Kopā ar pārējo pasauli — pret ekonomiskiem noziegumiem, korupciju

Ministru prezidents Guntars Krasts:

"Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija un korupcija"

Turpinājums

no 1.lpp.

Esam paredzējuši izskaust arī vienu no smalkākajām, taču diemžēl iedarbīgākajām korupcijas formām — politisko korupciju. Tiek izstrādāts mehānisms politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta. Izmaksas šādā gadījumā, es domāju, būs mazākas nekā tie zaudējumi, ko valstij un sabiedrībai rada slēpti lobētie lēmumi.

Pēdējā laikā Latvijā tiek veltīta lielāka uzmanība arī tā sauktās netīrās naudas problēmai.

Var droši teikt, ka mūsu valsts ir pāri tam reformu sākumposma periodam, kad par veicināmu tika uzskatīta jebkura uzņēmējdarbības izpausme un jebkurš ārvalstu ieguldījums.

Reformu gadi mums ir iemācījuši pievērst arvien lielāku uzmanību gan pašmāju, gan arī ārvalstu biznesa godīgumam, tā legalitātei un nodokļu maksāšanas disciplīnai.

Ir panākta sapratne, ka tā sauktā netīrā nauda arī savā ekonomiskajā izpausmē ir riskants finansu sistēmas elements. Tie ienākumi, ko tā varbūt var dot atsevišķām bankām, pilnībā tiek dzēsti ar to nestabilitāti un starptautisko institūciju attieksmi, ko nes šādas naudas esamība kādas valsts banku sistēmā.

Arī netīrās naudas atmazgāšanas process palielina riska pakāpi tautsaimniecībā, jo šie līdzekļi var ātri vien pazust gan starptautiskajos pelēkās ekonomikas darījumos, gan arī tiesībsargājošo institūciju darbības rezultātā.

Nesen šajā jomā Latvijā tika pieņemts likums par noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tagad svarīgākais uzdevums ir uzsākt tā izpildes kontroles institūcijas darbību, kas būs īpaša struktūrvienība pie ģenerālprokuratūras. Mēs ceram saņemt arī Eiropas Savienības finansiālo atbalstu šim darbības virzienam.

Cīņai pret noziedzību, pret šo sabiedrības piesārņojumu, tāpat kā cīņai pret dabas piesārņojumu, starptautiski saistītajā pasaulē nevar būt robežu. Tādēļ šajā jomā, pat vairāk nekā citās, mēs ceram uz atbalstu un sadarbību gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem.

Latvija ir gatava būt par tiltu godīgai tirdzniecībai, ekonomiskajai sadarbībai un tūrismam, bet mūsu robežām jābūt stingrām un necaurejamām narkotiku, kontrabandas un netīrās naudas un nelegālās migrācijas plūsmām.

Par starptautisko konferenci "Eiropa — 2000"

Vakar, 20.maijā, Rīgā uz sarptautiskās organizācijas "Eiropa — 2000" un LR Ģenerālprokuratūras rīkoto triju dienu konferenci bija ieradušies pārstāvji no 19 valstīm. Kā "LV" jau rakstīja 20.maija numurā, konference notiek par ļoti aktuālu jautājumu — "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija un korupcija".

Atklājot konferenci, LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš uzsvēra tās nozīmi mūsdienās, jo ar šīm problēmām jāsaskaras un tās jārisina visām Eiropas valstīm. To, ka Latvijā uzsākts mērķtiecīgs darbs šajā virzienā, un cīņā pret noziedzību aktīvi iesaistās arī valdība, apliecināja fakts, ka konferences priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Guntars Krasts. Konferences ievadījumā viņš arī teica runu. (Publicējam atsevišķi.) Pēc tam rīta sēdes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš deva vārdu organizācijas — 2000 prezidentam Rolfam Gonsalvesam:

— Gribu izteikt pateicību Latvijas pārstāvjiem, Ģenerālprokuratūrai, kas veikusi lielu darbu sagatavojot šo konferenci. Astoņdesmito gadu beigās līdzīga konerence — pret terorismu — notika Cīrihē, bet 1993.gadā Budapeštā jau piedalījās vairākas valstis no Viduseiropas un Austrumeiropas, kas bija atguvušas neatkarību. Zaudējumi, ko rada korupcija, ekonomiskie noziegumi, ir ļoti lieli, un tas vieno valstis kopīgas rīcības koordinācijai. Cīrihes konferencē izskanēja ieteikumi izveidot valstu kriminālizmeklēšanas biroju. Varšavas konferencē līdzīgi ieteikumi izskanēja attiecībā uz šāda biroja dibināšanu Austrumeiropas valstīs. Iespējams, ka tas bija nedaudz pāragri, jo šīs valstis tolaik vairāk nodarbināja atgūtās neatkarības nostiprināšana. Ievērojot to, minētās rekomendācijas būtu jāpārskata.

— Tā kā "Eiropa — 2000" ir nevalstiska organizācija, tad šīs konferences mērķis nav paust kādu politisku nostāju, bet apmainīties pieredzē, kā izvērst kopīgu cīņu pret noziedzību, īpaši kontrabandu ar ieročiem, narkotikām un citām negatīvām parādībām, kas visām valstīm rada lielus zaudējumus,— novēlot konferences dalībniekiem raženu darbu, nobeigumā teica R.Gonsalvess. Pēc tam runāja organizācijas "Eiropa — 2000" prezidents T.S.Visers. Viņš vairākkārt apmeklējis Latviju, iepazinies ar situāciju, palīdzējis sagatavoties šai konferencei. T.S.Viseram un minētajai starptautiskajai organizācijas izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Ģenerālprokuratūru, tās vadību. — Latvijā, manuprāt, šis pārveides process no totalitārās sistēmas būtībā ir pabeigts, jo nostiprinās parlamentārā demokrātija,— uzsvēra T.S.Visers. Viņš atzīmēja, ka ir svarīgi ne tikai harmonizēt un saskaņot likumus ar starptautiskajām normām, bet arī veidot ciešu sadarbības saikni katrā valstī starp likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu, kā arī koordinēt spēkus starpvalstu līmenī pret dažādu veidu noziegumiem. Korupcija, kukuļņemšana arī ir drauds demokrātijai.

Pirmajā konferences dienā tika nolasīti vairāki referāti, iesākās diskusijas. (Vairāki referāti ir redakcijas rīcībā, daļu gatavojam publicēšanai.)

Konference darbu beigs rīt, 22.maijā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš:

"Likumi un noteikumi pret naudas atmazgāšanu, trūkumi un prasības"

Ministru prezidents Guntars Krasts, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, sarptautiskās organizācijas "Eiropa — 2000" ģenerālsekretārs Tjērds Slēzvijks Visers

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pasaules politika XX gs. nogalē nav iedomājama bez nacionālajiem un starptautiskajiem pūliņiem mazināt transnacionālās organizētās noziedzības ietekmi uz ekonomiskiem un politiskiem procesiem. ANO ietvaros veiktie pētījumi apstiprina neaptverami lielu līdzekļu atrašanos noziedzīgās pasaules rokās. To izmantošana sen neaprobežojas ar greznas dzīves nodrošināšanu, bet tiek izmantoti noziedzības atražošanai, ieplūdinot politikā, veidojot savus finansu instrumentus un ražotnes. Saskatot naudas milzīgo ietekmi, valstis vienojušās stāties ceļā noziedzīgo līdzekļu saplūšanai ar godīgā biznesā un darbā iegūtajiem.

Ar 1996.gada rudeni aktivizējās arī Latvijas centieni iesaistīties naudas atmazgāšanas starptautisko pasākumu kompleksā. Bez tradicionālajiem mērķiem — dot triecienu organizētajai noziedzībai un korupcijai nacionālā mērogā — Latvijai ir ļoti svarīgi integrēties līdzīgos procesos Eiropā, veicinot savu iestāšanos Eiropas Savienībā.

Postsociālisma un Rietumeiropas valstu situācijas ir atšķirīgas. Tikko dzirdētajā Aigrota kunga referātā koncentrētā veidā mums dota iespēja iepazīties ar Eiropas Padomes aktivitātēm korupcijas apkarošanā un starptautiskajiem līgumiem un rekomendācijām naudas atmazgāšanas novēršanā. Latvijā tiesiskā bāze nosacīti iedalāma trīs lielās grupās:

• vecā likumdošana, kas raksturīga tieši postsociālisma valstīm;

• īpaša normatīvo aktu pakete, kas speciāli pieņemta atmazgāšanas apkarošanai;

• saistītā likumdošana, bez kuras nav iespējama reāla finansu līdzekļu plūsmas kontrole.

Pirmajā grupā ietilpst normas, kas bija raksturīgas sociālistiskajai tiesību sistēmai. Tajā nepastāvēja privātīpašuma un privātās informācijas svētuma princips. Tāpēc kriminālajā tiesvedībā bija un arī tagad pastāv šādas iespējas un pienākumi:

• iegūt informāciju par privātpersonu rēķiniem;

• pienākums uzlikt arestu apsūdzētā īpašumam, ja nav atlīdzināts ar noziegumu nodarītais mantiskais kaitējums vai iespējama mantas konfiskācija;

• par daudziem mantiska rakstura noziegumiem piemērojams papildsods — visas mantas konfiskācija;

• nozieguma rīki un noziedzīgā kārtā iegūtie līdzekļi konfiscējami.

Kriminālkodeksā ir īpašs pants, kas paredz kriminālatbildību par mantas iegādāšanos vai realizēšanu, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā.

Ja persona pirms nozieguma apsolījusi iegādāties vai noslēpt nozieguma rezultātu, saskaņā ar Latvijas krimināltiesību teoriju un Augstākās tiesas skaidrojumiem, tā saucama pie kriminālatbildības kā līdzdalībniece (atbalstītāja) konkrētajā noziegumā. Ja persona nav iepriekš apsolījusi, bet slēpj noziedzīgi iegūtos līdzekļus, paredzēta atbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu. Tāpēc veco tiesību normu bāze bija pietiekama līdzekļu atņemšanai noziedzīgajai pasaulei, ja vien izdevās tos atrast un identificēt.

Tieši noziedzīgo līdzekļu izsekošanai, atrašanai un identificēšanai nepastāvēja ne praktiski mehānismi, ne tiesiskā bāze. Tāpēc tika pētīta Eiropas un ASV pieredze, FATF dokumenti, tajā skaitā 40 rekomendācijas, Aigrota kunga detalizēti izanalizētā Eiropas 1990.gada konvencija. Ņemot par pamatu Holandes modeli, tika izveidota īpašo normatīvo aktu pakete, kuras uzdevums, tēlaini runājot, izveidot tīklu sistēmu, kurā jāsapinas netīrajai naudai.

Šajā speciālo normatīvo aktu grupā ietilpst vairāki likumi un likumpadotie akti.

Centrālais ir likums "Par noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanu". Likuma galvenais mērķis formulēts 3.pantā: "Sadarbībā ar citām valstīm nepieļaut, lai Latvijas finansu sistēma tiktu izmantota noziedzīgo līdzekļu legalizācijai."

Likuma kontrolējošā darbība aptvers visus finansu darījumus, kas tiks veikti kredītiestādēs vai finansu iestādēs.

Kredītiestāžu loks ir precīzāk norobežojams un nosaucams — tās ir bankas un krājaizdevumu sabiedrības.

Finansu iestāžu dažādība ir daudz lielāka, tie ir visu veidu Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi, kas dibināti, lai veiktu finansu darījumus. Nosaukšu nozīmīgākos veidus — apdrošināšanas sabiedrības, azartspēļu un loteriju organizētāji, vērtspapīru operāciju veicēji, valūtas maiņas punkti u.c.

Pēc ilgām un grūtām debatēm un labojumiem likums tika pieņemts tāds, kas par noziedzīgiem atzīst tikai tos līdzekļus, kas iegūti likumā precīzi pārskaitīto noziegumu rezultātā. Tos sauc par predikatīvajiem noziegumiem. Likuma tapšanas gaitā iespējamo predikatīvo noziegumu skaits projektos svārstījās no 5 līdz 100. Galarezultātā tika pieņemts darba grupas ieteiktais variants ar 14 predikatīvo noziegumu pozīcijām, kas aptver pietiekami plašu mantisko noziegumu loku, lai būtu iespējama efektīva darbība.

Likuma darbība notiek trīs dažādos līmeņos, kur katram paredzēta īpaša vieta.

Pirmais un plašākais mehānisma posms aptver kredītiestāžu un finansu iestāžu darbiniekus, kas apmācīti šā likuma izpratnei, kam izskaidrotas neparasto un aizdomīgo darījumu pazīmes un kam ir pienākums par šādiem darījumiem ziņot Kontroles dienestam (KD). Pie pirmā līmeņa pieskaitāmas arī kredītiestāžu iekšējās kontroles personas vai institūcijas, kas pārrauga likuma izpildi un uztur tiešos kontaktus ar KD. Šim pašam līmenim var pieskaitīt arī ārējās kontroles un uzraudzības iestādes, kāda attiecībā uz kredītiestādēm ir Latvijas Banka.

Šajā līmenī notiek:

• klientu identifikācija;

• aizdomīgu darījumu konstatēšana;

• atteikšanās no aizdomīgiem darījumiem;

• ziņojumu iesniegšana Kontroles dienestam.

Otrajā līmenī darbosies saskaņā ar šo likumu izveidotais Kontroles dienests (KD), kura uzdevums būs apkopot un analizēt ziņojumus par neparastajiem finansu darījumiem. Šis ir svarīgākais saistposms starp plašo kredītiestāžu un finansu iestāžu loku un izmeklēšanas iestādēm.

Īpaša vieta likumā piešķirta KD rīcībā esošās informācijas statusa un izmantošanas regulēšanai. Informācijas nozīmīgums pasvītrots ar prasību, ka visiem KD darbiniekiem jāatbilst prasībām, kādas izvirzāmas pielaidei darbam ar sevišķi slepenu valsts noslēpumu.

Ar grozījumiem Prokuratūras likumā precizēta KD izveidošanas un pārraudzības kārtība, kā arī noteikta informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas procedūra.

Saskaņā ar likumu Ministru kabinetam jāapstiprina neparasto darījumu saraksts, kuru sagatavo Kontroles dienests, ievērojot Konsultatīvās padomes ieteikumus. Domājams, ka Konsultatīvajai padomei būs nenovērtējama loma likuma iedzīvināšanā. Tās sastāvā ietilpst speciālisti no visdažādākajām sfērām, kas cieši saistītas ar netīrās naudas atmazgāšanu, proti, LB pārstāvis, Komercbanku asociācijas prezidents, iekšlietu, finansu un tieslietu ministra iecelti pārstāvji, AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs, Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs un Apdrošinātāju asociācijas pārstāvis. Lai gan likums stāsies spēkā tikai ar 1.jūniju, Konsultatīvā padome jau aktīvi darbojas un pabeigusi neparasto darījumu sarakstu veidošanu, iesakot sākotnēji aprobežoties ar absolūti precīzām, objektīvām pazīmēm. Galvenie mērķi pirmajā posmā:

• iedarbināt ziņošanas mehānismu;

• mazināt skaidrās naudas plūsmu un panākt kontroli pār to.

Turpmāk saraksts varētu tikt pilnveidots, ietverot sarežģītākas pazīmes, kuru atpazīšanai nepieciešamas kredīta un finansu iestāžu darbinieku apmācības īpašs cikls.

Vienotā blokā pieņemti arī grozījumi Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jebkura veida apzināti noziedzīgu līdzekļu izcelsmes, piederības vai kustības slēpšana atzīta par noziegumu, tāpat kā līdzdalība tajā. Paredzēta arī kriminālā atbildība par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Tā varētu iestāties gan kredīta un finansu iestāžu darbiniekiem, ja viņi izpaudīs ziņojumu sniegšanas faktu, gan arī KD darbiniekiem, ja izpaudīs viņu rīcībā esošo informāciju par finansiālajiem darījumiem ārpus likumā paredzētajiem mērķiem un saistībām.

Trešajā grupā ietilpst dažādos laikos pieņemti normatīvie akti, kuru tiešais mērķis nav atmazgāšanas apkarošana, bet bez kuriem nevarētu darboties speciālais likums. Šī grupa ir visplašākā, tāpēc pieskaršos tikai svarīgākajām pozīcijām.

Kredītiestāžu likums, kas nosaka, ka bankas var darboties tikai ar LB licenci, kuras izsniegšanas procesā var tikt pieprasīta plaša informācija par dibinātājiem. Tāpat LB ir lietas kursā par izmaiņām, kas skar "būtisko līdzdalību" (tas ir 10% un vairāk piederību pamatkapitālā vai balsstiesīgajās akcijās). Likums aizliedz kontu atvēršanu bez klienta identifikācijas un pieprasa identifikāciju arī tad, ja darījums pārsniedz 15 tūkst. ekiju. Lai nodrošinātu pietiekamas iespējas ilgākā laikā izsekot finansu līdzekļu ceļus, kredītiestādēm identifikācijas dokuments jāsaglabā 5 gadus pēc darījuma veikšanas.

Gan šajā likumā, gan Latvijas Bankas likumā paredzēta uzraudzība pār kredītiestāžu darbību, tajā skaitā arī noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanā.

Īpašu vērtību FATF 40 rekomendācijas pievērš valūtas maiņas punktiem un prasa valsts kontroli pār tiem. Latvijā tas tiek nodrošināts. Likumā par uzņēmējdarbību noteikts, ka šādai nodarbībai nepieciešama licence. Latvijas Banka izdevusi "Ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumus".

Nozīmīga un sarežgīti kontrolējama ir arī izložu un azartspēļu joma. Arī šeit Latvijā izveidots tiesiskais regulējums. 1994.gadā pieņemts "Likums par izlozēm un azartspēlēm", kas atļauj šādu nodarbi tikai ar Finansu ministrijas speciālu atļauju un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kontrolē. Inspekcijas nolikums apstiprināts 1997.gada decembrī, un šai institūcijai būs jākontrolē naudas atmazgāšanas likumu izpilde šo finansu iestāžu grupā.

Darbība vērtspapīru tirgū un apdrošināšanā arī iespējama tikai ar licencēm un likumos "Par apdrošināšanu" un "Par vērtspapīru tirgus komisiju" noteiktā valstiska pārraudzība pār šīm sfērām.

Kopumā trijās grupās ietvertā normatīvā bāze varētu būt pietiekama, ja izdosies pareizi izveidot to realizācijas mehānismu. Pēdējais prasīs plašu apmācības programmu un pieredzes pārņemšanu, kur starptautiskai palīdzībai varētu būt neatsverama nozīme.

Referāts konferencē "Eiropa 2000" 1998. gada 20. maijā