Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 3., 13. nr.; 2008, 1., 15. nr.; 2009, 9., 14., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2012, 92., 189. nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252. nr.; 2014, 113., 214. nr.; 2015, 11., 29., 140., 235. nr.; 2016, 48., 241. nr.; 2017, 75., 132., 203. nr.; 2018, 132., 201. nr.; 2019, 248.A nr.; 2020, 119.C nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 121. pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem viņu rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai par tiem pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kuri atrodas zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, izņemot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors."

2. Papildināt 190. panta piekto daļu pēc vārdiem "administratīvā lietā" ar vārdiem "administratīvā pārkāpuma lietā".

3. Papildināt 200. panta otrās daļas 3. punktu ar vārdiem "ja eksperts nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē".

4. Izteikt 201. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ekspertīžu iestādes vadītājs nosaka ekspertu, kurš veiks ekspertīzi, un paziņo par to procesa virzītājam."

5. Izteikt 290. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Advokātam un prokuroram nevar piemērot izraidīšanu no tiesas sēžu zāles. Par viņu pārkāpumu informē attiecīgi Zvērinātu advokātu padomi vai Ģenerālprokuratūru."

6. Izteikt 337. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrās daļas 3. punktā minētā sūdzības izskatītāja — amatā augstāka prokurora — lēmums pirmstiesas procesā nav pārsūdzams. Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 2. vai 3. punktā minēto personu rīcību vai lēmumu saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu un nepiekrīt sūdzības izskatītāja — amatā augstāka prokurora — pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamajam amatā augstākam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas kriminālprocesā nav pārsūdzams."

7. Izteikt 342. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja likumā nav noteikts citādi, augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams."

8. Izteikt 351. panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Pieteikumā norāda kredītiestādes vai finanšu iestādes konta numuru (ja tāds ir), kurā ieskaitāma kaitējuma kompensācija."

9. Aizstāt 367. panta pirmās daļas 7.¹ punktā vārdu "lietvedības" ar vārdu "procesa".

10. Izslēgt 380. pantā vārdus "pirmās daļas".

11. Izteikt 391. panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Kriminālprocesu izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var sadalīt arī:".

12. Papildināt 392. pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors ar amatā augstāka prokurora piekrišanu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu, ja panākts mantisko attiecību taisnīgs noregulējums, personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā nav pierādīta un papildu pierādījumu iegūšana nenodrošinās ekonomisku pirmstiesas kriminālprocesu vai radīs nesamērīgi lielus izdevumus. Ja mainījušies kriminālprocesa izbeigšanas apstākļi, kriminālprocesu atjauno, pieņemot lēmumu, kas nav pārsūdzams."

13. 413. pantā:

papildināt pirmās daļas 6. punktu ar vārdiem "par katru apsūdzēto un par katru noziedzīgu nodarījumu";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā. Personu adreses norāda tikai sarakstā, kuru nosūta tiesai.";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju, lietisko pierādījumu un dokumentu saraksta, kā arī to personu saraksta, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, kopiju un informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem tiesā, kā arī norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta."

14. 441. pantā:

izslēgt otrajā daļā skaitli un vārdus "10 dienu laikā";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētos lēmumus prokurors pieņem 10 dienu laikā pēc procesa materiālu saņemšanas."

15. 442. pantā:

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.¹ panta otrajā daļā, 79.² panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.¹ panta otrajā daļā, 326.² panta otrajā daļā vai 326.³ panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa."

16. Papildināt 486. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "saņemšanas tiesā" ar vārdiem "ne vēlāk kā triju darba dienu laikā".

17. 488. panta pirmās daļas pirmajā teikumā:

izslēgt vārdus "ne vēlāk kā triju darba dienu laikā";

papildināt teikumu ar vārdiem un skaitli "izņemot šā likuma 489. pantā noteiktajā gadījumā".

18. Izteikt 489. panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesnesis pēc krimināllietas saņemšanas savā tiesvedībā nosūta aizstāvībai aicinājumu 10 darba dienu laikā iesniegt tiesā paziņojumu par nopratināmajām personām. Ja aizstāvība paziņojumā norāda, ka nav nepieciešams izsaukt kriminālprocesā agrāk nopratināto personu, kuras liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, tad aizstāvība piekrīt, ka liecībā fiksētās ziņas lietas dalībnieki varēs izmantot tiesas debatēs un tiesa tās varēs izmantot nolēmumā savu secinājumu pamatošanai. Vienlaikus tiesnesis paziņo par tiesībām iesniegt to personu sarakstu, kuras agrāk nebija nopratinātas un kuras, pēc aizstāvības domām, būtu izsaucamas uz tiesas sēdi, ar norādi, kāda apstākļa noskaidrošanai tās nepieciešams uzaicināt.

(2) Tiesa uzaicina visas personas, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, ja nav saņemts paziņojums no aizstāvības.

(3) Saņemot paziņojumu no aizstāvības, tiesnesis ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu. Ja paziņojums no aizstāvības nav saņemts, tiesnesis pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu. Lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā.

(4) Pēc tiesas sēdes laika noteikšanas tiesnesis nekavējoties dod rīkojumu tiesas kancelejai uzaicināt uz tiesas sēdi izsaucamās personas un paziņot tiesas sēdes laiku prokuroram un aizstāvim.

(5) Ja krimināllietas iztiesāšana paredzēta ilgāku laiku, tiesnesis var dot rīkojumu izsaukt liecinieku vai ekspertu uz citu laiku, nevis tiesas sēdes sākumu."

19. Izteikt 500. panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk, uzaicinot apsūdzēto, viņa aizstāvi, cietušo un viņa pārstāvi uzdot jautājumus personām, kuras bija nopratinātas pirmstiesas procesā un kuras uzaicināja tiesa. Pēc tam personai, kura tiesā sniedz liecību, jautājumus var uzdot prokurors. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu. Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, ar tiesas atļauju ir tiesības uzdot jautājumus personām, kuras tiesā sniedz liecību, attiecībā uz mantu. Pēc prokurora lūguma uzaicinātajām personām pirmais jautājumus uzdod prokurors. Pēc tam pārbauda citus prokurora iesniegtos pierādījumus.

(2) Pēc prokurora norādīto pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests, apsūdzētā vai viņa aizstāvja norādītos lieciniekus, kuri nebija nopratināti pirmstiesas procesā, un pārbauda citus viņa iesniegtos pierādījumus.

(3) Apsūdzētā vai viņa aizstāvja uzaicinātajām personām un kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam pirmais jautājumus uzdod apsūdzētais un viņa aizstāvis, citi apsūdzētie un viņu aizstāvji.

(4) Tiesa var uzdot jautājumus jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

(5) Tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā un viņa aizstāvja lūguma var noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

(6) Ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar tiem operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti.

(7) Ja krimināllieta tiek saņemta jaunai izskatīšanai no apelācijas vai kasācijas instances tiesas vai krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna, iepriekš tiesā nopratinātos lieciniekus, cietušos, ekspertus un speciālistus uzaicina pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja lūguma."

20. Izslēgt 502. pantu.

21. Izteikt 506. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kuri saskaņā ar šā likuma 449. panta trešo daļu netika pārbaudīti tiesas sēdē. Tāpat tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt ar ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība piekritusi šo liecību izmantošanai. Savus secinājumus var motivēt arī ar personas, kura tiesas sēdē sniedza liecības, konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajām liecībām. Ja nepieciešams pārbaudīt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu."

22. Izteikt 512. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa spriedumu pamato ar:

1) pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē;

2) pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125. panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt;

3) rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai;

4) ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība piekritusi šo liecību izmantošanai;

5) personas, kura tiesas sēdē sniedza liecības, konkrētajā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām ziņām."

23. Papildināt 629. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc procesa dalībnieku paskaidrojumu uzklausīšanas tiesa pieņem lēmumu. Ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams pieņemt lēmumu, tā nosaka datumu, kad lēmums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Lēmumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā."

24. Papildināt 638. panta trešo daļu pēc vārdiem "motivētu lūgumu par naudas soda" ar vārdiem "vai naudas piedziņas".

25. Izslēgt 641. pantā vārdus "tiesas sēdē".

26. Izteikt 642. panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja iesniegums tiek izskatīts mutvārdu procesā, to izskata slēgtā tiesas sēdē."

27. Izslēgt 643. panta otrajā daļā vārdus "tiesas sēdē".

28. Izslēgt 645. panta pirmajā daļā vārdus "nosaka tiesas sēdi un".

29. 653. pantā:

izslēgt otrajā daļā teikumu "Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis jautājuma izskatīšanai par sodāmības noņemšanu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja jautājums tiek izskatīts mutvārdu procesā, tiesas sēdē obligāti jāpiedalās personai, attiecībā uz kuru tiek izskatīts lūgums par sodāmības noņemšanu. Šai personai ir tiesības uz aizstāvību. Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis jautājuma izskatīšanai par sodāmības noņemšanu. Jautājumu par sodāmības noņemšanu sāk izskatīt ar lūguma nolasīšanu. Pēc tam tiesnesis uzklausa uzaicināto personu viedokli un apspriežu istabā pieņem lēmumu.";

izslēgt ceturto daļu.

30. Aizstāt 786. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus "pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs" ar vārdiem "saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem nav sodāms".

31. Papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74. un 75. punktu šādā redakcijā:

"73. Lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 73.¹ panta otrās daļas, 79.² panta otrās daļas, 195. panta, 198. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas, 199. panta otrās daļas, 320. panta trešās vai ceturtās daļas, 321. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas, 322. panta otrās daļas, 323. panta otrās vai trešās daļas, 326.¹ panta otrās daļas, 326.² panta otrās daļas vai 326.³ panta otrās daļas, ja tās ir nodotas atbilstoši noteiktajai piekritībai izskatīšanai attiecīgajā tiesā līdz 2020. gada 31. decembrim, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurai tās nodotas. Šajās lietās apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskata Rīgas apgabaltiesa.

74. Lietu par noziedzīgu nodarījumu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 73.¹ panta otrās daļas, 79.² panta otrās daļas, 195. panta, 198. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas, 199. panta otrās daļas, 320. panta trešās vai ceturtās daļas, 321. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas, 322. panta otrās daļas, 323. panta otrās vai trešās daļas, 326.¹ panta otrās daļas, 326.² panta otrās daļas vai 326.³ panta otrās daļas, gadījumā, kad pēc 2021. gada 1. janvāra apelācijas instance ir lēmusi atcelt nolēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, nosūta Ekonomisko lietu tiesai kā pirmās instances tiesai.

75. Lietu par noziedzīgu nodarījumu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 73.¹ panta otrās daļas, 79.² panta otrās daļas, 195. panta, 198. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas, 199. panta otrās daļas, 320. panta trešās vai ceturtās daļas, 321. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas, 322. panta otrās daļas, 323. panta otrās vai trešās daļas, 326.¹ panta otrās daļas, 326.² panta otrās daļas vai 326.³ panta otrās daļas, gadījumā, kad pēc 2021. gada 1. janvāra kasācijas instance ir lēmusi atcelt nolēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai, nosūta izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 19. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 1. decembrī