MĒS SAVĀ ZEMĒ UN LAIKĀ

Lai Ķegums atkal ir pasaules līmenī!

"(..) nu Daugava — mūsu Daugava — atkal vairos mūsu spēkus un arī mūsu varu še, šinī zemē uz Daugavas krastiem, tagad un visā nākotnē" — Kārlis Ulmanis

Publikācijas turpinājums. Sākums "LV" 1998.gada 12.maijā, Nr.130/131

Gandrīz visa šī gadsimta garumā zinātnieku un speciālistu prātus ir nodarbinājusi doma par Latvijas likteņupes Daugavas ūdens spēka izmantošanu enerģētikā. Ieceres radās jau 1906.gadā, bet projekti — 1914. un 1919.gadā. Neatkarīgajā Latvijā 1921.gadā par to runāja Pirmajā Latvijas inženieru konferencē. Šajā gadā projektēšanas organizācija "Daugavbūve" izstrādāja priekšlikumu uzcelt uz Daugavas septiņas ūdens spēkstacijas: Doles, Ķeguma, Aizkraukles, Pļaviņu, Krustpils un Trepes spēkstacijas. Pēc gada, 1922.gadā, Ķeguma būve atkal bija uzmanības centrā Otrajā Latvijas inženieru konferencē. Ķeguma vietas izpētes darbus uzsāka 1931.gadā. Nodibinājās arī interesentu biedrības, kuras arī piedalās pētījumos.

1936.gada 1.augustā Latvijas valdība un Zviedrijas uzņēmums "Svenska Entreprenad A.B." (Sentab) parakstīja līgumu par spēkstacijas būvi. 1936.gada 4.augustā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja Likumu par Ķeguma spēkstacijas būvi. Uzņēmuma uzdevums — apgādāt valsti ar lētu enerģiju. Tādēļ tā netika aplikta ar nodokļiem. "Ķegumam" bija tiesības būvēt un izmantot jaunas elektrostacijas un elektriskos tīklus, kā arī iegūt tos savā īpašumā no privātuzņēmējiem.

1936.gada 6.augustā sākās būvdarbi. Ķeguma spēkstacijas pamatakmens likšanas svinības notika 1937.gada 22.maijā pulksten 11.20. Svinībās piedalījās valdības, pašvaldību, dažādu iestāžu darbinieki, Latvijas Universitātes mācībspēki, sabiedriskie darbinieki, skolēni. Svinīgo aktu atklāja spēkstacijas būvinspektors docents Mārtiņš Robs. Viņš nolasīja īsu pārskatu par veiktajiem darbiem, pēc tam lūdza Dr. Kārli Ulmani piedalīties svinīgajā pamatakmens likšanā un teikt runu.

Prezidents uzsvēra, "ka nu Daugava — mūsu Daugava — atkal vairos mūsu spēkus un arī mūsu varu še, šinī zemē uz Daugavas krastiem, tagad un visā nākotnē". Pēc Dr. K.Ulmaņa vēl runāja finansu ministrs Ludvigs Ēķis un sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. Pēc tradīcijas jaunceltnes pamatos tiek iemūrēts vēstījums. Tā notika arī šoreiz. Vēstījuma tekstu nolasīja inženieris Pēteris Stakle. Šo dokumentu parakstīja. Par to publicētas dažādas versijas. Jānis Daģis grāmatā "Prezidents Kārlis Ulmanis — latviešu tautas apvienotājs" (2.sējumā) raksta: "Pamatakmens dokumentu parakstīja Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis, tad pārējie vēl dzīvie valsts prezidenti: G.Zemgals un A.Kviesis, visi pašreizējie ministri, zviedru firmas pārstāvji, kā arī divi vecākie būves strādnieki: A.Celms un V.Butans. Dokuments tika iemūrēts 10 metru zem Daugavas līmeņa ar novēlējumu: "Lai nu tas glabājas te uz mūžu mūžiem". 1939.gada 15.oktobrī tika iedarbināts pirmais hidroagregāts. Otrais pasaules karš un Latvijas okupācija neļāva pilnībā īstenot būves ieceres. Karā divas reizes cieta Ķeguma Valsts elektrostacija. 1944.gada 9.oktobrī uzsāka spēkstacijas atjaunošanu.

Pašlaik Ķegums ir ceļā uz pasaules līmeni.

Rekonstrukcijas projekts paredz modernizēt visus četrus Ķeguma HES agregātus. Pirmo divu agregātu modernizāciju paredzēts pabeigt 1999.gada martā. Pēdējo divu agregātu modernizāciju uzsāks 1999.gada maijā, tā jāveic līdz 2000.gadam.

Daugavas HES kaskādes rekonstrukcija jāpabeidz līdz 2001.gadam. Projektā ietilpst četru hidroagregātu rekonstrukcija Ķeguma HES, divu hidroagregātu rekonstrukcija Pļaviņu HES, kā arī pārgāznes aizvaru remonts un pilnveidošana Pļaviņu HES un Ķeguma HES.

Kredītlīdzekļus šiem darbiem Latvijai piešķīrušas četras finansu institūcijas: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB); Eiropas investīciju banka (EIB); Japānas Eksporta un importa banka (JEXIM) un banka "Societe Generale" (ar Eiropas Eksportkredīta aģentūras garantiju).

Kā jau 11.maija avīzē minēts, šos darbus veiks firma "Gec Alsthom". "Latvenergo" informē, ka tā ir viena no lielākajām energoiekārtu ražotājām pasaulē. Tās akcionāri ir "Alcatel Alsthom" (Francija) un "General Electric Company" (Lielbritānija), kurā katrai no pusēm pieder 50 procenti akciju. "Gec Alsthom" 1996./1997.finansu gadā pārdeva savu produkciju par 9,4 miljardiem ekiju (apmēram 6,2 miljardi latu). Uzņēmuma tirdzniecības tīkls aptver vairāk nekā 60 pasaules valstis. 41 valstī darbojas 121 "Gec Alsthom" ražotne. Uzņēmumā pavisam nodarbināti 94 000 cilvēku. "Gec Alsthom" ir piegādājis elektrostaciju iekārtas 450 000 MW ģenerējošajai jaudai, kuras saražo 15 procentus pasaules elektroenerģijas.

1996.gada 29.jūlijā "Gec Alsthom" parakstīja vienošanos ar koncernu "Daimler-Benz" par tā meitas uzņēmuma" AEG Energietechnik GmbH AEG T&D" pārņemšanu. Latvijā "Gec Alsthom" ir piegādājis un uzstādījis sadales ietaises, piemēram, Ventspils tirdzniecības ostā, "Ventspils naftā".

   Sigizmunds Timšāns

Sākas Ķeguma būve. Pamatakmens likšanas svinības 1937. gada 22. maijā. Attēlā no labās: Latvijas Republikas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ievieto kapsulā vēstījumu nākamajām paaudzēm, Gustavs Feigins, Mārtiņš Robs un Pēteris Stakle. Attēlā redzamās personas atpazina inženieris elektromehāniķis Aivars Vegners

Vēstījums nākamajām paaudzēm mākslinieka Artura Apiņa rokrakstā

Eduarda Krauca fotoattēla reprodukcijas: Pagaidu tilts pār Daugavu Ķeguma spēkstacijas celtniecības vietā, 1936. gads;

top Ķeguma VES agregātu ēka, 1938. gada vasara;

Ķeguma valsts elektrostacija, darbojoties pirmajam hidroagregātam, 1940. gada 12. janvāris

Ar skatu no Daugavas lejas bjefa uz rekonstruējamās HES agregātu ēku un hidrotehniskajām būvēm 1998.gada 11.maijā pirms rekonstrukcijas sākuma

No kreisās: privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" prezidenta v.i. Valdis Ginters, Ministru prezidents Guntars Krasts un Daugavas HES kaskādes direktors Aivars Frankovičs, 1998.gada 11.maijs

No muzeja prospekta "Ķeguma hidroelektrostacija": spēkstacija palu laikā, kad Daugavas spēks dod Latvijai un tās cilvēkiem visvairāk enerģijas

No kreisās: Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Aleksandrs Ošs un ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, 1998.gada 11.maijs

No kreisās: "Gec Alsthom" pārstāvis Marks Dizaro un Daugavas HES kaskādes direktors Aivars Frankovičs, parakstot līgumu par Ķeguma HES rekonstrukciju, 1998.gada 11.maijs

Ķeguma HES dežurējošās maiņas vadītājs Viktors Šubs aptur hidroagregātu, lai uzsāktu rekonstrukciju, 1998. gada 11. maijs

Viens no pirmajiem Ķeguma spēkstacijas darbiniekiem Ādolfs Melnbrencis un Ministru prezidents Guntars Krasts, 1998.gada 11.maijs

Ministru prezidents Guntars Krasts parakstās muzeja viesu grāmatā, 1998.gada 11.maijs

Ādolfs Melnbrencis, kurš šogad 25. jūlijā sasniegs pilnbriedu — astoņdesmit gadus, ir ar lielisku atmiņu, enerģisks un joprojām darbīgs. Viņš 1939. gada 15. februārī no VEF pārgājis darbā uz Ķegumu. Tur zviedru speciālistu vadībā montējis spēkstacijas iekārtas. Elektromontiera zināšanas viņš ieguvis Rīgas pilsētas vakara tehnikumā (Gaiziņa ielā 3). Plašajā atmiņu stāstījumā Ā.Melnbrencis piebilda, ka elektrostacijas atklāšanas svinībās viņš kā strādnieks zviedru speciālista vadībā pirmo reizi iedarbinājis iekārtu, pa kuru strāva sākusi plūst uz Rīgu

Muzeju atklāja 1997. gada 22. decembrī. Ilgus gadus Ķeguma skolas novadpētniecības muzejā skolotāja Ruta Andersone vāca materiālus par Ķeguma un Tomes vēsturi. Daļa no tiem redzama HES muzeja ekspozīcijā. Muzejs atrodas vecā dzīvojamā ēkā Daugavas kreisajā krastā, kas vienīgā bija palikusi appludināmā zonā pēc Ķeguma HES būves pabeigšanas. Pēc arhitektes Gitas Erdmanes projekta ēka pārbūvēta. Muzeja vadītājs ir Harijs Jaunzems

"LV" informācijas redaktors Dr. Sigizmunds Timšāns. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"LV" redakcija pateicas Ķeguma HES vēstures pētniekam inženierim Aivaram Vegneram

par palīdzību arhīva dokumentu un materiālu apzināšanā