Ministru kabineta rīkojums Nr. 737

Rīgā 2020. gada 4. decembrī (prot. Nr. 77 40. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto 3. risinājuma variantu, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizāciju.

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju un Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi") par līdzatbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma 3. risinājuma varianta īstenošanā.

3. Pēc Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācijas Latvijas Nacionālā arhīva atbrīvotos valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, virzīt atsavināšanai.

4. Jautājumu par Finanšu ministrijai nepieciešamo finansējumu, lai segtu valsts īpašumā esošās infrastruktūras attīstības izdevumus valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", bet Kultūras ministrijai, pamatojoties uz tās iesniegtajiem priekšlikumiem par prioritāro pasākumu īstenošanu, – Latvijas Nacionālā arhīva aprīkojuma iegādes izdevumus, pārcelšanās izdevumus, nomas maksu (tai skaitā par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" īpašumos veiktajiem kapitālieguldījumiem), maksu par komunālajiem pakalpojumiem un papildu maksājumus, izskatīt kārtējā gada budžeta likuma sagatavošanas procesā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

(Ministru kabineta
2020. gada 4. decembra
rīkojums Nr. 737)

Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību"

Rīgā, 2020

Saturs

Lietotie jēdzieni

Kopsavilkums

1. LNA darbības raksturojums

2. LNA izmantoto NĪ tehniskā stāvokļa novērtējums

3. Risku izvērtējams

4. Risinājumu izvērtējums un to finansiālā ietekme

4.1. LNA infrastruktūras atjaunošana

4.2. LNA infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā

4.3. LNA infrastruktūras optimizācija

4.4. Alternatīvu izvērtējums

5. Izvēlētās alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" detalizācija

5.1. Finansējuma piesaistes alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" īstenošanai

5.2. Finansējums attīstības izdevumu segšanai

5.3. Attīstības izmaksu potenciālie finansēšanas avoti

5.4. Objektu uzturēšanas izdevumi

6. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

7. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Lietotie jēdzieni

FM – Finanšu ministrija

GV – glabājamā vienība – arhīva dokumentu uzskaites vienība, ko izmanto Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāšanā esošo un nododamo dokumentu apjoma noteikšanai. Tā var būt, piemēram, lieta, fotodokuments, kinolentes rullītis, elektronisko dokumentu mape. Lielāko apjomu veido dokumenti papīra formātā

KM – Kultūras ministrija

LNA – Latvijas Nacionālais arhīvs

NĪ – nekustamais īpašums

VNĪ – valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"

Kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ir sagatavots, lai risinātu jautājumu par LNA funkciju veikšanai izmantoto nekustamo īpašumu (kopumā 22 NĪ visā Latvijas teritorijā, kopējā ēku platība 87 609.1 m²) kritisko stāvokli un rastu funkciju veikšanai piemērotu, saimnieciski izdevīgu risinājumu turpmākai LNA infrastruktūras attīstībai.

LNA izmantotās infrastruktūras tehniskais stāvoklis vērtējams kā kritisks un arhīva glabātavās sasniegts maksimālais aizpildījums. Neveicot ieguldījumus LNA funkcijām atbilstošas infrastruktūras izveidē, pakāpeniski tuvāko gadu laikā LNA nebūs iespējams īstenot savas funkcijas.

Konceptuālajā ziņojumā izvērtētas 3 alternatīvas, lai nodrošinātu LNA ar atbilstošu infrastruktūru:

1) LNA izmantoto NĪ atjaunošana;

2) LNA nepieciešamās infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā;

3) LNA izmantotās infrastruktūras optimizācija.

Konceptuālais ziņojums izskatīts un atbalstīts Arhīvu padomes 2019.gada 4.aprīļa sēdē (prot. Nr.3). Konceptuālais ziņojums nerisina jautājumu par nodrošinājumu elektronisko dokumentu un datu uzglabāšanai, kā arī nerisina LNA struktūrvienību optimizāciju.

1. LNA darbības raksturojums

LNA ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā.

Jau 1919.gada 29.augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Valsts vēsturiskā arhīva dibināšanu. Neskatoties uz sarežģīto saimniecisko un politisko situāciju, arhīvs uzņēmās rūpes par iestāžu dokumentu apkopošanu un glabāšanu.

LNA uzsāka darbu 2011.gadā un tajā ir apvienotas visas bijušās valsts arhīvu sistēmas iestādes. Bijušie valsts arhīvi ir LNA struktūrvienības. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1992.gadā Valsts arhīvu ģenerāldirekcija bija neatkarīga, Augstākās Padomes prezidijam padota iestāde. 1993.gadā Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tika nodota Tieslietu ministrijas pārraudzībā, savukārt no 2001.gada Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tika nodota KM pārraudzībā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra rīkojumu Nr.706 "Par valsts arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju" tika nolemts reorganizēt valsts arhīvu iestādes, tās apvienojot, un ar 2011.gada 1.janvāri izveidot valsts tiešās pārvaldes iestādi – LNA.

LNA darbības pamatā ir Arhīvu likums (stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī), kas nosaka Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, saglabāšanas, pieejamības un pārvaldības pamatprincipus. LNA kompetenci nosaka Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1234 "Latvijas Nacionālā arhīva nolikums". LNA struktūru nosaka kultūras ministra saskaņotais LNA reglaments.

LNA glabātais nacionālais dokumentārais mantojums ir nenovērtējama mūsu valsts bagātība, dokumentārā liecība par vēsturiskajiem notikumiem, politiskajiem procesiem, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Latvijas teritorijā laikposmā no 1220.gada līdz mūsdienām. Tas ir vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, daudzveidīgs un apjomīgs kultūrvēstures materiāls. Arhīvos glabātie dokumenti par mūsu valsts dibināšanu, fotogrāfijas, skaņas un audiovizuālais materiāls par būtiskākajiem notikumiem tās vēsturē tika plaši izmantoti valsts 100. jubilejas gadā. Arhīva dokumenti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēsturei.

Tabula Nr.1
"LNA uzglabāto dokumentu apjoms"

Kā redzams tabulā Nr.1 "LNA uzglabāto dokumentu apjoms" šobrīd LNA glabāšanā ir vairāk kā 22 miljoni GV jeb dokumenti 173 plauktu kilometru garumā. Vidējais dokumentu apjoma pieauguma temps ir 170 tūkst. GV jeb 0,1 kilometrs plauktu gadā. Līdz ar to līdz 2030.gadam GV apjoms palielināsies par 2 milj. GV jeb 1,2 plauktu kilometriem.

LNA pēc darbības jomas ir pārresoru institūcija, jo nodrošina institūciju dokumentu pārvaldības un arhīvu veidošanas uzraudzību, kā arī privātpersonu dokumentu ar arhīvisko vērtību uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, attiecīgi nodrošinot Latvijas valsts atmiņas veidošanu. Atbilstoši Arhīvu likumam pastāvīgā valsts glabāšanā LNA jānodod dokumenti ar arhīvisko vērtību un to uzziņu sistēmu:

1. ikvienai institūcijai vai privātpersonai, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras, kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, kā arī biedrībām vai nodibinājumiem, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, jānodod dokumenti;

2. juridiskai personai likvidācijas gadījumā.

LNA pieņem glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību no privātpersonām, piemēram, nozīmīgiem Latvijas politiskajiem, sabiedriskajiem, zinātnes, kultūras un mākslas darbiniekiem, latviešu trimdas organizācijām, kinostudijām, ierakstu studijām u.c.

2. LNA izmantoto NĪ tehniskā stāvokļa novērtējums

LNA darbība aptver visu Latvijas teritoriju (biroji ar glabātavām izvietoti 12 Latvijas pilsētās). LNA izvietota 22 NĪ, no kuriem 18 NĪ ir pilnā apjomā nodoti LNA lietošanā un apsaimniekošanā, bet pārējos NĪ LNA lieto tikai daļu no telpām. LNA teritoriālais dalījums veidojies vēsturiski, ēkas nonākušas arhīva lietošanā sākot no 20.gs. 20.gadiem līdz mūsdienām. Lielāko daļu ēku 20.gs. 90.gadu sākumā un vidū lietošanā saņēma Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.

LNA lietotā ēku platība ir 87 609,10 m², t.sk. glabātavu platība 35 415,80 m². Glabātavas aizņem tikai 40% no kopējās LNA infrastruktūras telpu platības, savukārt nozīmīgu daļu aizņem tehnisko telpu, gaiteņu, bēniņu, pagrabu, sanitāro mezglu u.c. telpu platības (33%) un daļa telpu nav inženiertehniski pielāgotas (15%).

Vecākā no LNA lietošanā esošajām ēkām – LNA administrācijas ēka Vecrīgā, būvēta 1640.gadā, jaunākā – pieņemta ekspluatācijā 1985.gadā. Tikai viena LNA ēka (Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā) ir celta kā arhīva būve, pārējās ēkas ir pielāgotas arhīva vajadzībām. Lielākā daļa no arhīvu ēkām ir būvētas padomju gados kā rūpnīcu un dažādu iestāžu un organizāciju administratīvās ēkas. Daļa no tām atrodas rūpnieciskās, bieži vien degradētās un fiziski grūti pieejamās teritorijās, kas apgrūtina arhīva pakalpojumu saņemšanu klientiem. Ēkas arhīva vajadzībām ir pielāgotas, līdz ar to veidojas lielas neizmantojamās platības. Glabātavas, kas izveidotas bijušo administratīvo ēku darba kabinetos, īres namu dzīvokļos (ar malkas krāšņu apkuri, kas nav pieļaujams dokumentu glabātavās) un mācību iestādes klasēs, ir nelielas, kas apgrūtina to uzturēšanu un izmantošanu. Savukārt bijušajās ražošanas ēkās lielas platības aizņem tehniskās telpas, kas ir tehniski grūti un finansiāli apjomīgi pielāgojamas arhīva glabātavu izveidei. Pārskats par LNA izmantotajiem NĪ, to piederību un tehnisko stāvokli sniegts konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā "Latvijas Nacionālā arhīva esošais infrastruktūras nodrošinājums".

Nesakoptais un mūsdienu prasībām neatbilstošais NĪ tehniskais stāvoklis apdraud nacionālā dokumentārā mantojuma ilgtspējīgu saglabāšanu, savukārt vizuālais izskats negatīvi ietekmē LNA darbību un valsts publisko tēlu, demotivē esošos darbiniekus, apgrūtina jaunu darbinieku piesaistīšanu, kā arī apdraud LNA funkcijas ilgtspēju.

Būtiskākie risināmie jautājumi, lai LNA izmantotie NĪ neapdraudētu LNA funkcijas ilgtspēju:

1. Ņemot vērā LNA ierobežotos finanšu resursus, 19 NĪ nodoti LNA lietošanā un apsaimniekošanā, starp LNA un VNĪ noslēdzot apsaimniekošanas un lietošanas līgumus. Ilgstoši nav paredzēts finansējums ēku ilgtspējīgai uzturēšanai un uzkrājumu veidošanai NĪ plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, kas nepieciešami nekustamā īpašuma uzturēšanai. Apsaimniekošanas un lietošanas līgumi paredz, ka LNA nodrošina to bezatlīdzības lietošanā nodoto NĪ uzturēšanu, ko LNA nodrošina nepietiekamā apjomā – atbilstoši ikgadēji piešķirto finanšu līdzekļu apjomam LNA darbības nodrošināšanai. Esošais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp ugunsdrošības prasībām, kā arī tehniskā stāvokļa sistemātisku uzlabošanu (1.pielikums). Ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar lielu nolietojumu, tikai 2 NĪ Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu ietvaros ir atjaunotas (uzlabojot ēku energoefektivitāti). KM katru gadu iespēju robežās piešķir finansējumu steidzamo remontdarbu veikšanai, kā arī avārijas situāciju novēršanai, visbiežāk pārdalot finansējumu savu resursu ietvaros vai pieprasot finanšu līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāda pieeja ilgtermiņā nenodrošina NĪ tehniskā stāvokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nerunājot par tā attīstību.

Tabula Nr.2.
"LNA pašreizējās apsaimniekošanas izmaksas (2019.gads)"

2. 90% NĪ vidējais nolietojums pārsniedz 30% – apdraudēta droša NĪ ekspluatācija. Neveicot ieguldījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā, pakāpeniski tuvāko 5–15 gadu laikā vairs nebūs pieļaujama NĪ ekspluatācija. 7 NĪ, kuros LNA izmantotās ēkās ar kopējo kvadratūru 21 886.4 m² ēku konstruktīvais nolietojums ir 40% un vairāk, 11 NĪ ar kopējo ēku kvadratūru 39 942 m² ēku konstruktīvais nolietojums ir robežās no 30–40%, savukārt tikai divi NĪ ar kopējo ēku kvadratūru 25 018 m² ēku konstruktīvais nolietojums ir zem 30%.

3. Arhīva glabātavu telpās nav nodrošināts mikroklimats un drošība atbilstoši prasībām – apdraudēta nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ēku infrastruktūra – apkures, ventilācijas, ugunsdrošības, elektroapgādes un ūdensapgādes sistēmas – ir novecojušas un nolietojušās. Pieejamā finansējuma ietvaros tikai dažos NĪ LNA fragmentāri ir atjaunojis dažus inženiertīklu posmus. Izvērtējot 2018.gada datus par mikroklimatu lielākajās glabātavu telpās 21 NĪ (netiek izvērtēti dati par LNA administrācijas ēku Šķūņu ielā 11, Rīgā), kurās tiek uzglabāti dokumenti papīra formātā, visos NĪ tika konstatētas neatbilstības Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumiem Nr.748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi":

- visu 21 NĪ glabātavās tiek pārsniegta normatīvā pieļaujamā maksimālā temperatūra 20 °C, faktiski sasniedzot līdz pat 30,1 °C vasaras periodā;

- 14 no 21 NĪ glabātavām pārsniedz normatīvā pieļaujamās temperatūras svārstības (Δ°C) 3°C apjomā 24h laikā, dažās glabātavās pārsniegtā temperatūras svārstības gadījumu skaits sastāda līdz 7% no kopējā 2018.gadā fiksēto gadījumu skaita;

- 17 no 21 NĪ glabātavām relatīvais mitrums (%) fiksēts zem normatīvā pieļaujamā relatīvā mitruma 35% apmērā, fiksējot gadījumus ar glabātavu relatīvo mitrumu 10% apmērā;

- 13 no 21 NĪ glabātavām relatīvais mitrums (%) fiksēts virs normatīvā pieļaujamā relatīvā mitruma 50% apmērā, fiksējot gadījumus ar glabātavu relatīvo mitrumu līdz 73% apmērā;

- visās NĪ glabātavās pārsniedz normatīvos pieļaujamo relatīvā mitruma svārstības (ΔRH) 3% punktu apjomā 24h laikā, dažās glabātavās pārsniegtā relatīvā mitruma svārstības gadījumu skaits sastāda līdz 48% no kopējā 2018.gadā fiksēto gadījumu skaita.

Ja netiek veikti ieguldījumi NĪ, tad nacionālas nozīmes pastāvīgi glabājamie dokumenti arī turpmāk tiks glabāti, neievērojot normatīvo aktu prasības. Attiecīgi palielinās LNA glabāšanā esošo dokumentu bojājumu risks (pārāk lielas temperatūras svārstības, sākot no 7 grādu robežas, var radīt neatgriezeniskus bojājumus uzglabājamiem dokumentiem, samazinot to glabāšanas laiku par 20 līdz 50 gadiem), kas attiecīgi palielina dokumentu ķīmiskas apstrādes un restaurācijas izdevumus, vai šo dokumentu, kas ir vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, zaudēšanas risku.

4. Arhīvu glabātavu aizpildījums ir 93,4 % (dati uz 30.12.2018.) – no 2025.gada LNA būs spiest pārtraukt pieņemt valsts iestāžu dokumentus. Vidēji valstī ir aizpildīti 93,4% no glabātavu platībām. Atsevišķās ēkās (Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā; Slokas ielā 16, Rīgā; Ata ielā 1, Rīgā; Pils ielā 86, Ventspilī; Rūpniecības ielā 1, Alūksnē) piepildījums sasniedzis 99–100%. Turpmākai dokumentu glabāšanai kopumā pieejamas brīvas glabātavas 2 346 m² platībā, no tām Rīgā – glabātavas tikai 154 m² platībā. No prognozētajiem 2,06 milj. GV, kas LNA jāpieņem glabāšanā līdz 2030.gadam, 1,1 milj. GV (jeb 1,8 tūkst. m² glabātavas platības) būtu jāpieņem Rīgā, pārējās 0,96 milj. GV (jeb 1,6 tūkst. m² glabātavas platības) – reģionos ārpus Rīgas. Prognozējot LNA glabātavu noslodzi 2030.gadā, tiek ņemts vērā apstāklis, ka normatīvo aktu noteiktajā kārtībā periodiski tiek iznīcināti LNA glabātavās esošie patstāvīgi uzglabājamie dokumenti, kuriem jau ir sasniegts maksimālais uzglabāšanas termiņš. Nepalielinot glabātavu platības, jau tuvākajos gados glabāšanā nodotie dokumenti no Rīgas būs jāved glabāšanai glabātavās ārpus Rīgas, un no 2025.gada jaunu dokumentu pieņemšana LNA tiks pārtraukta vispār.

5. 15% no kopējās NĪ platības ir neizmantotās telpas – sesto daļu esošo telpu šobrīd nevar izmantot LNA darbības nodrošināšanai, jo tās nav pielāgotas glabātavu vai citu LNA funkciju izpildei. Ņemot vērā, ka LNA izvietots NĪ, kuru sākotnējā funkcija nebija paredzēta kā arhīva glabātavas, tas rada neracionālu telpu izvietojumu (piemēram, lieli gaiteņi, nelieli kabineti vai istabas, kas pielāgotas LNA glabātavu vajadzībām). Daļā esošo ēku nav racionāli plānot pārbūvi un pielāgot tās glabātavu vajadzībām, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu un dažos gadījumos arī ēkas kultūrvēsturisko aspektu.

6. Tikai 2 NĪ no 22 NĪ nodrošināta vides pieejamība – LNA pakalpojumi nav pieejami personām ar īpašām vajadzībām. Nevienā no LNA ēkām nav nodrošināta pilnīga vides pieejamība personām ar īpašām vajadzībām (kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem), 2 arhīva ēkās tā ir nodrošināta daļēji (uzbrauktuves ir pārāk stāvas, durvīm ir sliekšņi, nav zvana pogu palīdzības izsaukšanai utt.). Ņemot vērā minēto, šobrīd LNA ēkās izveidotās lasītavas nav pieejamas personām ar īpašām vajadzībām, līdz ar to netiek nodrošināta LNA glabāto dokumentu pieejamība visai sabiedrībai.

7. Zema NĪ energoefektivitāte – vismaz 8 NĪ no 21 NĪ apkures enerģijas patēriņš pārsniedz 120 kWh/m² gadā. Lielākajā daļā LNA ēku ir nozīmīgs apkures patēriņš, ņemot vērā ēku ārējo konstrukciju esošo tehnisko stāvokli. 2 no LNA ēkām 2015.gadā sadarbībā ar VNĪ īstenoti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekti:

- Ēkās (būves kadastra apzīmējums 0100 076 0224 001 un 0100 076 0224 002) Šampētera ielā 16, Rīgā, veikti ēku norobežojošo konstrukciju un bēniņu siltināšanas darbi, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūve, kā arī logu, ārdurvju nomaiņa, sasniedzot apkures enerģijas patēriņu vidēji 33 kWh/m² gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 108,7 t CO₂/gadā.

- Ēkā (būves kadastra apzīmējums 2700 002 0301 001) Pils ielā 86/88, Ventspilī, veikti ēku norobežojošo konstrukciju un jumta siltināšanas darbi, apkures (t.sk. nomainīts apkures katls, atsakoties no dīzeļdegvielas kurināmā un turpmāk apkuri nodrošinot ar granulām) un ventilācijas sistēmas pārbūve, kā arī logu, ārdurvju nomaiņa, sasniedzot apkures enerģijas patēriņu vidēji 59 kWh/m² gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 59,5 t CO₂/gadā.

Šobrīd VNĪ uzsākusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu¹ sekojošos objektos:

- Ēkā (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2003 001) Skandu ielā 14, Rīgā, plānoti ēkas jumta un cokola siltināšanas, logu un apgaismojuma nomaiņas, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūves darbi, paredzot sasniegt apkures enerģijas patēriņu vidēji 48 kWh/m² gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 219,6 t CO₂/gadā.

- Ēkā (būves kadastra apzīmējums 0500 011 1705 001) Komandanta ielā 9, Daugavpilī, plānoti ēkas jumta un cokola siltināšanas, logu un apgaismojuma nomaiņas, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūves darbi, paredzot sasniegt apkures enerģijas patēriņu vidēji 90 kWh/m² gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 91,4 t CO₂/gadā.

Pieejamais finansējums energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem neparedz segt izmaksas darbiem, kas ļautu pielāgot iekštelpas un iegādāt arhīva aprīkojumu, t.sk. jaunu arhīva plauktu iegādi un uzstādīšanu. Tādēļ, īstenojot tikai ES fondu projektus, kuru rezultātā tiek samazināts enerģijas patēriņš ēkās, nav iespējams uzsākt LNA darbības pilnveidošanu, pārceļot GV no citām LNA lietošanā nodotajām ēkām, jo energoefektivitātes pasākumi ēkā neparedz segt izmaksas saistībā ar glabātavu pielāgošanu un aprīkošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3. Risku izvērtējams

Ja ēkām netiek veikti neatliekamie darbi bīstamības novēršanai un LNA struktūrvienības paliek esošajās ēkās un telpās, tiek identificēti šādi riski (risku izvērtēšanas metodika izvēlēta, ņemot vērā vispārpieņemto risku izvērtēšanas metodoloģiju uzņēmējdarbībā):

4. Risinājumu izvērtējums un to finansiālā ietekme

2018.gada februārī un martā tika deleģēti pārstāvji darba grupas izveidei ar mērķi izstrādāt priekšlikumus LNA infrastruktūras turpmākai attīstībai. Darba grupā iekļauti pārstāvji no KM, LNA un VNĪ. Darba grupas pārstāvji ir klātienē izvērtējuši LNA lietošanā un nomā esošos NĪ, to aprīkojumu un apkopojuši priekšlikumus turpmākai LNA darbības attīstībai.

2018.gadā darba grupas pārstāvji apmeklēja nacionālās arhīva ēkas Igaunijā un Polijā, gūstot pieredzi par šo valstu nacionālo arhīvu attīstību:

• Igaunijā nacionālā arhīva darbība ir izvietota 7 ēkās, kas izvietotas 4 pilsētās – Tallina, Tartu, Rakvere un Valga. Igaunijā īstenota nacionālā arhīva optimizācija, tā darbību no 16 ēkām pārvietojot uz 7 ēkām. Optimizācijas rezultātā saglabāts balanss starp arhīva pakalpojumu pieejamību reģionos un normatīvām prasībām atbilstošu arhīva glabātavu nodrošināšanu. Igaunijā tika apmeklēta nacionālā arhīva jaunbūve Tartu 10 708 m² platībā, kurā izvietota gan nacionālā arhīva administratīvā vadība, gan glabātavas telpas. Jaunbūvē īpaši pievērsta uzmanība arhīva funkciju efektīvai īstenošanai – glabātavas telpas ar minimālu enerģijas patēriņu nodrošina nemainīgu mikroklimatu, pieejamas atbilstoši aprīkotas telpas dokumentu ķīmiskai, fizikālai un digitālai apstrādei. Igaunijas normatīvie akti paredz obligātu prasību, ka publisku būvju būvdarbu norises gadījumā jāparedz finansējums līdz 1% no būvdarbu izmaksām Igaunijas mākslas risinājuma (iekštelpās vai ēkas apkārtējā teritorijā) īstenošanai.

• Polijā tika apmeklēta Belostokas reģionālā arhīva jaunbūve. Polijas nacionālais arhīvs ar 30 reģionālo arhīvu un 40 reģionālo filiāļu tīklu ir tieši pakļauts ministru prezidentam, aizņemot kopumā 100 NĪ. Gan Belostokas reģionālā arhīva jaunbūve, gan citu Polijā plānotu arhīva ēku izbūves procesā liela vērība tiek pievērsta arhīva ēkas arhitektoniskai kvalitātei. Belostokas arhīva ēkā būtiska uzmanība pievērsta ne tika glabātuves telpu izbūvei (t.sk. paredzot vietu papildus glabātavu izbūvei perspektīvā), bet arī risināts mūsdienīga biroja un sabiedrībai publiski pieejamo telpu plānojuma un aprīkojuma jautājums.

Ņemot vērā gūto pieredzi no apmaiņas vizītēm, ka arī pēc visu LNA ēku apsekošanas dabā, darba grupa izstrādāja 3 LNA turpmākās infrastruktūras attīstības variantus:

1) LNA infrastruktūras atjaunošana;

2) LNA infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā;

3) LNA infrastruktūras optimizācija.

Izstrādājot risinājumus turpmākai LNA infrastruktūras attīstībai, tika ievēroti sekojoši pamatprincipi:

1) LNA darbība reģionos – nodrošinot sabiedrībai brīvu un ērtu piekļuvi dokumentu nodošanai, LNA dokumentu izpētei un izziņu saņemšanai;

2) LNA darbības ilgtspēja – prognozējot LNA nepieciešamās infrastruktūras apjomu, ņemt vērā GV pieaugumu līdz 2030.gadam un tendenci dokumentus nodot LNA elektroniskā veidā;

3) resursu optimāla izmantošana – vērtējot alternatīvas, ne tikai salīdzināts attīstības investīciju apjoms, bet arī LNA infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nākamo 20 gadu periodā.

4.1. LNA infrastruktūras atjaunošana

4.2. LNA infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā

4.3. LNA infrastruktūras optimizācija

4.4. Alternatīvu izvērtējums

Zemāk sniegts kopsavilkuma vērtējums visām 3 izstrādātajām alternatīvām pēc to ietekmes uz LNA infrastruktūras attīstības pamatprincipiem, kurus izvirzīja darba grupa:

Salīdzinot visas 3 alternatīvas, secināms, ka ilgtermiņā visefektīvākais risinājums ir LNA struktūrvienību un NĪ optimizācija. LNA infrastruktūras optimizācija nodrošina atbilstību visiem 3 pamatkritērijiem: tiek nodrošināta vienmērīga LNA darbība Latvijas reģionos, nodrošināta LNA darbības ilgtspēja: infrastruktūra ir pastāvīgā LNA lietošanā, izveidotas rezerves glabātuves platības, kuras līdz aizpildīšanai iespējams piedāvāt citām valsts iestādēm nepastāvīgi uzglabājamo GV glabāšanai, investīciju apjoms 20 gadu periodā ir optimāls.

5. Izvēlētās alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" detalizācija

Ņemot vērā NĪ piederību, NĪ tehnisko stāvokli, reģionālo izvietojumu, tiek izveidoti 4 LNA reģiona zonālie arhīvi (skatīt attēlā Nr.1 "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija").

Attēls Nr.1
"Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija"

Lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru LNA pilnvērtīgai darbībai (t.sk. nodrošinot nepārtrauktību normatīvos aktos noteikto patstāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanā), nepieciešams prioritārā secībā veikt attīstības pasākumus sekojošos NĪ:

I. posms: nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 080 2003) Skandu ielā 14, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā) izveidot Rīgas un Zemgales reģiona centru.

Šobrīd darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas projektu konkursa ietvaros VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īsteno projektu Nr.4.2.1.2/17/I/048 "Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Skandu ielā 14, Rīgā". Projekta mērķis ir sniegt ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā ēkā Skandu ielā 14, Rīgā, īstenojot ēkās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes. Projektu plānots īstenot līdz 2022.gada 31.oktobrim un tam piešķirtais finansējums ir 3 514 363 euro (85% ES fondu (ERAF) un 15% VB finansējums).

Piešķirtais ES fondu finansējums uzlabos ēkas tehnisko stāvokli, bet nerisina problēmu ar arhīva darbībai nepieciešamā aprīkojuma iegādi (plaukti u.c. aprīkojums). Līdz ar iepriekš minēto, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ēkas izmantošanu un reģiona centra izveidi, ir nepieciešams finansējums aprīkojuma iegādei.

Pilnvērtīgai arhīva darbībai papildus ERAF finansējuma ietvaros veiktajai ēkas fasādes un jumta siltināšanai, logu un ārdurvju nomaiņai, ventilācijas sistēmas izbūvei un apkures sistēmas izbūvei Skandu ielā 14, Rīgā, būtiski veikt arī lietusūdens savākšanas sistēmas uzlabošanas darbus, esošo dzelzsbetonu kolonu stiprināšanu, pārseguma pastiprināšanu, iekštelpu pārbūves darbus (t.sk. glabātuvēm atbilstošu telpu izbūve, grīdas virsma izlīdzināšana; sienu un griestu krāsošana; iekštelpu durvju izveide), ugunsdrošo nodalījumu izbūvi, iekšējo inženiertīklu nomaiņu/izbūvi, 3 liftu izbūvi arhīvā uzglabājamo dokumentu pārvietošanai un teritorijas sakārtošanu.

II. posms: Cēsīs izveidot Vidzemes reģiona centru tiek izvērtēta iespēja izbūvēt jaunbūvi uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4201 002 0401) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 002 0401) Festivāla ielā 43, Cēsīs (NĪ ir valsts īpašumā FM valdījumā). Ja līdz finanšu līdzekļu piešķiršanai attīstības projekta īstenošanai Cēsu novada pašvaldība nebūs veikusi uz zemesgabala Festivāla ielā 43 esošās vidi degradējošās būves piespiedu nojaukšanu, kā alternatīva tiks izskatīta iespēja Vidzemes valsts zonālā arhīva jaunbūvi būvēt uz Cēsu novada pašvaldībai piederošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 004 0722) Ata Kronvalda ielā 37, Cēsīs. Pašvaldība apliecinājusi gatavību pēc tam, kad rasts risinājums nepieciešamajam finansējumam Vidzemes valsts zonālā arhīva jaunbūves būvniecībai, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta otro daļu nodot zemes vienību Kronvalda ielā 37 bez atlīdzības valsts īpašumā kultūras funkciju veikšanai).

III. posms: nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 011 1705) Komandanta ielā 9, Daugavpilī (Daugavpils cietoksnis, NĪ ir VNĪ īpašumā) izveidot Latgales reģiona centru.

Šobrīd darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas projektu konkursa ietvaros VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īsteno projektu Nr. 4.2.1.2/18/I/007 "Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī". Projekta mērķis ir sniegt ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, īstenojot ēkās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes. Projektu plānots īstenot līdz 2022.gada 31.oktobrim un tam piešķirtais finansējums ir 1 850 191,95 euro (85% ES fondu (ERAF) un 15% VB finansējums).

Piešķirtais ES fondu finansējums uzlabos ēkas tehnisko stāvokli, bet nerisina problēmu ar arhīva darbībai nepieciešamā aprīkojuma iegādi (plaukti u.c. aprīkojums). Līdz ar iepriekš minēto, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ēkas izmantošanu un reģiona centra izveidi ir nepieciešams finansējums aprīkojuma iegādei.

Papildus ERAF finansējuma ietvaros veiktajai ēkas fasādes un jumta siltināšanai, logu un ārdurvju nomaiņai, dabīgās ventilācijas sistēmas apkopei, apkures sistēmas modernizācijai, papildus nepieciešams nodrošināt lietusūdens savākšanas sistēmas uzlabošanu, pārseguma pastiprināšanu, iekštelpu pārbūves darbus (t.sk. glabātuvēm atbilstošu telpu izbūve, grīdas virsma izlīdzināšana; sienu un griestu krāsošana; iekštelpu durvju izveide), ugunsdrošo nodalījumu izbūvi, iekšējo inženiertīklu nomaiņu/izbūvi un teritorijas sakārtošanu.

IV. posms:

1) jaunbūve ar papildus glabātavu platību Skandu ielā 14, Rīgā (plānota uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 080 2003) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2003) Skandu ielā 14, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā)),

2) nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 061 0050) sastāvā esoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 061 0050 001) Slokas ielā 16, Rīgā, un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 061 0050 002) Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā),

3) nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 076 0224) Šampētera ielā 16, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā).

V. posms:

1) nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 011 0027) Krūmu ielā 7/9, Liepājā (NĪ ir valsts īpašumā FM valdījumā) izveidot Kurzemes reģiona centru,

2) nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 502 0042) Pils ielā 86/88, Ventspilī (NĪ ir valsts īpašumā FM valdījumā), veicot ēku (būvju kadastra apzīmējumi 2700 002 0301 001 un 2700 002 0301 003) atjaunošanu un pārbūvi, lai nodrošinātu LNA darbību atbilstoši normatīvu prasībām).

Rezultātā LNA pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā tiek nodoti 7 NĪ.

Veicot kapitālieguldījumus NĪ un citus pielāgošanas darbus LNA darbības nodrošināšanai (t.sk. pārbūvējamajos objektos risinot jautājumu par esošo glabājamo vienību nosegšanu vai pārvietošanu būvdarbu veikšanas periodā), izvērtēt iespēju pēc NĪ atbrīvošanas virzīt atsavināšanai sekojošus NĪ, ja tie nav nepieciešami citu valsts funkciju veikšanai:

1) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 036 0127), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 036 0127) un četrām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 036 0127 001, 0100 036 0127 002, 0100 036 0127 003, 0100 036 0127 004) Ata ielā 1, Rīgā, kopā ar četrām FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 036 0127 005, 0100 036 0127 006, 0100 036 0127 007, 0100 036 0127 008) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā),

2) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5601 502 0201), kas sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 5601 002 0210 001) Brīvības ielā 2a, Jēkabpilī, kopā ar valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5601 002 0210), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5601 002 0210) Brīvības ielā 2A, Jēkabpilī, un Finanšu ministrijas valdījumā esošu inženierbūvi (būves kadastra apzīmējums 5601 002 0210 002) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Komandanta ielā 9, Daugavpilī),

3) valsts īpašumā FM valdījumā esošas 1/12 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 515 0105), kas sastāv no trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 9601 015 0103 001, 9601 015 0103 002, 9601 015 0103 007) Cempu ielā 13a, Valmierā (būvju īpašums atrodas kopīpašumā ar AS "Valmieras stikla šķiedra", atrodas uz fizisku personu kopīpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 015 0109) Cempu ielā 13, Valmierā; NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis),

4) VNĪ īpašumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2100 009 1405), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 009 1405) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2100 009 1405 001, 2100 009 1405 002) Dārzu ielā 7a, Rēzeknē (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Komandantu ielā 9, Daugavpilī),

5) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8094 504 0044), kas sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 8094 004 0092 003) Institūta ielā 2b, Peltes, Siguldas pagastā, Siguldas novadā (būvju īpašums atrodas uz juridisku personu kopīpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8094 004 0092) "Kalna Orupes", Siguldas pagastā, Siguldas novadā; NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā),

6) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9001 003 0106), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9001 003 0106) un būves (būves kadastra apzīmējums 9001 003 0106 001) Kandavas ielā 18A, Tukumā, kopā ar divām FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 9001 003 0106 002, 9001 003 0106 003) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā),

7) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4201 005 1801), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 005 1801) un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 4201 005 1801 001, 4201 005 1801 002, 4201 005 1801 003) Pils ielā 6, Lenču ielā 3, Cēsīs, kopā ar FM valdījumā esošām 5 inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 4201 005 1801 004, 4201 005 1801 005, 4201 005 1801 006, 4201 005 1801 007, 4201 005 1801 008) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis),

8) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 005 0051), kas sastāv no 2 zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 0900 005 0051, 0900 005 0318) un būves (būves kadastra apzīmējums 0900 005 0051 001) Pulkveža Brieža ielā 24, Jelgavā, kopā ar trīs FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0900 005 0051 003, 0900 005 0051 004, 0900 005 0318 002) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā),

9) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 032 0071), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 032 0071) un būves (būves kadastra apzīmējums 1700 032 0071 001) Republika ielā 11, Liepājā, kopā ar divām FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1700 032 0071 003, 1700 032 0071 004) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Krūmu ielā 7/9, Liepājā),

10) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7001 001 0001), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7001 001 0001) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 7001 001 0001 001, 7001 001 0001 002) Rīgas ielā 4, Madonā (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis),

11) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3601 003 0606), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 003 0606) un būves (būves kadastra apzīmējums 3601 003 0606 001) Rūpniecības ielā 1, Alūksnē (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis),

12) VNĪ īpašumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 006 0042), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 006 0042) un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0042 001) Šķūņu ielā 11, Rīgā, kopā ar VNĪ valdījumā esošu inženierbūvi (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0042 002) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā, Slokas ielā 16, Rīgā, un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā),

13) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 592 0030), kas sastāv no divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 092 0021 091, 0100 092 0021 094) Šmerļa ielā 5, Rīgā (būvju īpašums atrodas uz juridiskas personas īpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 092 2614) Šmerļa ielā 5, Rīgā; NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā).

Plānots, ka, atsavinot iepriekš minētos NĪ, provizoriskie kopējie ieņēmumi būtu 5,16 milj. euro apmērā.

Plānots atteikties no nomātajām telpām sekojošos NĪ pēc tam, kad ir attīstīts attiecīgais NĪ un pārvietotas GV:

1) valstij FM personā (9534/100000 domājamās daļas) un Latvijas Evaņģēliskai Luteriskai baznīcai (466/10000 domājamās daļas) kopīpašumā esošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 007 0046) Palasta ielā 4, Rīgā (no telpu nomas NĪ atteikties pēc tam, kad attīstīts NĪ Skandu ielā 14, Rīgā),

2) fiziskai personai piederošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9001 004 0604) Pils ielā 22, Tukumā (no telpu nomas NĪ atteikties pēc tam, kad attīstīts NĪ Skandu ielā 14, Rīgā),

3) juridiskai personai piederošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5601 002 1402) Zvanītāju ielā 72, Jēkabpilī (no telpu nomas NĪ atteikties pēc tam, kad attīstīts NĪ Komandantu ielā 9, Daugavpilī).

5.1. Finansējuma piesaistes alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" īstenošanai

Lai īstenotu alternatīvu, kas paredz LNA infrastruktūras optimizāciju, būtiski ir paredzēt atbilstošu finansējumu attīstības darbu finansēšanai un atjaunoto NĪ uzturēšanai.

5.2. Finansējums attīstības izdevumu segšanai

Kā norādīts tabulā Nr.3 "Alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizāciju" attīstības izmaksas" kopējās prognozētās alternatīvas attīstības izmaksas ir 79 803 718 euro. Ņemot vērā, ka izmaksas noteiktas pirms projektēšanas uzdevuma izstrādes, tās var tikt precizētas.

Tabula Nr.3
"Alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" attīstības izmaksas"

Vērtējot valsts budžeta finansējuma piesaistes iespējas NĪ attīstībai, jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.34 43.§) "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem turpmākai Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanai"" 2.punktā atbalstīta informatīvā ziņojuma 5.sadaļā noteiktā rīcība saistībā ar turpmāko Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanu, tostarp tas, ka valsts nekustamo īpašumu attīstības projektu finansēšanas varianta izvēle tiek veikta atbilstoši informatīvā ziņojuma 4.4.sadaļā noteiktajam risinājumam. Tabulā Nr.4 "Alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" attīstības izmaksas pēc NĪ valdītāja" redzams kopējo attīstības izmaksu 79 803 718 euro dalījums pēc NĪ valdītāja.

Tabula Nr.4
"Alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" attīstības izmaksas pēc NĪ valdītāja"

Alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" ietvaros paredzēts attīstīt 7 NĪ, no kuriem 3 NĪ ir reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda FM personā un 4 NĪ ir VNĪ īpašumā. Attiecīgi NĪ, kas reģistrēti uz valsts FM personā, paredzēts veikt ieguldījumus 18 703 387 euro, apmērā, savukārt VNĪ īpašumā esošos īpašumos – 61 024 341 euro apmērā.

5.3. Attīstības izmaksu potenciālie finansēšanas avoti

• Valsts budžeta tiešmaksājums (dotāciju veidā) paredz, ka attīstības izmaksas atbilstoši projekta finanšu plānam tiek finansētas no valsts budžeta un netiek ietvertas nomas maksā.

Vērtējot valsts budžeta ieguldījumu, būtiski ievērot, ka, lai nodrošinātu korektu veikto ieguldījumu uzskaiti, valsts budžeta tiešmaksājums veicams valsts īpašumu attīstībai, kas reģistrēti uz FM vārda. Attiecīgi valsts budžeta tiešmaksājumu var paredzēt 3 NĪ attīstībai, kas reģistrēti uz valsts vārda FM īpašumā. Ņemot vērā projekta budžetu, potenciālais valsts budžeta tiešmaksājums būtu 16 327 017 euro bez PVN apmērā (NĪ attīstības izmaksu prognoze) un 10 450 980 EUR ar PVN apmērā (aprīkojuma un transportēšanas kopējās izmaksas).

Valsts budžeta tiešmaksājums veido tiešu ietekmi uz valsts budžeta bilanci to veikšanas brīdī.

• VNĪ kapitālieguldījumi, kas pēc objekta nodošanas ekspluatācijā tiek segti ilgtermiņā nomas maksas veidā, paredz, ka attīstības izmaksas to veikšanās brīdī VNĪ finansē no savas saimnieciskās darbības, vai veic aizņemoties. Nomas maksas aprēķinā tiek iekļauti gan veiktie ieguldījumi, gan finanšu resursu cena. Attiecīgi atmaksa tiek veikta vairāku gadu periodā, par kādu puses ir vienojušās. Lai nodrošinātu korektu grāmatvedības uzskaiti, šis modelis piemērojams tikai VNĪ īpašumā esošajiem objektiem – attiecīgi 5 NĪ ar potenciālo finansējuma apmēru 53 025 721 euro bez PVN apmērā. Kustamās mantas iegādes un pārcelšanās izdevumu segšanai paredzams valsts budžeta tiešmaksājums (dotāciju veidā).

Ņemot vērā, ka VNĪ ir vispārējas valdības institucionālajā sektorā iekļautais komersants (S130130 "Valsts struktūru kontrolēti un finansēti komersanti"), VNĪ kapitālieguldījumi to veikšanas brīdī tieši ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci, savukārt iestādei veicot VNĪ kapitālieguldījumu atmaksu kā vienu no nomas maksas komponentēm, ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir neitrāla, jo tā veido divu vispārējās valdības sektorā iekļauto iestāžu (VNĪ kā komersants, publiskais partneris – kā valsts iestāde) izdevumus un ieņēmumus – t.i. ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir neitrāla.

• Eiropas Savienības politikas un ārvalstu finanšu instrumenti.

ES politiku un ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu VNĪ piesaista gan savā īpašumā, gan tās pārvaldīšanā esošajiem valsts NĪ. ES politiku un ārvalstu finanšu instrumentu finansējums netiek iekļauts objekta nomas aprēķinā.

Izvērtējot ES fondu finanšu instrumentu pieejamību jaunajā, 2021.–2027.gadu plānošanas periodā, šobrīd nav izstrādāti perioda atbalsta nosacījumi. Šobrīd izstrādāts un Ministru kabinetā 2020.gada 25.februārī apstiprinātais Nacionālais attīstības plānas 2021.–2027.gadam "Valsts iestāžu arhīvu infrastruktūras optimizācija" paredz ieguldījumus arhīvu infrastruktūras attīstībā.

Turpmāk būtiski aktīvi pārstāvēt intereses finanšu instrumentu plānošanas dokumentu izstrādes procesā, lai palielinātu piesaistāmo ES fondu finanšu instrumentu apjomu LNA NĪ attīstībai.

Ievērojot Eiropas Kontu sistēmas (EKS) 2010 metodoloģiju, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci tiek veiktas korekcijas, lai neitralizētu ES fondu investīciju ietekmi, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Papildus ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu projekti ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci gadījumos, ja tajos tiek veiktas neatbilstoši veiktas izmaksas vai paredzētas neattiecināmās izmaksas.

• Publiskā un privātā partnerība (turpmāk – PPP) ir sadarbības forma starp publisko un privāto sektoru, ar mērķi īstenot nozīmīgus un izmaksu ziņā apjomīgus infrastruktūras objektus. Publiskā partnera ieinteresētība ir, jo privātais partneris var sniegt pakalpojumus efektīvāk un tas, ka publiskā partnera budžets tiek sadalīts lineāri visā projekta īstenošanas un uzturēšanās laikā (vienojoties par pieejamības maksājuma periodu), tādejādi izvairoties no būtiskas ietekmes uz budžetu atsevišķos gados.

PPP alternatīvā "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" var izmantot NĪ, kurus paredzēts attīstīt reģionos, jo LNA izmantotajiem NĪ, kas atrodas Rīgas pilsētā atbilst Nacionālās drošības likuma noteiktajām kritiskās infrastruktūras pazīmēm, kur drošības ievērošanai nav pieļaujama infrastruktūras nodošana privātpersonas rīcībā jeb aktīvu bilancē.

Lai vērtētu PPP ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, jāvērtē kura partnera – publiskā vai privātā – aktīvu bilancē tiks uzskaitīts konkrētais projekts. Ja risku sadales analīze novērtē, ka projekta aktīvi jāuzskaita privātā partnera aktīvu bilancē, tad publiskajam partnerim ir iespēja sadalīt vispārējās valdības budžeta izdevumus pakāpeniski, nosakot ikgadējo maksājumu, ko publiskais partneris maksā privātajam partnerim par sniegto pakalpojumu.

• Līdzekļi, kas iegūstami no LNA funkcijai nevajadzīgo NĪ atsavināšanas ieņēmumiem. Ja pēc NĪ atbrīvošanas ir iespējams atsavināt LNA funkcijai nevajadzīgos (ja tie nav nepieciešami arī citu valsts funkciju īstenošanai) 13 NĪ, provizoriskie kopējie ieņēmumi būtu 5,16 milj. euro apmērā:

Tabula Nr.5
"Prognoze NĪ atsavināšanas ieņēmumiem"

Jāņem vērā, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Attiecīgi valsts nekustamo īpašumu atsavināšana iespējama tikai pēc tam, kad tos atbrīvojis LNA. Paredzot attiecīgu normu kārtējā gada budžeta likumā, atsavināšanas ieņēmumu izlietojums ir ierobežots laikā, turklāt nav iespējams paredzēt, vai un kad nekustamos īpašumus izdosies atsavināt.

• Alternatīvie finansējuma modeļi. VNĪ 16.04.2019. noslēdza sadarbības līgumu ar Eiropas Investīciju bankas konsultāciju centru par VNĪ metodisko vadlīniju izstrādi risinājumiem, lai finansētu VNĪ pārvaldītos NĪ.

Secinājumi:

Atbalstot konceptuālajā ziņojumā ietverto 3.risinājuma variantu, kas paredz LNA infrastruktūras optimizāciju, jāņem vērā šobrīd plānotie iespējamie finansējuma avoti LNA infrastruktūras attīstībai nepieciešamo izdevumu segšanai 79,8 milj. euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu finansējums – ņemot vērā Eiropas Savienības fondu nosacījumus, tiks identificēta iespējamais finansējuma apjoms;

2) valsts budžeta finansējums – KM iesniedz prioritāros pasākumus, paredzot papildus nepieciešamo finansējumu (t.sk. nomas maksas izdevumu segšanai), lai vienlaicīgi ar Eiropas Savienības fondu finansētiem pasākumiem īstenotu LNA infrastruktūras attīstību;

VNĪ ir vispārējas valdības institucionālajā sektorā iekļautais komersants (S130130 "Valsts struktūru kontrolēti un finansēti komersanti"), tāpēc prioritārākus finansējuma avotus jāizvēlas tādus, kas ir ar neitrālāku ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Vērtējot jaunas politikas iniciatīvas, ir jāņem vērā aktuālo informāciju par pieejamo "fiskālo telpu" jeb papildu pieejamo līdzekļu jaunu politikas prioritāšu finansēšanai apjomu vidējā termiņā (t.i. trīs gadu ietvars).

Izvērtējot visus finanšu modeļus, ar vismazāko ietekmi uz vispārējo valdības budžetu ir Eiropas Savienības politikas un ārvalstu finanšu instrumentu finansējums. Attiecīgi kā prioritāte jāizvirza Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam iekļaut pasākumu, kas paredz ieguldījumus arhīvu infrastruktūras attīstībā.

Kā nākamais avots minams PPP, kur gadījumā, ja projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, tad publiskajam partnerim ir iespēja sadalīt vispārējās valdības budžeta izdevumus pakāpeniski, lineāri nosakot ikgadējo maksājumu. Attiecīgi būtiski veikt priekšdarbus, lai LNA NĪ attīstību reģionos paredzētu PPP modeļa ietvaros. Kopā reģionos paredzēti kapitālieguldījumi 25,44 milj. euro (bez PVN) apmērā.

Papildus būtiski turpināt 2019.gadā uzsākto sadarbību ar Eiropas Investīciju banku par VNĪ metodisko vadlīniju izstrādi par ārpus bilances risinājumiem, lai finansētu LNA NĪ infrastruktūras attīstību. Sadarbība, iespējams, ļaus attīstīt veiksmīgāku PPP modeli.

5.4. Objektu uzturēšanas izdevumi

Būtiski jau šobrīd risināt jautājumu par LNA lietošanā esošo ēku uzturēšanu pēc attīstības darbu pabeigšanas. Šobrīd LNA 22 nekustamo īpašumu vai to daļu uzturēšanai ik gadu paredz finansējumu 0,86 milj. euro (bez PVN) apjomā (skatīt tabulu Nr.2 "LNA pašreizējās apsaimniekošanas izmaksas (2019.gads)").

Veicot provizoriskus aprēķinus, kā izejas datus izmantojot VNĪ vidējās apsaimniekošanas izmaksas, visu 7 LNA NĪ uzturēšanai nepieciešamā finansējuma prognoze 8.09 milj. euro (ar PVN) apmērā (2020.gadā sagatavota nomas maksas prognoze).

Tabula Nr.6
"NĪ nomas maksas un papildu maksājumu prognoze 7 NĪ kopā (t.sk. kapitāla izmaksas 20 gadu atmaksāšanas periodam VNĪ piederošajos NĪ)"

Jautājumu par LNA nepieciešamo finansējumu nomas maksas, papildu maksājumu un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai nepieciešams aktualizēt un skatīt kārtējā gada budžeta likuma sagatavošanas procesā 3.risinājuma varianta ietvaros attīstāmo nekustamo īpašumu attīstības laikā.

6. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

7. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto 3.risinājuma variantu, kas paredz LNA infrastruktūras optimizāciju.

2. Noteikt KM par atbildīgo un Finanšu ministriju (VNĪ) par līdzatbildīgo institūcijām konceptuālā ziņojuma 3.risinājuma varianta īstenošanā.

3. Pēc LNA infrastruktūras optimizācijas LNA atbrīvotos valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, virzīt atsavināšanai.

4. Jautājumu par FM nepieciešamo finansējumu, lai segtu valsts īpašumā esošās infrastruktūras attīstības izdevumus VNĪ, bet KM, pamatojoties uz tās iesniegtajiem priekšlikumiem par prioritāro pasākumu īstenošanu, – LNA aprīkojuma iegādes izdevumus, pārcelšanās izdevumus, nomas maksu (tai skaitā par VNĪ īpašumos veiktajiem kapitālieguldījumiem), maksu par komunālajiem pakalpojumiem un papildu maksājumus, izskatīt kārtējā gada budžeta likuma sagatavošanas procesā.

Kultūras ministrs N. Puntulis

Pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku
kritisko stāvokli un turpmāko rīcību"

Latvijas Nacionālā arhīva esošais infrastruktūras nodrošinājums

Objekti, kas perspektīvā saglabājami Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) funkciju nodrošināšanai
Nr.	Fasādes fotogrāfija	Adrese	NĪ kadastra Nr./ NĪ sastāvā esošas zemes vienības, būves kadastra apzīmējums/ Piezīmes	NĪ piederība	NĪ izmantoto ēku platība m2 (LNA līgumattiecības)	Kultūras pieminekļa statuss	Ēkas sākotnēji paredzētais funkcionālais pielietojums	Ēkas tehniskais novērtējums	Tūlītēji nepieciešamie ieguldījumi, lai novērtu bīstamību vai pārkāpumus attiecībā uz ēkas ekspluatāciju
1.		Daugavpils, Komandanta iela 9	NĪ 0500-011-1705 Sastāvā: - zemes vienība 0500-011-1705; - arhīva ēka 0500-011-1705-001. Uz zemes vienības vēl atrodas VNĪ tiesiskā valdījumā esoša inženierbūve 0500-011-1705-002.	NĪ pieder VNĪ	8815 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	Atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Daugavpils cietokšņa apbūve" teritorijā (aizsardzības numurs 4687)	1971.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā Kara skola kursantu vajadzībām.	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 40%, ēkas inženiertīklu nolietojums 20-40% (01.12.2009. ēkas vizuālais apsekojums)	Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – BVKB) atzinums 23.03.2016. Nr.4-2/2016/6-2461-E (S/4774): 1) Dienvidu fasādē neizmantojamo telpu logiem izkrīt stikli- būtu jānovērš bīstamība; 2) Ēkas neekspluatējamās daļas izmantošanas atsākšana pieļaujama tikai pēc tehniskās apsekošanas veikšanas; 3) Nav risinātas vides pieejamības prasības. Faktiski tikai daļa no NĪ tiek izmantota LNA darbības nodrošināšanai (5216m2 platībā), jo atlikusī ēkas daļa šobrīd ir bez inženierkomunikācijām
2.		Liepāja, Krūmu iela 7/9	NĪ 1700-011-0027 Sastāvā: - zemes vienība 1700-011-0027; - arhīva ēka 1700-011-0027-001.	NĪ pieder valstij FM personā	1654,60 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1962.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā slimnīca militāro jūrnieku vajadzībām.	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 20-45% (logu nolietojums līdz 60%), ēkas inženiertīklu nolietojums 30-60% (04.03.2011. ēkas vizuālais apsekojums)	-
3.		Rīga, Slokas iela 16, Bezdelīgu iela 1A	NĪ 0100-061-0050 Sastāvā: - zemes vienība 0100-061-0050; - 2 arhīva ēkas 0100-061-0050-001, 0100-061-0050-002; - garāža 0100-061-0050-005. Uz zemes vienības vēl atrodas: - VNĪ tiesiskā valdījumā esošas 4 inženierbūves (0100-061-0050-003, 0100-061-0050-004, 0100-061-0050-010, 0100-061-0050-011); - nenoskaidrotas piederības garāža (0100-061-0050-009).	NĪ pieder VNĪ	17148,30 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	Ēka (būves kadastra apzīmējums 0100-061-0050-001) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Lombards, vēlāk arhīvs" (aizsardzības numurs 7728)	1911.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 0100-061-0050-001) Slokas ielā 16, Rīgā, kas sākotnēji paredzēta kā Rīgas lombards. 1938.gadā piebūvēja arhīva ēku. 1982.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 0100-061-0050-002) Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā, kas speciāli paredzēta arhīva vajadzībām.	Ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100-061-0050-001) Slokas ielā 16, Rīgā, konstruktīvo elementu nolietojums 15-45%, ēkas inženiertīklu nolietojums 30-40% (17.12.2010. ēkas vizuālais apsekojums Ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100-061-0050-002) Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā, konstruktīvo elementu nolietojums 20-45%, ēkas inženiertīklu nolietojums 20-40% (08.12.2010. ēkas vizuālais apsekojums	BVKB atzinums 30.03.2016. Nr.4-2/2016/178-2427-E (S/5317): 1) Ēkai (būves kadastra apzīmējums 0100-061-0050-002) Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā, ir nelieli defekti: ēkas fasādes apdarē, grīdās, sliekšņos, kāpnēs, iekšējā apdarē, jumtu segumos, elektroinstalācijā, logu, durvju blokos, plaisas nesošajās sienās un starpsienās; 2) pagrabstāva telpas griestos un sienās nav nodrošināts ugunsdrošs blīvējums komunikāciju tīklu šķērsojuma vietām, kas neatbilst MK 17.02.2004. not. Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (zaudējuši spēku ar MK 19.04.2016. not. Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi"). 3) evakuācijas plāni nav izstrādāti atbilstoši LVS 446; 4) kāpņu, sliekšņu un seguma defekti, kas var radīt krišanu un traumas; 5) defekti ēkas teritorijas segumā, kas rada papildu riskus; 6) kāpņu pirmajam un pēdējam pakāpienam, sliekšņiem un augstumu līmeņu maiņas vietām jābūt atzīmētām ar kontrast. līniju. 7) nav nodrošinātas vides pieejamības prasības saskaņā ar MK 30.06.2015. not. Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"". BVKB atzinums 01.04.2016. Nr.4-2/2016/178-2492-E (S/5876): 1) Ēkai (būves kadastra apzīmējums 0100-061-0050-001) Slokas ielā 16, Rīgā, 13.12.2010. ir veikta teh. apsekoš. Ēkai jāveic teh. apsekošana līdz 30.09.2019. saskaņā ar MK 30.06.2015. not. Nr.337 Ministru kabineta noteikumi Nr.337 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana""; 2) saskaņā ar uzrādīto inv. lietu būves galv. lietoš. veids 1261 neatbilst tagadējam lietoš. veidam - 12620101. Ēkas īpašniekam ir pienākums aktualizēt kad. datus 6 mēn. laikā pēc izmaiņu veikšanas; 3) veicot pārbaudi, konstatēti defekti dažādās konstrukcijās; 4) Ēkas pagrabstāva telpā Nr.1 uzstādīti papildu balsti, jo virs tās atrodošajās telpās ir arhīvu plaukti ar lielu svaru. Veicot nākošo teh. izpēti, jāpievērš attiecīga uzmanība, jo Ēka netika būvēta kā arhīvu ēka; 5) Ēkas pagrabstāvā ir paaugstināts mitrums; 6) Ēkas koka logiem ir nepieciešams remonts un atjaunošana; 7) Ēkas bēniņu stāva pārsegums vietām ir ar nepietiekamu siltumizolācijas slāni; 8) ranila jumta segums uzstādīts bez antikondensāta plēves, dubultā latojuma un gaisa šķirkārtas, kas veicina jumta konstrukciju bojāšanos; 9) pagrabstāva telpas griestos un sienās nav nodrošināts ugunsdrošs blīvējums komunikāciju šķērsojošām vietām, kas neatbilst MK 17.02.2004. not. Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (zaudējuši spēku ar MK 19.04.2016. not. Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi"); 10) evakuācijas plāni nav izstrādāti atbilstoši LVS 446 prasībām; 11) konstatēti kāpņu, sliekšņu un segumu defekti, kas var radīt krišanu un traumas; 12) konstatēti defekti ēkas teritorijas segumā, kas rada papildu riskus; 13) kāpņu pirmajam un pēdējam pakāpienam, sliekšņiem un augstumu līmeņu maiņas vietām jābūt marķētām atbilstoši MK 30.06.2015. not. Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves""; 14) Ēkai nav nodrošinātas vides pieejamības prasības, prasība rekomendējoša, ko jāņem vērā, veicot ēkas pārbūvi.
4.		Rīga, Skandu iela 14	NĪ 0100-080-2003 Sastāvā: - zemes vienība 0100-080-2003; - administratīvā ēka 0100-080-2003-001; kompresors ēka 0100-080-2003-002, dzesētava 0100-080-2003-003, noliktava 0100-080-2003-004, 2 nojumes 0100-080-2003-005, 0100-080-2003-006, katlu māja 0100-080-2003-007. Uz zemes vienības vēl atrodas: - 4 VNĪ tiesiskā valdījumā esošas inženierbūves (0100-080-2003-008, 0100-080-2003-009, 0100-080-2003-010, 0100-080-2003-011); - nenoskaidrotas piederības būves (0100-080-2003-012, 0100-080-2003-013).	NĪ pieder VNĪ	24 402,00 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1985.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 0100-080-2003-001), kas sākotnēji paredzēta kā Mikroelelektronikas rūpnīca "Elmīra"	Ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100-080-2003-001) konstruktīvo elementu nolietojums 20-25%, ēkas inženiertīklu nolietojums 20-30% (17.11.2010. ēkas vizuālais apsekojums)	BVKB atzinums 12.08.2015. 50-2.1/2015/178-0084: 1) tehnisko apsekošanu jāveic līdz 2019.gada 30.septembrim; 2) teritorijas segums nelīdzens; 3) nav piekļuve personām ar kustības traucējumiem (MK 30.06.2015. not. Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves""), prasība rekomendējoša, ko ņemt vērā veicot ēkas rekonstrukciju; 4) saskaņā ar Būvniecības likuma (turpmāk – BL) 21.panta 4.daļu būves īpašniekam ir jānodrošina būves un tās elementu uzturēšana ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu BL 9.pantā būvēm noteiktām būtiskām prasībām. Regulāri ir jāveic ēkas konstrukciju pārbaude un nepieciešamais remonts.
5.		Rīga, Šampētera iela 16	NĪ 0100-076-0224 Sastāvā: - zemes vienība 0100-076-0224; - administratīvā ēka 0100-076-0224-001; ražošanas ēka 0100-076-0224-002. Uz zemes vienības atrodas 3 VNĪ tiesiskā valdījumā esošas inženierbūves 0100-076-0224-003; 0100-076-0224-004; 0100-076-0224-005.	NĪ pieder VNĪ	5 116,40 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā – 2019.gadā pāriet uz nomas attiecībām)	-	1977.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 0100-076-0224-001 un 0100-076-0224-002, kas sākotnēji paredzēta kā Valsts ražošanas kombināts "Tirdzniecības tehnika"	2015.gadā ēkās īstenoti energoefektivitātes pasākumi. Ēku iekšējās apdares nolietojums 25-50%, ēku inženiertīklu nolietojums 20-60% (20.08.2013. ēku tehniskais apsekojums)	-
6.		Ventspils, Pils iela 86/88	NĪ 2700-502-0042 Sastāvā: arhīvs 2700-002-0301-001; noliktava2700-002-0301-003. Būvju NĪ atrodas uz zeme vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700-002-0301), kas pieder valstij Satiksmes ministrijas personā (Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā)	Būvju NĪ pieder valstij FM personā	1 531,80 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā, 2019.gadā pāriet uz nomas attiecībām)	Atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā (aizsardzības numurs 7454)	1969.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 2700-002-0301-001), kas sākotnēji paredzēta kā Ļeņingradas Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza kantora ēka	2015.gadā ēkā Lit.001 īstenoti energoefektivitātes pasākumi. Ēkas Lit.003 konstruktīvo elementu nolietojums 20-60%. Abu ēku iekšējās apdares nolietojums 45-50%, inženiertīklu nolietojums 20-50% (20.08.2013. ēkas Lit.001 tehniskais apsekojums; 20.10.2010. ēkas Lit.003 vizuālais apsekojums)	-

Objekti, kas perspektīvā nav saglabājami Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) funkciju nodrošināšanai
Nr.	Fasādes fotogrāfija	Adrese	NĪ kadastra Nr./ NĪ sastāvā esošas zemes vienības, būves kadastra apzīmējums/ Piezīmes	NĪ piederība	NĪ izmantoto ēku platība m2 (LNA līgumattiecības)	Kultūras pieminekļa statuss	Ēkas sākotnēji paredzētais funkcionālais pielietojums	Ēkas tehniskais novērtējums	Tūlītēji nepieciešamie ieguldījumi, lai novērtu bīstamību vai pārkāpumus attiecībā uz ēkas ekspluatāciju
7.		Alūksne, Rūpniecības iela 1	NĪ 3601-003-0606 Sastāvā: -zemes vienība 3601-003-0606; -administratīvā ēka 3601-003-0606-001. Uz zemes vienības vēl atrodas nenoskaidrotas piederības inženierbūve 3601-003-0606-002.	NĪ pieder valstij FM personā	872,30 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1957.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā Lauktehnikas kantora telpas	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 40-50%, ēkas inženiertīklu nolietojums 25-40% (06.06.2011ēkas vizuālais apsekojums)	-
8.		Cēsis, Pils iela 6, Lenču iela 3	NĪ 4201-005-1801 Sastāvā: -zemes vienība 4201-005-1801; -divas administratīvās ēkas 4201-005-1801-001, 4201-005-1801-002, sadzīves pakalpojumu ēka 4201-005-1801-003. Uz zemes vienības vēl atrodas 5 FM tiesiskā valdījumā esošas inženierbūves 4201-005-1801-004, 4201-005-1801-005, 4201-005-1801-006, 4201-005-1801-007, 4201-005-1801-008.	NĪ pieder valstij FM personā	615,70 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	Atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā (aizsardzības numurs 7426)	1880.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 4201-005-1801-001), kas sākotnēji paredzēta kā Cēsu pilsētas bibliotēka	Ēkas (būves kadastra apzīmējums 4201-005-1801-001), konstruktīvo elementu nolietojums 10-45%, ēkas inženiertīklu nolietojums 25-30% (08.01.2012ēkas vizuālais apsekojums)	-
9.		Jelgava, Pulkveža Brieža iela 24	NĪ 0900-005-0051 Sastāvā: - 2 zemes vienības 0900-005-0051, 0900-005-0318; - arhīva ēka 0900-005-0051-001. Uz zemes vienībām vēl atrodas 3 FM tiesiskā valdījumā esošas inženierbūves 0900-005-0051-003, 0900-005-0051-004, 0900-005-0318-002.	NĪ pieder valstij FM personā	1 941,30 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1976.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā topogrāfisko karšu glabātuve PSRS armijas vajadzībām	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 10-60%, ēkas inženiertīklu nolietojums 5-15% (27.12.2012. ēkas vizuālais apsekojums)	BVKB atzinums 05.07.2016. Nr.4-2-2005 (S/9757) – 1) Ēkas telpu grupas 001, pēc 07.11.2000. būves kad uzm. lietas, 1.stāva administratīvajās telpās, kāpņu telpā un 2.stāva lasītavas telpu daļā ir būtiskas deformācijas, kas ietekmē BL 9.panta 4.p. prasību nodrošināšanu. Jelgavas būvvaldes atzinums 09.05.2018. Nr.BIS-BV -19.9 -2018-3865 (4-23/151a/2018) (S/6306) – 1) Arhīva ēkas (mūra sienās ir konstatētas būtiskas caurejošas plaisas. 2) Lietus ūdens no ēkas tiek novadīts gruntī pie ēkas pamatiem. Būvinspektora norādījumi - Ņemot vērā ēkas pašreizējo stāvokli, ir nepieciešams nekavējoties veikt pasākumus, lai saskaņā ar būvinženieru ieteikumiem notiktu konstrukciju deformācijas cēloņu izpēte, kā arī nekavējoties pēc izpētes veikšanas izstrādāt tehniskos risinājumus deformāciju novēršanai un seku likvidēšanai.
10.		Jēkabpils, Brīvības iela 2a	NĪ 5601-502-0201 Sastāvā administratīvā ēka 5601-002-0210-001. Būves NĪ atrodas uz valstij FM personā piederošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5601-002-0210). Uz zemes vienības vēl atrodas: - FM tiesiskā valdījumā esoša inženierbūve 5601-002-0210-002; - nenoskaidrotas piederības inženierbūve 5601-002-0210-004.	Būves NĪ pieder valstij FM personā	1 839,00 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1976.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā "Jēkabpils Lauktehnika" Kantora ēka	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 30-55%, ēkas inženiertīklu nolietojums 10-40% (09.12.2011ēkas vizuālais apsekojums)	BVKB atzinums 30.03.2016. Nr.4-2/2016/6-2447-E (S/5179) – 1) plaisas sienās blakus logu un durvju ailām, kā arī zem dzelzsbetona sijas pirmā stāva arhīva telpām nr.25 dienvidu puses sienā. Defekti fasādē. Veicot kārtējo tehnisko apsekošanu 2019.gadā (vai agrāk), obligāti izvērtēt konstrukciju nestspēju, ņemot vērā to, ka telpas tiek izmantotas arhīva vajadzībām. Nekavējoties apzināt visas nozīmīgākās plaisas un izlemt, vai nepieciešama to novērošana; 2) panduss pie ieejas durvīm bīstams, jo nav otro margu.
11.		Jēkabpils, Zvanītāju iela 72	NĪ 5601-002-1402 Sastāvā: - zemes vienība 5601-002-1402; - administratīvā ēka 5601-002-1402-001, piebūve 5601-002-1402-002.	Nepieciešamās telpas tiek nomātas no juridiskas personas	610 m2 (LNA nomātā platība)	-	-	-	-
12.		Liepāja, Republikas iela 11	NĪ 1700-032-0071 Sastāvā: - zemes vienība 1700-032-0071; - arhīva ēka 1700-032-0071-001. Uz zemes vienības atrodas FM tiesiskā valdījumā esošas 2 inženierbūves 1700-032-0071-003, 1700-032-0071-004.	NĪ pieder valstij FM personā	1 072,90 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	Atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā (aizsardzības numurs 7436)	1910.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā daudzstāvu dzīvojamā māja	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 15-60%, ēkas inženiertīklu nolietojums 35-70% (11.10.2010ēkas vizuālais apsekojums)	-
13.		Madona, Rīgas iela 4	NĪ 7001-001-0001 Sastāvā: - zemes vienība 7001-001-0001; - arhīvs 7001-001-0001-001, šķūnis 7001-001-0001-002.	NĪ pieder valstij FM personā	1 485,70 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1912.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā daudzstāvu dzīvojamā māja.	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 30–40%, ēkas inženiertīklu nolietojums 30% (09.03.2012ēkas vizuālais apsekojums)	-
14.		Rēzekne, Dārzu iela 7a	NĪ 2100-009-1405 Sastāvā: -zemes vienība 2100-009-1405; -administratīvā ēka 2100-009-1405-001, garāža 2100-009-1405-002.	NĪ pieder VNĪ	3 936,80 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1985.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 2100-009-1405-001), kas sākotnēji paredzēta kā Skaitļošanas centrs.	Ēkas (būves kadastra apzīmējums 2100-009-1405-001) konstruktīvo elementu nolietojums 25–35%, ēkas inženiertīklu nolietojums 20-30% (09.06.2011ēkas vizuālais apsekojums)	-
15.		Rīga, Ata iela 1	NĪ 0100-036-0127 Sastāvā: - zemes vienība 0100-036-0127; -administratīvā ēka 0100-036-0127-001, garāža 0100-036-0127-002, šķūnis 0100-036-0127-003, caurlaide – sarga ēka 0100-036-0127-004. Uz zemes vienības atrodas 4 FM tiesiskā valdījumā esošas inženierbūves 0100-036-0127-005,0100-036-0127-006,0100-036-0127-007,0100-036-0127-008.	NĪ pieder valstij FM personā	2 191,50 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1956.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 0100-036-0127-001), kas sākotnēji paredzēta kā Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kazarmas	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 25-50%, ēkas inženiertīklu nolietojums 30% (20.01.2011ēkas vizuālais apsekojums)	BVKB atzinums 24.03.2016. Nr.4-2/2016/178-2423-E (S/5318) – 1) Ēkai (būves kadastra apzīmējums 0100-036-0127-001) nav veikta tehniskā apsekošana. Jāveic līdz 30.09.2019.; 2) Ēkai ir defekti: ēkas fasādes apdarē, ārsienās, nesošajās sienās, starpsienās, grīdās, sliekšņos, kāpnēs iekšējā apdarē, jumtu segumos, jumta konstrukcijās (jumta segums ir bojāts, vietām caurtece), griestu - grīdu nesošajās sijās; 3) biroju ēkā faktiski atrodas arhīvs, līdz ar to ir neatbilstošs ēkas lietošanas veids, arhīvu plauktiem ir liels svars, kā rezultātā ir izliekušās grīdas-griestu sijas, tās nav drošas. Jāveic grīdu-griestu konstrukciju teh. izpēte telpās Nr.14, 45, 46, 47 un jumta telpā, griestu pārsegumiem jāveic slodžu aprēķini un nepieciešamie būvdarbi drošības saglabāšanai; 4) noteiktajā termiņā nav novērsti visi VUGD 23.09.2014. aktā Nr.22/8-181-1189 konstatētie pārkāpumi. CA plāns nav precizēts likumā noteiktajā kārtībā. Evakuācijas plāni nav izstrādāti atbilstoši LVS 446. Teh. telpās Nr.18., 19 atrodas ugunsslodzi paaugstinoši priekšmeti, bez tam siltummezglā atrodas arhīvu plaukti. Neatbilst MK 17.02.2004. not. Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (zaudējuši spēku ar MK 19.04.2016. not. Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi") prasībām; 5) Ēkā ir mitruma, pelējuma smaka. Trupējuši kokmateriāli un konstrukcijas. Atsevišķās telpās ilgstoši nav veikts kosm. remonts; 6) kāpņu, sliekšņu un seguma defekti, kas var radīt krišanu un traumas. Defekti ēkas teritorijas segumā, kas rada papildu riskus; 7) kāpņu pirmajam un pēdējam pakāpienam, sliekšņiem un augstumu līmeņu maiņas vietām jābūt atzīmētām ar kontrast. līniju; 8) nav nodrošinātas vides pieejamības prasības saskaņā ar MK 30.06.2015. not. Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"". BVKB lēmums 26.04.2016. 4-2-16/132 (S/6275) – 1) uzdot Ēkas īpašniekam līdz 2017.gada 22.aprilim veikt Ēkas telpās (Nr.14., 45., 46. un 47.) un bēniņu telpā grīdu un griestu konstrukciju tehnisko izpēti. Tāpat veikt slodžu aprēķinus griestu pārsegumiem un noteikt, vai Ēkas turpmāka lietošana ir droša; 2) uzdot Ēkas īpašniekam viena mēneša laikā no tehniskās apsekošanas atzinuma saņemšanas to iesniegt Birojā, norādot veicamo darbu apjomu un termiņus Atzinumā konstatētās bīstamības novēršanai. BVKB lēmums 27.06.2016. 4-2-16/197 (S/9308) - 1) uzdot Ēkas īpašniekam nodrošināt, lai Ēkas telpā Nr.47 netiktu palielināta statiskā slodze un izvairīties no dinamiskas slodzes radīšanas; 2) uzdot Ēkas īpašniekam līdz 2017.gada 27.jūnijam nodrošināt kvalitatīvu lietus ūdens novadīšanu no Ēkas; 3) uzdod Ēkas īpašniekam līdz 2017.gada 27.jūnijam izstrādāt atbilstošu būvniecības dokumentāciju un iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē, lai novērstu Atzinumā konstatēto Ēkas daļas izmantošanu neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, informējot rakstiski par to Biroju; 4) pieņemt zināšanai, ka VNĪ apņēmās pārskatāmā nākotnē Ēkai veikt iekštelpu un fasādes remontu; 5) uzdot Ēkas īpašniekam iesniegt Birojā minēto dokumentāciju - būvvaldē akceptētu un atbildīgās iestādes (būvvaldes vai Biroja atkarībā no būvdarbu veida) pieņemto lēmumu par būvdarbu pabeigšanu vai būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā. Jaut. virzības informācija: 1) BVKB 14.08.2017. (S/11217) VNĪ - brīdinājums par piespiedu izpildi līdz 31.12.2017., ar pievienotu BVKB 18.07.2017. atzinumu Nr.4-2.1-2017-178-4227, kurā konstatēts, ka lietusūdens novadīšana no Ēkas pamatiem nav veikta; 2) VNĪ 18.08.2017. Nr.4/1-1/11890 LNA (informācijai BVKB) ar prasību līdz 01.09.2017. iesniegt informāciju par plānotajiem novēršanas termiņiem; 3) LNA 19.10.2017. (S/14548) VNĪ, ka ir uzsākta minētās piezīmes novēršana. 4) VNĪ 17.02.2018. Nr.4/2-4/2146 BVKB (informācijai LNA) ar lūgumu pagarināt līdz 17.02.2019.; 5) BVKB 22.02.2018. (S/2583) VNĪ - par piespiedu izpildes procesa atlikšanu līdz 31.01.2019.
16.		Rīga, Palasta iela 4	NĪ 0100 007 0046 Sastāvā: - zemes vienība 0100-007-0046; - muzejs 0100-007-0046-001.	NĪ pieder valstij FM personā 9534/10000 domājamo daļu apmērā un Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai 466/10000domājamo daļu apmērā.	LNA no Rīgas vēstures un kurģniecības muzeja nomā dažas telpas ēkā 393,7 m2 platībā.	Iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Doma baznīcas un klostera ansamblis" (valsts aizsardzības Nr.6537) daļa, atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Pētera I palasta komplekss" teritorijā (aizsardzības numurs 6558), valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā (aizsardzības numurs 7442), UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr.852) teritorijā, kā arī valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss (valsts aizsardzības Nr.2070) teritorijā.	1724.gadā ēkā veikti pēdējie nozīmīgākie pārbūves darbi un ēka ir viena no Doma baznīcas un klostera kopējā ēku ansambļa	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 40-50%, ēkas inženiertīklu nolietojums 40-60% (26.08.2010ēkas vizuālais apsekojums)	BVKB atzinums 30.03.2016. Nr.4-2/2016/34-2478-E (S/5198) - 1) Ēkai ir konstatētas vizuālās nepilnības un bojājumi, kas būtu atbilstoši jānovērš; 2) VUGD 24.04.2013. aktā Nr.22/8-181-513 konstatēts, ka, neskatoties uz izstrādāto projektu, nav veikta bēniņu koka konstrukciju pretuguns apstrāde. Vizuālajā apsekojuma atzinumā norādīta gāzes ugunsdzēsības sistēma kā neapmierinoša, jo tā nedarbojas; 3) Ēka neatbilst aktuālajām publisku ēku vides pieejamības prasībām. Tualetes telpas ir izvietotas pagrabstāvā un personām riteņkrēslos nav pieejamas un nav piemērotas, kā arī nav iespējas nokļūt citos stāvos.
17.		Rīga, Šķūņu iela 11	NĪ 0100-006-0042 Sastāvā: -zemes vienība 0100-006-0042; -administratīvā ēka 0100-006-0042-001. Uz zemes vienības atrodas VNĪ tiesiskā valdījumā esoša inženierbūve 0100-006-0042-002.	NĪ pieder VNĪ	1 470,10 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	Iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Ēku komplekss ar franciskāņu klostera un Sv. Katrīnas baznīcas paliekām" (aizsardzības numurs 6538) daļa, atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā (aizsardzības numurs 7442), UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr.852) teritorijā	1640.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā Katrīnas baznīcas klosteris. Pēc tam Arhīvu pārvalde.	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 40-50%, ēkas inženiertīklu nolietojums 15-45% (13.01.2011ēkas vizuālais apsekojums)	BVKB atzinums 13.08.2015. Nr.50-2.1/2015/178-0086 – 1) tehnisko apsekošanu jāveic līdz 2019. gada 30. septembrim; 2) Ēkas pagalma fasādēs plaisas un apmetuma bojājumi dzegām, kas var laika gaitā ietekmēt BL 9.panta 1.punkta būtisko būvei izvirzāmo prasību nodrošināšanu; 3) pagrabtelpās veca elektroinstalācija, kas var ietekmēt BL 9.panta 4.punkta būtisko būvei izvirzāmo prasību nodrošināšanu; 4) sliekšņi apmeklētājiem pieejamās telpās (MK 30.06.2015. not. Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"".). Prasība rekomendējoša, ko ņemt vērā veicot ēkas renovāciju.
18.		Rīga, Šmerļa iela 5	NĪ 0100-592-0030 Sastāvā: arhīvs 0100-092-0021-091, noliktava 0100-092-0021-094. Būvju NĪ atrodas uz juridiskai personai piederošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100-092-2614).	Būvju NĪ pieder valstij FM personā	6 964,70 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1976.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 0100-092-0021-091), kas sākotnēji paredzēta kā Rīgas kino un videonomas valsts bāzes uzņēmums	Ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100-092-0021-091) konstruktīvo elementu nolietojums 30-50%, ēkas inženiertīklu nolietojums 20-50% (18.02.2015ēkas vizuālais apsekojums)	BVKB atzinums 11.08.2015. Nr.50-2.1/20151178-0069 – 1) konstatēts, ka ēkai (būves kadastra apzīmējums 0100-092-0021-091) ir defekti, kas ir redzami ēkas ārsienās, sienās, grīdās, kāpņu pakāpienos. Ir nepieciešama ēkas sienu, pamatu, konstrukciju tehniskā apsekošana, projekta izstrāde un nepieciešamais remonts. Saskaņā ar BL 21.panta 4.daļu būves īpašniekam ir jānodrošina būves un tās elementu uzturēšana ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu BL 9.pantā būvēm noteiktām būtiskām prasībām. Regulāri ir jāveic ēkas konstrukciju pārbaude un nepieciešamais remonts. Ieteicams ēkas rekonstrukcijas laikā ņemt vērā MK 30.06.2015. not. Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"" 4.daļu; 2) Ēkas fasādēs plaisas, vaļējas paneļu šuves; 3) kāpņu telpā un ēkas sienās un griestos plaisas; 4) nav atjaunots civilās aizsardzības plāns pamatojoties uz MK 17.02.2004. not. Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (zaudējuši spēku ar MK 19.04.2016. not. Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi") 36.punktu. 5) nav piekļuves personām ar kustības traucējumiem; 6) nepieciešami pirmā un pēdējā pakāpiena marķējumi ar kontrastējošu līniju.
19.		Siguldas novads, Siguldas pagasts, Peltes, Institūta iela 2B	NĪ 8094-504-0044 Sastāvā: arhīvs 8094-004-0092-003. Būves īpašums atrodas uz 2 juridisku personu kopīpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8094 004 0092).	Būves NĪ pieder valstij FM personā	1 118,70 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1967.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā laboratorijas korpuss Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniski pētnieciskajam institūtam	Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums 20-45%, ēkas inženiertīklu nolietojums 15-45% (03.01.2014ēkas vizuālais apsekojums)	-
20.		Tukums, Kandavas iela 18a	NĪ 9001-003-0106 Sastāvā: - zemes vienība 9001-003-0106; - arhīvs 9001-003-0106-001. Uz zemes vienības atrodas arī FM tiesiskā valdījumā esošas 2 inženierbūves 9001-003-0106-002, 9001-003-0106-003.	NĪ pieder valstij FM personā	573,80 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā)	-	1966.gadā celta ēka, kas sākotnēji paredzēta kā Tukuma Pārvietojamās mehanizācijas kolonnas administrācijas telpas.	-	-
21.		Tukums, Pils iela 22	NĪ 9001-004-0604 Sastāvā: -zemes vienība 9001-004-0604; -administrācijas ēka-ATC 9001-004-0604-001, garāža 9001-004-0159-002, saimniecības ēka 9001-004-0159-003.	LNA nomā telpas no fiziskas personas	153 m2 (LNA nomātā platība)	-	-	-	-
22.		Valmiera, Cempu iela 13a	NĪ 9601-515-0105 Sastāvā: sadzīves korpuss 9601-015-0103-001, tekstilapstrādes ražotnes ēka nr.1 un nr.2 9601-015-0103-002, šķiedras ražošanas nodaļas ēka, stikla šķiedras atgāju pārkausēšanas iecirkņa ēka 9601-015-0103-007. Būvju NĪ atrodas uz fiziskām personām kopīpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601-015-0109).	Būvju NĪ pieder valstij FM personā 1/12 domājamās daļas apmērā un AS "Valmieras stikla šķiedra" 11/12 domājamās daļas apmērā	3776,00 m2 (LNA apsaimnieko un lieto pilnā apjomā 1/12 domājamo daļu no NĪ)	-	1978.gadā celta ēka (būves kadastra apzīmējums 9601-015-0103-002), kas sākotnēji paredzēta kā rūpnīcas "Stikla šķiedra" korpuss.	-	BVKB atzinums 30.11.2016. Nr.4-2/2016/34-3413-E (S/17077) – Ēkai (būves kadastra apzīmējums 9601-015-0103-001) nav veikta teh.apsekošana, jāveic līdz 30.09.2019.

Kultūras ministrs N. Puntulis