Bankas un finanses

Kazimirs Šļakota, a/s "Latvijas Unibanka" viceprezidents, — "Latvijas Vēstnesim"

Kazimirs Šļakota

Kāda ir situācija Latvijā un "Latvijas unibankā" kredītu jomā

— Gribu pievērst uzmanību vienai lietai, kura līdz šim nav pietiekami novērtēta. Latvijā kopumā ir izsniegti kredīti par 560 miljoniem latu, un no tiem nedaudz vairāk par 200 miljoniem latu Latvijas bankas kreditējušas uzņēmumus, kuri atrodas ārpus Latvijas.

"Latvijas Unibanka" kreditē uzņēmumus, kuri atrodas Latvijā. No kopīgās kredītu daļas, kas izmantota kreditēšanai Latvijā — 350 — 360 miljoniem latu — "Latvijas Unibanka" ir izsniegusi apmēram trešo daļu. Visu tautsaimniecības nozaru — rūpniecības, komunālās saimniecības un ūdenssaimniecības, patēriņa, lauksaimniecības un citu nozaru — kreditēšanā mūsu bankai ir vislielākais kredītportfelis. Vienīgais izņēmums ir tirdzniecības kreditēšana, taču šeit tradīcijas acīmredzot ir nospēlējušas savu lomu — pirmie tirgotāji un privātuzņēmēji, kas parādījās Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, sadarbojās ar privātajām komercbankām un pārsvarā arī ir palikuši to klienti. Unibanka izveidojās salīdzinoši vēlu, pirms tam tā skaitījās valsts banka, un privātuzņēmēji tajā laikā valsts bankām īpaši neuzticējās. Taču tie tirgotāji un uzņēmēji, kas parādījušies pēdējo trīs četru gadu laikā, labprāt sadarbojas ar Unibanku un kļūst par mūsu klientiem. Mūsu tirgus daļa šajā nozarē ir apmēram 13 —14 procenti. Apstrādes rūpniecībā mūsu tirgus daļa ir 36 procenti, lauksaimniecībā — 25 procenti. Mums ir gandarījums, ka lielākajā daļā sfēru Latvijā kreditēšanas ziņā esam līderi.

— Kā jums izdevās kļūt par līderiem?

— Domāju, ka jau no paša darbības sākuma Unibankai bija pareiza pieeja kreditēšanas organizēšanā. Mēs galvenokārt strādājam ar projektiem, vērtējam, vai tie ir ekonomiski pamatoti, nevis skatāmies uz ķīlu. Protams, šis ceļš ir darbietilpīgāks, jāizvērtē projekts, jāizpēta uzņēmējdarbība, riska momenti, gaidāmā atdeve. Tomēr ilgākā laika posmā šāda pieeja ir efektīvāka un rezultāti no kreditēšanas noteikti ir labāki, turklāt esam sev izaudzinājuši klientus un tos ilgstoši piesaistām.

— Vai kredītgarantijas "Latvijas Unibankas" izsniegtajiem kredītiem vienmēr dod pats klients vai arī garantēt var cita fiziska vai juridiska persona?

— Kredītgarantijas mūsu klientiem dod arī divas valstiskas struktūras Lauku attīstības fonds un Latvijas Garantiju aģentūra. Taču privātu personu vai citu uzņēmējsabiedrību garantijas vairs nav tādā cieņā kā pirms četriem pieciem gadiem. Jo garantijas ir nopietna lieta, un, ja izput viens vai otrs šajā kredītā iesaistītais, tad problēmas ir visām pusēm. Tādēļ cilvēki ir kļuvuši daudz piesardzīgāki.

— Kādām vajadzībām kredītus ņem visvairāk?

— Diezgan nozīmīgs īpatsvars mūsu kredītportfelī ir investīciju kredīti tieši apstrādes rūpniecībai — kokapstrādei, metālapstrādei, tekstilrūpniecībai, kā arī poligrāfijai jaunu tehnoloģiju un iekārtu iegādei. Diezgan daudz kredītu ņem arī zemes pirkšanai, visaktīvākā šajā ziņā ir Zemgale, taču pirmie darījumi par zemes pirkšanas kreditēšanu tagad ir arī Vidzemē un Kurzemē.

— Kuras sfēras kredītņēmēji ir visdrošākie to atdevēji?

— Tā dēvēto "slikto" kredītu mūsu bankai ir ļoti maz — nedaudz vairāk nekā 3 procenti no visiem izsniegtajiem kredītiem varētu sagādāt problēmas, netikt laikā atdoti. Visnedrošākie kredīti ir tirdzniecībai — tie pārsvarā ir īstermiņa kredīti, kuri nav bāzēti uz īsti stabiliem pamatiem, jo tirgotājiem parasti ir maz nekustamo īpašumu, ar ko kredītu garantēt. Visās pārējās nozarēs ir stabili kredītņēmēji. Protams, ikvienam var rasties sarežģījumi, taču kredītu neatdošana nav izveidojusies par sistēmu. Un manuprāt galvenā loma šeit ir projektu sākotnējai izvērtēšanai. Mēs nedodam kredītu, ja pēc projekta ir redzams, ka var rasties problēmas.

— Kādi procenti ir "Latvijas Unibankas" kredītiem?

— Kredīta procenti ir atkarīgi no naudas cenas starpbanku tirgū. Pašlaik nekustamā īpašuma iegādei kredītus cenšamies dot ar 12 procentu lielu kredītprocentu likmi, kas ir zemāka par reālajām tirgus likmēm. Standarta bāzes likme mūsu bankā ir 12 — 18 procenti, un tā ir atkarīga gan no kredīta lieluma, gan no projekta drošuma. Mēs cenšamies savākt lielu kredītu masu, domājot par nākotni un norisēm, kas gaidāmas finansu tirgū tuvākajos gados.

— Kas ir hipotekārā kreditēšana?

— Tā ir kredīta došana nekustamā īpašuma iegādei vai celtniecībai uz diezgan ilgu termiņu, ņemot ķīlā šo pašu īpašumu. Taču vēl šajā sistēmā nav viena posma, kas regulē līdzekļu piesaistīšanu, — nav ķīlu zīmju. Ķīlu zīmes ir paredzētas, lai varētu piesaistīt resursus ārpus bankas, tādēļ mēs esam spiesti hipotekārajai kreditēšanai izmantot savas bankas resursus. Ķīlu zīmes ir sasaiste starp abām pusēm — to pusi, kas dod naudu uz kādu noteiktu termiņu, un to pusi, kas ņem šo naudu un maksā procentus. Taču pašlaik, kamēr Latvijā nedarbojas ķīlu zīmes, mēs līdzekļus hipotekārajai kreditēšanai dodam no bankas resursiem, nevis no līdzekļiem, ko varētu piesaistīt caur šīm ķīlu zīmēm. Darbs pie ķīlu zīmēm nav pabeigts; ir pieņemts likums, bet nav pieņemti Ministru kabineta regulējošie noteikumi. Hipotekārā kreditēšana Latvijā varētu attīstīties veiksmīgāk, ja tiktu izprasta viena lieta. Dzīvokļu, māju celtniecība vai iegāde ir sociāla problēma. Latvijā valsts pašlaik dzīvojamās mājas vairs neceļ, bet rodas ģimenes, dzimst bērni, cilvēkiem kaut kur jādzīvo. Tādēļ vienkāršāk būtu, ja valsts kaut daļēji segtu hipotekāro kredītu procentus — ar nodokļu atlaidēm, subsīdijām vai kā citādi. Kad ķīlu zīmes sāks reāli darboties, valsts no šāda atbalsta varētu pakāpeniski atteikties.

— Kad varētu sākties darbības ar ķīlu zīmēm Latvijā?

— Tā kā vēl nav pieņemti regulējošie notikumi, tad grūti pateikt, kad reāli šīs darbības varētu sākties. Ja kāda banka gribētu izlaist ķīlu zīmes, tad tai arī būtu jāizstrādā nepieciešamie normatīvie noteikumi, tie jāsaskaņo ar Latvijas Banku un Vērtspapīru tirgus komisiju. Taču tas ir ilgs, darbietilpīgs un sarežģīts process, tā ka diezin vai kāda banka varētu atrast laiku likumiskās bāzes veidošanai. Domājams, ka ķīlu zīmes varētu tikt ieviestas ne ātrāk kā pēc gada. Tās ir publisks vērtspapīrs, kas tiek kotēts biržā.

— Ir sākusies sēja. Cik lielu naudas summu bijāt paredzējuši lauksaimnieku vajadzībām šajā pavasarī?

— Līdzekļi ir un, ja zemnieki pie mums nāk, mēs varam runāt. Viss atkarīgs no projekta lieluma. Ir tādi projekti, kuru kreditēšanai esam devuši pat 140 — 150 tūkstošus latu. Taču lielākā nelaime ir tā, ka ne visas zemnieku saimniecības veic grāmatvedības uzskaiti. Tālab mēs nevaram novērtēt situāciju. Kredītu piešķiršana nelielās summās apgrozāmo līdzekļu papildināšanai ir vienkāršāka.

Rūta Bierande, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"