Problēmas

Dr.oec. Inese Vaidere, Ministru prezidenta padomniece:

Latvija pirmspievienošanās kontekstā

no 1.lpp.

Stratēģijas mērķis, uzdevumi, uzbūve

Vidēja termiņa ekonomiskās stratēģijas mērķis ir definēt Latvijas ekonomiskās politikas prioritātes ES pievienošanās kontekstā un konsekventus valdības rīcības pasākumus nākamajiem pieciem gadiem (līdz 2003.gadam).

Stratēģijas uzdevums ir izstrādāt pasākumu kompleksu, kas nodrošinās:

* straujāku ekonomisko izaugsmi, lai sasniegtu attīstīto Eiropas valstu labklājības līmeni;

* Latvijas ekonomikas lielāku konkurētspēju;

* Latvijas ekonomikas reālo un nominālo konverģenci Eiropas iekšējā tirgū;

* videi draudzīgu un sociāli taisnīgu ekonomisko attīstību.

Minēto uzdevumu izpilde ir galvenais priekšnoteikums, lai Latvija kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti visīsākajā laikā.

Stratēģija tika izstrādātā vienlaikus ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES ( National programme for the Adoption of the Acquis) kā tās papildinājums. Stratēģija nedublē Nacionālo programmu, jo ir veltīta galvenokārt makroekonomiskajiem jautājumiem, atvēlot strukturālajām reformām un to juridiskajai bāzei pakārtotu lomu un atspoguļojot tās tādā apmērā, kādā tās ietekmē makroekonomisko mērķu sasniegšanu.

Stratēģijas metodoloģiskā uzbūve ir šāda:

* pašreizējās situācijas analīze ekonomiskajā un sociālajā sfērā dažādos griezumos;

* dažādu ekonomikas sfēru un sektoru kopējo un specifisko mērķu un prioritāšu identifikācija (stabila ekonomiskā izaugsme, labklājības pieaugums u.c.);

* galveno problēmu (tautsaimniecības konkurētspējas veicināšana u.c.) un ierobežojumu (lata piesaiste SDR, fiskālā deficīta pieļaujamais līmenis utt.) formulēšana;

* konsekventu reformu un valdības rīcības pasākumu (kompleksa definēšana).

Praktiski tas nozīmē, ka katrā stratēģijas iedaļā tiek analizēti šādi jautājumi:

* Ko mēs vēlamies sasniegt? Kas ir paveikts un kāda ir pašreizējā situācija? Tas attiecas arī uz atbilstības izvērtēšanu ES prasībām un konverģences līmeņa analīzi.

* Kādas ir attīstības problēmas un ierobežojumi? Tas attiecas uz problēmu un ierobežojumu apzināšanu tautsaimniecībā kopumā, gan atsevišķās nozarēs un sfērās.

* Kādi ir galvenie politikas virzieni, ar kuru palīdzību tiks pārvarētas problēmas un notiks pielāgošanās ES pievienošanās prasībām? Tas attiecas uz politikas pasākumu un instrumentu identificēšanu, kas būtu jāievieš, lai padarītu ekonomiku konkurētspējīgu un pielāgotos Eiropas vienotā tirgus prasībām.

* Politikas virzienu matrica apkopo stratēģijas mērķus, galvenos rīcības pasākumus, kas jārealizē, kā arī to izpildes termiņus.

Atbilstoši mērķiem un ņemot vērā ierobežojumus, tika izstrādāts Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijs, kurš tika pamatots un ilustrēts kvantitatīvi. Tātad ar prognozēšanas modeļa palīdzību tika veikti ekonomisko rādītāju sistēmas aprēķini. Modelēšanas procesā tika ņemta vērā makroekonomisko rādītāju mijiedarbība un savstarpējās cēloņsakarības.

Jāuzskata, ka stratēģija ir politikas dokuments, kurā valdība novērtē pašreizējo situāciju, definē mērķus, analizē galvenās problēmas un piedāvā pasākumu kompleksu mērķu sasniegšanai.

Vidēja termiņa stratēģijā tiek apskatīti šādi jautājumi (dokumenta saturs):

Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās ES kontekstā

Īsumā apskatīšu atsevišķu sadaļu galvenās atziņas.

Ekonomiskās attīstības tendences

Pēdējos gados veiktās ekonomiskās reformas, tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju izveidošana, kā arī makroekonomiskās stabilizācijas pasākumi ir nostiprinājuši tirgus ekonomikas pamatus Latvijā. Latvijā ir izveidota pietiekami stabila vide ekonomikas augšupejai un sasniegts ievērojams progress strukturālo reformu jomā.

Pagājušais 1997.gads ir vērtējams kā veiksmīgs gads Latvijas ekonomikai: ievērojami pieauga ražošanas apjomi; inflācijas līmenis samazinājās straujāk, nekā tika prognozēts, un sasniedza viencipara skaitli; procentu likmes turpināja samazināties, valūtas kurss bija stabils; bruto ārējās rezerves palielinājās, lai gan pieauga maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Pozitīvi vērtējama 1997.gada budžeta izpilde, jo Latvijai izdevās īstenot iecerēto sabalansēta budžeta politiku, un kopbudžeta fiskālais pārpalikums veidoja 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas rādītāji atbilst Māstrihtas līguma prasībām attiecībā uz budžeta deficītu, valdības parādu un valūtas kursu.

Par Latvijas panākumiem tautsaimniecības pārkārtošanā liecina arī starptautiskās kredītreitinga aģentūras Standard&Poors un Moody piešķirtie kredītreitingi, kas ierindo mūsu valsti starp tām, kurās var droši investēt līdzekļus.

Fiskālā situācija

Kopš pārejas perioda sākuma valdība ir īstenojusi striktu fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus un ierobežojot izdevumus. Kopbudžeta fiskālais deficīts tika samazināts no 3,4% 1995.gadā līdz 1,9% no IKP 1996.gadā.

Pozitīvi vērtējuma 1997.gada budžeta izpilde, jo Latvijai izdevās īstenot iecerēto sabalansēta budžeta politiku, kā rezultātā kopbudžetā bija fiskālais pārpalikums 21,4 miljonu LVL apmērā (0,7% no IKP). Fiskālo pārpalikumu nodrošināja gan augstāks nodokļu ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar plānoto, gan zemāki procentu maksājumi, zemāki izdevumi pensiju indeksācijai sakarā ar nelielo inflāciju, kā arī izdevumu ierobežošana budžeta iestādēs. Pozitīvā fiskālā bilance nodrošināja valdības parāda samazināšanos. Valdības parāds samazinājās no 408,1 milj. LVL (14,7%) 1996.gadā līdz 391,8 milj. LVL (12%) 1997.gadā. 1997.gadā ārējais valdības parāds būs tikai 6,7% no iekšzemes kopprodukta.

Tautsaimniecības konkurētspējas raksturojums

Latvijas tautsaimniecības stiprās puses:

* ģeogrāfiskais izvietojums;

* laba infrastruktūra, ostas, tranzītiespējas Rietumu - Austrumu virzienā;

* vēsturiska (relatīvi nesena) tirgus ekonomikas pieredze;

* strauja un konsekventa reformu gaita;

* liberāla tirgus orientēta politika;

* labi izglītots un relatīvi lēts darbaspēks;

* minerālo izejvielu krājumi (ģipsis, kaļķakmens, māls, smiltis);

* augstvērtīgi dabas resursi (meži, zeme, zivju resursi).

Latvijas tautsaimniecības vājās puses:

* ierobežots iekšējais tirgus;

* energoresursu trūkums;

* nepabeigtas strukturālās reformas.

Latvijā ir zems IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju, tomēr metodoloģiski ir grūti novērtēt Latvijas patieso atpalicību. Spriežot pēc oficiālās statistikas, Latvijā IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir 3 līdz 4 reizes zemāks nekā nabadzīgajās ES dalībvalstīs. Vienlaikus ir pierādīts, ka Latvijā neformālais sektors ir būtiski lielāks nekā ES dalībvalstīs, tāpēc atšķirība "patiesajos" IKP ir mazāka nekā oficiālajos IKP. Bez tam faktiskais un prognozējamais IKP pieaugums Latvijā ir straujāks nekā tagadējās ES dalībvalstīs, tāpēc ar katru gadu atšķirība IKP rādītājos uz vienu iedzīvotāju samazinās.

Ekonomikas izaugsmes tempi ir atkarīgi no tautsaimniecības konkurētspējas ārējā, īpaši ES tirgū. Tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta konkurētspējas analīzei.

Konkurētspējas novērtējums liecina, ka Latvijas tautsaimniecības izredzes ir visai augstas. Novērtējuma pamatā ir eksporta, tiešo ārējo investīciju, darba samaksas un produktivitātes rādītāju dinamika.

Vidēja termiņa ekonomiskās politikas mērķi

Pašreizējā posmā, ņemot vērā ekonomisko situāciju, tautsaimniecības attīstības iespējas, priekšrocības un ierobežojumus, par Latvijas ekonomiskās politikas svarīgāko mērķi vidēja termiņa perspektīvā tiek izvirzīts šāds:

panākt stabilu, sabalansētu un ilgspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Šis mērķis nozīmē, ka ekonomiskā politika tiek veidota tā, lai rezultātā panāktu:

* pastāvīgu un ilgstošu iekšzemes kopprodukta pieaugumu;

* ekonomiskās un sociālās attīstības sabalansētību;

* nodarbinātības paaugstināšanu;

* esošo teritoriālo disproporciju pakāpenisku novēršanu;

* valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu;

* vides saudzēšanu un resursu efektīvu izlietošanu.

Ekonomiskā politika šī mērķa sasniegšanai ir saistīta ar diviem galvenajiem virzieniem:

* ekonomikas izaugsmei labvēlīgās makroekonomiskās vides tālāka veidošana un nostiprināšana;

* tālāku strukturālo reformu turpināšana.

Kā svarīgākie apakšmērķi ir paredzēti:

* ekonomikas stabilitātes nodrošināšana;

* funkcionējošas tirgus ekonomikas izveide;

* ekonomiskās izaugsmes stimulēšana;

* finansu sistēmas, sociālās drošības sistēmas un sektorālo reformu un stratēģiju realizācija.

Šie mērķi savukārt ietver konkrētākus mērķus - privatizācijas pabeigšanu, tālāku cenu un tirgus liberalizāciju, stabila valūtas maiņas kursa uzturēšanu, eksporta veicināšanu utt.

Galvenos mērķus atspoguļo šāda tabula.

1. Labvēlīgas makroekonomiskās vides radīšana stabilas, sabalansētas un ilgspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai

Vidēja termiņa ekonomiskā politika tiks veidota tā, lai sniegtu IKP pieaugumu, tai pašā laikā kontrolējot inflāciju un samazinot bezdarbu. Paredzēts, ka secīga un saskaņota šīs politikas pasākumu īstenošana nodrošinās pastāvīgu IKP pieaugumu apmēram par 5-6% gadā turpmāko piecu gadu laikā. Paredzams arī, ka inflācijas samazināšanās virzienā vērstā politika un stabilizējošie pasākumi dos iespēju pazemināt inflāciju no 8,4% 1997.gadā līdz 3-4% gadā pēc 2003.gada. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis samazināsies un nepārsniegs 5-6% robežu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jau pēc pieciem gadiem.

Šīs politikas īstenošanas rezultātā tuvāko gadu laikā paredzams, ka apstāsies tekošā konta negatīvā saldo pieaugums. Tiks veidots bezdeficīta budžets, un kopējā valsts parāda summa nepārsniegs 10% no IKP. Kopbudžeta ieguldījums investīcijām (bez aizdevumiem un dāvinājumiem) pieaugs no 0,9% pret IKP 1997.gadā uz 2,5% pret IKP 2003.gadā.

Svarīgākie vidēja termiņa ekonomiskās politikas mērķu rādītāji

(ekonomiskās politikas uzdevums)

...................

* novērtējums

Jāuzsver, ka stratēģija ir nepārtraukti pilnveidojams dokuments. Lai akcentētu pilnveidošanos galvenos virzienus, tika īstenota stratēģijas sabiedriskā apspriešana, ko organizēja Latvijas ekonomikas attīstības fonds (LEAF).

Sabiedriskās apspriešanas rezultātā izstrādātie atzinumi un priekšlikumi tika iesniegti Ministru prezidentam Guntaram Krastam un finansu ministram Robertam Zīlem. Tie tika ņemti vērā, apspriežot un akceptējot stratēģiju Ministru kabinetā.