Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-196

Rīgā 2020. gada 16. decembrī

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par ēkas Aizputes novadā, Aizputē, Atmodas ielā 5 (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr. 473 2. punktā noteiktajā kārtībā 2020. gada 6. jūnijā saņemts iesniegums ar ierosinājumu noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu Pārvaldē izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādejādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 474) 7.3. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts ir unikāls Latvijas mazpilsētu arhitektūrā, tas, atšķirībā no citiem pilsētas namiem, bija līdzvērtīgs bruņinieku muižām un netika pakļauts pilsētas pārvaldei. Objektā saglabājušies vairāku periodu iekštelpu apdares paraugi, kas ir nozīmīga liecība par dzīvojamo namu interjeru stilistisko attīstību vairāk nekā simt gadu posmā. Īpaši izceļamas senāko periodu apdare – 19. gs. I ceturkšņa tapetes – vērtīgi interjera apdares paraugi, kas Latvijas dekoratīvajā mākslā saglabājušies ļoti mazā skaitā, kā arī ļoti augstā amatnieciskā līmenī īstenotie 19. gs. II ceturkšņa sienu un griestu gleznojumi – unikāls mazpilsētas dzīvojamās ēkas interjera paraugs, kurš pielīdzināms greznākajiem Latvijā zināmajiem muižas kungu namu telpu noformējumiem.

Objekta saglabājamās vērtības: Objekta telpiskais izvietojums pilsētvides ainavā, plānojuma struktūra, oriģinālās konstrukcijas un to elementi (siju pārsegumi un griesti, ārsienas/iekšsienas, pildrežģa konstrukcijas, oriģinālie vēja dēļi), fasāžu arhitektūra, ailu aizpildījumi (oriģinālie logi un to apdares elementi), oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi), oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi), oriģinālie slēģi (iekšējie un ārējie), logu stiprinājumu metāla detaļas (18.–19. gs.), oriģinālais stiklojums, 20. gs. 20.–30. gadu bankas mēbelējums, interjera dekoratīvā apdare (vēsturiskais konteksts, vēsturiskie uzslāņojumi, ansambļa vienotība, mākslinieciskā kompozīcija, dekoratīvais risinājums, tapetes, polihromija, gleznojumi, trafareti, virsmas apdare, oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika).

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Kultūras pieminekļa sastāvs: būve ar kadastra apzīmējumu – 6405 007 0024 001.

7. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23. panta pirmajai daļai Objektam noteikta individuālā aizsardzības zona "0", jo Objekts atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa ar aizsardzības Nr. 7437 "Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā.

8. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401).

Kultūras ministrs N. Puntulis