Norvēģijas Karalistē

Svētdien, 17. maijā, — Konstitūcijas gadadiena

Tautas starp materiālajām un mūžīgajām vērtībām

— Kā jūtaties šo svētku priekšvakarā?

— Es esmu ļoti labā noskaņojumā, jo attiecības starp mūsu valstīm ir ļoti labas un attīstās ļoti sekmīgi. Kaut vai Norvēģijas investīcijas Latvijā un citi biznesa sakari, kas īpaši strauji attīstījušies pagājušajā gadā. Tagad Latvijā jau ir ļoti daudz Norvēģijas firmu, kas šeit veikuši kapitālieguldījumus un attīsta savu biznesu. Norvēģija ir viens no lielākajiem investoriem Latvijā.

Ļoti sekmīgi attīstās arī mūsu kultūras sakari.

Arī starp abu valstu politiķiem ir ļoti ciešas augsta līmeņa attiecības. Ar prieku varu pavēstīt, ka šī gada 2. un 3. septembrī Latvijā vizītē ieradīsies Norvēģijas Karalis un Karaliene. Protams, tas nozīmē, ka mums tagad ir jāveic ļoti daudz sagatavošanas darbu kopā ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju un jūsu Ārlietu ministrijas valsts protokolu. Tas būs ārkārtīgi nozīmīgs notikums Latvijas un Norvēģijas attiecībās.

— Es saprotu, ka jūs esat ļoti aizņemts un būsit tāds visus turpmākos mēnešus līdz šai vizītei. Taču man arī šķiet, ka jūs esat ļoti apmierināts ar savu darbu Rīgā.

— O jā, esmu ļoti apmierināts. Es teiktu, tā ir fantastiska iespēja — strādāt par Norvēģijas vēstnieku Latvijā šajā vēsturiskajā laikā. Latvijai šis ir vēsturisks laiks, jūsu valsts gatavojas sākt sarunas ar Eiropas Savienību par iestāšanos tajā. Arī Madrides sanāksme pērnvasar deva Latvijai ļoti labus rezultātus — attiecībā uz jūsu valsts līdzdalību NATO nākotnē. Protams, Norvēģija atbalsta Latvijas vēlmi iestāties NATO. Un, kaut arī Norvēģija pati nav ES dalībvalsts, mēs apsveicam arī jūsu vēlmi iestāties šajā organizācijā.

— Ir patīkami dzirdēt jūsu optimistiskos vērtējumus. Bet kā jums šķiet — vai pēdējā laika sarežģījumi Latvijas un Krievijas attiecībās ir attālinājuši Latvijas izredzes iestāties NATO un mūsu valsts virzību uz ES?

— Norvēģijas valdība ir izteikusi savu gandarījumu par Latvijas valdības lēmumu grozīt jūsu Pilsonības likumu atbilstoši ES augstā komisāra van der Stūla ieteikumiem. Domāju, tas sekmēs Latvijas valsts virzību uz Eiropas Savienību .

— Vai pēdējā laika notikumi ir kaut kā ietekmējuši Norvēģijas biznesmeņu investīcijas Latvijā?

— Nē, neesmu dzirdējis, ka tas būtu atstājis kādu negatīvu iespaidu. Tieši otrādi — nupat pirmā autocisterna ar degvielu atstāja Rīgas ostas jauno naftas produktu piestātni, kas uzcelta kopīgi par mūsu "Statoil" un somu "Neste" investīcijām. Tie bija ļoti lieli ieguldījumi, es arī piedalījos šajā ceremonijā. Tas ir kvalitatīvi jauns elements mūsu ekonomiskajā sadarbībā ar Latviju.

Varu arī teikt, ka tikai pirms dažām nedēļām vairāki jauni norvēģu veikali tika atklāti lielajā Rīgas universālveikalā "Centrs". Pašreizējiem investoriem pievienojas aizvien jaunas norvēģu firmas.

— Kas, jūsuprāt, ir galvenais iemesls tik aktīvām Norvēģijas investīcijām Latvijā?

— Norvēģu kompānijas Latvijā saskata labas biznesa iespējas. Latvijā ir izdevīgs tirgus ekonomiskajai sadarbībai.

Turklāt, abas mūsu valstis ir samērā nelielas. Abas atrodas Eiropas ziemeļu daļā. Mūsu tautām ir arī visai līdzīga mentalitāte. Tas bija viens no pirmajiem un spēcīgākajiem iespaidiem, kad ierados Latvijā.

— Vai varu jūs lūgt tagad, Norvēģijas valsts svētku priekšvakarā, raksturot situāciju jūsu valstī! Cik zinu, Norvēģijā valda ļoti stabila situācija — gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā.

— Jā, mums ir stabila politiskā situācija — lai gan pēc pagājušā gada vēlēšanām Norvēģijā pie varas ir koalīcijas valdība. Mums ir arī ļoti stabila ekonomiskā situācija — vairāk vai mazāk sekmīga attīstība gandrīz visās tautsaimniecības jomās. Esam visumā sekmīgi pārcietuši arī straujo naftas cenu kritienu pasaules tirgū. Mūsu ekonomika tiek pilnībā kontrolēta. Mums ir ekonomikas pieaugums, esam arī spējuši paturēt kontrolē inflāciju. Es gribētu īpaši atzīmēt mūsu strādnieku lielo apzinīgumu un disciplinētību. Arī tas ir viens no faktoriem, kas mums ļāva, neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem, konsekventi palielināt eksportu. Jā, zināmi sarežģījumi bija, jo bija samērā augsta inflācija, kas paaugstināja mūsu ražojumu pašizmaksu un apgrūtināja konkurētspēju pasaules tirgū. Taču mums sekmīgi izdevies pārvarēt šos sarežģījumus, un mūsu ekonomiskā dzīve jau gadiem ilgi bijusi visnotaļ sekmīga.

— Norvēģija ir otra lielākā naftas eksportētāja pasaulē. Šis fakts var likties pārsteidzošs, jo Norvēģija, kā jūs pats uzsvērāt, ir relatīvi maza valsts.

— Jā, tā tiešām ir. Norvēģija ir otra lielākā jēlnaftas eksportētāja pasaulē aiz Saūda Arābijas. Tas pārsteidz daudzus cilvēkus ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas un pasaules valstīs. Esam priekšā Savienotajām Valstīm, Krievijai, Kuveitai, Nigērijai, Venecuēlai, Meksikai un vairākām citām lielām naftas eksportētājām. Mums tas ir ļoti svarīgi, un mēs cenšamies saglabāt un izmantot šo situāciju.

Norvēģijas naftas sabiedrības ienāk arī Latvijas ekonomikā. Konkrēti es domāju "Statoil". Šīs firmas vēsture aizsākās tikai 1972. gadā, un tās aizsācējs bija kāds uzņēmīgs cilvēks. Un visa viņa firma bija viena dokumentu kaste uz viņa galda. Tagad tā ir sestā lielākā naftas firma pasaulē.

— Naftas bums jūsu valstī sākās relatīvi nesen. Vai tas Norvēģijā ieviesa lielas pārmaiņas?

— Nē, kā jau teicu, naftas ieguvi Norvēģija sāka 70.gadu sākumā. Jā, vēl mūsu ekonomikā ļoti nozīmīgs ir arī dabasgāzes eksports uz Eiropas kontinentu.

Taču nav tā, ka mūsu valsts būtu pilnībā atkarīga tikai no naftas un gāzes. Sekmīgi darbojas arī daudzi citi ekonomikas sektori — kuģniecība, zvejniecība, labi attīstās arī rūpniecības nozares. Norvēģijas ražojumi ļoti sekmīgi konkurē pasaules tirgū.

Mums ir daudzveidīga ekonomika. Norvēģijai ir daudz mežu, eksportējam arī kokmateriālus. Kaut gan tos arī importējam, arī no Latvijas.

— Naftas un gāzes ieguve ir ļoti ienesīgas nozares. Līdz ar šo resursu atklāšanu ļoti strauji ir mainījies jūsu valsts finansiālais stāvoklis un arī norvēģu dzīves līmenis. Kā paši esat izjutuši šīs pārmaiņas?

— Jā, mūsu valstī bijis straujš labklājības pieaugums, bet — ne tikai pateicoties naftai un gāzei. Es vēlreiz uzsveru — mūsu ekonomika nav atkarīga tikai no naftas un gāzes krājumiem. Jāņem vērā, ka kādreiz šie resursi būs izsmelti, tas notiks kaut kad nākamajā gadsimtā.

— Jums jau šodien jādomā par savas valsts un tautas nākotni.

— Tieši tā! Un mēs par to arī domājam. Ir aprēķināts, ka gāzes resursu mums pietiks vēl simt gadiem. Taču šobrīd zināmie naftas krājumi būs izsmelti pēc 20—25 gadiem. Tāpēc arī mēs šodien neizmantojam visu naudu, ko nopelnām, bet daļu savas peļņas noguldām īpašā fondā nākamo paaudžu labklājībai.

— Aizvien vairāk mani tautieši, tāpat arī Latvijas plašsaziņas līdzekļi runā un raksta par ciešāku Latvijas sadarbību ar Norvēģiju — tieši jūsu naftas un gāzes resursu kontekstā. Īpaši pašlaik, kad sarežģījušās Latvijas attiecības ar Krieviju — valsti, no kuras mēs joprojām saņemam lielāko daļu mums nepieciešamā naftas un gāzes daudzuma. Jo šis faktors tagad tiek izmantots arī centienos politiski ietekmēt Latviju.

— Jā, par to tika runāts arī Baltijas jūras valstu vadītāju sanāksmē šī gada janvārī Rīgā. Atcerieties, toreiz Norvēģijas premjerministrs Bundevīks ieaicināja visus Baltijas jūras valstu enerģētikas ministrus šī gada rudenī apmeklēt Norvēģiju, lai apspriestu turpmākās sadarbības iespējas tieši enerģētikas jomā. Visi sanāksmes dalībnieki piekrita, ka tā ir ļoti laba ideja. Domāju, tas varētu būt labs sākums nākotnes sadarbībai šajā jomā.

Runājot par iespējamo Norvēģijas gāzes piegādi Baltijas valstīm — tam būtu vajadzīgs visu iesaistīto valstu vienots viedoklis. Es domāju, arī Somijas, Zviedrijas, Baltijas valstu viedoklis. Tas būtu ārkārtīgi dārgs projekts, kam nepieciešamas milzu investīcijas. Taču sarunas par to notiek, un, manuprāt, šī enerģētikas ministru tikšanās būs ļoti nozīmīga.

— Taču Latvijai varētu būt ļoti nozīmīga Norvēģijas bagātā pieredze naftas ieguvē. Kā zināms, nafta ir atrasta arī Latvijas un Lietuvas piekrastē. Taču pagaidām vēl šie naftas krājumi nav ne izpētīti, ne izmantoti — jo nav precīzi noteikta jūras robeža starp Latviju un Lietuvu. Kā jūs vērtējat šo situāciju, un ko ieteiktu mums?

— Es pateikšu, ko mēs jau esam izdarījuši, lai jums palīdzētu. Lai parādītu Latvijas oficiālajām personām jaunās iespējas un palīdzētu tās izprast. Mēs esam noorganizējuši un arī finansējuši sagatavošanas seminārus Latvijas ekspertiem. Mēs tos organizējam ar Norvēģijas organizācijas "Petra" starpniecību. Jau esam rīkojuši vairākus seminārus Rīgā. Viens būs arī maijā. Latviešu eksperti tajos tiek iepazīstināti ar norvēģu ekspertu pieredzi. Latviešu ekspertiem ir bijusi iespēja papildināties arī Norvēģijas naftas ieguves centrā Stavangerā.

Tāds līdz šim bijis mūsu ieguldījums.Pagaidām gan norvēģu firmas vēl nav piedalījušās sarunās par iesaistīšanos jūsu naftas krājumu izpētē.

Protams, Latvijai un Lietuvai ir jāatrisina savas robežas nospraušanas problēmas, pirms jūs sākat apgūt šos naftas krājumus.

Jā, Norvēģija pagaidām nepiedalās šo resursu izpētē, taču mēs palīdzam jūsu ekspertu sagatavošanā, kas jums būs ļoti vajadzīgi nākotnē. Tas, es domāju, ir nozīmīgs ieguldījums.

— Diemžēl, pagaidām mums nav zināms, cik lieli ir šie naftas krājumi. Taču var būt, ka tie radikāli maina Latvijas ekonomisko un politisko situāciju. Ja Latvija būtu neatkarīga no energoresursu importa, mēs arī politiski justos daudz neatkarīgāki.

— Tas tiesa. Latvijai šie resursi varētu būt ārkārtīgi nozīmīgi.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu attiecību nākotni?

— Es mūsu attiecībām paredzu lielu progresu nākotnē. Mums ir daudz kopēja. Ir aizvien ciešāki kontakti starp cilvēkiem. Arī mūsu oficiālo personu kontakti. Mums tagad aizvien vairāk veidojas sakari arī municipalitāšu līmenī. Es ceru, ka nākamajā gadsimtā šis reģions būs ļoti nozīmīgs. Es par to esmu absolūti pārliecināts.

— Aizvien vairāk latviešu mūsu valsts nākotni iztēlojas Eiropas Savienībā. Taču Norvēģija nav šīs organizācijas dalībvalsts. Daudzi politiķi uzskata, ka viens no iemesliem ir jūsu valsts augstā ekonomiskā labklājība. Vai tā būtiski palielināja jūsu valsts izvēles iespēju? Man nāk prātā latviešu tautas gudrība: "Bagātais dara, kā grib. Nabagais — kā var". Vai te būtu vietā šī paruna?

— Jā, protams, ekonomiskā labklājība mums darīja vieglāku situācijas izvērtēšanu un mūsu izvēli. Taču mums tomēr ir ļoti cieša sadarbība ar Eiropas Savienību. Un nav teikts, ka kādā jaukā dienā arī mūsu valsts neiestāsies ES. Pašlaik gan tas mums nav politiski aktuāls jautājums. Mēs to atstāsim nākamajai paaudzei izlemšanai.

— Ļoti laipni, ka jūs sākāt sarunu ar mūsu valstu attiecību raksturojumu. Taču tagad, lūdzu, pastāstiet par saviem valsts svētkiem — ko tie nozīmē norvēģu tautai?

— Norvēģi ir samērā jauna nācija. Šogad mūsu nācijai aprit 93 gadi. Norvēģija ieguva neatkarību tikai 1905. gadā. Pirms tam mēs 400 gadus bijām Dānijas pakļautībā, pēc tam 90 gadus savienībā ar Zviedriju. 17.maijs ir mūsu Konstitūcijas diena. Šī konstitūcija ir viena no vecākajām Eiropā, un tā joprojām, kaut arī ar nelieliem grozījumiem, darbojas. Kā zināms, mūsu savienība ar Dāniju tika pārtraukta 1814. gadā. Tad arī 17.maijā tika parakstīta šī konstitūcija.

Šī diena mums nozīmē ļoti daudz, un mēs to atzīmējam kā lielus svētkus. Jums vajadzētu 17. maijā būt Oslo, tad jūs redzētu, kas tie ir par svētkiem! Krāšņākais notikums ir norvēģu skolēnu gājiens gar Karaļa pili. Gājiens, kurā piedalās bērni ne vien no Oslo, bet no visas valsts. Viņi iet ar nacionālajiem karogiem, ar orķestriem un sveic karalisko pāri, kas viņus vēro no pils balkona.

Zīmīgi, ka mēs savu valsts svētku dienu nesvinam ar armijas parādēm. Galvenais notikums ir skolēnu — mūsu nākotnes — demonstrācija.

Pēdējos gados šajās demonstrācijās piedalās arī daudzi ārzemju skolēni, kas ir integrējušies Norvēģijas sabiedrībā, iet kopā ar norvēģu bērniem un lepni nes Norvēģijas karogus. Tur ir bērni no visas pasaules. Tas tagad kļuvis par jaunu, ļoti interesantu elementu mūsu valsts svētku svinībās.

— Ko jums un jūsu tautai vislabāk vēlēt Norvēģijas valsts svētku dienā? Varētu likties, ka jums ir viss — politiska stabilitāte, ekonomiska labklājība. Jūs esat tiešām laimīga tauta.

— Jā, mēs patiešām esam laimīga tauta, to jūs labi pateicāt. Mēs esam ļoti laimīgi.

Uz ko mums tagad vajadzētu vairāk koncentrēties? Domāju, ka tās ir dzīves pamata vērtības. Lai cilvēki nebūtu pārāk materiālistiski. Mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka vēl pirms kādiem 90 vai 100 gadiem norvēģi bija varbūt visnabadzīgākā tauta Eiropā. Tagad mēs esam viena no bagātākajām tautām. Taču mums par šīm pārmaiņām ir daudz jādomā. Vairāk apcerot nemainīgās dzīves vērtības.

Mūsu valdība ir izveidojusi īpašu komisiju šo vērtību apzināšanai. Lai saglabātu tās Norvēģijas nākamajām paaudzēm. Lai pacenstos nolikt varbūt mazliet sānis šīs materiālistiskās lietas un vairāk pievērstos ģimenes vērtībām, mūsu sabiedrības vērtībām. Lai padomātu, kā mēs cits citu uztveram. Arī lai vairāk padomātu par kultūru — aspektu, kas ir ārkārtīgi svarīgs Latvijā. Rīgā es ik nedēļu piedalos kādā izcilā kultūras dzīves notikumā. Jau vairākas nedēļas pēc kārtas mēs ar sievu esam bijuši Operā. Jums ir viena no skaistākajām operām Eiropā un pasaulē! Jūsu pieredze mani mudina pārliecināt savus tautiešus, ka arī mums vairāk jākoncentrējas uz šādām nemainīgām vērtībām. Mūsu nākotnes vārdā.

— Vai jūs savu svētku reizē gribētu ko vēlēt arī latviešiem?

— Jā, protams. Dzīvojot šeit, iepazīstoties ar jūsu tautu, es esmu pārliecinājies, ka Latvija attīstās ļoti sekmīgi. Paaugstinās arī dzīves standarts. Un es gribu vēlēt, lai arī turpmāk jūsu valsts un jūsu tauta attīstītos tikpat sekmīgi.

Es jums vēlētu arī aizvien lielāku tūristu pieplūdumu. Un tas tā varētu būt — jo jums ir tik daudz, ko piedāvāt ārzemju viesiem. Es arī pats daudz daru, lai rosinātu savus tautiešus vairāk apmeklēt Latviju. Es pastāvīgi uzsveru, ka Latvijā ir daudz ko redzēt. Īpaši te es domāju jūsu aktīvo kultūras dzīvi. Kaut vai jūsu tik iespaidīgie Dziesmu svētki. Starp citu, 1995. gada Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Norvēģijai bija otra lielākā ārvalstu delegācija — aiz lietuviešiem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors