Pētījums. Informācija

Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo pētījumu centra "Baltijas datu nams" 1997./1998. gada pētījuma

Pētījuma rezultāti

Turpinājums. Sākums "LV" nr.91/94., 07.04.98., nr.95/96., 08.04.98., nr.100/101., 16.04.98.,

nr.102/105., 17.04.98., nr.109/110., 23.04.98., nr.122/123., 05.05.98., 128/129., 08.05.98.

Latviešu valoda un krievu valoda Latvijā:

zināšanas, lietošana

Mācību veidi

No piedāvātajiem apmācību veidiem respondentu vairākums izvēlētos latviešu valodas kursus (40%). 34% priekšroku dotu pašmācību grāmatām. 26% vēlētos izmantot privātskolotāju pakalpojumus, tikpat daudzi vēlētos skatīties mācību programmas televīzijā. Vismazākā piekrišana no visiem piedāvātajiem variantiem ir pašmācību programmām audio un video kasetēs (10 un 9%).

Svarīgi atzīmēt, ka vecāka gada gājuma respondenti (virs 60 gadiem) vairāk priekšroku dod tieši mācību programmām televīzijā (43%) un pašmācību grāmatām (42%). Turpretī citās vecuma grupās priekšroka tiek dota valodu kursiem (40—47%). Valodu kursus vairāk vēlas izmantot arī pilsētnieki, savukārt, lauku un ciematu iedzīvotāji ir gatavi izmantot mācību programmas televīzijā.

100.zīm. Apmācību veidi, kurus būtu gatavi izmantot. Nepilsoņi

Es Jums nosaukšu dažus latviešu valodas mācību veidus.

Kurus no tiem Jūs būtu gatavs izmantot?

(Vairāku atbilžu jautājums, % no tiem nepilsoņiem,

kuru dzimtā valoda nav latviešu, n=1168)

Mācību maksa

No respondentiem, kas būtu gatavi izmantot latviešu valodas kursus, 19% aptaujāto būtu ar mieru maksāt līdz Ls 10 mēnesī par kursiem, 24% būtu ar mieru maksāt Ls 10—20, bet vairāk par Ls 20 varētu maksāt 12%.

101.zīm. Naudas summa mēnesī, ko būtu gatavs maksāt par valodas kursiem

Cik lielu summu Jūs būtu gatavs maksāt par vienu mēnesi ilgiem latviešu valodas kursiem, ja divas reizes nedēļā notiktu pusotru stundu (2 x 45 minūtes) garas nodarbības?

(% no tiem nepilsoņiem, kuri būtu gatavi izmantot valodu kursus, n=468)

Mācību raidījumu laiki

Respondenti, kuri būtu gatavi izmantot mācību programmas televīzijā, par sev visērtāko skatīšanās laiku visbiežāk nosauc darbdienu vakarus (30%). 22% būtu ērti apgūt latviešu valodu arī brīvdienu vakaros. Tikpat liels skaits labprāt skatītos latviešu valodas mācību programmas darbdienu rītos, darbdienu pēcpusdienās un brīvdienās pa dienu. Visnepiemērotākais laiks ir darbdienās pa dienu un brīvdienu pēcpusdienas.

102.zīm.

Kuros no šiem laikiem Jums būtu visērtāk skatīties

latviešu valodas mācību programmas televīzijā?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem,

kas būtu gatavi izmantot mācību programmas televīzijā; n=298)

Grūtības valodas apgūšanā

47% no nepilsoņiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, atzīst, ka izjūt grūtības saistībā ar latviešu valodas apgūšanu. Vairāk grūtību valodas apguvē ir vecāka gadu gājuma cilvēkiem (vecumā no 51—60 gadiem — 50%, vecākiem par 60 gadiem — 56% ir grūtības latviešu valodas apgūšanā). Un par galvenajām grūtībām tiek atzīmēts vecums (39%) un ar vecumu saistītā vājā atmiņa (32%). 28% grūtības latviešu valodas apgūšanā ir saistītas ar finansiālām problēmām. 23% atzīst, ka viņiem trūkst iespēju praktiski pielietot latviešu valodu, un tas kavē latviešu valodas apguvi. Salīdzinoši daudzi uzskata, ka latviešu valodai ir sarežģīta gramatika (22%) vai ka latviešu valoda vispār ir grūti apgūstama un nav vienkārša valoda (19%).

103.zīm. Galvenās grūtības latviešu valodas apgūšanā

Kādas ir galvenās grūtības?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem, kas izjūt grūtības latviešu valodas apgūšanā; n=694).

Prese, televīzija latviešu valodā

Masu saziņas līdzekļi latviešu valodā starp nepilsoņiem nav populāri. 85% no respondentiem — nepilsoņiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, atzīst, ka nelasa žurnālus latviešu valodā, 68% nelasa arī laikrakstus latviski. Nedaudz populārāki ir televīzijas raidījumi latviešu valodā, tos skatās 66% respondentu, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Jāatzīmē, ka tie, kas lasa žurnālus latviešu valodā, visbiežāk priekšroku dod sieviešu vai ģimenes izdevumiem ("Santa" — 5%, "Sieviete" — 2%, "Mūsmājas" — 2%). Savukārt, vispopulārākie laikraksti latviešu valodā ir "Diena" (12%), "Rīgas Balss" (6%), "Lauku Avīze" (4%) un "Vakara Ziņas" (2%).

No televīzijas raidījumiem latviešu valodā populāras ir dažādas ziņas (33%), 24% konkrēti nosauc, ka viņi skatās "Panorāmu". Tomēr visvairāk latviešu valodā tiek skatītas mākslas filmas un seriāli (35%).

32% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir kaut kādi kavējoši iemesli, kas traucē lasīt, skatīties vai klausīties latviešu valodā. Bet no šiem 32% vairākumam galvenais kavēklis izmantot masu medijus latviešu valodā ir valodas nezināšana (72%). 11% kā kavējošu iemeslu min līdzekļu trūkumu (105.zīm.).

104.zīm. Žurnāli, laikraksti, TV pārraides latviešu valodā. Nepilsoņi

(% no tiem, kam dzimtā valoda nav latviešu; n=1400)

105.zīm. Iemesli, kas kavē lasīt, klausīties un skatīties latviešu valodā

Kāds ir galvenais iemesls, kas kavē Jūs to darīt?

(% no tiem, kam dzimtā valoda nav latviešu un

kurus kaut kas kavē skatīties, klausīties un lasīt latviešu valodā; n=475)

Informētība par valsts

programmām latviešu valodas apguvē. Valodas, kas Latvijas iedzīvotājiem būtu jāzina

Novērtējot informētības līmeni par latviešu valodas apguves valsts programmu, var secināt, ka pilsoņi vidēji ir labāk informēti (59% ir dzirdējuši) par šo programmu nekā nepilsoņi (50% ir par to dzirdējuši). Jāatzīmē arī, ka pilsoņu vidū labāk informēti ir latvieši (61% ir dzirdējuši) nekā krievi vai citas tautības pārstāvji (attiecīgi — 50% un 52%).

Kā redzams 106.zīmējumā, aptaujāto vairākums uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji brīvi pārzinātu latviešu valodu, latviešiem šī pārliecība ir vairāk izteikta nekā citām tautībām. Jautāti par angļu un krievu valodas zināšanu svarīgumu, pilsoņi, īpaši latvieši, kā svarīgākas vērtē angļu valodas, turpretī nepilsoņi par svarīgākām uzskata krievu valodas zināšanas.

Galvenais iemesls, kādēļ pilsoņiem, īpaši latviešiem, šķiet, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji brīvi pārzinātu latviešu valodu, ir bažas par latviešu valodas izdzīvošanu. 40% pilsoņu un 7% nepilsoņu uztrauc, ka latviešu valodas izdzīvošana tiek apdraudēta (sk. 110.zīm.). Kā jau atzīmēts, šī problēma vairāk uztrauc pilsoņus latviešus (45%), jo īpaši vecāka gadu gājuma cilvēkus un cilvēkus ar augstāko izglītību.

106.zīm. Informētība par latviešu valodas apguves valsts programmu

Vai Jūs ko zināt vai esat dzirdējis par latviešu valodas apguves programmu?

(% no pilsoņiem; n= 1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

107.zīm.

Cik, Jūsuprāt, ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji brīvi pārzinātu latviešu valodu? (% no pilsoņiem; n= 1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

108.zīm.

Cik, Jūsuprāt, ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji brīvi pārzinātu krievu valodu? (% no pilsoņiem; n= 1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

109.zīm.

Cik, Jūsuprāt, ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji brīvi pārzinātu angļu valodu? (% no pilsoņiem; n= 1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

110.zīm. Bažas par latviešu valodas izdzīvošanu

Vai Jūs jūtat bažas par to, ka tiek apdraudēta latviešu valodas izdzīvošana?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latviešu valodas apguve

skolās un bērnu dārzos

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gan pilsoņi, gan nepilsoņi uzskata, ka citu tautību bērniem (ne latviešiem) Latvijā ir jāmācās latviešu valoda (sk. 111.zīm.), bet latviešu vidū šis viedoklis ir noteiktāks — 86% latviešu uzskata, ka — "jā, noteikti" ir jāmācās latviešu valoda. 81% pilsoņu un 76% nepilsoņu uzskata, ka citu tautību bērniem būtu vēlams apmeklēt latviešu bērnu dārzus.

Jautāti par izglītības iestāžu pāreju uz apmācību latviešu valodā, nepilsoņi vairāk nekā pilsoņi uzsver, ka izglītības iestādes nav gatavas pārejai uz apmācību latviešu valodā. Tā uzskata 55% nepilsoņu un 39% pilsoņu. Nepilsoņu vidū ir vairāk arī tādu, kas uzskata, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā vispār nav vajadzīga (nepilsoņi — 7%, pilsoņi — 2%). Bet attiecībā uz izglītības līmeni, no kura būtu jāsāk šī pāreja, lielākā daļa respondentu (84% pilsoņi un 74% nepilsoņi) uzskata, ka šai pārejai vajadzētu tikt uzsāktai pamatskolās (sk. 113.zīm.). Jāsaprot, ka atbildot uz šo jautājumu, cilvēki pauduši vispārēju nostādni par nepieciešamību bērniem skolās apgūt latviešu valodu, un jautājuma atbildes paredz, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā notiek pakāpeniski.

Novērtējot skolu sniegtās zināšanas un audzinošo lomu jautājumā — vai izglītības iestādes sekmē pilsoniskās sabiedrības veidošanos — lielākā daļa aptaujāto nezin, ko atbildēt (grūti pateikt — 33% pilsoņi un 44% nepilsoņi). Tomēr no tiem, kas sniedz savu vērtējumu, 34% pilsoņu un 19% nepilsoņu uzskata, ka izglītības iestādes sekmē pilsoniskās sabiedrības veidošanos, turpretī 33%pilsoņu un 37% nepilsoņu izglītības iestāžu darbību šajā jautājumā vērtē negatīvi (sk. 114.zīm.).

111.zīm. Attieksme pret to, ka citu tautību bērniem Latvijā jāmācās latviešu valoda

Vai citu tautību bērniem Latvijā ir jāmācās latviešu valoda?

(% no pilsoņiem; n=1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

112.zīm. Attieksme pret to, vai izglītības iestādes

gatavas pārejai uz apmācību latviešu valodā

Vai izglītības iestādes šobrīd ir gatavas pārejai uz apmācību latviešu valodā?

(% no pilsoņiem; n=1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

113.zīm. Attieksme pret to, kā izglītības iestādēm

jāpāriet uz apmācību latviešu valodā1

Vai pāreju uz mācībām latviešu valodā vajadzētu sākt no...

(% no pilsoņiem; n=1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

114.zīm. Attieksme pret to, vai izglītības iestādes sekmē pilsoniskās apziņas veidošanos

Vai izglītības iestādes pietiekoši sniedz zināšanas

un sekmē pilsoniskās sabiedrības izpratnes veidošanos?

(% no pilsoņiem; n=1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

................................................

1 Ar šo jautājumu tiek nomērīts līmenis, no kura saskaņā ar respondentu viedokli vajadzētu uzsākt pakāpenisku pāreju, kas pamazām sagatavotu skolēnus mācībām latviešu valodā

Turpinājums — seko