Ministru prezidents Guntars Krasts:

Cienījamie enerģētiķi un klātesošie! Dāmas un kungi!

Lai gan šodien neatrodamies lielākajā Latvijas elektrostacijā, tomēr nozīmīgākajā gan. Tā ir dziļi simboliska.

Trīsdesmitajos Ķegums bija aizsākums Latvijas industriālajai izaugsmei un kvalitatīviem pārveidojumiem laukos. Toreiz tas bija pārbaudījums Latvijas valsts spējai uzsākt un iedzīvināt tiem laikiem atbilstoši lielus projektus. Spējai radoši finansēt šādus projektus. Bija nepieciešams plaukstošo tautsaimniecību neapgrūtināt ar pārmērīgu maksājumu slogu. Un tika atrasta pareizākā finansēšanas forma — aizņēmums. Tas ļāva īsā laikā iegūt vienu no vērtīgākajiem produktiem — elektroenerģiju. Valsts atbildība un privātais kapitāls kopīgi piedalījās vērtības radīšanā, un ieguvēji bija visi.

Trīsdesmitajos Ķegums aizsāka valsts mēroga energosistēmas attīstību. Un, lai gan pašlaik Ķegumā saražotās elektroenerģijas daudzums nav noteicošais valsts elektroapgādes bilancē, spēkstacijas nozīme pagājušajos četros gados valsts ekonomiskajā dzīvē bija ievērojama. Tika veikts ceļš no tehniskiem un vides aizsardzības pētījumiem Daugavas HES kaskādē līdz ekonomiskiem salīdzinājumiem un starptautiska mēroga finansu mobilizācijas plāniem.

Radošie strīdi brīžiem pārauga destruktīvās politiskās batālijās, kad argumentu skaidrība tika aizstāta ar tukšvārdīgiem apgalvojumiem.

Ar kādām gan domu "pērlēm" un "atklājumiem" netika barota sabiedrība! Ar stāstiem par kādu mīklainu banku, kurai ieķīlātas hidroelektrostacijas, fantastisku elektroenerģijas tarifu kāpumu, kā arī — milzīgām starpnieku maksām par garantijas un aizdevuma līgumu parakstīšanu. Interesanti, vai arī trīsdesmitajos gados latvieši bija tikpat neizlēmīgi?

Taču, lai kā arī bija, nepieciešamība liek rīkoties loģiski. Videi draudzīgas un lētas enerģijas droša ražošana ir jānodrošina sabiedrības interesēs. Tā bija valdības iniciatīva trīsdesmitajos gados, un tā ir arī šodien.

Latvijas valsts ir nozīmīgās starptautiskās finansu institūcijas — ERAB — līdzīpašniece un kopā ar to ir veikusi projekta sagatavošanu un devusi garantijas "Latvenergo" pārveidei no valsts vadīta uzņēmuma par valsts kontrolētu komerciālu kompāniju. Finansu vadības plāna izstrāde atļauj citādi vērtēt uzņēmumu pašiem darbiniekiem, projektu finansētājiem un potenciālajiem investoriem. Bet attīstība liek veikt nākamos loģiskos soļus — tālāko uzņēmuma pārstrukturēšanu un privātā kapitāla piesaisti. To prasa klientu augošās prasības un sabiedrības intereses. Mēs šodien nešķirojam Latvijas patērētājus svarīgākajos un mazāk svarīgos. Visu iespējami droša un kvalitatīva apgāde, turklāt par vienādām cenām līdzīgām patērētāju grupām visā Latvijas teritorijā, ir valdības atbildība. Privatizācijas aģentūras sagatavotā privatizācijas shēma to nodrošinās, un Latvijas valsts paturēs savā kontrolē stratēģiski svarīgākos vienotās energosistēmas elementus — hidroelektrostacijas un pārvades tīklu. Hidroelektrostacijas ražo lētāko elektroenerģiju valstī, un tās arī turpmāk kalpos kopējā cenas līmeņa pazemināšanai un nacionālās bagātības nodošanai visas sabiedrības locekļiem. Tādēļ valstij būtu jāpatur savā īpašumā Daugavas hidroelektrostacijas.

Mēs šodien izmantojam savas iespējas. Inženieru izplānoto projektu dzīvē realizēs celtnieki, iekārtu ražotāji un montētāji. Ar gandarījumu atzīmēju to, ka projekta grupa ir radījusi visus apstākļus, lai starptautiska konkursa rezultātā par iespējami zemāko maksu tiktu uzstādīta modernākā tehnika. Viena no pasaules vadošajām enerģētisko iekārtu ražotājām — "GEC Alsthom" — ir kaskādes atjaunošanas projekta Ķeguma daļas realizētāja. Tas ir garants augstai kvalitātei, kas ikdienas darbībā jāuztur elektrostacijas darbiniekiem.

Ar patiesu gandarījumu piedalos viena no lielākā investīciju projekta praktisko darbu uzsākšanas ceremonijā. Lai sokas darbi un jūsu iecerētā darbu grafika ietvaros jaunie un daudz ekonomiskākie hidroagregāti uzsāk piegādes elektrotīklā!