Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/124

Rīgā 2020. gada 21. decembrī

Par mencu piezvejas izmantošanas regulējumu 2021. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu

I.

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka ministrija, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Padomes 2020. gada 29. oktobra Regula (ES) 2020/1579, ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) 2020/123 attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos (turpmāk – ES regula 2020/1579) paredz 2021. gadā mencas specializētās zvejas liegumu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, kā arī mencas atpūtas zvejas liegumu Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā. Atbilstoši šīs regulas nosacījumiem Latvijai mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā 2021. gadā noteikta 51 tonnas apmērā.

Ievērojot izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un ES regulā 2020/1579 noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apjomu, lai saglabātu Latvijas zvejniekiem reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu zvejas iespēju izmantošanu Baltijas jūrā, ministrija secina, ka ir nepieciešams paredzēt papildu nosacījumus Latvijai noteiktās visai ierobežotās mencu piezvejas kvotas izmantošanai 2021. gadā. Ja Latvijai Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā noteiktā kopējā mencu piezvejas kvota 2021. gadā tiks pilnībā izmantota, Latvijai nāksies slēgt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kurā potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms, gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos.

Turklāt Zivsaimniecības konsultatīvā padome (turpmāk – ZKP), kas izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 62 "Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums", ir atbalstījusi ministrijas priekšlikumus mencu piezvejas kvotas izmantošanas regulācijas pasākumiem 2021. gadā. (Padomes 14.12.2020. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/4/2020.)

II.

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms tiek sadalīts zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Likuma 11. panta ceturtās daļas 4. punkts paredz, ka mencu zvejai piekrastes ūdeņos Baltijas jūras austrumu daļā iedala ne mazāk par trīs procentiem no Latvijai pieejamām kopējām mencu zvejas iespējām šajos ūdeņos. Savukārt ūdeņu dalījums piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 296).

ES regulā 2020/1579 2021. gadā paredzēts mencu specializētās zvejas liegums Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, un tas attiecas arī uz visiem Latvijas piekrastes ūdeņiem.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 296 6.4. apakšpunktā noteiktajam zvejnieki, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos, drīkst ar tīkliem zvejot plekstes arī Latvijas teritoriālo ūdeņu daļā, kas atrodas dziļāk par piekrastei noteiktajiem 20 metriem.

Tā kā piekrastes ūdeņos pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un nav iespējams izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, ZKP ir atbalstījusi ministrijas ierosinājumu (padomes 14.12.2020. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/4/2020) par to, ka 2021. gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai būtu lietderīgi noteikt 10 tonnu apmērā no Latvijai ES regulā 2020/1579 paredzētās kopējās mencu piezvejas kvotas (51 tonna) Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, lai ar to samazinātu risku potenciālai zvejas aizliegšanai piekrastē, ja pilnībā tiktu izsmelts noteiktais mencu piezvejas apjoms.

ES regulas 2020/1579 pielikumā arī noteikts, ka no 1. maija līdz 31. augustam Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, zvejojot piekrastes ūdeņos ar kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri, zvejniekam ir jānodrošina kontroles iestādēm iespēja jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbības. Piekrastes ūdeņi 26. apakšrajonā piekļaujas pie Rucavas, Nīcas un Grobiņas novada un Liepājas pilsētas teritorijas. Pēc administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās 2020. gada 1. jūlijā šī prasība attiecas uz piekrastes ūdeņiem, kas piekļaujas pie Dienvidkurzemes novada teritorijas.

Tādējādi ministrija secina, ka attiecīgajos ūdeņos ir obligāti jānodrošina kuģa (laivas) zvejas darbību uzraudzības prasības, jo citādi atbilstoši ES regulai 2020/1579 attiecīgo pašvaldību teritoriju piekrastes ūdeņos vispār nav pieļaujamas tāda kuģa (laivas) darbības, ko nav iespējams uzraudzīt jebkurā laikā.

Lai būtu iespējams sekot līdzi piezvejoto mencu apjomam piekrastes ūdeņos, ZKP atbalstīja (padomes 14.12.2020. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/4/2020) ministrijas priekšlikumus par to, ka rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kas nodarbojas ar komerczveju piekrastes ūdeņos (turpmāk – komerczvejnieki), 2021. gadā būtu lietderīgi noteikt šādas papildu prasības:

1. komerczvejniekiem, kas zvejo Baltijas jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā), noteikt pienākumu apkopot mencu piezvejas datus par katrām 10 dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minēto informāciju līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniegt Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD), nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību;

2. komerczvejniekiem, kas zvejo pie Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos vai šajās teritorijās zvejo plekstes aiz piekrastes ūdeņiem, noteikt papildu pienākumus:

2.1. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

2.2. no 2021. gada 1. maija līdz 31. decembrim ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūtīt VVD šādu informāciju:

2.2.1. ziņojumus par plānoto laiku iziešanai jūrā un tā kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot par tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt (iesniegt) pirms iziešanas jūrā;

2.2.2. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši MK noteikumu Nr. 296 5. pielikumam. Paziņojumu iesniegt vismaz divas stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, taču, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, kā arī komerczvejniekiem, kas zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas, iepriekšējo paziņojumu ir atļauts iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas;

2.2.3. paziņojumam, kas minēts 2.2.2. apakšpunktā, pievienot zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

2.2.3.1. zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu cits no cita, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu jānorāda arī izvietoto rīku skaits;

2.2.3.2. zvejojot ar tīklu jedām, jāsniedz viena vidējā ģeogrāfiskā koordināta katrai jedai;

2.2.3.3. ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā cits no cita), atrodas tādā attālumā cita no citas, kas pārsniedz vienu jūras jūdzi, jānorāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās ģeogrāfiskās koordinātas.

Ministrija saņēma arī institūta 20.11.2020. zinātnisko rekomendāciju Nr. 1-6/1599-e "Par mencu piezveju piekrastes zvejā", kurā norādīts, ka lielākā mencu nozveja pēdējos gados ir bijusi piekrastes daļā no Rucavas līdz Pāvilostas novadam. Aptuveni 99 % mencu gan šajās, gan arī citās piekrastes pašvaldībās tiek nozvejotas ar zivju tīkliem, tādēļ institūts rekomendē pēc nepieciešamības apturēt komerczveju ar zivju tīkliem rudens periodā piekrastes rajonos no Rucavas līdz Pāvilostai. Ņemot vērā institūta sniegto rekomendāciju, ZKP atbalstīja (padomes 14.12.2020. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/4/2020) ierosinājumu par to, ka piekrastes komerczvejā izmantotajam mencu piezvejas apjomam sasniedzot 80 % no piekrastei rezervētā kopējā mencu piezvejas apjoma, turpmākā zveja ar zivju tīkliem pie Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos ir apturama. Šajā gadījumā ministrija sniegtu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par mencu piezvejas apjoma 80 % līmeņa sasniegšanu un zvejas ar zivju tīkliem apturēšanu attiecīgajos piekrastes ūdeņos.

III.

Ievērojot Latvijai pieļaujamo mencu piezvejas apjomu, ministrija ierosināja, ka komerczvejniekiem, zvejojot aiz piekrastes ūdeņiem, būtu jāievēro šādi papildu nosacījumi, kas arī tika atbalstīti ZKP (padomes 14.12.2020. lēmuma elektroniskās saskaņošanas protokols Nr. 4.2-8e/4/2020):

1) ja, zvejojot reņģes un brētliņas Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) un izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja pārsniedz vienu procentu no kopējās nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā 10 jūras jūdžu attālumā virzienā uz ziemeļiem no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ar jebkuru no uzņēmuma zvejā izmantojamiem kuģiem ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

2) plekstu zvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) jāievēro pieļaujamā mencu piezvejas proporcija – viena tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu. Tā kā zvejas specifikas dēļ minēto proporciju katrā zvejas rīka pacelšanas reizē nebūtu iespējams ievērot, tā būtu attiecināma summāri uz katru no 2021. gada pusgadiem, t.i., mencu piezveja plekstu kopējā nozvejā sešos mēnešos nedrīkst summāri pārsniegt noteikto proporciju. Ja proporcija pārsniegta, pret komerczvejniekam būtu jāpiemēro soda sankcijas. Savukārt, ja zvejniecības uzņēmums, izmantojot starptautisko zvejas iespēju apmaiņu, rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, attiecīgajam uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā maksimāli līdz četrām tonnām mencu uz 10 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecības uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu.

Turklāt, lai nepārsniegtu Latvijai 2021. gadam noteikto mencu piezvejas kvotas kopējo apjomu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, ministrija ierosināja un ZKP atbalstīja šādu mencu piezvejas apjoma rezervēšanu attiecīgajiem zvejas segmentiem: reņģu un brētliņu zvejai – sešas tonnas, plekstu zvejai – 30 tonnu, rezervē atstājot arī piecas tonnas no Latvijas kopējās mencu piezvejas kvotas.

V.

Ar ES regulu 2020/1579 2021. gadā noteikts mencas ieguves aizliegumu atpūtas zvejā (makšķerēšanā, zemūdens medībās un pašpatēriņa zvejā) Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā. Vienlaikus Ministru kabineta 2015. gada 2. decembra noteikumu Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 16.2. apakšpunktā atļauts makšķerniekiem un zemūdens medniekiem paturēt lomā 10 mencas, savukārt MK noteikumu Nr. 296 22.5. apakšpunktā paredzēts, ka mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā ir līdz 10 procentiem no kopējās visu zivju nozvejas.

Tas nozīmē, ka uz laiku, t.i., 2021. gadu, būtu piemērojama atkāpe no iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem un Baltijas jūras 26. apakšrajona ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (pie Liepājas pilsētas daļas un Rucavas un Nīcas novada piegulošajos Baltijas jūras ūdeņos) būtu jānosaka, ka visas nejauši nomakšķerētās vai pašpatēriņa zvejā noķertās mencas nevar tikt paturētas lomā un tās ir jāatbrīvo, kā arī zemūdens medībās menca nedrīkst būt zemūdens medību objekts.

VI.

Ja kādā no zvejas segmentiem rezervētais austrumu mencu piezvejas apjoms tiktu pilnībā izmantots, ministrija izvērtēs situāciju un, konsultējoties ar zvejniecības nozares pārstāvjiem, izskatīs iespējas iedalīt mencu piezvejas papildu apjomu attiecīgajam zvejas segmentam, piešķirot daļu no rezervē atstātā apjoma vai pārdalot apjoma daļu no citiem zvejas segmentiem, kuros rezervētais mencu piezvejas apjoms netiks pilnībā izmantots. Ja tas nebūs iespējams, attiecīgā zvejas segmenta zveja, kurā mencu piezvejas apjoms ir pilnībā izmantots, 2021. gadā tiks apturēta.

Ja 2021. gadā pilnībā tiks izmantota Latvijai noteiktā kopējā mencas piezvejas kvota (51 tonna), Latvijai saskaņā ar ES regulas 2020/1579 nosacījumiem līdz 2021. gada 31. decembrim nāksies aizliegt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, ja tajā gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par mencu piezvejas izmantošanas regulējumu 2021. gadā iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2020. gada 17. decembrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/11302.

Ievērojot iepriekšminēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

1. mencu piezvejas apjomu piekrastes komerczvejai 2021. gadā noteikt 10 tonnu apmērā no Latvijai noteiktās austrumu mencu (25.–32. apakšrajonā) piezvejas kvotas;

2. noteikt papildu pienākumu komerczvejniekiem, kas zvejo Baltijas jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līča ūdeņus 28.1. apakšrajonā), 2021. gadā apkopot mencu piezvejas datus par katrām 10 dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minēto informāciju līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniegt VVD, nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību;

3. 2021. gadā noteikt šādus papildu pienākumus komerczvejniekiem, kas zvejo pie Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos vai atbilstoši zvejas noteikumos atļautajiem nosacījumiem zvejo plekstes aiz attiecīgajai administratīvajai teritorijai piegulošajiem piekrastes ūdeņiem:

3.1. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

3.2. no 2021. gada 1. maija līdz 31. decembrim ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūta VVD šādu informāciju:

3.2.1. ziņojumus par plānoto laiku iziešanai jūrā un tā kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot par tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt (iesniegt) pirms iziešanas jūrā;

3.2.2. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 5. pielikumam. Paziņojumu iesniegt vismaz divas stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, taču, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar ievērot, kā arī komerczvejniekiem, kas zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas, iepriekšējo paziņojumu ir atļauts iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas;

3.2.3. paziņojumam, kas minēts 3.2.2. apakšpunktā, pievienot zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

3.2.3.1. zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu cits no cita, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu jānorāda arī izvietoto rīku skaits;

3.2.3.2. zvejojot ar tīklu jedām, jāsniedz viena vidējā ģeogrāfiskā koordināta katrai jedai;

3.2.3.3. ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā cits no cita), atrodas tādā attālumā cita no citas, kas pārsniedz vienu jūras jūdzi, jānorāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās ģeogrāfiskās koordinātas;

4. šī lēmuma 2. un 3. punktā noteiktos papildu pienākumus attiecināt arī uz piekrastes komerczvejniekiem, kas zvejo plekstes aiz piekrastes ūdeņiem Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 6.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

5. apturēt komerczveju ar zivju tīkliem pie Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 80 % no piekrastei šī lēmuma 1. punktā noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma. Šajā gadījumā ministrija sniedz paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par mencu piezvejas apjoma 80 % līmeņa sasniegšanu un zvejas ar zivju tīkliem apturēšanu attiecīgajos piekrastes ūdeņos;

6. ja, izceļot zvejas rīkus reņģu un brētliņu komerczvejā aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (izņemot Rīgas jūras līča ūdeņos 28.1. apakšrajonā), konstatē, ka mencas piezveja pārsniedz vienu procentu no kopējās nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā 10 jūras jūdžu attālumā virzienā uz ziemeļiem no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ar jebkuru no uzņēmuma zvejā izmantojamiem kuģiem ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

7. plekstu komerczvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līča ūdeņos 28.1. apakšrajonā) ievēro šādus papildu nosacījumus:

7.1. mencu piezvejas proporcija ir viena tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu, izņemot šī lēmuma 7.2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos;

7.2. ja zvejniecības uzņēmums, izmantojot starptautisko zvejas iespēju apmaiņu, rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, attiecīgajam uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā maksimāli līdz četrām tonnām mencu uz 10 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecības uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu;

7.3. šī lēmuma 7.1. apakšpunktā norādīto (tostarp saskaņā ar 7.2. apakšpunkta nosacījumiem palielināto) proporciju nepārsniegt, rēķinot uz katru no 2021. gada pusgadiem, t.i., gada katra pusgada sešu mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto. Ja proporcija ir pārsniegta (skaitot līdz katra attiecīgā pusgada beigu datumam – 30. jūnijam un 31. decembrim), komerczvejniekam var tikt piemērotas soda sankcijas;

8. noteikt 2021. gadā Baltijas jūras 26. apakšrajona piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (pie Liepājas pilsētas daļas un Rucavas un Nīcas novada piegulošajos Baltijas jūras ūdeņos) aizliegumu, makšķerējot un nodarbojoties ar pašpatēriņa zveju, paturēt lomā mencu, kā arī iegūt mencu zemūdens medībās;

9. kad Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā 51 tonna tiek pilnībā izmantota, aizliegt komerczveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos, kurā potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua