Mūsu tauta kara un svešu varu dzirnās

1940./1941.: pirmais padomju režīma gads

Turpinājums no 1.lpp.

Pirmais padomju gads prasīja lielus tautas dzīvā spēka zaudējumus.

Cilvēku skaita zudums Latvijā bija tādēļ, ka 1941.gadā no janvāra līdz maijam atkal no Latvijas aizbrauca te dzīvojošie vācieši. To skaits šajā reizē varēja būt 10 tūkst.cilvēku. Kā saprotams, Vācija centās no Baltijas izvest vāciešus, pirms tie tur iebruka (karš sākās 1941.gada 22.jūnijā).

Dati rāda, ka pirmajā padomju varas gadā no Latvijas uz PSRS tika deportēti "kā politiski neuzticami" (1941. gada 14.jūnija masveida apcietināšanas un deportācijas) 14 693 cilvēki, no kuriem liela daļa Latvijā tā arī neatgriezās. Sākoties karadarbībai Latvijā, 1941.gada jūnija beigās un jūlijā no tās uz PSRS aizbēga līdzi padomju varai 40 tūkst. cilvēku.

Tādi bija galvenie demogrāfiskie rezultāti Latvijā pirmajā neatkarības zaudēšanas posmā. Taču tas bija tikai pats sākums, kura turpinājums - vācu karaspēka iebrukums Latvijā 1941.gada jūnija beigās. Ar to arī sākās svešo varu valdīšanas Latvijā otrais posms.

1941.gada jūlijs - 1944./1945. gads: vācu kara režīms

1941.gada jūlijā padomju režīmu Latvijā nomainīja vācu karalaika režīms.

Svešo pārvalžu režīmi mainījās, bet Latvijas iedzīvotāji savā pamatā saglabājās un to demogrāfiskie procesi turpinājās.

Statistisko publikāciju par šo laiku ir maz, un tie pilnībā neatspoguļo pārmaiņas iedzīvotāju skaitā un kustībā. Pārmaiņas, protams, notika. Tās izraisīja karadarbība, kas Latviju pirmajā laikā skāra samērā maz. Fronte tai pāri pārskrēja ātri, jo padomju armija panikā bēga būtībā bez pretošanās. Taču karaspēku pārvietošanās iedzīvotāju skaitā atstāja jūtamas sekas. Tās fiksē gan kārtējās demogrāfiskās kustības dati, gan 1943.gada 24.februāra tautas skaitīšanas materiāli.

Dati par 1940.-1942.gada dabisko kustību sniegti tabulā.

1941.gada otrajā pusē un 1942.gadā Latvijas tuvumā plosījās karš. Iedzīvotājiem bija ierobežota pārtikas iegāde. Galvenie pārtikas produkti tika pārdoti uz kartītēm nelielās, normētās devās.

Taču dzimušo skaits arī šajos kara gados ne tikai nesamazinājās, bet pat pieauga. Dabiskais pieaugums bija pozitīvs, apmēram pirmskara līmenī.

Latvijā dzimušie, mirušie,

dabiskais pieaugums

Daļēji šādu iedzīvotāju dzimstības un dabiskās kustības situāciju var izskaidrot ar laulību skaita palielināšanos, taču vairāk tas skaidrojams ar cerībām, ka jau tuvākajā perspektīvā būs iespējams atjaunot Latvijas neatkarību. Neatkarības atgūšana bija motivācija dzimstības pieaugumam pat grūtajos kara apstākļos.

Šīm cerībām zūdot, dzimstība strauji kritās, un pirmajā pēckara gadā veidojās negatīvs dabiskais pieaugums, mirstības līmenim pārsniedzot dzimstības līmeni.

Kaut arī dabiskais pieaugums kara gados vēl deva nelielu iedzīvotāju skaita palielinājumu, cilvēku skaita zudumi Latvijā bija lieli.

Publikācijas rāda, ka vācu režīma laikā Latvijā nogalināti vai uz Vācijas spaidu nometnēm aizsūtīti gandrīz visi Latvijā pirsmkara laikā te dzīvojošie ebreji (izņemot tos, kas paspēja aizbēgt uz PSRS). Kopējais nogalināto un aizvesto cilvēku skaits šajā (vācu) posmā ir ap 90 tūkstoši.

Vācu armijā (arī leģionā) kritušo latviešu skaitu lēš ap 60 tūkst.cilvēku. Kara gados uz Vāciju tika nosūtīti darba nometnēs 35.tūkst.cilvēku.

Bailēs no padomju armijas un varas atgriešanās uz rietumvalstīm kara beigu daļā no Latvijas emigrēja ap 200 tūkst.cilvēku.

Lielāka vai mazāka cilvēku skaita zudums Latvijā bija visā kara laikā. Tas notika arī 1943.-1945.gadā (pēc Kurzemes cietokšņa krišanas).

Kara gados, pirms masveida latviešu mobilizācijas, vācu varas izveidotājā "Latviešu leģionā", 1943.gada sākumā tika veikta tautas skaitīšana. Tajā konstatēja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir 1 803 000 cilvēku.

Tas nozīmē, ka laikā no 1941.gada vidus līdz 1943.gada sākumam Latvijā iedzīvotāju skaits bija samazinājies par 157 tūkst.cilvēku.

Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā bija samazinājies, latviešu īpatsvars bija pat palielinājies līdz 80,1% (to kopskaits sasniedza 1 445 000 cilvēku).

Var uzskatīt, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju "vācu laiki" beidzās ar to, ka 1944.gada oktobrī Rīgā no jauna ienāca PSRS armija un vācieši no tās atkāpās. Taču karš turpinājās, un Latvijas teritorijā fronte nostiprinājās gar Kurzemi. Tāpēc visā Latvijā vācu kara režīms tika pilnībā nomainīts ar padomju režīmu ar Otrā pasaules kara izbeigšanos - 1945.gada maijā.

Nav publicēti dati, cik iedzīvotāju dzīvoja Latvijā 1945. gada maijā, karam un vācu režīmam visā teritorijā beidzoties.

Jāņēm vērā, ka 1945.gadā Latvijā atgriezās ap 10 tūkst. cilvēku no Vācijas darba nometnēm. Šajā pašā 1945.gadā Latvijā atgriezās arī ap 20 tūkst. cilvēku no PSRS un padomju armijas.

Visas šīs cilvēku perturbācijas rezultātā (karā un tūlīt pēc kara) iedzīvotāju skaitu Latvijā 1945.gada beigās vērtē ap 1 400 000 cilvēku (ņemot vērā arī to, ka 1944.gada 23.augustā no Latvijas "atgrieza" Abrenes apriņķi ar 50 tūkst. cilvēku).

Minētie dati par cilvēku skaita pārmaiņām nav statistikas organizāciju apstiprināti (izņemot dabiskās kustības rādītājus). Taču tos min vācu 1989.gada izdevums "Geschichte". Protams, ticamības pakāpe šiem datiem nav pārāk augsta, taču zināmu ieskatu procesos, kas notika ar iedzīvotājiem Latvijā, tie sniedz.