Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 5., 24. nr.; 2005, 22., 24. nr.; 2006, 7. nr.; 2007, 22., 24. nr.; 2009, 15., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 217., 228. nr.; 2014, 183. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2019, 45., 75. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdu "invalīds" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "persona ar invaliditāti" (attiecīgā skaitlī un locījumā), izņemot pārejas noteikumu 5. un 8. punktu;

vārdus "bērns invalīds" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "bērns ar invaliditāti" (attiecīgā locījumā), izņemot pārejas noteikumu 8. un 15. punktu;

vārdus "invalīds, kurš" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "persona ar invaliditāti, kura" (attiecīgā locījumā), izņemot pārejas noteikumu 5. un 8. punktu.

2. 4. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.";

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kurā persona faktiski dzīvo un kurā atrodas tās parasto interešu centrs. Šaubu gadījumā pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma personai ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas apstiprina, ka persona pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā un ka Latvija ir tās parasto interešu centrs.

(1²) Izskatot, vai persona vai bērns pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vērtē personas un bērna parasto interešu centru, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) nodarbinātības būtību (vai darba līgums noslēgts vismaz uz diviem gadiem);

2) vai persona maksā algas nodokli un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā;

3) uzturēšanās ilgumu un nepārtrauktību Latvijas teritorijā (ir deklarētā dzīvesvietas adrese vai/un papildu adrese);

4) vai bērns izglītību iegūst Latvijā un izglītības ieguves ilgumu;

5) mājokļa situāciju (vai ir pastāvīgs mājoklis īpašumā, vai ir noslēgts īres līgums, kas reģistrēts Zemesgrāmatā vai Valsts ieņēmumu dienestā);

6) informāciju par piešķirtajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem;

7) personas iesniegtos dokumentus, kas pierāda, ka persona noteiktajā laikposmā ir veikusi saimniecisko darbību Latvijā, dokumentus par ilgstošu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu Latvijā un citus dokumentus.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ir piešķirts personas kods" ar vārdiem "piešķirts personas kods un bērnu statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to aizbildnībā esošajam bērnam piešķirts personas kods un bērna statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs. Tiesības uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs, ja to aizbildnībā esošajam bērnam arī piešķirts personas kods un bērna statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras aizbildnībā ir bērns, kas Latvijā saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, izņemot bērnu, par kuru atbilstoši Patvēruma likumam ir iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (patvēruma iesnieguma izskatīšanas laikā) vai kuram Latvijā piešķirts alternatīvais statuss."

3.  6. pantā:

izslēgt otrās daļas 2. punkta trešo teikumu;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ģimenes valsts pabalstu personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti, piešķir no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklē izglītības iestādi.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par bērnu ar invaliditāti, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ir no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte, līdz dienai, kad bērns ar invaliditāti sasniedz 18 gadu vecumu."

4. Izslēgt 8. panta otro daļu.

5. Izteikt 11. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Atlīdzību par audžuģimenes (izņemot specializēto audžuģimeni) pienākumu pildīšanu piešķir vienam no audžuģimenes locekļiem (personai) par visiem audžuģimenē audzināmajiem bērniem neatkarīgi no tā, kurš no audžuģimenes locekļiem (personām) noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ja audžuģimene ir ieguvusi audžuģimenes statusu un tai saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi. Atlīdzības apmērs ir atkarīgs no kopējā bērnu skaita audžuģimenē.

(2) Audžuģimenes loceklim (personai) ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad bērns nodots audzināšanā audžuģimenei."

6. Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un Valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus atzinuma izsniegšanai."

7. 13. pantā:

izslēgt pirmās daļas 3. punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar 1.¹, 1.², 1.³, 1.⁴, 1.⁵ un 1.⁶ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajai personai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 109 euro.

(1²) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ar III grupas invaliditāti neatkarīgi no nodarbinātības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir:

1) 109 euro;

2) ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, — 136 euro.

(1³) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ar I un II grupas invaliditāti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir:

1) 109 euro, kuram piemēro koeficientu 1,4 personai ar I grupas invaliditāti un koeficientu 1,2 personai ar II grupas invaliditāti;

2) ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, — 136 euro, kuram piemēro koeficientu 1,4 personai ar I grupas invaliditāti un koeficientu 1,2 personai ar II grupas invaliditāti.

(1⁴) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ar I un II grupas invaliditāti, ja persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam nosaka piemaksu procentos no šā panta 1.³ daļā noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra:

1) personai ar I grupas invaliditāti — 30 procentu apmērā;

2) personai ar II grupas invaliditāti — 20 procentu apmērā.

(1⁵) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajai personai līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 136 euro un personai no septiņu gadu vecuma — 163 euro.

(1⁶) Ja personai ir tiesības vienlaikus saņemt vairākus šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos pabalstus, personai piešķir apmēra ziņā lielāko pabalstu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pārskata atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai."

8. Izteikt 14. panta tekstu šādā redakcijā:

"Šā likuma 13. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto personu nāves gadījumā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, piešķir apbedīšanas pabalstu šādā apmērā:

1) šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas nāves gadījumā — šā likuma 13. panta 1.¹ daļā noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā;

2) šā likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas ar III grupas invaliditāti nāves gadījumā — šā likuma 13. panta 1.² daļā noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā, bet personas ar I un II grupas invaliditāti nāves gadījumā — valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā, ievērojot šā likuma 13. panta 1.⁴ daļā noteikto;

3) šā likuma 13. panta pirmās daļas 3. punktā minētās personas nāves gadījumā — šā likuma 13. panta 1.⁵ daļā noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā."

9. 16. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "un 8.² pantā" ar skaitļiem un vārdiem "8.² un 12. pantā";

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus un skaitli "un 8. pantā" ar skaitļiem un vārdiem "8. un 12. pantā";

papildināt otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) bērna vecāki slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, šā likuma 6. panta otrās daļas 2. punktā minēto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā vai audžuģimenē esošu bērnu, vai pabalstu, kas ar bāriņtiesas īpašu lēmumu piešķirts jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu, piešķir un izmaksā pašam bērnam. Šajā daļā minētais attiecas arī uz bērniem, kas atrodas aprūpes iestādē un sasniedz 18 gadu vecumu."

10. 17. pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pieprasījumu šā likuma 7.¹, 12. un 12.¹ pantā minēto pabalstu saņemšanai var neiesniegt:

1) persona, kurai ir noteikta invaliditāte un kura ir valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēja vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētās izdienas pensijas saņēmēja;

2) persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti un saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pabalstu pārskaita pabalsta saņēmēja kontā Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā (PNS). Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā Latvijā par maksu, ieturot no pabalsta tā piegādes izdevumus atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajai maksai par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Šā likuma 6., 6.¹, 7.¹, 8.², 9., 10., 11. un 12.¹ pantā minēto pabalstu izmaksā par kārtējo mēnesi, bet šā likuma 7. un 13. pantā minēto pabalstu — par iepriekšējo mēnesi."

11. 20. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "atrodas pilnā valsts apgādībā" ar vārdiem "atrodas ieslodzījuma vietā vai ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un viņa uzturēšanos tajā pilnībā vai daļēji apmaksā valsts";

izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) atlīdzības saņēmējs normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā ieguvis specializētās audžuģimenes statusu un tajā kā specializētajā audžuģimenē ievietots bērns.";

izslēgt piekto daļu.

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 30., 31., 32., 33. un 34. punktu šādā redakcijā:

"30. Grozījumi šā likuma 4. pantā attiecībā uz norādi, ka personas un bērna statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs, stājas spēkā vienlaikus ar Fizisko personu reģistra likumu.

31. Grozījumi par šā likuma 11. panta pirmās un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 17. panta otrās daļas papildināšanu ar teikumu un grozījums par 20. panta piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

32. Ģimenes valsts pabalstu par periodu no 2021. gada 1. janvāra šā likuma 6. panta 2.¹ daļā minētajām personām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina un pabalsta starpību izmaksā ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. aprīlim.

33. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu šā likuma 13. panta pirmajā daļā minētajām personām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir, pārrēķina un izmaksā šādā kārtībā:

1) par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim pabalstu piešķir un izmaksā tādā apmērā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim;

2) par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim veic pabalsta pārrēķinu atbilstoši šā likuma 13. panta 1.¹, 1.², 1.³, 1.⁴ vai 1.⁵ daļā noteiktajiem apmēriem un nodrošina pabalsta starpības izmaksu ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūnijam;

3) personai, kurai 2021. gada maijā saskaņā ar šā punkta 2. apakšpunktu izmaksājamās pabalsta starpības kopējais apmērs ir mazāks par personai 2021. gada aprīlī piešķirtā pabalsta apmēru, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūnijam izmaksā vienreizēju piemaksu, lai sasniegtu personai 2021. gada aprīlī piešķirtā pabalsta apmēru.

34. Šā likuma 13. pantā noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu par iepriekšējo mēnesi atbilstoši šā likuma 17. panta 4.¹ daļai uzsāk ar 2021. gada 1. maiju."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 24. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 11. decembrī