Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.; 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. nr.; 1998, 1. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr.; 2002, 6. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 2., 8., 24. nr.; 2006, 14., 22. nr.; 2007, 3., 12., 24. nr.; 2008, 12. nr.; 2009, 1., 2., 15., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 82., 131., 178., 206. nr.; 2011, 99., 144., 157., 204. nr.; 2012, 44., 88., 92., 192. nr.; 2013, 194., 232., 234. nr.; 2014, 47., 57., 257. nr.; 2015, 42., 97., 227., 248. nr.; 2016, 123., 241. nr.; 2017, 156., 242. nr.; 2018, 95., 111., 194., 249. nr.; 2019, 66., 118. nr.; 2020, 138., 240.A nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 8. panta 2.⁵ daļu šādā redakcijā:

"2.⁵ Par ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, uzskata arī ienākumu, kas gūts, īstenojot akciju (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai kapitālsabiedrība, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Ienākumu, kas gūts, īstenojot šajā daļā minētās akciju pirkuma tiesības, ar nodokli neapliek šā likuma 9. panta pirmās daļas 43. punktā minētajos gadījumos."

2. 9. panta pirmās daļas 43. punktā:

aizstāt "a" apakšpunktā skaitli "36" ar skaitli "12";

izteikt "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) akciju pirkuma tiesību minimālajā turēšanas periodā darbinieks ir darba attiecībās ar kapitālsabiedrību, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības vai ar kuru saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē maksātājam ir piešķīrusi akciju pirkuma tiesības,";

papildināt punktu ar "d" un "e" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) akciju pirkuma tiesības tiek īstenotas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad izbeigtas darba attiecības starp maksātāju un darba devēju (kapitālsabiedrība, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības vai kura ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē),

e) kapitālsabiedrība, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības, vai ar to saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē nav izsniegusi maksātājam aizdevumu, kas nav atmaksāts līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdim;".

3. 11.¹¹ pantā:

papildināt otrās daļas 2. punktu ar vārdiem "vai kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt neatkarīgu atzinumu par akciju tirgus vērtību";

aizstāt piektajā daļā vārdus "akciju sabiedrība" ar vārdu "kapitālsabiedrība";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Ja tiek veikti grozījumi akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā, darba devējam vai kapitālsabiedrībai, kura ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, divu mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir pienākums iesniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam."

4. Papildināt 12. pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"13. Šā panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā paredzētā neapliekamā minimuma noteikšanas kārtība attiecībā uz ārvalstīs gūtajiem pensijas ienākumiem tiek piemērota remigrējušam diasporas loceklim, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) remigrējušais diasporas loceklis pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents;

2) remigrējušais diasporas loceklis ir pieteicies Valsts ieņēmumu dienestā, informējot par savām tiesībām piemērot remigrējušā diasporas locekļa ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru (turpmāk — ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs);

3) remigrējušais diasporas loceklis, saņemot vecuma pensiju atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ir sasniedzis likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmajā daļā noteikto vecumu.

14. Remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam tiek piemērots ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs, kāds tas ir noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī.

15. Minēto apmēru attiecīgajā taksācijas gadā attiecināmajā ārvalstī Valsts ieņēmumu dienests noskaidro starptautiskās informācijas apmaiņas ceļā vai, ja tam pastāv objektīvi šķēršļi, derīgi arī citas pielīdzināmas formas oficiāli atvērtie dati (izraksts no ārvalsts normatīvajiem aktiem, ārvalsts iestādes publiski sniegtā informācija u. c.).

16. Remigrējušam diasporas loceklim, kurš vienlaikus saņem pensijas ienākumu no vairākām ārvalstīm (vai saņem pensiju no vienas vai vairākām ārvalstīm un pensiju atbilstoši likumam "Par valsts pensijām"), tiek piemērots tās ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs, kurā tas ir vislielākais.

17. Ja remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam piemērojamais ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs ir mazāks nekā šā panta piektajā daļā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums, remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam piemēro šā panta piektajā daļā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu.

18. Ja remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtais pensijas ienākums saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem ārvalstī nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam pielīdzināmu nodokli un tas ir mazāks nekā šā panta piektajā daļā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums, remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam ienākumam piemēro šā panta piektajā daļā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu.

19. Remigrējušam diasporas loceklim, uz kuru attiecas šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā noteiktā ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība, atlikušo neizmantoto ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra daļu nevar piemērot attiecībā uz citu ienākumu."

5. Papildināt 19. panta sesto daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9) iesniegumu par maksātāja tiesībām uz ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu taksācijas gadā, kurā uzrādīts ārvalsts pensijas apmērs."

6. Papildināt 30. pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tiesībām piemērot ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 173., 174., 175. un 176. punktu šādā redakcijā:

"173. Ministru kabinets izvērtē šā likuma 12. pantā noteiktā regulējuma (par ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu remigrējušu diasporas locekļu no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam) piemērošanas rezultātus un līdz 2030. gada 1. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par minētā regulējuma turpmākās piemērošanas lietderīgumu. Veicot izvērtējumu, ņem vērā regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību — nodokļu ieņēmumiem, patēriņu, veselības aprūpes budžetu un reģionu attīstību.

174. Šā likuma 12. pantā noteikto regulējumu (par ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu remigrējušu diasporas locekļu no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam) piemēro arī pirms tā spēkā stāšanās Latvijā reģistrētu nodokļu rezidentu, kuri ir remigrējuši diasporas locekļi, no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam (tai skaitā Repatriācijas likuma izpratnē).

175. Šā likuma 12. pantā noteikto regulējumu (par ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu remigrējušu diasporas locekļu no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam) piemēro attiecībā uz remigrējušu diasporas locekļu pensiju ienākumiem, kas gūti no visām ārvalstīm, tai skaitā no tām, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, izņemot gadījumus, kad šādā līgumā paredzēts personai labvēlīgāks regulējums.

176. Grozījumi šā likuma 12. pantā par tā papildināšanu ar trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu, kā arī grozījums šā likuma 30. pantā par tā papildināšanu ar 10. punktu ir piemērojami, sākot no 2021. gada 1. janvāra."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 17. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 29. decembrī