Mēs visi Baltijā

Par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas solidaritāti, drošību

Baltijas asamblejas 12.sesijā un Baltijas padomes 4.sesijā

Ventspilī 1998.gada 8. un 9. maijā (turpinot "LV" vakardienas publikāciju)

Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Ministru prezidents Guntars Krasts

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Ernests Jurkāns

Baltijas Ministru padomes vicepriekšsēdētājs, Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans

Baltijas asamblejas prezidija vicepriekšsēdētājs Arnolds Rītels

Baltijas Ministru padomes vicepriekšsēdētāja vietā Lietuvas tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis

Baltijas asamblejas prezidija vicepriekšsēdētājs Mečis Laurinks

Ventspils mērs Aivars Lembergs

(attēlā pa labi), sagaidot viesus: Martu Sīmanu un Guntaru Krastu;

apspriežoties sesijas starpbrīdī: Latvijas iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš un Igaunijas delegācijas vadītājs Arnolds Rītels

Klausoties ziņojumus: Latvijas delegācijas pārstāvji — ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Vanags;

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks, pašvaldību valsts ministrs Jānis Bunkšs, Saeimas deputāts Ilmārs Bišers

Baltijas asamblejas un Baltijas padomes tikšanās reizē: Igaunijas ...

... un Latvijas delegācijas

Parakstot dokumentus: Marts Sīmans, Guntars Krasts un Vītauts Pakalnišķis

Baltijas asamblejas 12.sesijas un Baltijas padomes 4.sesijas norises vieta —Ventspils Biznesa centrs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks:

"Domāsim gaišas domas un darīsim lielus darbus ar skatu uz nākotni"

Ziņojums Baltijas asamblejas 12. sesijā Ventspilī 1998. gada 8. maijā

Godātie deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Šodien, atklājot Baltijas asamblejas nu jau 12. sesiju, gribu jums atgādināt 1991. gada 8. novembri, kad Tallinā tika parakstīts līgums par Baltijas asamblejas izveidošanu. Ar vēl lielāku gandarījumu gribu atcerēties Baltijas asamblejas 1. sesiju, kas notika 1992. gada februārī Rīgā.

Asambleja tika izveidota ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentu līmenī, kā arī dot iespēju tām paust savu kopīgo viedokli par starptautiskām, kā ekonomiskām, tā politiskām aktivitātēm. Varbūt šodien tiešām der atcerēties šo mērķi — paust savu kopīgo viedokli. Vai mēs pēdējā laikā to darām? Nesen Igaunija, tagad Latvija ir "peramā zēna" lomā Krievijai. Šķiet, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas attiecības ar Krieviju ir samezglojušās tiktāl, ka reāli kļuvuši ekonomisko sankciju draudi. Krievija diemžēl aizgājusi to spēku pavadā, kuriem Latvijas intereses ir pilnīgi vienaldzīgas. Tieši ar to izskaidrojama Krievijas Federācijas neadekvātā reakcija uz pēdējiem notikumiem un pret mums izvērstā kampaņa, kas izraisījusi nesaprašanos starp abām valstīm. Mēs vienmēr esam iestājušies un iestāsimies par labu, abpusēji izdevīgu kaimiņattiecību veidošanu ar Krievijas Federāciju. Taču Latvijai nav pieņemams aizbildnieciskums un politiskā šantāža, kas liek mums atcerēties bēdīgi slaveno "vecākā brāļa" lomu. Mēs uzskatām, ka problemātiskus jautājumus iespējams atrisināt tikai atklātā dialogā. Diemžēl Krievija mūs nedzird vai negrib dzirdēt.

Nevienam taču nav noslēpums, ka pēc ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas, kā arī vairākām NATO iniciatīvām ir sākusies diplomātiskā cīņa par Baltijas valstu nākotnes drošības modeli. Tās iznākumu šodien grūti prognozēt, jo iespējamā Baltijas valstu partnerība NATO kļūs par ievērojamu šķērsli ne tikai Baltijas valstu un Krievijas, bet arī ASV un Krievijas attiecībās. Un mums labi jāapzinās, ka harta, kā norādīja Bils Klintons, ir labas gribas akts, nevis drošības garantija. Baltijas valstis pagaidām nav ASV vitāli svarīgo interešu lokā un nevar būt, iekams līdzdalība NATO aliansē tās iekļaus šādā statusā. Diemžēl hartas parakstīšanai nesekoja ilgi gaidītais solījums, ka Baltijas valstis tiks uzaicinātas NATO paplašināšanas otrajā vilnī.

Protams, parasti gribas vainot savās likstās citus. Un, protams, tas būtu tikpat nepareizi kā kaisīt sev pelnus uz galvas un meklēt ienaidniekus pašu mājās. Ir pienācis laiks saprast kādu vienkāršu, bet nebūt ne tik pašsaprotamu patiesību. Nevienai valstij nav un nebūs ne diplomātisko draugu, ne arī vēsturisko ienaidnieku. Katrai valstij ir tikai savas vairāk vai mazāk noturīgas intereses. Iemācīties skatīties uz pasauli caur šo prizmu,— tas nozīmē kļūt starptautiski pieaugušiem. Tādiem, kas nevis žēlojas par savu grūto pagātni un lūdz pabalstus vai atvieglojumus, bet gan skaidri saskata savu pragmatisko izdevīgumu un spēj to likt lietā. Konsekventi, nelokāmi un ar savu valstisko pašcieņu. Tikai tāda valsts var cerēt uz sapratni un cieņu no citām valstīm.

Nevienam nav noslēpums, ka jauno demokrātiju valstīs reizēm varas un sabiedrības intereses nonāk pretrunā. Kā panākt kaut nelielā mērā definētu kopēju interešu apgabalu? Vai tas maz iespējams? Šī metode pielietota jau senajā Grieķijā un darbojas vēl šodien. Tā ir pilsoniskās sabiedrības veidošana. Tā ir nepateicīga, jo rezultāti nav pārvēršami acumirkļa labumos vai vismaz skaitļos. Bet ir tā vērta, jo pilsoniska sabiedrība ierobežo politisko nestabilitāti. Mēs esam tikai ceļā uz demokrātisku, tiesisku un ekonomiski attīstītu valsti. Esam tikai ceļā uz pilsonisko sabiedrību, kas ir vienota savā izpratnē par tām pamatvērtībām, kuru dēļ mums galu galā ir nepieciešama sava valsts.

Ne attiecības ar Krieviju, ne līdzdalība eiropeiskās un transatlantiskās struktūrās nav pašmērķis. Tas ir tikai līdzeklis Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo interešu īstenošanai. Tas nozīmē, ka ne jau Krievijas vai Eiropas birokrātu dēļ, bet mūsu valsts prestiža dēļ ir jāsakārto pašiem savas mājas, pirmām kārtām likumdošanas jautājumi.

Godātie Baltijas asamblejas dalībnieki!

Mūsu mērķis ir pārrunāt sasniegto un turpmākās sadarbības iespējas, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas jomai, robežu un muitas kontrolei, kā arī drošības jautājumiem.

Domāju, ka nevienam nav šaubu par Baltijas valstu sadarbības nepieciešamību. Un atļaušos atgādināt, ka nevienam citam veidojumam Baltijas valstīs nav lielāka atbalsta un popularitātes kā Baltijas asamblejai. Tomēr tā nav visspēcīga brīnumzāle jebkuras problēmas atrisināšanai. Atcerēsimies kaut stipri ieilgušās diskusijas par Latvijas—Igaunijas jūras robežu. Arī pašlaik esošās diskusijas par Latvijas—Lietuvas jūras robežu. Citiem vārdiem sakot, Baltijas asambleja apliecina spēju kopīgi strādāt, plānot kopīgas akcijas, bet nav risinājums risinājuma pēc.

Esmu pārliecināts, ka modernā Baltijas kooperācija ir jābalsta uz ekonomisko sadarbību un vēlmi sasniegt Eiropas augstākos dzīves līmeņa standartus. Viens no labklājības rādītājiem ir demogrāfiskais. Ilustrācijai izmantošu divas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgas valstis — Latviju un Norvēģiju. Pirms pārdesmit gadiem iedzīvotāju skaits abās valstīs bija 2,5 miljoni, tagad Latvijā vēl joprojām ir 2,5 miljoni, bet Norvēģijā — jau 4 miljoni iedzīvotāju.

Baltijas valstu ekonomiskajai sadarbībai jābalstās uz iekšējo reformu paātrināšanu, kas vērstas uz patiesu demokrātiju, darbojošos tirgus ekonomiku un likuma spēku. Lielāks tirgus, protams, būs pievilcīgāks ārvalstu investīcijām, kuras tā nepieciešamas mūsu valstīm, jo dos iespēju attīstīt ražošanu, radīt darba vietas.

Jebkuras problēmas "būt vai nebūt" ir atkarīgs no mūsu ieinteresētības kopīgi risināt šo problēmu, nevis meklēt individuālus risinājumus pēc principa, lai tikai man būtu labi. Tā mēs riskējam kļūt par sīknaudu lielvaru rokās, kuras gatavas to izlietot savām vajadzībām, kā tas reiz jau bija 30. gadu beigās.

Mazajām nācijām, ja tās vēlas tikt cienītas un saglabāt sevi arī nākotnē, ir stingri jāseko izvirzītajiem mērķiem, tām ētiskajām vērtībām un tradīcijām, kas sekmīgi izturējušas laika pārbaudi.

Mazu nāciju lielākais drauds ir brīvprātīga nokļūšana intelektuālā atkarībā, pārņemot lielvalstu domāšanas stilu un attieksmi, kas galīgi nav piemērots mazām nācijām. Vēlēšanos atdarināt "lielos" sauc par lielummāniju. Tā, tēlaini izsakoties, ir peles vēlēšanās iekāpt ziloņa biksēs. Tai seko šaubas un pakāpeniska ticības zaudēšana savas nācijas spējām. Tad arī rodas tendence aizvietot savējos ar citiem, it kā spējīgākiem, sākas lielvaras atbalsta meklējumi, transformējot savas domas un noliedzot kopīgo ieguldījumu. Tāpēc iepriekšējo gadu rūgtā pieredze jāņem vērā, veidojot mūsu attiecības ar "jaunajām lielvalstīm" — Eiropas Savienības valstīm.

Skaidrs ir viens — mūsu ceļš uz Eiropu ir mūsu nākotnes vārdā. Taču jāatceras, ka ārpolitika nedrīkst būt īslaicīga un balstīta uz tūlītēju labumu saņemšanu. Tomēr tai jābūt pragmatiskai un savstarpēji izdevīgai. Tai jābūt virzītai uz Baltijas valstu ekonomiski ģeogrāfiskās situācijas izmantošanu reģionālās kooperācijas mērķu vārdā. Nenovērtējama ir Skandināvijas valstu, Ziemeļu valstu atbalsts šajā ceļā. Šodien Baltijas asamblejas sesijā piedalās kā dalībnieki triju valstu pārstāvji un kā viesi — Polijas Seima vicemaršals un Ziemeļu padomes delegācija tās priekšsēdētājas vadībā. Tas ir būtisks pierādījums tam, cik svarīgi ir izjust mūsu centienus saistībā ar citu Eiropas valstu domāšanu.

Dāmas un kungi!

Mēs esam mazas valstis, visas trīs kopā — nedaudz vairāk par 8 miljoniem. Tāpēc turēsimies pie mūsu senču tikumiem — domāsim gaišas domas un darīsim lielus darbus ar skatu uz nākotni.

Izglītosim, iesaistīsim politikā jaunos prātus, jo viņi to gaida. Nesen Latvijā veiktā aptauja liecina, ka 98 procentiem jauniešu nav vienaldzīgas, pat sāp sabiedrībā esošās problēmas, bet tikai 23 procenti no viņiem jūtas spējīgi tās kaut kā ietekmēt. 43 procentus jauniešu interesē politika, bet tikai 5 procenti jūt lepnumu par savu valsti. Lūk, tas ir vēl viens mūsu, politiķu, darba lauks.

Jo vienotas izglītības telpas izveide ir tikpat svarīga kā vienotas Baltijas ekonomiskās telpas izveide ar brīvu preču, pakalpojumu un darbaspēka tirgu, kā arī vienotu tranzīta procedūru. Tas ir tikpat svarīgi kā vienotas drošības telpas izveide ar vienotu robežpunktu izveidošanu, vienota informācijas tīkla ieviešanu, kā arī piedalīšanos programmā "Partnerattiecības mieram" un intensīvos dialogos ar NATO dalībvalstīm.

Šodienas sadarbība jāvirza uz konkrētiem mērķiem — mūsu valstu drošību un ekonomisko uzplaukumu.

Mums izdosies sasniegt šos mērķus ar trim labvēlīgiem nosacījumiem:

• Eiropas un transatlantisko institūciju atvērtība Baltijas valstīm;

• reformu procesa nepārtrauktība pašās Baltijas valstīs;

• pozitīvas un patiesas demokrātijas attīstība Krievijā.

Nobeigumā gribu aicināt Baltijas asamblejas dalībniekus saprast, ka Baltijas valstu emocionālo ģimenisko kopību esam mantojuši no pagātnes, šodien šī kopība jāstiprina ar pragmatisku attieksmi pret konkrētu mērķu sasniegšanu.

Vēlu veiksmi sesijas darbā!

Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs:

"Baltijas valstu sadarbība enerģētikas jomā"

Ziņojums Baltijas asamblejas 12. sesijā un Baltijas padomes 4. sesijā Ventspilī 1998. gada 8. un 9. maijā

Jūsu ekselences,

cienītās dāmas, godātie kungi!

Man ir liels gods šodien būt šeit un iepazīstināt jūs ar triju Baltijas valstu sadarbību enerģētikas sektorā.

Galvenie sadarbības principi

Sadarbība enerģētikas jomā starp Igauniju, Latviju un Lietuvu nav noslēgts process, bet gan daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir tuvoties Eiropai. Un loģisks iemesls tam ir integrācija Eiropas Savienībā, kas orientēta uz tirgus liberalizāciju, tīklu savienojumu, piedāvājuma nodrošinājumu, enerģētikas efektivitāti un vides aizsardzību.

Sadarbība neierobežo Baltijas valstu suverenitāti, valstu tiesības uz neatkarīgu enerģētikas politiku un ņem vērā specifiskas atšķirības starp Igauniju, Latviju un Lietuvu. Sadarbība pati par sevi nav mērķis, bet izpausmes līdzeklis, kā nodrošināt drošu, ilgstošu un maksimāli lētu enerģijas piegādi.

Sadarbība enerģētiskajā sektorā norisinās trīs dažādos līmeņos:

•

politiskajā līmenī (parlaments — Baltijas valstu asambleja; valdības— Baltijas valstu Ministru padome, augstākstāvošo amatpersonu komiteja u.c.);

•

ekonomiskajā līmenī — kompāniju un uzņēmumu sadarbība;

•

tehniskajā līmenī — vienotu standartu lietošana, tīklu savstarpēja saistība u.c.

Pēdējo gadu laikā sadarbība starp Baltijas enerģētikas institūcijām ir kļuvusi efektīvāka un attīstās atbilstoši citiem principiem, nekā tas bija agrāk, pirms neatkarības atgūšanas. Galvenā atšķirība ir tā, ka šobrīd sadarbība ir brīva neatkarīgo valstu griba gūt maksimālu labumu savu valstu iedzīvotājiem.

•

Baltijas asamblejas sanāksmes notiek regulāri. Šo sanāksmju laikā Vides aizsardzības un enerģētikas komiteja sagatavo nepieciešamās rezolūcijas. Par enerģētiku ir pieņemtas divas rezolūcijas. Baltijas asamblejas 9.sesijā, kas notika 1996.gada oktobrī, tika izskatīta un pieņemta Enerģijas racionālas izlietošanas rezolūcija, kura pašreiz tiek ņemta vērā un attiecīgi pildīta.

•

Par enerģētiku atbildīgo personu sanāksmes notiek regulāri, un tajās tiek apskatīti kārtējie enerģētikas jautājumi:

•

Baltijas Ministru padome — augstākstāvošo amatpersonu enerģētikas komiteja darbojas veiksmīgi. PHARE Multi–contry (starpvalstu) programma "Atbalsts Baltijas Ministru padomes enerģētikas komitejai" darbu sāka 1997.gada decembrī. Vietējie biroji — informācijas centri — tika izveidoti Tallinā, Rīgā un Viļņā. Pēdējā Enerģētikas komitejas sanāksmē, kas notika 1998.gada 21.aprīlī Rīgā, tika pieņemts, ka šī gada laikā jāizveido un jāapstiprina vienots stratēģiskais plāns Baltijas valstu enerģētikas sektoram, darbs ir jau uzsākts;

•

Baltijas vienotās energosistēmas padome un dispečeru centrs "Baltija" regulē enerģijas apmaiņu Baltijā ļoti profesionālā līmenī;

•

dažādas ar enerģētiku saistītas institūcijas efektīvi darbojas Eiropas Savienības PHARE Multi–contry (starpvalstu) programmā un citās speciālās programmās.

Pastāv arī citas sadarbības formas dažādos līmeņos. Daži piemēri: politiskā sadarbība starp Baltijas jūras valstu padomi un Ziemeļvalstu Ministru padomi, sadarbība tādu starptautisko līgumu ietvaros kā Eiropas enerģētikas harta, Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija par klimata izmaiņām un citi, kā arī sadarbība ar konkrētām valstīm — ASV, Vāciju, Zviedriju, Dāniju u.c.

Tagad es gribētu nedaudz parunāt par enerģētikas sektora dalībniekiem un potenciālajiem sadarbības labumiem.

Par enerģētiku atbildīgās ministrijas visās trijās Baltijas valstīs izprot, ka veiksmīgu sadarbību starp triju valstu enerģētikas sektora dalībniekiem var panākt, iesaistot dažādas organizācijas, piemēram, nacionālās un starptautiskās enerģētikas kompānijas, nevalstiskas organizācijas, apvienības, biedrības un arī patērētājus.

1992.gadā tika parakstīts elektroenerģijas sistēmas paralēlās darbības trīspusējs līgums starp Igauniju, Latviju un Lietuvu. Vairākas Baltijas jūras reģiona energokompānijas, ietverot energokompānijas no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, nesen pabeigušas Baltijas loku (Baltic Ring Study) un nolēmušas turpināt sadarbību "Baltrel" ietvaros. Paredzams, ka 1998.gada 25.maijā tiks parakstīts memorands par sadarbību starp energokompānijām, pārvades kompānijām un patērētāju organizācijām Baltijas jūras reģionā, izveidojot "Baltijas enerģētiskā loka" sadarbības komiteju ( Baltrel ).

Atbalsts šim procesam izteikts arī Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju deklarācijā, kas parakstīta Rīgā 1998.gada 23.janvārī Baltijas jūras valstu galotņu sanāksmes laikā. Valdību vadītāji atzīmēja, ka elektrotīkls ap Baltijas jūru ir kopīgs un reģionāls elektroenerģijas tirgus, kam jābūt izdevīgam elektroenerģijas patērētājiem un ražotājiem un jādod ievērojams ieguldījums apkārtējās vides aizsardzībā.

Baltijas valstu gāzes kompānijas ir kopīgi izstrādājušas virkni izpētes projektu, piemēram "Baltic Gas Study", "Nordic Gas Study" (Baltijas gāzes izpēte). Tagad aktuāls kļūst jautājums par konkrētiem projektiem un to realizēšanas iespējām — kā maksimāli izmantot mūsu gāzes vadus un apakšzemes gāzes uzkrāšanas iespējas.

Par enerģētiku atbildīgās ministrijas atzīst, ka izveidotā Baltijas sadarbība tuvākā vai tālākā nākotnē varētu gūt zināmu labumu. Izveidotajai sadarbībai ir jānodrošina ilgtermiņa nacionālie un reģionālie ieguvumi. Sadarbībā jāņem vērā arī vides, drošības un sociālekonomiskie jautājumi, kas parādās enerģētikas ražošanā, sadalē un patēriņā katrā Baltijas valstī.

Pievienošanās Eiropas Savienībai prasīs progresīvu darbību un iespējamu nacionālās likumdošanas harmonizāciju ar ES likumdošanu. Tiek ierosināts apvienot trīs Baltijas valstu kopējās pūles, lai pielāgotu Eiropas Savienības direktīvas, īpaši elektrības un gāzes direktīvas, normas un standartus.

Mēs uzskatām, ka piegādes drošība ir svarīgākais aspekts kopējā enerģētikas stratēģijā. Un šeit ilgtermiņa līgumi, savstarpējā palīdzība, jaudu izmantošana ir neatsverami faktori.

Būtisks aspekts ilgtermiņa piegādes drošībai ir kopējās Baltijas energosistēmas iekļaušanās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas energosistēmās ( Nordel and/or UCPTE ). Ziemeļjūras kabeļa savienojums starp Igauniju un Somiju, pārvades līnija starp Lietuvu un Poliju — tie jau ir konkrēti projekti, kuri var tikt realizēti.

Gāzes sistēmu relatīvi zemais drošības līmenis, iespējams, sekmēs projekta "Baltic Gas Ring" iespēju, kas varētu savienot Baltijas jūras valstis vienotā cauruļvadu tīklā no Norvēģijas un Krievijas dabasgāzes depozītiem un Latviju, kur dabasgāzes uzglabāšanai tiktu izmantots pazemju krātuvju milzīgais potenciāls (līdz 50 mljrd. m3).

Daudzi nākotnes projekti ir orientēti uz enerģijas tirgus liberalizāciju, maksimāli izmantojot konkurences faktorus. Vienota Baltijas elektrības tirgus izveide varētu dot noteiktu labumu patērētājiem. Priekšnosacījums šāda tirgus izveidē ir tirdzniecības noteikumu un likumu izstrādāšana. Tādēļ vecāko amatpersonu līmenī reģionālā līmenī turpinās strādāt efektīva tirgus un tirdzniecības likumu izveidē, ievērojot Eiropas Savienības politiku.

Pat konkurējoša tirgus vidē ir piemērotas jomas, kur tirgus dalībnieki var sadarboties ar mērķi gūt cenu ekonomiju. Tāpēc ministriju cieša sadarbība ar enerģētikas sektora dalībniekiem identificēs šīs jomas un atbalstīs iniciatīvu.

Līdzekļi sadarbības pilnveidošanai

Ir svarīgi apzināties, ka pastiprināta informācijas apmaiņa starp enerģētikas vadību un enerģētiskā sektora dalībniekiem ir stūrakmens efektīvai sadarbībai starp Baltijas valstīm, kā arī starp Baltijas valstīm un ES. Diskutējot par ilgtermiņa mērķiem un šīs sadarbības attīstību, vietējām institūcijām ir nepieciešama pieeja svarīgai, pareizai un jaunākajai informācijai par enerģētikas sektoru.

Baltijas valstu enerģētiķu iekšējai sadarbībai ir nepieciešama informācija par enerģētikas sektora likumiem un noteikumiem, enerģētikas kompāniju pārstrukturēšanu un privatizāciju, enerģētikas tarifiem un degvielas cenām, statistiskā informācija par enerģētisko sektoru, galvenie enerģētikas indikatori, enerģētikas pārvaldes apraksts, investīciju apraksti, nākotnes projekti, tādēļ efektīvu informācijas apmaiņas komunikāciju sistēma būs jāuztur un jāattīsta arī turpmāk.

Cilvēka resursu attīstībai jābūt galvenajam reģionālās sadarbības komponentam. Apmācība par dažādiem tematiem, ietverot apmācību, kas saistīta ar pievienošanos Eiropas Savienībai, varētu ieinteresēt visas trīs valstis. Jāveicina sadarbība starp augstākās izglītības un arodapmācības institūcijām.

Kopīga investīciju piesaiste vienotu interešu projektiem attiecībā uz elektrību, dabasgāzi un, iespējams, arī uz naftas tranzītu mums būtu jānodrošina, lai gan šeit neapšaubāmi dominē konkurence starp Baltijas valstīm.

Ir jānodrošina sadarbība starp pētniecības un attīstības institūcijām. Pieaugošajai sadarbībai vajadzētu nodrošināt savstarpēju labumu, kas nāktu no jau esošās pieredzes reģionā.

Meklēsim iespējas atrast kopīgu pieeju sadarbībai, lai iegūtu finansējumu kopīgām mācībām un projektiem. Uzlabosim dažādu ārzemju palīdzības programmu koordinēšanu.

Tāpēc ir pilnīgi saprotams, ka nepieciešams paredzēt zināmus finansiālus resursus katras valsts nacionālajos budžetos, lai veicinātu Baltijas valstu sadarbību enerģētikas sektorā. Tā kā nacionālo budžetu iespējas ir ļoti ierobežotas, tad jāturpina darbs Eiropas kopienas finansiāli atbalstītajās programmās, kā PHARE, SYNERGY, INTERREG, SAVE un citās. Tiks atbalstīta Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komitejas darbība.

Nobeigumā es gribētu vērst uzmanību uz to, ka sekmīgi attīstās sadarbība elektroenerģētikas un gāzes apgādes jomā, lai gan atsevišķām energosistēmām ir savas problēmas un tās pārdzīvo grūtos pārstrukturēšanas un privatizācijas procesus.

Taču mēs ceram, ka attīstīsies mūsu sadarbība arī naftas un naftas produktu transporta un realizācijas jomās, tiks atrisinātas īslaicīgās pretrunas Baltijas jūras šelfa izpētes un izmantošanas jomā.

Arī siltumapgādes jomā (lai arī tie ir pašvaldību jautājumi) mums ir lielas sadarbības iespējas.

Ceram uz tālāku sadarbību un novēlam veiksmīgu enerģētikas jautājumu apspriešanu Ventspilī.

Paldies par uzmanību!

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš:

"Baltijas asambleja — mūsu sociālai labklājībai un sabiedriskai drošībai"

Ziņojums Baltijas asamblejas 12. sesijā Ventspilī 1998. gada 8. maijā

Cienījamās dāmas, godājamie kungi, dārgie kolēģi!

Man ir patiess gods uzstāties tādā triju Baltijas valstu nākotnes attīstībai svarīgā pasākumā kā Baltijas asamblejas sesija un sveikt pārstāvjus no Lietuvas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības.

Manas uzstāšanās galvenais mērķis ir atspoguļot Latvijas Iekšlietu ministrijas darbu saistībā ar 1997.gada 7.—8.novembrī pieņemto Baltijas asamblejas rezolūciju nosacījumiem, kā arī 1997.gada 20.novembrī pieņemto Baltijas valstu valdību vadītāju rezolūciju par sadarbību Eiropas Savienības trešā pīlāra jautājumos.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšlietu ministriem jau bija ikgadējā tikšanās šā gada 28.aprīlī Rīgā, kur tika apspriestas dažādas iekšējās drošības problēmas un jautājumi, kas saistīti ar turpmāku integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Vēlos jūs iepazīstināt ar šādiem svarīgākajiem jautājumiem, kuri apspriesti Baltijas valstu iekšlietu ministru sanāksmē un kuriem es vēlētos pievērst Baltijas asamblejas uzmanību:

•

austrumu robežas kontroles pilnveidošana;

•

Baltijas valstu iekšējo robežu sakārtošana;

•

jautājumi, kas saistīti ar nelegālo migrāciju;

•

Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla izveidošana;

•

Baltijas valstu Ministru padomes vecāko amatpersonu komiteju darbība;

•

organizētās noziedzības apkarošanas jautājumi.

Tagad es vēlētos informēt Baltijas asamblejas sesijas dalībniekus par Latvijas Iekšlietu ministrijas būtiskākajām aktivitātēm minēto jautājumu risināšanā un Eiropas Savienības nosacījumu izpildi Latvijas iekšlietu sistēmā.

Austrumu robežas kontroles pilnveidošana

Latvijas austrumu robežas kontrolēšanas nodrošināšana ir viena no Latvijas valdības aktivitāšu prioritātēm. Saskaņā ar valdības deklarāciju ir plānots aktīvs darbs austrumu robežas sakārtošanā, un šis darbs tiek turpināts arī šogad, ieskaitot likumdošanas, inženiertehnisko un cita veida aktivitāšu kompleksu valsts robežas kontroles nodrošināšanai. Ir izstrādāts konceptuāls valsts austrumu robežas sakārtošanas projekts, kura īstenošana jau sākusies.

Ir beidzies konkurss par austrumu robežas kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanu. Konkursa rezultāti tika apstiprināti 1997.gada 20.oktobrī. Ir izvēlēts darbu ģenerāluzņēmējs "Siemens Nixdorf"; apakšuzņēmējs būs "Dambis". 1997.gada 14.decembrī tika reģistrēta valsts akciju sabiedrība "Valsts robežbūve".

1998.gada valsts budžetā ir paredzēts izmantot 14,5 miljonus latu valsts robežas pilnveidošanai. Šī summa tiks izlietota šādiem mērķiem:

•

valsts robežas rekonstrukcija (robeža ar Baltkrieviju);

•

austrumu robežas infrastruktūras pilnveidošana;

•

robežas tehniskās apsardzības izveidošana, austrumu robežas kontroles un informācijas sistēmas.

Baltijas valstu iekšlietu ministri vienojās turpināt darbu pie vienotas Baltijas valstu austrumu robežas attīstības koncepcijas.

Latvijas austrumu robežas kontrole ir pasludināta par vienu no četrām prioritātēm, kuras iekļautas nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā darbības plāna izpildes gaitā.

Baltijas valstu iekšējo robežu sakārtošana

Latvijas puse ir iesniegusi grozījumus Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu. Grozījumi būtu nepieciešami, lai varētu variēt robežas kontroles kārtību un apjomu, lai nodrošinātu kontroles kārtību atbilstoši konkrētajai situācijai. Tomēr pagaidām šīs izmaiņas Lietuvas un Igaunijas puse nav akceptējusi. Abu iepriekš minēto starpvalstu vienošanos parakstīšana būtiski atvieglotu robežkontroles punktu darbu un veicinātu personu un kravu pārvadājumus starp Baltijas valstīm. Tāpēc būtu lietderīgi apspriest šī jautājuma atrisināšanas paātrināšanu Baltijas asamblejas tikšanās reizē.

Būtu nepieciešams valdību līmenī pieņemt politisku lēmumu konkretizēt jēdzienu "Baltijas valstu vienotas robežpolitikas izveidošana", kas ir minēts Baltijas asamblejas rezolūcijā par Baltijas valstu vienotu politiku nelegālās migrācijas apkarošanā.

Latvijas–Lietuvas robeža

Robežkontroles paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai tika izveidots apvienotais robežkontroles punkts Grenctāle–Saločai, kurš no 1997.gada 1.augusta darbojas Latvijas teritorijā un kurā saskaņā ar apstiprināto robežkontroles tehnoloģisko shēmu kopīgi veic robežkontroli Latvijas un Lietuvas robežkontroles dienesti. Šī tehnoloģiskā shēma pastāvīgi tiek pilnveidota un uzlabota. Abu virzienu personu un transportlīdzekļu datorizēto robežkontroli veic tikai Latvijas puse. Kopīga robežkontrole rada iespēju vienkāršot un padziļināt robežkontroli, nepalielinot robežkontroles laiku.

Līdzīgi kā robežkontroles punkts Grenctāle–Saločai, šogad ieplānots izveidot apvienoto Medumu–Smelines robežkontroles punktu, kur robežkontrole notiks Lietuvas pusē. Šā robežkontroles punkta būvniecība jāveic Lietuvas pusei. Pagaidām praktiski celtniecības darbi vēl ir sākumstadijā.

Lai nostiprinātu Latvijas–Lietuvas robežu un nodrošinātu robežkontroli visās robežas šķērsošanas vietās, Latvijas–Lietuvas robežapsardzības vadība ir parakstījusi vienošanos "Par vienkāršotiem robežkontroles punktiem". Pēc šīs vienošanās parakstīšanas no 1997.gada 1.septembra sāka darboties līdz šim slēgtie robežpārejas punkti, kuros robežkontroli veic tikai Latvijas vai Lietuvas robežsargi un tie atvērti tikai kaimiņvalsts iedzīvotāju šķērsošanai.

Latvijas–Igaunijas robeža

1997.gada laikā, pamatojoties uz "Vienošanos starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu", vairākkārt ir bijušas tikšanās ar Igaunijas robežsargiem, kuru rezultātā panākta vienošanās par apvienotā Latvijas–Igaunijas robežkontroles punkta Ainaži–Ikla atvēršanu. Apvienotais robežkontroles punkts varēs uzsākt savu darbību pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas Latvijas teritorijā.

Panākta arī vienošanās par to, ka Veclaicenes robežkontroles punktā pēc robežkontroles punkta ēkas celtniecības otrās kārtas pabeigšanas tiks uzsākta kopīga robežkontrole apvienotajā robežkontroles punktā.

Perspektīvā tiek plānota apvienotā robežkontroles punkta Valka–Valga būvniecība Latvijas Republikas teritorijā. Tomēr pašlaik atbildīgā institūcija no Latvijas puses — Valsts ieņēmumu dienests — vēl nav atrisinājusi jautājumu par zemi, uz kuras atradīsies robežkontroles punkts.

Nelegālā migrācija

Ir apstiprināts rīcības plāns Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra izveidei Muceniekos. Iekšlietu ministrija paredzējusi minētā centra izveidi pabeigt 1998.gada 1.novembrī.

Šā gada 5.un 6.martā Jūrmalā notika Baltijas valstu Ministru padomes vecāko amatpersonu migrācijas lietu komitejas seminārs.

Semināra laikā apstiprināts Baltijas valstu Ministru padomes vecāko amatpersonu migrācijas lietu komitejas darba plāns 1998.gadam. Pieņemts lēmums pārskatīt trīspusējo 1995.gada 30.jūnija vienošanos "Par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgo valstu teritorijā uzturas nelikumīgi", lai izstrādātu šo vienošanos saskaņā ar pastāvošo situāciju Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā.

Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanās laikā šā gada 28.aprīlī pieņemts lēmums regulāri veikt informācijas apmaiņu nelegālās migrācijas jomā un organizēt kopīgus čarterreisus nelegālo imigrantu nogādāšanai viņu mītnes zemēs.

Valdību līmenī būtu jāpieņem politisks lēmums, lai paātrinātu divpusējo vienošanos parakstīšanu starp Igauniju un Krieviju, Latviju un Krieviju, Latviju un Baltkrieviju, Lietuvu un Krieviju, Lietuvu un Baltkrieviju par to nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, kuri izmantojuši šīs valstis kā tranzītvalstis.

Baltijas valstu iekšlietu ministri tikšanās laikā vienojās, ka ir svarīgi turpināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diplomātisko un konsulāro dienestu sarunas par triju Baltijas valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos uz pastāvīgu dzīvesvietu jebkurā no trim Baltijas valstīm.

Baltijas valstu valdību datoru tīkla izveidošana

Šā gada 20.februārī tika parakstīts līgums starp Latviju un Norvēģiju par Baltijas valstu valdību datortīkla izveidi. Baltijas datoru tīkls tiks izmantots informācijas apmaiņai valstu starpā, kas ļautu sekmīgāk cīnīties ar noziedzību un ekonomiskajiem pārkāpumiem, šāds tīkls nodrošinātu arī video konferenču iespējas (valstu valdību līmenī). Baltijas datoru tīkls varētu nodrošināt informāciju, kas saistīta ar vīzu izsniegšanu, pasu kontroli, zagto autotransportu.

Baltijas valstu iekšlietu ministri tikšanās laikā nolēma, ka pastāv nopietna nepieciešamība izveidot tādu informācijas apmaiņas sistēmu, kurai būtu praktiska nozīme likumu pārkāpumu novēršanā un apkarošanā.

Baltijas valstu Ministru padomes vecāko amatpersonu komiteju darbība

Es vēlētos uzsvērt lielo ieguldījumu, kuru ir veikušas Baltijas ministru padomes Robežsardzes un migrācijas vecāko amatpersonu komitejas, un ierosināt aktivizēt Baltijas Ministru padomes vecāko amatpersonu komitejas organizētās noziedzības apkarošanai darbu. Šā gada 23.martā Latvijas Iekšlietu ministrija par atbildīgo amatpersonu šajā apvienotajā komitejā ir nozīmējusi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku Daili Lūku, bet, cik esmu informēts, Lietuva un Igaunija pagaidām vēl nav nozīmējušas atbildīgās amatpersonas.

Cīņai ar organizēto noziedzību

Lai aizstāvētu nacionālās intereses cīņā ar noziedzību, Latvijas Iekšlietu ministrija ir paredzējusi ilgtermiņa pasākumu kompleksu, kas izpaudīsies kriminālo darbību atklāšanā, konkrētu noziegumu subjektu operatīvās meklēšanas pasākumu īstenošanā, kriminogēno formējumu līderu atmaskošanā un neitralizēšanā. Pašlaik starptautiskas sadarbības iespējas Latvijai nodrošina tikai Interpols un Speciālā komisija ( Task–Force ) cīņai ar organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā. Cīņu ar organizēto noziedzību starptautiskajā mērogā lielā mērā ietekmē tiesiskais nodrošinājums — starpvalstu līgumi ir noslēgti par juridisko palīdzību krimināllietās, noziedznieku izdošanu. Starpvalstu līgumi nepieciešami arī cīņai ar naudas atmazgāšanu, jo finansu sistēmā nepastāv starpvalstu robežas.

Organizētās noziedzības jomā atzīstama sadarbība ar Lietuvu un Igauniju ir izveidojusies Speciālās komisijas organizētās noziedzības apkarošanai Baltijas jūras reģiona valstīs ietvaros. Labi panākumi ir gūti, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšlietu struktūrām starptautisko operāciju "Baltic Guard", "Speed" un "Barrier" laikā. Atzinīgi vērtējama arī sadarbība starp Baltijas valstīm operatīvajā līmenī.

Šis bija īss pārskats par Latvijas Iekšlietu ministrijas darbības aktuālākajiem jautājumiem valsts iekšējās drošības nodrošināšanā un humānas un demokrātiskas sabiedrības izveidošanā. Jāatzīmē, ka vēl joprojām ir daudz darāmā, lai attīstītu un uzlabotu Latvijas tiesību aizsardzības iestāžu darbu, bet, kā jau es minēju savā pārskatā, ir sasniegti ievērojami panākumi visās iekšējās drošības sistēmas jomās. Pastāv ievērojami sasniegumi efektīvas robežkontroles izveidošanā, īpaši tas attiecas uz austrumu robežu, daudz ir paveikts, lai novērstu nelegālās imigrācijas pieaugumu un veiktu organizētās noziedzības apkarošanu.

Uzstāšanās beigās es vēlētos izteikt pārliecību, ka šī Baltijas asamblejas sesija sniegs ievērojamu ieguldījumu Baltijas valstu sociālās labklājības un sabiedriskās drošības nodrošināšanā un uzlabošanā.