Ministru kabineta noteikumi Nr. 809

Rīgā 2020. gada 17. decembrī (prot. Nr. 84 71. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu un 36. panta ceturto un piekto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

1.2. garantētā minimālā ienākuma pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību;

1.3. mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai;

1.4. trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību.

2. Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām (turpmāk – iesniedzējs) vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – sociālais dienests), uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

2.1. iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;

2.2. darba devēja izziņu par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā;

2.3. izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības (1. pielikums) par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;

2.4. visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem;

2.5. dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktā norādītos ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas;

2.6. dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;

2.7. citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.

3. Sociālais dienests sadarbībā ar iesniedzēju pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (2. pielikums) (turpmāk – deklarācija), izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas. Iesniedzējs paraksta pašvaldības informācijas sistēmā sagatavotās deklarācijas izdruku, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas patiesumu, izņemot gadījumu, ja deklarācija iesniegta, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv).

4. Sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.

5. Aprēķinot vidējos ienākumus, sociālais dienests ienākumu apmēru samazina par kredīta pamatsummu un tā procentu summu par vienīgā mājokļa iegādi, kā arī par to summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam, bet nepārsniedzot valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, ja uzturlīdzekļi tiek maksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

6. Vidējo ienākumu apmēru mēnesī no šo noteikumu 2.5. apakšpunktā minētajiem ienākumiem (tai skaitā no ienākumiem no īpašuma atsavināšanas) aprēķina, dalot ienākumu summu ar kalendāra mēnešu skaitu no ienākuma saņemšanas vai darījuma veikšanas dienas līdz šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienai, izņemot summu, kas izlietota mājsaimniecības vienīgā mājokļa iegādei.

7. Ja iesnieguma iesniegšanas laikā kādam mājsaimniecības loceklim nav ienākumu, bet iepriekšējo triju kalendāra mēnešu laikā šīs personas vidējie ienākumi bija vienādi ar attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru vai mazāki par to, novērtējot mājsaimniecības materiālo stāvokli, šīs personas ienākumus neņem vērā.

8. Mājsaimniecība vai mājsaimniecības persona nekvalificējas sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņemšanai, ja mājsaimniecības ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu slieksnim un materiālā stāvokļa līmenim.

9. Garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

P_gmi = (GMI¹ + GMI² x N) – I, kur

P_gmi – pabalsta apmērs;

GMI¹ – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI² – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.

10. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

P_maj = (GMI¹ + GMI² x N) + K – I, kur

P_maj – pabalsta apmērs;

(GMI¹ + GMI² x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai;

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu);

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru).

11. Mājokļa pabalsta apmēru cietā kurināmā iegādei aprēķina, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējos ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādīto faktisko izdevumu summu, un piešķir vienu reizi kalendāra gadā.

12. Mājokļa pabalstu nepiešķir, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.

13. Sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un 3. punktā minētās deklarācijas sagatavošanas izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo pašvaldības saistošo noteikumu prasības, kā arī nosaka mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam. Par pieņemto lēmumu sociālais dienests informē iesniedzēju.

14. Pamata sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek noteikts ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.

15. Garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.

16. Piešķirto garantētā minimālā ienākuma pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā, mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus par kurināmā iegādi var segt, veicot pārskaitījumu piegādātājam vai pārskaitīt uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

17. Mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem:

18.1. Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 97. nr.; 2017, 248. nr.);

18.2. Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu pat trūcīgu" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52., 204. nr.; 2012, 85. nr.; 2013, 193. nr.; 2015, 93. nr.; 2017, 128. nr.);

18.3. Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.; 2013, 193. nr.; 2017, 248. nr.; 2019, 203. nr.).

19. Šo noteikumu 10., 11. punkts un 3. pielikums stājas spēkā 2021. gada 1. aprīlī.

20. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča

1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 809

Iesniegta 20__. gada ___. ______________

Labklājības ministre R. Petraviča

2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 809

Iesniegta 20__. gada ___. ______________

Labklājības ministre R. Petraviča

3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 809

Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmanto šādas izdevumu pozīciju minimālās normas:

1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

1.1. no mājokļa kopējās platības – 32 m² vienai personai mājsaimniecībā un 18 m² – katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

1.2. visu mājokļa platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;

1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Dzīvojamo telpu īre un apsaimniekošana saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītās normas), bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m², ja pašvaldības dome nav noteikusi atšķirīgu summu.

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp iesniedzēju vai kādu no personām mājsaimniecībā un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šā pielikuma 2. punktā noteiktā īres maksa.

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, tai skaitā fiksētā maksa mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā un 3 m³ izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, papildus šā pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajām normām – 3 m³ izmaksas mēnesī katrai personai mājsaimniecībā;

4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m² mēnesī papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus šā pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajām normām 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.

6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja mājoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā, no kurām ne vairāk kā 3 m³ – karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):

7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m² (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;

7.2. mājokļa pabalsta aprēķinā kopējo cietā kurināmā iegādes izmaksu summu iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.

8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:

8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;

8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 euro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.

Labklājības ministre R. Petraviča