Valsts prezidente:

— apmeklējot Rēzekni un Ludzu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 9. februārī, turpinot Latgales apmeklējumu, viesojās Ludzā. Prezidente apmeklēja Ludzas Romas katoļu baznīcu, sarunājās ar iedzīvotājiem pilsētas tirgū, kā arī neparedzēti apmeklēja Ludzas policijas iecirkni. Policijas iecirknī tika pārrunāta kriminogēnā situācija Ludzā un Ludzas rajonā, atzīstot, ka papildu spriedzi iecirknim uzliek austrumu robežas klātbūtne.

Valsts prezidente tikās ar Ludzas mācību iestāžu vadītājiem un skolēniem Ludzas ģimnāzijā. Runājot ar skolotājiem par šībrīža izglītības situāciju Ludzā, tika akcentēti sociālās integrācijas jautājumi un tas, ka Ludzā sekmīgi noris bilingvālā apmācība. Tomēr skolotāji norādīja, ka pilnvērtīgām mācībām trūkst pienācīgu mācību līdzekļu un arī citos priekšmetos mācību līdzekļi morāli noveco. Prezidente un skolotāji sprieda par vērtēšanas sistēmas maiņu, secinot, ka to pašlaik nevajadzētu mainīt. Kā atzīmēja skolotāji, ļoti nepieciešama ir skolas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana, pašreiz dialogā ar pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministriju tiek domāts, kā vairot tālākizglītības iespējas skolu pedagogiem.

Runājot par pirmsskolas vecuma iestādēm, secināts, ka sevi attaisno projekti, kuros bērnudārzu ikdienas darbā tiek iesaistīti arī vecāki. Attiecībā uz Ludzas vidusskolēniem un viņu tālākās izglītošanas iespējām augstākās mācību iestādēs skolotāji informēja prezidenti, ka, pēc skolotāju veiktās aptaujas, tikai pieci procenti vidusskolēnu vēlas palikt Ludzā. Apspriestas arī iespējas, kā veicināt Ludzas jauniešu tālākās izglītības iespējas ar mērķi tos piesaistīt dzimtajam novadam pēc studiju beigām.

Skolēni, uzrunājot prezidenti, sacīja, ka līdz ar prezidentes vizīti un pievērsto uzmanību Latgalei viņi jūtas kā vienlīdzīgs Latvijas novads un kā svarīga Latvijas daļa, un pateicās prezidentei par ilgo vizīti Latgalē. V.Vīķe–Freiberga, uzrunājot jauniešus, uzsvēra izglītības nozīmi Latvijas nākotnē, kā arī stāstīja par globalizācijas un dažādu pasaules reģionu attīstības ietekmi uz Latviju nākamajās desmitgadēs. Viņa uzsvēra, ka turpmāk ikviena studenta priekšrocība būs spēja pielāgoties apstākļiem un arvien papildināt savas zināšanas, kā to pieprasīs situācija. Prezidente pauda prieku, ka Ludzā ir daudz talantīgu jauniešu, kas pierādījuši savas spējas ne tik vien savā rajonā, bet arī visas valsts un Eiropas mērogā, un sacīja, ka talantu ziņā Latvijas jaunieši ne ar ko neatšķiras no citiem pasaules jauniešiem.

Valsts prezidente Ludzas rajona z/s "Apsītes" tikās ar Ludzas rajona uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem. Sarunā spriests par lauku attīstības jautājumiem. Uzņēmēji ar prezidenti runāja par Latgalei tradicionālās linkopības nozares attīstības nepieciešamību. Pēc zemnieku sacītā, linu kultūrai Eiropā ir liels pieprasījums, taču ir sarežģīti iegūt tādas šķirnes linu sēklas, kas būtu piemērotas Latgales dabas apstākļiem. Zemnieki norādīja, ka kopumā ir grūti orientēties uz kādu konkrētu nozari, ja valstī nav noteiktas valsts prioritārās jomas lauksaimniecībā. Runājot par Latvijas gaitu uz Eiropas Savienību, apspriestas iespējas saņemt Latgalē "Sapard" līdzekļus.

Sarunā par lauku izglītību atzīmēts, ka lauksaimniecība ir tikai viena no lauku attīstības nozarēm un ka šībrīža pieprasījums sabiedrībā liek lauksaimniecības skolām izvirzīt jaunas studiju programmas un sadarboties ar lauksaimniecības augstskolām šo programmu izstrādāšanā. Spriests arī par tādu atkritumu pārstrādi, kas nodrošinātu ekoloģiski tīru vidi, kā arī par ekoloģiski tīras enerģijas ražošanu un dzeramā ūdens attīrīšanas programmām. Sarunas skāra arī mazo HES nākotni, ņemot vērā to izmaksas un iespējas nodrošināt ekoloģiski tīru, nepiesārņotu vidi.

Sarunas laikā uzsvērts, cik liela loma Latgalē ir nevalstiskajām organizācijām, cīnoties ar dažādām sociālām problēmām. Tā, piemēram, Sarkanā Krusta pārstāvji, kuru organizācijā ir gandrīz pusotrs tūkstotis biedru, informēja prezidenti par to, kā Sarkanais Krusts iesaistās akcijās pret alkoholismu, smēķēšanu, narkotikām, kā arī palīdz bezdarba nomāktiem cilvēkiem.

Ludzā Valsts prezidente piedalījās svinīgajā Ludzas 32. zemessardzes bataljona karoga iesvētīšanā. Nododot karogu Ludzas 32. zemessardzes bataljonam, prezidente vēlēja turēt augstā godā šo karogu un stāvēt un krist par Latviju. Uzrunājot iedzīvotājus, kas bija sapulcējušies Ludzas tautas namā, V.Vīķe–Freiberga sveica Ludzas 32. zemessardzes bataljonu sakarā ar karoga iesvētīšanu, kā arī pateicās Ludzas rajona iedzīvotājiem un pašvaldībām par to, ka viņi ziedojuši šo karogu sava rajona bataljonam. Runājot par Latgales un Ludzas nākotni, prezidente atzīmēja, ka, lai arī pagātnē tās ģeogrāfiskais novietojums ir prasījis daudz karu un izlietu asiņu, tomēr nākotnē Latgale varētu kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Un nākotnē, viņa atzīmēja, ir jārēķinās, ka Ludza būs ne tikai tālākā Latvijas austrumu pilsēta, bet tā arī kļūs par Eiropas Savienības austrumu robežpilsētu. Prezidente pauda cerību, ka šis jaunais statuss ļaus Ludzai arvien straujāk attīstīties, radīt jaunas darba vietas un veicināt sekmīgu pārrobežas sadarbību.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ludzā		Tiekoties ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Juknu		Kopā ar Latgales keramiķi Pēteri Ušpeli
Valsts prezidente un zemnieku saimniecības "Eglītes" saimnieki Nagļu ģimene		Kopā ar Latvijas jaunajām pilsonēm Rēzeknes Naturalizācijas pārvaldē		Silmalas pagasta saimniecībā, Čerkasovu ģimenes vidū
Vaira Vīķe–Freiberga un Rēzeknes poļu pamatskolas direktore Valentīna Šidovska		&n Valsts prezidente Silmalas pagasta Daugaviešu pamatskolas apmeklējumā, tiekoties ar bērniem un viņu darbiem
Dievnamā kopā ar Rēzeknes–Aglonas diacēzes bīskapu Jāni Bulu		Sirsnīgā intervijā Latgales televīzijai		Apmeklējot bērnu rehabilitācijas centru Rēzeknē
Piedaloties Zemessardzes 32. Ludzas bataljona karoga iesvētīšanas ceremonijā