Ministru prezidents Guntars krasts:

"Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija un korupcija"

Arī šajā jomā vērojama globalizācija, izmantojot starpvalstu sakaru liberalizāciju, aktīvāku preču un cilvēku pārvietošanos.

Tādēļ pasaules sabiedrībai ir jāizmanto visas sadarbības iespējas, lai neļautu noziedzības parādībām traucēt ekonomikai un demokratizācijas procesam Eiropā un visā pasaulē.

Kopēju akciju nepieciešamība noziedzības apkarošanas jomā ļoti skaidri ir pausta arī pagājušajā nedēļā notikušajā astoņu pasaules lielvalstu ( G-8 ) Birmingemas tikšanās rezolūcijā. Noziedzības apkarošana tiek izvirzīta kā viens no trim galvenajiem uzdevumiem, kas pasaulei jāveic uz nākamā gadsimta sliekšņa.

Šodienas konference ir ieguldījums šajā starptautiskajā iniciatīvā.

Arī Latvijā noziedzība ir viens no būtiskākajiem ekonomikas pārveides, sabiedrības un politiskās sistēmas demokratizācijas kavēkļiem.

Valsts iekšējās drošības sistēmas un robežu nostiprināšana, sadarbība ar Eiropas un starptautiskajām institūcijām šajā jomā ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES).

Gan Latvijas valdība, gan iedzīvotāji noziedzības apkarošanu, korupcijas un netīrās naudas atmazgāšanas novēršanu uzskata par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem.

Pagājušā gada nogalē valdība aktivizēja darbību šajā jomā, ātri nonākot pie izpratnes par kopējas rīcības nepieciešamību visos valsts varas atzaros — tiesu, izpildu un likumdošanas jomā.

Problēmas ir katrā no tām, risinājums — to kopējā un saskaņotā rīcībā noziedzības novēršanai un apkarošanai.

Dinamiskā sabiedrības attīstība prasa jaunas pieejas gan iekšlietu sistēmas darbības formās, gan tiesu varas, gan arī kriminālās un vispārējās likumdošanas attīstībā un tās saskaņošanā ar ES prasībām.

Šādu pieeju mēs iestrādājām Noziedzības novēršanas programmā. Tajā paredzēts paaugstināt izmeklēšanas metožu efektivitāti, uzlabot tiesu darbu un panākt to lielāku caurspīdīgumu, pilnveidot sodu un to izciešanas sistēmu.

Daži no programmā paredzētajiem pasākumiem izraisīja aktīvu diskusiju gan tieslietu, gan arī iekšlietu sistēmā. Tie bija savā ziņā netradicionāli, vērtējot pēc iepriekšējās darbības standartiem.

Tomēr — un to es gribu šeit uzsvērt — reformām Latvijas tieslietu un iekšlietu sistēmā jābūt tikpat konsekventām un aktīvām, kādas tika veiktas mūsu tautsaimniecībā un arī politiskajā sistēmā aizvadīto astoņu gadu laikā. Tieslietu, iekšlietu un arī valsts pārvaldes reformu jomā mēs iepriekšējos gados esam iekavējušies, un mums jāpastiprina reformas šajās nozarēs, lai panāktu sabiedrības attīstības gaitu un izpildītu Eiropas integrācijas prasības un iedzīvotāju prasības dzīvot drošā un godīgā valstī.

Kas ir nepieciešams pārmaiņām? Lai izvērstu aktīvu cīņu pret noziedzību, pret ekonomisko noziedzību, par ko mēs šodien runājam, vispirms mums ir jātiek skaidrībā par dažiem mītiem. Saprotot šo mītu būtību, mēs labāk varēsim tos atspēkot un aktivizēt savu darbību.

Diezgan izplatīts zināmā sabiedrības daļā ir uzskats, ka ekonomiskie noziegumi salīdzinājumā ar noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību, nav tik smagi un vērā ņemami. Tomēr tas, ka nav vardarbības, nenozīmē, ka nav cietušo. Katrs bankas sabrukums, izlaupīts pensiju fonds, katra negodīga investīcija rada bailes un potenciālu traģēdiju tūkstošiem iedzīvotāju, cieš ekonomisko darījumu aktivitāte. Par to mēs pārliecinājāmies 1995.gada banku krīzes laikā.

Pētījumi liecina, ka ievērojama daļa finansu sektorā strādājošo vispār neuzskata dažus finansu mahināciju veidus par noziegumiem. Viņi sniedz pakalpojumus, kas padara neskaidras attiecības starp cilvēku un naudu. Piemēram, brokeri, kas veic noguldījumus tādā veidā, ka neizdevīgo darījumu rezultāti tiek pārsūtīti uz Latvijas uzņēmumiem, bet ienesīgie — uz aizjūras ārzonu rēķiniem. Arī grāmatveži, kas palīdz veidot sarežģītas ārzonu struktūras, kuru mērķis ir slēpt pēdas auditam un nodokļu nomaksai. Šie cilvēki ir naudas atmazgātāji, taču viņi māna gan laikam vienīgi paši sevi, domādami, ka palīdz noregulēt tikai sīkas nodokļu problēmas. Viņu palīdzība naudas atmazgāšanā sekmē starptautiskās organizētās noziedzības finansu asinsriti, palīdz noziedzniekiem.

Šāda ekonomisko noziegumu izpratne ir nepieciešama ne tikai tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, bet arī sabiedrībai, kas, es domāju, ir nobriedusi šādai izpratnei.

Korupcijas apkarošanas iniciatīva, ko pagājušajā gadā izvirzīja valdība, guva lielu atbalsi sabiedrībā un masu informācijas līdzekļos.

Ministru kabinets pagājušā gada septembrī izveidoja Korupcijas novēršanas padomi, tika izstrādāta arī Korupcijas novēršanas programma. Tā ietver pasākumus korupcijas cēloņu likvidēšanā, tās apkarošanā un sabiedrības izglītošanā šajos jautājumos.

Būtisks korupcijas novēršanas instruments ir adminsitratīvo aktu pieņemšanas mehānisma uzlabošana, nodrošinot katra administratīvā akta caurspīdīgumu.

Jāsamazina iespējas, ka lēmumu procesu mūsu valsts institūcijās ar korupcijas paņēmieniem varētu ietekmēt interešu grupas. Ir jāiedibina lēmumu pieņemšanas procesa atklātums un koleģiāla lēmumu pieņemšana visos valsts varas līmeņos.

Korupcijas novēršanas programma paredz pilnveidot arī institucionālo sistēmu, kas īstenos šīs programmas pasākumus. Valsts policijā tiek veidota Korupcijas apkarošanas vienība, muitas un valsts ieņēmumu dienestos tiek paplašinātas antikorupcijas struktūrvienību funkcijas.

Uzruna konferencē "Eiropa 2000" 1998. gada 20. maijā