Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22. nr.; 1998, 15. nr.; 1999, 24. nr.; 2001, 15., 17. nr.; 2002, 14. nr.; 2003, 9. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 8., 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 3., 12., 24. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 3., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100., 199., 200. nr.; 2010, 94., 131., 205. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2013, 6., 232. nr.; 2014, 63., 257. nr.; 2015, 60., 248. nr.; 2016, 197., 241., 255. nr.; 2017, 156., 242. nr.; 2018, 225. nr.; 2019, 75., 240. nr.; 2020, 37. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izslēgt 2. punkta "a" apakšpunktā vārdus "izņemot mikrouzņēmuma darbinieku";

izslēgt 2. punkta "i" apakšpunktu;

papildināt 3. punktu ar "m" apakšpunktu šādā redakcijā:

"m) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;";

izslēgt 6. punktu.

2. Izslēgt 5. panta sesto daļu.

3. 6. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai. Darba ņēmēji, kuriem ir piešķirta izdienas pensija vai kuri ir personas ar invaliditāti — valsts speciālo pensiju saņēmējas —, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai.";

izslēgt 2.⁴ daļu;

izslēgt 3.² daļu;

izslēgt astoņpadsmito daļu.

4. Papildināt 8. panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) solidaritātes nodokļa daļa;".

5. Papildināt 13. pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Šā panta sestajā daļā noteikto maksimālo termiņu darba ņēmēja ziņu iesniegšanai nepiemēro darba ņēmējam, kas atbilst šā likuma 1. panta 2. punkta "m" apakšpunktam, vai gadījumā, kad obligātās iemaksas tiek pārnestas saskaņā ar šā likuma 21.³ pantu."

6. 14. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nepiemērojot minētā likuma 11. panta 3.¹ daļā un 11.¹ panta 6.¹ daļā noteikto saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojumu.";

izslēgt četrpadsmito un piecpadsmito daļu;

izslēgt divdesmit otro daļu;

papildināt pantu ar divdesmit trešo daļu šādā redakcijā:

"(23) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina obligāto iemaksu objektu atbilstoši valsts sociālo iemaksu maksājumam speciālā budžeta kontā, piemērojot pašnodarbinātajam noteikto obligāto iemaksu likmi."

7. Aizstāt 18. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus — darba ņēmējs" ar vārdiem un skaitļiem "ir 34,09 procenti, no kuriem 23,59 procentus maksā darba devējs un 10,50 procentus — darba ņēmējs".

8. Izslēgt 20. panta sestajā daļā vārdus "(izņemot fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu)".

9. 20.¹ pantā:

aizstāt sestajā daļā vārdu "Pašnodarbinātajam" ar vārdiem "Pašnodarbinātajam iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Pašnodarbinātajam ir tiesības 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saskaņā ar pārbaudē konstatēto vienu reizi precizēt obligāto iemaksu objektu un obligātās iemaksas par pārskata ceturksni."

10. Papildināt likumu ar 20.⁴ pantu šādā redakcijā:

"20.⁴ pants. Minimālais obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana un obligāto iemaksu veikšana

(1) Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē.

(2) Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, obligātās iemaksas no starpības starp triju Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

(3) Darba devējs minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam (ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem) un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmēja. Pašnodarbinātais minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli obligāto iemaksu objektam. Pašnodarbinātais, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli, proporcionāli reģistrētajam apgrozījumam veic minimālās obligātās iemaksas atbilstoši šā likuma 18. panta otrajā daļā pašnodarbinātajam noteiktajai obligāto iemaksu likmei.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktās minimālās obligātās iemaksas neveic par:

1) notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;

2) personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);

3) personu ar I un II grupas invaliditāti;

4) personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;

5) personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;

6) personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;

7) personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;

8) personu, kuru nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

9) personu, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;

10) personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;

11) laiku, kurā pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība.

(5) Šajā pantā noteikto minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, bērna kopšanas atvaļinājumā, un par tām kalendāra dienām, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

(6) Šajā pantā noteikto minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājam, iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.

(7) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam.

(8) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā informē darba devēju un pašnodarbināto elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām.

(9) Darba devējam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam ir tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu.

(10) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām veic minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, un informē Valsts ieņēmumu dienestu par darba devēja un pašnodarbinātā pārmaksātajām minimālajām obligātajām iemaksām.

(11) Pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12. pantam un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda Radošo personu atbalsta pasākumu programmā. Valsts kultūrkapitāla fonds minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto veic valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā."

11. 21. pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "(izņemot fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu)";

izslēgt 3.¹ daļu.

12. Aizstāt 21.¹ panta trešajā daļā skaitli un vārdus "35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta" ar skaitli un vārdu "22,41 euro".

13. 21.⁴ pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minēto obligāto iemaksu nodošanu citai dalībvalstij šai valstij nodod arī solidaritātes nodokļa daļu, kas reģistrēta:

1) par 2018. gadu — fondēto pensiju shēmā;

2) par 2019. un 2020. gadu — solidaritātes nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".";

aizstāt trešajā daļā vārdus "atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram" ar vārdiem "atbilstoši katra speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaram".

14. 23. pantā:

izslēgt 1.⁵ daļu;

izslēgt otrajā daļā vārdus "(izņemot fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu)";

izslēgt 2.¹ daļu.

15. Izslēgt V¹ nodaļu.

16. Papildināt 27. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā (SAIS) sagatavotie administratīvie akti ir spēkā un derīgi bez aģentūras amatpersonas paraksta."

17. Izslēgt 27.¹ panta otrajā daļā vārdu "vienreizējā".

18. Aizstāt 28. pantā skaitli un vārdus "35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta" ar skaitli un vārdu "22,41 euro".

19. Papildināt likumu ar 30. pantu šādā redakcijā:

"30. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas administrēto pakalpojumu izmaksa personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs

(1) Valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra var pārskaitīt uz personas ārvalsts bankas vai kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu euro valūtā.

(2) Pakalpojuma saņēmējs sedz komisijas maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārskaitījumiem ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī gadījumā, kad kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts pakalpojuma saņēmējam."

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89. un 90. punktu šādā redakcijā:

"73. Līdz 2023. gada 31. decembrim personai, kura nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija un kura saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu, ir tiesības par iepriekš minētā pabalsta periodu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Brīvprātīgās iemaksas veicamas no attiecīgā pabalsta apmēra atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai pabalsta izmaksas periodā.

74. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri līdz 2020. gada 31. decembrim ir reģistrēti kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu no 2021. gada 1. janvāra (jau reģistrētie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), līdz 2021. gada 30. jūnijam piemēro šā likuma normas un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma normas, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī, ņemot vērā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikumu 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38. un 39. punktu.

75. Grozījumi šā likuma 6. pantā par 2.⁴ daļas izslēgšanu, 21. pantā par 3.¹ daļas izslēgšanu un 23. pantā par 2.¹ daļas izslēgšanu, kā arī likuma 20.⁴ pants stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

76. Grozījums šajā likumā par V¹ nodaļas izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

77. Grozījumi šā likuma 1. pantā par 6. punkta izslēgšanu, 14. pantā par divdesmit otrās daļas izslēgšanu un 23. pantā par 1.⁵ daļas izslēgšanu stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

78. Par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātie veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10 procentu apmērā un, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī:

1) sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, papildus šā likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam obligāto iemaksu objektam reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;

2) nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma.

79. Par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim Aģentūra atbilstoši autoratlīdzības izmaksātāja faktiski veiktajām obligātajām iemaksām no autoratlīdzībām (autortiesību un blakustiesību atlīdzībām), piemērojot pašnodarbinātajam šā likuma 18. panta otrajā daļā noteikto obligāto iemaksu likmi, reģistrē personas obligāto iemaksu objektu sociālajai apdrošināšanai un pensijas kapitālu.

80. Ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2021. taksācijas gadā, maksātājam 2021. taksācijas gadā attiecībā uz ienākumu no minētā autoratlīdzības līguma piemēro šā likuma normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī. Autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājs obligātās iemaksas neveic par autoratlīdzības saņēmējiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā.

81. Par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim Aģentūra atbilstoši pašnodarbinātā faktiski veiktajām obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, piemērojot obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, reģistrē personas obligāto iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai un pensijas kapitālu.

82. Ja obligāto iemaksu objekts ir mazāks par minimālo obligāto iemaksu objektu, minimālās obligātās iemaksas 10 procentu apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objektam veic:

1) autoratlīdzības saņēmējs par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim;

2) pašnodarbinātais par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim;

3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim.

83. Par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim obligātās iemaksas 10 procentu apmērā valsts pensiju apdrošināšanai neveido personas fondēto pensijas kapitālu.

84. Grozījums šā likuma 14. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

85. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.

86. Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no šā likuma 14. panta otrajā daļā minētā objekta nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu ceturksnī, viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz:

1) 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni;

2) 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

87. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, Aģentūra aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, un līdz 2022. gada 20. martam paziņo par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam.

88. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no šā likuma 14. panta otrajā daļā noteiktā objekta.

89. Valsts ieņēmumu dienests informē Aģentūru, ja atbilstoši savai kompetencei konstatē, ka pašnodarbinātais ir sniedzis nepatiesu informāciju par saimnieciskās darbības ienākuma apmēru vai veicis citas darbības, lai izvairītos no minimālo obligāto iemaksu aprēķināšanas atbilstošā apmērā. Valsts ieņēmumu dienests piedzen minimālās obligātās iemaksas, kā arī nokavējuma naudu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

90. Pašnodarbinātajam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 27. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 11. decembrī