Privatizācija procesā

Analizējot aizvadīto divu nedēļu veikumu privatizācijas jomā Latvijā, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis pastāstīja, ka akciju sabiedrība "Latvijas naftas tranzīts" sekmīgi pildījusi pieņemtās saistības, kārtojot pirkuma maksu par "Ventspils naftas" un akciju sabiedrības "LaSaM" valsts kapitāla daļu, kas bija 72 480 588 lati, tajā skaitā 39 864 312 lati maksājami naudā, bet 32 616 276 lati — privatizācijas sertifikātos. Līdz 12. maijam, kā liecina bankas izraksti, "Latvijas naftas tranzīts" ir pārskaitījis izpirkuma maksu 60 521 287, 40 latu apmērā, tajā skaitā 27 905 011, 40 latu samaksāts naudā, bet 32 616 276 — privatizācijas sertifikātos. Pilnā apmērā ir samaksāts par 1998. un 1999. gadu. Atlikusī summa — 11 959 300, 60 latu naudā — jāsedz 2000., 2001. un 2002. gadā. Kā vienmēr, par nenomaksāto daļu jāmaksā kreditēšanas procenti — 6 procenti gadā. Jāpiebilst, ka savulaik bija jāmaksā 12 procenti gadā. Tā kā starpbanku kredītu likmes un refinansēšanas likmes pazeminājās, tad atliktā maksājuma daļa tika pārskatīta un samazināta.

Privatizācijas aģentūras valde pieņēmusi lēmumu nemainīt maksāšanas līdzekļus "Latvijas naftai", pamatojoties uz vairākiem nosacījumiem: saņemts negatīvs atzinums no Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas un PA padomes; šo lēmumu ietekmēja arī tas, ka "Latvijas naftas tranzīts" iegādājies "LaSaM" valsts kapitāla daļas. Šādos gadījumos maksāšanas līdzekļu maiņa parasti netiek piemērota, jo ne mazāk kā 50 procenti maksājami latos un atlikusī daļa — sertifikātos.

Sadarbības padomes sēdē izskatīts jautājums par kompensācijas sertifikātu izmaksu naudā. Panākta vienošanās, ka Privatizācijas aģentūra meklēs resursus, kādā veidā tos izmaksāt bijušajiem īpašniekiem — 750 cilvēkiem, kuriem pieder kompensācijas sertifikāti 1,33 miljonu latu apmērā. Kompensācijas sertifikāti naudā jāizmaksā arī 99 represētajiem vai viņu laulātajiem kopsummā par apmēram 390 tūkstošiem latu un vēl divām grupām — represēto mantiniekiem un īpašniekiem, kam pienākas kompensācija. Šajā gadījumā saskaņots, ka varētu katram izmaksāt naudā 30 kompensācijas sertifikātus. Kopējā summa ir aptuveni 6 miljoni latu. Kā zināms, kompensācijas sertifikātu īpašniekiem jāatmaksā 14 miljoni latu. Patlaban ir runa par to grupu, kurai kompensācijas sertifikātu aizvietošana ar naudu pienākas 100 procentu apmērā. Pagājušajā gadā no plānotajiem 4 miljoniem latu tika kompensēti tikai 2 miljoni latu, jo nebija attiecīgo līdzekļu. Kā atzina J.Naglis, resursi rodami, neizjaucot privatizācijas kārtību, kas apstiprināta akciju sabiedrībai "Ventspils nafta", un piedāvājot pārdot tiesības atprečot kompensācijas sertifikātus tai akciju daļai, kuras netika izpirktas Tautas kārtā. Tie ir aptuveni nedaudz vairāk par 6 procentiem. Lai šo programmu izpildītu, būtu nepieciešami 3–4 procenti. Šis priekšlikums jāapstiprina Sadarbības padomei. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nākamajām valdībām būs jārod līdzekļi aptuveni 8 – 8,5 miljonu latu apmērā atlikušo kompensācijas sertifikātu dzēšanai.

Aktuāla ir arī zemes privatizācija zem privatizētiem objektiem. Patlaban 80 procenti no samaksas par zemes privatizāciju jāveic kompensācijas sertifikātos. Arī šiem īpašniekiem svarīgi zināt, kā izlietot savus sertifikātus, – vai nu tos pārdot, vai arī pašiem piedalīties privatizācijā. Privatizācijas aģentūra saņēmusi ierosinājumus par 750 zemes gabalu privatizāciju. Ministru kabineta rīkojumi pieņemti par 253 zemes gabalu nodošanu privatizācijai, zemesgrāmatās no tiem reģistrēti aptuveni 175. PA sagatavojusi priekšlikumus Ministru kabinetam par 107 zemes gabalu pārdošanu. Visi šie zemes gabali ir reģistrēti zemesgrāmatā, kā to paredz likums.

Tā kā PA gatavo speciālas formas dokumentus, lai sagatavotu privatizācijai zemes gabalus, tas prasa ievērojami daudz laika. Tomēr drīzumā paredzēts nodot privatizācijai vēl 60 zemes gabalus. Protams, aizkavēšanās ir arī tādēļ, ka zeme nav uzmērīta. Lai veiktu šos iepriekšējos sagatavošanās darbus, iesaistīti ir arī apakšuzņēmēji. No maija PA paredzējusi sagatavot privatizācijai 35 zemes gabalus, ik mēnesi palielinot tempu, lai līdz 1999. gada janvārim jau spētu sagatavot privatizācijai aptuveni 100 zemes gabalus mēnesī un lai līdz 2000. gadam lielākā daļa zemes būtu privatizēta. Aktīvākiem jābūt arī objektu īpašniekiem, jo bez viņu vēlmes un darbības nekas nenotiks. Turklāt jāņem vērā, ka kompensācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa lietošanas laiks ir ierobežots.

Kā pastāstīja PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs, tad daudzas lietas šajā procesā regulējamas ar likumdošanas starpniecību. Briselē pausts atzinums, ka mūsu likumdošana neatbilst Eiropas Savienības direktīvām, jo nedrīkst ierobežot nekustamā īpašuma tirgu. Pie mums eksistē dalījums "labajos" un "sliktajos" zemes pircējos, skaidri zinot, ka arī šī prasība tiek regulāri pārkāpta. Parasti šādos gadījumos, kad uzņēmēji neatbilst likuma prasībām, tiek veikti grozījumi statūtos un pēc zemes iegādes atkal notiek pārstrukturizācija. Saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 16. decembra rīkojumu zeme pirms privatizācijas vispirms ir reģistrējama zemesgrāmatā uz valsts vārda. Pēc šī rīkojuma pieņemšanas zemes privatizācijas process ir ievērojami aizkavējies. Privatizācijas aģentūra patlaban šim procesam pievērš īpaši lielu uzmanību, palielināts darbinieku skaits šajā nodaļā.

Ingrīda Rumbēna, "LV"