Projekti

Likumprojekts

Komercķīlas likums

Saeimas dok. nr.4211; likumprojekts nr.1162

Ministru kabineta 1998. gada 5. maija sēdē akceptēts

(prot.nr.23,16§) un 6.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likumā lietotie termini

(1) Ķīlu reģistrs — datorizēta komercķīlu datu bāze.

(2) Ķīlu reģistra turētājs — institūcija, kas ar likumu pilnvarota uzturēt Ķīlu reģistru un nodrošināt tā funkciju izpildi.

(3) Īpašumtiesību reģistrs — institūcija, kurā atbilstoši spēkā esošiem likumiem tiek reģistrētas īpašumtiesības uz noteiktām lietu kategorijām.

(4) Lietas, uz kurām īpašumtiesību reģistrā ir reģistrējamas īpašumtiesības — uzņēmumi, nekustamais īpašums, kuģi, gaisa kuģi, sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas, kā arī citas lietas, uz kurām saskaņā ar likumu attiecīgajā reģistrā ir jāreģistrē īpašumtiesības.

2. pants.

Komercķīla

(1) Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šā likuma noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Ķīlu reģistrā.

(2) Komercķīlai ir prioritāte attiecībā pret nereģistrētu ķīlu, tai skaitā pret rokas ķīlu, neatkarīgi no nodibināšanas pamata un datuma.

(3) Komercķīlai piemērojami Civillikuma ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi, ciktāl šai likumā nav noteikts citādi.

3.pants.

Komercķīlas priekšmets

(1) Par komercķīlas priekšmetu var būt:

1) kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai;

2) 1.punktā minēto lietu kopība;

3) visa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) manta kā lietu kopība.

(2) Gaisa kuģi un sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kā arī uzņēmums kā lietu kopība, uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas, pajas, slēgtas emisijas akcijas un obligācijas var būt par komercķīlas priekšmetu neatkarīgi no tā, kam šīs lietas pieder.

(3) Ķīlas tiesība, kuras priekšmets ir lietu kopība, aptver gan šās kopības jau esošās sastāvdaļas, gan arī nākamās, ja vien nav skaidri redzams, ka komercķīlas devēja nodoms bijis ieķīlāt vienīgi šās lietu kopības sastāvu, kāds tas bijis ķīlas tiesības nodibināšanas laikā.

4. pants.

Lietas, kas nevar būt par komercķīlas priekšmetu

(1) Par komercķīlas priekšmetu nevar būt saistību dokumenti, kurus var pārvest citai personai ar pārvedu uzrakstu (indosamentu).

(2) Ja uzņēmums ir ieķīlāts kā lietu kopība vai ja ir ieķīlāta visa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) manta kā lietu kopība, pirmajā daļā minētie dokumenti uzskatāmi par izslēgtiem no lietu kopības. Pušu vienošanās par pretējo nav spēkā.

5. pants.

Komercķīlas devējs

(1) Komercķīlas devējs ir persona, kas piešķir komercķīlas tiesību.

(2) Ar ieķīlāšanu neizbeidzas komercķīlas devēja īpašumtiesības uz ieķīlāto lietu. Ja puses nav vienojušās citādi, komercķīlas devējs ieķīlāto lietu var valdīt un lietot, kā arī patērēt savām vajadzībām vispārpieņemto normu ietvaros, kamēr komercķīlas devējs to labprātīgi nenodod valdīt komercķīlas ņēmējam vai kamēr viņu uz to nepiespiež tiesas ceļā.

6. pants.

Komercķīlas ņēmējs

Komercķīlas ņēmējs ir persona, kas pieņem komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai.

7. pants.

Ar komercķīlu nodrošinātais prasījums

(1) Ja nav noteikti norunāts pretējais, komercķīla nodrošina ne tikai galveno prasījumu, bet arī blakus prasījumus.

(2) Ja ir pielīgta nodrošināta prasījuma maksimālā summa un prasījums pārsniedz šo summu, tad prasījuma daļa, kas pārsniedz šo maksimālo summu, uzskatāma par nenodrošināto prasījumu un ir apmierināma vispārējā kārtībā.

(3) Kad komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs vienojas par nodrošināta prasījuma summas, ja tāda bija pielīgta, vai ieķīlātās mantas apjoma palielināšanu, šāds palielinājums uzskatāms par jaunu ieķīlājumu, kas nodibināms un reģistrējams atbilstoši šā likuma prasībām.

8. pants.

Komercķīlas tiesība un apdrošināšanas atlīdzība

Ja komercķīlas priekšmets ir apdrošināts, komercķīla ietver arī prasījuma tiesību uz apdrošināšanas atlīdzību.

II nodaļa. Komercķīlas nodibināšana

9. pants.

Komercķīlas nodibināšana

(1) Komercķīlu nodibina uz līguma pamata un reģistrē Ķīlu reģistrā atbilstoši šā likuma prasībām.

(2) Ja puses ir noslēgušas līgumu par komercķīlas nodibināšanu, bet komercķīla nav reģistrēta, komercķīlas ņēmējs nevar izlietot savu tiesību un komercķīla nav spēkā pret trešajām personām, bet komercķīlas līgums savu spēku nezaudē. Komercķīlas ņēmējs var celt personīgu prasību pret komercķīlas devēju. Prasības priekšmets ir reģistrācija, un neviena no pusēm nevar bez otras puses piekrišanas atkāpties no saistības tāpēc, ka komercķīlas nodibināšana nav reģistrēta. Pirmtiesība šādai komercķīlai tiek noteikta no reģistrācijas brīža.

10. pants.

Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma saturs

(1) Komercķīlas reģistrācijas pieteikums (turpmāk — pieteikums) satur šādas ziņas:

1) komercķīlas devēja, parādnieka (ja tas nav komercķīlas devējs) un komercķīlas ņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas dati (fiziskajām personām — vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un personas kods, ja tāda nav, — personu apliecinošā dokumenta dati);

2) ieķīlātās mantas apraksts un raksturojums;

3) pievienoto dokumentu saraksts.

(2) Pieteikumā iekļaujama arī šāda informācija:

1) komercķīlas pārvaldnieka (ja tāds ir iecelts) identifikācijas dati;

2) komercķīlas ņēmēja tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs šādas tiesības viņam ir piešķīris;

3) aizliegums izvest ieķīlāto sauszemes transportlīdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas, ja šāds aizliegums ir noteikts;

4) nodrošināta prasījuma maksimālā summa latos, ja tāda ir pielīgta;

5) kurš no komercķīlas ņēmējiem vai komercķīlas devējiem (ja tie ir vairāki) saņems komercķīlas reģistrācijas aktu.

(3) Ja tiek ieķīlāta lietu kopība un tajā ietilpst lietas, uz kurām īpašumtiesību reģistrā ir reģistrējamas īpašumtiesības, pieteikumā šādas lietas jāuzskaita atsevišķi. Ja kāda no minētajām lietām nav iekļauta pieteikumā, tā uzskatāma par izlēgtu no ieķīlātās lietu kopības.

(4) Pieteikumā papildus var iekļaut arī citu informāciju.

11. pants.

Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma forma

(1) Pieteikumu noformē uz speciālās veidlapas.

(2) Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets. Dažādām lietu kategorijām var noteikt dažādus pieteikuma veidlapu paraugus.

12. pants.

Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma parakstīšana

(1) Pieteikumu paraksta komercķīlas devējs. Ja pieteikums tiek noformēts uz tiesas nolēmuma pamata, pieteikumu paraksta komercķīlas ņēmējs.

(2) Parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli. Ja parakstītājs iesniedz pieteikumu Ķīlu reģistrā personīgi, paraksta notariāla apliecināšana nav nepieciešama. Šai gadījumā iesniedzēja personību pārbauda Ķīlu reģistra turētāja atbildīgais darbinieks, par ko izdara attiecīgu atzīmi uz pieteikuma.

(3) Ja vairāki komercķīlas devēji ieķīlā vienu nedalītu lietu, kas ir viņu kopīpašums, pieteikumu paraksta visi komercķīlas devēji vai viņu pilnvarots pārstāvis, ievērojot šā panta prasības.

13. pants.

Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, kā arī dokumentu, uz kura pamata tiek nodibināta komercķīla (divos ekspemplāros), un dokumentu, no kura izriet nodrošināmais prasījums.

(2) Ja komercķīlu piesaka reģistrācijai uz tiesas nolēmuma pamata 9.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā, reģistrācijas pieteikumam pievieno arī šā tiesas nolēmuma apliecinātu norakstu (divos eksemplāros).

14. pants.

Pieteikuma iesniegšana reģistrācijai

Pieteikumu reģistrācijai iesniedz tā parakstītājs vai viņa pārstāvis vai arī nosūta pa pastu ar ierakstītu vēstuli.

15. pants.

Pieteikuma izskatīšana

(1) Saņemtos pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs reģistrē speciālā žurnālā to iesniegšanas secībā, katram pieteikumam piešķirot numuru. Žurnālā un pieteikumā Ķīlu reģistra turētājs ieraksta pieteikuma iesniegšanas datumu, laiku un numuru.

(2) Pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs izskata iesniegšanas secībā piecu darbadienu laikā, neieskaitot iesniegšanas dienu.

(3) Izskatot pieteikumu, Ķīlu reģistra turētājs pārliecinās tikai par to, vai:

1) pieteikums noformēts atbilstoši šā likuma prasībām;

2) cits Ķīlu reģistrā reģistrētais fakts nav par juridisku šķērsli komercķīlas reģistrācijai;

3) ir samaksāta valsts nodeva.

16. pants.

Komercķīlas reģistrācija

(1) Ja pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem nav 15.panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu, par ko tiek izdarīts ieraksts Ķīlu reģistrā un pieteikumā.

(2) Ķīlu reģistrā ieraksta visas pieteikumā iekļautās ziņas. Ķīlu reģistrā un pieteikumā norāda komercķīlas reģistrācijas numuru, datumu, laiku un komercķīlas ņēmēja kārtu.

(3) Komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs pēc reģistrācijas saņem Ķīlu reģistra turētāja apliecinātu caurauklotu un cauršūtu komercķīlas reģistrācijas aktu (katrs vienu eksemplāru). Pēc puses lūguma aktu var nosūtīt pa pastu ar ierakstītu vēstuli.

17. pants.

Atteikums reģistrēt komercķīlu

(1) Ja reģistrācija tiek atteikta, Ķīlu reģistra turētājs rakstiski informē iesniedzēju par atteikuma iemesliem un nosūta atpakaļ dokumentus, kas ir pievienoti pieteikumam. Pēc iesniedzēja lūguma minētie dokumenti var tikt nosūtīti pa pastu.

(2) Reģistrācijas atteikumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā Latvijas civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā.

18. pants.

Komercķīlas reģistrācijas papildu noteikumi, ja tiek ieķīlāta lieta, uz kuru īpašumtiesību reģistrā ir reģistrējamas īpašumtiesības

(1) Ja komercķīlas priekšmets ir lieta, uz kuru īpašumtiesību reģistrā ir reģistrējamas īpašumtiesības, un pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentim nav šā likuma 15.panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlas reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienā nosūta attiecīgajam īpašumtiesību reģistram pieteikuma norakstu, lai tas izdarītu atzīmi par komercķīlu.

(2) Uz saņemtā pieteikuma noraksta pamata attiecīgais īpašumtiesību reģistrs divu dienu laikā izdara atzīmi par komercķīlu katrai no tām lietām, uz kurām šajā reģistrā ir reģistrētas īpašumtiesības.

(3) Par atzīmes izdarīšanu vai par atteikumu izdarīt atzīmi īpašumtiesību reģistrs nekavējoties paziņo Ķīlu reģistra turētājam.

(4) Īpašumtiesību reģistrs atsaka izdarīt atzīmi, ja pastāv juridiski šķēršļi ķīlas tiesības reģistrācijai.

(5) Pēc paziņojuma saņemšanas par atzīmes izdarīšanu Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu. Ja īpašumtiesību reģistrs atsaka atzīmes izdarīšanu juridisku šķēršļu dēļ, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlu reģistrē, bet no ieķīlātās mantas izslēdz lietu, par kuru saņemts atteikums izdarīt atzīmi. Par lietas izslēgšanu no ieķīlātās mantas tiek izdarīts ieraksts reģistrācijas pieteikumā.

(6) Komercķīlas tiesību atzīmē pilnā apjomā katrai lietai.

(7) Atzīme nenodibina atsevišķu ķīlas tiesību, bet nodibina komercķīlas ņēmēja pirmtiesību pret kreditoriem un nākamajiem ķīlas ņēmējiem saņemt apmierinājumu no komercķīlas.

(8) Ja tiek ieķīlāts sauszemes transportlīdzeklis vai tā piekabe, pēc pieteikuma iesniegšanas Ķīlu reģistrā komercķīlas devējam īpašumtiesību reģistrā jāiesniedz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un pieteikuma noraksts. Īpašumtiesību reģistrs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara atzīmi par komercķīlas nodibināšanu un tās nodibināšanas datumu. Ja komercķīlas devējam ir noteikts aizliegums izvest šo transportlīdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas, apliecībā izdara ierakstu arī par to. Īpašumtiesību reģistrs par ieraksta izdarīšanu paziņo Ķīlu reģistram.

(9) Ja manta ir ieķīlāta kā lietu kopība un tai tiek pievienota jauna lieta, kura saskaņā ar 10.panta trešo daļu ir atsevišķi jāuzskaita reģistrācijas pieteikumā, komercķīlas devējam piecu dienu laikā no īpašumtiesību iegūšanas dienas jāpiesaka šis grozījums pieteikumā iekļautajās ziņās Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas devējs noteiktajā termiņā grozījumus nav pieteicis, komercķīlas ņēmējs var prasīt šo grozījumu reģistrāciju tiesas ceļā.

19. pants.

Komercķīlas reģistrācijas akts

(1) Komercķīlas reģistrācijas akts sastāv no šādiem dokumentiem:

1) izraksts no Ķīlu reģistra;

2) pieteikuma noraksts;

3) pieteikumam pievienotie dokumenti.

(2) Reģistrācijas aktā nav jāiekļauj dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(3) Ja tiek ieķīlāts sauszemes transportlīdzeklis vai tā piekabe, komercķīlas reģistrācijas akts tiek izsniegts tikai pēc tam, kad ir saņemta īpašumtiesību reģistra informācija par 18.panta astotajā daļā minētā ieraksta izdarīšanu.

20. pants.

Komercķīlas pārjaunojums un komercķīlas noteikumu grozījumi

(1) Komercķīlas pārjaunojuma gadījumā jaunā komercķīla reģistrējama atbilstoši šā likuma prasībām, bet atceltā komercķīla tiek dzēsta.

(2) Ja puses groza vai papildina Ķīlu reģistrā ierakstītās ziņas, šie grozījumi vai papildinājumi jāpiesaka reģistrācijai Ķīlu reģistrā.

(3) Ja grozījumi skar īpašumtiesību reģistros ierakstītās ziņas, ķīlu reģistra turētājs ziņu izmaiņu dienā par izdarītajiem grozījumiem informē attiecīgo īpašumtiesību reģistru.

21. pants.

Ierakstu spēkā stāšanās

Ieraksti Ķīlu reģistrā ir spēkā ar to izdarīšanas brīdi.

22. pants.

Ieraksta labošana

(1) Ja Ķīlu reģistra ierakstos tiek konstatēta pārrakstīšanās kļūda vai neatbilstība reģistrācijas pieteikumam, kļūdu izlabo pēc Ķīlu reģistra turētāja vai ieinteresētās personas iniciatīvas. Ķīlu reģistra turētājs par konstatēto kļūdu informē komercķīlas devēju un visus komercķīlas ņēmējus un nosaka termiņu atsauksmes iesniegšanai.

(2) Pēc šā termiņa beigām Ķīlu reģistra turētājs izlemj jautājumu par ieraksta izlabošanu. Atbildes neiesniegšana vai noraidoša atsauksme nav šķērslis kļūdas labošanai. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi.

(3) Lēmumam par kļūdas labošanu nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības nostiprinātas līdz šā lēmuma pieņemšanai, izņemot gadījumu, ja tiesas ceļā ir pieradīts, ka, iesniedzot pieteikumu, šīs personas bijušas ļaunticīgas.

23. pants.

Valsts nodeva

(1) Par komercķīlas nodibināšanas, pārjaunojuma un dzēšanas reģistrāciju, par tiesībām iepazīties ar Ķīlu reģistra ierakstiem, par rakstiskās informācijas saņemšanu no Ķīlu reģistra, kā arī par komercķīlas noteikumu grozījumu un nodrošinātā prasījuma cesijas reģistrāciju ir maksājama valsts nodeva.

(2) Valsts nodevas apmērus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt to personu loku, kas pilnīgi vai daļēji ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.

24. pants.

Attiesāšana un trūkumi

Ja lietu, ko komercķīlas ņēmējs saņēmis par komercķīlu labticīgi, trešā persona attiesā vai lietā izrādās tādi būtiski trūkumi, kuri tās vērtību samazina tiktāl, ka šī vērtība nesasniedz ar to nodrošināmā prasījuma apmēru, komercķīlas ņēmējam ir tiesība visu viņam no tā radušos zaudējumu atlīdzību prasīt no komercķīlas devēja.

25. pants.

Komercķīlas ņēmēja tiesības un pienākumi, ja komercķīlas priekšmets nodots viņa valdījumā

(1) Komercķīlas ņēmējam visu to laiku, kamēr ieķīlātā lieta atrodas viņa valdījumā (tieši vai ar komercķīlas pārvaldnieka starpniecību), jārūpējas par to kā gādīgam saimniekam.

(2) Ja ieķīlātā lieta bojāta vai gājusi bojā komercķīlas ņēmēja vai komercķīlas pārvaldnieka vainas dēļ (nepieteikošas rūpības, rupjas neuzmanības vai ļauna nolūka rezultātā), komercķīlas ņēmējam jāatlīdzina zaudējumi komercķīlas devējam.

(3) Ja ieķīlātā lieta bojāta vai gājusi bojā noziedzīga nodarījuma vai nepārvaramas varas rezultātā, komercķīlas ņēmējs par to neatbild un zaudējumus cieš lietas īpašnieks.

(4) Komercķīlas ņēmējs nedrīkst viņam ieķīlāto lietu lietot, ja puses nav vienojušās citādi.

(5) Ja komercķīlas ņēmējs lieto ieķīlāto lietu, to sabojā vai iznīcina, komercķīlas ņēmējs atbild par radušos zaudējumu arī tajā gadījumā, ja tas radies nejauši vai nepārvaramas varas rezultātā.

(6) Ja komercķīlas ņēmēja prasījums ir nolīdzināts vai viņa komercķīlas tiesība kā citādi izbeigusies, viņam ieķīlātā lieta nekavējoties jāatdod komercķīlas devējam, ja vien komercķīlas ņēmējam nav bijusi tiesība arī pēc tam lietu aizturēt vai ja viņš pats nav kļuvis par tās īpašnieku un var to pierādīt.

(7) Komercķīlas ņēmējs var aizturēt komercķīlas priekšmetu arī par visiem pārējiem (arī personiskiem) prasījumiem pret komercķīlas devēju, bet šī tiesība viņam ir tikai pret pašu komercķīlas devēju un tā mantiniekiem, bet ne pret trešajām personām. Bez tam tiesība aizturēt lietu neaptver tiesību to pārdot cita prasījuma nolīdzināšanai.

26. pants.

Svešas lietas ieķīlāšanas sekas

(1) Ja kāds labticīgi pieņem par komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai tādu kustamu lietu, kuru īpašnieks labprātīgi uzticējis komercķīlas devējam, un īpašumtiesības uz šādu lietu nav reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, tad komercķīlas tiesība paliek spēkā.

(2) Ja ir ieķīlāta noziedzīgā ceļā iegūta lieta, komercķīlas tiesība ir spēkā, kamēr īpašnieks šo lietu nav atprasījis. Atprasīšanas gadījumā komercķīlas tiesība izbeidzas, un komercķīlas ņēmējs savu prasījumu kā arī prasību par izdevumu un zaudējumu atlīdzību var vērst tikai pret komercķīlas devēju.

27. pants.

Komercķīlas ņēmēju pirmtiesība

(1) Komercķīlas devējs uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu var piešķirt vairāk nekā vienu komercķīlu.

(2) Pirmtiesība uz vienu un to pašu ieķīlāto mantu tiek noteikta pēc komercķīlas reģistrācijas laika: pirmtiesība ir tam komercķīlas ņēmējam, kura komercķīlas tiesība reģistrēta agrāk.

(3) Pirmtiesību var mainīt ar rakstisku vienošanos starp komercķīlas ņēmējiem.

(4) Pirmtiesības maiņu reģistrē Ķīlu reģistrā. Pieteikumu reģistrācijai paraksta vienošanās aktā pilnvarota persona, un tam pevieno visu to komercķīlas ņēmēju notariāli apliecinātu piekrišanu, kuriem mainās komercķīlas pirmtiesība vai kuru intereses tiek aizskartas.

III nodaļa. Komercķīlas pārvaldnieks

28. pants.

Komercķīlas pārvaldnieks

(1) Reģistrētai komercķīlai komercķīlas ņēmējs jebkurā brīdī var iecelt komercķīlas pārvaldnieku. Par komercķīlas pārvaldnieku var būt gan fiziskā, gan juridiskā persona.

(2) Komercķīlas pārvaldnieks rīkojas kā komercķīlas ņēmēja pilnvarnieks atbilstoši Civillikumā paredzētiem pilnvarojuma noteikumiem, ciktāl šai likumā nav noteikts citādi.

(3) Samaksu par komercķīlas pārvaldnieka funkciju veikšanu nosaka, komercķīlas ņēmējam un komercķīlas pārvaldniekam savstarpēji vienojoties.

29. pants.

Komercķīlas pārvaldnieka iecelšana

(1) Komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vienlaicīgi ar komercķīlas nodibināšanu, ziņas par pārvaldnieku iekļauj komercķīlas reģistrācijas pieteikumā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vēlāk, to reģistrē uz komercķīlas ņēmēja rakstiska pieteikuma pamata. Šai gadījumā pirms komercķīlas pārvaldnieka iecelšanas reģistrācijas komercķīlas ņēmējs par to rakstiski informē komercķīlas devēju.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem dažādas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku var iecelt vai atcelt pirmais komercķīlas ņēmējs. Ja viņš nevēlas realizēt šās savas tiesības, viņš var nodot šās tiesības citam komercķīlas ņēmējam, ievērojot komercķīlas ņēmēju pirmtiesības.

(3) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem vienas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku var iecelt, atcelt vai atteikties no tiesībām iecelt komercķīlas pārvaldnieku par labu citam komercķīlas ņēmējam, tikai savstarpēji vienojoties.

30. pants.

Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras

(1) Komercķīlas pārvaldniekam ir tiesības darboties komercķīlas ņēmēja vārdā visās attiecībās, kas izriet no likuma un komercķīlas līguma, bet izdarīt pārjaunojumus vai atteikties no kādām tiesībām komercķīlas pārvaldnieks drīkst tikai uz komercķīlas ņēmēja īpaša rakstiska pilnvarojuma pamata. Citi pilnvaru ierobežojumi ir spēkā pret trešajām personām tikai tad, ja šās personas ir zinājušas vai tām bija jazina par šādiem ierobežojumiem.

(2) Ja persona ir reģistrēta kā komercķīlas pārvaldnieks saskaņā ar šā likuma noteikumiem, jebkura šās personas rīcība pilnvaru robežās ir saistoša komercķīlas ņēmējam.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nodrošināto prasījumu nodod citai personai, komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras saglabājas, un komercķīlas pārvaldnieks rīkojas jaunā komercķīlas ņēmēja vārdā, ja puses nav vienojušās citādi. Arī komercķīlas ņēmēja — fiziskās personas — nāve un komercķīlas ņēmēja — juridiskās personas — beigšana pastāvēt neizbeidz komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras. Tās paliek spēkā, un, ieķīlātajai mantai pārejot jaunieguvējam, komercķīlas pārvaldnieka rīcība kļūst saistoša jaunieguvējam.

31. pansts.

Komercķīlas pārvaldnieka atcelšana un pilnvaru izbeigšanās

(1) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras izbeidzas ar komercķīlas tiesības izbeigšanos.

(2) Iecelto komercķīlas pārvaldnieku komercķīlas ņēmējs var jebkurā brīdī atcelt.

(3) Komercķīlas pārvaldnieks, ja tam ir dibināts iemesls, var atteikties no komercķīlas pārvaldnieka pienākumu pildīšanas, par to divus mēnešus iepriekš paziņojot komercķīlas ņēmējam. Komercķīlas līgumā puses var paredzēt arī īsāku paziņošanas termiņu.

(4) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanos reģistrē Ķīlu reģistrā uz komercķīlas ņēmēja rakstiska pieteikma pamata. Pirms komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanās reģistrācijas komercķīlas ņēmējs par to rakstiski informē komercķīlas devēju.

IV nodaļa. Trešās personas

32. pants.

Ķīlu reģistra ierakstu saistošais spēks

(1) Ieraksti Ķīlu reģistrā ir saistoši trešajām personām, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.

(2) Apstākļi, kas nav reģistrēti Ķīlu reģistrā, ir saistoši trešajām personām tikai tai gadījumā, ja trešā persona ir zinājusi vai tai bija jazina par šiem apstākļiem.

(3) Ķīlu reģistra ieraksti attiecībā pret trešajām personām uzskatāmi par pareiziem, un trešajām personām nav pienākuma pārbaudīt Ķīlu reģistra ierakstu atbilstību likumam.

33. pants.

Ķīlu reģistra ierakstu publiskums

Ķīlu reģistram ir publisks raksturs, un jebkura persona, samaksājot valsts nodevu, var iepazīties ar Ķīlu reģistra ierakstiem, iesniegtajiem komercķīlas reģistrācijas pieteikumiem un saņemt no tiem izrakstus.

34. pants.

Komercķīlas devēja tiesības atsavināt ieķīlāto mantu

(1) Komercķīlas devējs drīkst atsavināt ieķīlāto mantu tikai ar komercķīlas ņēmēja rakstisku atļauju. Atsavinājuma gadījumā komercķīlas tiesība pāriet uz saņemto atlīdzību.

(2) Ja atsavina lietas, uz kurām īpašumtiesību reģistrā ir reģistrējamas īpašumtiesības, slēgtās emisijas akcijas un obligācijas vai ja ārpusbiržas tirgū atsavina publiskajā apgrozībā esošos vērtspapīrus, vai arī ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atsavina lietu, kas acīmredzami nav viņa parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, vai ja parasti ražojamās vai pārdodamās lietas tiek atsavinātas neparasti lielos apjomos, ieguvējam ir jāpārliecinās, vai lietas nav ieķīlātas, un ja ir ieķīlātas, — jāpārbauda, vai atsavinājums ir atļauts.

(3) Ja atsavinājums ir atļauts, ķīlas tiesība uz atsavināto lietu izbeidzas, ja vien ar ieguvēju nav panākta cita vienošanās.

(4) Ja komercķīlas devējs atsavina ieķīlāto lietu bez komercķīlas ņēmēja atļaujas (neatļauts atsavinājums), komercķīla uz atsavināto lietu:

1) pāriet ieguvējam atsavinātās lietas vērtības apmērā, ja viņš zinājis vai viņam saskaņā ar šā panta otro daļu bija jāzina, ka lieta ir ieķīlāta un atsavinājums nav atļauts (ļaunticīgs ieguvums);

2) izbeidzas, ja ieguvējs ir labticīgs.

35. pants.

Nodrošinātā prasījuma cesija

(1) Cedējot nodrošināto prasījumu, cesionāram tiek nodotas arī visas komercķīlas ņēmēja tiesības, ja vien cedents un cesionārs nav vienojušies citādi.

(2) Cesiju reģistrē Ķīlu reģistrā uz komercķīlas ņēmēja rakstiska pieteikuma pamata. Pēc cesijas reģistrācijas komercķīlas ņēmējam par to rakstiski jāinformē komercķīlas devējs.

V nodaļa. Komercķīlas tiesības izlietošana un izbeigšanās

36. pants.

Komercķīlas tiesības izlietošana

(1) Ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, bet ja prasījuma izpilde sadalīta vairākos termiņos, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā), kad palaists garām kāds no šiem termiņiem, un pārdot ieķīlāto mantu izsolē.

(2) Mantas izsoles komercķīlas ņēmējs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vēl vienā laikrakstā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles datuma.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nav pārņēmis ieķīlāto mantu savā valdījumā, viņš Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā var lūgt saistības bezstrīdu piespiedu izpildīšanu.

(4) Ja komercķīlas ņēmējs bez ievērojama iemesla vilcinās pārdot komercķīlas priekšmetu, kreditori, kas vērsuši piedziņas uz pārpalikumu, var lūgt tiesu, lai komercķīlas ņēmējam nosaka laiku komercķīlas pārdošanai.

(5) Ja komercķīlas devējs tiek atzīts par maksātnespējīgu, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību var tikt ierobežotas likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

37. pants.

Tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles

(1) Komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī tiesība ir reģistrēta Ķīlu reģistrā. Šāda tiesība var tikt atsaukta, tikai komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam savstarpēji vienojoties.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem komercķīlas ņēmējiem, tiesība pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles var tikt piešķirta tikai visiem komercķīlas ņēmējiem. Ja šāda tiesība tika piešķirta nodibinot pirmo komercķīlu, uzskatāms, ka šāda tiesība tiek piešķirta arī visiem nākamajiem komercķīlas ņēmējiem. Pēc otrās komercķīlas nodibināšanas šāda tiesība var tikt atsaukta, tikai komercķīlas devējam vienojoties ar visiem komercķīlas ņēmējiem.

38. pants.

Komercķīlas tiesības izlietošana, ja komercķīlas priekšmets ir uzņēmums vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) visa manta kā lietu kopība

Ja komercķīlas priekšmets ir uzņēmums vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) visa manta kā lietu kopība, komercķīlas ņēmējs var izlietot komercķīlas tiesību tikai tiesas ceļā, Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā lūdzot saistības bezstrīdu piespiedu izpildīšanu.

39. pants.

Komercķīla un aizturējuma tiesība

Ja kādai personai saskaņā ar Civillikuma 1734., 1735., 1736., 1737., 1738., 1739. un 1740. pantu ir aizturējuma tiesība attiecībā uz komercķīlas priekšmetu, šī persona nevar izlietot savu aizturējuma tiesību pret komercķīlas ņēmēju, un aizturētā manta nekavējoties jāizdod komercķīlas ņēmējam pēc paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanas iesniegšanas Ķīlu reģistrā.

40. pants.

Komercķīlas tiesības izlietošana pirms termiņa

(1) Komercķīlas ņēmējs ir tiesīgs pirms termiņa izlietot komercķīlas tiesību un apmierināt savu nodrošinātu prasījumu, ja:

1) ieķīlātā manta tiek sadalīta;

2) komercķīlas devēju uzņēmējdarbība ir apturēta vai izbeigta, vai spēkā stājies nolēmums par komercķīlas devēja bankrota procedūras uzsākšanu;

3) ieķīlātā manta tiek atsavināta bez komercķīlas ņēmēja atļaujas;

4) ieķīlātā manta vai tās lielākā daļa gājusi bojā;

5) ieķīlātā manta ir pamesta.

(2) Puses var noteikt arī citus gadījumus, kad komercķīlas tiesība var tikt izlietota pirms termiņa.

41. pants.

Paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, pirms komercķīlas tiesības izlietošanas komercķīlas ņēmējam Ķīlu reģistrā jāiesniedz paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu (turpmāk — paziņojums). Paziņojuma kopiju pirms paziņojuma iesniegšanas Ķīlu reģistrā komercķīlas ņēmējs nosūta komercķīlas devējam.

(2) Paziņojumā jānorāda:

1) komercķīlas devēja un komercķīlas ņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas dati (fiziskajām personām — vārds, uzvārds, pastāvīgā dzīvesvieta un personas kods, ja tāda nav, — personu apliecinošā dokumenta dati);

2) ieķīlātās mantas apraksts;

3) komercķīlas reģistrācijas datums un numurs;

4) prasījums, saskaņā ar kuru tiek izlietota komercķīlas tiesība;

5) apstāklis, kas dod komercķīlas ņēmējam tiesības izlietot komercķīlas tiesību.

(3) Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, Ķīlu reģistra turētājs nosūta viņiem paziņojuma kopiju.

42. pants.

Ieķīlātās mantas atsavināšana

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības un ir pagājušas 15 dienas no paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu iesniegšanas, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu nodrošinātā prasījuma apmierināšanai.

(2) Komercķīlas ņēmējs ieķīlātās mantas pārdošanu var veikt pats vai uzdot to trešajai personai.

(3) Komercķīlas ņēmējam ieķīlātā manta jāpārdod par visaugstāko cenu, kāda ir iespējama pārdošanas laikā un nenovilcina pārdošanu. Ja ieķīlāto mantu pārdod bez izsoles un komercķīlas devējs apstrīd noteikto cenu, komercķīlas ņēmējam ir jāpierāda cenas pamatotība. Cenas apstrīdēšana neaptur ieķīlātās mantas pārdošanu.

(4) Ieķīlātās mantas pārdošana notiek uz komercķīlas devēja rēķina.

43. pants.

Ieņēmumu depozitārijs

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības un uz šo mantu ir nodibinātas vairākas komercķīlas, komercķīlas ņēmējam, kas izlieto komercķīlas tiesību, pirms ieķīlātās lietas pārdošanas ir jānorāda persona, kas realizēs ieķīlāto mantu un saņems pārdošanas ieņēmumus — ieņēmumu depozitāriju, ja vien ar visiem komercķīlas ņēmējiem nav panākta vienošanās par citu kārtību.

(2) Par ieņēmumu depozitāriju var būt komercbanka, zvērināts revidents, zvērināts notārs vai zvērināts advokāts.

(3) Par ieņēmumu depoziotāriju nevar būt komercķīlas devējs, komercķīlas ņēmējs un komercķīlas pārvaldnieks.

44. pants.

Samaksa par ieķīlātās mantas pirkumu, ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji

(1) Ieķīlātās mantas pārdošanas ieņēmumi jāiegulda atsevišķā kontā komercbankā.

(2) Ieķīlātās mantas pārdevējam uz Ķīlu reģistra datu pamata ir jāizveido saraksts, kurā ir jānorāda:

1) komercķīlas ņēmēji, kuriem ir tiesības uz pārdošanas ieņēmumiem;

2) summas lielums, uz kuru katram komercķīlas ņēmējam ir tiesības;

3) komercķīlas ņēmēju prasījumu pirmtiesība.

(3) Kad saraksts ir sastādīts, tā sastādītājs nogādā saraksta kopiju komercķīlas devējam un visiem Ķīlu reģistrā uzrādītajiem komercķīlas ņēmējiem, kam ir komercķīlas tiesība uz pārdodamo mantu.

(4) Ja komercķīlas ņēmējs vai komercķīlas devējs nepiekrīt sastādītajam sarakstam, viņš piecu darbdienu laikā no saraksta nogādāšanas brīža var informēt sastādītāju par saviem iebildumiem. Šādā gadījumā saraksta sastādītājam ir pienākums sarakstā minētajām personām nogādāt vai nu grozītu sarakstu, vai paziņojumu, ka iebildumi ir pieņemti zināšanai, bet saraksts paliek negrozīts.

(5) Ja galīgā saraksta sastādīšana kāda iemesla dēļ kavējas, var sastādīt pagaidu sarakstu, atstājot pietiekošu rezervi jebkurām nenoskaidrotām vai apstrīdētām summām.

45. pants.

Pārdošanas ieņēmumu sadale

(1) Pārdošanas ieņēmumi ir jāsadala 30 dienu laikā no pārdošanas dienas.

(2) Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, var veikt pārdošanas ieņēmumu sākotnējo sadali, balstoties uz pagaidu sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar 44. pantu.

(3) Pārdošanas ieņēmumus sadala šādā secībā:

1) ieņēmumu depozitārija atalgojums;

2) pārdošanas izdevumi;

3) izdevumi komercķīlas glabāšanai un pārvaldīšanai;

4) komercķīlas ņēmēju prasījumi atbilstoši viņu pirmtiesībām;

5) ar komercķīlu saistītie, bet nenodrošinātie prasījumi.

(4) Atlikusī summa tiek izmaksāta komercķīlas devējam.

(5) Ieņēmumi tiek aprēķināti un izmaksāti latos.

(6) Ja kāda komercķīlas ņēmēja prasījumam termiņš vēl nav iestājies, attiecīgo ieņēmumu daļu rezervē līdz prasījuma termiņa iestāšanās brīdim, ja vien komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs nav rakstiski vienojušies citādi.

(7) Nesamaksāta nodrošinātā prasījuma daļa uzskatāma par nenodrošināto prasījumu un ir apmierināma vispārējā kārtībā.

(8) Pēc pārdošanas ieņēmumu izmaksas mantas pārdevējs visu ar ieķīlātās mantas pārdošanu saistīto dokumentāciju kopā ar savu pārskatu par pārdošanas ieņēmumu sadali nodod komercķīlas devējam.

46. pants.

Komercķīlas tiesības izbeigšanās

(1) Komercķīla izbeidzas, ja:

1) komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs par to rakstiski vienojas;

2) komercķīlas ņēmējs rakstiski atsakās no komercķīlas tiesības;

3) nodrošinātais prasījums ir apmierināts vai kā citādi beidz pastāvēt;

4) šā likuma 35. panta kārtībā tiek nodots nodrošinātais prasījums, vienlaicīgi nenododot komercķīlas tiesību;

5) ir iestājies atceļošs nosacījums vai iestājies termiņš komercķīlas tiesībai, kas bijusi nodibināta ar nosacījumu vai uz zināmu laiku;

6) ieķīlātā manta ir patērēta, gājusi bojā vai citādi beigusi pastāvēt un šī manta nav bijusi apdrošināta vai par to citu iemeslu dēļ apdrošināšanas atlīdzība nepienākas.

(2) Komercķīlas ņēmējam ir pienākums piecu darbdienu laikā no dienas, kad viņš ir uzzinājis par komercķīlas tiesības izbeigšanos, par to paziņot Ķīlu reģistram. Uz šā paziņojuma pamata Ķīlu reģistra turētājs dzēš ierakstu par komercķīlu. Ja par komercķīlu nodibināšanu ir izdarītas atzīmes īpašumtiesību reģistros, Ķīlu reģistra turētājs informē attiecīgo īpašumtiesību reģistru par komercķīlas ņēmēja paziņojumu. Uz Ķīlu reģistra turētāja informācijas pamata attiecīgais īpašumtiesību reģistrs dzēš atzīmi par komercķīlu. Ja ir ieķīlāts sauszemes transportlīzdeklis vai tā piekabe, īpašumtiesību reģistrs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara atzīmi par komercķīlas dzēšanu.

47. pants.

Komercķīlas noteikumu grozījumu, komercķīlas dzēšanas, nodrošināta prasījuma cesijas, kā arī komercķīlas pārvaldnieka iecelšanas un atcelšanas reģistrācijas kārtība

Komercķīlas noteikumu grozījumu, komercķīlas dzēšanas, nodrošināta prasījuma cesijas, kā arī komercķīlas pārvaldnieka iecelšanas un atcelšanas reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets, vadoties no šā likuma pamatprincipiem.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par uzņēmējdarbību" 33.1 pants.

2. Komercķīlas, kas reģistrētas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā un apspriežamas atbilstoši noteikumiem, kas bija spēkā to reģistrācijas brīdī.

 

Par likumprojektu

Pašreizējais jautājuma risinājums:

Komercķīlas jautājums reglamentē likuma "Par uzņēmējdarbību" 33.1 pants. Uz šā panta pamata tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumi par komercķīlas reģistrācijas kārtību.

Atsevišķa likuma nepieciešamība:

1. Likuma "Par uzņēmējdarbību" ietvaros nevar atrisināt fiziskajām personām piederošās mantas ieķīlāšanas jautājumus.

2. Esošais normatīvais dokuments nepietiekami reglamentē komercķīlas nodibināšanas sekas un tās izlietošanas mehānismu, kas nevar tikt atrisināts Ministru kabineta noteikumos.

Piedāvātā likumprojekta īss raksturojums:

Likumprojekts attīsta likuma "Par uzņēmējdarbību" 33.1 pantā paredzēto komercķīlas koncepciju, tomēr likumprojektā ir iekļautas arī trīs principiāli jaunas idejas:

1. Vienotā ķīlu reģistrācija Ķīlu reģistrā, kas vienkāršos komercķīlas reģistrācijas procedūru.

2. Iespēja ieķīlāt fiziskajām personām piederošus noteiktu kategoriju īpašumus, nenododot to kreditora valdījumā (piem., automobiļus), kas sekmētu patēriņa kredītu izsniegšanu.

3. Iespēja ieķīlāt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kā lietu kopību, kas krietni palielinātu ieķīlātās mantas vērtību un ļautu iespēju uzņēmumiem saņemt lielākus kredītus.

Likuma pieņemšana padarītu komercķīlas piemērošanu skaidrāku, paplašinātu to prasījumu loku, kurus var nodrošināt ar komercķīlu, un sekmētu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Likumprojekts

Profesionālās izglītības likums

Saeimas dok.nr.4213; likumprojekts nr.1164

Ministru kabineta 1998. gada 5. maija sēdē akceptēts

(prot.nr.23,12.§) un 6.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likumā lietotie termini

(1) Profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju personai veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu.

(2) Profesionālā pamatizglītība — pamata pakāpes profesionālā izglītība, kas nodrošina pirmā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(3) Profesionālā vidējā izglītība — vidējās pakāpes izglītība, kuras uzsākšanai nepieciešama pamatizglītība un kas nodrošina trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī dod tiesības turpināt izglītību augstākā pakāpē.

(4) Arodizglītība — profesionālās vidējās izglītības daļa, kurā iegūtās zināšanas un prasmes dod iespēju veikt darbu noteiktā profesijā atbilstoši otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; arodizglītība nedod tiesības turpināt izglītību augstākā pakāpē.

(5) Profesionālā koledžas izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kuras iegūšanai nepieciešama profesionālā vidējā izglītība vai vispārējā vidējā izglītība un kas nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(6) Profesionālā augstskolas izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kuras iegūšanai nepieciešama profesionālā vidējā izglītība vai vispārējā vidējā izglītība un kas nodrošina piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(7) Profesionālās izglītības iestādes licencēšana — profesionālās izglītības iestādes tiesību iegūšana uzsākt konkrētas profesionālās izglītības programmas īstenošanu un savā vārdā izsniegt dokumentu pēc attiecīgās izglītības programmas apguves.

(8) Profesionālās izglītības programmas akreditācija — profesionālās izglītības iestādes tiesību iegūšana izsniegt valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(9) Profesionālās izglītības iestādes akreditācija — izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes noteikšana, kuras rezultātā izglītības iestādei piešķir valsts atzītas profesionālās izglītības iestādes statusu.

2.pants.

Likuma mērķis un pamatuzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību un attīstību.

(2) Likuma pamatuzdevumi:

1) noteikt profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas klasifikācijas struktūru;

2) reglamentēt profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu darbību.

3.pants.

Likuma darbība

(1) Likums attiecas uz visām profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām un institūcijām, neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības, izņemot augstskolas.

(2) Profesionālās izglītības īstenošanu augstskolās un to sastāvā iekļautajās institūcijās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, kā arī attiecīgo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu reglamentē Augstskolu likums un citi likumi.

4.pants.

Profesionālās izglītības pakāpes

(1) Latvijas izglītības sistēmā ir noteiktas trīs profesionālās izglītības pakāpes:

1) pamata pakāpe;

2) vidējā pakāpe;

3) augstākā pakāpe.

(2) Augstākās pakāpes profesionālā izglītība iedalāma šādi:

1) profesionālā koledžas izglītība;

2) profesionālā augstskolas izglītība.

5.pants.

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Latvijas izglītības sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmā iedibinātajai profesionālās kvalifikācijas līmeņu struktūrai ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi (turpmāk — kvalifikācijas līmeņi):

1) pirmais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu aroda speciālista izpildītāja darbu;

3) trešais kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteikta aroda speciālista izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpilddarba plānošana un organizēšana;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģīta aroda speciālista izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.

6.pants.

Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti

(1) Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti apliecina iegūtās profesionālās izglītības pakāpi un iegūto profesionālo kvalifikāciju.

(2) Likums nosaka šādus valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus:

1) apliecība par profesionālo pamatizglītību;

2) atestāts par arodizglītību;

3) atestāts par profesionālo vidējo izglītību;

4) profesionālās koledžas izglītības diploms;

5) profesionālās augstskolas izglītības diploms.

7.pants.

Profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

(1) Profesionālās kvalifikācijas ieguvi apliecina profesionālās kvalifikācijas apliecība vai attiecīgs ieraksts profesionālās izglītības dokumentā.

(2) Profesionālo kvalifikāciju, ko iegūst, pilnīgi apgūstot attiecīgo profesionālās izglītības programmu — apgūstot programmas saturisko daļu, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu un citus profesionālās izglītības standartā noteiktos noslēguma pārbaudījumus, apliecina attiecīgs ieraksts valsts atzītā profesionālās izglītības dokumentā.

8.pants.

Maksa par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem finansējuma normatīviem un noteiktajai kārtībai no valsts budžeta sedz:

1) profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguvi;

2) profesionālās izglītības ieguvi tiem izglītojamiem, kuri izturējuši konkursu uz valsts noteikto vietu skaitu koledžā un apgūst profesionālās koledžas izglītības programmu pirmo reizi;

3) vienu reizi katras profesionālās izglītības programmas apguves laikā profesionālās izglītības programmā plānoto noslēguma pārbaudījumu izmaksas un citas ar profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu saistītās izmaksas.

(2) Profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta sedz:

1) izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ja izglītojamais ar speciālām vajadzībām atrodas speciālās izglītības vai sociālās un pedagoģiskās korekcijas iestādē;

2) notiesātajiem, ja notiesātais atrodas brīvības atņemšanas vietā.

(3) Pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs maksu par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi nosaka to dibinātāji.

9.pants.

Profesionālās izglītības ieguves kreditēšana

Izglītojamajam, kas apgūst augstākās pakāpes profesionālās izglītības programmu, ir tiesības saņemt studējošo kredītu.

II nodaļa. Profesionālās izglītības organizācija

10.pants.

Profesionālās izglītības organizācijas struktūra

(1) Valsts līmenī profesionālo izglītību organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Pašvaldību savienības deleģētiem pašvaldību vadītājiem.

(2) Rajonu un republikas pilsētu līmenī profesionālo izglītību organizē rajonu un republikas pilsētu pašvaldības sadarbībā ar ministrijām, nozaru darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un profesionālās izglītības iestādēm.

(3) Pilsētu un pagastu līmenī profesionālo izglītību organizē pilsētu un pagastu pašvaldības sadarbībā ar teritoriālajām darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un profesionālo izglītību īstenojošiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

11.pants.

Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) apstiprina to institūciju sarakstu, kuras ir atbildīgas par attiecīgo profesionālās kvalifikācijas valsts un nozaru standartu izstrādi un apstiprināšanu;

2) apstiprina to profesiju sarakstu, kurām ir nepieciešams noteikt profesionālās kvalifikācijas valsts standartu;

3) apstiprina profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus un nosaka to izgatavošanas kārtību;

4) nosaka studējošo kredīta piešķiršanas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību;

5) izdod koledžu akreditācijas noteikumus.

12.pants.

Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju un juridisko un fizisko personu darbību;

2) izstrādā Profesionālās izglītības padomes nolikumu un nodrošina tās darbību;

3) izstrādā rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes paraugnolikumu;

4) organizē profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās un profesionālās koledžas izglītības standartu izstrādi un apstiprina tos, nosaka vispārējās izglītības saturu profesionālās izglītības programmās;

5) izstrādā profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus;

6) nosaka profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu izsniegšanas kārtību profesionālās izglītības iestādēs;

7) nosaka noslēguma pārbaudījumu organizācijas kārtību profesionālās izglītības iestādēs;

8) izstrādā profesionālās izglītības standartu un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādes finansēšanas noteikumus;

9) izstrādā profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru finansēšanas noteikumus;

10) izveido un aktualizē mācību un eksaminācijas centru reģistru;

11) apstiprina valsts dibināto koledžu nolikumus;

12) savas kompetences ietvaros izdod tiesību aktus, kā arī izstrādā profesionālās izglītības sistēmas darbībai nepieciešamos Ministru kabineta tiesību aktu projektus.

13.pants.

Citu ministriju kompetence

Citas ministrijas:

1) piedalās profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē;

2) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes no šiem nolūkiem iedalītajiem līdzekļiem;

3) piedalās profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē un aktualizācijā;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizē savā pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu pedagogu profesionālo pilnveidi.

14.pants.

Valsts profesionālās izglītības padome

(1) Valsts profesionālās izglītības padome (turpmāk — Profesionālās izglītības padome) ir konsultatīva padome, kas izstrādā priekšlikumus valsts politikā un stratēģijā profesionālās izglītības jomā.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija izveido Profesionālās izglītības padomi, un tās sastāvā vienādā skaitā ir Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas un valsts pārvaldes institūciju izvirzītie pārstāvji.

(3) Profesionālās izglītības padomes nolikumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

15.pants.

Profesionālās izglītības padomes galvenie darbības virzieni

(1) Profesionālās izglītības padome prognozē nepieciešamo valsts finansēto izglītojamo skaitu tautsaimniecības nozarēs atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.

(2) Profesionālās izglītības padome, ņemot vērā valsts un pašvaldību budžeta iespējas, izvērtē priekšlikumus un sniedz ieteikumus:

1) par pārmaiņām profesionālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru tīklu struktūrā;

2) profesionālās izglītības iestāžu, atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru finansēšanas noteikumu izstrādei;

3) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādei un aktualizācijai;

4) noslēguma pārbaudījumu organizācijai profesionālās izglītības iestādēs;

5) profesionālās izglītības iestāžu licencēšanas un šo iestāžu un profesionālās izglītības programmu akreditācijas noteikumu izstrādei;

6) pedagogu izglītošanas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas organizēšanai;

7) izglītojamo skaita noteikšanai valsts finansētajās profesionālās izglītības iestādēs.

16.pants.

Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes

(1) Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes apvieno rajonu un republikas pilsētu pašvaldību, darba devēju apvienību un arodbiedrību un profesionālās izglītības iestāžu deleģētos pārstāvjus.

(2) Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes:

1) iesniedz priekšlikumus Profesionālās izglītības padomei par attiecīgās nozares attīstības virzieniem savā administratīvajā teritorijā;

2) sadarbībā ar darba devēju organizācijām un arodbiedrībām attiecībā uz savu administratīvo teritoriju analizē darba tirgus pieprasījumu un prognozē dažādās tautsaimniecības nozarēs nepieciešamo speciālistu skaitu;

3) piedalās profesionālās izglītības standartu un programmu izstrādē un aktualizācijā;

4) piedalās profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

5) sniedz priekšlikumus par mācību un eksaminācijas centru dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) deleģē pārstāvjus darbam profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijās;

7) deleģē pārstāvjus profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditēšanai.

17.pants.

Pašvaldību kompetence

Rajonu, republikas pilsētu un pagastu pašvaldības atbilstoši savai kompetencei:

1) dibina, reorganizē un likvidē rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes, saskaņojot ar Izglītības padomi;

2) izstrādā rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes nolikumu un apstiprina to;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dibina, reorganizē un likvidē profesionālās izglītības iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

4) piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, kā arī sadarbībā ar darba devēju organizācijām risina jautājumus, kas saistīti ar prakses vietas nodrošināšanu izglītojamiem pašvaldības teritorijā.

18.pants.

Arodbiedrību kompetence

Arodbiedrības savas kompetences ietvaros piedalās:

1) profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

2) darba tirgus izpētē un nozaru attīstības plānošanā;

3) profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē;

4) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

5) profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditēšanā;

6) profesionālās izglītības īstenošanā, izglītojamiem nodrošinot nepieciešamos darba apstākļus prakses vietās;

7) noslēdzot darba koplīgumus, piedalās darbinieku profesionālās pilnveides organizēšanā.

19.pants.

Darba devēju organizāciju kompetence

Darba devēju organizācijas savas kompetences ietvaros:

1) piedalās profesionālās izglītības stratēģijas un politikas veidošanā un īstenošanā, valsts pieprasījuma, darba tirgus un nozaru attīstības virzienu plānošanā;

2) sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un nozaru darbinieku organizācijām izstrādā profesionālās izglītības attīstības tendences nozarēs;

3) sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām un darbinieku organizācijām savā administratīvajā teritorijā veic profesionālās izglītības attīstības virzienu plānošanu;

4) sadarbībā ar izglītības iestādēm, pašvaldībām, uzņēmumu arodorganizācijām izstrādā konkrētus mērķus un prioritātes profesionālajā izglītībā attiecīgai pilsētai, pagastam vai uzņēmumam.

20.pants.

Profesionālās izglītības atbalsta iestādes

(1) Valsts, pašvaldības un citas juridiskās un fiziskās personas var dibināt, reorganizēt un likvidēt profesionālās izglītības atbalsta iestādes, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(2) Profesionālās izglītības atbalsta iestādes pamatuzdevums ir nodrošināt zinātnisko, informatīvo un metodisko atbalstu izglītības iestādēm profesionālās izglītības programmu izstrādē un īstenošanā.

III nodaļa. Profesionālās izglītības iestādes

21.pants.

Profesionālās izglītības iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.

(2) Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Izglītības padomes atzinumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(3) Privātās profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

22.pants.

Profesionālās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

(1) Profesionālās izglītības iestāde ir juridiskā persona, tās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, normatīvie akti un tās nolikums.

(2) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, valsts profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu, un to apstiprina institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgā izglītības iestāde.

(3) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, pašvaldības profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu un saskaņo to ar Izglītības un zinātnes ministriju, šo nolikumu apstiprina attiecīgās pašvaldības dome (padome).

23.pants.

Profesionālās izglītības iestādes nolikums

Profesionālās izglītības iestādes nolikumā ir jānorāda šādas ziņas:

1) iestādes nosaukums un juridiskā adrese;

2) pamatdarbības mērķi un uzdevumi;

3) izglītības programmas un to īstenošanas formas;

4) izglītojamo un iestādes darbinieku tiesības un pienākumi;

5) pārvaldes un konsultatīvās institūcijas un to kompetence;

6) pašpārvaldes formas;

7) iestādes finansēšanas kārtība;

8) citas tiesību aktos noteiktās ziņas.

24.pants.

Profesionālās izglītības iestādes nosaukums

Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju un atkarībā no īstenojamās izglītības pakāpes, organizācijas formas un izglītības programmu rakstura, iekļaujams viens no šādiem diferencētājvārdiem:

1) arodskola, skola, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās pamatizglītības programma;

2) arodvidusskola, ja tiek īstenota vismaz viena arodizglītības programma;

3) ģimnāzija vai tehnikums, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma;

4) amatniecības vidusskola, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma, kuras apguve nodrošina likumā "Par amatniecību" noteikto amatniekam – amata zellim — obligāto kvalifikācijas prasību izpildi;

5) koledža, ja ne mazāk kā puse no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas;

6) amatniecības meistaru skola, ja ne mazāk kā puse no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas, kuru apguve nodrošina likumā "Par amatniecību" noteikto amatniekam — amata meistaram — obligāto teorētisko zināšanu pārbaudes prasību izpildi.

25.pants.

Mācību un eksaminācijas centri

(1) Vienotu prasību nodrošināšanai profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši nozaru klasifikācijai var tikt izveidotas struktūrvienības — mācību un eksaminācijas centri:

1) valsts profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē Izglītības un zinātnes ministrija vai citas ministrijas, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu;

2) pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu;

3) privātajās profesionālajās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē dibinātājs, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu.

(2) Mācību un eksaminācijas centra darbības tiesiskais pamats ir tā nolikums, un to apstiprina institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgā profesionālās izglītības iestāde.

(3) Mācību un eksaminācijas centri sadarbībā ar izglītības iestādēm un profesionālajām biedrībām atbilstoši pirmā līdz trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas standarta prasībām:

1) izstrādā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu;

2) izveido profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijas;

3) organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;

4) var organizēt un vadīt profesionālās izglītības iestādēs izglītojamiem praktiskās mācības un praksi.

(4) Profesiju sarakstu, kurās profesionālās kvalifikācijas eksāmens kārtojams mācību un eksaminācijas centrā, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu, apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(5) Mācību un eksaminācijas centros profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto visu iestāžu, neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības, izglītojamie, kuri apgūst attiecīgā profila profesionālās izglītības programmas.

IV nodaļa. Profesionālās izglītības īstenošana citās institūcijās

26.pants.

Profesionālās izglītības īstenošana vispārējās izglītības iestādēs

Vispārējās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot profesionālās izglītības programmu, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

27.pants.

Profesionālās izglītības īstenošana amata meistaru darbnīcās un studijās

Kārtību, kādā izglītojamie apgūst profesionālās izglītības programmas amata meistara darbnīcā vai studijā, nosaka šis likums, likums "Par amatniecību" un citi tiesību akti.

28.pants.

Profesionālās izglītības īstenošana darba devēju uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)

Profesionālo izglītību darba devēja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) var iegūt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieki, apgūstot profesionālās izglītības programmas kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai.

V nodaļa. Profesionālās izglītības satura organizācija

29.pants.

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir:

1) profesionālās kvalifikācijas standarts;

2) profesionālās izglītības standarts;

3) profesionālās izglītības programma.

30.pants.

Profesionālās kvalifikācijas standarts

Profesionālās kvalifikācijas standarts nosaka prasības — nepieciešamo izglītības līmeni, teorētiskās zināšanas un prasmes, kas dod iespēju veikt darba pamatuzdevumus attiecīgajā profesijā.

31.pants.

Profesionālās izglītības standarts

Profesionālās izglītības standarts atbilstoši attiecīgajai profesionālās izglītības pakāpei un sasniedzamajam kvalifikācijas līmenim nosaka:

1) profesionālās izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus;

2) profesionālās izglītības pamatsaturu un programmas īstenošanas plāna izveides pamatnostādnes;

3) mācību sasniegumu vērtēšanas kritērijus un metodiku.

32.pants.

Profesionālās izglītības programma

(1) Profesionālās izglītības programma ir izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši profesionālās izglītības standartam nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumus;

2) profesionālās izglītības saturu;

3) programmas īstenošanas plānu;

4) programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finansiālos un materiālos līdzekļus.

(2) Atbilstoši profesionālās izglītības pakāpēm ir noteikts profesionālās izglītības programmas apguves ilgums:

1) arodizglītības ieguves ilgums klātienē ir divi līdz trīs gadi;

2) profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums klātienē ir trīs līdz četri gadi;

3) profesionālās koledžas izglītības ieguves ilgums neatkarīgi no izglītības ieguves formas ir divi līdz trīs gadi.

(3) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, un to apstiprina izglītības iestādes vadītājs.

(4) Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz noslēguma pārbaudījumi:

1) profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās koledžas izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas eksāmens;

2) profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi noslēdz profesionālās kvalifikācijas eksāmens un profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktie valsts eksāmeni.

(5) Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

VI nodaļa. Profesionālās izglītības finansēšana

33.pants.

Profesionālās kvalifikācijas standartu un profesionālās izglītības standartu izstrādes finansēšana

Profesionālās kvalifikācijas standartu un profesionālās izglītības standartu izstrādi finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

34.pants.

Mācību un eksaminācijas centru finansēšana

(1) Mācību un eksaminācijas centra darbību finansē no šādiem finansēšanas avotiem:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

3) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

(2) Mācību un eksaminācijas centra finansējuma valsts budžeta daļas apmēru un tās izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

35.pants.

Profesionālās izglītības iestāžu finansēšana

(1) Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes finansē attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta, iedalot finansu līdzekļus mācību procesa nodrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas apmēru un kārtību nosaka to dibinātāji.

(3) Valsts var piedalīties pašvaldību un privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

6., 7., 9. un 25.pants stājas spēkā ar 2001.gadu. Izglītojamiem, kas uzsākuši arodizglītības vai vidējās speciālās izglītības programmu apguvi pirms šī likuma spēkā stāšanās, pēc noslēguma eksāmenu nokārtošanas izsniedzams diploms par arodizglītību vai diploms par vidējo speciālo izglītību vai profesionālās kvalifikācijas apliecība saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 1996.gada 27.februārī apstiprināto (rīkojums nr.79) Instrukciju par profesionālo izglītību apliecinošo dokumentu noformēšanu un Izglītības un zinātnes ministrijas 1996.gada 16.aprīlī apstiprināto (rīkojums nr.164) Instrukciju par strādnieku profesiju kvalifikācijas apliecības noformēšanu, izsniegšanu, reģistrēšanu, glabāšanu un norakstīšanu profesionālās izglītības mācību iestādēs.

 

Par likumprojektu

Likumprojekts "Profesionālās izglītības likums" izstrādāts saskaņā ar Valdības deklarāciju un ir skatīts Ministru kabineta Komitejas sēdēs 23.martā un 20.aprīlī. Tas ir precizēts atbilstoši Ministru kabineta Komitejas sēdēs izteiktajiem priekšlikumiem, kā arī ministriju, arodbiedrību, pašvaldību, darba devēju organizāciju un izglītības iestāžu ieteikumiem.

Profesionālās izglītības likuma mērķis ir noteikt profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas struktūru, kā arī profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju pienākumus un atbildību. Profesionālās izglītības likums attiecas uz visām profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām, kā arī institūcijām, izņemot augstskolas. Profesionālās izglītības likums iekļaujas izglītības sistēmu reglamentējošo likumu un likumprojektu sistēmā.

Likumprojekta "Profesionālās izglītības likums" būtiskākie jautājumi: noteiktas profesionālās izglītības pakāpes, profesionālās kvalifikācijas līmeņi un to savstarpējā atbilstība; norādītas valsts budžeta izmantošanas iespējas mācību maksas segšanai; noteikti divu veidu dokumenti — profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti un to izsniegšanas kārtība; sistematizēta profesionālās izglītības iestāžu nosaukumu piešķiršana; radīti priekšnoteikumi valsts un pašvaldību, arodbiedrību, darba devēju organizāciju un izglītības iestāžu efektīvai sadarbībai profesionālās izglītības plānošanā un īstenošanā un vienotu prasību nodrošināšanai profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas novērtēšanā.