutela E., Pasanen J., Kubin E. 2008. Ash-fertilization improves germination and early establishment of birch (Betula pubescens Ehrh.) seedlings on a cut-away peatland. Canadian Journal of Forest Research 255: 2870–2875. Hytönen J. 1995. Effect of fertilizer treatment on the biomass production and nutrient uptake of short-rotation willow on cut-away peatlnads. Silva Fennica 29: 21–40. Hytönen J., Aro L. 2012. Biomass and nutrition of naturally regenerated and coppiced birch on cutaway peatland during 37 years. Silva Fennica 46, doi:10.14214/sf.48 Hytönen J., Kaunisto S. 1999. Effect of fertilization on the biomass production of coppiced mixed birch and willow stands on a cut-away peatland. Biomass Bioenergy 17: 455–469. Hytönen J., Saarsalmi A. 2009. Long-term biomass production and nutrient uptake of birch, alder and willow plantations on cut-away peatland. Biomass Bioenergy 33: 1197–1211. IPCC 2006. 2006 IPCC guidelines for national greenhouse gas inventories. IGES, Japan. Jylhä P., Hytönen J., Ahtikoski A. 2015. Profitability of short-rotation biomass production on downy birch stands on cut-away peatlands in northern Finland. Biomass Bioenergy 75: 272–281. Lazdiņa D., Lazdiņš A., Kariņš Z., Kāposts V. 2006. Notekūdeņu dūņu mēslojuma efektivitāte un augsnes ķīmiskā sastāva izmaiņas enerģētiskās koksnes plantācijās. Mežzinātne 16: 30–58. Lazdiņa D., Bārdule A., Lazdiņš A., Stola J. 2011. Use of waste water sludge and wood ash as fertiliser for Salix cultivation in acid peat soils. Agronomy Research 9: 305–314. Mangalis I. 2004. Meža atjaunošana un ieaudzēšana. Zvaigzne ABC, Rīga. Mäkiranta P., Hytönen J., Aro L., Maljanen M., Pihlatie M., Potila H., Shurpali N. J., Laine J., Lohila A., Martikainen P. J., Minkkinen K. 2007. Soil greenhouse gas emissions from afforested organic soil croplands and cutaway peatlands. Boreal Environmental Research 12: 159–175. Neimane S., Celma S., Lazdiņa D. 2019. Species diversity and natural afforestation of a cutaway peatland fertilized with different doses of wood ash. Book of Abstracts. 10th International Conference on Biodiversity Research, 24–26 April, 2019. Daugavpils University, p. 36, http://10thbiodiversity.biology.lv/bookofabstracts2019.pdf . Renou F., Farrell E. 2004. Reclaiming peatlands for forestry: the Irish experience. In: Stanturf J., Madsen P. (eds.) Restoration of Boreal and Temperate Forests. CRC Press, 541–557. Renou F., Scallan Ú., Keane M., Farrell E. P. 2007. Early performance of native birch (Betula spp.) planted on cutaway peatlands: influence of species, stock types and seedlings size. European Journal of Forest Research 126: 545–554. Renou-Wilson F. 2011. Optimal practices in the afforestation of cutaway peatlands: how to successfully establish a forest resource on industrial cutaway peatlands. LAP Lambert Academic Publishing, Saarbrücken, Germany. Renou-Wilson F., Keane M., McNally G., O’Sullivan J., Farrel E. P. 2008. Developing a forest resource on industrial cutaway peatland: the BOGFOR programme. COFORD, Dublin. Renou-Wilson F., Pöllänen M., Bryne K., Wilson D., Farrell E. P. 2010. The potential of birch afforestation as an after-use option for industrial cutaway peatlands. Suo 61: 59–76. Strack M. (ed.) 2008. Peatlands and climate change. International Peat Society, Jyväskylä. Wilson D., Alm J., Laine J., Byrne K. A., Farrell E. P., Tuittila E.-S. 2009. Rewetting of cutaway peatlands: are we re-creating hot spots of methane emissions? Restoration Ecology 17: 796–806.

Aramzemes ierīkošana

Īss apraksts	Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu (rekultivējamo teritoriju) pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm laukkopības kultūru audzēšanai un šo zemju apsaimniekošanu atbilstoši jaunajam zemes izmantošanas veidam. Tas iekļauj meliorācijas sistēmu pārveidošanu un uzturēšanu atbilstoši aramzemes normālas ekspluatācijas vajadzībām. Turpmākais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 0101) Zemes lietošanas veids – aramzeme Kultūraugi, kurus var audzēt uz kūdrainām augsnēm, ir graudaugi, pākšaugi, šķiedraugi, eļļas augi, zālaugi, dārzeņi, garšaugi, dekoratīvo augu stādi.
Apstākļi, kādos iespējama aramzemju ierīkošana	Kūdras augšējā slāņa tips: pārejas un zemā purva tipa kūdra (pārejas tipa kūdras atlikušais biezums ˂0,25m); Palikušā kūdras slāņa biezums: > 0,5 m Virsējā kūdras slāņa pH: 5-8 Kūdras sadalīšanās pakāpe: vidēji un labi sadalījusies kūdra Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: < 0,7–1,0m Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: nedrīkst applūst Celmainība: ļoti liela celmainība (> 3,0%) apgrūtinās aramzemes ierīkošanu un turpmāko apsaimniekošanu Lauksaimnieciskai izmantošanai vispiemērotākie ir zemā tipa purvi, jo to augsnes ir bagātas ar minerālvielām, karbonātiem un slāpekli, vide ir vāji skāba, neitrāla vai sārmaina (pH 5,5–7,4) (Krūmiņš u.c. 2013). Kultivējot kūdrājus ar palikušu zemā purva tipa kūdru, var iegūt samērā auglīgas augsnes, kas ir sevišķi noderīgas kultivēto zālāju ierīkošanai, kā arī dārzeņu audzēšanai. Var izmantot arī pārejas purva tipa kūdru, ja zem pārejas purva kūdras nelielā dziļumā atrodas zemā tipa kūdra. Pārejas purva kūdras augsnes parasti ir vāji skābas (pH ~4,5) (Krūmiņš u.c. 2013), tāpēc tās atkarībā no stādāmo augu prasībām, iespējams, ir jākaļķo. Ja aramzemes ierīkošana tiek plānota vietā, kur kūdras ieguve ir pārtraukta, neiegūstot visu derīgo kūdras slāni, un virs zemā tipa kūdras ir konstatējama arī pārejas tipa kūdra, ieteicams, lai pārejas purva tipa kūdras palikušais slānis būtu mazāks par 0,25 m, kas agrotehnisko darbu rezultātā sajauktos ar zemā purva tipa kūdru, veidojot labvēlīgākus augšanas apstākļus izvēlētajiem kultūraugiem. Ieteicamais maksimālais atstājamais kūdras biezums virs purva pamatnes ir 0,5 metri. Kūdras ieguves vietās, kur ieguve ir notikusi 20. gs. laikā un ir pārtraukta, neveicot rekultivāciju, atlikušā kūdras slāņa biezums reizēm ir lielāks. Tādā gadījumā jāizskata iespēja pabeigt kūdras ieguvi, atstājot 0,5 m biezu kūdras slāni, tādējādi arī veicinot dabas resursu racionālu un efektīvu izmantošanu. Vienlaikus, iegūstot rūpnieciski izmantojamo kūdras slāni, ir iespējams sagatavot izvēlēto lauku virsmu potenciālo lauksaimniecisko kultūru audzēšanai, iegūt finanšu resursus no kūdras realizācijas, kā arī, atjaunojot kūdras ieguves lauku iekšējo nosusināšanas sistēmu, vienlaicīgi to pielāgot plānotajam zemes izmantošanas veidam –lauksaimniecisko kultūru audzēšanai. Aramzemes ierīkošanā būtiska nozīme ir arī rekultivējamās teritorijas nosusināšanas sistēmas stāvoklim un tās piemērotībai plānotajai zemes izmantošanai, izvietojumam un funkcionalitātei. Jāņem vērā teritorijas hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi, kā arī purva pamatni veidojošo nogulumu sastāvs. Aramzemju ierīkošana iespējama uz ūdens caurlaidīgiem vai vidēji caurlaidīgiem nogulumiem.
Darbu plānošana un sagatavošana	Plānojot kūdras ieguves vietā aramzemes izveidošanu: - jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem; - jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve; - jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - jāizstrādā lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, jāparedz saglabāt aramzemes ierīkošanai un tālākai apsaimniekošanai nepieciešamais kūdras slāņa biezums; - jāizvērtē, vai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, ja aramzemes ir paredzēts ierīkot sen pamestā kūdras ieguves vietā; - ja nepieciešams, jāveic grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve, lai nodrošinātu kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē; - no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc izveidojies apaugums; - jāveic lauka attīrīšana no celmu un koku sakņu paliekām; - jāveic kūdras ieguves vietas planēšana; - ja nepieciešams, jāveic rekultivācijas metā jeb derīgo izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju aizbēršana; - jāveic kūdras augsnes aparšana (ieteicamais dziļums 30–35 cm) tā, lai augsne tiktu pilnībā apvērsta un virspusē nepaliktu augu atliekas (arumam jābūt iespējami līdzenam un aršanas dziļumam – vienmērīgam, pieļaujot dziļuma svārstības atsevišķās vietās ne vairāk kā 2–3 cm robežās); - aršanas laikā virspusē uzvērstie celmi, siekstas un koku saknes jāsavāc un jānoved; - pirmreizējais arums jāapstrādā ar disku kultivatoriem, kas aparto aramsloksni sagraiza, sajauc un irdina; lauku kultivēšana jāveic, ar kultivatoru vienmērīgi apstrādājot visu lauku; - jāveic pirmreizēji sastrādātās augsnes sablīvēšana un mikroieplaku izlīdzināšana; - ja nepieciešams, jāīsteno lauka augsnes ielabošanas un mēslošanas pasākumu kopums (piemēram, augsnes kaļķošana), lai nodrošinātu izvēlētai augu kultūrai nepieciešamos augšanas apstākļus.
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana	Plānojot aramzemes ierīkošanu bijušajā kūdras ieguves vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam ir jābūt tādam, kas audzējamām kultūrām garantētu to veģetācijas periodā nepieciešamos gaisa un mitruma apstākļus. Rekultivējamajā teritorijā jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni, kas ir zemāks par 0,7–1,0 m (Aire u.c. 1970). Mitruma režīmu var regulēt ar susinātājgrāvjiem un kartu grāvjiem, nepieciešamības gadījumā tos pārbūvējot vai izbūvējot drenāžas tīklu. Jāņem vērā likumsakarības starp esošo vai pārbūvējamo susinātājgrāvju dziļumu un savstarpējo atstatumu, tas ir, plānojot susinātājgrāvju izvietojumu, jāņem vērā atlikušais kūdras slāņa biezums un zem kūdras esošo nogulumu sastāvs. Tādējādi būs iespējams noteikt optimālo grāvju vai drenu dziļumu un attālumu (Eriņš 1966). Papildus jānovērtē kūdras ieguves vietas novadošā meliorācijas tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā izveidoto hidrotehnisko būvju (caurtekas) tehniskais stāvoklis, jo kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma ir cieši saistīta ar novadošo tīklu. Minētais novērtējums ļaus iegūt papildus informāciju lēmuma pieņemšanai par iespēju novadīt lieko ūdeni no rekultivējamās teritorijas novadošajā tīklā (novadgrāvji, promtekas), tas ir,  vai plānoto gruntsūdens līmeņa sasniegšanu neierobežos novadošajā tīklā izvietotās hidrotehniskās būves. Pārveidojot kūdras ieguves vietu aramzemē, priekšrocība būtu dodama vaļēja grāvju tīkla izveidei, kas ātrāk novada virszemes ūdeņus, uztver gruntsūdeņus un kam ir zemākas ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas nekā segtajai drenu sistēmu izveidei. Kā alternatīva aramzemes nosusināšanai ir iespējama drenu sistēmas izveide. Ierīkojot segto drenu sistēmu, ir iespējams panākt vienmērīgāku mitruma režīmu, netraucētu lauksaimniecības mašīnu pārvietošanos, drenu sistēma neaizņem izmantojamās zemes platības, bet drenētajās platībās augu saknes sasniedz dziļākus augsnes slāņus un efektīvāk izmanto tur esošās barības vielas u.c. (Šnore 2013). Rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu un nosusināšanas iespēju novērtēšanai, ieteicams izmantot atbilstošajā jomā sertificētu personu konsultācijas vai slēdzienus.
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana	Ja aramzemes ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai tiek veikta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, līdz ar to samazināsies aramzemes ierīkošanas izmaksas. Plānojot aramzemes ierīkošanu kūdras ieguves vietās, kurās kūdras ieguve pārtraukta senāk, palikušajā kūdras slānī jānosaka celmainība. Parasti kūdras iegulā ir zināms daudzums koksnes atlieku, kuru izvietojums kūdras iegulā visizteiktāk ir sastopams robežhorizontā, kas raksturo pāreju no viena kūdras tipa uz otru. Kūdras ieguves vietās, kurās ir augsta celmainība, būs būtiski apgrūtināta teritorijas izmantošana intensīvā lauksaimniecībā. Būs jāveic regulāra lauku atcelmošana, celmu un sakņu novākšana, kā arī jārēķinās ar apgrūtinātu agrotehnisko apstrādi. Ja rekultivējamās teritorijas atlikušo kūdras slāni veido pārejas tipa kūdra, būs jāveic arī augsnes kaļķošana, jo pārejas tipa kūdras augsnes ir skābas (pH˂5). Pieņemot lēmumu par aramzemes izveidošanu kūdras ieguves laukos pēc ieguves pabeigšanas, jāņem vērā, ka kūdra ļoti labi absorbē saules radiāciju. Pavasaros virsējā kārta sasilst ļoti strauji, savukārt sliktās siltumvadītspējas dēļ dziļākajos kūdras slāņos kūdra atkūst ļoti lēni. Šie apstākļi jāņem vērā, kad tiek pieņemts lēmums par rekultivējamā teritorijā audzējamām kultūrām, piemēram, plānojot to sējas termiņus, kad veidojas salnas. Tādi paši apstākļi veidojas arī rudenī, kad salnas uz kūdras augsnēm sākas par 10–15 dienām agrāk nekā uz minerālaugsnēm.
Klimata pārmaiņu mazināšana	Apsverot aramzemes ierīkošanu kā rekultivācijas veidu, jāizvērtē arī SEG emisiju aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc aramzemes ierīkošanas, pieņemot, ka to ievieš teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies veģetācija, bet augsnes virskārtu veido auglīga zemā purva tipa kūdra. Pēc aramzemes ierīkošanas SEG emisijas pieaugs par 14,6 t CO2 ekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli pirms rekultivācijas uzsākšanas. Kopējās SEG emisijas izstrādātos kūdrājos ierīkotās aramzemēs aprēķinu periodā atbilst 20,9 t CO2 ekv. ha-1 gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās emisijas, kas atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām var būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām. Aramzemju ierīkošana intensīvās laukkopības vajadzībām, salīdzinot ar citiem rekultivācijas veidiem, rada vislielākās SEG emisijas.
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Rekultivējamajā teritorijā ir izveidota plānotā meliorācijas sistēma, kas spēj nodrošināt kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē. Ir veikta lauka atcelmošana, sagatavots lauks ar līdzenu virsmu. Par nesekmīgu rekultivāciju liecina: Rekultivējamā teritorijā izveidotās meliorācijas sistēmas nenodrošina kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē. Lauks ir nelīdzens, ar mikroieplakām.
Ieguvumi	Teritorija pēc rekultivācijas kļūst par intensīvu lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju, kas turpmāk dod ekonomiskus un sociālus ieguvumus.
Trūkumi	Pārvēršot platību par lauksaimniecībā intensīvi izmantojamu teritoriju, tā kļūst par nozīmīgu SEG emisijas avotu.
Ekosistēmu pakalpojumi	Primārie ekosistēmu pakalpojumi, ko sniedz lauksaimniecības teritorijas ir apgādes pakalpojumi, nodrošinot pārtiku cilvēkiem, lopbarību, izejmateriālus bioenerģijas ražošanai, farmaceitiskos resursus, kā arī cita veida izejmateriālus. Vienlaikus šīs teritorijas ir atkarīgas no ekosistēmu pakalpojumiem, ko nodrošina dabiskās ekosistēmas, tostarp apputeksnēšana, bioloģiskā kaitēkļu apkarošana, augsnes struktūras un auglības uzturēšana, barības vielu aprite un hidroloģiskie pakalpojumi.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, zālāju sēšana un uzturēšana) ir jāveic zemes īpašniekam.
Iespējamie rekultivācijas darbi	Iespējamās izmaksas Darbības Mērvienība euro Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250 Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000 Celmu, siekstu novākšana ha 100-150 Rekultivējamās aparšana ha 50-100 Rekultivējamās teritorijas kultivēšana ha 50 Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70 Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana, līdz 0,4m ha 100-700 Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana ha 300 Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50 Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500 Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700 Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500 Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500
Līdzšinējā pieredze Latvijā	Latvijā ir vairākas bijušās kūdras izstrādes teritorijas, kur šobrīd tiek veikta intensīva lauksaimnieciskā darbība. Lielākās teritorijas ir Mārupes novadā (piemēram, Cenas tīreļa masīvs).
Literatūra	Aire A., Labrencis V. 1970. Kultūrtehniskā meliorācija. Zvaigzne, Rīga. Eriņš A. 1966. Lauksaimnieciskās meliorācijas projektēšana. Zvaigzne, Rīga. Krūmiņš J., Robalds A., Purmalis O., Ansone L., Poršņovs D., Kļaviņš M., Segliņš V. 2013. Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas. Material Science and Applied Chemistry 2013/29, doi: 10.7250/msac.2013.025. Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga.

Lielogu dzērveņu audzēšana

Īss apraksts	Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kurās audzē lielogu dzērvenes Vaccinium macrocarpon. Lielogu dzērvenes ir mūžzaļš ēriku dzimtas sīkkrūms, kuras audzēšanai optimālais augsnes pH ir 4–5 un organiskās vielas saturs vismaz 3%. Latvijas klimats ir piemērots lielogu dzērveņu audzēšanai izstrādātos kūdras laukos, kuros palikušā kūdras slāņa virsējo daļu veido augstā purva tipa kūdra. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 0101). Zemes lietošanas veids – zeme zem augļu dārziem.
Apstākļi, kādos iespējama lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana	Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: augstā tipa kūdra Palikušā kūdras slāņa biezums: nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē (smilts, mālsmilts, viegls smilšmāls), ja iespējams nodrošināt optimālu augsnes pH), ideālā gadījumā – 0,5 m Virsējā kūdras slāņa pH: pH 3,5–4,5 Kūdras sadalīšanās pakāpe: Maz sadalījusies Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: vidēji 0,5 m Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: nedrīkst applūst Celmainība: <3%
Darbu plānošana un sagatavošana	Plānojot lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās: - jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem; - jāizvērtē rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve; - jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - jāizstrādā stādījumu lauku projekts; - jāizstrādā stādījumu lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu un citu hidromelioratīvo būvju projekti, jāveic to saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā projektā, ja kūdras ieguves vietā rekultivācijas laikā tiek paredzēta lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana, jāparedz 0,5 m bieza augstā purva tipa kūdras slāņa saglabāšana; - derīgo izrakteņu ieguves projekta rekultivācijas daļā atstājamo kartu grāvju savstarpējie attālumi jāplāno tādā attālumā, kas nodrošina nepieciešamo mitruma režīmu stādījumiem; - no ilgstoši atstātiem un aizaugušiem kūdras laukiem jānovāc apaugums; jāattīra lauks no celmu un koku sakņu paliekām; - jāveic kūdras ieguves vietas planēšana tā, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2%; - ja nepieciešams, jāveic dzērveņu stādījumu mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas atjaunošana vai pārbūve, rekultivācijas metā vai derīgo izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju aizbēršana; - ja nepieciešams, rekultivējamā teritorijā vai tai piegulošajā teritorijā jāierīko ūdenstilpes laistīšanai; - pēc apauguma novākšanas un virsmas līdzināšanas jāveic tās kultivēšana; - jāveic augsnes analīzes un, ja nepieciešams, jāveic augsnes mēslošana; - jāizveido tehnoloģiskie pievadceļi; - jāierīko laistīšanas (virspusējā) sistēma; - lielogu dzērveņu laukā ieteicams ierīkot pretsalnu agrās brīdināšanas sistēmu, kas ļauj būtiski palielināt iegūstamo ražu.
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana	Meliorācijas sistēmai jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni stādījumu teritorijā ~0,5 m zem kūdras virsmas. Vadoties no konkrētās vietas apstākļiem, jāveic dzērveņu stādījumu mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve. Ja rekultivējamā vai tai piegulošajā teritorijā nav mākslīgu vai dabisku ūdenstilpju, tās jāizveido, lai nodrošinātu stādījumus ar nepieciešamo ūdens daudzumu laistīšanai, kas ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai lielogu dzērveņu audzēšanai.
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana	Uzsākot vietas sagatavošanu lielogu dzērveņu stādījumiem, būtisks nosacījums stādījumu lauka ierīkošanā ir virsmas stāvoklis. Svarīgi, lai stādāmā lauka virsma būtu līdzena, bez mikroieplakām vai pacēlumiem. Ja lauka virsa ir nelīdzena, nepieciešama virsmas planēšana, izlīdzinot lauku, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2%. Tas nepieciešams, lai stādījumus varētu efektīvāk aizsargāt pret salnām, kā arī nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu, kas ir galvenie gaidāmās ražas lielumu ietekmējošie faktori. Pēc virsmas līdzināšanas ir jāveic dziļirdināšana. Dziļirdināšanu veic vidēji 0,4 m dziļumā, vienmērīgi apstrādājot visu lauku (Silava 2016). Ja lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai joprojām tiek veikta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvē ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Tad lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, tādējādi samazināsies lielogu dzērveņu lauka ierīkošanas izmaksas. Teritorijās, kur kūdras ieguve ir pārtraukta pirms vairākiem gadu desmitiem, nav veikta rekultivācija un ir izveidojies apaugums, pirms stādījumu ierīkošanas tas jānovāc, izcērtot kokus un izraujot to saknes, kā arī novācot zemsedzes veģetāciju. Ja stādījumu ierīkošanai paredzētajā teritorijā kūdras virskārtā ir celmi, jāveic lauku atcelmošana un tie jāizvāc no visas platības, nodrošinot pilnvērtīgu turpmāko stādījumu apsaimniekošanu ar ogu audzēšanā izmantojamām lauksaimniecības mašīnām un iekārtām. Pirms dzērveņu stīgu iestrādes vai apsakņotu spraudeņu stādīšanas ir jāveic augšņu agroķīmiskā izpēte. Šī informācija palīdz novērtēt augsnes auglību, lielogu dzērveņu augšanas potenciālu un augsnes mēslošanas nepieciešamību. Mēslošanas līdzekļi un daudzums ir atkarīgs no kūdrā esošā barības vielu daudzuma un kūdras īpašībām, tās jāsalāgo ar dzērveņu augšanai nepieciešamajām prasībām. Ja plānotajā lielogu dzērveņu stādījumu laukā augsnes pH skaitlis ir zemāks par 3,5, t. i., apstākļi nav lielogu dzērveņu augšanai optimāli, jāveic augsnes ielabošana kaļķojot (Āboliņš u. c. 2012). Lielogu dzērvenēm optimālā substrāta aktīvā reakcija (pHKcl) ir 4,5 ± 0,3. Pie pHKCl virs 5,2 sākas dzelzs un pārējo mikroelementu uzņemšanas traucējumi, bet pie 4,0 un zemāk – kalcija deficīts. Ģipšošana nodrošina augu sakņu apgādi ar kalciju bez būtiskām pH izmaiņām kūdrā. Ja stādījumu ierīko pavasarī, iepriekšējā rudenī iestrādā augsnē 1–1,2 t uz hektāru ģipsi. Ģipsi jāiestrādā vienmērīgi visā lauka platībā. Uzturošās ģipšošanas deva ir 300–500 kg/ha. Ģipša iestrādāšana kūdrā neizmaina pH, jo ģipsis ir neitrāls sāls. Ģipsis bez kalcija un sēra satur arī citus barības elementus nelielās koncentrācijās. Ģipšošanu jāveic iepriekšējā gadā pirms lielogu dzērveņu stādīšanas, lai izskalotos pārbagātas sulfātu koncentrācijas (Osvalde u.c. 2011). Lielogu dzērvenes jāmēslo pavasarī un vasaras pirmajā pusē, kad atjaunojas veģetācija (no aprīļa līdz jūnija vidum).
Lielogu dzērveņu stādīšana	Lielogu dzērveņu stādīšana notiek ar dzērveņu stīgām, tās vienmērīgi izkaisot pa lauku. Mazās platībās var stādīt apsakņotus dzērveņu spraudeņus. Dzērvenes stāda no maija līdz jūnija vidum. Viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5–3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu. Pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas, bet regulāra raža – sākot ar sesto gadu, kad no 1 ha var vidēji iegūt 14–40 t (maksimāli – 56 t) ogu. Lielogu dzērvenes vienā vietā var audzēt un iegūt ražas 50–100 gadus (Eriņš 2011). Lielogu dzērveņu stīgas var iestrādāt ar diskiem vai ar frēzi. Kā ieteicamākais un ekonomiski izdevīgākais paņēmiens ir stīgu iestrāde ar frēzi, jo, iestrādājot ar diskiem, daļa stīgu netiek pilnīgi iespiestas kūdrā, tās neapsakņojas, aiziet bojā, radot zaudējumus. Stādījumu mulčēšanai ieteicams izmantot sfagnu kūdru vai atsevišķās saimniecībās, kur nav ierīkota apūdeņošana, skuju koku zāģu skaidas (klājot 3–4 cm biezumā) (Osvalde u.c. 2011). Pēc stīgu izkaisīšanas visu lauku apstrādā ar frēzi aptuveni 3 cm dziļumā. Veic lauka pirmreizējo laistīšanu. Papildus ir ieteicams ierīkot laistīšanas (virspusējo) sistēmu. Lai arī tās ierīkošanas izmaksas ir lielas, tomēr pieredze liecina, ka bez tās ražas var būt mazas un nevienmērīgas. Iekārtojot laistīšanas sistēmu, ir iespējams efektīvāk cīnīties pret salnām (laistot stādījumus pirms salnas, iespējams tos pasargāt no straujām temperatūras svārstībām un šūnu bojājumiem, jo ūdens piesaista siltumu), kā arī ar ilgstoša sausuma periodiem, būtiski palielinot ikgadējo iegūstamās ražas lielumu. Lai ierīkotu laistīšanas sistēmu, blakus lielogu dzērveņu audzēšanas laukam ir jābūt ūdens ņemšanas vietai. Vislabāk to ir ierīkot tā, lai nokrišņu laikā ūdens no lielogu dzērveņu laukiem tiktu novadīts šajā ūdens uzglabāšanas vietā un nepieciešamības gadījumā uzkrātais ūdens ar sūkņu un cauruļvadu sistēmas palīdzību tiktu novadīts uz lielogu dzērveņu audzēšanas laukiem. Kad lielogu dzērveņu stādījumi ir iekopti un dzērvenes ieaugušās var piesaistīt biškopjus – bišu pievešanai stādījumu apputeksnēšanai. Tas palielinās dzērveņu ražu.
Klimata pārmaiņu mazināšana	Apsverot lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanu kūdras laukos, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka lielogu dzērvenes stāda teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva tipa kūdra. Pēc rekultivācijas SEG emisijas samazināsies par 3,4 t CO2 ekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas lielogu dzērveņu stādījumos aprēķinu periodā atbilst 2,9 t CO2 ekv. ha-1 gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās emisijas, kas, atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām, var būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Teritorija ir līdzena, tajā darbojas meliorācijas sistēma atbilstoši lielogu dzērveņu prasībām. Lielogu dzērvenes vienmērīgi nosedz visu lauka virsmu. Par nesekmīgu rekultivāciju liecina: Rekultivējamajā teritorija ilgstoši applūst, nav līdzena. Nedarbojas stādījumos ierīkotā meliorācijas sistēma vai tā nav piemērota lielogu dzērveņu audzēšanai.
Ieguvumi	Pēc kūdras ieguves teritorija tiek izmantota saimnieciskajai darbībai, kura nodrošina darba vietas un ienākumus. Labi un pareizi kopti lielogu dzērveņu stādījumi pilnībā nosedz kūdras virskārtu, kas samazina SEG emisijas.
Trūkumi	Lauku mēslošana, lai nodrošinātu lielākas ražas, palielina SEG emisijas. Taču sagaidāms nebūtisks emisiju pieaugums, ja tiek ievērots pareizs mēslošanas laiks un devas.
Ekosistēmas pakalpojumi	Ogu audzēšanu iespējams klasificēt kā lauksaimniecisko darbību, kuras augstākā ekosistēmu pakalpojumu vērtība ir spēja nodrošināt augstus apgādes pakalpojumus. Vienlaikus sniegtie regulācijas pakalpojumi ir salīdzinoši zemāki.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, ogulāju stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.

Krūmmelleņu audzēšana

Īss apraksts	Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kurās audzē augstās (lielogu) krūmmellenes Vaccinium corymbosum vai šaurlapu (zemās) krūmmellenes Vaccinium angustifolium. Augstās krūmmellenes ir 1,2 līdz 2 m augsts krūms, bet zemās krūmmellenes – līdz 40–50 cm augsts puskrūms. Zemās krūmmellenes ogas ir sīkākas, bet saldākas nekā augstajām krūmmellenēm. Abas krūmmelleņu sugas labi aug atklātās, saulainās vietās. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība", Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 0101) Zemes lietošanas veids – zeme zem augļu dārziem
Apstākļi, kādos iespējama krūmmelleņu stādījumu ierīkošana	Kūdras augšējā slāņa tips: augstā tipa kūdra Kūdras sadalīšanās pakāpe: Mazsadalījusies vai vidēji sadalījusies Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: 4,5 – 5,0; Atlikušā kūdras slāņa biezums: > 0,5 m Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: labi aerētas augsnes ar gruntsūdens līmeni 0,35-0,55 m. Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: nedrīkst applūst Celmainība: <3%
Darbu plānošana un sagatavošana	Plānojot krūmmelleņu stādījumu ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās: - jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem; - jānovērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve; - jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - jāizstrādā stādījumu lauku projekts; - jāizstrādā stādījumu lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, ja kūdras ieguves vietā tiek plānota krūmmelleņu stādījumu ierīkošana, ir jāparedz stādījumiem optimāla biezuma augstā purva tipa kūdras slāņa saglabāšana. Derīgo izrakteņu ieguves projekta rekultivācijas daļā atstājamie kartu grāvji plānojami tādā attālumā, kas nodrošina nepieciešamo mitruma režīmu stādījumiem; - no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc apaugums; jāattīra lauki no celmu un koku sakņu paliekām; - jāveic kūdras ieguves vietas planēšana, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2 %; - ja nepieciešams, jāveic krūmmelleņu stādījumu mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve, kā arī rekultivācijas metā vai derīgo izrakteņu ieguves projektā norādīto kartu grāvju aizbēršana; - pēc apauguma novākšanas un kūdras ieguves vietas līdzināšanas ir jāveic tās kultivēšana; - jāveic augsnes analīzes un nepieciešamības gadījumā veic augsnes mēslošana; - jāizveido tehnoloģiskie pievadceļi; - jāierīko laistīšanas sistēma; - krūmmelleņu laukā ieteicams ierīkot agrās brīdināšanas sistēmu pret salnām.
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un ūdens pieejamības nodrošināšana	Plānojot krūmmelleņu stādījumus bijušajā kūdras ieguves vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam un funkcionalitātei jānodrošina vidējais gruntsūdens līmenis 0,35–0,55 m robežās zem kūdras virsmas. Nepieciešama iespēja regulēt gruntsūdens līmeni ar novadgrāvjiem un kartu grāvjiem. Vadoties no konkrētās vietas apstākļiem, jāveic mitruma režīma nodrošināšanai nepieciešamo grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve. Pārbūvējamo vai ierīkojamo grāvju dziļums plānojams ne mazāks par 0,5 m, maksimālais dziļums līdz 1,0 m (Silava 2016). Grāvju funkcionēšana ir būtiska, lai nodrošinātu nepieciešamo augsnes mitrumu, bet nepieļautu teritorijas applūšanu. Ja rekultivējamā vai tai piegulošajā teritorijā nav mākslīgu vai dabisku ūdenstilpju, tās jāizveido, lai nodrošinātu stādījumus ar nepieciešamo ūdens daudzumu, kas ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai krūmmelleņu audzēšanai.
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana	Krūmmellenes aug barības vielām nabadzīgās augsnēs, bet vajadzīgs augsts organiskās vielas saturs (virs 3,5 %). Uzsākot vietas sagatavošanu krūmmelleņu stādījumiem, būtisks nosacījums stādījumu lauka ierīkošanā ir virsmas stāvoklis. Svarīgi, lai stādāmā lauka virsma būtu līdzena, bez mikroieplakām vai pacēlumiem. Ja lauka virsa ir nelīdzena, nepieciešama virsmas planēšana tā, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2 %. Tas nepieciešams, lai stādījumus būtu iespējams efektīvāk pasargāt pret salnām un nodrošināt atbilstošu mitruma režīmu, kas ir galvenie ražas lielumu ietekmējošie faktori. Pēc virsmas līdzināšanas ir jāveic tās dziļirdināšana. Dziļirdināšanu veic vidēji 0,4 m dziļumā, vienmērīgi apstrādājot visu lauku. Ja krūmmelleņu stādījumu ierīkošana tiek plānota teritorijās, kur pašlaik kūdras ieguve vēl nav uzsākta vai tiek turpināta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvē ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Tas nozīmē, ka lauks pēc tam nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, tādējādi samazināsies krūmmelleņu audzēšanai paredzētā lauka ierīkošanas izmaksas. Pirms stādu stādīšanas jāveic augsnes agroķīmiskās analīzes, noskaidrojot augsnes sastāvu, skābumu un citas īpašības. Ja plānotajā stādījumu ierīkošanas laukā augsnes pH nav atbilstošs (4,5–5,0) (Apše, Kārkliņš 2013) un trūkst barības elementu, jāveic augsnes ielabošana un mēslošana (piemēram, augsnes kaļķošana vai ģipšošana), lai nodrošinātu krūmmellenēm optimālus augšanas apstākļus (LLKIC 2016). Platībās, kur kūdras ieguve ir veikta sen, platības bijušas ilgstoši pamestas un ir izveidojies apaugums, pirms stādījumu ierīkošanas jācērt koki, izraujot arī to saknes, un jānovāc zemsedzes veģetācija. Ja stādījumu ierīkošanas vietā virsējā kūdras slānī ir celmi, tie jāizvāc, tas ļaus stādījumus apsaimniekot ar ogu audzēšanā izmantojamajām lauksaimniecības mašīnām un iekārtām.
Krūmmelleņu stādīšana	Augstās krūmmellenes stāda vagās. Lai ierīkotu taisnas, paralēlas vagas, lauku galos un pa vidu ir jānoliek atzīmes vagu veidošanai. Vagas veido ar speciālu vagu veidotāju. Vagai jābūt ar 0,50 m pacēlumu un 0,7 m platumā. Optimālais atstatums starp vagām ir 3 metri. Ogu krūmus stāda ar rokām. Vagā tiek izveidota iedobe, kurā tiek iestādīts krūms un iedobe aizbērta. Atstatums starp ogu krūmiem ir 1,0–1,2 m (atkarībā no šķirnes). Uzreiz pēc stādīšanas ir jāveic jauno krūmu laistīšana. Stādīšanai vislabāk izmantot divgadīgus līdz trīsgadīgus krūmus, kurus stāda pavasarī vai rudenī. Viena hektāra ierīkošanai vidēji nepieciešami 2500 stādi. Pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas, sasniedzot ap 0,6 t ogu no hektāra. Pēc tam regulāri ražojoši krūmi sasniedz 5–8 t ogu no hektāra (vidēji 2,5 kg no krūma) (Eriņš 2011). Krūmmellenes ražo 15–20 gadus, bet tad to ražība pakāpeniski samazinās. Samazinoties ražībai, krūmmelleņu krūmus var apgriezt, atstājot virs zemes tikai ap 20 cm augstus stublājus. Veģetācijas periodā izveidosies jaunie dzinumi, kas pēc pāris gadiem ražos ogas. Šādā veidā vienā vietā krūmmellenes var augt pat 50–80 gadus (Ripa 2003). Zemo krūmmelleņu stādīšanai vagu veidošana nav nepieciešama. Zemo krūmmelleņu stādīšanai iegādājas stādus (sēklaudžu vai kādu no šķirnēm), ko stāda 0,2 m līdz 0,4 m attālumā vienu no otra, starp rindām veidojot 0,6–1,0 m atstatumu. Vienmērīgi pārklājot visu lauku, ieteicamie stādīšanas attālumi ir 0,3 x 0,6 m vai 0,3 x 1,0 metri. Pēc stādīšanas veic lauka pirmreizējo laistīšanu. Zemās krūmmellenes sāk ražot otrajā līdz trešajā gadā, dodot 0,9 t ražas no hektāra; regulāri ražojoši krūmi sasniedz 2–5 t no hektāra. Šos ogulājus audzē divu vai trīs ražošanas gadu ciklos (ik pēc diviem līdz trīs gadiem nopļauj). Gan augsto, gan zemo melleņu stādījumu teritorijās ir ieteicams ierīkot laistīšanas sistēmu – gan virspusējo (pretsalnu), gan pilienveida laistīšanas sistēmu. Lai arī tās ierīkošanas izmaksas ir lielas, tomēr pieredze liecina, ka bez tās ražas var būt mazas un nevienmērīgas. Izveidojot laistīšanas sistēmu, ir iespējams efektīvāk mazināt salnu ietekmi (laistot ogu stādījumus pirms salnas, iespējams tos pasargāt no straujām temperatūras svārstībām un šūnu bojājumiem, jo ūdens piesaista siltumu), kā arī ar ilgstoša sausuma un karstuma (augu dzesēšanai) periodiem, būtiski palielinot ik gadu iegūstamās ražas lielumu. Lai ierīkotu laistīšanas sistēmu, blakus krūmmelleņu audzēšanas laukam ir jābūt ūdens ņemšanas un uzglabāšanas vietai. Vislabāk to ir ierīkot tā, lai nokrišņu laikā ūdens no krūmmelleņu laukiem tiktu novadīts šajā ūdens uzglabāšanas vietā un nepieciešamības gadījumā uzkrātais ūdens ar sūkņu un cauruļvadu sistēmas palīdzību tiktu piegādāts krūmmelleņu audzēšanas laukiem. Augsto krūmmelleņu stādījumos apdobes var mulčēt, lai ierobežotu nezāļu izplatību, veicinātu augsnes mitruma saglabāšanu un samazinātu SEG emisijas.
Klimata pārmaiņu mazināšana	Apsverot krūmmelleņu stādījumu ierīkošanu kūdras laukos, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc krūmmelleņu stādījumu ierīkošanas, pieņemot, ka rekultivē teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva tipa kūdra. Pēc krūmmelleņu stādījumu ierīkošanas SEG emisijas samazināsies par 0,1 t CO2 ekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas aprēķinu periodā krūmmelleņu stādījumos atbilst 6,2 t CO2 ekv. ha-1 gadā. SEG emisiju aprēķinā nav ietvertas mēslojuma radītās emisijas, kas, atkarībā no pielietotajām mēslojuma devām, var būtiski palielināt N2O emisijas no augsnes. Šīs emisijas uzskaita lauksaimniecības sektorā, pielietojot unificētu aprēķinu metodi pielietotā mēslojuma daudzuma pārrēķinam uz tiešajām un netiešajām N2O emisijām (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Teritorija ir līdzena, tajā darbojas novadgrāvju sistēma. Pēc stādījumu ierīkošanas zemās krūmmellenes vienmērīgi nosedz visu lauka virsmu. Augsto krūmmelleņu stādījumi vagās ir vienmērīgi ir saauguši. Par nesekmīgu rekultivāciju liecina: Rekultivētajā teritorijā atbilstoši krūmmelleņu prasībām nedarbojas meliorācijas sistēma sistēma. Lauka virsma nav līdzena.
Ieguvumi	Pēc kūdras ieguves teritorija tiek izmantota saimnieciskajai darbībai, kura nodrošina darba vietas un ienākumus. Zemo krūmmelleņu stādījumi pilnībā nosedz kūdras virskārtu, kas samazina SEG emisijas.
Trūkumi	Pielietojot intensīvo audzēšanas metodi, lai nodrošinātu lielākas ražas, tiek veikta stādījumu mēslošana ar slāpekļa minerālmēslojumu, kas savukārt palielina SEG emisijas. Taču sagaidāms nebūtisks emisiju pieaugums, ja tiek ievērots pareizs mēslošanas laiks un devas.
Ekosistēma pakalpojumi	Ogu audzēšanu iespējams klasificēt kā lauksaimniecisko darbību, kuras augstākā ekosistēmu pakalpojumu vērtība ir spēja nodrošināt augstus apgādes pakalpojumus. Vienlaikus sniegtie regulācijas pakalpojumi ir salīdzinoši zemāki.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, ogulāju stādīšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.
Iespējamie rekultivācijas darbi	Iespējamās izmaksas Darbības Mērvienība euro Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250 Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000 Celmu, siekstu novākšana ha 100-150 Rekultivējamās teritorijas aparšana ha 50-100 Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana līdz 0,4 m ha 100-700 Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70 Rekultivējamās teritorijas ecēšana ha 50 Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50 Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500 Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700 Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500 Esošo grāvju rekonstrukcija, grāvju padziļināšana ha 70-800 Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500 Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un līdzināšana ha 300 Tehnoloģisko ceļu ierīkošana (noblīvēti kūdras ceļi) ha 400-600 Dīķa rakšana (paredzēti laistīšanai ~1000 m3 ūdens) m³/ha 2500-3000 Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50 Minerālmēslu iegāde ha 300-400 Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50 Laistīšanas sistēmas ierīkošana ha 5000-6000 Pilienveida laistīšanas sistēma gab. 4700 Smidzinātāji u. c. materiāli ha 2150 Cauruļvadi, būvniecības izmaksas ha 4270 Pretsalnu laistīšanas sistēma gab. 5700 Sūkņa iekārta ha 570 Ravēšana h 5-6 Krūmmelleņu mēslošana ha 250-390 Vagu ierīkošana augstajām krūmmellenēm ha 620 Augsto krūmmelleņu stādu iegāde un stādīšana (izmaksas atkarībā no stādīšanas attāluma un stādu vecuma) ha 10000-14000 Šaurlapu krūmmelleņu stādu iegāde (izmaksas atkarībā no stādīšanas attāluma) ha 45000-55000
Līdzšinējā pieredze Latvijā	Krūmmelleņu stādījumu ierīkošana kūdras augsnēs Latvijā ir uzsākta 21. gs. sākumā. Augstās krūmmellenes tiek stādītas lielākās platībās nekā zemās krūmmellenes. Augsto krūmmelleņu audzēšana pēc kūdras ieguves notiek Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Līgotņu purvā Burtnieku novadā un citur. Viena no šaurlapu krūmmelleņu audzētavām ir Apes novada Gaujienas pagastā. 2016. gadā kopējā krūmmelleņu platība Latvijā sasniedza 300 hektārus. Krūmmelleņu audzēšana iekļauta augļkopības nozares attīstības koncepcijā kā perspektīva nozare, ogu produkcijai ir labs noieta tirgus Latvijā, Eiropas Savienībā un Krievijā (Eriņš 2011).
Literatūra	Apše J., Kārkliņš A. 2013. Krūmmelleņu audzēšanas ekonomiskie aspekti. Zinātniski praktiskā konference "Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai", 21.–22.02.2013., Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava. LLKIC 2016. Bruto segums 2016. gadā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/sagatavoti-bruto-segumi-par-2016-gadu . Eriņš A. 2011. Stratēģija ilgtspējīgām augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmām Latvijā 2011–2015 (2011). Apstiprināta ZM vadības apspriedē Nr. 75 – 334 – VAP. LR Zemkopības Ministrija, Rīga. Maltenieks M. 2008. 400 augļi un ogas Latvijā. Lauku Avīze. Silava 2016. Par paveikto zinātniskās priekšizpētes pētījumā "Izstrādāto kūdras lauku izmantošana zemkopībai". Līguma Nr. 5-5.5_002h_101_16_67. LVMI Silava, Salaspils. Ripa A. 2003. Krūmmelleņu (zileņu) audzēšanas agrotehnika. Dārzs un Drava 4: 1–3.

Paludikultūras

Īss apraksts	Terminu "paludikultūras" plašākā nozīmē lieto attiecībā uz jebkuru kultivējamu augu stādījumu vai sējumu uz periodiski applūstošām vai mitrām kūdras augsnēm. Šaurākā nozīmē terminu lieto, runājot par kultivējamiem un saimnieciski izmantojamiem augiem, kam dabiskā dzīves vide ir mitras kūdras augsnes, tostarp purvi. Paludikultūras tiek audzētas, lai veicinātu kūdras saglabāšanos un pat uzkrāšanos, jo paludikultūru laukos visu gadu tiek uzturēts augsts ūdens līmenis un atmirušās augu daļas sekmē kūdras uzkrāšanos. Augi piesaista CO2, nodrošinot SEG emisiju samazināšanos. Kā paludikultūras izmanto niedres, vilkvālītes, alkšņus, sfagnus un citas augu sugas, kuru veidoto biomasu var izmantot kā atjaunojamu dabas resursu. Paludikultūras var audzēt gan kūdras ieguves ietekmētos zemajos un pārejas purvos (piemēram, vilkvālītes, niedres, grīšļus un citus purvu augus, kam piemērota nedaudz skāba, neitrāla vai sārmaina vide), gan arī kūdras ieguves ietekmētos augstajos purvos (piemēram, sfagnus, rasenes) (Joosten et al. 2014; Gaudig et al. 2017). Saražoto biomasu izmanto enerģētikā, celulozes ražošanā, kā vērtīgu kokmateriālu, dārzkopības substrātos, ūdeņu attīrīšanā, pārtikā, lopbarībā, medicīnā, kā dekoratīvu materiālu. Tiek prognozēts, ka Rietumeiropas valstīs strauji pieaugs augu (nekoksnes) biomasas izmantošana celulozes ražošanā (Joosten et al. 2014; Ozola 2018). Biomasas ražošanai (biogāzei, kurināšanai) var izmantot parasto miežubrāli Phalaris arundinacea, parasto niedri Phragmites australis, platlapu vilkvālīti Typha latifolia, šaurlapu vilkvālīti Typha angustifolia un citas sugas (Platače 2013; Schröder et al. 2015; Vos 2015; Ciria et al. 2005). Niedres var izmantot jumtu un izolācijas materiālu ražošanai, tāpat izolācijas materiālos var izmanto vilkvālītes un sfagnus. Biomasas ražošanai kultivē arī ātraudzīgus kokus, piemēram, melnalkšņus, kārklus u. c. (Ozola 2018). Atsevišķas sugas izmanto farmācijā, piemēram, rasenes (Baranyai, Joosten 2016). Pēc rekultivācijas turpmākais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir ūdens objektu zeme; nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – 0302, 0303; (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods) zemes lietošanas veida kategorija – ūdens objektu zeme, zemes lietošanas veida identifikators – 052, 053.
Apstākļi, kādos ir iespējama paludikultūru platību ierīkošana	Kūdras augšējā slāņa tips: jebkura tipa kūdra, atkarībā no audzēšanai paredzētās paludikultūras prasībām Kūdras sadalīšanās pakāpe: kūdras sadalīšanās pakāpei ir sekundāra nozīme, tomēr piemērotāka ir vidēji sadalījusies kūdra (25–30%); labi sadalījusies kūdra virs 45% var veidot blīvu slāni, kas var ietekmēt gruntsūdens plūsmu Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: atkarīgs no paludikultūras veida Palikušā kūdras slāņa biezums: atkarīgs no paludikultūras veida Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: atkarībā no izvēlētās kultūras, teritorija var reizēm applūst vai applūšana ir pat vēlama Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: atkarīgs no paludikultūras veida Celmainība: <3% Atkarībā no hidroloģiskiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem un iespējas regulēt ūdens līmeni, tostarp iespējas pacelt un noturēt ūdens līmeni katrai kultūrai nepieciešamajā līmenī, kā arī ņemot vērā palikušā kūdras slāņa īpašības, jāizvēlas atbilstoša paludikultūra. To audzēšana var būt izdevīga arī teritorijās, kur ūdens līmenis tiek regulēts ar sūkņu palīdzību, novadot tikai lieko ūdens daudzumu. Lielākajai daļai paludikultūru augu audzēšanai pietiek arī ar samērā plānu palikušās kūdras slāni (< 0,3 m), tādēļ audzēšanai piemērotas ir kūdras ieguves vietas, kur kūdra izstrādāta, atstājot kūdras slāni no 0,2 m līdz pat vairāku metru biezumam. Paludikultūras ir dažādas, un arī tām piemērotie augšanas apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Tā, piemēram, sfagnu sugām (īssmailes sfagnu Sphagnum fallax, purva sfagnu S. palustre, kārpaino sfagnu S. papillosum, Magelāna sfagnu S. magellanicum), ko parasti audzē paludikultūrās, nepieciešams vismaz 0,1–0,2 m augstā purva tipa kūdras slānis, bet zem tā esošās kūdras slāņa biezums un tips nav būtisks. Ja rekultivējamajā teritorijā plānots audzēt virsūdens augus, piemēram, niedres, kalmes, vilkvālītes, tad, ja kūdrājs vēl ir bez apauguma, tad kūdras slānim nevajadzētu būt biezākam par 0,1–0,2 m, citādi tas ūdenī uzpeldēs. Ja apaugums jau ir izveidojies, tad kūdras slāņa biezumam nav izšķirošas nozīmes. Kūdras virsējā slāņa pH atkarībā no audzējamās kultūras var būt skābs līdz pat sārmains. Paludikultūrās audzētajiem sfagniem piemērots ir pH 3–4, savukārt vilkvālītēm, niedrēm, miežubrālim – pH 5–7. Atkarībā no izvēlētās kultūras atšķiras arī optimālais ūdens līmenis, piemēram, teritorija var reizēm applūst vai applūšana ir pat vēlama, piemēram, kalmēm, niedrēm pieļaujamā ūdens līmeņa amplitūda ir -0,5m līdz +1,0 m robežās), vilkvālītēm (0,2–0,50 m virs zemes virsas), bet miežubrālim un melnalksnim vajadzīgi periodiski mitri apstākļi (vidēji 0–0,2 m zem zemes virsas). Citām kultūrām (piemēram, sfagniem) ūdens līmenim jābūt aptuveni zemes virsas augstumā, nepārsniedzot +0,1 m virs zemes virsmas. Stādīto sfagnu laukiem nav vēlama applūšana, citām kultūrām teritorija drīkst periodiski applūst vai tā pastāvīgi var būt applūdusi, piemēram, niedrēm. Melnalksnim ilgstoša applūšana nav vēlama, bet tas panes īslaicīgu applūšanu un samērā svārstīgu ūdens līmeni. Katru augu kultūru ietekmē atšķirīgi kritiski svarīgi faktori, tomēr visām paludikultūrās audzētajām sugām ir svarīga ūdens pieejamība un spēja noturēt ūdens līmeni (Witchmann 2016). Svarīgi faktori ir arī kūdras slāņa biezums un kūdras tips, purva pamatnes minerālo nogulumu ķīmiskais sastāvs un struktūra. Sfagnu audzēšanā svarīgs ir virsmas reljefs – virsmai jābūt iespējami līdzenai.
Veicamo darbu plānošana	Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās: - pirms rekultivācijas darbu uzsākšanas detalizēti jāizpēta paludikultūru audzēšanai paredzētā teritorija; - jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem; - jānovērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve; - jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - jāizstrādā stādījumu lauku un to nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - jāizveido meliorācijas sistēma, kas ļaus nodrošināt optimālo ūdens līmeni izvēlētajai kultūrai; - jāveic lauka atcelmošana; - jāveic lauka virsmas līdzināšana; - ja nepieciešams, jāveic nepieciešamo meliorācijas sistēmas atjaunošanu vai pārbūvi; - jāveic paludikultūru sēšana vai stādīšana un turpmāka apsaimniekošana.
Paludikultūru lauku izveidošana	Paludikultūru stādīšanai vai sēšanai ir nepieciešams sagatavot augsni: - ja nepieciešams, jāatjauno vai jāpārbūvē meliorācijas sistēma, kas ļaus nodrošināt optimālo ūdens līmeni izvēlētajai augu kultūrai; - ja virsējais palikušais kūdras slānis ir celmains, tad nepieciešams veikt teritorijas atcelmošanu, lai lauku būtu vieglāk apstrādāt gan stādījumus ierīkojot, gan arī vēlāk novācot ražu; - jāveic lauka virsmas līdzināšana. Tā īpaši svarīga ir sfagnu stādīšanai paredzētajās vietās, jo to audzēšanai ir ieteicami pēc iespējas līdzenāki lauki, lai neveidotos pārmitras ieplakas, kur sfagnu augšanai ir pārāk augsts ūdens līmenis, vai sausi pacēlumi, kur apstākļi ir sfagnu augšanai nepiemēroti (Gaudig et al. 2017). Ja paludikultūru lauku ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai tiek veikta, vismaz divas līdz trīs sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei ieteicams paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Tādējādi iespējams iegūt līdzenu lauku – tas nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, kas samazinās paludikultūru audzēšanai paredzētā lauka ierīkošanas izmaksas. Tomēr kūdras ieguvēju pieredze rāda, ka gandrīz vienmēr, pēc kūdras izstrādes beigām ir jāveic lielāki vai mazāki virsmas izlīdzināšanas darbi. - ierīkojot kūdrājus paludikultūru audzēšanai, ir nepieciešams atbilstoši katram paludikultūras veidam izplānot un izveidot infrastruktūru, ņemot vērā, ka šīs kultūras būs arī jāapsaimnieko un pēc tam novāc. Ja sfagnu stādīšana paredzēta teritorijā, kur kūdras ieguve pabeigta vai pārtraukta pirms ilgāka laika, tad virsējo, mineralizētās kūdras virsējo sakaltušo slāni nepieciešams vai nu uzirdināt vai arī novākt. Paludikultūtu audzēšanā ļoti nozīmīgs ir mitruma režīms, jo daļa sugu ir jutīgas pret applūšanu vai izžūšanu, nepieciešams nodrošināt regulējamu ūdens apgādes sistēmu, atkarībā no tā, kāda suga vai šķirne tiek audzēta. Ļoti slapjā pavasarī liela daļa ražas var palikt uz lauka (paludikultūras biomasai pļauj pavasarī), jo traktori to nespēj nopļaut, tādēļ ir jāierīko tāda mitruma regulēšanas sistēma, kas maksimāli ļauj samazināt augu "noslīkšanas" vai izkalšas risku. Kad rekultivējamā teritorija ir sagatavota, tajā tiek stādīta vai sēta izvēlētā paludikultūra. Ja stādīšanai paredzēti sfagni, tad donormateriāla ievākšana veicama vietās, kur plānots ierīkot jaunas kūdras ieguves vietas un purvu dzīvā virsa (akrotelms) tiks novākta. Gan sfagnu, gan arī citu donormateriālu nevajadzētu ievākt aizsargājamās dabas teritorijās un jau rekultivētās vietās, lai nenodarītu tām kaitējumu. Savukārt kvalitatīvus melnalkšņu stādus ir iespējams nopirkt vairākās kokaudzētavās Latvijā. Kokaudzētavās var nopirkt arī paludikultūru graudzāļu, piemēram, parastā miežubrāļa sēklas. Paludikultūru stādīšanas paņēmieni var būt dažādi, un tie tiek izvēlēti atkarībā no paludikultūras audzēšanas paņēmiena un mērķa. Piemēram, sfagni tiek stādīti gan velēnu veidā (tādējādi tie labāk saglabā mitrumu, taču stādīšana prasa vairāk roku darba), gan tiek sasmalcināti un izkaisīti, izmantojot lauksaimniecības mašīnas (mēslu kaisītājus), kas ļauj darbu lielā mērā mehanizēt. Taču pie jebkura paņēmiena iestādītie vai izkaisītie stādi ir jāpārklāj ar salmu segu, lai tie neizkalstu vai neizsaltu (Quinty, Rochefort 2003). Visu paludikultūru audzēšanas laiku ir būtiski uzturēt darba kārtībā meliorācijas – apūdeņošanas sistēmu, neļaujot laukiem izžūt vai uzkrāties pārmērīgam ūdens daudzumam.
Klimata pārmaiņu mazināšana	Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu, jāizvērtē arī klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka paludikultūras ievieš teritorijā, kurā kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva kūdra un audzējamā kultūra ir sfagni. Tas nozīmē, ka pārējām Latvijā potenciāli audzējamām paludikultūrām SEG emisiju apjoms nav vērtēts. Pēc sfagnu paludikultūras ieviešanas SEG emisijas pieaugs par 2 t CO2 ekv. ha gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas šajā aprēķinu periodā atbilst 8,2 t  CO2 ekv. ha-1 gadā. Mēslojuma radītās SEG emisijas aprēķinā nav ņemtas vērā, pieņemot, ka augsnes ielabošanas līdzekļus neizmanto. Taču saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (The Intergovernmental Panel on Climate Change jeb IPCC) vadlīnijām SEG emisijas nav jāuzskaita no dabiskām ekosistēmām, šajā gadījumā pie tādām tiek pieskaitītas arī paludikultūras. Tāpēc, neskatoties uz faktisko SEG emisiju pieaugumu paludikultūru audzēšanā, šo emisiju pieaugumu neuzskaita, bet pieņem, ka SEG emisiju samazinājums vienāds ar SEG emisijām, saglabājoties esošajam stāvoklim, tas ir, 6,3 t CO2 ekv. ha-1. Ilgtermiņā kūdru veidojoša veģetācija piesaista oglekli un "noglabā" to kūdrā.
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Rekultivētajā teritorijā ir izveidots nepieciešamais hidroloģiskais režīms, par ko liecina vitālas kultivēto augu audzes, augi ir iesakņojušies, veiksmīgi pārziemo un dod plānoto ražu. Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Paludikultūru ieviešana bijušajā kūdras ieguve vietā nav izdevusies, ja nav izdevies izveidot izvēlētajai kultūrai piemērotus hidroloģiskos un augsnes apstākļus (ir pārāk sauss vai pārāk slapjš). Neizdošanās iemesli var būt arī stādāmā materiāla kvalitātē, piemēram, zema sēklu dīdzība, ir liels īpatsvars neiesakņojošos, iznīkušu stādu. Uz neveiksmīgu sugas vai šķirnes un audzēšanas vietas izvēli norāda arī tas, ka augi pirmajās sezonās slikti pārziemo, izsalst.
Ieguvumi	Būtisks ieguvums ir klimata pārmaiņu mazināšana. Pārmitru apstākļu izveidošanas rezultātā nosusinātajos purvos optimālā gadījumā augi veido stabilas audzes, to saknes un stublāji noklāj kūdras virsu, tādējādi tiek samazinātas SEG emisijas, jo hidroloģiskā režīma atjaunošana nosusinātajos purvos katru gadu samazina SEG emisijas par aptuveni 10–25 t CO2 no viena hektāra, nodrošinot oglekļa ilgtermiņa piesaisti un uzglabāšanu (Greifswald Mire Centre 2018). Augi regulē mitruma režīmu, kā arī efektīvi aiztur slāpekli, fosforu un kāliju, kas radies izskalojoties no lauksaimniecības zemēm, mazinot šo elementu plūsmas uz apkārtnē esošām ūdenstilpēm. Izveidojusies augu sega aptur kūdras mineralizāciju un eroziju, novērš ugunsgrēku risku kūdrājos, tā ir perspektīva vieta ekotūrismam un rada darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. No rekultivētajās platībās audzētajiem kultūraugiem iegūtās izejvielas var izmantot dažādu produktu ražošanai, tos izmantojot kā materiālu izstrādājumiem (piemēram, koksne), enerģētikā (sausa vai dabiski mitra biomasa), kā barību (siens, zāles milti), farmācijā un ķīmiskajā rūpniecībā (dažādas augu daļas).
Trūkumi	Ražas ieguvi ierobežo laika apstākļi. Piemēram, graudzālēm (miežubrālim, niedrēm), ko izmanto enerģētikā, ievākšanas laikā jābūt gandrīz sausām. Piemērotākais ievākšanas laiks ir pavasaris, kamēr augsne ir sasalusi, kad mitruma daudzums atmirušajās augu daļās ir 10–20 %. Degšanas īpašības ir daudz labākas pavasarī nekā rudenī novāktajiem augiem, jo rudenī mitruma daudzums ir augstāks. Gados, kad pavasaris ir ļoti mitrs, lietains, iegūtais enerģijas apjoms var būt krietni mazāks. Paludikultūru audzēšana ir jauns rekultivācijas veids, pagaidām par to ir samērā maz pētījumu un pieredzes.
Ekosistēmu pakalpojumi	Biomasa no dažādām paludikultūrām var tikt izmantota gan pārtikai, gan lopbarībai, gan degvielas ražošanai, gan kā izejmateriāls bioenerģijas ražošanā vai būvniecībā. Lai arī paludikultūru audzēšana nav vērsta uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet gan uz mitrāju produktīvu izmantošanu, tomēr kūdras izmantošana ļauj atjaunot vai uzturēt tādus ekosistēmas pakalpojumus kā oglekļa uzglabāšana, ūdens un barības vielu saglabāšana.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, paludikultūru ieaudzēšana un kopšana) ir jāveic zemes īpašniekam.
Iespējamie rekultivācijas darbi	Iespējamās izmaksas Darbības Mērvienība euro Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250 Celmu, siekstu novākšana ha 100-150 Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana (līdz 0,4m) ha 100-700 Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50 Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500 Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un līdzināšana ha 300 Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50 Kaļķojamā materiāla iegāde t 40-120 Kaļķošana ha 30-60 Minerālmēslu iegāde ha 300-400 Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50 Sfagnu donormateriāla ievākšana donorteritorijās kg 1,6 Purva augu reintrodukcija (stādīšana, izkliedēšana) ha 1000 Stādmateriāla (purva augu) nogādāšana stādīšanas teritorijā km 5
Līdzšinējā pieredze	Paludikultūru audzēšana kūdras ieguves ietekmētās teritorijās ir samērā jauns zemes izmantošanas veids visā pasaulē (Joosten et al. 2014). Pašlaik lielākā pieredze paludikultūru audzēšanā ir Vācijā, tur audzē miežubrāli, vilkvālītes, niedres, sfagnus (Korhonen 2008; Joosten et al. 2014, Greifswald Mire Centre 2018). Samērā plašus pētījumus un šī zemes izmantošanas veida popularizēšanu veic Greifsvaldes Universitātes Purvu izpētes centrs. Latvijā pagaidām ir ļoti neliela pieredze paludikultūru audzēšanā, - piemēram, Mālpilī sfagnu lauks izveidots 2012. gadā uz zemā tipa kūdras un pirmo ražu plāno novākt 2019. gadā. Grāvjos konstatēts kaļķains ūdens (inde sfagniem) un tomēr – pirmo ražu varēs novākt.
Literatūra	Baranyai B., Joosten H. 2016. Biology, ecology, use, conservation and cultivation of round-leaved sundew (Drosera rotundifolia L.): a review. Mires and Peat 18. Ciria M. P., Solano M. L., Soriano P. 2005. Role of macrophyte Typha latifolia in a constructed wetland for wastewater treatment and assessment of its potential as a biomass fuel. Biosystems Engineering 92 (4): 535–544. Gaudig G., Krebs M., Joosten H. 2017. Sphagnum farming on cut-over bog in NW Germany: Long-term studies on Sphagnum growth. Mires and Peat 20. Joosten H., Gaudig G., Krawczynski R., Tanneberger F., Wichmann S., Wichtmann W. 2014. Managing soil carbon in Europe: paludicultures as new perspective for peatlands. In: Banwart S. A., Noellemeyer E., Milne E. (eds.) Soil carbon: science, management and policy for multiple benefits. SCOPE Series, Vol. 71. CABI, Wallingford, UK, 297–306. Korhonen R. 2008. Finland – Fenland: Research and Sustainable Utilisation of Mires and Peat. Finnish Peatland Soc. Greifswald Mire Centre 2018. Paludiculture – Sustainable productive utilisation of rewetted peatlands, http://www.succow-stiftung.de/tl_files/pdfs_downloads/Buecher%20und%20Broschueren/Bochure%20Paludiculture.pdf. Ozola I. 2018. Paludikultūras: audzēšanas un izmantošanas iespējas Latvijā. Starptautiskā konference "Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – Baltijas jūras reģiona valstu ekonomiskas attīstības virzītājspēks", https://du.lv/wp-content/uploads/2018/11/6_Ilze_Ozola_pdf.pdf . Platače R. 2013. Miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) audzēšanas un realizēšanas finansiālais pamatojums. Zinātniski praktiskā konference "Lauksaimniecības zinātne veiksmīgai saimniekošanai", 21.–22.02.2013., Jelgava, LLU. Quinty F., Rochefort L. 2003. Peatland Restoration Guide, second edition. Canadian Sphagnum Peat Moss Association and New Brunswick Department of Natural Resources and Energy. Québec, Québec. Schröder C., Dahms T., Paulitz J., Wichtmann W., Wichmann S. 2015. Towards large-scale paludiculture: addressing the challenges of biomass harvesting in wet and rewetted peatlands. Mires and Peat 16. Vos R. 2015. Cattail production chain development in northeast Friesland. Cattail Cultivation Consultancy. Witchmann W., Schröder C., Joosten H. 2016. Paludiculture – productive use of wet peatlands Climate protection – biodiversity – regional economical benefits. Schweizerbart Science Publishers, Stuttgart.

Renaturalizācija

Īss apraksts	Renaturalizācija ir rekultivācijas veids purvam raksturīgās vides atjaunošanai pēc kūdras ieguves pabeigšanas, veicinot purva ekosistēmas atjaunošanu. Lielākajā teritoriju pēc kūdras izstrādes ir iespējams radīt piemērotus vides, galvenokārt mitruma apstākļus, lai purva ekosistēma varētu laika gaitā atjaunoties. Atsevišķos gadījumos labvēlīgos klimatiskos un hidroloģiskos apstākļos kūdras ieguves ietekmētās teritorijās purva ekosistēma var pašatjaunoties, ieviešoties purva augiem, kas visbiežāk notiek, aizaugot grāvjiem to aizsērēšanas rezultātā (Nusbaums 2008; Nusbaums, Silamiķele 2012; Cupruns et al. 2013). Renaturalizācijas galvenais mērķis ir atjaunot purva ekosistēmas funkcijas pēc kūdras ieguves pabeigšanas vai pārtraukšanas, uzlabot hidroloģisko režīmu un veicināt purvam raksturīgas veģetācijas ieviešanos un bioloģiskās daudzveidības palielināšanos ietekmētajā teritorijā (Quinty, Rochefort 2003; Priede 2017). Katrs kūdrājs un katra renaturalizācijai paredzētā teritorija ir unikāla, tādēļ, lai sekmīgi īstenotu šo rekultivācijas veidu, ir nepieciešama rūpīga izpēte un individuāla pieeja, novērtējot dažādus kritērijus. Dažādu teritoriju apstākļi atšķiras atkarībā no klimata, hidroloģiskā režīma, kūdras slāņa biezuma un kūdras īpašībām, kā arī no kūdrāja un apkārtnes topogrāfijas (Schouten 2002; Schumann, Joosten 2008). Renaturalizāciju var īstenot divos veidos: - mērķtiecīgu hidrotehnisko pasākumu rezultātā kūdras ieguves vietā atjaunot purva augiem nepieciešamo hidroloģisko režīmu, un tad dabiskā ceļā notiek purva videi raksturīgās veģetācijas atjaunošanās; - mērķtiecīgu hidrotehnisko pasākumu rezultātā kūdras ieguves vietā atjaunot nepieciešamo mitruma režīmu un veikt purva videi raksturīgo augu reintrodukcija, lai veicinātu un paātrinātu purva veģetācijas atjaunošanos. Renaturalizācija kā rekultivācijas veids ir prioritāri ieviešams, ja teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tieši robežojas ar purvu vai citu mitrāju veidu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Pēc renaturalizācijas turpmākais zemes lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība), Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods 0201). Zemes lietošanas veida kategorija – purvs, zemes lietošanas veida identifikators – 04, 041 (Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem").
Nosacījumi, pie kuriem rekultivācijas veids ir iespējams	Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: ierobežojošais kritērijs (atkarībā no tā, kāda tipa purva atjaunošana tiek plānota, jo augstā tipa veģetācija var tikt atjaunota tikai uz augstā purva tipa purva kūdras, zemā – uz zemā) Palikušā kūdras slāņa biezums: ≥0,5 m augstā purva veģetācijas atjaunošanai; ≥0,3 m zemā purva veģetācijas atjaunošanai. Virsējā kūdras slāņa pH: atkarīgs no palikušā kūdras slāņa īpašībām un mērķa: - augstā purva veģetācijas atjaunošanai – pH 3,4-5; - zemā un pārejas purva veģetācijas atjaunošanai – pH 5-8 Kūdras sadalīšanās pakāpe: nav būtiski Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: līdz ar zemes virsmu, teritorija var reizēm īslaicīgi applūst Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: līdz 90 diennaktīm gadā Celmainība: nav būtiski
Veicamo darbu plānošana	Plānojot paludikultūru lauku ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās: • jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem; • jānovērtē renaturalizācijas atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve; • pirms rekultivācijas darbu uzsākšanas jānovērtē vairāki apstākļi, kas ir būtiski renaturalizācijas praktiskā ieviešanā un purva veģetācijas sekmīgai attīstībai ilgtermiņā: (a) renaturalizējamās teritorijas virsmas reljefs (lielā mērā atkarīgs no kūdras ieguves metodes); (b) rekultivējamās teritorijas hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi (vai mitruma režīms ir atkarīgs galvenokārt no nokrišņiem vai gruntsūdens pieplūdes, cik lielā mērā un cik bieži teritorija ir applūdusi); (c) meliorācijas sistēmas stāvoklis (vai tā darbojas un kādas ir iespējas to noslēgt, lai nodrošinātu optimālo ūdens līmeni purva veģetācijas attīstībai); (d) vai ir izveidojies sausiem kūdrājiem raksturīgs apaugums (vai nepieciešama apauguma novākšana – attiecas uz sen pamestām, nerekultivētām teritorijām).
Veicamie darbi	• Jāveic detalizēta rekultivējamās teritorijas izpēte, nosakot kūdrāja veidošanās īpatnības un purva stratigrāfiju, ūdens līmeni un tā svārstības, palikušā kūdras slāņa tipu (zemais, augstais, pārejas), kas ir galvenie nākotnes mitrāja veģetācijas tipu ietekmējošie faktori. Svarīgi rādītāji ir kūdras slāņa dziļums, kūdras īpašības, purva ūdeņu pH, minerālo nogulumu pamatne, kūdras ieguves veids un cik sen ir pārtraukta kūdras ieguve, nosusināšanas veids kūdras ieguves laikā. Kūdrā esošo minerālvielu daudzums un sadalīšanās pakāpe ietekmē to, kāda purva augu sastāva veidošanās sagaidāma pašatjaunošanās gadījumā; • jānovērtē, vai konkrētās vietas apstākļos var atjaunot augstā, pārejas vai zemā purva veģetāciju (apstākļi nosaka potenciālo, tostarp reintroducējamo, augu sugu sastāvu); • izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, ja kūdras ieguves vietā tiek paredzēta renaturalizācija un purva veģetācijas atjaunošana, ir jāparedz vismaz 0,5 m (augstā purva veģetācijas atjaunošanai) vai vismaz 0,3 m (zemā purva veģetācijas atjaunošanai) bieza kūdras slāņa saglabāšana, kas nodrošinātu labākus mitruma apstākļus nekā minerālzeme; • jāveic rekultivējamās teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana; • jāizveido meliorācijas sistēma, kas ļaus nodrošināt optimālo ūdens līmeni purva augu augšanai; ja nepieciešams, jāveic meliorācijas sistēmas atjaunošana vai pārbūve; • no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc izveidojies apaugums; • ja vieta bijusi ilgstoši neapstrādāta, tad jānovāc, jākultivē, jāfrēzē virsējais mineralizējies kūdras slānis; • jāveic teritorijas izlīdzināšana, planēšana.
Renaturalizējamās teritorijas virsmas sagatavošana	Būtisks priekšnosacījums renaturalizācijas īstenošanā ir rekultivējamā lauka virsmas stāvoklis. Lauks nedrīkst būt ar slīpumiem. Pretējā gadījumā, paceļot ūdens līmeni, zemākās vietas applūdīs, bet augstākajās vietās gruntsūdens līmenis būs pārāk zems un mitruma apstākļi purva augiem neapmierinoši. Ilgstoši atstātas un aizaugušas kūdras ieguves vietas pirms renaturalizācijas ir nepieciešams attīrīt no izveidojušās veģetācijas. Apaugums jānovāc, lai tas netraucē tehnikas pārvietošanos, nepalielina iztvaikojumu no purva virsmas un nekavē veģetācijas atjaunošanos pēc hidroloģiskā režīma atjaunošanas (Rochefort, Lode 2006). Šādās teritorijās kūdras virskārta ir mineralizējusies, tāpēc pirms gruntsūdens līmeņa pacelšanas virsējo kūdras slāni nepieciešams kultivēt vai frēzēt un planēt, lai uzlabotu purva augu ieviešanās iespējas. Mineralizējušos kūdras slāni var novākt un izmantot grāvju aizsprostu būvniecībā vai grāvju aizbēršanā. Ja teritorijā ir celmu un koku sakņu paliekas, tās var neaizvākt, jo tas netraucē atjaunoties purvam. Vienmērīga ūdens līmeņa panākšana bez speciāliem virsas pārveidošanas darbiem iespējama tikai relatīvi līdzenās platībās. Relatīvi līdzenas platības veidojas gadījumos, kad, iegūstot kūdru, kā pēdējā kūdras ieguves tehnoloģija tiek izvēlēta frēzkūdras ieguve (Priede 2017). Lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, līdz ar to samazināsies renaturalizācijas izmaksas. Tā kā dabiskās ūdens līmeņa svārstības ir pieļaujamas robežās +/-30 cm no zemes virsmas (Konvalinková u. c. 2011), laukam pirms renaturalizācijas ir jābūt līdzenam 1–2% robežās. Pieņemot lēmumu par rekultivācijas veida īstenošanu, jāņem vērā rekultivējamās teritorijas un piegulošo kūdras ieguves vietu kopējā vienlaidus platība, tās konfigurācija, novietojums apvidū (vai apkārtnē ir meži vai lauksaimniecības zemes, dabiskās vēja barjeras u. c.), kas ietekmē mikroklimatu un vēja erozijas potenciālu. Mikroklimats būtiski ietekmē to, cik veiksmīgi izstrādātajā kūdras platībā spēs ieviesties purva augājs. Jo vairāk mikronišu, aizvēja vietu, ieplaku, jo labākas ir sekmes, turklāt mikronišu dažādība nodrošinās arī lielāku sugu daudzveidību. Ir sarežģītāk panākt purva veģetācijas veidošanos lielās vienlaidus platībās, kur ir lielāks iztvaikojums, trūkst noēnoto vietu, kas vismaz fragmentāri pasargā kūdru no stiprām diennakts temperatūras svārstībām. Kūdras virsma vasarā stipra uzkarst, kas nelabvēlīgi ietekmē augu izdzīvošanu (Priede 2017). Plānojot kūdras ieguves vietas renaturalizāciju, vēlams daudzveidot mikroreljefu, kas nozīmē, ka paredzama daudzveidīgas veģetācijas struktūras veidošanās. Tādēļ lielās vienlaidus purvu platībās, kas izstrādātas ar frēzkūdras metodi, ir lietderīgi pirms platību applūdināšanas veikt mikroreljefa dažādošanu. Darbu raksturs un apjoms plānojams katrai vietai atsevišķi, jo to ietekmēs gan purva pamatnes raksturs (līdzena, nelīdzena, vai atlikušās kūdras slāņa biezums pēc izstrādes ir vienmērīgs), gan purva pamatnē esošie nogulumi un to īpašības. Mikroreljefa daudzveidošana ievērojami palielina jaunveidojamās vides kvalitāti. Veiksmīga ir situācija, ja izstrādātā kūdras laukā var panākt mitras kūdras vai periodiski applūstošas kūdras virsmu. Šāda veida teritorijā neattīstīsies kokaugi, bet apstākļi ļaus ieviesties purva augiem, piemēram, sfagniem, spilvēm, baltmeldriem, grīšļiem, rasenēm, dzērvenēm (uz augstā purva tipa kūdras). Purva atjaunošanās potenciāls ir augstāks, ja renaturalizējamā teritorija atrodas blakus dabiskam purvam vai tā paša purva neizstrādātajai daļai, tad purva augu donorteritorijas atradīsies tuvāk, un process notiks ātrāk. Ja renaturalizējamo platību ieskauj meži (izņemot purvainus mežus) vai intensīvas lauksaimniecības zemes, purva atjaunošanās sekmes var būt vājākas, jo tuvumā nebūs augu sugu donorteritorijas (Priede, Silamiķele 2015). Ja palikusi skāba augstā purva tipa kūdra (pH 3-5), ir iespējama augsto purvu augu sugu, arī sfagnu, ieviešanās. Vāji skāba vide (pH > 5-6) ar zemā purva tipa kūdru ir augsto purvu augu sugām nepiemērota. Šādās vietās veidojas nabadzīgu zāļu purvu augājs (grīšļi, doņi, niedres). Vietās, kur pH > 5,5, var veidoties kaļķainu zāļu purvu augājs, ko veido lielākoties zemie grīšļi, slapjākās ieplakās – parastā niedre Phragmites australis. Biežāk uz zemā purva tipa kūdras vide ir vāji skāba, līdz ar to tur optimālos mitruma apstākļos veidosies nabadzīgiem zāļu purviem raksturīgs augājs. Palikušā slāņa kūdras īpašības svarīgi ievērot, ja plāno purva augu stādīšanu (Priede, Silamiķele 2015).
Ūdens režīma nodrošināšana	Lai īstenotu renaturalizāciju, ir ļoti svarīgi nodrošināt optimālos mitruma apstākļus (līdz ar zemes virsu) teritorijai. Izstrādātajos purvos gruntsūdens līmenis pirms renaturalizācijas mēdz būt svārstīgs, tādēļ purva veģetācija bieži nespēj atjaunoties. Nepieciešamais gruntsūdens līmeņa regulēšanas veids renaturalizācijas veikšanai jānorāda rekultivācijas projektā, derīgo izrakteņu ieguves projektā vai meliorācijas sistēmu pārbūves tehniskajā projektā. Būtisks nosacījums ūdens aizturēšanai ir purva pamatnes nogulumu sastāvam un ūdens caurlaidībai. Ja grāvji sasniedz minerālos nogulumus, kā tas visbiežāk ir izstrādātos purvos, tad ūdens līmeņa paaugstināšanas rezultāts var būt grūti prognozējams vai pat nesekmīgs. Caurlaidīgajos nogulumos (smilts, grants) virsūdeņi aizplūst caur grāvja pamatni. Savukārt uz maz caurlaidīgas pamatnes (māls, dolomīts) gruntsūdens līmeņa atjaunošana var būt sekmīga. Purva ekosistēma var atjaunoties, ja kūdras ieguves vietā paaugstinās ūdens līmenis, kas var notikt dabiskā ceļā, aizsērējot kūdras ieguves nosusināšanas sistēmas grāvjiem un drenām, vai arī īstenojot mērķtiecīgus pasākumus: grāvju aizbēršanu, aizsprostu vai citu hidrotehnisko būvju izveidošanu. Lai izveidotu purva renaturalizācijai nepieciešamo hidroloģisko režīmu, jāierobežo ūdens notece no kūdras ieguves vietas pa izveidotajiem novadgrāvjiem. Lai mazinātu ūdens noteci no renaturalizējamās teritorijas, uz novadošajiem novadgrāvjiem izveido aizsprostus. Dažkārt jāaizber iekšējos kūdras ieguves vietas savācējgrāvjus un kartu grāvjus (Priede, Silamiķele 2015). Aizsprostu veidošanai var izmantot dažādus materiālus – kūdru, koka dēļus, baļķus, plastikāta rievsienas u. c. materiālus. To izvēli nosaka uz vietas pieejamais materiāls, tā ilgnoturība un pievešanas iespējas. Aizsprostu izveidošanas vietas izvēlas, ņemot vērā rekultivējamās teritorijas reljefu un ievērojot ūdens noteces virzienu. Lai noteiktu optimālo aizsprostu izvietojumu un skaitu, ieteicams veikt rekultivējamās teritorijas topogrāfisko uzmērīšanu, sagatavot virsmas digitālo modeli un veikt hidroloģiskos aprēķinus (Nusbaums 2008). Purvu atjaunošanas prakse pierādījusi, ka efektīvākais risinājums grāvju slēgšanai ir kūdras aizsprosti. Tos būvē no turpat uz vietas iegūtas kūdras, kūdru stipri sablīvējot ar ekskavatoru, tas mazina aizsprostu izskalošanas risku, kā arī būtiski uzlabo to noturību. Aizsprostu veidu un konstrukciju nosaka vietas apstākļi (Priede, Silamiķele 2015). Ja kūdras ieguves laikā izveidotie kartu grāvji nav dziļi, tos var saglabāt, jo pēc sekmīgas ūdens līmeņa paaugstināšanas tie būs līdz malām piepildīti ar ūdeni, tādējādi pēc ūdens līmeņa kartu grāvjos varēs viegli novērtēt gruntsūdens līmeni renaturalizētajā teritorijā. Kartu grāvji var palīdzēt saglabāt un uzturēt atbilstošu hidroloģisko režīmu, jo laika gaitā tie aizaugs ar mitrumu mīlošiem sfagniem (Nusbaums, Silamiķele 2012). Ja rekultivācija notiek pakāpeniski, renaturalizējot izstrādātos kūdras laukus blakus vēl izstrādē esošajiem laukiem, tad, lai samazinātu ūdens noplūdi no renaturalizētām teritorijām starp renaturalizēto un izstrādē esošo teritoriju, blakus grāvim veido 5 m platas, noblīvētas kūdras joslas. Noblīvētās kūdras joslas renaturalizētajā daļā palīdz uzturēt nepieciešamo ūdens līmeni, jo izstrādē esošajā teritorijā ūdens līmenis būs pazemināts (Quinty, Rochefort 2003). Labvēlīgos apstākļos purva augu ieviešanās notiek jau dažu gadu laikā, tomēr purvam raksturīga veģetācijas struktūra un mikroreljefs veidojas tikai vairāku gadu desmitu laikā.
Renaturalizācijas veikšana	Renaturalizācija bez purvam raksturīgo augu reintrodukcijas Plānojot renaturalizāciju bijušajā kūdras ieguves vietā, vispirms novērtē rekultivējamās teritorijas faktiskais stāvoklis. Ja renaturalizācijai paredzētajā teritorijā ir pastāvīgi augsts ūdens līmenis un tajā sekmīgi atjaunojas purva augājs (piemēram, sfagni, spilves, baltmeldri, grīšļi), tad vislabāk platību ir atstāt dabiskam pašatjaunošanās procesam un mērķtiecīga reintrodukcija nav nepieciešama. Šāda situācija reizēm novērojama sen pamestās kūdras ieguves vietās. Ja mitruma apstākļi nav pietiekami, jāveic mērķtiecīga ūdens līmeņa paaugstināšana, noslēdzot nosusināšanas sistēmas grāvjus, izveidojot aizsprostus vai citas ūdens līmeņa regulēšanas sistēmas. Lai izstrādātā kūdras ieguves vietā atjaunotu dabisko purva augu segu, jānosaka optimālais teritorijas hidroloģiskais režīms, kas nodrošinātu dabiskās veģetācijas, tajā skaitā reto un aizsargājamo sugu atjaunošanos. Tāpēc svarīgi ir detalizēti izpētīt teritorijas hidroloģiskos apstākļus. Jābūt iespējai teritorijā regulēt ūdens līmeni, jo sausā laikā lauki nedrīkst izžūt, bet pārmērīgu nokrišņu laikā ūdens līmenis nedrīkst būt pārāk augsts. Renaturalizācija, veicot purva augu reintrodukciju Purvu augu reintrodukciju veic, lai sekmētu un paātrinātu veģetācijas izveidošanos. Tas ir aktuāli kūdras laukos ar lielu vienlaidus platību, īpaši, ja blakus ir plašas teritorijas un tuvumā nav dabisku purvu (donorteritoriju). Visu darbu procesu (renaturalizējamās teritorijas sagatavošanu, purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu, donormateriāla ieguvi un sēšanu vai stādīšanu) ir jāveic īsā laikā. Līdz šim Eiropā un citur pasaulē vērā ņemama pieredze uzkrāta tikai ar sfagnu reintrodukciju, kas ir pirmais solis augstā purva veģetācijas atjaunošanā. Joprojām ir maz pieredzes ar zemo purvu atjaunošanu, reintroducējot atbilstošas augu sugas. Vairāk kā divdesmit gadu ilga dabiskās kūdrāja veģetācijas atjaunošanas pieredze Ziemeļamerikā liecina, ka sfagnu reintrodukcija ir komplekss pasākums, kas ietver ūdens līmeņa pacelšanu, virsmas sagatavošanu, sfagnu izsēšanu vai stādīšanu un pārklāšanu ar mulču (Rochefort, Lode 2006). Augāja atjaunošanai pielieto sfagnu un citu purva augu velēnu stādīšanu, sfagnu fragmentu izkaisīšanu, kā arī sugām bagāta siena izkaisīšanu (pēdējais izmantojams tikai zemo purvu veģetācijas atjaunošanā un ir maz aprobēta metode) (Priede 2017). Donormateriālu vislabāk ir ņemt no sagatavošanā esošām kūdras ieguves teritorijām. Praktisks reintrodukcijas veids ir velēnu pārstādīšana (Pakalnis u.c. 2008). Sfagniem ir spēja izaugt no maziem fragmentiem, tāpēc ievāktos sfagnus var sasmalcināt un tad izkaisīt. Tomēr fragmentu izkaisīšanas efektivitāte ir atkarīga no virsmas mikroreljefa un mikroklimata (Pakalne 2013). Sfagnu fragmenti ir jutīgi pret virsmas mitrumu, jo tie nespēj akumulēt ūdeni, kā to spēj sfagnu kopas. Atvesto donoru materiālu izsēj sagatavotajā platībā. Ja teritorija nav liela, to var darīt ar rokām. Lielās platībās pielieto lauksaimniecībā izmantotos organisko mēslu izkliedētājus. Pēc donormateriāla izkaisīšanas tas ir jāpārklāj ar salmiem. Salmi veģetācijas veidošanās sākumstadijā veido mērenāku mikroklimatu, pasargājot no pārkaršanas, izkalšanas un palīdz uzturēt mitrumu. Dažu gadu laikā salmi sadalās un nekavē tālāku augāja attīstību.
Klimata pārmaiņu mazināšana	Plānojot renaturalizāciju, jāizvērtē klimata pārmaiņu mazināšanas aspekts. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas, pieņemot, ka renaturalizāciju veic teritorijā, kur kūdras ieguves pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido neauglīga augstā purva kūdra. Pēc renaturalizācijas veikšanas SEG emisijas pieaugs par 2 t CO2 ekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kā alternatīva vērtēta esošā stāvokļa saglabāšanās kūdras ieguves laukā. Kopējās SEG emisijas šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst 8,2 t CO2 ekv. ha-1 gadā. Saskaņā ar IPCC vadlīnijām SEG emisijas nav jāuzskaita no dabiskām ekosistēmām, tāpēc, neskatoties uz faktisko SEG emisiju pieaugumu pēc renaturalizācijas, šo emisiju pieaugumu neuzskaita, bet pieņem, ka SEG emisiju samazinājums ir vienāds ar SEG emisijām, saglabājoties esošajam stāvoklim, t. i., 6,3 t CO2 ekv. ha-1 gadā (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati). Ilgtermiņā purva veģetācija piesaista oglekli un "noglabā" to kūdrā.
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Par sekmīgu rekultivāciju liecina Par sekmīgu purva atjaunošanos liecina purva augu ieviešanās un pavairošanās. Reintroducētie augi ir dzīvi, ar labu vitalitāti. Gruntsūdens līmenis ir tuvu zemes virsai, un tam nav raksturīgas izteiktas svārstības. Vismaz piecu gadu laikā pēc renaturalizācijas lielāko daļu kūdras virsmas sedz veģetācija, veidojas saslēgts augājs, ieviešas purviem raksturīgas sūnas. Par nesekmīgu rekultivāciju liecina Purva augi nav ieviesušies vai to reintrodukcija nav bijusi sekmīga. Dominē atklāta kūdra, augājs ir nabadzīgs (piemēram, tikai makstainā spilve vai sila virsis). Gruntsūdens līmenis ir zemāks par purva veģetācijas atjaunošanās procesam nepieciešamo un tam raksturīgas izteiktas svārstības (sausuma periodos tas ir zemāks par -0,5 m un zemāk). Kūdras virsējā kārta ir sausa, nav purvam raksturīgu pārmitru apstākļu, sausie kūdras lauki aizaug ar mežu. Neizdošanās iemesls var būt nekvalitatīvs donormateriāls vai neatbilstošs ūdens līmenis (par zemu vai par augstu).
Ieguvumi	Renaturalizācijas rezultātā samazinās nelabvēlīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību. Atjaunojot kūdras ieguves vietās purva veģetāciju un kūdras veidošanās procesu, ilgtermiņā tiek samazinātas SEG emisijas, samazinās kūdras lauku un tiem piegulošo teritoriju ugunsbīstamība, mazinās invazīvu svešzemju sugu (galvenokārt parastās līklapes Campylopus introflexus) ieviešanās un izplatīšanās risks. Atjaunojot purva hidroloģisko režīmu un ieviešoties purva augiem, renaturalizētās platībās var ieviesties purva biotopiem raksturīgas, arī retas un aizsargājamas, augu un dzīvnieku sugas. Renaturalizētas teritorijas var kalpot kā nozīmīgas putnu ligzdošanas un barošanās biotopi, kā arī atpūtas vietas migrācijas laikā.
Trūkumi	Latvijā nav uzkrāta pietiekama pieredze, veicot renaturalizāciju ar purva augu reintrodukciju. Tas īstenots tikai atsevišķās nelielās izmēģinājumu teritorijās. Renaturalizējamās teritorijas hidroloģiskā režīma atjaunošana var būt tehniski sarežģīta, laikietilpīga un prasīt ievērojamus finanšu resursus gadījumos, ja ir paredzama specializētu hidrotehnisko būvju izveidošana, kas nepieciešamas nepieciešamā ūdens līmeņa uzturēšanai.
Ekosistēmu pakalpojumi	Dabiska augstā purva lielākā vērtība ir tās spēja nodrošināt daudzveidīgus regulācijas pakalpojumusa augstā kvalitātē – bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dabiska sauszemes oglekļa krātuve, klimata pārmaiņu mazināšana, tīra ūdens nodrošināšana. Vēl viens nozīmīgs dabisko teritoriju ekosistēmu pakalpojumu pienesums ir sniegtās rekreācijas iespējas, piesaistot tūristus, atpūtniekus un arī zinātniekus un pētniekus.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide un uzturēšana) ir jāveic zemes īpašniekam.
Iespējamie rekultivācijas darbi	Iespējamās izmaksas Darbības Mērvienība euro Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģitācijas ha 1200-2000 Rekultivējamās teritorijas dziļirdināšana (līdz 0,4m) ha 100-700 Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50 Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500 Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un līdzināšana ha 300 Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gb 50 Koka aizsprostu būvniecība gb 400 Kūdras aizsprostu būvniecība gb 500-1200 Plastmasas rievsienu aizsprostu izveidošana gb 300-600 Meliorācijas sistēmu vai hidrotehnisko būvju pārbūves projekts gb 300 Sfagnu donormateriāla ievākšana donorteritorijās kg 1,6 Purva augu reintrodukcija (stādīšana, izkliedēšana) ha 1000 Stādmateriāla (purva augu) nogādāšana stādīšanas teritorijā km 5
Līdzšinējā pieredze Latvijā	Latvijā ir jau vairāk kā 10 gadu dokumentēta pieredze izstrādātu kūdrāju renaturalizācijā, veicot mērķtiecīga ūdens līmeņa paaugstināšanu, bez purvu augu reintrodukcijas. Daudzās teritorijās, ūdens līmenis paaugstinājies un notikusi purva veģetācijas pašatjaunošanās (skat. 4.4. nodaļu), aizsērējot grāvjiem (arī bebru darbības ietekmē). Pie mums ir maza pieredze purva augu reintrodukcijā. Renaturalizācija īstenota 2006. gadā LIFE projektā "Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā" (LIFE02 NAT/LV/008496). Ķemeru tīreļa ziemeļrietumu daļā notikusi veiksmīga hidroloģiskā režīma atjaunošana, būvējot kūdras aizsprostus uz grāvjiem un veidojot citas hidrotehniskas būves. Rezultātā paaugstināts ūdens līmenis un daļēji applūdināti bijušie kūdras ieguves lauki, kur sekmīgi notiek purva veģetācijas atjaunošanās (Ķuze, Priede 2008). Šajā teritorijā, kur renaturalizācija notikusi vairāk nekā 20 gadus pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, netika veikti speciāli virsmas sagatavošanas darbi vai apauguma novākšana, tomēr rezultāti lielākajā daļā teritorijas ir labi. To, visticamāk, sekmējis dabiskā augstā purva tuvums (sēklu un sporu donorteritorija) (Priede 2013). 2012. gada rudenī veikts sfagnu stādīšanas eksperiments Lielsalas purvā, kur izkliedēti turpat netālu ievāktie sfagni (Cupruns u.c. 2012). Apsekojot teritoriju 2014. gada vasarā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieki secināja, ka sfagnu izdzīvošana pēc diviem gadiem ir vāja – galvenokārt tādēļ, ka kūdras virsma ir pārāk sausa vai arī ūdens līmenim raksturīgas pārāk lielas svārstības – vasarā, kūdrai izžūstot, veidojas nepiemēroti apstākļi (Priede, Silamiķele 2015). Turpat blakus esošajās renaturalizācijai atstātajās platībās, kur ūdens līmenis tajā pašā laikā bija augstāks (arī veģetācijas sezonā kūdras virsma klāta ar seklu ūdeni), sfagni un citi purva augi bija spontāni ieviesušies jau dažus gadus pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Literatūra	Cupruns I., Kalniņa L., Ozola I. 2013. Izstrādāto kūdras lauku rekultivācija Lielsalas purvā. Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Vides zinātne. Referātu tēzes. Latvijas Universitātes 71. zinātniskā konference. Latvijas Universitāte, Rīga, 419–420. Konvalinková P., Bogush P., Hesoun P., Horn P., Konvička M., Lepšová A., Melichar V., Rektoris L.,Štastný J., Zavadil V. 2011. Mined peatlands. In: Řehounková K., Řehounek J., Prach K. (eds.) Near-natural restoration vs. technical reclamation of mining sites in the Czech Republic. University of South Bohemia in Česke Budĕjovice, Česke Budĕjovice, 68‒83. Nusbaums J. 2008. Nosusināšanas ietekmes novēršana augstajos purvos. Grām.: Pakalne, M. (red.) Purvu aizsardzība un apsaimniekošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā. Jelgavas tipogrāfija, Rīga, 118–131. Nusbaums J., Silamiķele I. 2012. Kūdras izstrādes lauku rekultivēšanas iespējas, problēmas, rezultāti. Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Vides zinātne. Referātu tēzes. Latvijas Universitātes 70. zinātniskā konference. Latvijas Universitāte, Rīga, 340–342. Pakalne M. 2013. Pārskats par augsto un pārejas purvu atjaunošanas un apsaimniekošanas pieredzi pasaulē, Eiropā un Latvijā. https://nat-programme.daba.gov.lv/upload/File/Augsto_purvu_atjaunosana_Mpakalne.pdf. Pakalnis R., Sendžikaitė J., Avižienė D. 2008. Experimental preparation of raised bog rehabilitation in the process of peat-cutting. In: Proceedings of the conference "Peat in horticulture and the rehabilitation of peatlands after peat extraction: which issues for tomorrow?" Lamoura: 121–129. Priede A. 2013. Changes in vegetation in the former peat milling fields after hydrological restoration in Lielais Ķemeri Mire. In: Pakalne M., Strazdiņa L. (eds.) Raised bog management for biological diversity conservation in Latvia. University of Latvia, Rīga, 207‒215. Priede A. 2017. 7110* Aktīvi augstie purvi un 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās. Grām. Priede A. (red). Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 4. sējums. Purvi, avoti un avoksnāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda, 57–96. Priede A., Silamiķele I. 2015. Rekomendācijas izstrādātu kūdras purvu renaturalizācijai. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Salaspils. Schouten M. G. C. (ed.) 2002. Conservation and restoration of raised bogs: Geological, hydrological, and ecological studies. Nature Conservation and Plant Ecology WIMEK0 Dublin. Schumann M., Joosten H. 2008. Global Peatland Restoration. Manual. Institute of Botany and Landscape Ecology, Greifswald University, Germany. Quinty, F., Rochefort, L. 2003. Peatland Restoration Guide. 2nd edition. Québec, Canadian Sphagnum Peat Moss Association and New Brunswick Department of Natural Resources and Energy. Rochefort L., Lode E. 2006. Restoration of Degraded Boreal Peatlands. In: Wieder R. K., Vitt D. H. (eds.) Boreal Peatland Ecosystems. Ecological Studies (Analysis and Synthesis), Vol. 188. Springer, Berlin, Heidelberg.

Ūdenskrātuvju veidošana

Īss apraksts	Šis rekultivācijas veids paredz bijušajā kūdras ieguves vietā vai tās daļā izveidot mākslīgas ūdenskrātuves. Tas ir piemērotākais rekultivācijas veids tādu izstrādāto kūdras ieguves vietu turpmākai izmantošanai, kur purvs veidojies, aizaugot ūdenstilpei. Pēc kūdras izstrādes bijusī kūdras ieguves vieta tiek applūdināta, lai šo teritoriju turpmāk izmantotu dīķsaimniecībā, kā ūdensputnu dzīvotni, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai rekreācijā. Ilgākā laikā, ja netiek veikti atbilstoši apsaimniekošanas pasākumi (piemēram, niedru pļaušana), paredzama ūdenskrātuves aizaugšana ar zemajiem purviem raksturīgu veģetāciju. Pēc rekultivācijas turpmākais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Ūdens objektu zeme (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods - 0301, 0303) Zemes lietošanas veida kategorija – ūdens objektu zeme, zemes lietošanas veida identifikators – 052, 053 (Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem").
Apstākļi, kādos ir iespēja ūdenskrātuvju ierīkošana	Rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tips: daļēji ierobežojošs kritērijs Palikušā kūdras slāņa biezums: 0,1-0,15 m Virsējā kūdras slāņa pH: nav būtiski Kūdras sadalīšanās pakāpe: labi sadalījusies zemā purva tipa kūdra Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: pēc iespējas augstāks Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: pastāvīgi Purva nogulumi: ierobežojošs faktors Celmainība: nav būtiski Ūdenskrātuvju (dīķu vai dīķu sistēmu) izveide ir piemērotākais rekultivācijas veids tādām kūdras ieguves vietām, kur purvs veidojies, aizaugot ūdenstilpēm vai kur kūdras ieguves laikā nosusināšanā izmantota ūdens atsūknēšana (Šnore 2013). Tas nozīmē, ka, pārtraucot ūdens atsūknēšanu, bijusī ieguves vietas aizpildīsies ar ūdeni. Rekultivācijas veids piemērots teritorijām, kur kūdras slānis izstrādāts līdz purva pamatnes nogulumiem – tad ūdenim būs raksturīga augstāka mineralizācijas pakāpe, tas būs ar neitrālu vai bāzisku pH vērtību, kas nodrošinās labākus apstākļus ūdensaugu un zivju attīstībai. Lai izveidotu ūdenskrātuvi, jārēķinās ar rekultivējamās platības virsmu veidojošās kūdras tipu, kas ir daļēji ierobežojošs faktors. Ja palikušais kūdras slānis ir augstā purva tipa kūdra, tas liecina par to, ka purvs ir veidojies, pārpurvojoties minerālajiem nogulumiem un tādēļ nebūs pietiekama gruntsūdens pieplūde, kas nepieciešama ūdenskrātuvei. Ar nokrišņu ūdeņu apjomu nebūs pietiekami, lai uzplūdinātu ūdenskrātuvi. Ja kūdrājs pirms applūdināšanas ir ar apaugumu, tad palikušais kūdras slānis ir daļēji ierobežojošs faktors, jo tas veicinās ūdenskrātuves straujāku aizaugšanu, kas savukārt ierobežos tās izmantošanu, piemēram, zivsaimniecībā. Toties, ja ūdenskrātuve tiek plānota vienīgi kā ūdensputnu dzīvotne, tad ūdenskrātuves daļēja aizaugšana ir pat vēlama. Lai izveidotu ūdenskrātuvi, svarīgs ir rekultivējamās teritorijas purva pamatni veidojošo noguluma sastāvs. Ja purva pamatni veido labi vai vidēji caurlaidīgi nogulumi (smilts, mālsmilts), uz tiem izveidot ūdenskrātuvi būs sarežģīti vai pat neiespējami. Iespējams, rekultivācijas veidu varēs īstenot, ja virs labi vai vidēji caurlaidīgās purva pamatnes tiks atstāts noteikta biezuma kūdras slānis, kurš neļaus ūdenim aizplūst. Ieteicamā kūdras sadalīšanās pakāpe 45–50 % vai lielāka. Ja purva pamatni veido mazcaurlaidīgi nogulumi (smalks aleirīts, smilšmāls) vai necaurlaidīgi nogulumi (piemēram, māls), tad ūdenskrātuvi ir iespējams izveidot, jo tajā uzkrāsies ūdens. Tāpat būtisks priekšnosacījums ūdenskrātuves izveidei ir rekultivējamās teritorijas hidroloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi (ūdens pieplūdes veids). Jānovērtē, kā teritorija iegūs ūdeni: no nokrišņiem, no virsūdeņiem (ūdenstecēm, grāvjiem) vai pazemes ūdeņiem un kāda ir šo pieplūdes avotu proporcija (Korhonen 2008). Izvēlētā rekultivācijas veida īstenošanai hidroloģiskie apstākļi ir piemēroti: • ja ir pietiekami laba gruntsūdens pieplūde starppauguru ieplakās un gruntsūdens līmenis ir augsts – šādi apstākļi nodrošinās stabilu ūdens līmeni ūdenskrātuvē; • ja plānotā rekultivācijas vieta robežojas ar ūdensteci, kuras gada vidējais ūdens līmenis pārsniedz rekultivējamās teritorijas virsmas augstuma atzīmi. Hidroloģiskie apstākļi nav piemēroti ūdenskrātuves izveidei, ja teritorijas galvenais barošanās veids ir nokrišņi. Nokrišņi nenodrošina ūdenskrātuves izveidei nepieciešamo ūdens līmeni visu gadu. Rekultivējamajā vietā vēlams veikt hidrotehniskos aprēķinus vai hidroģeoloģisko modelēšanu par pienākošā ūdens daudzumu un tā iztvaikošanas daudzumu. Hidrotehniskie aprēķini vai modelēšana ir jāveic, lai konstatētu, cik lielā rekultivējamās teritorijas daļā iespējams ieviest plānoto rekultivācijas veidu, cik dziļa būs plānotā ūdenskrātuve un vai ūdens pārklās plānotās ūdenstilpes teritoriju visu gadu.
Veicamo darbu plānošana	Plānojot kūdras ieguves vietā ūdenstilpes izveidošanu, jāņem vērā virkne nosacījumu: - jāveic izvēlētā rekultivācijas veida atbilstības saskaņošana ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem; - ja rekultivējamajā teritorijā joprojām notiek kūdras ieguve, jāpārliecinās, vai izvēlētais rekultivācijas veids atbilst derīgo izrakteņu ieguves projektam; - ja rekultivācijas pasākumu ir paredzēts īstenot kūdras ieguves vietā, kur kūdras ieguve ir sen pārtraukta, jāpārliecinās, vai atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu; - jāizvērtē agrāk veiktās ģeoloģiskās izpētes informācija, ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi; - jāizvērtē plānotā rekultivācijas veida īstenošanas ietekme uz robežojošo zemju izmantošanas veidu; - jāņem vērā, ka dīķis vai dīķu sistēma ir mākslīgi veidota ūdenstilpe, kas atbilstoši normatīvajam regulējuma tiek klasificēta kā hidrotehniska būve, jāievēro normatīvie akti par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību; - saskaņā ar meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir jāizstrādā būvprojekts un jānodrošina tā saskaņošana; - jāveic būvniecības projektā ietverto risinājumu īstenošana – ūdenskrātuves un hidrotehnisko būvju būvniecība; - pirms appludināšanas ir pilnībā jāveic teritorijas attīrīšanas no apauguma, celmiem un un esošo iekārtu, sistēmu demontāža; - atbilstoši projektam jāveic nosusināšanas sistēmas elementu un hidrotehnisko būvju pārbūve vai likvidācija; - Jāizvērtē krastu noturība, ja nepieciešams jāveic to nostiprināšana.
Ūdenskrātuvju izveide	Ja izlemts, ka ūdenskrātuves veidošana ir piemērotākais rekultivācijas veids, pirms applūdināšanas ir lietderīgi izvākt visu kūdras slāni, jo pēc applūdināšanas tas var uzpeldēt (Šnore 2013). Kūdrājiem, kuri pirms applūdināšanas ir bez apauguma (uz tiem vēl nav izveidojusies veģetācija), virsējais kūdras slānis ir jānorok, atstājot to pēc iespējas mazāku (atstājot ne vairāk par 0,1–0,15 m), jo atlikušais kūdras slānis var uzpeldēt. Ūdenskrātuvju izveidošana ir piemērots rekultivācijas veids teritorijās, kur kūdras slānis izstrādāts līdz purva pamatnes nogulumiem – tad ūdeņiem būs raksturīga augsta mineralizācijas pakāpe, augsts pH u. c. hidroķīmiski rādītāji, kas nav parasti raksturīgi purvu ūdeņiem (Kļaviņš u. c. 2011). Tādas gan būs tikai relatīvi sen pamestas kūdras ieguves vietas, jo pēdējos gadu desmitos atstāts vismaz 0,3 m neizstrādātas kūdras slānis, vidēji pat vairāk (0,5‒0,6 m) (Šnore 2013). Pirms appludināšanas ir pilnībā jāveic kūdras ieguves vietas tehnoloģisko ceļu demontāža, caurteku un citu kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēmas elementu demontāža. Kūdras ieguves vietās, kur ūdens novadīšana no teritorijas notikusi pa novadgrāvjiem, iepriekš izveidotās nosusināšanas sistēmas elementi un hidrotehniskās būves jāpārbūvē vai jālikvidē. Tas jādara atbilstoši projektā ietvertajiem tehniskajiem risinājumiem. Jāīsteno būvniecības projektā ietvertie risinājumi – jāveic ūdenskrātuves un hidrotehnisko būvju būvniecība. Lai novērstu ūdenskrātuves krastu noskalošanos viļņu darbības un ledus ietekmē, tos veido slīpus (nogāzes slīpumus veido atbilstoši projektam), norokot ar ekskavatoru, pirms ūdenskrātuve aizpildās ar ūdeni. Krastu eroziju var ierobežot arī, ja pirms uzpludināšanas ūdenskrātuves gultnē un piekrastē ļauj attīstīties daudzgadīgai veģetācijai. Slīpi krasti nepieciešami arī drošības apsvērumu dēļ. Noregulējot ūdens līmeni ūdenskrātuvē, jāizvērtē iespējamā krastu pārbūve un noturība. Jāsagatavo ūdenskrātuves gultne – no applūduma zonas jāizvāc apaugums, celmi. Ja nepieciešams, veic krastu nostiprināšanu un samazina seklūdens zonu (kur ūdens dziļums pie normālā uzstādinājuma līmeņa ir mazāks par 0,5 m). Tā kā purva nelīdzenās pamatnes dēļ nekad nav iespējams pilnībā izstrādāt visu kūdras slāni līdz purva pamatnes nogulumiem, kas ūdenstilpju veidošanai būtu optimāls risinājums, izstrādātās platības var uzart, sajaucot atlikušās kūdras slāni ar minerālgrunti un atstājot uz vairākiem gadiem, kā rezultātā var panākt kūdras mineralizāciju un apauguma veidošanos, līdz ar to kūdras uzpeldēšana notiks daudz mazākā mērā, nekā applūdinot uzreiz. Ja izstrādātajos kūdras ieguves laukos ir plānots ierīkot ūdenstilpes rekreācijas vajadzībām, īpaši zivju audzēšanai un makšķerēšanai, tad plānotajām ūdenskrātuvēm jābūt pietiekami dziļām – 1,5-2,0 m ar atsevišķām dziļākām vietām. Šajā gadījumā tiek ieteicams veikt kūdras ieguvi līdz purva pamatnei, lai ūdenskrātuves pamatnē būtu minerālie nogulumi, kas varētu bagātināt ūdeņus ar galvenajiem neorganiskajiem joniem (kalciju, hidrogēnkarbonātiem u. c.), tādējādi radot labākus apstākļus ūdensaugu un arī zivju populācijas attīstībai, kā arī novērst atlikušā kūdras slāņa uzpeldēšanu. Ūdensaugi nodrošina gan barības bāzi, gan arī dzīves vidi aļģēm, bezmugurkaulniekiem, zivīm un ūdensputniem (Caffrey 1998). Atstājamā kūdras slāņa biezumu nosaka, veicot hidrotehniskos aprēķinus. Ja rekultivējamā teritorija tiks izmantota galvenokārt kā dzīvotne ūdensputniem, ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, kā arī ūdens kvalitātei nav īpašu prasību. Atklāta ūdens un virsūdens augāja (visbiežāk niedrāju) mozaīka var veidoties kā ūdensputniem piemērotas platības. Ideāli, ja tiek saglabātas vai speciāli izveidotas salas, kas noder putnu ligzdošanai (Šnore 2013). Bioloģiskās daudzveidības veicināšanai vēlams veidot dažādus dziļumus un izrobotu krasta līniju, kas palielina ekoloģisko nišu un līdz ar to arī sugu daudzveidību. Ja ūdenskrātuves izveidošanas mērķis ir dabas daudzveidības veicināšana vai palikušā kūdras slāņa pilnīga izstrāde ir ekonomiski neizdevīga vai neiespējama, teritorijas applūdināšanu var veikt uz palikušā kūdras slāņa. Tad ūdenskrātuves pamatni veidos ar organiskajām vielām bagāti nogulumi, kas veicinās ūdenskrātuves aizaugšanu, un tālākā nākotnē veidosies purvs. Ja zem kūdras ir sapropelis, tad kūdru iegūst līdz sapropeļa nogulumiem un neveic irdināšanu vai aparšanu. Ja hidrotehniskie aprēķini liecina, ka rekultivējamā kūdras ieguves vieta netiks applūdināta pilnībā un paliks neapūdeņotas platības, ir jāplāno citi piemērotāki rekultivācijas veidi vai to kombinācijas.
Klimata pārmaiņu mazināšana	Ierīkojot ūdenskrātuves, jāizvērtē šī rekultivācijas veida paredzamā ietekme uz klimata pārmaiņu mazināsanu. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" attiecīgā rekultivācijas veida ieviešanas ietekmes uz SEG emisijām aprēķinā pieņemts, ka ūdenskrātuve izveidojusies platībā, kur saglabājies pietiekami biezs pārejas vai zemā tipa purva kūdras slānis un SEG emisijas atbilst vidējiem rādītājiem renaturalizētā platībā. Salīdzināšanai izmantota esošā stāvokļa saglabāšanās kūdras ieguves laukā. Ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas. Pēc ūdenskrātuves izveidošanas SEG emisijas pieaugs par 7,4 t CO2 ekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst 13,6 t CO2 ekv. ha-1 gadā (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Ūdenskrātuves izveide ir sekmīga ja: (1) visā teritorijā vai tās daļā īstenotas derīgo izrakteņu projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi, kas saistīti ar kūdras ieguves vietas rekultivāciju; (2) rekultivējamā teritorija vai tās daļa plānotajā apjomā ir pilnībā klāta ar ūdeni visa gada garumā, sasniedzot projektēto līmeni. Ja rekultivācijas mērķis ir dabas daudzveidības vai rekreācijas iespēju nodrošināšana, tad par veiksmīgu rekultivāciju liecina tas, ka rekultivējamajā teritorijā vai tās daļā ligzdo dažādu ar ūdenstilpēm un to piekrastes biotopu mozaīku saistītas putnu sugas un izveidojas daudzveidīga ūdensaugu veģetācija. Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Rekultivācija ir uzskatāma par neizdevušos ja: - rekultivējamā teritorija vai tās daļa netiek pārklāta ar ūdeni plānotajā dziļumā visu gadu; - rekultivētās teritorijas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāveic papildus hidrotehniskie aprēķini un darbības, lai paaugstinātu ūdens līmeni; - ir jānovērš iepriekš neparedzētas iespējamās ūdens noteces vai pārteces; - ūdens līmeni teritorijā neizdodas noturēt pastāvīgi, ir jāievieš cits rekultivācijas veids.
Ieguvumi	Ieguvumi no saimnieciskā viedokļa – teritorija pēc kūdras ieguves tiek izmantota citam zemes izmantošanas veidam, turpinot tās racionālu saimniecisko izmantošanu, piemēram zivsaimniecībā, rekreācijā. Iepriekš saimnieciski izmantotā teritorijā tiek atjaunota dabas daudzveidība. Ūdenskrātuve un augājs tās krastos vai uz salām nodrošina dzīvotnes putnu sugām, atpūtas vietu migrējošiem ūdensputniem, pieaug citu sugu daudzveidība. Teritorija var būt pievilcīga rekreācijai (makšķerēšanai, ūdensputnu medībām, dabas vērošanai). Atkarībā no ūdens dziļuma, ķīmiskā sastāva un citiem faktoriem, ūdenskrātuvei aizaugot, ilgākā laikā atjaunosies purva ekosistēma un tās funkcijas, tostarp oglekļa uzkrāšana.
Trūkumi	Zem ūdens atstātais kūdras slānis rada oglekļa dioksīda un metāna emisijas atmosfērā, tādēļ tā atstāšana nav vēlama. Brūnūdens ūdenskrātuve var būt mazāk pievilcīga rekreācijai . Tās augstais organisko vielu saturs un humusvielu klātbūtne ne tikai kavē barības bāzes attīstību, bet arī tieši ietekmē zivju un citu sugu daudzveidību un to kopējo daudzumu, līdz ar to arī makšķerēšanas iespējas.
Ekosistēmu pakalpojumi	Ūdens ekosistēmas sniedz svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, ko cita veida eksositēmas nespēj nodrošināt, piemēram, zivju nodrošinājums pārtikas vajadzībām, ūdens apgāde, ūdens attīrīšana, klimata regulācija. Vienlaikus ūdens ekosistēmas nodrošina arī daudzveidīgus kultūras pakalpojumus.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, ūdenskrātuvju apsaimniekošana) ir jāveic zemes īpašniekam.
Iespējamie rekultivācijas darbi	Iespējamās darbu izmaksas Darbības Mērvienība euro Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250 Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000 Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana ha 300 Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50 Meliorācijas būvju (sūkņstaciju un cauruļvadu) demontāža gab. 2500 Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500 Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500
Līdzšinējā pieredze Latvijā	Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves vietas vai atsevišķi kūdras ieguves lauki, kuri pēc kūdras ieguves ir appludināti vai applūduši. Biežāk tas ir veikts īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai teritorijās, kur kūdras ieguves nodrošināšanai ir izmantotas ūdens pārsūknēšanas stacijas (piemēram, Sedas purvs). Sedas purva ūdenskrātuves pamatā tiek izmantotas makšķerēšanai, teritorijā izveidots dabas liegums "Sedas purvs", kura galvenais mērķis ir putnu aizsardzība. Vidējais dīķu dziļums ir no 0,7–1,4 m, daudzviet tie veido savdabīgu, ūdensputniem pievilcīgu mitrāju kompleksu (Anon. 2006.). Kā rekreācijas teritorijas makšķerēšanai un medībām tiek izmantotas plašās ūdenskrātuves, kas izveidojušās Kačoru un Strūžānu purvos. Vairāki nelieli purvi, kuros veikta kūdras ieguve un kūdras laukos izveidojušās ūdenskrātuves, tiek izmantotas makšķerēšanai, piemēram, Lādzēnu purvs Vecumnieku pagastā (Lādzēnu dīķi).
Literatūra	Anon. 2006. Dabas liegums "Sedas purvs". Dabas aizsardzības plāns. SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Rīga. Caffrey J. 1998. A new fishing resource for the Midlands. In: The future use of cutaway bogs. Lough Boora Parklands. Cutaway Bogs Conference. Brosna Press Ltd., Ferbane, Co. Offlay, Ireland, 28–33. Kļaviņš M., Kokorīte I., Spriņģe G., Skuja A., Parele E., Rodinovs V., Druvietis I., Strāķe S., Urtāns A. 2011. Water quality in cutaway peatland lakes in Seda Mire, Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 65 (1/2): 32‒39. Korhonen R. 2008. Finland – Fenland: Research and Sustainable Utilisation of Mires and Peat. Finnish Peatland Soc., 288 pp. Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga, 432 lpp.

Daudzgadīgie kultivētie zālāji

Īss apraksts	Šis rekultivācijas veids paredz bijušo kūdras ieguves vietu pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, ierīkojot daudzgadīgos (ilggadīgos) zālājus, kas pēc tam tiek regulāri pļauti vai noganīti. Zālājs ir platība, kur aug zāle (pļava, ganības). Izšķir dabiskos un kultivētos zālājus. Kultivēti zālāji ir cilvēka veidoti un uzturēti zālāji, kurā vides apstākļus kontrolē ar agrotehniskiem pasākumiem (mēslošanu, kultivēšanu u. tml.) (Anševica u. c. 2016). Kultivēti zālāji ietver gan daudzgadīgos zālājus, gan zālājus aramzemēs. Kultivēto zālāju zelmeņus veido galvenokārt daudzgadīgās stiebrzāles (graudzāles), tauriņzieži, platlapji un grīšļi (turpmāk saukti par zālaugiem). Daudzgadīgos kultivētos zālājus izmanto gan lopbarības, gan enerģētiskās biomasas ieguvei. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība, Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods – 101). Zemes lietošanas veids – pļavas un ganības.
Apstākļi, kādos daudzgadīgo zālāju ierīkošana ir iespējama	Kūdras augšējā slāņa tips: pārejas un zemā purva tipa kūdra (pārejas purva tipa kūdras atlikušais biezums ˂0,25m) Palikušā kūdras slāņa biezums: < 0,5 m Augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH: 5-8 Kūdras sadalīšanās pakāpe: Vidēji un labi sadalījusies kūdra Vidējais gruntsūdens līmenis zem kūdras virsmas: daudzgadīgie zālaugi sienam 0,70-0,75m, daudzgadīgie zālaugi ganīšanai 0,80-0,90m Vidējais dienu skaits gadā, kad teritorija ir applūdusi: teritorija var sezonāli īslaicīgi applūst, tā nedrīkst būt pastāvīgi applūdusi. Celmainība: ˂ 3,0 % Lauksaimnieciskai izmantošanai vispiemērotākie ir zemā tipa purvi, jo to augsnes ir bagātas ar minerālvielām, iespējams, arī ar karbonātiem un slāpekli, tās ir mazāk skābas (pH 5,5–7,4) nekā pārejas un augstā purva tipa kūdra (Krūmiņš u. c. 2013). Ja kūdras ieguve ir pārtraukta, neiegūstot visu kūdras derīgo slāni, un virs zemā purva tipa kūdras ir arī pārejas purva tipa purva kūdra, tad tās ieteicamais atlikušais biezums vēlams mazāks par 0,25 m, kas agrotehnisko darbu rezultātā sajauktos ar zemā purva tipa purva kūdru, veidojot labvēlīgākus augšanas apstākļus izvēlētajiem zālaugiem. Daudzgadīgos zālājus var izveidot arī uz pārejas purva kūdras augsnēm, bet tās ir nedaudz skābākas par zemā purva tipa kūdras augsnēm (pH 4-5) (Лиштван 1996). Ja kūdras pH ir 4,0-4,3, atkarībā no zālaugu sugas vai šķirnes prasībām, visticamāk, tās ir jākaļķo (Anševica u. c. 2016). Daudzgadīgie zālaugi ir augstražīgi, nosacīti mazprasīgi augsnes apstākļu ziņā. Daudzas zālaugu sugas (piemēram, parastais miežubrālis Phalaris arundinacea, timotiņš Phleum Pratense, niedru auzene Festuca arundinacea) ir piemērotas audzēšanai kūdrainās, mitrās, applūstošās vietās. Zālaugu spēcīgā sakņu sistēma labvēlīgi ietekmē augsnes kvalitāti, veicina noturīgas velēnas izveidošanos un piesaista oglekli, nodrošinot organisko vielu saglabāšanos un palielināšanos, kā arī mazinot augsnes eroziju. Zālaugi ir energoefektīvi augi. To sējumu ierīkošanai nepieciešami salīdzinoši nelieli līdzekļi, nav nepieciešama specializēta tehnika, apsaimniekošanai izmantojama "tradicionālā" lauksaimniecības tehnika. Daudzas zālaugu sugas, tajā skaitā parastais miežubrālis, biomasas ražības un kvalitātes ziņā var konkurēt ar citiem enerģētiskajiem augiem, piemēram, rapšiem. Miežubrāļa sējumu izmantošanas ilgums ir 8–10 gadi un ilgāk. Maksimālo ražu (8–10 t sausnas ha-1) šī stiebrzāle sasniedz otrajā un trešajā gadā pēc sējas. Miežubrāļa biomasu var izmantot kā izejmateriālu biokurināmajam un augstas kvalitātes ķīmiskās celulozes ražošanai, kā arī aizvietot bērzu kā izejmateriālu celulozes rūpniecībā. Būtiskākais nosacījums šī rekultivācijas veida īstenošanai ir rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu pareiza novērtēšana. Jānovērtē ūdens pieplūde teritorijai, purva pamatni veidojošo nogulumu sastāvs, kūdras ieguves vietas meliorācijas tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā izveidotās hidrotehniskās būves (caurtekas) tehniskais stāvoklis, kūdras ieguves vietas iekšējās nosusināšanas sistēmas stāvoklis un piemērotība plānotajai zemes izmantošanai.
Veicamo darbu plānošana un sagatavošana	Plānojot daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošanu bijušajās kūdras ieguves vietās: - jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem; - jāizvērtē izvēlētā rekultivācijas veida atbilstība derīgo izrakteņu ieguves projekta dokumentācijai, ja kūdras ieguves vietā joprojām tiek īstenota derīgo izrakteņu ieguve; - jāveic rekultivācijas meta izstrāde un saskaņošana normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - jāizstrādā lauku nosusināšanas un apūdeņošanas sistēmu, kā arī citu hidromelioratīvo būvju projekti un tie jāsaskaņo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā; - izstrādājot jaunu derīgo izrakteņu ieguves projektu vai plānojot grozījumus esošajā, jāplāno vajadzīgā kūdras slāņa biezuma saglabāšana; - atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem jāveic ietekmes uz vidi novērtējums vai ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, ja paredzēts īstenot sen pamestas kūdras ieguves vietas rekultivāciju; - ja nepieciešams, jāveic grāvju sistēmas rekonstrukcija vai pārbūve, lai nodrošinātu zālaugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē; - no ilgstoši atstātām un aizaugušām kūdras ieguves vietām ir jānovāc izveidojies apaugums; - jāattīra lauki no celmu un koku sakņu paliekām; - jāveic virsmas planēšana; - ja nepieciešams, jāaizber rekultivācijas metā vai derīgo izrakteņu ieguves projektā norādītie kartu grāvji.
Meliorācijas sistēmas sagatavošana un uzturēšana	Plānojot daudzgadīgo zālāju platību izveidi izstrādātā kūdras ieguves vietā, meliorācijas sistēmas izvietojumam ir jābūt tādam, kas garantētu audzējamiem zālaugiem veģetācijas periodā optimālus gaisa un mitruma apstākļus dažādās to attīstības stadijās. Rekultivējamajā teritorijā jānodrošina vidējo gruntsūdens līmeni, kas ir zemāks par 0,7-1,0 m zem zemes virsmas. (Aire u. c. 1970). Nepieciešamos apstākļus panāk, izbūvējot optimālu esošo vai pārbūvējamo susinātājgrāvju dziļumu un savstarpējo atstatumu. Plānojot susinātājgrāvju izvietojumu, jāņem vērā palikušā kūdras slāņa biezums un zem kūdras esošo nogulumu sastāvs. Tādējādi būs iespējams noteikt optimālo grāvju vai drenu dziļumu un attālumu (Eriņš 1966). Papildus jānovērtē kūdras ieguves vietas meliorācijas tīkla (novadgrāvji, promtekas) un uz tā izveidotās hidrotehniskās būves (caurteku) tehniskais stāvoklis, jo kūdras ieguves vietas nosusināšanas sistēma ir cieši saistīta ar novadošo tīklu. Minētais novērtējums ļaus iegūt papildu informāciju lēmuma pieņemšanai, par iespēju novadīt lieko ūdeni no rekultivējamās teritorijas novadošajā tīklā (novadgrāvji, promtekas), kā arī, vai plānoto ūdens līmeņa sasniegšanu neierobežos novadošajā tīklā izvietotās hidrotehniskās būves. Pārveidojot kūdras ieguves vietu zālaugu audzēšanas platībās, atbilstoši zemes izmantošanas mērķim jāplāno lauku nosusināšana ar drenu sistēmu vai vaļēju grāvju tīkla izveidi. Plānojot teritorijas nosusināšanu ar vaļēju grāvju tīklu, no teritorijas tiks ātrāk novadīti virszemes ūdeņi, pārķerti gruntsūdeņi, būs zemākas ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas. Teritorijas nosusināšanai, izbūvējot segto drenu sistēmu, ir iespējams panākt vienmērīgāku mitrumu, nodrošinot lauksaimniecības mašīnu pārvietošanos,. Turklāt drenu sistēma neaizņem izmantojamās zemes platības, kā arī ar segto drenāžu nosusinātajās platībās augu saknes sasniedz dziļākus slāņus un efektīvāk izmanto tur esošās barības vielas, veidojas lielākas vienlaidus platības, kas atvieglo pļaušanu, platību noganīšanu, ganāmpulka pārvietošanos u. c. (Šnore 2013). Rekultivējamās teritorijas hidroloģisko apstākļu un nosusināšanas iespēju novērtēšanai, ieteicams saņemt atbilstošajā jomā sertificētu personu konsultācijas un slēdzienus.
Virsmas sagatavošana un augsnes ielabošana	Ja daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošana tiek plānota kā zemes izmantošanas veids pēc kūdras ieguves teritorijās, kur tā vēl nav uzsākta vai joprojām tiek veikta, vismaz 2–3 sezonas pirms stādījumu ierīkošanas uzsākšanas kā noslēdzošo posmu kūdras ieguvei vēlams ir paredzēt frēzkūdras ieguves tehnoloģiju. Pielietojot frēzkūdras ieguves metodi, iespējams iegūt līdzenu lauku. Lauks nebūs speciāli jālīdzina, jāfrēzē un jāveic citas darbības, samazināsies daudzgadīgo zālāju ierīkošanas izmaksas. Plānojot daudzgadīgo kultivēto zālāju ierīkošanu vietās, kur kūdras ieguve pārtraukta senāk, jānosaka kūdras slāņa celmainība. Parasti kūdras iegulā ir zināms daudzums koksnes atlieku, kuras izvietojums kūdras iegulā visizteiktāk ir sastopams robežhorizontā, kas raksturo pāreju no viena kūdras tipa uz otru. Kūdras ieguves vietās, kurās ir augsta celmainība, būs būtiski apgrūtināta teritorijas izmantošana intensīvā lauksaimniecībā. Būs jāveic lauku atcelmošana, celmu un sakņu novākšana, kā arī jārēķinās ar apgrūtinātu lauku agrotehnisko apstrādi. Veicot kūdras augsnes aparšanu, ieteicamais dziļums 30-35 centimetri. Arot virsmu, jāievēro, lai augsne tiktu pilnībā apvērsta un virspusē nepaliktu augu atliekas. Arumam jābūt iespējami līdzenam. Aršanas dziļumam jābūt vienmērīgam, pieļaujot dziļuma svārstības atsevišķās vietās ne vairāk kā 2-3 centimetriem. Aršanas laikā virspusē uzvērstie celmi, siekstas un koku saknes jāsavāc un jānoved. Pirmreizējo arumu apstrādā ar disku kultivatoriem, kas aparto aramsloksni sagraiza, sajauc un irdina. Veic visa lauka vienmērīgu kultivēšanu ar kultivatoru. Veic pirmreizēji sastrādātās augsnes sablīvēšanu un mikroieplaku izlīdzināšanu. Nepieciešamības gadījumā veic lauka augsnes ielabošanas un mēslošanas pasākumu kopumu (piemēram, augsnes kaļķošanu, vircas, digestāta iestrādi augsnē), kas nodrošinās izvēlētajiem augiem nepieciešamos augšanas apstākļus. Ja rekultivējamās teritorijas palikušās kūdras slāni arī veido pārejas tipa kūdra, jāparedz augsnes kaļķošana, jo pārejas tipa kūdras augsnes ir skābas (pH ˂ 5).
Zālaugu sēšana	Rekultivējamo platību sagatavo zālaugu sēšanai atbilstoši augsnes granulometriskajam sastāvam, tās struktūrai, mitruma režīmam, iepriekšējam augsnes apstrādes veidam, kā arī sējas veidam un tehnikai: - rupjās stiebrzāļu sēklas (piemēram, ganību airene Lolium perenne, bezakotu lāčauza Bromus inermis, pļavas auzene Festuca pratensis un niedru auzene F. arundinacea) vieglās un irdenās augsnēs sēj 0,025-0,035 m dziļi, smagās augsnēs 0,015–0,025 m dziļi; - sīkās sēklas (piemēram, baltais āboliņš Trifolium repens, ragainais vanagnadziņš Lotus corniculatus, sējas lucerna Medicago sativa, baltā smilga Agrostis gigantea, sarkanā auzene Festuca rubra) vieglās augsnēs jāsēj 0,01–0,015 m, bet smagās – līdz 0,005 m dziļi; - sēklu maisījumus, kuros ir abu sēklu grupas sugas, sēj 0,015-0,025 m dziļi. Jāņem vērā, ka no 0,04-0,05 m dziļuma zālaugusēklas normālos mitruma apstākļos neuzdīgst. Kūdra ļoti labi absorbē saules radiācijau, kūdras augsnes parasti iesilst lēnāk un atdziest ātrāk nekā minerālaugsnes. Pavasaros virsējā kārta sasilst ļoti strauji, savukārt sliktās siltumvadītspējas dēļ dziļākajos kūdras slāņos kūdra atkūst ļoti lēni. Šie apstākļi jāņem vērā, plānojot sējas termiņus. Šie paši apstākļi veidojas arī rudens periodā, kad salnas purvā sākas 10–15 dienas agrāk nekā uz minerālaugsnēm. Zālaugu sēklas ir īpaši jutīgas pret sasalšanu, kad jaunās saknes lauž sēklas apvalku. Ja temperatūra ir zemāka par -3 oC, sēklas aiziet bojā (Anševica u.c. 2016).
Klimata pārmaiņu mazināšana	Apsverot daudzgadīgo zālāju ierīkošanu rekultivējamās kūdras ieguves vietās, jāizvērtē arī SEG emisiju aspekts. LIFE REstore projektā "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietekme uz SEG emisijām novērtēta 30 gadu periodam pēc rekultivācijas īstenošanas, pieņemot, ka daudzgadīgos zālājus ierīko teritorijā, kurā kūdras ieguve pārtraukta nesen un vēl nav izveidojusies zemsedzes veģetācija, bet augsnes virskārtu veido auglīga pārejas un zemā purva kūdra. Pēc daudzgadīgo zālāju izveides SEG emisijas pieaugs par 8 t CO2 ekv. ha-1 gadā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Kopējās SEG emisijas šajā rekultivācijas veidā aprēķinu periodā atbilst 14,3 t CO2 ekv. ha-1 gadā. Daudzgadīgo zālāju izveide, salīdzinot ar citiem rekultivācijas veidiem, rada vienas no lielākajām SEG emisijām. (LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" dati).
Pazīmes, kas liecina par sekmīgu vai nesekmīgu rekultivāciju	Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Rekultivējamā teritorijā izveidota plānotā meliorācijas sistēma, kas spēj nodrošināt zālaugu audzēšanu un lauku apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē. Pēc rekultivācijas veida ieviešanas rekultivējamā teritorijā ir izveidojušies kvalitatīvi daudzgadīgu zālāju zelmeņi. Par sekmīgu rekultivāciju liecina: Daudzgadīgais zālāja izveides rekultivācijas veids ir uzskatāms par neizdevušos, ja iesētais zālājs neattīstās. Rekultivējamajā teritorijā izveidotās nosusināšanas sistēmas nenodrošina zālaugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens un gaisa režīmu augsnē. Teritorija ir ilgstoši applūdusi un sāk pārpurvoties.
Ieguvumi	Teritorija pēc rekultivācijas kļūst par intensīvu lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju, kas dod turpmākus ekonomiskus un sociālus labumus.
Trūkumi	Daudzgadīgie zālāji ir lauksaimniecībā intensīvi izmantojama teritorija, un tā kļūst par nozīmīgu SEG emisiju avotu.
Ekosistēmu pakalpojumi	Zālāji nodrošina tādus apgādes pakalpojumus kā lopbarība, ārstniecības augi, farmaceitiskie resursi, kā arī resursi bioenerģijas ražošanai. Regulācijas pakalpojumu klāsts, ko nodrošina zālāji ir zemāks kā dabiskajām teritorijām.
Rekultivācijas pabeigšana	Kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Rekultivācijas nosacījumi parasti ir iekļauti arī zemes nomas līgumā, kurā zemi iznomā derīgo izrakteņu ieguvei. Kūdras ieguves projekts nosaka, kādā stāvoklī ir jāsagatavo platība tālākai rekultivācijas darbībai, ievērojot, cik biezs kūdras slānis ir jāatstāj plānotajam rekultivācijas veidam, un platība ir jānolīdzina. Pēc tam tiek izstrādāts rekultivācijas projekts, un atkarībā no rekultivācijas veida tajā paredz tālākās tehniskās darbības, kas jāizpilda zemes īpašniekam rekultivācijas īstenošanai (ja zemes nomas līgumā nav noteikts citādi). Izpildot šos nosacījumus kūdras izstrādātājs ir veicis derīgā izrakteņa ieguves projektā paredzēto uzdevumu – sagatavojis teritoriju citam zemes izmantošanas veidam. Tālākās darbības un zemes apsaimniekošana (piemēram, augsnes sagatavošanas, piemērotas meliorācijas sistēmas izveide, zālāju sēšana un uzturēšana) ir jāveic zemes īpašniekam.
Iespējamie rekultivācijas darbi	Iespējamās izmaksas Darbības Mērvienība euro Rekultivējamās teritorijas līdzināšana ha 150-250 Rekultivējamās teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas ha 1200-2000 Celmu, siekstu novākšana ha 100-150 Rekultivējamās teritorijas aparšana ha 50-100 Rekultivējamās teritorijas kultivēšana ha 50 Rekultivējamās teritorijas šķīvošana ha 70 Rekultivējamās teritorijas ecēšana ha 50 Tehnoloģisko ceļu likvidēšana un bērtņu joslas līdzināšana ha 300 Lauku attīrīšana, vecās būvtehnikas, būvmateriālu, citu atkritumu izvešana ha 50 Jaunas meliorācijas sistēmas izveidošana ha 1500-2500 Drenu sistēmas ierīkošana ha 3700 Vaļēju grāvju ierīkošana (atkarīgs no m) ha 500-1500 Esošās meliorācijas sistēmas rekonstrukcija ha 500-1500 Agroķīmiskās analīzes, ūdens analīzes gab 50 Kaļķojamā materiāla iegāde t 40-120 Kaļķošana ha 30-60 Minerālmēslu iegāde ha 300-400 Minerālmēslu izkliedēšana ha 30-50 Daudzgadīgu zālaugu sēklu iegāde un sēšana ha 100-150
Līdzšinējā pieredze Latvijā	Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves vietas, kur šobrīd tiek veikta intensīva lauksaimnieciskā darbība un ierīkoti daudzgadīgie zālāji, piemēram, Cenas tīreļa masīvā Olaines novadā un Mārupes apkārtnē.
Literatūra	Aire A., Labrencis V. 1970. Kultūrtehniskā meliorācija. Zvaigzne, Rīga. Anševica A., Kažotnieks J., Magdalenoka I. 2016. Zālāju rokasgrāmata. SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Ozolnieki. Eriņš A. 1966. Lauksaimnieciskās meliorācijas projektēšana. Zvaigzne, Rīga. Šnore A. 2013. Kūdras ieguve. Nordik, Rīga. Krūmiņš J., Robalds A., Purmalis O., Ansone L., Poršņovs D., Kļaviņš M., Segliņš V. 2013. Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas. Material Science and Applied Chemistry 2013/29, doi: 10.7250/msac.2013.025. Лиштван И. 1996. Физико-химические свойства торфа. Химическая и термическая его переработка. Химия Твёрдого Топлива, Tоп. 3, 3–23. c.

Rekultivācijas veidu apraksts sagatavots LIFE REstore projekta "Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) ietvaros.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks