ATSAUCĒ IETVERT:
Skulptūras Latvijai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.1998., Nr. 136/137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31959
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Mes savā zemē un laikā
Skulptūras LatvijaiTēlnieki Zigrīda Džoana un Juris Rapas — savai zemei un laikam
\ Tēlnieku dzīvesbiedru Rapu vērienīgie mākslas darbi atrod savu vietu dzimtenē: Valmierā, Rīgā, Jūrmalā, Staicelē un kapsētās. Līdz mērķa sasniegšanai vienmēr noiets grūts ceļš: konkursi, pasūtītāju prasības, finansējuma meklējumi un darbs bez garantijām par samaksu. Tomēr mākslinieku gribasspēks un cīņas spars uzvar. Arī šogad, 16. maijā, atkal būs viņu darbu svētki, šoreiz — Limbažos. Šajā dienā pilsētas centrā atklās pieminekli Latvijas valsts himnas autoram.
Tēlnieki
Zigrīda Džoana Rapa un Juris Rapa (attēlā pa labi) pašreiz veic
pieminekļa pēdējos apdares darbus (attēlā tas redzams vēl
mākslinieku darbnīcā). Pirms deviņiem gadiem notika pirmā
konkursa kārta. Taču tiesības uzsākt darbu tēlnieki saņem tikai
pēc konkursa otrās kārtas.
Par jauno darbu tēlnieki bilst:
— Šajā skulptūrā mēs rādām Baumaņu Kārli kā latviešu tautas lūgsnas autoru. To uzrakstījis, viņš nezināja, ka tā kļūs par valsts himnu. Tieši šogad paiet 125 gadi, kad kompozīciju "Dievs, svētī Latviju!" pirmo reizi atskaņoja dziesmu svētkos Dikļos. Mūsu jaunais darbs ir kamerstila piemineklis. Tas veidots vietai, kas vēl saglabājusi viduslaiku vecpilsētas plānojumu. Vairums ēku te ir divstāvu un vienstāva. Skulptūras kompozīcijā — figurāls portrets bronzā. Tā pamatne ir granītā izkalts ozollapu vainags. Pirmais darba arhitekts — Ēvalds Fogelis, tagad — arhitekts Ainārs Āboliņš.
Tēlnieki — rīdziniece un limbažnieks — abi ir Valsts mākslas akadēmijas absolventi. Abus tēlniecībā skolojis profesors Emīls Melderis. Juris diplomdarbu — Friča Bārdas figurālo portretu — pabeidza profesora Valda Alberga vadībā. Mākslinieki izstādēs piedalās kopš studiju gadiem. Viņi regulāri piesaka sevi konkursos Latvijā un Krievijā. Zigrīda ar pirmajiem darbiem izveido savu rokrakstu un paliek tam uzticīga. Juri uz brīdi ietekmē profesora E.Meldera agrīnā perioda darbi. Taču drīz atrasts savs ceļš. Lielās kompozīcijas tēlnieki veido kopīgi. Daudz radošu meklējumu autori īsteno pirmajā vērienīgākajā skulpturālajā ansamblī kritušo karavīru kapiem Valmierā. Ansambļa arhitekti: Ē.Fogelis, J.Lejnieks, A.Vītols un J.Rutkis. Par šo darbu autori savulaik saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju. Žēl, ka gadu gaitā cietusi ansambļa pirmā īstenotā iecere. Bronzas vācēji aiznesuši ābeli ar visiem āboliem un citas vieglāk paņemamas pieminekļa daļas. Māksliniekiem Limbaži ar veltījumu Baumaņu Kārlim un Latvijai ir ceļa turpinājums uz jauniem konkursiem un jauniem darbiem.
Sigizmunds Timšāns
Foto: no tēlnieku Rapu
personīgā arhīva
Top Baumaņu Kārļa piemineklis
.Jūrmalā, Majoros, 1990. gadā atklāts abu tēlnieku kamerstila
piemineklis bronzā "Rainis un Aspazija"
Mākslinieki, ieceri īstenojot, to saista ar dzejnieku trimdu Šveicē, "pieminot", ka tur Rainis uzrakstījis lugu "Krauklītis". Arhitekts Ēvalds Fogelis.
Juris Rapa. Piemineklis pārcēlājai Stazelei pāri Salacas upei
Staicelē. Darbs uzstādīts 1997. gadā. Te vietu atradis arī otrs
tēlnieka darbs, kas kalts akmenī — "Stārķis"
Jura Rapas 12 metrus augstā kompozīcija kaparā "Jāņu nakts"
atrodas Rīgā, Pļavniekos. Arhitekts Ēvalds Fogelis. Skulptūras
pirmpublikācija
Kopš darba sākšanas pagāja gandrīz desmit gadi, kad 1997. gadā
Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā, uzstādīja tēlnieku Rapu lielo
skulpturālo kompozīciju kaparā "Siena vācējas". Autori bilst, ka
pasūtītāji ar šo darbu grib atgādināt, ka te agrāk atradušās
pļavas. Arhitekts Ēvalds Fogelis