Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

Izdarīt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23. nr.; 2005, 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 88. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem "kā arī tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumus";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā lietotie termini:

1) "abonents", "lietotājs" un "galiekārta" atbilst Elektronisko sakaru likumā lietotajiem terminiem;

2) "biedrība" un "nodibinājums" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulā (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (turpmāk — regula Nr. 2019/1150) lietotajiem terminiem "organizācija", "apvienība";

3) "komerciālais lietotājs" atbilst regulā Nr. 2019/1150 lietotajam terminam;

4) "korporatīvo tīmekļvietņu lietotājs" atbilst regulā Nr. 2019/1150 lietotajam terminam "korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājs";

5) "tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējs" atbilst regulā Nr. 2019/1150 lietotajam terminam "tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs"."

2. Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt brīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (turpmāk arī — valsts) un tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēju piedāvāto līgumattiecību noteikumu pārredzamību."

3. Papildināt likumu ar IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

"IV¹ nodaļa. Komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju interešu pārstāvības reģistrs

11.¹ pants. Biedrību un nodibinājumu tiesības un pienākumi

(1) Lai pārstāvētu komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā, biedrībai vai nodibinājumam ir tiesības iesniegt Ekonomikas ministrijai iesniegumu ar apliecinājumu par atbilstību regulas Nr. 2019/1150 14. panta 3. punkta prasībām.

(2) Ja biedrības vai nodibinājuma darbībā ir veiktas izmaiņas, kuru dēļ biedrība vai nodibinājums neatbilst vai var neatbilst regulas Nr. 2019/1150 14. panta 3. punkta prasībām, vai ja biedrība vai nodibinājums vēlas atsaukt savu iesniegumu pārstāvēt komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā, biedrībai vai nodibinājumam ir pienākums nekavējoties par to informēt Ekonomikas ministriju.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus, kas parakstīti normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, biedrība vai nodibinājums elektroniski iesniedz Ekonomikas ministrijai, izmantojot iestādes oficiālo elektronisko adresi, elektroniskā pasta adresi vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv.

11.² pants. Ekonomikas ministrijas pienākumi

(1) Ekonomikas ministrija izskata šā likuma 11.¹ panta pirmajā daļā minēto iesniegumu un, ja biedrība vai nodibinājums atbilst regulas Nr. 2019/1150 14. panta 3. punkta prasībām, ziņas par biedrību vai nodibinājumu ieraksta komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk — reģistrs).

(2) Ekonomikas ministrija izveido un uztur reģistru. Reģistrā ieraksta ziņas par biedrībām vai nodibinājumiem, kuri var pārstāvēt komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju intereses. Regulas Nr. 2019/1150 14. panta 5. punktā noteikto informāciju par reģistrā esošajām biedrībām un nodibinājumiem Ekonomikas ministrija sniedz Eiropas Komisijai."

4. Papildināt likumu ar VI nodaļu šādā redakcijā:

"VI nodaļa. Tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

14. pants. Tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde

(1) Tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējus atbilstoši kompetencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu pārredzamības noteikumu izpildes uzraudzību, izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi uz komerciālajiem lietotājiem vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotājiem, kā arī nodrošina, ka tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēji ievēro regulas Nr. 2019/1150 prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzraudzību veic:

1) pēc savas iniciatīvas;

2) pamatojoties uz komerciālā lietotāja vai korporatīvās tīmekļvietnes lietotāja iesniegumu vai minēto lietotāju kolektīvo iesniegumu;

3) pamatojoties uz iesniegumu, kuru iesniegusi biedrība vai nodibinājums regulas Nr. 2019/1150 14. panta 6. punkta izpratnē.

15. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības un pienākumi

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieņemt vienu vai vairākus šajā daļā minētos lēmumus:

1) pieprasīt un saņemt no tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējiem, komerciālajiem lietotājiem vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotājiem visu uzraudzībai nepieciešamo informāciju un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību regulas Nr. 2019/1150 prasībām un noteikt minētās informācijas un pierādījumu sniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu;

2) uzlikt tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu novērst regulas Nr. 2019/1150 pārkāpumu, kā arī noteikt attiecīgo darbību izpildes termiņu;

3) saskaņā ar šā likuma 16. pantu piemērot soda naudu, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir atzinis tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēju darbības par neatbilstošām regulas Nr. 2019/1150 prasībām.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lēmumu par regulas Nr. 2019/1150 pārkāpumu pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem, skaitot no lietas ierosināšanas dienas.

16. pants. Soda naudas piemērošana un piespiedu izpildes noteikumi

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs par regulas Nr. 2019/1150 pārkāpumu piemērot tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējam soda naudu līdz 14 000 euro.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pieņemot lēmumu par soda naudas piemērošanu un tās apmēru, izvērtē un ņem vērā šādus apstākļus:

1) pieļautā pārkāpuma raksturu un ilgumu, pārkāpuma radīto ietekmi (zaudējumi komerciālajam lietotājam vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotājam), pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja lomu pārkāpumā un pārkāpuma apjomu;

2) vai tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējs līdz lēmuma pieņemšanas dienai ir atlīdzinājis vai sācis atlīdzināt komerciālajam lietotājam vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotājam nodarītos zaudējumus;

3) vai pārkāpums pārtraukts pēc tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas;

4) vai tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējs izdarījis atkārtotu regulas Nr. 2019/1150 pārkāpumu pēdējo divu gadu laikā un vai tas konstatēts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu;

5) vai tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējs ir kavējis lietas izskatīšanu vai slēpis izdarīto pārkāpumu.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centra piemēroto soda naudu tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējs samaksā mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par tās piemērošanu.

(4) Ja lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktu, nav izpildīti labprātīgi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot uz noteiktu darbību vērsta lēmuma piespiedu izpildi, var piemērot piespiedu naudu, bet ne vairāk kā 2800 euro vienā reizē.

(5) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nosakot šā panta ceturtajā daļā minētās piespiedu naudas apmēru, ņem vērā šā likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā minēto lēmumu nepildīšanas ietekmi (zaudējumi komerciālajam lietotājam vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotājam) un ilgumu, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā.

(6) Samaksāto soda naudu vai piespiedu naudu ieskaita valsts pamatbudžetā.

17. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma pārsūdzēšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot šā likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā minētā lēmuma darbību."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 23. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 11. decembrī