Ministru kabineta noteikumi Nr. 737

Rīgā 2020. gada 10. decembrī (prot. Nr. 82 16. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma
27. pantu un 33. panta trešo daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 58. nr.; 2011, 161. nr.; 2013, 12. nr.; 2016, 101., 245. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 12., 203. nr.; 2020, 75., 160. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 6. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) (n 39)";

1.2. svītrot 496. punktu;

1.3. izteikt 497., 498. punktu un 6.1. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"497. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetence atbilst Ārstniecības likuma 44. pantā noteiktajām prasībām, tostarp māsas kompetencē ir:

497.1. pierādījumos balstīta pacientu aprūpe un pierādījumos balstītu sasniegumu īstenošana māsas praksē, kā arī pacientu aprūpes procesu īstenošana, ievērojot profesionālās ētikas un tiesību normas;

497.2. patstāvīga uz pacientu centrētas aprūpes īstenošana, nodrošinot aprūpes procesa nepārtrauktību un veicinot pacienta līdzestību;

497.3. pacienta stāvokļa novērtēšana;

497.4. pacientu aprūpes nodrošināšana vispārīgā medicīnā, ķirurģijā, psihiatrijā un paliatīvajā aprūpē;

497.5. sievietes aprūpe un ārstnieciskās procedūras grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā;

497.6.  pediatriskā aprūpe;

497.7. geriatriskā aprūpe;

497.8. mirstoša pacienta aprūpe;

497.9. primārās veselības aprūpe un pacientu aprūpe mājās;

497.10. personu ar invaliditāti aprūpe;

497.11. ilgtermiņa aprūpe pacientiem ar hroniskām slimībām;

497.12. pacientu aprūpes klīnisko procedūru veikšana;

497.13. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

497.14. pacienta sagatavošana diagnostiskajām un ārstnieciskajām procedūrām un piedalīšanās to veikšanā;

497.15. infekciju kontroles principu ievērošana;

497.16. nozīmētās medikamentozās terapijas īstenošana, ārstniecības līdzekļu administrēšana;

497.17. pacientu aprūpei nepieciešamā aprīkojuma, medicīnisko tehnoloģiju, laika un resursu plānošana, apkopojot pacientu objektīvos un subjektīvos datus;

497.18. pacientu drošības principu īstenošana;

497.19. pozitīvas darba vides veidošana, kas vērsta uz sasniegumiem un izaugsmi, pozitīva profesijas tēla uzturēšana;

497.20. aprūpes komandas darba vadīšana un izglītošana;

497.21. sadarbības veidošana un līdzdarbošanās ar pacientu aprūpi saistītu jautājumu risināšanā;

497.22. izglītošana seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

497.23. pacienta, pacienta laulātā, tuvākā radinieka vai pacienta pilnvarotās personas, kā arī pacienta likumiskā pārstāvja, ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā (turpmāk – pārstāvji), un sabiedrības izglītošana par veselības veicināšanu un uzturēšanu;

497.24. nepārtraukta savu zināšanu un prasmju izvērtēšana, uzturēšana un pilnveidošana, māsas profesijas identitātes un autonomijas attīstīšana;

497.25. māsu izglītošana.

498. Lai veiktu ārstniecisko darbību, māsai (vispārējās aprūpes māsai) ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

498.1. cilvēka anatomija, ģenētika un citoloģija, fizioloģija, patoloģija, bakterioloģija, virusoloģija un parazitoloģija, biofizika, bioķīmija un radioloģija, dietoloģija un uztura zinātne, higiēna, farmakoloģija, veselības mācība, pacienta stāvokļa novērtēšana;

498.2. māszinību zinātnes teorijas un jēdzieni, pētniecības metodoloģija un terminoloģija;

498.3. konfidencialitāte un pacientu datu aizsardzība, pacientu autonomija un pacientu tiesības, kritiskā domāšana, terapeitiskā komunikācija, ētikas pamatprincipi profesionālajā darbībā;

498.4. drošas pacientu aprūpes pamatprincipi, infekciju kontrole;

498.5. medikamentozās terapijas un aprūpes principi, droša medikamentu ievadīšana;

498.6. neatliekamā medicīniskā palīdzība un katastrofu medicīna;

498.7. vispārējie pacienta aprūpes principi visos dzīves posmos;

498.8. holistiskās aprūpes principi pacientiem ar hroniskām slimībām, paliatīvajā aprūpē un aprūpes principi personām ar invaliditāti;

498.9. sāpju novērtēšana un vadīšana, farmakoloģiskās un nefarmakoloģiskās atsāpināšanas metodes;

498.10. pacientu aprūpes klīniskās procedūras un klīnisko manipulāciju tehnika;

498.11. pacienta sagatavošana diagnostiskajām un ārstnieciskajām procedūrām;

498.12. pedagoģijas principi pacientu un aprūpes komandas izglītošanā, socioloģija, psiholoģija, vadības pamati, pedagoģijas pamati, profesijas filozofija, profesionālās darbības juridiskie pamati.

6.1. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija anestēzijā un intensīvajā aprūpē (n 52)

499. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē.

500. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē kompetencē ir:

500.1. pacientu vitālo funkciju novērtēšana, nodrošināšana un uzturēšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

500.2. dzīvību apdraudošas situācijas atpazīšana un novērtēšana;

500.3. pacientu objektīvā un subjektīvā veselības stāvokļa novērtēšana pirmsoperācijas, operācijas, pēcoperācijas, invazīvo procedūru laikā un intensīvās terapijas laikā;

500.4. pacientu klīniskā stāvokļa izvērtēšana, aprūpes prioritāšu identificēšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

500.5. pacientu sedācijas un atsāpināšanas nodrošināšana un veikšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā, akūtu un hronisku sāpju subjektīvo, sensoro sajūtu simptomu un sūdzību novērtēšana;

500.6. ar anestēziju, intensīvo aprūpi un ārstēšanu saistīto esošo un potenciālo komplikāciju novērtēšana, aprūpes darbību nodrošināšana komplikāciju novēršanai vai mazināšanai;

500.7. pacientu pašaprūpes spēju novērtēšana un veicināšana intensīvās terapijas laikā;

500.8. vispārējās un specifiskās aprūpes plānošana un veikšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

500.9. pacientu šķirošanas nodrošināšana un veikšana neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrvienībās;

500.10. invazīvo un neinvazīvo pacientu vitālo funkciju monitorēšanas un dzīvībai svarīgo funkciju uzturošo medicīnisko tehnoloģiju lietošana;

500.11. pacientu aprūpes nodrošināšana un novērtēšana dažādu imobilizācijas un fiksācijas metožu lietošanas laikā;

500.12. ķirurģisko un terapeitisko procedūru izpilde pacientiem anestēzijas un intensīvās terapijas laikā;

500.13. laboratorisko izmeklējumu un ekspresanalīžu veikšana anestēzijas, intensīvās terapijas laikā;

500.14. pacientu agrīnā rehabilitācija pēcoperācijas un intensīvās terapijas laikā;

500.15. aprūpes procesa izvērtēšana un dokumentēšana, ja nepieciešams, mainot aprūpes plānu anestēzijas vai intensīvās terapijas laikā;

500.16. aprūpes nepārtrauktības nodrošināšana anestēzijas (pirms anestēzijas, pēc anestēzijas) un intensīvās terapijas laikā;

500.17. precīzas informācijas sniegšana un izskaidrošana pacientiem un viņu pārstāvjiem par aprūpes aspektiem atbilstoši anestezioloģijas un intensīvās terapijas struktūrvienību specifikai.

501. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju anestēzijā un intensīvajā aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

501.1. pacientu vitālo funkciju izvērtēšana un uzturēšana ķirurģisko operāciju un dažādu manipulāciju laikā, dažādu kritisko stāvokļu atpazīšana, monitoringa metodes, vecuma normas;

501.2. pacientu aprūpes plānošana, sniegšana un aprūpes rezultātu izvērtēšana pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpē, intensīvās terapijas un reanimācijas pasākumu laikā;

501.3. pacientu aprūpes, diagnostisko un ārstniecisko metožu lietošana anestezioloģijā, reanimatoloģijā, intensīvajā terapijā, pirmsslimnīcas un slimnīcas neatliekamajā un katastrofu medicīnā;

501.4. anestēziju veidi un metodes (vispārējās, reģionālās un lokālās anestēzijas);

501.5. pacientu sagatavošana dažādām manipulācijām, aprūpes īpatnības kritiskos stāvokļos un anestēzijas etapos;

501.6. medikamentozās terapijas vai aprūpes veidi, ievades metodes, komplikācijas;

501.7. pacientu aprūpe akūtu un hronisku sāpju gadījumā;

501.8. pacientu drošība pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpē, intensīvās terapijas un reanimācijas pasākumu laikā;

501.9. infekciju kontrole operāciju zālē, intensīvās terapijas nodaļā;

501.10. kardiopulmonālā reanimācija, katastrofu medicīnas principi;

501.11. laboratoriskie izmeklējumi un to izvērtēšana;

501.12. specialitātē izmantojamo medicīnisko ierīču lietošana;

501.13. pacientu un aprūpes komandas izglītošana jautājumos, kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, pacientu aprūpi anestezioloģijā, reanimatoloģijā, intensīvajā terapijā, pirmsslimnīcas un slimnīcas neatliekamajā un katastrofu medicīnā.

502. Mācību ilgums profesionālās pilnveides programmā anestēzijas un intensīvās aprūpes specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

503. Profesionālās pilnveides laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – patoloģiskā fizioloģija, farmakoloģija, vispārējās anestezioloģijas pamati, vispārējās reanimatoloģijas un intensīvās terapijas pamati, intensīvās terapijas pamati pediatrijā, kardiopulmonālās reanimācijas sniegšana visu vecuma grupu pacientiem, anestēzijas lietošana dažādu orgānu sistēmu ķirurģisko operāciju laikā, pacientu aprūpes nodrošināšana terminālo stāvokļu, elpošanas mazspējas gadījumos, trombembolijas, tauku embolijas, intoksikācijas, sepses, veselības aprūpē iegūtās infekcijas, hemostāzes traucējumu, diseminētās intravaskulārās koagulācijas sindroma, akūta respiratora distresa sindroma, sistēmisko infekciju reakciju sindroma un multiplās orgānu disfunkcijas sindroma gadījumos, kā arī ūdens–elektrolītu vielmaiņas traucējumu un skābju–sārmu līdzsvara traucējumu korekcija, mākslīgās plaušu ventilācijas nodrošināšana, katastrofu medicīnas principu lietošana, pacientu drošība.";

1.4. svītrot 6.2. apakšnodaļu;

1.5. izteikt 6.3., 6.4. un 6.5. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"6.3. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija bērnu aprūpē (n 41)

509. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju bērnu aprūpē.

510. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju bērnu aprūpē kompetencē ir:

510.1. uz bērnu un ģimeni vērsta droša un kvalitatīva veselības aprūpes nodrošināšana primārajā, sekundārajā un terciārajā aprūpē;

510.2. bērnu aprūpes nodrošināšana somatisko un psihiskās attīstības traucējumu, iegūto un iedzimto slimību un veselības traucējumu gadījumos;

510.3. bērnu veselības uzturēšana un veicināšana, slimību profilakse;

510.4. bērnu labklājība (fiziskā, mentālā un emocionālā) un bērnu tiesību aizsardzība;

510.5. bērnu un viņu pārstāvju izglītošana par veselības veicināšanu un uzturēšanu.

511. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju bērnu aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

511.1. bērnu akūtu un hronisku slimību diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas principi un dinamiska novērošana, kā arī aprūpes plānošana, īstenošana un aprūpes rezultātu izvērtēšana bērnu akūtu un hronisku slimību gadījumos;

511.2. padziļināta profilakses pasākumu nodrošināšana atbilstoši primārajam un sekundārajam veselības aprūpes līmenim;

511.3. padziļināta kritisko stāvokļu atpazīšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana bērniem;

511.4. pediatrijā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju lietošana, ārstniecības līdzekļu administrēšana, diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana bērniem;

511.5. bērnu veselīgas attīstības veicināšana;

511.6. bērnu un viņu pārstāvju informēšana un izglītošana bērna fiziskās, sociālās un garīgās veselības attīstībai veselības aprūpes un sabiedrības kontekstā;

511.7. bērnu tiesību aizsardzība;

511.8. saskarsmes principi darbā ar bērniem un viņu pārstāvjiem.

512. Mācību ilgums profesionālās pilnveides programmā bērnu aprūpes specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

513. Profesionālās pilnveides laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – bērnu augšanas un attīstības īpatnības, bērnu aprūpes nodrošināšana bērnu infekcijas slimību gadījumos, specifiskās aprūpes sniegšana bērniem dažādu orgānu saslimšanu gadījumos, neonatoloģija, bērnu rehabilitācija, bērnu aprūpe pirms un pēc ķirurģiskām manipulācijām, bērnu aprūpe intensīvajā terapijā un neatliekamās situācijās, bērnu paliatīvā aprūpe, medikamentu un ārstniecisko procedūru vadīšanas īpatnības bērniem, profilaktisko pasākumu veikšana, pedagoģijas un saskarsmes principi.

6.4. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija psihiatrijā un narkoloģijā (n 62)

514. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē.

515. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē kompetencē ir:

515.1. padziļināta patstāvīgas aprūpes plānošana, sniegšana, aprūpes rezultātu izvērtēšana pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientu ar atkarībām), aprūpes kvalitātes kontrole un analīze;

515.2. līdzdalība diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšanā psihiatrijā un narkoloģijā;

515.3. sadarbībā ar psihiatriskās rehabilitācijas komandas dalībniekiem piedalīšanās psihiatriskās rehabilitācijas procesa īstenošanā pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientiem ar atkarībām);

515.4. profilaktisko, izglītojošo pasākumu plānošana un īstenošana dažāda vecuma sabiedrības grupām par psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientiem ar atkarībām);

515.5. pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientu ar atkarībām) un viņu pārstāvju izglītošana par aprūpes principiem.

516. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju psihiatriskajā un narkoloģiskajā aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

516.1. psihisko traucējumu un slimību etioloģija, diagnostikas, ārstēšanas un psihiatriskās rehabilitācijas pamatprincipi;

516.2. pacientu aprūpe, medikamentozās terapijas principi dažādu psihiskās veselības traucējumu un slimību (t. sk. pacientiem ar atkarībām) gadījumos;

516.3. pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientu ar atkarībām) novērošanas un uzraudzības principi;

516.4. pedagoģijas principi pacientu un viņu pārstāvju izglītošanā psihiskās veselības traucējumu un slimību (t. sk. atkarību) gadījumā;

516.5. profesionālās darbības juridiskie pamati;

516.6. saskarsmes īpatnības darbā ar personām ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. personām ar atkarībām).

517. Mācību ilgums profesionālās pilnveides programmā psihiatriskās un narkoloģiskās aprūpes specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

518. Profesionālās pilnveides laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos – psihiatrija, narkoloģija, psihoterapija, neiroloģija, pacientu ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientu ar atkarībām) aprūpes principi, specifiskas aprūpes plānošana, īstenošana un rezultātu novērtēšana pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientiem ar atkarībām), psihiatriskās rehabilitācijas principi, psihofarmakoloģija, pacientu un viņu pārstāvju izglītošana, profesionālās darbības juridiskie pamati, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, saskarsmes īpatnības darbā ar pacientiem un viņu pārstāvjiem.

6.5. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija perioperatīvajā aprūpē (n 60)

519. Māsa (vispārējās aprūpes māsa) var iegūt specializāciju perioperatīvajā aprūpē.

520. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) ar specializāciju perioperatīvajā aprūpē kompetencē ir:

520.1. pacienta pirmsoperācijas aprūpe:

520.1.1. pacienta sagatavošana dažādām operācijām vai invazīvām procedūrām;

520.1.2. ķirurģisko pacientu riska faktoru identificēšana, izvērtēšana un vadīšana;

520.1.3. pacientu drošības principu ievērošana;

520.1.4. pareiza pacienta pozicionēšanas tehnika un tehnisko risinājumu izvēle atbilstoši pacienta individuālajām īpatnībām, operācijas vai invazīvās procedūras veidam un pacienta pozicionēšana;

520.1.5. pacienta un viņa pārstāvju izglītošana par sagatavošanos operācijai un pēcoperācijas procesu;

520.2. darbības operācijas laikā:

520.2.1. infekciju kontroles pasākumu veikšana operāciju zālē;

520.2.2. operāciju plānošana, ievērojot steidzamības kategorijas;

520.2.3. vides riska faktoru izvērtēšana un vadība operāciju zālē;

520.2.4. operācijas lauka sagatavošana, izmantojot piemērotas medicīniskās ierīces;

520.2.5. ķirurģisko instrumentu, hemostatisko materiālu un audu slēgšanas ierīču un tehnikas izvēle un lietošana;

520.2.6. susināmā materiāla un aso priekšmetu izvēle un lietošana;

520.2.7. izmeklējuma bioloģiskā materiāla uzglabāšana, nogādāšana uz laboratoriju;

520.2.8. medicīnas ierīču (ķirurģisko instrumentu) priekšapstrādes, pamatapstrādes un sterilizācijas metožu izvēle un lietošana;

520.3. pēcoperācijas aprūpe:

520.3.1. pacienta pēcoperācijas novērošana;

520.3.2. dzīvībai bīstamo veselības risku identificēšana, izvērtēšana un vadība agrīnajā pēcoperācijas periodā;

520.3.3. pēcoperācijas sarežģījumu un risku izvērtēšana, identificēšana un vadība;

520.3.4. brūču aprūpes tehnikas un medicīnas ierīču lietošana;

520.3.5. pacienta un viņa pārstāvju izglītošana.

521. Māsai (vispārējās aprūpes māsai) ar specializāciju perioperatīvajā aprūpē ārstniecisko darbību veikšanai ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

521.1. konvencionālās, invazīvās un mazinvazīvās ķirurģijas tehnikas un operāciju veidi;

521.2. digitālās ierīces operācijas gaitā;

521.3. perioperatīvās plānošanas organizēšana, nodrošināšana un vadīšana;

521.4. infekciju profilakses un kontroles pasākumu nodrošināšana operāciju zālē;

521.5. komandas darbs operāciju zālē;

521.6. pacientu un personāla drošības īstenošana atbilstoši perioperatīvās aprūpes prasībām.

522. Mācību ilgums profesionālās pilnveides programmā perioperatīvajā specializācijā ir 480 stundas (profesionālo zināšanu apguve ir 30 % un prasmju apguve klīniskajās mācībās (klīniskā vidē) ir 70 % no apmācību ilguma).

523. Profesionālās pilnveides laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un prasmes šādos jautājumos – perioperatīvā aprūpe (pirmsoperācijas aprūpe, operācijas posma darbība, pēcoperācijas aprūpe), ķirurģiskās un anestēzijas metodes, higiēniskās un epidemioloģiskās drošības vadība perioperatīvajā aprūpē, ārstniecības līdzekļu administrēšana, bioloģisko paraugu pārvaldība, pacientu pozicionēšana, operāciju veidi un etapi, atkritumu apsaimniekošana, psiholoģija, operāciju pārvaldības un darbības principi.";

1.6. svītrot 6.6., 6.7., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.12. un 6.13. apakšnodaļu;

1.7. papildināt noteikumus ar 647. punktu šādā redakcijā:

"647. Studējošie, kuri imatrikulēti pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā ''Māszinības'' līdz 2021. gada 31. decembrim, pielīdzinot iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, turpina studijas profesionālā bakalaura māszinību programmā. Kopējais studiju ilgums nepārsniedz četrus gadus."

2. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Veselības ministre I. Viņķele