Ministru kabineta rīkojums Nr. 732

Rīgā 2020. gada 4. decembrī (prot. Nr. 77 31. §)

Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 31. augusta rīkojumā Nr. 470 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 31.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 175. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1. punktā skaitli un vārdu "2 000 000  euro" ar skaitli un vārdu "2 270 000 euro".

2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2021. gadā ne vairāk kā 68 368 euro, 2022. gadā un turpmākajos gados ne vairāk kā 152 735 euro gadā. Valsts kancelejai valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa ietvaros sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā saskaņotus priekšlikumus par iespējām sistēmas uzturēšanas izdevumus segt no ietaupītā finansējuma tajās valsts budžeta iestādēs, kas faktiski pievienojušās valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai."

3. Svītrot 6. punktu.

4. Izteikt projekta "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" aprakstu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 4. decembra
rīkojumam Nr. 732

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 31. augusta
rīkojumu Nr. 470)

Projekts "Valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" (turpmāk – TVP) paredz izveidot un turpmāk uzturēt vienotu platformu ar vienu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu (turpmāk – SPS), kas tiks izmantota platformā izvietoto iestāžu tīmekļvietņu satura un drošības pārvaldībai.

1. Pilnveidota uz iedzīvotājiem vērsta valsts pārvaldes komunikācija, piedāvājot uz vienotiem pamatprincipiem balstītu tīmekļvietņu struktūru, lietotājiem atpazīstamu vidi un navigāciju, novēršot būtiskāko problēmu – iestāžu atšķirīgo pieeju gan vietņu izstrādē, gan pilnveidošanā, kas lielākoties netiek balstīta uz lietotāju vajadzību izpēti.

1.1. Tīmekļvietņu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī atbilstība lietošanai mobilajās ierīcēs, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (turpmāk – Direktīva 2016/2102). Novēršot tīmekļvietņu SPS nesaderības problēmu un ierobežotās integrācijas iespējas un ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, nodrošināta e-pārvaldes risinājumu sadarbspēja Latvijas un Eiropas līmenī, kā arī potenciāla risinājumu publicēšana atkalizmantošanai¹ citās Eiropas publiskajās administrācijās.

2. Visām iestādēm būs nodrošināts vienlīdz augsts tehniskais atbalsts problēmu risināšanai, programmatūras atjauninājumu, jaunu koplietošanas elementu pieejamība visām uz platformas esošajām vietnēm, tīmekļvietņu drošība un aizsardzība pret nesankcionētām darbībām tīmekļvietnē u. tml.

2.1. Resursu ekonomija:

2.1.1. izstrādājot, uzturot un attīstot vienu platformu vairākiem lietotājiem (iestādēm);

2.1.2. uzlabojot tīmekļvietņu pārvaldību, izmitinot platformu loģiski vienotajā datu centrā;

2.1.3. izmantojot dažādu pakalpju un tehnisko risinājumu, tai skaitā aizsardzības pret nesankcionētu piekļuvi, kopīgas izmantošanas iespējas;

2.1.4. vienlaikus būtiski ceļot visu valsts iestāžu tīmekļvietņu kvalitāti un padarot to administrēšanu ātrāku un ērtāku, tādējādi taupot visus resursus – finanšu, darba un laika.²

Resursu koncentrācija ļaus ieviest efektīvāku pieeju tīmekļvietņu pārvaldībā. Pirmkārt, nodrošinās iespējas atkārtoti izmantot veiksmīgus risinājumus, otrkārt, balstīties uz lietotāju vajadzību izpēti, treškārt, piekļūt valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēm visām iedzīvotāju grupām atbilstoši Direktīvas 2016/2102 prasībām (tai skaitā personas ar invaliditāti). Saglabājot līdzšinējo situāciju, iestādēm būs ļoti grūti izpildīt Direktīvas 2016/2102 prasības, kā arī nodrošināt vienotu izpratni un pieeju to ieviešanā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) plānveidīga attīstība noteikti veicinātu klientu apkalpošanas kvalitātes celšanos, sekmētu publiskās informācijas pieejamību un kvalitāti. Izdotos novērst iestāžu atšķirīgo pieeju vietņu izstrādē vai būtiskā pilnveidošanā, kā arī saskaņot izpratni par lietotāju vajadzībām.

Projekta ietvaros ir paredzēts, ka publiskā sektora tīmekļvietņu pārvaldība tiks organizēta, realizējot principu "Centralizēta uzturēšana, decentralizēta pārvaldība". Tas nozīmē, ka tehniski platformu uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA), bet katras iestādes saturiskie un strukturālie pielāgojumi ir iestādes darbinieku (gan informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) pārstāvju, gan komunikācijas darbinieku) ziņā. Savukārt TVP no biznesa viedokļa attīsta Valsts kanceleja, tai skaitā plāno tās attīstību un uzrauga kvalitāti. Tādējādi valsts izvēlas efektīvāko risinājumu tehnisko un finanšu resursu izlietojumam.

Portālu platformas elementus savām vajadzībām varēs izmantot arī pašvaldības, veidojot un izvietojot vietnes, uz platformas bāzes (atkalizmantošanas princips), kas ļaus panākt plašu TVP ietekmi visā valstī.

TVP ietvaros tiks optimizēta publiskās pārvaldes resursu izmantošana, lietojot piemērotus tipveida IKT risinājumus un īstenojot koplietošanas darbības platformas principu. Uz izstrādātās standartizētās platformas bāzes tiks veidotas iestāžu oficiālās tīmekļvietnes.

TVP paredzēts īstenot kā vienotu centralizētu tīmekļvietņu platformu, taču katra tīmekļvietne tiek izveidota TVP kā atsevišķs elements, kas manto pamata struktūru, vizuālo noformējumu, taksonomijas, integrāciju ar citiem moduļiem u. c. Iestāžu tīmekļvietņu domēnu nosaukumi un piekļuve tām paliek nemainīga, t. i., lietotājs vietnei piekļūst, ierakstot tīmekļa pārlūkprogrammā vietnes domēna nosaukumu.

Būtiskākie servisi TVP kontekstā ir meklēšanas serviss, indeksēšanas serviss, apmeklējumu analītikas serviss (minēto servisu realizācijai izmanto tirgū pieejamus gatavus risinājumus). Būtiskākās saistītās komponentes TVP plānotas šādas – esošais vienotās autentifikācijas serviss (www.latvija.lv vienotā pieteikšanās) lietotāju autentifikācijai TVP un valsts pārvaldes mašīntulkošanas servisa atbalsts tīmekļvietņu satura tulkošanai. TVP plānota sasaiste ar Valsts kancelejas projektā "Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls" ietvaros izstrādāto informācijas sistēmu, Publisko pakalpojumu katalogu, Nodarbinātības valsts aģentūras CV vakanču portālu, kā arī paredzēta datu saņemšana no Atvērto datu portāla, piemēram, par iepirkumiem.

Izveidotā TVP būs jauns valsts koplietošanas risinājums – vienotā tīmekļvietņu platforma. Tā būs valsts informācijas sistēma.

TVP pamatā izmantojams praksē pārbaudīts SPS standarta risinājums, kas atbilst nozares labās prakses standartiem un iestāžu prasībām. TVP tiks izmantoti atvērtie standarti. TVP izstrādē kā primārās tiks izvērtētas atvērtā koda tehnoloģiju izmantošanas iespējas.³

1. Līdz 2020. gada beigām radīt vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības tīmekļvietņu vienoto platformu, kas sniedz priekšnoteikumus publiski radītas informācijas vienkāršākai un saprotamākai pieejamībai sabiedrībai.

2. Uzlabot iestāžu tīmekļvietņu piekļūstamību, īstenojot Direktīvas 2016/2102 prasības un tādējādi sniedzot iespēju publiski radītās informācijas pieejamībai visām sabiedrības grupām, ieskaitot personas ar invaliditāti.

3. Nodrošināt efektīvu resursu izlietojumu valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu tīmekļvietņu satura vadības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu.

1. Vienotās tīmekļvietņu platformas izstrāde un ieviešana atbilstoši:

1.1. valsts IKT mērķarhitektūrā noteiktajiem publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principiem;

1.2. sabiedrības vajadzību padziļinātai izpētei un esošo tīmekļvietņu lietojamības novērtējumam;

1.3. projektā iesaistīto iestāžu vajadzību padziļinātas izpētes rezultātiem.

2. Esošā publiskās pārvaldes informācijas publicēšanas procesa analīze, identificējot trūkumus un apkopojot procesa norises mērījumus. Uzlabotā komunikācijas ar sabiedrību procesa analīze un novērtējums ar atbilstošiem sabiedriskās domas mērījumiem, izmantojot publiskās pārvaldes tīmekļvietņu lietotāju apmierinātības aptauju rīkus.

3. Izstrādāt un ieviest TVP pilotprojektu, aptverot 12 valsts un pašvaldību iestādes.

4. Komunikācija ar sabiedrību, informācijas sniegšana par TVP mērķi, atgriezeniskās saites iegūšana par pilotprojekta rezultātiem.

5. TVP risinājuma adaptācija un uzlabošana līdz tīmekļvietņu vienotās platformas vēlamā gala rezultāta sasniegšanai.

6. TVP lietotāju mācības un vienotu vadlīniju izstrāde tīmekļvietņu izveidē, funkcionalitātē, satura pārvaldībā un uzturēšanā.

7. Sabiedrības informēšana un izglītošana par tīmekļvietņu vienoto platformu sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma. 2. kārta" (turpmāk – VARAM PIKTAPS) un VRAA projektu "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma".

8. Pārējo projektā iesaistīto iestāžu tīmekļvietņu satura migrācija no esošajām tīmekļvietnēm uz TVP.

9. TVP uzturēšana projekta laikā. Ņemot vērā, ka TVP nodošana ekspluatācijā paredzēta projekta laikā un pēc tās seko TVP uzlabošana un iestāžu tīmekļvietņu migrācija uz TVP, TVP uzturēšana veicama jau projekta laikā no TVP nodošanas ekspluatācijā brīža.

Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 2 270 000 euro, no kura 1 929 500 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (85 %) un 340 500 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %). Projektu plānots īstenot 42 mēnešu laikā no vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu (neskaitot tīmekļvietņu vienotās platformas projekta apraksta izstrādes un saskaņošanas laiku).

Kopējās vidējās nepieciešamās uzturēšanas izmaksas TVP darbināšanai gadā ir aplēstas 136 735 euro apmērā pirmajā gadā pēc projekta īstenošanas un 152 735 euro apmērā nākamajā gadā, līdz ar to turpmākajos 10 gados vidēji 144 735 euro gadā.

Plānotās uzturēšanas izmaksas gadā TVP darbināšanai ir novērtētas 15 % apmērā no kopējām izstrādes izmaksām, tajā skaitā:

i. Tīmekļvietņu programmatūras uzturēšana – 5 %;

ii. Platformas attīstības vadītājs, darba vietu uzturēšana – 3 %;

iii. Drošības un veiktspējas auditi – 3 %;

iv. Tīmekļvietņu izmitināšana un datu centra pakalpojumi – 4 %.

Nav saistības ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem. TVP paredzēs iespēju attīstīt un pilnveidot tās tīmekļvietnes, kas ir izveidotas par Eiropas Savienības finansējuma līdzekļiem, saglabājot to pamata saturu.

Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums⁵

Konkrētās TVP ieviešana valsts pārvaldei un sabiedrībai dos vairākus sociālus ieguvumus un resursu ietaupījumu, kas atsvērs 2 miljonus 270 tūkstošus euro lielo ieguldījumu tās realizācijā.

Ietaupījuma kopējais apmērs lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik iestāžu ir pievienojušās TVP, jo katras nākamās tīmekļvietnes izvietošana uz platformas izmaksās arvien lētāk gan izbūves, gan uzturēšanas ziņā. No šobrīd esošajām 153 valsts iestādēm un 42 pašvaldībām TVP projektam pievienosies vismaz 90 iestādes – gan valsts tiešās pārvaldes iestādes, gan pašvaldības.

Tomēr TVP tiks veidots kā atvērta platforma, kam arī pēc projekta beigām turpinās pievienoties pārējās iestādes. Projekta sociālekonomiskā lietderīguma aplēsēs ir pieņemts, ka TVP izmanto vismaz 90 iestādes, tāpēc arī kopējās izmaksas un ietaupījums tiek balstīts uz šādu apjomu, tomēr jāatzīmē, ka tas ir minimālais apjoms, kas potenciāli var pieaugt.

Īstenojot vienu centralizētu TVP, tiktu ietaupītas izmaksas, kas rodas šobrīd vai radīsies nākotnē, iestādēm individuāli izstrādājot jaunus tīmekļvietņu tehniskos un vizuālos risinājumus, izpildot arvien augstākas drošības prasības un ievērojot nepieciešamību nodrošināt tīmekļvietņu piekļūstamību visām iedzīvotāju grupām. Paaugstinot tīmekļvietņu lietojamības standartus, unificējot un modernizējot iestāžu veidotā satura publicēšanu, tiks panākts lietotāju laika ietaupījums, kas ir īpaši nozīmīgs komercsektora pārstāvjiem.

Galvenās izmaksu pozīcijas, kurās paredzams ietaupījums 10 gadu periodā, ja uz TVP tiek pārceltas vismaz 90 iestāžu tīmekļvietnes:

• Tīmekļvietņu izstrāde – 860 tūkstoši euro;

• Tīmekļvietņu programmatūras uzturēšana – 2,1 miljons euro;

• Tīmekļvietņu izmitināšana – 347 tūkstoši euro;

• Drošības un veiktspējas auditu veikšana – 775 tūkstoši euro;

• Administrēšanas un lietotāju atbalsta, platformas vadītāja noslodzes samazinājums – 1,18 miljoni euro;

• Sociālais ieguvums – biznesa lietotāju laika ietaupījums informācijas meklēšanā – 1,023 miljoni euro.

Ietaupījums kopā 10 gadu periodā – 6 292 892 euro, tai skaitā 5 269 217 euro iestāžu tiešās izmaksas. Savukārt kopējais projekta lietderīgums 2 916 042 euro.

TVP ietekmēs šādu SAM rezultātu sasniegšanu:

a) tiks vienkāršota publiski radītas informācijas pieejamība sabiedrībai, uzlabota publiskās pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu lietojamība un piekļūstamība visām iedzīvotāju grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti, izmantojot vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu;

b) tiks nodrošināta efektīva resursu izlietošana valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu;

c) vienotas tīmekļvietņu struktūras un funkcionalitātes izveides un piekļūstamības nodrošināšanas rezultātā uzlabosies publiskā sektora radītās informācijas publiskā pieejamība un līdz ar to valsts un pašvaldību sektora darbības caurskatāmība, ko varēs novērtēt, analizējot lietotāju apmierinātību. Projekta rezultātā tiks izstrādāta vienota tīmekļvietņu izveides un uzturēšanas platforma, kas atbilst lietojamības, piekļūstamības un drošības prasībām;

d) plānota TVP veidošana, nodrošinot tās sadarbspēju gan ar Latvijas, gan Eiropas līmeņa risinājumiem, tai skaitā ņemot vērā Eiropas Komisijas ISA programmas rekomendācijas. Potenciāla risinājumu publicēšana atkalizmantošanai citās Eiropas publiskajās administrācijās⁶;

e) tiek plānots dot iespēju arī pašvaldībām izmantot vienoto tīmekļvietņu platformu, Rīgas pilsētas pašvaldību iesaistot jau pilotprojektā;

f) tiek netieši veicināta publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošana ārpus publiskā sektora, jo tīmekļvietņu vienotās platformas risinājumā ir jāparedz atvērtu datu kopu un metadatu publicēšanas iespēja, nodrošinot sasaisti ar VARAM PIKTAPS izstrādājamo valsts centralizēto risinājumu – Datu publicēšanas platformu, kas ietver atvērto datu portālu (no tīmekļvietnēm tiks nodrošināta datu rasmošana un ievākšana atvērto datu portālā);

g) tiks pilnveidoti publiskās pārvaldes atbalsta procesi, kas saistīti ar komunikāciju ar sabiedrību un publiskās pārvaldes tīmekļvietņu tehnisko uzturēšanu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks