Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1996, 24. nr.; 1997, 21. nr.; 1998, 9. nr.; 1999, 24. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2005, 2., 24. nr.; 2007, 3. nr.; 2008, 1., 24. nr.; 2009, 13., 15., 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 178., 206. nr.; 2011, 103., 117., 184., 204. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 80., 193., 232. nr.; 2014, 32., 228. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 17., 81., 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 244. nr.; 2019, 28., 75., 224. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "mājaslapa internetā" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "tīmekļvietne" (attiecīgā locījumā).

2. I nodaļā:

papildināt termina "Apropriācijas rezerve" skaidrojumu pēc vārda "atbilstoši" ar vārdiem "šajā likumā un";

papildināt nodaļu pēc termina "Budžeta sagatavošanas grafiks" ar terminu "Budžetu investīcijas" šādā redakcijā:

"Budžetu investīcijas — budžetu izdevumi pamatkapitāla veidošanai, kuru rezultātā tiek radīts jauns pamatlīdzeklis, ieguldījuma īpašums vai nemateriālais ieguldījums vai kuri uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem.";

izslēgt terminu "Investīcijas";

izslēgt terminu "Investīciju projekts";

izteikt terminu "Valsts parāds" šādā redakcijā:

"Valsts parāds — uz valsts budžetu attiecināmo saistību kopējā summa naudas izteiksmē budžetu parāda instrumentu klasifikācijas kategorijās."

3. Izslēgt 9. panta sešpadsmitajā daļā vārdus "neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā".

4. Izteikt 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Apropriācijas rezerve

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta programmu "Apropriācijas rezerve" plāno atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem. Šajā budžeta programmā plāno līdzekļus projektu uzturēšanas apropriācijas rezervei un neizlietoto asignējumu rezervei, ko ministrijas un citas centrālās valsts iestādes pieprasa un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šajā pantā noteikto.

(2) Finanšu ministram ir tiesības projektu uzturēšanas apropriācijas rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk finansējams no valsts budžeta līdzekļiem;

2) gadskārtējā valsts budžeta likumā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta;

3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekti tiek uzturēti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem par informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem, pievienojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.

(3) Finanšu ministram ir tiesības neizlietoto asignējumu rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ņemot vērā tos attiecīgā budžeta resora iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietotos asignējumus valsts pamatfunkciju īstenošanai, kuru resurss izdevumu segšanai bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, šādās izdevumu kategorijās:

1) izdevumi pamatkapitāla veidošanai;

2) izdevumi subsīdijām, dotācijām un starptautiskajai sadarbībai;

3) izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem;

4) izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības finansēšanai.

(4) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nepieprasa līdzekļus no neizlietoto asignējumu rezerves par tādiem neizlietotajiem asignējumiem, kuri radušies no vienreizējiem prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma un iepriekšējā saimnieciskā gada terminēto vienreizējo pasākumu īstenošanas, kuru mērķis ir sasniegts jau iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nepieprasa līdzekļus, un tie netiek pārdalīti tādiem pasākumiem, kuriem ir ietekme uz turpmākajiem saimnieciskajiem gadiem.

(5) Ja no neizlietoto asignējumu rezerves pārdalītos līdzekļus izmanto atlīdzības izdevumu palielināšanai kārtējā saimnieciskajā gadā, palielinājums nepārsniedz piecus procentus no budžeta resoram šajā izdevumu kategorijā apstiprinātās kārtējā saimnieciskā gada apropriācijas apjoma.

(6) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta programmā "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju, ņemot vērā šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(7) Gadskārtējā valsts budžeta likumā var paredzēt budžeta programmas "Apropriācijas rezerve" izmantošanas noteikumus papildus šajā pantā minētajiem nosacījumiem."

5. Aizstāt 11. panta 3. punktā vārdus "vispārējo valdības parāda" ar vārdiem "budžetu parāda instrumentu".

6. Papildināt 16. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Finanšu ministrijai, pārskatot valsts budžeta izdevumus, kā arī sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu (ietvara likumprojektu paketi) un gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju. Lai nodrošinātu makroekonomiskās attīstības un vispārējās valdības budžetu prognožu izstrādi, ietekmes novērtējumu uz tautsaimniecību, ieņēmumu politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu un izdevumu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas kontroli, Finanšu ministrija, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu (ietvara likumprojektu paketi) un gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), apstrādā nodokļu maksātāju datus, tai skaitā veic nodokļu maksātāju datu profilēšanu, izmantojot nodokļu administrācijas sniegto informāciju."

7. Papildināt likumu ar 19.³ pantu šādā redakcijā:

"19.³ pants. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms

(1) Ministru kabinets izveido efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu uzraudzības kārtību Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai, lai veicinātu Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprinot dalībvalstu noturības un pielāgošanās spējas nolūkā mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, un atbalstītu pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, veicinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes potenciālu un darba vietu radīšanu, kā arī Eiropas Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu un 2050. gadam izvirzīto klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu un saņemtu Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu gan grantu, gan aizdevumu veidā Latvijā.

(2) Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību un nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību, kā arī šā mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams un kādā to paredz Ministru kabinets attiecīgo pienākumu izpildei."

8. 21. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumi ietver:

1) Ministru prezidenta ievadziņojumu;

2) finanšu ministra ziņojumu, kurā sniegti galvenie gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumi;

3) informāciju par valsts budžeta pamatā liktajām prognozēm (esošajiem scenārijiem) par valsts ekonomisko stāvokli;

4) ieņēmumu politikas virzienus, ieņēmumu kopapjomu un struktūru, nodokļu atvieglojumu (atlaižu) ietekmi uz nākamajiem gadiem un nodokļu parādu summas;

5) informāciju par izdevumu politikas virzieniem, izdevumu kopapjomu un struktūru;

6) informāciju par galvenajiem plānotajiem valsts budžeta investīciju virzieniem kārtējā saimnieciskajā gadā, to mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem;

7) informāciju par konsolidētā kopbudžeta prognozi;

8) valsts parāda un galvojumu finansiālo saistību kopsavilkumu attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vidējam termiņam, šajos aprēķinos norādot valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās parāda saistības, un valsts budžeta aizdevumu un atmaksu apjomus saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados noslēgtajiem līgumiem un Ministru kabineta atbalstītajām programmām;

9) informāciju par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda apmēru un aprēķiniem;

10) informāciju par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Ģenerālprokuratūras un Datu valsts inspekcijas rakstveidā iesniegtajiem viedokļiem par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, šā likuma 16.² panta astotajā daļā un 20. panta 4.¹ daļā minēto Ministru kabineta sēdes protokolu, kā arī saskaņā ar likumā "Par tiesu varu" noteikto kārtību sniegto Tieslietu padomes viedokli, ja tāds ir iesniegts Ministru kabinetam.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver:

1) informāciju par izmaiņām ieņēmumu politikas virzienos, ieņēmumu apmērā un struktūrā;

2) informāciju par izmaiņām izdevumu politikas virzienos, izdevumu apmērā un struktūrā;

3) ar jauniem pasākumiem saistīto izdevumu pamatojumu;

4) informāciju par izmaiņām valsts budžeta aizdevumos un aizdevumu atmaksās;

5) informāciju par izmaiņām ārvalstu finanšu palīdzības apjomos;

6) šā panta otrās daļas 10. punktā minēto informāciju, ja grozījumi valsts budžeta likumā paredz izmaiņas Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, prokuratūras iestāžu un Datu valsts inspekcijas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Tiesībsarga biroja, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdevumos."

9. 35. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros vai, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, šā likuma 15. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajos apmēros.";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistītos finanšu risku vadības mērķiem noslēgtos atvasināto finanšu instrumentu darījumus, un valdības rīcības pieļaujamās robežas."

10. 36. pantā:

papildināt pantu ar 3.³ daļu šādā redakcijā:

"(3³) Šā panta 3.² daļa netiek piemērota valsts atbalsta programmām, par kuru īstenošanu ir pieņemts Ministru kabineta lēmums.";

papildināt 7.¹ daļas pirmo teikumu ar vārdiem "vai arī nozīmīgām investīcijām valsts stratēģiskā mērķa sasniegšanai";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja šā likuma 41. panta 2.¹ daļā noteiktajā termiņā nav apstiprināts gadskārtējais pašvaldības budžets, finanšu ministram ir tiesības apturēt valsts budžeta aizdevuma izmaksu pašvaldībai līdz gadskārtējā pašvaldības budžeta apstiprināšanai."

11. Papildināt likumu ar 36.¹ pantu šādā redakcijā:

"36.¹ pants. Valsts aizdevuma atmaksa

Naudas līdzekļus valsts aizdevuma saistību izpildei saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Valsts kase ietur no aizņēmēja konta, kas atvērts Valsts kasē saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmo daļu."

12. Izslēgt 39. pantā vārdus "neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā".

13. 41. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam pašvaldības domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas.";

izslēgt septīto daļu.

14. Papildināt likumu ar 41.¹ pantu šādā redakcijā:

"41.¹ pants. Pašvaldības budžeta izdevumu veikšana, ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā gadskārtējais pašvaldības budžets

(1) Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais pašvaldības budžets, pašvaldības domes noteiktajā kārtībā apstiprina pašvaldības darbībai nepieciešamos budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

1) tie nepārsniedz pašvaldības iepriekšējā saimnieciskā gada faktiskos izdevumus, izdarot šādas korekcijas:

a) netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā,

b) tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana,

c) tiek nodrošināta spēkā esošo normatīvo aktu izpilde;

2) tiek nodrošināta iepriekšējā saimnieciskā gada pašvaldības budžetā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētus pasākumus;

3) tiek nodrošināta Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošana;

4) tiek ņemtas vērā saimnieciskajam gadam apstiprinātās valsts budžeta mērķdotācijas un dotācijas;

5) tiek paredzēts finansējums pašvaldības uzņemto saistību izpildei;

6) netiek uzņemtas jaunas aizņēmuma un galvojuma saistības, izņemot saistības šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto projektu īstenošanai.

(2) Finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo pantu, ir piemērojami šajā likumā noteiktie budžeta izpildes nosacījumi. Pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, izbeidzas, stājoties spēkā gadskārtējam pašvaldības budžetam, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo pašvaldības budžetu."

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 90., 91. un 92. punktu šādā redakcijā:

"90. Šā likuma 19.³ pants stājas spēkā vienlaikus ar Eiropas Komisijas tiesību aktu, ar kuru izveido Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu.

91. Grozījumi šā likuma 21. panta otrajā un piektajā daļā saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta un grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā paskaidrojumiem stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un pirmo reizi tos piemēro 2021. gadā, sagatavojot valsts budžeta likuma projekta 2022. gadam paskaidrojumus.

92. Attiecībā uz tiem valsts aizdevuma līgumiem, kuri noslēgti līdz šā likuma 36.¹ panta spēkā stāšanās dienai, minētajā pantā ietvertais regulējums piemērojams, sākot no 2022. gada 1. janvāra."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 23. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 11. decembrī