Saeimas 1998. gada 11. un 18. maija ārkārtas sēde

Stenogramma 11. maijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, pulkstenis ir 9.00. Paziņoju par atklātu Saeimas ārkārtas sēdi. Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā ir viens jautājums. Tas ir likumprojekts "Latvijas Republikas Krimināllikums" . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņo Juris Dobelis, — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Krimināllikums būs viens no pirmajiem soļiem, ar kuru mēs sakārtosim savu juridisko sistēmu. Bez šī likuma ir nopietns darbs pie Kriminālprocesa kodeksa un Sodu izpildes kodeksa. Bet Krimināllikumu iedarbināsim kā īpašu likumu. Līdz ar to viss darbs kopīgi sastāvēja no divām daļām. Ārkārtīgi daudz darba ieguldīja eksperti. Darba grupa, kurā piedalījās dažāda līmeņa juristi. Mēs, deputāti Aizsardzības un iekšlietu komisijā, faktiski pielikām to beigu punktu pamata darbam, kuru ir veikuši eksperti.

Lai arī trešajā lasījumā ir ārkārtīgi daudz priekšlikumu, tie visi galvenokārt ir redakcionālas dabas. Tie nav vairs konceptuāli priekšlikumi, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, acīmredzot šeit būs jāpieliek punkts diskusijai par nāvessoda piemērošanu vai nepiemērošanu.

Tātad dokuments nr. 4118, ar kuru mēs varam sākt savu darbu. 1. un 2. priekšlikums ir līdzīgi. Tie piedāvā izslēgt likumprojektā satura rādītāju.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Dobelis.

Tālāk ir 1., 2., 3. un 4. priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. 1. un 2. ir līdzīgi, kas piedāvā izslēgt vārdus "Latvijas Republikas".

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts. Lūdzu, turpinām!

J.Dobelis.

3.priekšlikums ir pieņemts. Tas attiecas atkal uz redakcionālas dabas labojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

Bet 4. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

Druvas kungs, jūs vēlējāties runāt, bet es neredzu šeit, tad jums vajadzēja fiksēt savu vēlmi. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es negribu jūs pārāk aizkavēt, bet man bija pienākums, es domāju, mums visiem ir pienākums pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši pie šā likumprojekta sagatavošanas. Šeit bija darba grupa, jau strādā vairāk nekā piecus gadus, un vēl divas papildu darba grupas turpina strādāt pie Kriminālprocesa kodeksa un Sodu izpildes kodeksa. Šeit vajadzētu vismaz nosaukt vārdus no tiem cilvēkiem, kuri ieguldījuši visvairāk, manuprāt, darba. Tie būtu Latvijas Universitātes: Aivars Niedre, Uldis Krastiņš, Agra Reigase, tāpat tālāk Mērnieces kundze no prokuratūras, Gruziņa kungs no Augstākās tiesas, Milleres kundze no Juridiskā biroja šeit pat, Saeimā, un divi cilvēki no manas komisijas — Imanta Logina — konsultante un Daina Sunepe — tehniskā sekretāre. Tas darbs, kas tika ieguldīts šajā likumprojektā, prasīja milzīgi daudz virsstundu, prasīja lielu izturību, jo ne vienmēr visi jautājumi tika kārtoti ar lielu vienbalsīgu pieeju. Bija jautājumi, kā jūs paši redzēsit mazliet vēlāk, kur gāja runa par nāvessodu, tāpat arī citiem sodiem, kuri bija ļoti strīdīgi. Šie cilvēki tomēr strādāja, izpildīja visu to, kas no viņiem tika prasīts. Manuprāt, mums beidzot ir sagatavots likumprojekts, kas lielā mērā atbilst visām prasībām, ko izvirzījusi Eiropas Savienība. Es vēlreiz publiski pasaku visiem lielu paldies par padarīto darbu!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, Druvas kungs, kā es saprotu, izteica pateicību arī komisijas vārdā par paveikto darbu, bet mums ir jāturpina izskatīt trešajā lasījumā likumprojekts.

Dobeļa kungs, 4.priekšlikums pricipā nav balsojams, jo mēs esam pieņēmuši Juridiskās komisijas viedokli. Tātad mēs varam turpināt, ja deputātiem nav iebildumu. Turpinām.

J.Dobelis

(TB/LNNK) . 5. ir redakcionālas dabas labojums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 2.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

7., 8., 9. un 10. priekšlikums attiecas uz 2.panta otrās daļas tekstu, no kuriem 7. komisija atbalstīja. Līdz ar to 8.tiek iekļauts 7.priekšlikumā daļēji. 9. noraidīts un 10. saskaņots ar 7.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvājumu šādā veidā. Tātad pieņemt lēmumu par 2.panta otro daļu. Tas tiek pieņemts.

J. Dobelis.

11.priekšlikums skar vienu redakcionālu labojumu 2., 3. un 4. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J. Dobelis.

12. Piedāvā nelielu redakcionālu labojumu 3.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J. Dobelis

. 13. ir līdzīgs priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

14. attiecas uz 3.panta redakcionālu labojumu, kuru komisija, izteicot 15. un 16.pantā kopīgos priekšlikumus, beigās ir pieņēmusi 16. priekšlikumā šo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbildīgās komisijas viedoklim par 14., 15. un 16. priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

17. priekšlikums skar 4.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

18. priekšlikums ir iekļauts komisijas izstrādātajā redakcijā. Tā ir faktiski 19.panta, piedošanu, 19.priekšlikuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

20. priekšlikums skar 4.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

21.priekšlikums faktiski ir iestrādāts iepriekšpieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

22.priekšlikums ir noraidīts, skarot iepriekš pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

23. priekšlikums skar 4.panta otro un trešo daļu. Ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

24. priekšlikums ir noraidīts, jo ir pieņemta iepriekšminētā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

25. priekšlikums skar 4.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

26. priekšlikums faktiski ir iestrādāts iepriekš pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

27. priekšlikums par 5.panta otro daļu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

28. priekšlikums un 29. skar 5.pantu un ar precizējumiem ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

30., 31. un 32. priekšlikums skar 6.panta pirmo daļu. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijā kā 32.priekšlikums. Divi iepriekšējie ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Tas tiek pieņemts.

J.Dobelis.

33. ir priekšlikums par 6.panta otro daļu. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis

. 34. un 35. priekšlikums skar 7.panta pirmo daļu. Šī redakcija ir iestrādāta 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

36. un 37. priekšlikums skar 7.panta otro daļu. Iestrādāts 37.priekšlikumā kā komisijas priekšlikums, iekļaujot 36.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

38., 39. un 40. priekšlikums skar 7.panta trešo daļu. Divi pirmie ir iestrādāti 40.priekšlikumā, kas pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

41., 42. un 43. priekšlikums skar 7.panta ceturtās daļas tekstu. 43.priekšlikumā ir pilns šis teksts, 41. un 42. priekšlikumi kā ierosinājumi ir ietverti šajā tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7.panta ceturto daļu. Pieņemts.

J.Dobelis.

44. priekšlikums faktiski arī ir ietverts komisijas pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

45. priekšlikums izsaka 7.panta piektās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, mēs 44. un 45. priekšlikums izskatījām,un deputāti piekrita 45. panta, tātad atbildīgās komisijas redakcijai. Nākamais ir 46. priekšlikums.

J.Dobelis.

Es atvainojos! 44. attiecas uz ceturto daļu. 45. ir piektā daļa mūsu komisijas redakcijā pieņemta.

Sēdes vadītājs.

Jā. Tātad deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

46. priekšlikums. 7.panta sestās daļas jaunā redakcija. Tā ir atbalstīta, ietverta panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

47. priekšlikums ir 7.panta redakcija. Pieņemta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Dobelis.

48.priekšlikums. Par 9.panta papildinājumu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

49.priekšlikums. 10.panta otrās daļas redakcija, ko komisija precizējot ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

50., 51. un 52. priekšlikums attiecas uz 11.pantu. 50.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Dobelis.

51. un 52. ir precizējoši priekšlikumi, kas ir iestrādāti 11.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

53. un 54. skar 12.panta otro daļu, no kuriem 53. ir atbalstīts un 54. noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12.panta otrās daļas izslēgšanu. Pieņemts.

J.Dobelis.

55.priekšlikums skar 13.panta otrās daļas redakciju. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

56.priekšlikums. 14.panta...

Sēdes vadītājs.

Es ļoti atvainojos, Dobeļa kungs, mēs vienkārši ejam diezgan lielā tempā, un Kaksīša kungs bija pieteicies debatēs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Labrīt, cienījamie deputāti! Es gribu runāt par 55.priekšlikumu. Kā jūs redzat, Juridiskā komisija ir iesniegusi savu redakciju, un šī redakcija, ko mēs liekam, ir šāda: personai, kas atzīta par nepieskaitāmu, tiesa piemēro šajā likumā noteiktos medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļus. Atbildīgā komisija ir noraidījusi, un tās redakcija ir "var piemērot". Runa ir šeit par cilvēkiem, kas noziegumu, tajā skaitā arī pietiekami smagus noziegumus, pat ļoti smagus noziegumus, izdarījuši vai nu brīdī, kad atradušies psihiskā kaut kādā saslimšanas stāvoklī, vai arī pēc tam par tādiem kļuvuši. Taču šīs personas pēc ilgāka vai mazāk ilga laika atkal atgriezīsies sabiedrībā, mūsu vidū, un komisijai un arī man nav pieņemama šāda redakcija, ka Krimināllikums neparedz šādu obligātu piespiedu līdzekļu piemērošanu, bet paredz tikai normu, ka var piemērot. Tātad var arī nepiemērot. Man liekas, ar garīgi nelīdzsvarotu, ar psihiski slimu cilvēku problēmu, tajā skaitā to, kas izdara prettiesiskos nodarījumus ir pietiekoši daudz. Mēs bieži vien dzirdam, arī šajā traģiskajā šā pavasara vai, pareizāk sakot, pagājušā rudens gadījumā par to, ka nošāva vairākus cilvēkus, dzirdam, ka šiem cilvēkiem, ir, viņiem ir bijušas kaut kādas problēmas ar psihi. Viņi ir jau varbūt atradušies pat zināmā kontrolē pie mediķiem, taču faktiski netiek saukti pie kriminālatbildības, un es pret to neiebilstu, ka viņi nav saucami pie kriminālatbildības sakarā ar to, ka ir psihiski slimi, ir ar psihiskām novirzēm, taču es iestājos par to, ka noteikti nepieciešams piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, nevis iestrādāt Krimināllikumā normu, ka tikai var piemērot, tādēļ es iebilstu pret atbildīgās komisijas redakciju un aicinu deputātus atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju, ka šādām personām jāpiemēro piespiedu medicīniska rakstura piespiedlīdzekļi. Cik ilgi, kādi, to lems tiesa, to noteiks tiesas psihiatriskās ekspertīzes slēdzienā, kāda šī novērošana ir nepieciešama, bet tas, ka cilvēki, kas izdara prettiesisku nodarījumu šādā stāvoklī, var arī palikt vispār bez ievērības, tas man nav pieņemams.

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Kārlim Jūlijam Druvam, LZS, KDS frakcijas deputātam. Lūdzu!

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Kaksīša kungs jau mazliet paskaidroja, par ko šeit iet runa. Jautājums ir, vai likumam japaredz absolūtās normas, kas ir ietvertas Juridiskās komisijas piedāvātā grozījumā, vai mēs varam dot iespēju gan medicīnas cilvēkiem, gan arī mūsu tiesai lemt par to, vai viens vai otrs mērs sodījumā būtu jāpiemēro. Es domāju, ka mēs pamazām virzāmies uz tādu viedokli, kur viss likumā nav paredzēts, kur tiesa tiešām ir spējīga lemt, kur var izskatīt, piedāvāt slēdzienus no ekspertiem, un ka patiešām likums nevar noteikt visu, kas saistās ar krimināldarījumu.

Manuprāt, būtu jāatbalsta atbildīgās komisijas redakcija, mēs to vienpersonīgi nekādā veidā nepieņēmām, mēs pieaicinājām visus labākos ekspertus, kas mums šodien Latvijā ir, tas bija viņu piedāvātais redakcionālais grozījums, un es lūgtu šoreiz atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es tā kā mazliet brīnos par to ekspertu kvalitāti, kas ir atbalstījuši atbildīgās komisijas viedokli šajā jautājumā. Ja persona ir tiešām nepieskaitāma, tad tur nekādu šaubu nevar būt, tad tā ir nepieskaitāma. Un paskatieties, cienītais Druvas kungs, 56.pantu, tur ir runāts par daļējo nepieskaitāmību, kur var lietot šo vārdu "var", pareizāk būtu lietot vārdu "atļauts" piemērot daļēji. Tā kā runa ir par to, ja cilvēks reiz ir nepieskaitāms, tad viņš ir nepieskaitāms, ja viņu atzīs par nepieskaitāmu, un viņš vairs neatbild ne par vienu savu rīcību, arī tādā gadījumā, ja viņam uznāk gaišie brīži, viņš, apzinādamies to, ka viņš ir pilnīgi bezatbildīgs, var darīt, ko grib, viņš arī to izdarīs, tā kā te nevajadzētu jokot tiešām ar sabiedrības bailēm un ar sabiedrības, tā teikt, drošumu. Un lūdzu ņemt vērā Juridiskajā komisijā spriedumu, atzinumu, jo Juridiskā komisijā tomēr ir visvairāk juristu Saeimā, kā jebkurā citā komisijā un šo juristu trūkums acīmredzot ir radījis arī dezinformāciju atbildīgajā komisijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskā partija "Saimnieks". Otro reizi.

J.Kaksītis

(DPS). Nepieciešamību runāt otrreiz man izsauca Druvas kunga komentārs. Man ir grūti, Druvas kungs, jums atbildēt par to, ko jūs teicāt par šiem darījumiem, nav runa par darījumiem, ir runa, ja nu šodien tiesu sistēmā un lēmuma pieņemšanā viss būtu tik ideālā kārtībā, tad varbūt es varētu jums arī piekrist. Bet šodien, kad nupat pēdējās dienās mēs dzirdam ļoti neizprotamus lēmumus par daudziem cilvēkiem, un mēs sakām, ka likumā nerakstīsim, lai tiesa pati lemj, kā darīt. Kur šim optimismam pamats? Un nav jau runa par to, ka komisija prasa savā priekšlikumā sodīt, ir runa par to, ka jāpiemēro medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Un tas nebūt nenozīmē, ka viņam jāatrodas izolētā vietā, tas nozīmē, ka viņš var arī atrasties savās mājās, bet viņam periodiski piespiedu kārtā jāierodas pie šī psihiatra.

Otrkārt, es pietiekami daudz tiesas praksē zinu gadījumus, ka pēc tam atklājas, ka šis cilvēks nemaz tik psihiski slims nav bijis. Vēl šodien ir vairāk nekā desmit gadus neatklātas divu cilvēku slepkavības, tajā skaitā ārsta slepkavība uz Dubultu perona, kuru izdarīja persona — Kosteņeckis, kurš pēc tam bija atzīts par nepieskaitāmu. Un pēc tam tikai, kad nākošo noziegumu izdarīja, tad konstatējām, ka viņš ir simulants. Šī ekspertīze, pēc tam šī novērošana, viņi piesaista citus speciālistus, tā ir pietiekami nopietna lieta. Un man liekas, ka mums ir jābūt sevišķi uzmanīgiem tajos gadījumos, kad runa ir par šiem cilvēkiem, psihiski nelīdzsvarotiem. Viņu tālākā rīcība nekad nav prognozējama, un tādēļ ir jādara viss, lai viņi nonāktu pietiekamā medicīniskā aprūpē, specifiskā medicīniskā aprūpē, piespiedu aprūpē, nevis atstāt pēc amatpersonu, tā sakot, ieskata, piemērot vai nepiemērot. Kur tad būs tas kritērijs — piemērot vai nepiemērot? Es neredzu šo kritēriju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcijas deputāts. Otro reizi.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kad mēs beidzot sāksim skatīties gan uz mūsu tiesām, gan mūsu dakteriem, it kā viņi kaut ko zinātu. Es klausos, un ja mēs tiešām gribam iet un celt gan mūsu tiesas sistēmas ekspertīzi, gan mūsu dakteru zināšanas, tad tomēr, manuprāt, ir jāskatās uz to, ko šie cilvēki ar visu savu izglītību spēj mums šajā jautājumā pateikt. Nevaram vairs iet atpakaļ uz to punktu, kur likums absolūtās normās paredz visu. Mēs vienkārši to vairs nevaram izdarīt. Ja mēs neticam mūsu tiesu sistēmai un mēs neticam mūsu dakteriem, tad vajadzētu pateikt, ka mums nav vajadzīga tiesu sistēma un mums nav vajadzīgi dakteri, jo viņi tiešām nespēj noteikt to, kas ir paredzēts pēc viņu izglītības. Es laikam nesaprotu, kad mēs sāksim skatīties... Un, ja mums vajadzētu šo ekspertīzi pacelt, tad lūdzu darīsim tā, tad izglītosim viņus labāk, maksāsim viņiem vairāk, darīsim visu, kas ir vajadzīgs, lai mēs tiktu tur, kur mēs gribam iet, bet nu nevaram visu pateikt likumā. Un, ja nav pateikts likumā, tad cilvēks nav vainīgs. Sāksim vienreiz skatīties tā, kā tiesnesis var piemērot savas zināšanas, ņemt vērā to, ko ir dakteri teikuši un lemt pēc būtības. Es vēlreiz... es domāju, ka būtu laiks, kad mēs sākam virzīties uz citu pusi, tātad, manuprāt, tas ir uz Rietumiem, kur var patiešām skatīties, kur var tiesas lemt pēc būtības, un tādēļ es lūgtu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas slēdzienu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers, — Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir lietas tomēr, ko jānosaka likumā, un ir lietas, kur mēs varam atļaut tiesai zināmās robežās skatīties uz apstākļiem. Bet šajā gadījumā atstāt šo jautājumu tikai uz tiesnešu izlemšanu, ja, piemēram, noķertu slepkavnieku, kas tās divas sirdis te izrāva, neapšaubāmi droši vien iedos slēdzienu, ka viņš ir garā slims. Un tagad mēs atstājam uz viena tiesneša izlemšanu, vai viņam piemērot kādus līdzekļus vai ne. Un, ja viņš nepiemēro, mēs nevarēsim teikt, ka viņš ir pārkāpis likumu, viņš nav pārkāpis, ja viņš palaiž otrā dienā viņu vaļā, lai viņš staigā, jo viņš tiešām ir slims, tad nevar teikt, ka viņš ir pārkāpis likumu, jo likums viņam pilnīgi atļauj, nedod viņam nekādas robežas. Tiesnešiem ir jābūt cilvēkiem, kas var izlemt, bet tiesnešu brīvam uzskatam arī valstī ir jānoliek zināmas robežas. Un es domāju, ka šeit, kur mums tagad ir sadalīti noziegumi un mazāk svarīgi noziegumi — divās grupās, ka šeit mums vismaz par noziegumiem gan šeit ir jābūt tā, ka šādiem cilvēkiem jāpaliek ārsta uzraudzībā. Ilgāk, lūk, viņš var lemt, kādus piespiedu līdzekļus piemērot, vai viņam ir jābūt sevišķi bīstamo aprīkotā slimnīcā, vai viņš var vienkāršā slimnīcā, varbūt vispār var ambulatoriskā novērošanā būt un cik ilgi viņam ir jābūt.... lūk, tur tiesnešu brīvam uzskatam ir.... jo katram gadījumam ir savādāk. Bet, ka atstāt absolūti visu tiesnešu izlemšanai, es domāju, ka tādu brīvību gan mēs šobrīd nevaram atļaut. Paldies! (No zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Juris Dobelis, komisijas vārdā vēlas ko teikt?

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms es lūdzu uzmanīgi klausīties, jo deputāts Mauliņš parādīja, ka viņš nav klausījies, ko mēs šodien runājam. Mēs jau ievadā kopā ar Druvas kungu teicām to, ka pie šī likuma ir strādājuši faktiski visu jurisprudences novirzienu pārstāvji, un arguments, ka, lūk, Juridiskajā komisijā esot vairāk juristu nekā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ir vienkārši nu nenopietns.

Otrs. Ir šeit jāizvēlas, vai mēs ejam uz nopietnu izmaiņu savā tiesu sistēmā, vai mēs turamies pie sholastikas, vai mēs ieliekam jau visu rāmjos uzreiz, kā piedāvā Juridiskā komisija, un Bišera kunga izteikumi jau pierādīja šī ierosinājuma nepilnību, jo Bišera kungs sāka runāt par to, ka tiesa varēs lemt, kādā veidā un kur ārstēt šo nepieskaitāmo. Tātad jau tiesai uzliek medicīniska rakstura funkcijas. Tas tikai vien liecina, cik nenopietna ir šāda pieeja. Lūk, tāpēc šeit mums ir izvēle. Vai mēs strādājam pēc vecā parauga, vai mēs tomēr mēģinām attīstīt savu tiesu sistēmu, un tāpēc komisija pamatoti noraidīja šo priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt 13. panta 2. daļu sekojošā redakcijā, tas ir, dokumentā priekšlikums ar numuru 55. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, balso 45 deputāti...

Lūdzu atkārtotu zvanu un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu deputātus vēlreiz piedalīties balsošanā par priekšlikumu nr. 55. Lūdzu rezultātu! Balso 42 deputāti. (No zāles: "Piecu minūšu pārtraukums.") Pārtraukums līdz pulksten 9.40... 7 minūtes ir pietiekoši.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 9.40. Aicinu deputātus uz plenārsēžu zāli, lai piedalītos likumprojekta izskatīšanā! Lūdzu reģistrēšanos kvorumam, pārbaudīsim, vai pietiekams skaits deputātu piedalās sēdē. Godātie deputāti! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Atbilstoši mūsu tehnikai ir divas reizes jānospiež podziņa — vispirms reģistrācija un pēc tam vienalga kāda — par, pret vai atturas. Lūdzu rezultātu! 53 deputāti piedalās sēdēs. Mēs varam turpināt, godātie deputāti!

Tātad mēs esam beiguši debates par 55. priekšlikumu —tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 13. panta 2. daļu sekojošā redakcijā. Tātad mums ir jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus balsot par 55. priekšlikumu! Godātie deputāti! Tehnikā ir kaut kas noticis, mums vajag balsošanas režīmu! Vienu brīdi... neuztraucieties, tūliņ tiks skaidrībā ar tehniku un mēs varēsim turpināt sēdi.

Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 9, atturas — 13. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, turpinām!

J.Dobelis.

56. priekšlikums ir par redakcionālām izmaiņām 14. panta 1. daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

57. priekšlikums — faktiski laikam vairs nav balsojams, jo konceptuāli tas ir iebalsots līdzīgi 55.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

58. priekšlikums skar likumprojekta papildināšanu. Šo priekšlikumu komisija pieņēma, iestrādājot 15. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts.

J.Dobelis.

59. un 60. priekšlikums skar 15. panta jaunās 1. un 2. daļas redakciju komisijas izpildījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes pārstāvji, tautas pārstāvji! Šī nodaļa par pabeigtu un nepabeigtu noziegumu, manuprāt, ir pilnīgi neapmierinoša, un ir iemesls, kāpēc vajadzētu likumprojektu noraidīt. Es esmu sēdējis vairākās izmeklēšanas komisijās... atnāk ģenerālprokurors, viņš saka — jā, mēs jau redzējām, ka Baltijas banka solīja maksāt 10% mēnesī, un to pašu naudiņu izlika ofšoros uz 6% gadā, caurums taisās... Bet, redz, mēs nekā nevaram darīt, noziegums nav pabeigts. Lasu šito daļu tālāk. Ja tagad kāds nāktu un grib kādu šaut, nošaut uz nāvi... It kā noziegums nav pabeigts, ja viņš netrāpa. Šī daļa, draugi, neder. Ja kāds īsteno noziegumu, tas nav, šeit ir tikai tad, ja noziegums ir pabeigts, tad tādā gadījumā varētu it kā sodīt, ja noziegums nav pabeigts, tādā gadījumā ir jāredz, vai viņš taisījās izbeigt to noziegumu pats uz savu gribu vai kā tanī gadījumā tur kāda tur dekriminalizācija notiekot jeb viņš to noziegumu nav spējis izdarīt sev... pret savu gribu nav spējis to noziegumu izdarīt, tad tas noziegums nav izdarīts. Šitā daļa, atvainojiet, komisija, tā jums ir jāpārstrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dobelis. Es saprotu, ka Valdmaņa kungs neprasīja balsojumu par 59. un 60. priekšlikumu? Tātad deputātiem iebildumu pret 59. un 60. priekšlikumu un atbildīgās komisijas viedokli atbalstīt nav? Tie tiek pieņemti.

Bet pirms mēs turpinām izskatīt priekšlikumus un likumprojektu, ir Saeimas prezidijā iesniegts desmit deputātu priekšlikums: "Ierosinām 11. maija ārkārtas plenārsēdē samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm pirmo reizi un līdz divām minūtēm — otro reizi." Desmit deputāti ir parakstījuši. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret. Vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienītie kolēģi, es aicinātu noteikti atbalstīt šo iniciatīvu, jo citādi es jūtos dziļi satriekts. Tā kā mēs atrodamies Latvijas Republikas Saeimā, nevis Ēģiptē, pārējie kolēģi tur apgūst papildu zināšanas, es tad aicinātu arī pēc iespējas īsāk runāt, ātrāk beigt šo projektu, tā kā ārā ir labs laiks, mēs arī varētu tuvināties Ēģiptes situācijai.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis vēlas runāt... Valdmaņa kungs, jūs runāsit pret? Labi. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi! Kriminalitāte Latvijā ir viena ļoti svarīga lieta. Mani neapmierina, kā mēs pie tā jautājuma ķeramies klāt. Es domāju, ka varbūt varētu... Es gan it kā runāju pret, tātad es teikšu, ka nevarētu ierobežot laiku šeit, es domāju, ka nav pieņemams, ka mēs šeit vienkārši tikai balsojam un ejam uz priekšu. Man ir... teiksim, es atnācu un pateicu, ka man ir principiāls iebildums, ka ja notiek noziegums un viņš ir redzams, un tas nav nobeigts, ka nevar it kā kaut ko darīt... Un atnāk komisijas priekšsēdētājs jeb runas vīrs un saka: iesim vienkārši tālāk. Vai tā ir vai tā nav? Vai tad komisija nevar mums atbildēt? Varbūt es nelasu to pantu pareizi. Bet, ja ir noziegums, kurš nav nobeigts, un to nevar apturēt nozieguma gājienā, tad mūsu Kriminālkodekss neder. Un es domāju, ka mums tur vajadzētu būt skaidrībai. Nav nekāds liels grēks atsūtīt likumprojektu atpakaļ, lai divus vai trīs pantus salabo, bet ir liels grēks izlaist, teiksim, šito nodaļu tā, ka... Zini, ja es neesmu veicis to noziegumu galīgi, es tai policijai pasaku — atvainojiet, es domāju nošaut 12 cilvēkus, bet tikai 9 nošāvu...

Tā lieta tā neiet, draugi, es gribētu, lai būtu atbildes. Mēs šeit debatējam. Te nav tikai rezultāti. Ir jābūt skaidrībai. Mums ir visiem šeit jāsaprot, vai tā ir vai tā nav. Ja šeit ir iesākts noziegums, kas nav nobeigts, vai tad tas nav noziegums? Tad šis likumprojekts neder. Es domāju, ka mēs visi to saprotam. Bet, ja komisija nevar uz to atbildēt, tad es nezinu, tad mēs vienkārši balsosim un skriesim tālāk. Mēs jau viskautkādus Ginesa rekordus esam uzstādījuši, mēs tikai ņemam lēmumus... Šeit nav debates. Šeit kaut kāds padomes sadarbības diktāts, un mēs tikai spiežam podziņas, un neviens nedomā, vai ir šitanī likumā tā caurums, ko es saredzu, vai nav. Es gribētu, lai komisija uz to atbild. Es gribētu, lai mēs runātu tik ilgi, kamēr mēs saprotam, kas mums ir jādara, lai mums būtu labs likums. Kriminalitāte Latvijā ir viena no lielākajām problēmām, un tās sākas šeit pat Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — noteikt šodienas plenārsēdē debašu laiku pirmo reizi — piecas minūtes, otro reizi — divas minūtes. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, balsojumā piedalās 48 deputāti. Es tomēr aicinu jūs piedalīties balsojumā, izteikt savu viedokli.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsojumu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 8. Priekšlikums tiek pieņemts. Lūdzu turpinām. 61.priekšlikums.

J.Dobelis.

15.panta trešās daļas jauns redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

62.priekšlikums — izslēgt 15.panta ceturto daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie deputāti! Man ir grūti runāt. Ziņotājs jau nu varēja papūlēties arī motivāciju dot, kādēļ izslēgts. Jo vairāk tādēļ, ka es skatos, ka labajā ailē, kur ir sestā daļa, ir identisks teksts. Man gribētos zināt, kas tad šeit ir noticis. Vai ir noraidīts mans priekšlikums vai kā citādi.

Iepriekšējā gadījumā Dobeļa kungs ļoti neprecīzi traktēja jautājumu, bet šeit viņš nekomentēja nemaz. Taču ja nu reiz es esmu sācis runāt, tad jautājums ir par sekojošo. Tas ir jāskata kontekstā. Mans priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 7.pantu, kur ir runa par to, kas tad ir kriminālpārkāpums.

Pirmskara Latvijas soda likumā šis jautājums tika risināts, manuprāt, daudz pareizāk, jo tad sevišķās daļas pantiem bija pierakstīts, ka, lūk, par šo noziegumu, arī par mēģinājumu, soda. Bet par šo noziegumu, ja tā nav noteikts, tad par mēģinājumu nesoda. Un tad nebūtu šī problēma, par kuru runāja Valdmaņa kungs, vienā vai otrā gadījumā. Tad, ja sevišķās daļas dispozīcijā ir norādīts, par ko soda, par mēģinājumu, par ko nesoda.

Šeit ir runa par kriminālpārkāpumu. Šeit nav runa manā priekšlikumā vispār par noziegumu. Te ir runa tikai par kriminālpārkāpumu, tas ir, par nodarījumu, par kuru draud brīvības atņemšana ne ilgāk par diviem gadiem vai vispār bez brīvības atņemšanas saistīts sods. Un es lieku priekšā, ka šīs personas nav saucamas pie kriminālatbildības. Es gribētu dzirdēt, ko tad nozīmē sestajā daļā — par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības, kā ir ierakstīts atbildīgās komisijas atzinumā. Jo vairāk tādēļ, ka manam priekšlikumam ir uzrakstīts "noraidīts".

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Iepriekšējie komentāri bija par gatavošanos, bet šeit tagad par mēģināšanu. Pilnīgi nepieņemams manā prātā ir, ka, ja cilvēks mēģina izdarīt kriminālpārkāpumu, ka viņš nevarētu tikt par to saukts pie kriminālatbildības. Bez mēģināšanas nekāda krimināllieta nevarētu notikt. Taču vislabāk būtu, ja mēs mēģināšanas laikā viņu apturētu, nevis pēc tam. Tad, kad tā nauda kaut kur aizbraukusi un Nauru salas, tad ir baigi grūti tur kaut ko izdarīt. Kad aiziet Grūtups pie ģenerālprokurora un pasaka, kā es varētu no tautas dabūt lielu čupu naudas, ja mēs nokārtotu šito rēķinu, viņu vajadzētu tūlīt par mēģināšanu likt cietumā. Bet nē. Tad viņš aiziet prom, izdomā kā, un tā naudiņa pazūd, un mēģināšanas laikā viņu apturēt nevarēja. Tā nauda ir nozudusi. Nu ko tagad? Tas ir gandrīz visur. Šitas pats neder. Un Kaksīša kungu — es šad tad domāju, ka viņš ir spēcīgs advokāts, par viņa morāli jau es nerunāšu. Bet šis priekšlikums, lai izslēgtu to pantu, es nezinu īsti, kā to izprast. Es gribētu, lai mums paskaidro, ko mēs darām. Bet mēs nevaram balsot par to, ka cilvēks, ja viņš mēģina izdarīt kriminālpārkāpumu, ka viņš nav apturams un sodāms par to. Tas, manuprāt, būtu pilnīgs absurds. Šeit arī, kā Kaksīša kungs teica, ir grūti saprast, par ko tad mēs tagad balsosim. Es gribētu, lai komisija mums paskaidro. Ja mēs balsosim, kādi vārdi tur paliks. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums nav balsojams, jo tas tiešām atbilst sestajai daļai. Līdz ar to tas vienkārši nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šim skaidrojumam piekrīt. Prasa balsojumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

63.priekšlikums ir par 16.panta pirmo daļu. Pieņemts Juridiskās komisijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mums katram ir daudz kas cits ko darīt. Un viena lieta, ko mēs nedrīkstam darīt, ir ļaut tādam svarīgam likumam kā Krimināllikumam izveidoties, ka mēs pat nezinām, ko mēs darām. Ja Dobeļa kungs nav spējīgs šodien atbildēt uz jautājumu, tad lai viņš atkāpjas vai lai cits nāk kā referents. Ļoti vienkāršs jautājums jums, Dobeļa kungs, bija — vai mēģinājums darīt kriminālnoziegumu, ja viņu noķer tanī mēģinājumā, vai tas ir sodāms vai nav? Un mēs vienkārši nolēmām, ka mēs to nebalsosim. Kas tad paliks? Trešajā lasījumā būs likums. Un mēs nezinām, vai mēs tagad esam palikuši pie tā, ka es varu gatavoties jūs visus nošaut. Bet, ja man neizdodas, tad mani neviens nevar sodīt, ja? Vai tā mēs to lietu atstājam? Tad mēs visi taisīsim apvērsumus. Ja mums izdodas, tad mēs būsim valdošās personas. Ja mums neizdodas, tad mūs nevar sodīt, jo mēs tikai mēģinājām. Tas ir pilnīgi absurdi, Dobeļa kungs! Lūdzu, atbildiet uz jautājumu debatēs, lai mēs saprotam, kas skaidri notiek, jeb pasakiet, ka jūs neesat sagatavots. Un tad lūdzu, lai nāk cits, kas ir sagatavots. Citādi ir vienkārši cūcība. Ko tad mēs šeit darām? Mēs tagad vienkārši palaidīsim garām to, ka cilvēks var mēģināt darīt krimināllietas. Cik daudz viņš var mēģināt? Lai mēģina un mēģina, kamēr viņam izdodas. Tas taču neiet, draugi.

Es aicinu Saeimu vienkārši atturēties no balsošanas, kamēr Juridiskā komisija nāk pie prāta. Ja viņa mums nevar paskaidrot, ko mēs darām... Vai tas, ka es mēģinu izzagt naudu no Latvijas, vai tā ir krimināllieta vai nav? Ja es tikai mēģinu. Es nezinu. (No zāles nesaprotami starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, diskusija ar zāli nav atļauta.

G.Valdmanis.

Debates ir. Debates ir, lai mēs dabūtu skaidrību, kas šeit notiek. Un pateiktu, ka skaidrība nebūs. Es nevaru paskaidrot, ko tas balsojums nozīmē, tāpēc vienkārši iesim tālāk un nebalsosim. Būs trešais lasījums nobeigts, būs likumprojekts. Mēs visi aiziesim mājās, un mēs nezināsim, vai drīkst mēģināt darīt krimināllietu vai nedrīkst.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Valdmaņa kungs, jūs esat beidzis savu uzrunu.

G.Valdmanis.

Man Kaksīša kungs paskaidroja, ka es nepareizi uzbruku Juridiskajai komisijai. Tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija šitanī gadījumā.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par neatļautu ierašanos tribīnē.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Man kā deputātam arī nav skaidrs, par ko balsot, jo otrajā lasījumā ir teikts: "Nav saucama pie kriminālatbildības persona par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu". Kaksītis liek to izslēgt. Bet Aizsardzības un iekšlietu komisija deklarē to pašu, kas otrajā lasījumā, samainot tikai vārdu kārtību. Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, es ļoti atvainojos, bet mēs 62.priekšlikumu jau izskatījām. Mēs tagad esam pie 63.priekšlikuma, un deputāts Valdmanis jau izteica savas domas par šo priekšlikumu. Par iepriekšējo deputāti neprasīja balsojumu, līdz ar to tas tika pieņemts.

U.Veldre.

Prasīja balsojumu, jo es gribu izstāstīt, pateikt, Amerika kungs, ka acīmredzot ir jāsagatavo likums, jo šodien ir 892 labojumi, bet es varu secināt tikai to, ka šis — 62.labojums un punkts ir galīgi nesagatavots. Kādēļ tad mēs, kā saka, gadiem strādājuši, un tagad ir jāpieņem lēmums. Bet tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Iznāk, ka nevar saukt pie atbildības, ja izdara kriminālpārkāpumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Godātais sēdes vadītāj! Jūs vienkārši Dobeļa kungs maldināja, ka tas jautājums — 62. nav balsojams. Tas ir balsojams, un balsojumu prasīja cilvēki. Es atvainojos, tas ir tīri procedūras jautājums. Vienkārši tas ir jānobalso, nevis nav balsojams. Atkārtoju vēlreiz. Dobeļa kungs jūs maldināja. Tas ir balsojams.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Es esmu spiests noraidīt šīs pretenzijas, jo es jau tā piekrītu Dobeļa kunga viedoklim par to, vai šis jautājums ir balsojams. Zālē bija pietiekoši liels troksnis. Un es atkārtoju vēlreiz. Deputātus es aicināju prasīt, kurš prasa balsojumu. Es nevaru dzirdēt no zāles, kur lielā troksnī kāds kliedz kādu savu viedokli, ja jums ir šāds viedoklis, tad iznāciet tribīnē un pasakiet to. Zālē ir pietiekoši liels troksnis, lai nevarētu nofiksēt, no kurienes un kādi bļāvieni nāk. Līdz ar to mēs esam izskatījuši 62. un pašreiz esam pie 63.priekšlikuma. Tātad deputāts Valdmanis uzstājās debatēs par šo priekšlikumu. Vai jūs prasāt balsojumu par to?

G.Valdmanis

(no zāles). Es prasu paskaidrojumu, par ko mums jābalso.

Sēdes vadītājs.

Debatēs otro reizi ir pieteicies Uldis Veldre.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ļoti godātais sēdes vadītāj! Lūdzu nedezinformējiet mūs un arī radioklausītājus. Zālē nekāda trokšņa nebija, un arī es lūdzu paskaidrot šo punktu, par ko un kā jabalso. Necenšaties aizbāzt mums, deputātiem, mutes.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Es palieku pie sava, ka es aicināju deputātus paust savu prasību par balsojumu par 62.priekšlikumu. Šādas prasības nebija, un arī iesniedzējs to neprasīja. Deputāts Kaksītis uzstāja prasību par savu priekšlikumu? Deputāts Kaksītis neuzstāja balsojumu par savu priekšlikumu. Deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

J. Kaksītis

(DPS). Sakarā ar sestās daļas redakciju es savu priekšlikumu noņemu.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, lūdzu turpināsim! 63.priekšlikums, par kuru jau uzstājās deputāts Valdmanis. Vairāk deputātu debatēs uzstāties par šo priekšlikumu nevēlas. Vai deputāts Valdmanis prasa balsojumu? Es gribu skaidru atbildi. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Es gribētu paskaidrojumus.")

Valdmaņa kungs, jūs vēlaties balsojumu? Jā, vai nē? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, deputāts Valdmanis lūdz balsojumu par 63. — Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisijas viedoklis ir atbalstīt. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām! 64.priekšlikums.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Paldies Valdmaņa kungam par jaukajiem vārdiem. Man bija ļoti patīkami tos dzirdēt. 64.priekšlikums skar 16.panta otrās daļas redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Dobelis.

65.priekšlikums skar 17.pantā redakcionālu labojumu, bet komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, skatot 32.priekšlikumu, kur jau šis jautājums ir lemts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Dobelis.

66.priekšlikums par 18.panta nosaukumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

67.priekšlikums arī skar to pašu 18.panta nosaukumu. Tātad deputātiem iebildumu pret 66. un 67. priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

68.priekšlikums. 19.panta redakcija, kuru komisija precizējot ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J. Dobelis.

69.priekšlikums. Par 20.panta pirmo daļu. Redakcionāla piezīme, kuru komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

70.priekšlikums. 20.panta pirmās daļas redakciju, kuru komisija ar nelieliem redakcionāliem grozījumiem ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

71. un 72.priekšlikums skar 20.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

73.priekšlikums ir noraidīts tajā pašā sakarībā, kā runājot par 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

74.priekšlikums ir 20.panta sestās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

75.priekšlikums skar 20.panta septītās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

76.priekšlikums skar 20.panta astotās daļas pirmā teikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

77.priekšlikums runā par 20.panta visu astotās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 20.panta astotās daļas redakcijai, kuru piedāvā atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Dobelis.

78.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums par 21.panta pirmās daļas redakciju. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka atbildīgā komisija ir pieļāvusi kļūdu. Šis priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 7.pantu. 7.pants nosaka noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju. Noziedzīgi nodarījumi sastāv no divām grupām: kriminālpārkāpumu un noziegumu. Noraidot 78.priekšlikumu, atbildīgā komisija saka, ka ikviena nozieguma organizēšanas gadījumā, ja atbildīgā komisija nosaka, ka neiestājas atbildība par kriminālpārkāpumu organizētā grupā, tad var piekrist. Bet 7.pantā, nosakot, kāda ir noziedzīga nodarījuma klasifikācija, kā es jau teicu, tie sastāv no divām grupām, līdz ar to es domāju, ka nav pamatoti noraidīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Otrajā lasījumā mēs diezgan vienprātīgi pieņēmām to pašu redakciju. Toreiz nebija nekādu debašu. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — aizstāt 21.panta pirmajā daļā vārdu "noziegums" ar vārdiem " tālāk kā tekstā". 78.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balsošanā piedalās 48 deputāti. Godātie deputāti, atkal nav kvoruma! Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Priekšlikums nr. 78. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 8, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

79.priekšlikums — faktiski mēs jau līdzīgus esam noraidījuši. Visi tie skar 32. Tas pats attiecas arī uz 80.priekšlikumu. Viņi vairs nav balsojami. 81.priekšlikums ir par 21.panta otrās daļas tekstu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, tātad 79. un 80.priekšlikums. Juridiskā komisija tos ir noraidījusi. Un arī atbildīgās komisijas ziņotājs uzskata, ka šie priekšlikumi nav balsojami. Deputātiem nav iebildumu pret to, tas tiek pieņemts. 81.priekšlikums ir atbalstīts. Tur iebildumu nav. Tātad deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Turpinām!

J.Dobelis.

82. priekšlikums ir 22.panta pirmās daļas redakcionāls labojums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti vēlas runāt par to. Tātad vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Padomes kalpi un tauta! Gatavoties un mēģināt taisīt noziegumu nav sodāms? Tad man ir žēl saprast, kāpēc tad līdzdalība, mēs visi esam līdzdalībnieki, daži balso pret, daži balso par, ka latviešu tauta tiek apzagta. Darbība un nedarbība. Vai tad nevajadzētu šo Krimināllikumu pataisīt pilnīgi vaļā? Pateikt, ka pati līdzdalība nevajadzētu būt sodāma. Tad mēs būtu pateikuši latviešu tautai patiesību. Jo, kā jūs zināt, lielie blēži un tie blēži, kas nāk no nomenklatūru rindām un no Sadarbības padomes rindām, netiek aizskarti. Ko mēs šeit tautu maldinām ar 230 lappušu likumu ar gudru spriedelēšanu. Noziegums gandrīz ir neiespējams, jo, ja gatavojas vai mēģina, tad tas nav noziegums, tikai, ja tas ir sekmīgi veikts, tad tas ir noziegums. Tie, kas visu laiku gatavojas tos noziegumus taisīt, teiksim, "Latvenergo" privatizēt un tā tālāk, viņi vēl nav vainīgi, jo viņi nav to izdarījuši. Viņi tikai gatavojušies vai mēģinājuši. Un tad, kad viņi to būs izdarījuši un būs to naudiņu aizsūtījuši tālāk par Nauru salām, tad mēs taisīsim Izmeklēšanas komisijas un meklēsim. Izmeklēšanas komisijas tur ved visādus līdzdalībniekus, jā, tas tur parakstīja to papīru, tas sagatavoja tos numurus, tas parakstīja to papīru, tas sūtīja to naudu tur, tas tur, bet mums tajās 230 lapās nav pateikts, kad tad tas noziegums notika. Tad, kad tā nauda tika izņemta no konta, vai tad, kad tā nauda tika izdalīta kādam? Vai tad tas bija beidzamais dalījums? Un visi tie līdzdalībnieki, viņi neviens nav vainīgi. Ko mēs šeit tagad rakstīsim pantus par līdzdalībniekiem? Ko mēs tautu muļķojam? Es šeit redzu veselu čupu līdzdalībnieku. Bet viņi jau nav vainīgi. Viņi tikai mēģina, tikai gatavojas, viņiem tas darbs vēl nav pabeigts. 3 miljoni vēl nav aizgājuši pareizajā vietā. Varbūt tā naudiņa atnāks atpakaļ? Tas būs tikai mēģinājums. Par to nevar sodīt.

Es patiešām iesaku, kā Veldres kungs teica: "Nebalsosim vairs tālāk par šo likumprojektu! Norausim kvorumu, iesim un darīsim kaut ko, ko ir vērts darīt!" Likumprojekts nav sagatavots. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Komisijas vārdā Dobeļa kungs vēlas ko teikt? Nē.

Valdmaņa kungs, es atkal nesapratu no jūsu runas, vai jūs prasāt balsojumu par 82. priekšlikumu? Vai jūs nevarētu skaidri formulēt? Jā vai nē? (No zāles deputāts Valdmanis: "Es neprasu balsojumu, es prasu noraidīt šo likumprojektu!") Mēs nevaram jūsu priekšlikumu pieņemt. Mēs paužam savu attieksmi pret 82.priekšlikumu. 82. priekšlikums. Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa. Tiek pieņemts komisijas viedoklis. Turpinām lūdzu!

J.Dobelis.

83.priekšlikums. Redakcionāls labojums, kuru piedāvā Juridiskā komisija, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komsijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

84.un 85.priekšlikums līdzīgi vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

86.priekšlikums ir 22.panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis

. 87.un 88.priekšlikums skar 22.panta otrās daļas redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 87.un 88.priekšlikuma atbalstam.

J.Dobelis.

89.priekšlikums skar 22.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

90.priekšlikums ir 23.panta pirmās daļas jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

91.priekšlikums ir 23.panta trešās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

Tālāk 92.un 93.priekšlikums — līdzīgi nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

94.priekšlikums ir 23.panta piektās daļas papildinājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

95.priekšlikums ir 25.panta pirmās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

96.priekšlikums ir 25.panta otrās daļas beigu daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

97.priekšlikums ir 27.panta beigu daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

98.priekšlikums ir 28.panta nosaukuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 28.panta nosaukumu izteikt sekojošā redakcijā. Pieņemts.

J.Dobelis.

99., 100. un 101. priekšlikums skar 28.panta redakciju vai tā izslēgšanu. Komisija ir atstājusi 28.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28.panta redakciju. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

102.priekšlikums skar 29.panta pirmās daļas redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

103.priekšlikums ir papildinājums, otrais teikums 29.panta pirmajā daļā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

104.priekšlikums — 29.panta otrās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

105.priekšlikums — 29.panta divu daļu redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdzīgi 106.priekšlikums, tas gan jau skar trešās, otrās, ceturtās daļas labojumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

107.priekšlikums — 30.panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Juridiskās komisijas un atbildīgās komisijas viedokli par 107.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

108.priekšlikums skar 30.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

109.priekšlikums — 30.panta ceturtās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Dobelis.

110.priekšlikums — 31.panta pirmās daļas redakcija. Faktiski tas skar arī 111.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deptātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 110.un 111.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

112.priekšlikums — 31.panta ceturtās daļas ieviešana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

113.priekšlikums — 32.pantā redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret 113.un 114.priekšlikumu, kur atbildīgā komisija piedāvā atbilstošu redakciju, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

115.priekšlikums — 33.panta pirmās daļas redakcija, atbalstīts ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

116.priekšlikums — 33.panta otrās daļas izslēgšana. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

117.priekšlikums par 33.panta trešās daļas izslēgšanu daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

118.priekšlikums — 34.panta pirmās daļas redakcija. Atbalstīts ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

119.priekšlikums par 34.panta otrās daļas izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

120.priekšlikums par 34.panta trešās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

121.priekšlikums — 35.panta pirmās daļas jauna redakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret 121.un 122.priekšlikumu, kurā tiek piedāvāta 35.panta pirmās daļas redakcija, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

123.priekšlikums — par 36.panta pirmās daļas 1.punkta teksta maiņu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, saprotot, ka šī problēma patlaban tikai tā nopietni sabiedrībā parādās, un acīmredzot arī šodien būs diskusijas, bet komisijas motivāciju gan es šeit vienā teikumā varētu pateikt. Runa ir par to, ka tik strauji atteikties no nāvessoda piespriešanas šķita pāragri. Mūsu sabiedrība tam vēl īsti nav gatava. Un, ja ir runa par šādu procesu, tas var iesākties, bet tam ir jābūt pakāpeniskam. It īpaši ņemot vērā to, ka līdz šim ne Kriminālkodeksā, ne arī Krimināllikumā pirmajā, otrajā lasījumā šāda atteikšanās nebija. Līdz ar to acīmredzot mēs esam uzsākuši šo procesu un acīmredzot arī šodien pirmais solis tiks sperts pēc šīsdienas diskusijas.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pirmais vēlas runāt Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es negribētu runāt par nāvessoda izslēgšanas morāliem aspektiem, par kuriem es diezgan daudz jau esmu publiski izteicies, un pats kļuvis par nāvessoda personīgu pretinieku kopš tā laika, kad nodarbojos ar tā saucamiem apžēlošanas jautājumiem Augstākajā padomē un kad mums, komisijai, it kā bija jāizšķir, kurus no tiem, kam ir piespriests nāvessods, var apžēlot un kurus ne. Un kad mēs redzējām, ka gadā notiek simtiem briesmīgu noziegumu, kur katrs ir briesmīgs, simtiem slepkavību, un gadā tiek piespriests parasti divi vai trīs nāvessodi, tā ka piespriestie nāvessodi nebūt katrā ziņā neatrisina atriebes motīvu, ja kādam tāds ir. Un katra no šīm simts slepkavībām ir briesmīga, un kāpēc vieni ir briesmīgāki un otri mazāk briesmīgāki, to neviens nevar pateikt. Un kāpēc par vienu ir nāvessods un par otru nav nāvessods, kur ir tā robeža, to arī diez vai cilvēka spēkos ir pateikt. Es atkārtoju vēlreiz, es negribu runāt šeit par ētiskiem un varbūt arī reliģiskiem aspektiem, es gribu runāt par tīri pragmatiskiem aspektiem un nocitēt Igaunijas ārlietu ministru Ilvesu, kurš nesen, runājot par šo jautājumu, izteicās šādi: "Kāpēc mums, vai tiešām Igaunijai ir racionāli un attaisnojami nošaut divus, trīs cilvēkus gadā un par to dabūt neatrisināmas problēmas un neatrisināmas pretrunas mūsu iestāšanās ceļā uz Eiropas Savienību."

Kā jūs zināt, Eiropas Savienībā pašlaik, tieši pēdējo gadu nostāja ir Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā, ka nāvessoda atcelšana tiek uzskatīta par vienu no Eiropas jurisdikcijas un arī, es gribētu teikt, filozofiskās domas pamatprincipiem. Un šeit parādās tas igauņu racionālisms iepretim mūsu tādam irracionālismam, par kuru mēs parasti maksājam, jo vairākas reizes jau pierādās praksē, ka mēs izdarām to pašu, ko igauņi, piemēram, tagad Pilsonības likumā, tikai to mēs izdarām gadu vēlāk, ar daudz lielākām sāpēm, ar daudz lielāku blamāžu Latvijai, ar daudz lielāku atpalikšanu. Eiropas Savienībā Igaunija tagad ir mums priekšā tikai tāpēc, ka dažas lietas, pie kurām mēs tagad esam nonākuši, viņi par to izdomāja jau gadu atpakaļ. Vai arī šoreiz mums nebūtu jāieklausās šajos ļoti racionālajos un ļoti vienkāršajos Ilvesa vārdos, atkārtoju vēlreiz— divi trīs nāvessodi gadā, ne vairāk. Slepkavu ir simtiem, neviens nepiedāvā visus viņus nogalināt, tā kā tas neatrisina slepkavību. (No zāles deputāts A.Rubins: "Kāpēc ne?") Nu ja Rubina kungs uzskata, ka visi slepkavas automātiski ir jāsoda ar nāvessodu, tad tas ir cits jautājums. Es runāju par tagadējo tiesas praksi.

Tālāk. Divus gadus jau mēs fiziski praktiski nepiespriežam nāvessodu, fiziski neizpildām nāvessodu jau divus gadus. Tātad mēs, no vienas puses, praktiski neizpildām nāvessodu, no otras puses, mēs neesam izpildījuši vienu no saistībām, ko mēs esam pieņēmuši, iestājoties Eiropas Padomē, proti, ratificēt Nāvessoda atcelšanas konvenciju. Tāpēc es aicinu padomāt no šī pragmatiskā viedokļa deputātus, lai nav tā, ka atkal pēc pusgada mēs izdarām to pašu, ko šodien izdara igauņi, igauņi atcēla nāvessodu, noziedzības līmenis Igaunijā nav ne par kripatiņu, slepkavību līmenī pat lielāks nekā Latvijā, igauņi atcēla nāvessodu, igauņi ratificēja Nāvessoda konvenciju, un ka tikai nav tā, ka atkal pēc pusgada, tikai ar daudz lielākiem zaudējumiem, mums un blamāžu mums, mēs atkal izdarām to, kā vienmēr, velkoties astē. Būsim prātīgi un mācīsimies no mūsu ziemeļu kaimiņa, un, es domāju, pievienosimies viņiem. Un, Kušneres kundze, kura kliedza no vietas, es ceru, ka viņa ir kristiete, es domāju, arī tomēr padomāt uz šī jautājuma ētiskiem aspektiem, kuriem es šobrīd nepieskāros, par cik tūlīt būs pārtraukums, es domāju, šeit būs ilgas debates, ne vienreiz vien atgriežoties pie šiem pantiem Kriminālkodeksā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr gatavojas izdruka par reģistrācijas rezultātiem, informēju, ka šajā pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks arī lemts par kārtējās sēdes ssasaukšanas laikiem šonedēļ. Tātad 10.30 Saeimas Prezidija sēde.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Māris Grīnblats, Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Andris Tomašūns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Dzintars Ābiķis, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Aleksandrs Bartaševičs, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Jānis Kazāks, Kārlis Čerāns, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11, bet, ņemot vērā to, ka debatēs ir pieteikušies pieci deputāti, ir absolūti skaidrs, ka zālē nav kvoruma. Un tātad jāizsludina būs vai nu pārtraukums...

Tātad lūdzu reģistrēsimies kvorumam, jo tik maz deputātu zālē, tas ir par maz, lai mēs varētu turpināt... Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrāciju kvorumam! Godātie deputāti, lūdzu arī tie, kas ierodas zālē nupat... Lūdzu reģistrēties kvorumam, lai mēs zinām, cik zālē ir deputātu. Lūdzu rezultātu! 46 deputāti.

Godātie deputāti! Tātad man pienāk signāli, ka kaut kas neesot riktīgi... Tātad lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz reģistrāciju kvorumam! Godātie deputāti! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam vēl vienu reizi! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti.

Es uzsludinu pārtraukumu līdz puksten 11.10.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vai būtu gatavi... nav, jau ienāca 2 deputāti... 49. Tiešām laika ekonomijas ietvaros mēs esam izskatījuši tikai devīto daļu, nedaudz vairāk nekā devīto daļu no priekšlikumiem, un vai nebūtu iebildumu... tātad man ir tik un tā jāpārbauda, lai reģistrētos kvorumam vēl vienu reizi... Tad mēs varētu turpināt arī bez pārtraukuma. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs reģistrējamies kvorumam? Ja nav, tad lūdzu vēlreiz reģistrāciju kvorumam un lūdzu visus deputātus reģistrēties... Inkēna kungs, arī uz jums tas attiecas... Reģistrēsimies lūdzu kvorumam vēl vienu reizi. Godātie deputāti, lūdzu visus reģistrēties kvorumam! Visi reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 52 deputāti zālē. Lūdzu turpinām!

Tātad nākamais debatēs vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins. Tātad izskatām 123. priekšlikumu. Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt no 36. panta 1. daļas 1. punkta vārdu "nāvessods". Vārds Aleksandram Kiršteinam, Latvijas Reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Mēs esam daudz debatējuši par šo nāvessodu savā partijā, un mūsu programmā ir ierakstīts, ka nāvessodi ir atcelti. Es faktiski piekristu tiem, kas saka, ka nāvessodi ir jāsaglabā, ja varētu iegūt atbildi uz četriem jautājumiem. Es varbūt nosaukšu tos četrus principus, kāpēc Nacionālā reformu partija ir ierakstījusi programmā, ka tā uzskata, ka nāvessodi Latvijā nav pieļaujami.

Pirmais. Latvijas Republikā nāvessods tika atcelts jau pirms Otrā pasaules kara.

Otrs iemesls. Vai tiešām kāds no klātesošajiem domā, ka viņš varēs piespiest Latvijas Republikas prezidentu mainīt savus uzskatus, kuram ir dotas Satversmē apžēlošanas tiesības, un, piemēram, piekrist tam, ka nāvessodi Latvijā tiek izpildīti. Tas ir maz ticams, un man ir grūti iedomāties arī nākošo Latvijas prezidentu, kuru ievēlētu, teiksim, nākošā gada vasarā un kurš pēkšņi mainītu savas domas un starptautiski paziņotu jau pēc tam, kad publiski ir pateikts, ka prezidents ir izsludinājis savu moratoriju, ka prezidents mainījis savas domas starptautiski, un teiks, ka viņš piekrīt nāvessoda izpildei Latvijā.

Trešais iemesls. Latvija ir pievienojusies Cilvēktiesību konvencijai. Protams, mēs paši varam darīt, ko mēs gribam, bet es gribētu vēl pateikt pašu galveno iemeslu.

Un šis ir ceturtais iemesls. Nāvessoda izpilde atstāj ļoti kaitīgu ietekmi uz šiem nāvessodu izpildītājiem. Par to nav šeit neviens runājis, bet ir veikti apsekojumi tādās valstīs kā Amerikas Savienotajās Valstīs, kā Lielbritānijā savā laikā, kad tur bija prakse diezgan daudz nāvessodu izpildīt, un lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kas ir bijuši iesaistīti nāvessodu izpildē, ir ieguvuši dažādas psiholoģiskas un morālas traumas. Un šeit tie, kas aģitē par nāvessoda saglabāšanu, es gribētu, lai viņi nāk un pasaka — kuri būs tie, kas šos nāvessodus izpildīs un kādā veidā. Ja Amerikā ir 250 miljoni, tad tur varbūt arī var atrast vairākus šos cilvēkus, bet tādā mazā valstī kā Latvija, kur ir ar divarpus miljoni, ir ārkārtīgi grūti izdomāt šo mehānismu un atrast cilvēkus, kuri būs spiesti veikt šo pienākumu.

Un pēdējais. Vai nāvessodi kaut kādā mērā mazina noziegumus? Es negribu šeit aģitēt, ir dažāda statistika, es gribētu teikt, ka ja ziemeļvalstīs, kas varbūt mums nebūtu šinī ziņā gluži labs piemērs, jo ziemeļvalstis ir bijušas sakārtotas... Zviedrija, piemēram, nav piedalījusies karā un tā tālāk... Tur nav nāvessodu, un tur ir ļoti mazs noziedzības līmenis, bet es gribētu vienu citu valsti nosaukt. Ir valstis, kurās bieži ir pasludināts ārkārtas stāvoklis, ir ļoti izvērsta teroristiskā darbība, bet arī šajās valstīs nav nāvessodu. Viens piemērs ir Izraēla, kur nepārtraukti sprāgst bumbas, kur nepārtraukti karo, kurā ir dažādi uzbrukumi. Arī Izraēlā nāvessodi ir atcelti. Tā kā acīmredzot pats nāvessoda fakts jau šo noziedznieku kā tādu neizmaina savā būtībā, acīmredzot te ir kaut kas cits jādara valstī. Ir jābūt kārtīgai šai tieslietu sistēmai, ir jābūt ieslodzījuma vietām sakārtotām. Es nedomāju, ja valstī, kā te iepriekšrunātājs teica, ir divi vai trīs nāvessodi gadā, tad te, teiksim, 50 gados, kādi simts nāvenieki, kuri tiktu kamerās, izmaksātu valstij dārgāk nekā starptautiski zaudēts prestižs par to, ka mēs katru gadu šos divus vai trīs nāvessodus izpildām.

Tāpēc nav vērts... tiešām nav vērts, es domāju, saglabāt pašreiz šo nāvessodu sistēmu, ņemot vērā tos četrus punktus, ko es nosaucu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes pārstāvji, tautas kalpi! Mēs esam suverēna valsts. Mēs paši sev likumus dosim. Kur tad ir tā runāšana par Eiropas Savienību, par starptautiskām attiecībām? Ziniet, Eiropas Savienībā no tām 15 valstīm, kas tajā ir, tautas aptaujas rāda, ka 5 ir ļoti neapmierinātas, gribētu tur nebūt. Un tādās valstīs, kā Vācija, ir ļoti maza starpība starp tiem, kas gribētu ārā, un tiem, kas gribētu palikt. Lielākais iemesls, kāpēc vācieši ir neapmierināti,— Eiropas Savienība ar saviem jaunumiem, tādiem kā kopējā monetārā politika, nosodīs Austrumvāciju uz ubagu likteni uz daudziem gadu desmitiem, tas pats draud Latvijai. Es nesaprotu to cilvēku tuvredzību, kas grib visu darīt tikai Eiropas Savienības labā. Eiropas Savienība mūs pagaidām pazemina, mēs pat nedrīkstam vairs godināt savus varoņus... Tas ir pilnīgi nepieņemams domāšanas līdzeklis, kā mums vajadzētu lemt par nāvessodu.

No sodiem, ko cilvēkam var uzlikt, nāvessodas atšķiras ar to, ka tas ir galīgs. Un tur varbūt ir tas morālais jautājums, vai to var patiešām piespriest. Šodien Latvijas tiesās tiek tiesāti divi jauni cilvēki par vienu slepkavību, par kuras atklāšanu policija dabūja vairākus simttūkstošus latu. Stāsts ir, ka vienam puisim piedāvāja 50 tūkstošus latu, ja viņš uzņemsies vainu, viņš to darīja. Tad, kad viņš dabūja saprast, ka viņam piespriedīs nāvessodu, viņš saka, ka viņš nav vainīgs, un visas liecības liecina, ka viņš nav vainīgs un ka viņš tur nav bijis, ka viņš nav zinājis, ap ko lieta grozās, viskautkādas nesaskaņas. Bet tie, kas saņēma tos 200 000, strādā ar prokuroru, strādā ar tiesnesi, un tiem diviem puišiem laikam tiks piespriests nāvessods. Viņi būs aprakti, un tā lieta būs galā. Un šitanī lietā nāvessodu nedrīkstētu piespriest, jo droši, ka kaut kad, pēc gadiem desmit, parādīsies, kas ir īstie vainīgie, un būs liels kauns un grēks izdarīts. Bet, ja runā citādi, nāvessods nav smagākais. Daudz smagāk ir mums sēdēt aiz restēm, daudz smagāk ir mūžu pavadīt, kā zināms, kriminālelementu vidē, daudz smagāk ir valstij uzturēt šo cilvēku cietumā, un ļoti bieži Amerikā vainīgais lūdz, ne vienmēr sekmīgi, lai viņam izdara to nāvessodu. Nāvessodi ir jāpatur, manuprāt, Latvijā visvairāk priekš tiem elementiem, kas pret Latvijas tautu ir veikuši genocīdu. Ne lai viņus nonāvētu un apraktu Latvijas zemē, bet lai viņus aizbaidītu prom. Jo tas genocīds, kas tiek veikts pret mūsu tautu kā 50 gadus atpakaļ, tā šodien, tas nedrīkst būt. Bet tas ir tik plaši izveidots, es tagad smejos par to Krimināllikumu, ko mēs šeit skatāmies, par gatavošanos... un par mēģināšanu... Un, ja tu to dari tāpēc, ka tu saņēmi rīkojumu vai pavēli, tu neesi vainīgs. Mūsu Kriminālkodekss tautu nesargā no tās lielās sazvērestības, kas šeit notiek. Bet tad, kad Tautas kopa "Brīvība" veidos valdību, tad būs nāvessods, lai aizbaidītu prom tos no jums, kas ir līdzvainīgi šitajā tautas genocīdā.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, laiks ir izsmelts.

G.Valdmanis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts

(LC). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Kiršteina kungs sagādāja man zināmas grūtības, jo gandrīz visu, ko es gribēju teikt, viņš pateica. Bet mēģināšu akcentēt tomēr dažas domas, un proti.

Godātie kolēģi! Šis balsojums ir ārkārtīgi nopietns. Tajā pašā laikā ņemiet vērā, kas iesniedz priekšlikumu — Juridiskā komisija. Juridiskā komisija, kuras kompetenci, šķiet, nebūtu vēlams apšaubīt vai nav iespējams apšaubīt... Ja es zinātu vai es būtu pārliecināts, ka nāvessoda pastāvēšana likumā iespaido kriminalitāti, es būtu par nāvessoda saglabāšanu.

Ļoti daudzās starptautiskās un valsts iekšējās, teiksim, konferencēs neviens nekad un nekur nav pierādījis, ka nāvessoda saglabāšana pazemina kriminalitāti. Gluži otrādi. Skandināvijas valstis, kuras dzīves līmeņa un kriminalitātes ziņā nebija labākā stāvoklī kā Latvija tagad, pēc kara samazināja kriminalitāti taisni ar elastīgu, gudru un es pat varētu teikt, kā to lai labāk pasaka, ar žēlsirdības pieeju šajos jautājumos, samazinot ieslodzījuma termiņus, uzlabojot apstākļus, nevis ar represijām.

Otra lieta. Es gribu vērsties pie inteliģences, jo šeit ir dramaturģija, šeit ir mūziķi. Ko mēs audzinām tautā? Cietsirdību un atriebību.

Vai tiešām mēs tādā veidā gribam veidot savu nākotni? Katrs, kas balso, šie vārdi būs cietsirdīgi. Bet es teikšu atklāti. Katrs, kas balso par nāvessoda saglabāšanu, lai ir gatavs pildīt bendes lomu. Tas nav abstrakts humānisms. Pasaules prakse parāda, kāds ceļš ejams, lai noziedzību samazinātu. Ja es būtu, es vēlreiz atkārtoju, būtu pārliecināts, ka ar nāvessoda saglabāšanu šajā pantā mēs varētu tikt galā ar noziedzību, es ar visiem desmit pirkstiem balsotu par. (Starpsauciens: "Pietiks ar vienu!") Bet tiešām neviens nekad un nekur nav pierādījis.

Ir cita lieta. Es runāju ar vienu no kolēģiem no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai", kurš tiešām ir speciālists šajos jautājumos, viņš saka: "Sabiedrība nav gatava." Godātie kolēģi! Sabiedrība nekad nebūs gatava, ja politiķi nespēs izšķirties. Norvēģijā pēdējā balsojumā vēlēšanās uzvarēja partija, kura iestājās par stingrākiem mēriem, par stingrākiem sodiem. Un ja tautas nobalsošanā šodien atstātu šo jautājumu referenduma ziņā, absolūtā valstu vairākumā nāvessods tiktu saglabāts. Politiķi, kas orientējas tikai uz to, ko teiks vēlētājs, šie politiķi nevar pieņemt atbildīgus lēmumus. Es aicinu debatēt, pārdomāt, atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lai gan par 136.priekšlikumu es runāšu, jo, manuprāt, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir maigāks, varbūt elastīgāks, varbūt pārejas posmu ieskicē. Bet katrā gadījumā es balsošu par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Odisejam Kostandam, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

O.Kostanda

(TKL). Godātie kolēģi! Mēs esam šeit izvērsuši teorētisku diskusiju, lai gan es domāju, ka tam pašreiz šajā situācijā nav jēgas. Jo es domāju, ka praktiski visi deputāti atbalsta teorētiski nāvessoda atcelšanu. Arī tautas kustība "Latvijai" tādā filozofiski intelektuālā līmenī ir par nāvessoda atcelšanu. (No zāles: "Ko tu runā visu vārdā, runā savā!") Tas atbilst arī Bībelē formulētam viedoklim, ka vienīgi Dievs devis cilvēkam dzīvību un tāpēc vienīgais ir tiesīgs to atņemt. Taču tajā pat laikā, protams, Dievs ir arī devis cilvēkiem zobenu, lai uzturētu kārtību un sodītu tos, kam sods ir jāsaņem. Taču es domāju, ka šeit ir jārunā par kaut ko citu. Jārunā tiešām par sabiedrības praktisko gatavību šobrīd šāda nāvessoda atcelšanu uztvert un atbalstīt. Es domāju, ka šobrīd Latvijā apmēram 80% iedzīvotāju ir pret nāvessoda atcelšanu. Tātad mūsu mērķis būtu nevis tik daudz teorētiski pašiem šeit spriest un pārliecināt vienam otru. Es tiešām domāju, ka vairākums no mums ir par to, ka varētu kādreiz nākotnē šo nāvessodu atcelt. Taču mums būtu jāorganizē plaša diskusija sabiedrībā, lai sabiedrību pārliecinātu par to, ka tas ir nepieciešams. Diemžēl šobrīd, pašreizējā praktiskajā situācijā tiesiskā nesakārtotība, arī valdības īstenotās politikas rezultātā arvien pieaugošā nabadzība Latvijā ir radījusi priekšnoteikumus tam, ka arvien palielinās vardarbības un noziedzības līmenis. Un tas arī ir pamats tam, ka šie, kā jau es minēju, apmēram 80% iedzīvotāju Latvijā ir noskaņoti pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu. Nevis pret nāvessoda atcelšanu vispār, bet pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu. Es domāju, ka sabiedrības vairākums varētu mainīt savu nostāju šajā jautājumā, ja valdība nāktu klajā ar veselu darbības programmu šajā jautājumā un nekavējoties veiktu vairākus pasākumus.

Pirmkārt, enerģiski cīnītos pret noziedzību. Otrkārt, spētu garantēt sabiedrībai, ka bīstamie noziedznieki nevarēs atkārtoti apdraudēt cilvēkus. Jo tieši par to cilvēki ir visvairāk satraukti, ka arī smagus noziegumus izdarījušas personas visā drīzumā atkal pēc amnestijas iznāk no cietuma un turpina izdarīt šos pašus noziegumus, pie tam aizvien nežēlīgākā un nežēlīgākā veidā. Tas ir tās sabiedrības negatīvās nostājas pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu pamats. Ja sabiedrība jutīsies pasargāta no tā, ka noziedznieki, it sevišķi recidīvisti, sevišķi bīstami noziedznieki nevarēs atkārtoti sabiedrību apdraudēt, tad sabiedrība atbalstīs šādu mūsu politisku lēmumu. Tātad ir jādomā par to, ka šeit būtu jānāk klajā no šīs pašas parlamenta tribīnes gan tieslietu ministram, gan valdības galvam — premjerministram no partijas "Tēvzemei un Brīvībai" un jāparāda, kāda būs šī valdības programma cīņā pret noziedzību, un jāparāda, kādā veidā sabiedrība tiks turpmāk garantēta, pasargāta no šīs vardarbības. Tādā gadījumā, ja noziedznieki nevarēs atkārtoti apdraudēt cilvēkus, mēs to varētu panākt tad, ja šo nāvessodu aizstātu ar mūža ieslodzījumu. Pret šiem mūža ieslodzījumu saņēmušajiem ieslodzītajiem, nepiemērojot nekādas amnestijas vai apžēlošanas. Lai aizstātu pašreizējā situācijā nāvessodu ar mūža ieslodzījumu, valdībai jāpārbūvē cietumi atbilstoši normatīviem, kas pastāv civilizētās valstīs. Kā arī jānodrošina garīgas aprūpes iespējas ieslodzītajiem, it sevišķi ar reliģisko konfesiju atbalstu. Ja šeit valdība nāktu un mums, deputātiem, nodemonstrētu šādu programmu, ka tūlītēji šādi pasākumi tiks veikti, tādā gadījumā mēs varētu balsot par tūlītēju nāvessoda atcelšanu. Tā kā valdība ar šādu priekšlikumu šeit nenāk, bet te ir tikai vienkārši dažu deputātu iniciatīva no Juridiskās komisijas, tad mēs paliekam tikai pie teorētiskā līmeņa, pie šī nāvessoda atcelšanas jautājuma. Bet nenonākam praktiski līdz šī jautājuma atbilstībai praktiskai situācijai šobrīd Latvijā.

Tātad es uzskatu, ka vienīgi tad, ja Latvijas sabiedrība pārliecināsies par valdības noteiktu rīcību šo jautājumu risināšanā, varēs atcelt nāvessodu Latvijā. Un uzskatu, ka valsts uzdevums ir aizstāvēt iedzīvotāju vajadzības un intereses, ņemt vērā viņu viedokli, un ja šobrīd sabiedrība ir pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu, mums kā politiķiem tas ir jāņem vērā. Tāda, lūk, ir šī demokrātijas prasība. Šajā situācijā uzskatu, ka mums ir jāatturas balsojumā par tūlītēju nāvessoda atcelšanu.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Paulam Putniņam, LZS, KDS frakcijas deputātam.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jau Panteļējeva kungs atgādināja jums Ilvesta kunga uzskatu šajā jautājumā, bet mums ir jāsaprot, ka mums Eiropas Savienība ir lielā attālumā. Tāpēc šis ārpolitiskais aspekts pagaidām stāv no mums pa lielu gabalu. Ja mums jārēķinās ar šo lielo mērķi — Eiropas Savienību, tad mēs katru brīdi varam arī pieņemt šādus lēmumus, kā igauņi to pieņēmuši.

Bet mums ir svarīga šī iekšpolitiskā situācija. Un te nu mēs varam ļoti ilgi un gari diskutēt. Un man liekas, ka, piemēram, tas, ko Seiksta kungs teica, vesela rinda viņa argumentu ir ārkātīgi apšaubāmi. Ja mēs, piemēram, uzskatām, ka soda bardzībai nav nekādas jēgas, tad jau mēs vispār ņemam visus lielos likumus nost un dzīvojam kā pa taukiem. Tā tas nav. Un jo sods ir bargāks, līdz šai konsekvencei, jo rezultāti tomēr ir labāki. Piedodiet, tas mīts, kas iet pāri gadsimtiem, ka nāvessoda izpildīšanas gadījumā kabatas zagļi tur ir strādājuši... tas jau tāds, tikai tāds mīts, un tam nav nekāda sakara ar realitāti. Šajā gadījumā, ja mēs uzreiz atceļam nāvessodu, un mēs zinām, ka noziedznieku pasaule ir gļēva, tā nav drosmīga, tad mēs faktiski jau nostādām privileģētā stāvoklī visaugstākā mērā šo noziedznieku pasauli. Tas nekādā gadījumā nedrīkst tā būt. Un sabiedrība arī ir tieši šādos ieskatos.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kāpēc prokuratūru darbinieki un tiesneši arī iestājas par to, ka pašlaik šis jautājums nav kustināms un nāvessods atceļams. Jo viņi tās šausmas redz visvairāk. Atceļot nāvessodu tādā veidā, mēs faktiski piespriežam milzīgu, bargu sodu, ja ne nāvessodu, sabiedrībai, nevainīgiem cilvēkiem. Un te arī ir mūsu lielā izšķiršanās. Un te dažādas šīs versijas, ka nav, kas nāvessodu izpilda, un tamlīdzīgas lietas, tas ir lielā mērā sadomāts. Mums tas jāapzinās. Iedomājieties katrs sevi šajā situācijā. Ja kaut kas būtu noticis ar jūsu vistuvāko cilvēku, ieskatieties sevī. Ieskatieties sevī, un tad runājiet par tādām lietām, ka nav cilvēka, kurš to var izdarīt. Kurš ir tajos dievišķīgajos augstumos no mums, lai jūs teiktu: "Lai dzīvo noziedznieks, kas manu bērnu izmocījis un nogalinājis. Es stāvu pāri." Ieskatieties sevī, varbūt tas ir kaut kādās nākotnes morāles kategorijās, jo cilvēciskajā pasaulē tā nav un nedrīkst būt. Savādāk cilvēks nebūtu veidojies par cilvēku. Jo mēs neesam spējīgi ļaunumam visradikālākā veidā turēties pretī. Tāda ir šī jautājuma dziļākā būtība. Bet, protams, ja mūsu sabiedrība, teiksim, caur sodu bardzību, kas diemžēl pašlaik tāda nav, ies savu attīstības ceļu noziedzības samazināšanās ceļā, tad mēs varam piesaukt Zviedriju, Norvēģiju un vēl citas valstis, kur šī morālā sakārtotība, kā mēs domājam, ir augstāka pašlaik. Tas pie mums tā nav, un mums ir jānes savs krusts, sava nasta. Jautājums jau faktiski — kāpēc tik maz bargu sodu piešķir, piemēram, tikko tiesas prāvā, kur vecos cilvēkus nogalināja? Kāpēc? Kāpēc jāaiziet cilvēkiem bojā, bet noziedznieks iziet gandrīz sveikā? Tāpat Valmieras meitenes gadījumā. Kāpēc? Jautājums jau faktiski tāds, ka mūsu tiesa ir maiga jeb par daudz maiga. Mums jāspriež pašlaik par sodu bardzību. Protams, manis sākumā pieminētais šeit ārpolitiskais jautājums, bet tur mēs varam elastīgi katru brīdi būt, sekot, jo es šeit loģikai... Pagaidām, es domāju, šo jautājumu nevajag kustināt, un lai paliek nāvessods tur, kur tas ir bijis. Prezidents jau apžēlo visu laiku, un praktiski arī nāvessodi netiek izpildīti. Tas ir mans personiskais uzskats. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds Jānim Mauliņam, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es nepiekrītu Juridiskās komisijas priekšlikumam — izslēgt nāvessodu no sodu sistēmas. Statistiska rāda, ka mums gadā notiek Latvijā apmēram tūkstotis pašnāvību. Tā ir zināmā mērā novešana līdz nāvei.

Mums notiek apmēram 400, 500 slepkavību. Atņemtas dzīvības tiek. Tātad, Kiršteina kungs, mums ir tādi, kas var otru nogalināt. Mums ir apmēram 100 līdz 120 cilvēku, kas ir nosaluši vai nomiruši badā. Un šinī, bijušajā, starpbrīdī es runāju ar cilvēku, kurš ir uzskaitījis, cik no stresa, no pārdzīvojumiem ir miris cilvēku pēc kāda Šķēles valdības lēmuma pasludināšanas. Kas nāca par sliktu represētajiem. Viņš ir represētais. Un tur arī bija vairāki desmiti, ko viņš zināja. Bet visus viņš nezina.

Tātad te mēs ar dažiem spalvas vilcieniem slepkavojam cilvēkus pilnīgi mierīgi. Un pēkšņi tādu cilvēku, kas ir tiešām, kā jau Pauls Putniņš pieminēja, nogalinājis bērnu un ne tikai vienu, pēc tam, bēgot vai turoties pretī, nogalinājis pat vienu otru policistu, mēs viņu ievietosim kamerā, izdosim par viņu 3 — 4 reizes vairāk līdzekļu, nekā mēs izdodam vidēji pensionāram. Bez tam tajā kamerā nevarēs ieiet droši ne sargs, ne medicīnas personāla pārstāvis, jo šis cilvēks ir pilnīgi brīvs, viņu vairs nekas nevar sodīt, jo viņam augstākais soda mērs jau ir piešķirts, proti, viņš ir uz mūžu notiesāts.

Šie absurdi, es domāju, ir pietiekoši pārliecinoši, lai mēs nesekotu tai viltus humanitātei, kāda ir sastopama Eiropā, bet nav sastopama Amerikā. Es uzskatu, ka agri vai vēlu arī Eiropa ies atpakaļ uz nāvessodu. Tiem, kas domā par to, ka nevajadzētu nogalināt tos, kuri ir nogalinājuši, vai tas sabiedriski vispār ir rentabli, ja tā varētu teikt.

Man gribas tā ar nelielu humoru — melno humoru atgādināt, ka Staļins tika par bankas aplaupīšanu un vairāku cilvēku nošaušanu aizsūtīts trimdā, bet nevis sodīts ar nāvi, tad tā bija, manuprāt, no sabiedriskā viedokļa kļūda, ja šis cilvēks — laupītājs un slepkava — būtu sodīts ar nāvi, mēs būtu varbūt pasargājuši lielu sabiedrības daļu, varbūt pat vairākus desmitus miljonu no nāves. Runa ir par to, ka cilvēki, kuri būtībā nav piemēroti sabiedrībai un ir bīstami sabiedrībai, viņus nevar atstāt dzīvus vienkārši. Tāda nu ir kategoriskā nepieciešamība apstākļos, kad dzimst neklonēti cilvēki, kuriem jau kaut kur ir Dieva ielikts sātanisms iekšā. Un ar to ir jārēķinās!

Runa vēl ir par to, ka tiešām te pieminēja to, ka Amerikā ir cilvēki, kuri lūguši, lai viņus nogalina, kaut viņiem piespriests mūža ieslodzījums. Atkal ar nelielu melno humoru sakot, ka godīgs noziedznieks, godīgs slepkava tiešām ilgosies labāk pēc nāves nekā moku pilnas dzīves nebrīvībā.

Sēdes vadītājs.

Mauliņa kungs...

J.Mauliņš.

Jūs, kuri aizstāvat nāvessoda atcelšanu, acīmredzot domājat par godīgiem slepkavām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Jurim Sinkam — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.Sinka

(TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Nu ja, diez vai es pievienojos Mauliņa kunga īpašības vārdam attiecībā uz slepkavu — godīgs, negodīgs. Te vairāki runātāji pieminēja Eiropas Savienību, bet Eiropas Padome, kuras dalībvalsts mēs esam, varētu teikt, izdara lielu spiedienu uz mums. Pirmā kārtā, lai mēs parakstām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.protokolu, un panes mūsu nostāju tikai šā moratorija dēļ. Varētu tālāk teikt, nu vai tādēļ mums būtu vērts paturēt mūsu dalībvalsts statusu, nu tas vēl ir argumentējams. Bet, ka šis jautājums ir tomēr ļoti grūts, pierāda tā pati Lielbritānija, kas ne tik vien kā nav parakstījusi 6.protokolu, bet jau gadiem ilgi periodiski šo jautājumu pārrunā savā apakšnamā Vestminsterē. Pāris gadus tādas debates nav bijušas, bet droši vien atkal būs. Tas ir tīrais sirdsapziņas balsojums šķērsām pāri visām partijām. Līdz šim parlaments ir noraidījis, bet, šķiet, arī vēl tagad Anglijā vairums iedzīvotāju aptaujās ir par nāvessoda paturēšanu.

Viens jautājums, par kuru ir diskutēts un kur ir pierādījumi šo gadu gājumā, ir viena nevainīga cilvēka, jā, kas pat psiholoģiski ir atzinies it kā vainā, sodīšana ar nāvessodu, kaut arī viņš to nemaz nav izdarījis. Man šķiet, ka visumā būtu jābūt tādam sirdsapziņas balsojumam, ka šeit tie apstākļi ir grūti, tas ir skaidrs. Tas, ko es teicu, nepadara to vieglāku, bet tā jau nu nav, ka mēs nevarētu stingri pastāvēt uz mūža ieslodzījumu. Ja tiesnesis saka — mūža ieslodzījums, tad tam arī jābūt vismaz, skaidri zināms, ka tam jābūt vismaz 30 gadiem. Ka mums nav, kā Kostandas kungs teica, pietiekoši daudz vietu tādiem cilvēkiem, nu acīmredzot jau vietas ir, jo mums moratoriju rezultātā daudzi kandidāti ir, un viņi jau neatrodas ārpus izolācijas.

Vienā seminārā, kurā es piedalījos Helsinkos, tur runāja Jeļcina, tātad Krievijas prezidenta Apžēlošanas komisijas priekšsēdis, kurš cita starpā runāja par drausmīgajiem apstākļiem Krievijas cietumos un teica, ka tie, kuri ir notiesāti uz nāvi, nāvinieki, un jau gaida daži gadiem uz šo soda izpildījumu, šo drausmīgo apstākļu dēļ jau sen prasot nevis apžēlošanu, bet lai viņus tiešām nogalina. Apstākļi ir ļoti grūti, bet es domāju, ka stingrs mūža cietums būtu alternatīva, bet tādi cilvēki, ir skaidrs, jāizolē no sabiedrības, jo mūsu pienākums ir pasargāt sabiedrību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Oskaram Grīgam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

O.Grīgs

(TB/LNNK). Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es būtu gaužām liels liekulis, ja es teiktu, ka Latvijā ir jāatceļ nāvessods. Kāpēc? Mans tēvs un vectēvs, un māte, un vecāmāte mani mācīja godbijīgi izturēties pret dzīvību. Ne tikai ar godbijību izturēties pret cilvēka dzīvību, bet arī pret dzīvās dabas dzīvību.

Vectēvs kādreiz teica: "Ja tu mežā ej un liec kāju zemē, tad skaties, vai tu nenogalini kādu skudru!" Tā ir dziļa filozofija no manu vecāku un vecvecāku puses, jo dzīvība ir konstants lielums, vai tā ir cilvēka, dzīvnieka, putna, tārpiņa vai kukainīša dzīvība. Un nav ko šeit liekuļot, kas to aizstāv. Valsts šajā mirklī vēl nav gatava atteikties no nāvessoda. Tāpēc es atbalstīšu 135.priekšlikumu, kur ir teikts, ka sevišķi pastiprinošos apstākļos nāvessods tomēr būtu jāpatur.

Nav jau galvenais izpildīt. Var arī neizpildīt, bet šī norma ir jāatstāj kā bieds, kā drauds par sevišķi smagiem noziegumiem. Par sevišķi smagiem noziegumiem. Tāpēc es atbalstīšu 135.priekšlikumu. Es domāju, arī pasaulē ir daudz liekulības šajā jautājumā. Ja vairāki pasaules politiķi domātu par vienkāršiem trim vārdiem, precīzāk sakot, par diviem vārdiem: "Godbijība pret dzīvību", tad nebūtu ne Hirosimas, ne Nagasaki, nebūtu karu, jo tās visas ir masveida slepkavības, kur šie liekulīgie politiķi runā par nāvessoda atcelšanu. Tā ir zemiska liekulība. Ir vienkārši pretīgi to klausīties. Un, ja man šeit piemin Izraēlu, ka Izraēla ir atteikusies no nāvessoda. Jā, viņi ir atteikušies, bet viņu specaģenti izpilda to perfekti ar netradicionālām metodēm, un tas nav noslēpums.

Dozorceva kungs, tik daudz slepkavību, cik Krievijā ir izdarīts, nevienā pasaules valstī nav izdarīts. Tāpēc es, kolēģi, šoreiz domāju, ka vēl ir nedaudz priekšlaicīgi atteikties no nāvessoda, it sevišķi par noziegumu, kas ir izdarīts sevišķi pastiprinošos apstākļos. Tie sevišķie apstākļi, manuprāt, varētu būt tādi, kur mazgadīgas meitenes tiek piesmietas un pēc tam zvērīgi nogalinātas. Un ja tur kāds cilvēks var aizstāvēt slepkavu, tad es nenovēlu viņam izbaudīt to uz savas ādas, uz viņa mazmeitu vai meitu.

Manuprāt, vēl viena filozofiska doma būtu no manas — zemnieka — puses, tāda, ka vairāk vajadzētu runāt sievietēm — mūsu deputātēm, jo dzīvību dod tikai sieviete māte, kura lemj par dzīvības došanu. Manuprāt, viņai arī vajadzētu lemt, vai dzīvību atņemt vai ne. Kaut gan es domāju, ka normāla sieviete, dabīga sieviete nekad nerunās par dzīvības atņemšanu, jo viņa ir radīta tikai dzīvības došanai. Bet mēs, tie gudrie politiķi, esam tikai līdzdalībnieki šajā dzīvības radīšanā un varam gudri spriest par to.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Sieviete jau viena arī netiks šajā lietā galā. Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Sevišķi es gribu vērsties pie savas frakcijas kolēģa Antona Seiksta. Antons Seiksts šeit, stāvot tribīnē, teica, ka sabiedrība nav gatava. Bet politiķi pārstāv sabiedrību. Antona kungs, es kā politiķis šobrīd arī neesmu gatavs lemt par nāvessoda pilnīgu atcelšanu Latvijā.

Otrs, ar ko jūs centāties nobiedēt deputātus un sabiedrību, ja neatceļ nāvessodu, tad katram no mums šeit, zālē sēdošajiem, katram no šīs sabiedrības ir jābūt gatavam kļūt par bendi. Patiesībā, ja mēs šo nāvessodu šobrīd atceļam, tad jūs daudziem cilvēkiem liekat pārdomāt iespējamu situāciju, kurā viņš, ja valsts vai sabiedrība nav gatava, ir gatavs izpildīt nāvessodu. Arī es esmu gatavs, kabinetā sēžot, teorētiski spriedelēt par nāvessoda atcelšanu. (No zāles: "Kārli, kurā partijā esi?")

Jaunajā Derībā mēs atrodam simts un vienu pamatojumu, kas saka, ka nāvessods nav vajadzīgs. Mēs vairāk šodien balstāmies uz Jauno nekā uz Veco Derību, bet tā ir tikai un vienīgi teorētiska spriedelēšana. Bet kad es sastopos ar reālo dzīvi, ar vardarbību tās smagākajās formās, par ko šeit runāja Putniņa kungs un, manuprāt, Grīga kungs runāja, tieši par sērijveida slepkavībām. Par izdzimteņiem, kas sadistiski nogalina savus upurus, pirms tam spīdzinot tos. Man šie spriedumi, man ir četri bērni un es vairs šajā līmenī, šajā sadzīves līmenī par to neesmu gatavs spriedelēt. Es neesmu gatavs par to spriedelēt, ja kāds vājprātīgais izdomās sev kādu politisku uzstādījumu un tā vārdā sāks tā saukto terora darbību — uzspridzina universālveikalu vai kā Savienotajās Valstīs bija — uzspridzina veselu sabiedrisku māju, iet bojā simtiem cilvēku, un jūs gribat piespiest mani spriedelēt un teikt, ka sabiedrība nav gatava, bet man ir jābūt gatavam.

Seiksta kungs, es neesmu gatavs šobrīd kā politiķis un kā sabiedrības daļa nāvessoda atcelšanai Latvijā. Protams, mums ir jāsamazina, mums ir jāreglamentē, mums ir jāatstāj tikai atsevišķi — sevišķi ciniski, smagi noziegumi, kas ir sodāmi ar šo sodu, bet es šobrīd neesmu gatavs balsot pret nāvessodu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Vai Kreituses kundze ir beigusi savu diskusiju ar Leiškalna kungu, es varētu sāk? Es ar jums nediskutēju, es tikai jautāju... (No zāles deputāte I.Kreituse: "No tribīnes ar zāli nediskutē!")

Sēdes vadītājs.

Bišera kungs, lūdzu uzstājieties.

I.Bišers.

Godātie kolēģi! Šis balsojums tiešām ir diezgan izšķirīgs mums, un pie tā mums jāpieiet ar lielu atbildību. Te jau tika minēti motīvi, ka mūsu ceļš uz Eiropu, ko mēs esam izvirzījuši par vienu no pamatuzdevumiem savai politikai, būs nogriezts, ja mēs neatteiksimies no nāvessoda. Es esmu runājis ar igauņiem, es satikos ar viņiem, kad mēs Baltijas asamblejā runājām par šo jautājumu, arī viņiem starp deputātiem bija dažādas domas, un galu galā viņi pārliecinājās un nobalsoja. Bet es to negribu izvirzīt par savu motīvu, un es teiktu, ka arī man ir cilvēka dzīvība augstākā vērtība, un es labprāt atteiktos no Eiropas Savienības, ja vien ar to es uzskatītu, ka ar to es spēju saglabāt mūsu cilvēku dzīvības. Taču diemžēl ar to vien, ka mēs saglabājam šo nāvessodu mūsu kodeksā, es neredzu, kādā veidā mēs varam pasargāt, kā mēs varam uzlabot to situāciju. Es esmu iepazinies ar veselu rindu ārvalstu praksi Eiropā, kur pierāda, statistiskie dati pierāda, ka nāvessoda atcelšana nav palielinājusi slepkavību skaitu, nav palielinājusi, slepkavības notiek, ir notikušas pirms tam un notiek pēc tam, bet būtiskas izmaiņas nu nevienā valstī nav novērotas. Vai mēs to panāksim, ja mēs saglabāsim, labi zinot, ka mūsu tiesas gadā notiesā divus trīs cilvēkus ar nāvessodu un tos pašus prezidents nepieļauj izpildīt. Vai mēs tādā veidā tiešām kādu nobaidīsim, vai tad šie noziedznieki arī nezina, un vai tad tas spēj viņus atturēt? Es domāju, ka viņus vairāk atbaidītu tas, ka viņi zinātu, ka viņiem līdz mūža galam būtu jāpavada sava atlikusī dzīves daļa cietuma kamerā, jo es uzskatu, ka tas vēl ir ļoti strīdīgi, kurš ir smagāks sods, vai mirklī zaudēt dzīvību, vai ilgus gadus pārdomāt par to, nu, tādos apstākļos, kas mūsu cietumos ir. Es ceru, ka tie pamazām kļūs labāki, bet nekad īpaši saldi tie nebūs.

Šeit jau runāja arī par morāliem aspektiem. Jā, un mēs varam tā augsti skatīties, ka lai nu Jaunā Derībā ir rakstīts, kas tur ir rakstīts pret nāvessodu, bet mēs jau būsim gudrāki un mēs tomēr darīsim savu. Es domāju, ka šī nāvessoda piespriešana, visas šīs procedūras un tā tālāk. Ziniet, tā no malas ir viegli runāt un prasīt, un pateikt, es zinu, ka daži mūsu deputāti ir pat pateikuši, ka viņi ir gatavi paši izpildīt tos nāvessodus, bet ar šiem nāvessodiem tiešām ir saistīta vesela rinda cilvēku, un es jums varu pateikt, ka kuriem jāizpilda, jāpiedalās, jāredz viss tas, jāparaksta dokumenti un tā tālāk, un varu pateikt, ka tas nebūt nav tik vienkārši. Jo es to varu droši pateikt, jo es pats esmu to pārdzīvojis, es nekad neesmu bijis tiesnesis, bet es biju vienu laiku Augstākās tiesas piesēdētājs, un šajā laikā man nācās parakstīt vienu nāvessodu. Slepkavam, kas ārkārtīgi nežēlīgi bija nogalinājis četru bērnu māti un ievainojis viņas vīru un kurš no vienas puses bija to nopelnījis, es to parakstīju, tas notika daudzus gadus atpakaļ, pat neatceros — piecpadsmit vai cik atpakaļ vai vairāk, bet es šo parakstu neesmu spējis aizmirst nekad, ka uz manis guļ viena cilvēka dzīvība. Jā, viņš bija izdarījis smagu noziegumu, bet vai šis cilvēks bija neizlabojams? Varbūt ka pēc daudziem gadiem, ko viņš pavadītu cietumā, arī viņa dvēselē iestātos apskaidrība, viņš varētu to pārvarēt, un, uzņemoties šo nāvessodu uz sevi es varbūt viņu nelabojušos esmu iegrūdis nāvē. Katrā ziņā es varu tikai teikt, ka es vienreiz esmu parakstījies zem nāvessoda, un vairāk es savu balsi par nāvessodu atdot neesmu spējīgs.

Sēdes vadītājs

. Nākamajam vārds Pēterim Tabūnam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Humānisms un sava veida piedošana, tas būtu nāvessoda atcelšana, būtu patiešām cēls žests, bet jāņem vērā realitātes. Un realitāte ir tik ļoti skaidra šodien pie mums Latvijā, un mēs ļoti labi zinām, ka Latvija ir kļuvusi par noziedznieku, ļoti, ļoti daudzu noziedznieku uzturēšanās zemi. (No zāles deputāte J.Kušnere: "Ko dara valdība?") Simtiem un tūkstošiem cilvēku te ir, kuriem šī zeme ir laupīšanas un iedzīvošanās zeme pēc Padomju savienības sabrukuma, lai noziedznieki šodien šeit, kuri brauc izpildīt pat nāvessodu pasūtījumus no dažādām bijušās Padomju savienības malām, lai viņi zinātu, ka nāvessods viņu šeit negaida? Es esmu pret to. Būtu jau labi, Kiršteina kungs, ja mēs būtu tik ideāla sabiedrība, un aizbildināties ar to, ka nāvessoda izpildīšana traumēs izpildītāju, ka grūti būs atrast nāvessoda izpildītāju, nu tā ir pavisam tāda dīvaina filozofija, visādā ziņā ļoti naiva. Tad jau drīz mēs varam teikt, ka pie mums neatradīsies arī tādi, kuri būs ar mieru apsargāt noziedzniekus. Un Panteļējeva kungs teica, ka nāvessoda esamība neatbrīvošot, neatturēšot noziedznieku no slepkavības izdarīšanas, bet, Panteļējeva kungs, vai zināms tanī pašā laikā no statistikas arī, cik neizdara noziegumus zinot, ka viņus sagaidīs šis nāvessods, protams, šādas statistikas nav un nevar būt, bez šaubām.

Un vēl vairāk to, ko Panteļējeva kungs sacīja, ka jūs teicāt, nāvessoda atcelšana traucēs iestāties Eiropas Savienībā, to ļoti uzsvēra arī Bišera kungs, bet tad tādā gadījumā Eiropas Savienība nemaz nezina un viņiem vajadzētu paskaidrot, ka mēs darīsim tikai labu Eiropas Savienībai, jo Eiropas Savienība būs lielākā drošībā, jo pie mums noziegumu un slepkavību ir pārpārēm, un šī nāvessoda paturēšana būs sava veida drošība viņiem, jo atvērsies robežas, un tad šie noziedznieku bari arī nokļūs tur daudz vieglāk un izdarīs šos noziegumus. Nevajag šo Eiropas Savienību turēt par biedu visos šajos iespējamos variantos visur un teikt, ka neiekļūsim Eiropas Savienībā tikai tāpēc, ka tā. Bet es vēl ko gribētu pateikt, nerunājot par nāvessodu, bet par sodu vispār, par to jēgu ko teica, ko runāja Putniņa kungs, ka sods pie mums vispār pazaudējis, godīgi sakot, jēgu, jo šodien lielākie noziedznieki, ļoti lieli noziedznieki, sodu vispār nesaņem, viņi tiek atbrīvoti cits pēc cita — haritonovi, laventi, tagad stendzenieki un tā tālāk. Cits pēc cita, tātad nav kaut kas kārtībā, vispār prokuratūras, tiesu sistēmā kaut kas nav kārtībā. Lūk, pie kā drīzāk šodien vajadzētu ķerties klāt. Šī lieta mani satrauc šodien īpaši, jo visu nosaka nauda un tikai tad sods, mazos zagļus soda, bagātos — nesoda. Par to nevajadzētu domāt vienlaicīgi arī? Paldies par uzmanību, es esmu pret pagaidām, pagaidām — es uzsveru, pret nāvessoda atcelšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Gundars Valdmanis runās otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mums visiem nāve lemta, mēs nerunājam par nāvessoda atcelšanu, mēs runājam par priekšlaicīgu nāves sagādāšanu. Ja cilvēkam ir pazudusi jēga savā dzīvē un viņš citiem tikai ļaunu dara, kur ir tas grēks, par ko mēs runājam, lai sāktu par jaunu jaunā pasaulē. Bet padomāsim, ko mēs šeit darām? Padomāsim par dzīves jēgu un par to, kādas nāves cilvēkam var būt. Cilvēks var aiziet mierā, visu nokārtojis, priecīgs un lepns par savu dzīvi. Bet cilvēks var aiziet nomocīts, būdams Sibīrijā, varbūt pirms tam būdams leģionā, sevi uzskatījis par varoni, ka viņš ir izcietis visu un ka viņam tagad beigās nāk attaisnojums viņa dzīvē. Un tad mūsu prezidenti un mūsu Saeima viņu pataisa par fašistu. Nav nekāda atlīdzība viņa dzīvei, un mēs viņam atļaujam aiziet priekšlaicīgā nāvē mantu trūkuma dēļ. Ja mēs runājam par nežēlību, tad runāsim par to, ko mēs darām mūsu tautas varoņiem, ko mēs darām mūsu tautas jaunatnei. Viņu dzīvei mēs atņemam jēgu un daudziem no viņiem mēs piespriežam priekšlaicīgu nāvi. Es nesaprotu to sprediķošanu par to, kas notiek tam noziedzniekam, kad ir jau zudusi dzīves jēga, cik daudz dzīves mēs šeit nesamaitājam, cik nežēlīgi mēs šeit esam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Guntim Eniņam, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Latvija raud, Latvija raustās noziedzības krampjos, Valsts prezidents ir pasludinājis nāvessoda moratoriju it kā humānisma vārdā. Es saprotu, ka šodien Valsts prezidentam nav viegli un arī Saeimas deputātiem nav viegli. No vienas puses, Eiropas politiskie liekuļi pieprasa mums pildīt visādas netaisnīgas cilvēktiesības un klaigā par humānismu. No otras puses, tautas pieprasa taisnību, taisnīgus lēmumus, taisnīgus likumus, taisnīgu tiesu. Mums ir grūti starp šīm divām izvēlēm. Visapkārt ir netaisnība, netaisnības jūra ir apkārt. Mēs grasāmies šo netaisnību vēl paplašināt. Un man jājautā — kur ir godīgo, veselo, normālo cilvēku cilvēktiesības? Prezidents un jūs satraucaties par to, ka gadā var iznākt izpildīt divus trīs nāvessodus. Bet tā ir liekulība. Jo katru dienu nežēlīgi noziedznieki izpilda pat divus trīs nāvessodus ar spīdzināšanu, ar šausmām ... Un Seiksta kungs šeit sacīja, ka vajag būt žēlsirdīgiem. Humāni vārdi, bet kāda var būt žēlsirdība maza bērna izvarotājam un noslepkavotājam? Žēlsirdība pret šausmīgiem spīdzinātājiem... Labi, atgādināšu tos rakstus, kas ir bijuši avīzē, kad aiziet vairāki veselīgi puiši pie vecveciem pensionāriem, kuri varbūt ir iekrājuši vai nav tās naudiņas, piesien pie krēsla abus vecīšus, viņus spīdzina, dedzina rokas, dzen adatas aiz pirkstiem, tad večiņai rāda, kā nospīdzina beigtu to viņas vīru, lai pasaka, kur ir nauda... Saprotiet manu viedokli, es esmu gatavs tam cilvēkam, krievam vai ukrainim, kas viņš bija, kas nošāva Iecavā septiņus cilvēkus, tam es esmu gatavs...

Viņš bija afektā, viņam nedot nāvessodu... jā, jo viņš... zinot visus tos apstākļus, tur ir citi apstākļi... Bet ja cilvēks, kā es minēju, var spīdzināt vecu cilvēku, redzēt, kā asinis tek, kā izvaro mazus bērnus, tie nav cilvēki, tas nav zvērs, ne nezvērs, tie nav cilvēki, un uz tiem nevar attiecināt šo humānismu.

Tad atkal un atkal es jautāšu, kur ir godīgo, veselo, normālo cilvēku cilvēktiesības tādā gadījumā? Jā, Kārļa Ulmaņa diktatūras laikā, daži viņu sauca pat par fašistu padomju laikā, nebija neviena nāvessoda. Lūk, šim diktatoram nāvessods bija atkritis pats par sevi. Ja šodien būtu tāds godīgums valstī kā Ulmaņa laikos tā saucamajos, tad, protams, es balsotu ar abām rokām un aicinātu visus par nāvessoda atcelšanu, bet viņš jau nemaz nebūtu jāatceļ, jo viņš vienkārši neeksistēja...

Tā... un ja mēs tagad nobalsosim par nāvessoda atcelšanu, es gribētu jautāt jums: ar kādām acīm, kā jūs atbildēsiet tai mātei, tēvam, kuru meita, mazs bērns, tika spīdzināts, izvarots un nogalināts? Ko jūs atbildēsiet... Es esmu par šo taisnību. Jā... un par to taisnību, ko jūs atbildēsiet viņas — nogalinātās māsiņas — brālim... Un kā jūs garantēsiet to, lai arī viņš netiktu, šī cilvēka apziņa, ka atkal nākošais bērns var tapt izvarots... Šodien jau mātēm, kuras ir tā ļoti mīlošas, pat ir bail bērnus sūtīt uz veikaliem. Agrākos laikos es tādu pedofīlijas lietu nemaz nepazinu. Un Eiropas...

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, jūsu laiks ir izsmelts.

G.Eniņš.

... kas nostājas un runā par šo lietu, tā ir vienkārši liekulīga poza. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Eniņ, ko tu uztraucies! Ulmanis tāpat apžēlos!")

Sēdes vadītājs.

Nākamajai vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Mums būtu jāatceras viens: valsts pastāv priekš tā, lai aizstāvētu savas valsts iedzīvotājus. Un vispirms jau tos, kuri paši nevar sevi aizstāvēt. Un pirmā kategorija — tie ir bērni. Tātad pirmais pienākums — aizstāvēt pret vardarbību un nāvi tos, kam ir jāvirza šī valsts tālāk. Un man šķiet, ka šobrīd nav nopietnāka argumenta mātei, kurai bērns ir gājis zudībā, kā nostāties pret valsti, kura nevar aizsargāt viņas bērnu un nevar garantēt arī, ka nākamajai mātei bērns neaizies tādu pašu ceļu. Un šeit apstājas Ilvesa loģika un iestājas pavisam cita loģika, vai tas ir cilvēciski, kas ir noticis, un ir jāatbild jautājums — kāda daļa ir šai mātei gar Eiropas Savienības politiķu filozofiju, ja viņas dzīves pamatfilozofija ir apstājusies un iznīcināta necilvēciskas darbības rezultātā. Viņa dzīvos, viņa strādās, viņa maksās nodokļus un katru vakaru domās, ka šis slepkavnieks varbūt paņem maizes gabalu, kas ir nopirkts par viņas nodokļos samaksāto naudu. Kur šeit ir cilvēciskums un attieksme pret to? Kurš ir nežēlīgāks — valsts, ka ļauj šim cilvēkam ēst šo maizi, vai māte, kas teiks, ka šim cilvēkam ir jāaiziet no dzīves? Un ir nākamais jautājums. Vai cilvēks ir tikai tas, kam ir kājas, rokas un galva un kas staigā uz divām kājām? Vai cilvēks tomēr ir kaut kas cits, un tas būtu diskutējams jautājums, un ja mēs runājam arī ar tiem cilvēkiem, kas mums vada garīgo kultūru, kad beidzas cilvēks un kad mēs sakām, ka cilvēkam nevar dzīvību atņemt, ja viņš ir ņēmis neaizsargātai būtnei, bērnam, vai to mēs vairs varam uzskatīt par cilvēku? Būtu jāatbild uz šiem jautājumiem, pirms mēs runājam tālāk par to, kā rīkoties un kas ir. Un katram būtu jāatbild vispirms pašam sev. Un kādu tiesu spriedīs tam tēvam, kurš, zinādams, ka viņa bērna slepkava dzīvos tālāk, pats pacels roku pret šo slepkavu? Vai ar šādu lēmumu šodien mēs nevirzām cilvēkus uz noziegumu, lai paglābtu citus no šī nozieguma?

Varbūt šeit zālē neatceras, bet es ļoti labi atceros to laiku, kad Latvijā meklēja masveida sieviešu slepkavu Rogoļevu. Es atceros to, kā māte nāca pretī man uz staciju vakara krēslā, lai mani sagaidītu. Kā mēs mēģinājām iet visi kopā. Es atceros miliciju, kas gāja cauri elektriskajam vagonam, jo domāja, ka viņš dzīvo Jūrmalā. Es atceros savu studiju biedreni, kuru viņš bija sadūris un kura tikai, nezinu, veiksmes vai Dieva gribas rezultātā palika dzīva. Ja šodien šis cilvēks būtu ieslodzījumā Centrālcietumā, kur man ir garantija, ka viņš neizlauztu griestus un rīt neiznāktu uz ielas, un nenoslepkavotu vēl 30 sievietes un bērnus —meitenes pie viena. Vai mēs šodien varam atbildēt uz to? Un tas, ka nav Rogoļeva, es jūtos daudz drošāk. Vismaz viens maniaks nav. Un es jums varu pateikt, ko Rogoļevs stāstīja tiesnesim tiesā. Viņš teica, ka viņš ir labs cilvēks un ka turpmāk rakstīs pasakas, Bišera kungs. Un arī tas, kas Valmierā nobendēja meiteni, Bišera kungs, taisījās pasakas rakstīt. Un man šķiet, ka jums patiešām laiks ir pensijā iet, un, Panteļējeva kungs, es novēlu jums no sirds, lai jūsu meitas nekad nesatiekas ar tādu kā Rogoļevs. Lai jums Dievs dod! Un lai jums stāv klāt visi labie gari!

Bet kāpēc šodien gribam automātiski pieņemt to, par ko pasaule diskutē? Amerikā vairāk nekā pusē no štatiem ir nāvessodi. Nāvessods kā sods par cilvēka dzīvības atņemšanu. Briseles slepkavnieks izbēg no cietuma... nevis no cietuma, no tiesas, un atkāpjas visa valdība. Jā, Rogoļeva dēļ gandrīz nošāva vienu puisi. Bet tad, kad jāsāk ir skatīties tālāk, tad šis puisis, starp citu, nebija ar zelta spārniem. Un otrs jautājums. Vai tāpēc, ka nemāk strādāt iekšlietu sistēma un tiesa, vai tāpēc ir jāattaisno slepkava? Vai tāpēc varbūt ir jāatlaiž prokurors, kas atbrīvos slepkavniekus, un jāatlaiž no darba tiesnesis, kas nemāk veikt savu darbu?

Eiropa diskutē. Un Briselē, starp citu, nav viennozīmīga attieksme, ka Briseles slepkavniekam nebūtu jāpiespriež nāvessods. Un ja šodien Beļģijā būtu aptauja par to, vai viņam ir jāpiespriež nāvessods, vai viņam ir jādzīvo, man ļoti gribas ticēt, un tā laikam arī ir, ka viņam tauta nobalsotu par nāvessodu. Mēs visu laiku sakām, ka Eiropa saka to, Eiropa saka vēl kaut ko. Tad es jums gribu teikt, ka Eiropa ir izgājusi šo kļūdu periodu un sāk skatīties uz lietām daudz savādāk. Sāk atzīt to, ka atzīmju nelikšana skolās ir atnesusi ļaunumu, un atgriezties pie tā, ka šīs atzīmes ir jāliek. Sāk vērtēt savus pilsonības likumus un saka, ka tie ir bijuši par vieglu, lai piešķirtu tik vienkārši pilsonību ārvalstnieku bērniem. Kaut vai paņemiet Franciju. Vācija mierīgi nobalso par to, ka nav pilsonība jādod tur dzimušajiem kurdu pēcnācējiem, un neviens viņu no Eiropas Savienības ārā neslēdz... Un es gribētu dzirdēt...

Sēdes vadītājs.

Kreituses kundze, laika limits ir izsmelts.

I.Kreituse.

Es lūdzu 1 minūti vēl... Un es gribētu, lai tie, kas...

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu? Nav. Lūdzu!

I.Kreituse.

Es gribētu, lai tie, kas saka, ka mums ir Eiropas Savienības un it īpaši Eiropas Padomes spiediens, lai pasaka, kā tas spiediens praktiski izpaudīs. Kā tas notiksies? Vai mūs šeit nospiedīs fiziski vai kā tas būs?

Un vēl viena lieta. Un piebilde Kiršteina kungam. Prezidenta moratorijs, atvainojiet par šādu varbūt parupju salīdzinājumu, nav Indijas svētā govs, ko nedrīkst nekādā veidā aizskārt. Tas nav obligāts sabiedrībai un nav jāievēro kā neatceļams. Jo tādā gadījumā man ir nesaprotams, kā varēja veidoties situācija, ka 1940. gada 4. jūlija Vēlēšanu likumu parakstīja tobrīd esošais valsts prezidents Kārlis Ulmanis, no okupācijas varas piespiests, un mums saka, ka tāpēc nebija okupācija, jo Ulmanis parakstīja papīrus. Bet tanī pašā laikā Augstākā padome pasludināja šo likumu par nelikumīgu, un mēs runājam patiesību par savas tautas vēsturi. Tas jums parāda tikai to, ka, ja prezidents kļūdās vai ja prezidentu piespiež veikt darbību, kas ir pretvalstiska, to cits likumdošanas orgāns var izlabot.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Antonam Seikstam, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam, otro reizi.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Es nesaukšu uzvārdus... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Anton, mēs esam ar tevi!") bet sapratīs cilvēki, par ko ir runa. Šajā situācijā es laikam esmu cietsirdīgāks nekā tie, kas ir par nāvessoda saglabāšanu. Ja tam cilvēkam vēl kaut kas ir palicis cilvēcisks, viņš mocīsies visu mūžu.

Un otrs jautājums ir — kas notiek tad, ja vienā gadījumā no desmit tiesa ir kļūdījusies? Un ja man jāizvēlas šajā situācijā, es labāk izvēlos, ka šis nevainīgais paliek dzīvs... Protams, var iet, pēdējais, ko es gribu teikt... var iet islamisko tradīciju, Islams Karimovs izdeva dekrētu, un 25 gadi par mašīnas zagšanu... Mašīnas vairs nezog. Rokas cērt Teherānā... un ar akmeņiem nomētā. Varbūt iesim šādu ceļu? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Daudzējādā ziņā šis balsojums būs katra sirdsapziņas balsojums. Un šeit nevajag skatīties, ka mums saka — vai nu Briselē Eiropas šavienībā... vai nu Maskavā, kā to teica pirms tam. Ir vajadzīgs, vai nav vajadzīgs nāvessods... Tas ir katras personas... tā ir katras personas brīva griba. Un ir konkrēti jāizvērtē, kā mēs izsveram to, kas notiek mūsu valstī.

Es varu absolūti piekrist visiem tiem cilvēkiem, deputātiem, kuri uzstājās no šīs te tribīnes un runāja ar emocijām, pamatoja, ka nāvessodam ir jāpaliek. Mana dzīves filozofija ir tāda, ka es vispār pēc savas dziļas pārliecības, lai cik tas dīvaini nebūtu, esmu pacifists. Bet tas nenozīmē, ka ar ļaunumu nevajag cīnīties.

Šeit daudz diskutēja par to, par visādiem ļaunumiem, ko izdara slepkavnieki. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību elementārai statistikai. Katru gadu Latvijā izdara pašnāvības pāri par tūkstots cilvēku. Autoavārijās iet bojā aptuveni 600 cilvēku.... vidēji gadā... Es runāju par laika posmu kopš neatkarības iegūšanas.... Katru gadu vidēji no slepkavas rokām Latvijā iet bojā līdz 400 cilvēku. Kāpēc mēs runājam par slepkavu cilvēktiesībām, bet nerunājam par šo te noslepkavoto cilvēktiesībām un pašu pamattiesību un pamatprincipu, ka katram ir tiesības uz dzīvību?

Mēs esam nākuši šajā pasaulē, lai garīgi pilnveidotos un attīstītos. Es varu piekrist Seiksta kungam, ka lielāks sods ir tam, kuram ir piespriests mūža cietums... mūžu ieslodzījums, nevis nāvessods. Daļēji varētu piekrist. Bet, kā es jau teicu, tad katra uzdevums ir garīgi pilnveidoties. Un, izpildot šo te nāvessodu, mēs atgriežam viņu turpat, kur viņš ir bijis, un raujam sākto ciklu no jauna. Paskatāmies, cik tad ir piespriesti nāvessodi, sākot no 1990.gada? Kopumā par zvēriskām slepkavībām, nežēlīgām slepkavībām Latvijā kopš 1990. gada ir piespriesti 13 nāvessodi. Izpildīti četri. Es negribētu novēlēt nevienam no jums iepazīties ar tiem krimināllietas materiāliem, kuru sakarā tiesa ir pieņēmusi lēmumu — piespriest šo nāvessodu. Diemžēl iekšlietu ministriem ir bijusi iespēja iepazīties ar šiem materiāliem, un tur pēdējie mati skrien prom no galvas. Tāpēc, ka tas vas rādīties tikai nežēlīgos šausmu murgainos sapņos.

Tik tiešām, mēs varam daudz diskutēt par politiķu liekulību un daļēji arī par mūsu liekulību. Vienā vai otrā valstī, kurā ir atcelts tas nāvessods tas it kā ir atcelts juridiski. Bet faktiski tas nav atcelts. Diemžēl lielāko valstu specdienesti periodiski izpilda šos te nāvessodus. Un īsteno tos dzīvē. Varbūt mēs neliekuļosim vismaz paši sev un balsosim katrs pēc savas sirdsapziņas un pārliecības.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Runās otro reizi.

A.Kiršteins

(LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Es domāju, kāpēc te tie cilvēki, kas visu laiku runā tā, it kā Latvijā nebūtu bijuši nāvessodi un notikuši visi šie smagie noziegumi, bet aizmirst pateikt, ka tie nāvessodi mums jau bija? Es domāju, kāpēc Grīga kungs, Kreituses kundze sevišķi un Putniņa kungs liekuļo, klaji sacīdami, ka divu vai trīs nāvessodu saglabāšana gadā kaut ko mainīs? Esiet godīgi! Es atbildēšu. Viņi liekuļo tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Šiem deputātiem jānāk priekšā un jāpasaka, ka vienīgais atrisinājums ir televīzijas kameru priekšā publiska nošaušana katru gadu 2 līdz 3 tūkstoši cilvēku stadionos. Tad tas dos rezultātus. Grīga kungs, jūs labi ziniet, ka divi nāvessodi gadā neko absolūti nav izmainījuši. Tātad tie, kas nepieprasa šos divus vai trīs tūkstošus nāvessodu, tad tiem arī šeit nevajadzētu runāt par to, ka tauta grib. Tauta jums aplaudēs, un jūs noteikti tiksiet ievēlēti nākošajā Saeimā.

Vienīgi Mauliņa kungs pareizi pateica, ka ir cēloņi un ir sekas. Sociāli ekonomiskās sekas ir tajā situācijā, kāda ir šajā pārejas periodā. Un es Mauliņa kungam piekrītu. Bet, Mauliņa kungs, vai divi un trīs nāvessodi mainīs šos cēloņus šai lietai? Vai tad jūs ar diviem trim nāvessodiem mainīsiet cēloņus? Mainām šos likumus, padarām tos stingrākus. Neviens taču neiebilst, ka jābūt stingrākiem noteikumiem, ka jābūt ir daudz stingrākiem likumiem par vardarbību, ka jāievieš šie mūža ieslodzījumi Tieslietu ministrijā, Tabūna kungs.

Un pēdējais. Vai tad, ieviešot divus vai paturot šos divus vai trīs nāvessodus, mums nebūs slepkavību dzērumā, mums nebūs sadzīves slepkavību? Vīri nesitīs sievas, nenotiks noziegumi pret bērniem? Vai Kreituses kundze pati tic tam, ko viņa runā, ka divi trīs piespriestie nāvessodi mainīs šo situāciju šajās ģimenēs? Tie nemainīs nekādu situāciju.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Ja mēs runājam par Eiropas Savienību, es, piemēram, par to šeit nerunāju. Tad parādīsim savu principialitāti Izglītības likumā un Pilsonības likumā. Un tad paskatīsimies, kā katrs runā. Es šeit runāju par izvēli. Jā, tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā teroristiskos apstākļos, bet viņiem nez kāpēc nav šo nāvessodu.

Sēdes vadītājs.

Kiršteina kungs, jūsu laika limits ir beidzies.

A.Kiršteins.

Jā, es beidzu. Nobeigumā es pasaku vēlreiz, ka cīnīsimies pret tiesisko nesakārtotību, pret narkotikām, sprāgstvielām un sevišķi noziegumiem pret personību. Ieviesīsim nesaudzīgus sodus. Bet nejauksim to ļaunumu, ko nodara divi vai trīs nāvessodi, kuriem nav nekāda efekta, ar to sabiedrību, kurā mēs gribam dzīvot. Ja jau igauņi, dāņi, zviedri un somi ir atcēluši, tad arī mēs to varam.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Es lūdzu ievērot laika limitu, un ja jūs pārsniedzat to, tad lūgt Saeimai minūti vai divas papildus, un par to var lemt. Nākamajam vārds Aivaram Guntim Kreitusam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Te Kiršteina kungs bija aizrāvies. Ilga Kreituse vispirms nerunāja par diviem trijiem gabaliem gadā. Te daži citi par to runāja. Ja manu viedokli ņem vērā uzreiz, pašā sākumā, tad nekāda runa par diviem trijiem gabaliem gadā. Bet sodi atbilstoši tam, kas ir izdarīts. Lai viņi ir vairāk, bet atbilstoši tam, kas ir izdarīts. Un nevajag te mēģināt vēl kaut kā liekuļot savu pozīciju un mīkstināt to.

Bet es gribēju vienu citu lietu teikt. Es gribēju teikt — kur ir iekšlietu ministrs? Kāpēc iekšlietu ministrs nav atnācis šeit tribīnē un visiem deputātiem nepastāsta statistiku? Es gribu dzirdēt, kas notiek. Es avīzē izlasīju, ka pirmajos trijos mēnešos Latvijā noziedzība ir pieaugusi par 8,5%. Bet kur ir iekšlietu ministrs? Viņam vajadzēja šeit stāvēt. Jā, es saprotu, ka tā ir valdības pozīcija, jeb vismaz tā ir "Latvijas ceļa" milzīgi nopietna pozīcija, tad es gribēju dzirdēt šos ciparus. Iznāciet priekšā un pasakiet, cik slepkavības gadā. Šeit Ādamsona kungs vienīgais nosauca ciparu — cik slepkavības ir bijušas un cik cilvēki ir notiesāti, un cik sodi ir izpildīti.

Es gribētu teikt vienu lietu, visiem atgādināt. Man bija šeit runa ar cilvēku, kas zina statistiku Amerikā. Es lasīju nesen avīzē apskatu par Ameriku. Un tur mēs redzējām, ka nāvessodu izpildīšana palielinās skaita ziņā. Vairāk nekā 30 štatos izpilda nāvessodus. Ir dažādi nāvessoda izpildīšanas veidi, kā nupat man teica, Teksasā vien pagājušajā gadā ir izpildīti 37 nāves sodi, tajā skaitā arī sievietei. Amerika manā izpratnē ir viena no priekšējās pozīcijas valstīm pasaulē, un, ja nevar citādi tikt galā ar noziedzību, tad acīmredzot kaut ko dara šajā virzienā. Un nevajag mums šeit liekuļot un uz vēdera līst Eiropas Savienībā, pieņemot kaut ko tādu, kas mums ir galīgi nepieņemams. Ja mēs pēc astoņiem gadiem varēsim šeit deklarēt, ka mums ir kārtīgi cietumi, kuros nevar caurumus griestos izlauzt, un ka mums būs cietumi, piemēram, tā, kā prasa Eiropas Savienībā, ar krāsainiem televizoriem, sporta laukumiem, ar garantiju, ka no turienes nevar izmukt, un ja mūsu nodokļu maksātāji būs ar mieru tik daudz naudas samest kaudzē, lai varētu visu tur tā uzturēt, lai varētu viņus tur bagātīgi barot un apsargāt tā, lai viņi nemūk laukā, acīmredzot nu tad tāda situācija būs pēc astoņiem gadiem pienākusi. Tad mēs būsim manā izpratnē ekonomiski tuvāki Eiropas Savienībai un tad mēs varēsim šo jautājumu šeit visnotaļ nopietni apspriest. Bet pašreiz Eiropas Savienības emisāriem mēs viennozīmīgi varam teikt — mēs ekonomiski neesam tādā situācijā. Iedodiet mums lielu naudu, lai mēs varam savus cietumus sakārtot. Nesoliet mums tur vienā gadījumā 17 miljonus. Iedodiet mums kārtīgu naudu, lai mēs varam vairākus jaunus uzcelt, lai regulāri nemūk laukā. Iedodiet mums to naudu, lai būtu par ko barot šos visus cietumniekus, tad mēs to arī darīsim. Tad mēs piekritīsim šādai prasībai. Es gribētu vēlreiz atkārtot, ka cīņa pret terorismu nav savādāk iedomājama kā ar nāvessodiem. Nav savādāk iedomājama. Un cīņa pret visādiem noziegumiem saistībā ar bērniem.

Ir vēl viens jautājums, ko ir jāliek klāt pie šitā. Šinī sakarībā es tieši gribētu dzirdēt, lai šeit, piemēram, iekšlietu ministrs jeb kāds cits valdības pārstāvis iznāk priekšā un pasaka šo statistiku par noziedzību. Tās ir visas šīs filmas par vardarbību. Atcerēsimies, 10 gadus atpakaļ mēs uztraucāmies, ka krieviem bija mode kara filmas rādīt vienu pēc otras un katru dienu, un arvien jaunas štancēt par lielu varonību Otrā pasaules kara laikā. Tagad pašreiz televīzija ir pārpludināta no rīta līdz vakaram ar filmām par vardarbību. Vai ir kāda statistika, par cik ir pieaudzis noziedzību skaits jauniešu vidū sakarā ar šīm filmām? Mēs tikai redzam kopējo statistiku, mēs redzam kopējo statistiku, ka valstī noziedzība pieaug, un šeit es nekādīgi nevaru piekrist Panteļējeva kungam, kas kaut ko vidēji pateica. Anāciet šeit priekšā un pasakiet, par cik cipariem gadā pieaug noziedzība Latvijā? Un kāda ir statistika, kā ir pieaugušas slepkavības, sākot no 1990.gada, Latvijā? Un tad mēs varam runāt par to, vai nāvessods kaut ko palielina vai nepalielina.

Es stingri iestājos par to, ka nāvessods ir jāizpilda, un šeit nevar runāt par to, ka kāds tiktu notiesāts varbūt nepatiesi vai kaut kas tamlīdzīgs. Mēs redzam, ka tiesas ir, kur pilnīgi skaidri redzams slepkava — Valmieras gadījumā ar mazās meitenes neģēlīgu nogalināšanu. Slepkava tur gandrīz vai ņirgājās. Viņš saka, ka viņam kaut kas par daudz ir piespriests, un viņš pārsūdz to spriedumu tā vietā, ka viņu vajadzēja sodīt ar nāvi tur pāris dienu laikā. Viss ir acīm redzams. Pats viņš visu ir neģēlīgi izstāstījis. Būsim saprātīgi! Es domāju, balsosim šeit un uzklausīsim tautas gribu šobrīd!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi runās.

A.Panteļējevs

(LC). Tiešām, es nezinu, Eniņa kungs piedāvā bēgt no eiropeiskās liekulības laikam atpakaļ alā iekšā un mietu pie rokas. Pacēla Eniņa kungs savā runā pretrunu. Katru dienu, jūs teicāt, notiek nežēlīgi noziegumi. Pēc jūsu loģikas katru dienu vajadzētu izpildīt nāvessodu. Mums faktiski vajadzētu ierīkot gāzes kameru un izpildīt nāvessodus vismaz simtiem. Tad būtu jēga. Tāda ir jūsu priekšlikuma būtība. Arī, Kreituses kundze, diemžēl tieši histērija attiecībā uz Rogaļevu noveda pie tā, ka nāvessodu gandrīz izpildīja vienam cilvēkam. Jūs varat runāt, vai viņš nav Dreimanis, vai viņš ir Zeltiņš vai nav zelta cilvēks, bet praktiski viņam gandrīz vai izpildīja nāvessodu varbūt tieši tāpēc, ka tika sacelta histērija ap šo jautājumu un vajadzēja atrast kādu vainīgo, un vajadzēja kādu sodīt. Un vajadzēja kādu nogalināt.

Tur jau ir tā lielā atšķirība nāvessodam no citiem sodiem, ka tas ir neatgriezenisks. Ja jūs to izdariet, tad jūs to kļūdu vairs nevarat labot. Vai jums būtu daudz mierīgāk pēc tam, ka jūsu baiļu dēļ tiktu nogalināti citi cilvēki? Vispirms tas Dreimanis un pēc tam Rogaļevs. Vai varbūt vajadzēja nošaut viņus vispār tā, kā Staļina laikā uzskatīja. Ja no 10 nošautajiem viens ir vainīgs, ar to pietiek. Ar to jau attaisnoja nošaušanu.

Tā kā es domāju, ka man jāpiekrīt vēl vienam. Tam, ko teica Ādamsona kungs. Protams, ne jau Eiropa te ir svarīga, ne jau kaut kas cits ir svarīgs. Tas ir tieši sirdsapziņas balsojums. Es tomēr uzskatu, ka padomāsim katrs vēlreiz, kas mēs šeit esam. Ko mēs šeit pārstāvam, vai mēs skatāmies uz nākotni, vai mēs tikai visu laiku gribam kaut kam izdabāt? Un šinī gadījumā izdabāt ne tām labākajām jūtām, kas ir cilvēkos. Sevišķi es griežos pie Putniņa kunga. Mēs varam izdomāt daudz ko. Mēs varam šņabja cenas samazināt. Pa velti sākt tirgot. Par jums balsos vēl vairāk cilvēku. Mēs varam ļoti daudz ko darīt. Nevajadzētu izdabāt ne tām labākajām jūtām cilvēkos. Saņemam drosmi! Nobalsojam par nāvessoda atcelšanu šodien tā, kā to ir izdarījuši daudzi Eiropā, un tā, kā to ir izdarījuši arī mūsu kaimiņi igauņi. Izdarīsim to!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Kārlim Čerānam, frakcija "Latvijai". Lūdzu! (No zāles: "Kārlītis pirmo reizi šodien?")

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ir skaidrs, ka Latvijā nāvessods šobrīd nav atceļams, un ļoti daudz jau ir pateikts šajā sakarā. Tādēļ es gribu šeit tikai dažiem pārspīlētiem humānistiem atgādināt tomēr to, ka dzīvības cena ir dzīvība. Un neviens šeit neaicina izpildīt masveida nāvessodus, bet tikai jautājums ir par to, lai tie tiktu izpildīti īpaši smagos gadījumos.

Var saprast, protams, arī tās domas, kas aicina tālāk uz šo humānismu un aicina mūsu sabiedrību arī uzņemties tādu saistību pret šiem cilvēkiem, kas ir izdarījuši smagus noziegumus, ka viņus turēt mūža ieslodzījumā, un tāpēc tērēt arī daudz sabiedrības līdzekļu. Es gribu atgādināt to, ka mums ir viena problēma, kura ir jārisina acīmredzot pirms tam, pirms mēs atļaujamies tērēt šos valsts līdzekļus smagiem noziedzniekiem, uzturot viņus mūža ieslodzījumā vieninieku kamerās. Un tas ir jautājums par cita veida smagiem noziegumiem, kas mūsu sabiedrībā tiek izdarīti un kas būtu novēršami. Tās ir cita veida slepkavības, un šajā reizē es runāju konkrēti par nedzimuša bērna slepkavību mātes miesās. Varbūt tad labāk tos līdzekļus, kuri būtu veltāmi šo uz mūžu ieslodzījumu notiesāto uzturēšanai, varbūt ka tos tomēr ir vērts veltīt kādām demogrāfijas programmām, lai jaunās māmiņas, kuras ir ieņēmušas šo bērnu dzīvību, kaut kā tomēr stimulētu neizšķirties par šī bērna slepkavību. Tādā veidā mēs tiešā veidā dotu atbalstu dzīvībai, un mēs tiešā veidā iestātos pret to, lai netiktu nonāvēta pilnīgi nevainīga dzīvība. Un tikai pēc tam mēs runātu par to, ka arī tam, kurš ir noziedznieks, arī tam ir tiesības uz to, ka viņa dzīvība varētu tikt kādā veidā pasaudzēta.

Jautājums ir par to, kā mēs saliekam šīs prioritātes, kā mēs redzam šīs pamatvērtības? Es aicinātu tomēr vērsties vispirmām kārtām pret to drausmīgo situāciju, kas veidojas un ir izveidojusies ar nedzimušiem bērniem, jo vēl joprojām mūsu valstī tiek vairāk nogalināts nedzimušo bērnu, nekā viņi nāk pasaulē. Un šeit mēs kā valsts tieši varam atbalstīt to, lai šie bērni nāktu pasaulē. Es arī labi saprotu visus tos cilvēkus, visas tās sievietes, kas ir nostādītas izvēles priekšā. Bet mēs kā valsts varam tieši palīdzēt pie tā, lai šie bērni varētu nākt pasaulē un lai mēs atbalstītu dzīvību. Un tas ir jautājums, par ko ir jārunā vispirmām kārtām. Nevis par to, teiksim, nāvessodam būt vai nebūt. Tas jautājums par nāvessodu nav humānisma pamatjautājums. Tāpēc es aicinu šajā reizē pagaidām šo nāvessodu atstāt, un tas var būt tiešām tikai nākotnes jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet, ņemot vērā, ka mēs visi plānojam savu laiku, es informēju par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā Saeimas deputāti lūdz Saeimai izsludināt šā gada 11.maija Saeimas ārkārtas plenārsēdē pārtraukumu no pulksten 15.00 un ārkārtas sēdi turpināt šā gada 18.maijā, tas ir, nākošajā pirmdienā pulksten 9.00. Šobrīd ir pusdienu pārtraukums, un, ņemot vērā, ka mēs plānojam laiku, mums vajadzētu šo jautājumu izlemt tagad. Tātad līdz cikiem mēs šodien strādāsim, un cikos tiks pasludināts pārtraukums. Viens deputāts var runāt par, viens — pret šo desmit deputātu iesniegumu. Vēlas runāt Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Drīzāk ietaupīt šeit laiku. Tā vietā, lai otrajā lasījumā mēs būtu sprieduši par konceptuālām lietām, kāds ir nāvessods, mēs esam atmodušies trešajā lasījumā. Tāpēc es domāju, ka strādāsim. Ja jau mums ir šī ārkārtas sēde, izmantosim to, cik varam. Un tomēr tā loģika ir šo likumu pieņemt, nevis tagad no vienas pirmdienas uz otru pārcelt. Tas nozīmē, ka mēs savu domāšanu atkal sadalīsim pa nedēļām, nekas jēdzīgs neiznāks. Labāk īsāk runājiet par šo jautājumu, kur faktiski konceptuāli ir pavisam cita pieeja.

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs runāja pret. Vai ir kāds no deputātiem, kas vēlas runāt par. Vēlas runāt Jānis Ādamsons — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es vienmēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla dēļ. No tā, kurā dienā mēs pieņemsim šo Krimināllikumu, absolūti nekas nemainīsies. Iemesls šeit ir šāds. Tāpēc ka diemžēl Ministru kabinets vēl līdz šim brīdim nav iesniedzis Sodu izpildes likuma projektu un Kriminālprocesa likuma projektu. Ņemot vērā augstāk minēto, mums ir galvenais — pieņemt šo Krimināllikumu līdz šā parlamenta darba beigām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — šodien pulksten 15.00 pārtraukt ārkārtas sēdi un turpināt to 18. maijā pulksten 9.00. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 27, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 13.30. Tas ir laiks, kad beidzas pārtraukums, bet es redzu, ka zālē, salīdzinot ar iepriekšējo pārtraukumu, deputātu ir vēl mazāk. Godātie deputāti, es nevaru šobrīd atklāt sēdi un turpināt izskatīt likumprojektu, kad zālē ir ļoti maz deputātu. Līdz ar to man ir , teiksim, lai es pārbaudītu savu taisnību, es lūdzu jūs reģistrēties. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 44, 45, 46, 48, 48. Pārtraukums līdz 13.37.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, piecas minūtes ir pagājušas. Es lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam, jo iepriekšējo reizi kvoruma mums nebija, lai būtu pārliecināti par to, ka mēs varam turpināt darbu. Lūdzu, reģistrācija kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties! Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties visus un lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu. Atgādinu, ka mēs debatējam par 123.priekšlikumu.

Debatēs nākamais runās Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts, kura nav zālē. Nākamais ir Uldis Veldre. Uldis Veldre runās otro reizi. Pie frakcijām nepiederošs deputāts. Es atvainojos! Veldres kungs runās pirmo reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Klausoties dažu deputātu runās, man liekas, ka es atrodos Augstākajā padomē ilgus gadus atpakaļ, kur valdīja princips: kas nav ar mums, tas ir pret mums. Es nenosaukšu tos trīs deputātus, kas kaunināja citus deputātus, kuri domāja savādāk. Mēs, deputāti, esam savu vēlētāju, savas tautas sūtīti, un mēs paužam savas domas. Par cik, piemēram, braucot man pa Latviju, es esmu apbraucis apmēram 35, drusku vairāk, pie 40 pagastiem, nevienā pagastā nav pateikts, ka būtu pilnīgi jāatceļ nāvessods. Taisni pretēji. Ar konkrētiem piemēriem, kur pēc pāris gadiem iznāk slepkavas no ieslodzījuma un atkal slepkavo, lūdz mūs, deputātus, lai valdītu likumība, jo mēs pašlaik pilnīgi varam droši no šīs tribīnes pateikt, ka mums praktiski pilnīgi nestrādā trešā vara — tiesa un prokuratūra. Tiešām tas tā ir, un es šeit jau ceturto reizi teikšu: kamēr netiks nomainīts ģenerālprokurors Skrastiņa kungs, kamēr Saeima, mēs, neprasīsim ievērot tiesā un prokuratūrā likumību, nekas nebūs.

Es tikai vēl gribu pateikt to, ka tā visa skriešana uz Eiropu notiek savtīgu iemeslu dēļ, jo mēs redzējām, kuri te skrēja divas reizes augšā tribīnē un kvēli atbalstīja. Es gribu pateikt, tiešām viņi nepauda savu vēlētāju intereses, un šajā gadījumā es esmu pārliecināts, ka tie kungi arī nākošajā Saeimā neiekļūs, jo nevar būt tā, ka vismaz, es domāju, 80%—90% iestājas ne par pilnīgu nāvessoda atcelšanu, bet sevišķi smagos noziegumos lai tomēr sodi būtu stingrāki.

Es vēlreiz tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt, lai paliek nāvessoda atcelšana, lai neatceltu nāvessodu, jo mēs redzam, ka tas viss tiek darīts tikai šauru ekonomisku grupējumu interesēs. Skatīsimies Latvijas laukos, kas tad to visu veicināja — skriešana uz Eiropu. Iznīcinājām lauksaimniecību, rūpniecību, un tagad turpinām to pašu. Tā ka aicinu deputātus balsot pēc sirdsapziņas un atbalstīt, lai nāvessods paliek. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Ziedonim Čeveram, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es stipri apšaubu, ka ir tāds svarīgs un būtisks jautājums par vai pret nāvessodu, ko varēs izlemt milzīgā Vislatvijas kopsapulcē. Jautājums, vai nāvessoda esamība ietekmē kriminālo situāciju valstī? Izejot no tās pieredzes, kas ir dota man, es varētu apliecināt, ka vēl divus gadus atpakaļ, stāvot jūsu tribīnē, es būtu noteikti aicinājis saglabāt šo nāvessodu, bet no tās reālās situācijas, kurā mēs atrodamies, mums vajadzētu pateikt, ka nedrīkst atņemt cilvēkam dzīvību. Nekādā gadījumā nevar filozofiski pieiet pie tā, kādu motīvu cilvēki ir virzījuši uz to, lai viņš kādam citam atņemtu dzīvību.

Bet slepkavības ir ļoti dažādas. Ir slepkavības, kas radušās mūsu sabiedrībā tieši pārejas periodā, izejot no sociāli ekonomiskās situācijas valstī, no tā, ka daudzi cilvēki sākt lietot surogātus, kuru rezultātā viņiem parādās agresivitāte, un viņi citreiz pat nākošajā dienā neatceroties, ko viņi ir darījuši. Tādu slepkavību skaits mūsu sabiedrībā ir ļoti liels. Vai jūs domājat, saglabājot nāvessodu, mēs spēsim apturēt tos profesionāļus, kuru darbs ir pasūtījuma slepkavības? Droši vien, ka ne. Vai mēs ar nāvessodu spēsim apturēt cilvēku, kurš varbūt ir kļūdas dēļ vai alkohola dēļ izdarījis kādu slepkavību, ka viņš, zinot to, ka viņam ir piespriests nāvessods, atturēsies, lai neizdarītu otru, trešo un ceturto slepkavību. Es domāju, ka ne.

Tagad jautājums ir par to, cik ilgi Eiropa ir gājusi uz nāvessoda atcelšanu? Eiropa tiešām, pie tāda secinājuma viņi ir pienākuši daudzu gadu garumā, tērējot milzīgus līdzekļus, pārorientējot cilvēku domāšanu. Tanī pašā laikā līdz galam vēl nav sasnieguši to īsto rezultātu. Piemēram, Beļģijā visu iedzīvotāju milzīgā vēlme atriebties tam noziedzniekam, kurš ir ņirgājies par nepilngadīgajiem, ir sakāpināta.

Es saprotu, ka šodien var raudzīties uz to, ka liela daļa sabiedrības nav gatava uzņemties šo nāvessoda atcelšanu. Bet vai mēs esam atradušies šeit, zālē, tikai tāpēc, lai varētu vienmēr domāt par to, cik un kā par mums balsos, vai tajā pašā laikā esam gatavi spert to soli, kas vēl diezgan lielai sabiedrības daļai šodien nav pieņemams, jo viņi daudzas specifiskas lietas nezina? Viņi nezina, piemēram, to, ka daudziem slepkavām atrašanās mūža ieslodzījumā ir daudz bargāks sods Dieva un cilvēku priekšā.

Vai kāds no jums, spiežot pogu par to, ka vajag saglabāt šo nāvessodu, ir gatavs uzņemties mūžīgās mokas par to, ka, nospiežot šo pogu, jūs piedalāties procesā, ka varbūt tiks nosodīts kāds nevainīgs cilvēks tāpēc, ka to ir notiesājis neprofesionāls tiesnesis un šo jautājumu izskatījuši neprofesionāli policijas un prokuratūras darbinieki? Mūsu sabiedrība ir tikai attīstības stadijā, attīstās. Vai mēs gribam redzēt sevi Eiropā kā pietiekoši attīstītu tautu, kura patiešām domā par nākotni? Mēs pieiesim pie šā lēmuma pat, ja daudzi no jums tomēr būs par nāvessodu, pēc gada, pēc diviem. Bet vai tas ir tā laika vērts, lai šodien "lauztu škēpus"? Daudzas lietas patiešām nav atkarīgas no mums, bet diezgan bieži parlamentāriešiem un valdībai cilvēki uzticas tāpēc, ka viņi spēj pieņemt lēmumus izšķirošā brīdī. Nepārliecināsim par to, ko dotu un ko nedotu nāvessods.

Es runāju kā iekšlietu ministrs, kas amatā ir bijis divas reizes. Es runāju kā cilvēks, kurš šobrīd varbūt līdz galam pat nav izpratis to, ka vajadzētu atcelt nāvessodu. Es runāju kā Saeimas deputāts, jo šie lēmumi mums ir jāspēj pieņemt, jo es zinu tikai vienu: atriebība izraisa atriebību. Nežēlība izraisa nežēlību. Mūsu sabiedrība ir ļoti nežēlīga, un nāvessodi, tāpat kā slepkavas, dzimst tepat apkārtnē, tāpēc ka mēs vēl šodien nepamanām šo milzīgo slodzi, kāda ir radusies un uzgūlusies, mūsu tautas sociāli psiholoģisko slodzi un sociāli ekonomisko slodzi. Paldies par uzmanību! Es aicinu vai nu atturēties no nāvessoda vai balsot par nāvessoda atcelšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajai vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei. Kreituses kundze runās otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es no šīs tribīnes gribētu atvainoties tām mātēm, kurām diemžēl ir nācies dzīvē piedzīvot savu bērnu bojāeju vardarbības rezultātā, jo šeit atskanēja: "Nu un ko tas dos, ja vienu slepkavnieku nobendēs, vai tāpēc kas mainīsies?" Jā, mainīsies mātei gan morāli, gan būs aizsargāts nākamais bērns. Manuprāt, bērna dzīvība ir daudz svarīgāka nekā viena slepkavnieka.

Ja mēs runājam par kaut ko citu, tad mūsu valsts ir kļuvusi smieklīga šodien. Alkohola ierobežojums nebija iespējams tāpēc, ka policija ņemot kukuļus un tik un tā nevarēšot izsekot līdzi. Cigaretēm jāpazemina ievedmuita, jo policija ņem kukuļus un nevarēšot izsekot. Nāvessods nav vajadzīgs, jo prokuratūra nemāk izmeklēt un tiesnesis nemāk nosodīt. Vai mēs nepazemojam paši sevi, savu valsti, jo mēs esam tādu valdību ielikuši un tādu mēs to turam. Ja tā neko nejēdz, tad mums ir jāaiziet pirmajiem no šejienes.

Un vēl viena lieta. Kungi, ja jums nav ko teikt, tad nerunājiet visu laiku par priekšvēlēšanām. Ja jums tas ir aktuāli, tad apspriediet to kaut kur citur, nevis šajā tribīnē! Un ja mēs runājam par priekšvēlēšanu triku, tad, manuprāt, šodien vajadzētu nosaukt tos politiķus, kuri bija ieinteresēti, lai Stendzenieks iznāktu brīvībā no cietuma un lai uzskatītu, ka var nospļauties gan uz 18 miljoniem, gan uz tiem cilvēkiem, kam šī nauda ir atņemta. Varbūt tad beigtos runāšana par to, ka tauta nezina un deputāti... Nevis deputāti izvēlas tautu, bet tauta izvēlas deputātus.

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Andrim Rubinam, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es gribētu jautāt: kāpēc valstī ir tik augsta noziedzība, un es gribētu jautāt arī Panteļējevam, kāpēc ir augsta noziedzība un tik augsts slepkavību līmenis? Tās ir sekas, protams, tas ir tāpēc, ka tās ir komunistiskās audzināšanas un komunistiskās ideoloģijas sekas. Tās komunistiskās ideoloģijas, kurai jūs, Panteļējev, bijāt propagandists un īstenotājs. Jūs, Panteļējev, un citi komunistiskās ideoloģijas propagandisti noliedzat ticības mācību, un tāpēc mums ir ļoti augsta noziedzība pašreiz. Valstī ir ļoti zems ekonomiskais līmenis, un, ja Eiropas Savienība grib dot mums rekomendācijas, tad lai dod viņa arī kaut kādu segumu šīm rekomendācijām. Lūdzu, mēs būsim gatavi nāvessoda atcelšanai varbūt pēc desmit vai divdesmit gadiem, kad valstī būs uzcelti attiecīgi cietumi, kur arī būs attiecīgas tādas kameras, kur varēs tie cilvēki varbūt dzīvot, bet pašreiz, kad mēs redzam, ka ir tādi noziedznieki, kas nogalina vairākus cilvēkus, tajā skaitā bērnus un sirmgalvjus, un mēs viņus pēc tam, kur ir skaidri redzams, ka viņi ir atņēmuši vairākiem dzīvības, kur nu vēl vienam, un skaidri zināms, ka tur nu kļūdīties nekādi nevar, un tad mēs gribam viņus uzturēt visu mūžu. Tajā pašā laikā tas valstij izmaksā ļoti lielu naudu, tajā pašā laikā mūsu pensionāri ir daudzi, kuri knapi velk dzīvību, jo nav naudas pārtikai. Tā ka mums ir jāpārdomā, vai mēs ekonomiski esam gatavi to darīt. Un man saistoši ir mani vēlētāji un viņu rekomendācijas, nevis Eiropas Savienības rekomendācijas, tad, kad Eiropas Savienība būs ar mieru uzņemt mūs Eiropas Savienībā, un, ja mēs gribēsim, tad, es domāju, vispirms tautā būs referendums un tauta nobalsos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Andrejam Naglim, LZS, KDS frakcijas deputātam.

A.Naglis

(LZS, KDS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā to panākt, lai starp mums būtu izpratne šajā jautājumā, būt vai nebūt nāvessodam, tas ir tiešām ļoti smags jautājums, jo šis mūsu balsojums tik tiešām daudz ko izšķir, vai vienam slepakavam dosim iespēju izrēķināties ar mūsu tuviniekiem, ar mūsu bērniem, paziņām, draugiem, vai arī otrādi — mēs noliksim to slepkavu savā vietā. Man nav skaidri daudzi izteicieni par to, ka mēs aizstāvam slepkavas, bet es nevaru nekādi saprast to, ja šodien mēs runājam par aizstāvību, tad kāpēc gan mēs pagājušā gadā, kad izskatījām likumu par abortiem, tur mēs nevarējām aizstāvēt nedzimušos bērnus. Jā, smieklīgi jau izklausās, jā, bet kā tad ir tomēr, vajag padomāt arī šajā ziņā, jo mēs neaizsargātu bērnu varam noslepkavot, bet slepkavu mēs atkal cenšamies aizsargāt. Un tas nav nekāds brīnums, jo tomēr Latvijā 30—35 tūkstoši katru gadu tiek noslepkavoti nedzimuši bērnu. Mūža ieslodzījums, kā to saprast? Mūžu ieslodzījumā cilvēks atradīsies, viņš domās, kā tikt ārā, un atkal pēc tam, pēc kāda laika, ticis ārā, viņš atkal turpinās savu iesākto darbu. Kur te atkal varētu būt īstā nostāja šajā jautājumā, un mēs nevaram pieļaut, ka noziedzniekiem rakstīt aizstāvju likumus, jo tad jau iznāk, ka mēs paši esam līdzdalībnieki šajā jautājumā. Un es nekādi nevaru pieļaut to, ka es būtu aizstāvis un aizstāvētu noziedznieku šajos smagajos jautājumos. Es iedomājos to, ja, teiksim, šoreiz mēs tā runājam, ka it kā varētu aizstāvēt, bet nezinām to, ja, teiksim, mūsu tuvinieku — brāli, māsu, tēvu, māti vai bērnu, mazbērnu — kāds nogalinātu, kāda tad būtu attieksme, lai reāli skatītos šajā jautājumā, un nav viennozīmīgi, ka lai viņš arī, teiksim, labi, jā, mēs kristieši varam teikt, jā, izdarīsim, jā, nu piedosim, bet es domāju, ka šajā gadījumā slepkava nekad nevar būt aizstāvēts tāpēc vien, ka viņš ir apzināti gājis uz to, nav tā nejaušība, ka viņš to ir izdarījis.

Ja atkal ir runa, ka mūs Eiropas Savienība nesapratīs, Eiropā mūs nesapratīs, man liekas, ka šajā gadījumā Eiropas Savienībā, Eiropai ir jāsaprot tiešām, kāpēc mēs parlamentā balsojam pret nāvessoda atcelšanu, te ir tiešām problēmas, un Eiropā arī tiešām šajā jautājumā mūs noteikti sapratīs. Ir jau arī tā, ja mutē sāpošs zobs, remontēt zobu, bet nu viņš tomēr nav izremontējams, un tāpat ar noziedznieku, viņš ir bijis cietumā, viņš izlaists, atbrīvots, un atkal viņš turpina savu neķītro darbu, tātad viņš ir jāizolē, tāpat kā sasāpējušais zobs ir jāizrauj, tāpat arī noziedznieks ir jāizolē no sabiedrības.

Šajā ziņā es tomēr piekrītu arī tam, ka šodien mēs nevaram iestāties par nāvessoda atcelšanu, bet tomēr būsim par to, ko prasa mūsu tauta un nostāties tautas pusē. Un es tiešām nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu, un tomēr es aicinu, un arī es pats balsošu pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Ziedonim Čeveram, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Čevera kungs runās otro reizi.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nevar salīdzināt cilvēka dzīvību ar degvīna pudeli. Vēl jo vairāk es gribētu pateikt vienu lietu, ka mēs esam iegājuši pasaules vēsturē ar to, ka mūsu valstī ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem ir vislielākais pasaulē. Vai es gribētu pateikt, ka mūsu noziedzības līmenis ir samazinājies, jūs jūtaties drošāk? Mēs pa šiem gadiem no Ģirta Kristovska laikiem praktiski neesam iedevuši kārtīgu finansējumu, lai varētu cietumu sistēmu sakārtot pēc Eiropas standartiem. Kaut arī zināmā dvēseliskumā mēs saprotam, ka tie cilvēki, kas atrodas cietumā, ir arī cilvēki, daudzus no viņiem vairs izlabot nevarēs, bet daudzus no viņiem tomēr var izlabot. Viņiem arī ir savas ģimenes, viņiem aug bērni, kuri tos vecākus gaida, un ļoti daudzi vispār, atgriežoties sabiedrībā, nezina, ko tālāk viņi darīs. Viņi sākumā ubago, un pēc tam viņi sāk zagt, laupīt un slepkavot. Nē, nu vienkāršākais ir nospiest pogu, varbūt šodien vajag vispār visus apšaut. Un zaglim sākt ar to, ka viņam sākumā nocērt rokas un kājas, un tad viņš nezags vairāk, jo nebūs, ar ko zagt. Varbūt potenciālos slepkavas mēs vienkarši testēsim un izdomāsim to, ka viņam ir potenciālā slepkavas parametri. Es jums gribētu pateikt, apmēram 45% no cilvēku sabiedrības var būt potenciāli slepkavas, izejot no tā emocionālā sprīža, no tās saistības, kurā viņš atrodas, no nervu stresa un no visa pārējā. Iedomājieties vienu pamatdomu, ja jums patiešām notiek nelaime, un par jums, kādu no radiem kāds ņirgājas, jums daudziem ierocis rokās, tad iedomājieties sevi, ka jūs aizejat un spriežat tiesu bez tiesas. Bet ja jūs kļūdāties? Un vēl viena pamatdoma nobeigumā, iedomājieties, ka jūs atrodaties baznīcā, kur nav nevienam dotas tiesības spriest par citu likteni, un pamēģiniet, izejot no tā, nospiest šo pogu.

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Guntim Eniņam. Eniņa kungs arī runās otro reizi.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātā Saeima! Ir kļūdaini vai tīšām daži sagroza to faktu, ka, lūk, nošaujot, izpildot nāvessodu diviem vai divi simtiem, samazināsies. Ne par to ir runa, vai samazināsies vai nesamazināsies, bet ir runa šajā gadījumā par morāli, par taisnību, par patiesību, un šajā sakarībā es pastāstīšu arī, Panteļējeva kungs, par vienu žurnālisti, sievieti, māti, kura aprakstīja šādu briesmīgu gadījumu, kur pedofīls mazu bērniņu ir izvarojis un pēc tam noslepkavojis, un nāvessoda viņam nav. Un viņa pasaka atklāti, es aptuveni citēju nobeigumā, viņa saka: "Ja tā izdarītos ar manu bērnu, es sameklētu algotu slepkavu un palūgtu, lai viņš izpilda to nāvessodu mana bērna apgānītājam, noslepkavotājam." Vai jūs, Panteļējeva kungs un pārējie, gribat, lai šādas attiecības sāk veidoties? Tās jau daļēji veidojas, mums ir spridzināšana, tas ir, mūsu valsts ir nespējīga pati to tiesāt.

Un vēl attiecībā uz to, ka tika pieminēta Bībele. Es esmu runājis ar Bībeles speciālistiem, pat arī Jaunā Derībā nav tur tā sacīts, ka nedrīkst izpildīt nāvessodu, tādu rindu nav. Un ne par velti te uzstājās arī kristieši, mēs no viņiem dzirdam taisnību. Un runa ir par taisnību.

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

V.Boka

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs pieņemsim likumus savai valstij, savai tautai, un šiem likumiem būtībā būtu arī jāatspoguļo mūsu tautas mentalitāte un attieksme pret šiem jautājumiem kopumā, vai ir mūsu tautai raksturīga tieksme iznīcināt, vai ir mūsu tautai varbūt raksturīgāk likt noziedzniekus pie kauna staba. Mēs varētu, teiksim, paanalizēt vēsturi.

Jautājums... tātad mēs šeit runājam par noziedzību, par noziedzniekiem. Es mēģināšu atgādināt arī mūsu vēsturē, par kādiem noziegumiem ir tikuši piespriesti nāvessodi: valsts mantas izlaupīšana lielos apmēros, valūtas spekulācijas, valsts nodevība un tad nāk slepkavība. Jautājums ir tātad: par kādām kategorijām mēs šodien runājam? Mēs runājam par to cilvēku kategoriju, kas ir ar deformētu attieksmi pret savu valsti, pret sabiedrību. (No zāles: "Tas nebija Latvijas valstī, ko tu stāsti...") Tie ir cilvēki ar deformētu attieksmi. Daba to dara ar dabisko izlasi. Vājākos iznīcina. Jautājums — kādus likumus mēs gatavojamies šodien pieņemt? Es pat te dzirdēju domas, par cik sabiedrībai ir jāuztur un būs grūtības ar pārtiku, par cik tam noziedzniekiem ir jādod ēst, un tā kā pārtikas nav, tad jānošauj. Vai tas vispār ir no šīs tribīnes cienīgs arguments? Es domāju, ja sabiedrība apzinās to un tiesu vara apzinās to, ka cilvēks ir noziedznieks, tad viņš ir jāizolē no šīs sabiedrības, un tas ir pilnīgi un viennozīmīgi. Un ja mūsu sabiedrība šobrīd ir tādā attīstības fāzē, ka šī izolācija nav iespējama varbūt pilnīgā apmērā tā, kā tas mums ir pieņemami, tad es nedomāju, ka alternatīvs variants mūsu sabiedrības vājumam par izolāciju būtu nāvessods un šo cilvēku nošaušana. Tas vienkārši parāda mūsu attieksmi pašiem pret savu valsti un pret saviem līdzcilvēkiem. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Čerāna kungs arī runās otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ir Dieva bauslis — tev nebūs nokaut. Bet tajā pašā laikā arī kristīgais pasaules uzskats un kristīgā mācība māca skaidri to, ka valsts var nest arī zobenu un valstij ir pienākums gādāt par sabiedrības drošību. Tās ir funkcijas, kuras laicīgā vara drīkst uzņemties un lai nodrošinātu šo sabiedrības drošību, viņai šīs funkcijas arī ir jāuzņemas.

Un nav jau, protams, tā, ka kādam šeit ļoti patiktu šī nāvessoda izpildīšana un piespriešana, tas viss tiešām ir... Tie visi tiešām ir ļoti smagi jautājumi, bet tomēr sabiedrības pastāvēšanas intereses pieprasa to... un citu cilvēku drošība pieprasa to, lai arī šādi ārkārtas pasākumi atsevišķos gadījumos varētu tikt izpildīti un lai mēs nepateiktu vienreiz un reizi pa visam reizēm, ka tas noteikti nekad nevarēs notikt.

Es gribu strikti noraidīt to, ka nāvessoda pastāvēšana būtu pretrunā ar Baznīcas mācību, tā noteikti nav pretrunā, un tā arī ir viena no motivācijām, kāpēc es pats atbalstīšu tās saglabāšanu, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka es neiestājos nekādā gadījumā par biežu šo nāvessodu izpildīšanu. Šie vienkārši ir ārkārtīgi nopietni jautājumi, un mēs nevaram runāt šeit populistiskā, lētā līmenī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šodien mums ir jāizšķiras par ļoti individuālu jautājumu. Nāvessodu nepiešķir citādi kā tikai individuāli, vismaz šī Krimināllikuma kontekstā. Un tā ir ļoti grūta izšķiršanās. Lai atvieglotu sev uzdevumu par to, kuru pogu spiest, es mēģināju atbildēt uz diviem pamatjautājumiem. Un pirmais ir saistīts ar vienlīdzības principu. Tas, ka dzīvība ir svēta un ka mēs viens otram to atņemt nedrīkstam — tā ir ābeces patiesība no senseniem laikiem. Tā nav apšaubāma patiesība. Bet šī patiesība ir spēkā uz abām pusēm. Tā nedrīkst būt vienpusēja. Sakiet, lūdzu, vai tai māmiņai, 26 gadi vecajai, un viņas 10 gadīgajai meitiņai, kuras slepkava noslepkavoja un tai mazajai meitiņai pat sirdi izrāva, vai šīm divām sievietēm nebija tiesības uz dzīvi? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Vai viņām atgriezīs šo dzīvību?") Uz dzīvību? Šīm sievietēm bija tiesības uz dzīvi. Panteļējeva kungs... kad jūs gribēsiet runāt, nāciet uz tribīni... (No zāles deputāts A.Panteļējvs: "Taču neatgriezīs!") Un, lūk, kādēļ mēs skatāmies tikai no slepkavas viedokļa šo te dzīvības aizstāvību, bet nevis no upuru viedokļa? Vienlīdzībai būs būt. Un ja šīs vienlīdzībasnav, ja tā ir vienpusīga un turklāt apzināti tendēta vienpusība, tad tas jau ir zināmā mērā cinisms, un to mēs nevaram pieļaut, vai divkosība.

Otrs. Es centos atbildēt uz jautājumu par to, kāda ir izvēles problēma. Galu galā slepkavas izšķiršanās ir viņa paša rokās. Tā ir viņa izvēle — slepkavot vai pagriezties un aiziet un neslepkavot. Tā ir viņa izvēle. Un likums ir tikai sekas. Vai tai māmiņai un viņas meitiņai bija kāda izvēle? Viņas priekšā tādas izvēles nebija. Bet slepkavam bija tāda aizvēle. Viņš varēja aiziet, un nekāda slepkavība nebūtu notikusi. Un ir svēti vārdi — neslepkavo, un neviens likums nealkst pēc tavas dzīvības. Izvēlies to ceļu, lai nebūtu jāslepkavo, un tad nebūs jāuzdod jautājums — vai tas atgriezīs dzīvību vai neatgriezīs? Skaidrs, ka neatgriezīs. Bet šajā dziļi individuālajā procesā, šajā dziļi individuālajā jautājumā būs daļa tādu slepkavu, kas tomēr padomās, ka arī viņš nepaliks nesodīts. Un tas varētu pasargāt ne vienu vien cilvēku no satikšanās ar šādu briesmoni. Un tā ir brīvprātīga, slepkavas brīvprātīga izvēle — slepkavot vai neslepkavot. Un, ja viņš ir slepkavojis, viņam ir jāsatiekas aci pret aci ar likumu, kas aizsargā sabiedrības tiesības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi runās.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, Bībelē tik tiešām ir rakstīts — tev nebūs nokaut. Bet es gribēju pateikt tikai vienu īsu repliku. Valsts prezidents savā laikā apžēloja vienu slepkavu, kuram bija piespriests nāvessods. Nāvessods bija aizstāts ar mūža ieslodzījumu, un viņš atradās Daugavpils cietumā. Gada laikā, 1995. gada laikā, viņam bija divi slepkavības mēģinājumi attiecībā pret uzraugiem. Par ko tad viņam ir jābaidās? Tāpēc, ka nāvessodu viņam nevar piemērot.

Un aizejiet uz to pašu Daugavpils cietumu vai citu vietu, kur sēž šie te slepkavas, un pastrādājiet par uzraugiem. (No zāles: "Lai Panteļējevs aiziet!" No zāles deputāts Panteļējevs: "Tu ej par šāvēju, es... uzraugu!") Kādā veidā jūs varat tur atrasties? Un šeit tik tiešām ir jābūt vienlīdzības principam.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Juris Dobelis — komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi, protams, ļoti žēl, ka visu šo debašu nebija, pieņemot šo projektu otrajā lasījumā, tad nezin kāpēc zālē bija kapa klusums un īpaši neviens neuztraucās. Un tieši tad, kad faktiski konceptuāli vajadzēja runāt.

Otrs. Redziet, mēs jau tāpat esam pagājuši pretī šo pussoli, jo, piemēram, 37. pantā ir piedāvājums nedaudz mīkstināt šīs iespējas, tātad ir šis vārds "sevišķi", 117. pantā — vispār pantā par slepkavību pastiprinošos apstākļos ir izņemts ārā, ir šī virzība.

Un vēl. Cienījamie kolēģi! Visi šie nāvessoda izņēmēji! Jūs vienkārši neesat sekojuši šim likumam, tas ir viss, ko es varu pateikt. Jo, ja mēs gadījumā trešajā lasījumā izņemam ārā šo nāvessodu, jūs šodiet pat, šeit sēžot, nesekojāt — 44. priekšlikumā tas ir atstāts. Tad jūs neviens nezin kāpēc nekāpāt tribīnē. Tur jūs to atstājāt. Tagad, to izņemot ārā, jūs nokļūstat pretrunā.

Vēl. 118. pantā ir atstāts šis nāvessods, un nav neviena priekšlikuma par tā izņemšanu. Līdz ar to, ja jau jūs vēlaties šo likumu konceptuāli mainīt vai kaut ko tamlīdzīgi, tad nevajag to darīt trešajā lasījumā. Komisijas vārdā es aicinu noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt 36. panta 1. daļas 1. punktā vārdu "nāvessods". Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 27, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

124. priekšlikums — par 36. panta 2. daļas 2. punkta redakciju. Redakciju komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis.

125. un 126. priekšlikumi skar 36. panta redakciju. Komisija 125. priekšlikumu ir pieņēmusi, bet 126. — ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Par 125. pantu deputātiem iebildumu nav? Deputāti piekrīt arī 126. priekšlikumam... es atvainojos, 125. priekšlikumam deputāti piekrīt, un 126. priekšlikumam deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

127. priekšlikums — 36. panta redakcionāls labojums. Atbalstīts!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

128. priekšlikums — par 4. punkta redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

129. un 130. priekšlikums. Šie divi priekšlikumi ir iekļauti iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

131. priekšlikums ir par panta papildināšanu ar 3. daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

132. priekšlikums — par 36. panta 2. daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

133. priekšlikums — par 36. panta 1. daļas papildināšanu ar jaunu 6. punktu — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

134. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

135. priekšlikums ir par 37. panta 1. daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

136. priekšlikums — par 37. panta papildināšanu ar 3. daļu. Ir noraidīts, jo šim priekšlikumam ir vieta citā likumā — Apžēlošanas likumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates — vēlas runāt Andrejs Panteļējevs. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Nē!") Panteļējeva kungs vairāk nevēlas runāt... Seiksta kungs vēlas? Bet es neredzu... šeit nav... Vēlas runāt Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi, 136. priekšlikums, manuprāt, atrisina varbūt valodnieciskā ziņā ne sevišķi veiksmīgi, toties konceptuālā ziņā ļoti veiksmīgi atrisina šīsdienas strīdu. Var tikt aizstāts. Ļausim Valsts prezidentam ar likuma spēku īstenot to politiku, moratorija politiku, ko viņš ir pasludinājis. Likumā paliek, tiesa netiek iespaidota šajā situācijā, bet Latvija skaidri deklarē kursu uz to, ko mēs esam parakstījuši, valdību veidojošās arī frakcijas, starp citu, 6.protokola ratifikācija. Es ļoti lūdzu nobalsot par, lai gan es piekrītu, komisijas vārdā runājot, Dobeļa kungam, ka šeit tiešām var būt cita likuma priekšmets. Bet konceptuāli tas atrisina strīdu. Es ļoti lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es varu vēl vienu reizi atgādināt komisijas lēmumu, ka ir īpašs apžēlošanas likums, kur varētu šādu normu paredzēt. To nevajag paredzēt šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kurš izteikts ar nr.136. Lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 20, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

Paldies Dievam! 137.priekšlikums par attiecīgā teksta maiņu. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš izteikts ar nr.137. Pieņemts.

J.Dobelis.

138.priekšlikums par 38.panta trešās daļas papildināšanu. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šajā punktā iet runa par mūža ieslodzījumu. Es gribu, lai mēs papildinām šo punktu ar otro daļu, kur būtu ierakstīts, ka brīvības atņemšana uz mūžu nav piemērojama personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas 18 gadu vecumu un arī sievietēm. Es lūdzu Saeimu pieņemt šo priekšlikumu un tad parādīt, ka mēs kaut ko saprotam par bērniem un sievietēm.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš

(TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu Golubova kunga miermīlīgumu un piedošanu pret nepilngadīgajiem, bet es nesaprotu viņa diskrimināciju. Kāpēc viņš grib diskriminēt sievietes? Jo principā, ja mēs ņemam pēc vēstures un ja mēs paņemam fašisma vēsturi un komunisma vēsturi, tad sievietes tieši ir bijušas vēl nežēlīgākas par vīriešiem pie spīdzināšanām un tā tālāk. Tādēļ es šo apsvērumu dēļ aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs vēlas runāt otro reizi.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja nu Vidiņa kungs uzskata, ka šeit ir sievietes diskriminācija, tad es lūdzu balsot manu priekšlikumu pa daļām. Vienu daļu par sievietēm, otrā daļā par bērniem līdz 18 gadiem.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs vēlas ko teikt?

J.Dobelis.

Cienītie kolēģi! Man liekas, šis priekšlikums nav balsojams pa daļām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas deputāta Golubova priekšlikumu — papildināt 138.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 19, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

139.priekšlikums. Par 39.panta redakcijas maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātie deputāti! Es aicinu apspriest abus divus priekšlikumus, jo tie ir identiski. Tie ir 139. un 140. Un par ko ir runa? Atbildīgā komisija iesaka lietot šajā panta daļā vārdus "dzīves vietas apvidus", tas ir, arests ir personas īslaicīga piespiedu turēšana ieslodzījumā dzīves vietas apvidū. Katrā ziņā man nav zināms, ko ar to atbildīgā komisija domā. Kas ir "dzīves vietas apvidus"? Tad jau vajadzēja izvēlēties precīzāku šo apzīmējumu. Dzīves vietas apvidus būs sadzīvē lietojams jēdziens, kuru tiesas, es nezinu, kā varēs definēt, jo lietojot šo likumumu tagadējā redakcijā attiecībā par labošanas darbiem, kad tie vēl bija spēkā kā soda veids, tur bija noteikts diezgan konkrēts juridisks reģions, kurā var piemērot. Protams, šeit šis jautājums acīmredzot ir daudz aktuālāks, un tā vieta varētu būt arī ārpus tās vietas, kur ir pierakstīts vai kur ir viņa dzīves vieta. Bet lietot jēdzienu likumā "dzīves vietas apvidū", tas nav korekti no likuma viedokļa, un tādēļ es lūdzu atbalstīt gan 139.priekšlikumu, gan 140.priekšlikumu, ko liek priekšā, šos trīs vārdus izslēgt.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es jūs tāpat aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo vārds "apvidus" nav Latvijā atšifrējams ne ģeogrāfiskajā mērogā, ne arī administratīvajā dalījumā.

Un ja mēs skatāmies no tā viedokļa, ka tūlīt būsim Eiropas Savienībā, kā mums te tika solīts, ja mēs atcelsim nāvessodu, varbūt tagad mazliet aizkavēsimies, tad Eiropas Savienības pilsoņiem dzīves vieta ir visa Eiropas Savienība. Un tad laikam arī šī dzīves vieta būs tas "dzīves vietas apvidus", jo pieraksta jau konkrēta nebūs. Līdz ar to visas šīs valstis kļūs par vienu meklējamu, lielu teritoriju, kur šis cilvēks jāatrod. Un man liekas, ka dzīves vietas apvidus bezjēdzību parāda arī šobrīd tā situācija, ka neviens nevar pateikt, kur tik ilgi uzturējās Tovancevs, tad vai viņš ir sodāms par dzīves vietas nemainīšanu, kā tas ir noticis. Viņš saka, ka viņš tepat Latvijā pie tantītes vienā sētā sēdējis. Ja jau mēs nevaram noziedznieku trīs gadus atrast Latvijas teritorijā vienā lauku sētā, kā mēs viņu atradīsim visā Eiropas Savienībā?

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Ata Sausnīša un Juridiskās komisijas analogu priekšlikumu — izslēgt 39.panta pirmajā daļā vārdus "dzīves vietas apvidū". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtoti deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

J.Dobelis

(TB/LNNK). 141.priekšlikums par 39.panta otrās daļas teksta maiņu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Cienītie kolēģi! Es komisijas noraidījuma pamatojumu nelasu līdz šim tāpēc, ka tas jums visiem ir priekšā uzrakstīts. Laika taupīšanas nolūkos tas ir.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Ja lasām 39.panta pirmo daļu, tad tur ir teikts, ka arests ir personas īslaicīga piespiedu turēšana ieslodzījumā. Un tālāk redzams, ka šī īslaicība sākas ar vienu mēnesi līdz sešiem mēnešiem. Es domāju, ka īslaicīgs pēc mūsu skata viedokļa, kā tas ir ierakstīts Juridiskās komisijas priekšlikumā, varētu būt skaitāms ar dienām. Un mēs liekam priekšā no trim dienām līdz sešiem mēnešiem.

Es gribu atsaukties arī uz pirmskara Latvijas soda likumu praksi, kur arī bija noteikts šis īsais termiņš, kas varētu būt nedaudzas dienas. Te var būt visdažādākie gadījumi, kad nav nepieciešamība tik ilgi kā vienu mēnesi turēt arestā. Bet kā Druvas kungs teica, tiesas mums ir gudras, taisnīgas, un visi to pareizi varēs novērtēt. Tās tad arī var izvērtēt, vai trīs dienas, vienu mēnesi vai sešas dienas turams arestā. Nevajadzētu to minimālo latiņu uzcelt tik augstu. Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis.

Lūdzu izšķirsim šo jautājumu ar balsošanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir izteikts ar nr.141. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balso 46 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā.Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — nav, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

142.priekšlikums par 39.panta papildināšanu ar trešo daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

143.priekšlikums par 39.panta trešās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

144.priekšlikums par 39.panta ceturtās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

145.priekšlikums par ceturtās daļas redakciju. Taču šeit, kā jūs redzat, ir runa par piektās daļas izslēgšanu. Tā kā ir iepriekš jāskatās šis priekšlikums. Vienkārši tam šeit nav vietas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

146.priekšlikums. Faktiski to jāatbalsta, jo tas saskan ar 38.panta attiecīgā satura redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts. Par 39.panta piektās daļas izslēgšanu.

J.Dobelis.

Un ja tas ir pieņemts, tad 147.priekšlikums vairs nav balsojams, jo mēs esam šo daļu jau izslēguši.

Sēdes vadītājs.

Jā. Varam turpināt.

J.Dobelis.

148.priekšlikums par 40.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

149.priekšlikums. 40.panta pirmās daļas pirmā teikuma papildinājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

Nu mēs esam atkal atbalstījuši šo "dzīves vietas apvidu". 150.priekšlikums par 40.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

151.priekšlikums par 40.panta ceturtās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izslēgt 40.panta ceturto daļu. Līdz ar to nav balsojams 52. priekšlikums.

J.Dobelis.

Pilnīgi pareizi. Tātad tālāk 153.priekšlikums par 41.panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātie deputāti! Juridiskā komisija ierosināja šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ: runa ir par naudas sodu. Saskaņa ar atbildīgās komisijas redakciju naudas sods tiek noteikts gan kā pamatsods, gan kā papildsods. Ja tas ir tā, tad iznāk, ka vienu un to pašu sodu vienā un tajā pašā apmērā varēs piemērot par vienu nodarījumu divas reizes. Katrā ziņā likums to neierobežos. Tātad, ja naudas sods ir nosakāms no vienas līdz 200 minimālajām mēnešalgām, kā to paredz likums, kā pamatsods, tad tūlīt šajā pašā gadījumā, kā papildsodu atkal varēs viņu noteikt tādā pašā apmērā.

Es atceros tās diskusijas, kad tika uzaicināti pārstāvji no Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas, un kad mēs par to runājām, kad teicām, ka vismaz tad nevajadzētu piemērot to kā papildsodu tajā gadījumā, ja arī pamatsods ir naudas sods. Šeit manā skatījumā nav nekādas loģikas, ja vienu un to pašu sodu vienā un tajā pašā apjomā var piemērot divas reizes par nodarījumu. Tikai vienā gadījumā — par pamatsodu, otrā gadījumā — kā papildsodu. Faktiski ar domu, lai tas tiktu dubultots. Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt 41.panta pirmajā daļā vārdus, tālāk kā tekstā. 153.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 46 deputāti. Godātie deputāti, es ļoti lūdzu jūs piedalīties balsojumā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 1, atturas — 18.Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

154.priekšlikums. Godīgi sakot, tas pat nav priekšlikums, bet ieteikums, tāpēc arī komisija to noraidīja. Bet te ir uzreiz jāskatās arī uz 155.priekšlikumu, kur jau ir runa par konkrētu naudas summu. Šeit jūs redzat arī pamatojumu, kāpēc šie priekšlikumi ir noraidīti.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

J. Kaksītis

(DPS). Augsti godātie deputāti! Latvijā nevienā laika periodā nav bijis šāds soda veids, ka naudas soda apjoms tiek pielīdzināts kaut kādām minimālajām mērvienībām, mēnešalgām vai kaut kam citam. Mēs arī atceramies un zinām, un es saprotu, kādēļ tas notika. Tas notika tad, kad mūsu naudas vērtība bija ļoti nestabila, kad bija inflācija, kad vienā vai otrā absolūtā vienībā praktiski nebija iespējams. Tad radās šis priekšlikums, un es visnotaļ to atbalstīju, bet es domāju, ka šodien mēs esam tādā laika periodā un mūsu nauda ir tik stabila, lai mēs nevarētu vispār domāt par to, ka šī naudas vienība vēl šogad, nākošgad un vēl pēc desmit gadiem kaut kādā veidā varētu devalvēties. Tā ir viena lieta. Tātad nav nepieciešamības pielīdzināt naudas soda apmēru minimālajām mēnešalgām.

Bet otrkārt. Mūsu valstī šis likums būs vienīgais, kad naudas sods vai soda nauda, teiksim, civiltiesībās, tiks pielīdzināta minimālajai mēneša algai. Es ceru, ka vēl šīs Saeimas laikā mēs izskatīsim arī Administratīvo pārkāpumu likumu, un tur būs pilnīgi savādāk. Tur būs noteiktas šīs, ja tā var teikt, cietās naudas vienības, kādas ir paredzētas nākošajā priekšlikumā. Es šeit runāju, manā skatījumā tīri no juridiskās tehnikas viedokļa tas ir daudz labāk. Protams, es, atklāti sakot, pārāk neceru uz pozitīvu balsojumu, jo pretējā gadījumā laikam būs tā, ka būs jāpārtrauc šā likuma izskatīšana, jo visa šī atsevišķā daļa ir izveidota tā — katrā ziņā kvalitatīvi mēs šo likumu neveidojam. Es domāju, ka tas mums godu nedara. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Kārlis Druva, LZS, KDS frakcijas deputāts.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sāk izklausīties, ka it kā Aizsardzības un iekšlietu komisija patvaļīgi salika virkni sodus un tā pavirši pieņēma. Es laikam vēlētos dzirdēt, kādēļ nav Gruziņa kunga — Augstākās tiesas tiesneša. Es gribētu arī dzirdēt Niedres kungu — Latvijas Universitātes pasniedzēju, arī šīs darba grupas vadītāju. Es gribētu dzirdēt arī no mūsu Juridiskā biroja, tepat Saeimā, kas arī piedalījās debatēs un tā tālāk, un tā tālāk.

Mēs tikko runājām par minimālajām algām vai varbūt vienībām, kā tās ir nosauktas šajā likumā. Mēs runājām par soda mēriem absolūtajos lielumos. Nu, bet paskatīsimies, ja mēs šodien redzam inflāciju, ka tā ir 7%, un minimālais sods ir 50 latu, jūs paši, ja jums vismaz ir bijusi matemātika vidusskolā, varat izrēķināt, cik ātri tas samazināsies. Un ko mēs izdarīsim? Mēs īstenībā ieliksim šajā likumā prasību, kas mums pēc pāris gadiem liks pa jaunu grozīt šo likumu. Kāpēc mēs nevarētu atstāt kaut kādos soda mēros, kas vismaz šodien mums ir saprotami — minimālās algas, un tās automātiski seko gadu pēc gada vai vismaz katru otro, trešo gadu, kad mainās šīs minimālās algas. Es ceru, ka ar laiku mēs nonāksim tiktāl, jo es esmu ticētājs tiesu varai, ka tai pašai būs iespēja lemt zināmos apmēros, mums nebūs jānosaka tik konkrēti izteiktas naudas summas vai atkal pat minimālās algas normās.

Mēs kādreiz to sasniegsim. Varbūt ne šodien, bet es negribētu, ka mēs jau tagad ieliekam šajā likumā tādas normas, kas paredz izmaiņas šim likumam, vai mēs gribam, vai mēs negribam. Es vēlreiz saku — mēs kā komisija nelēmām to vieni paši. Mēs pat aicinājām Juridisko komisiju, kas arī aktīvi piedalījās šajā darbā, to lēma kopīgi 14 deputāti komisijā. To lēma visi mūsu eksperti. Mēs plaši debatējām. Es vēlreiz lūdzu atbalstīt to komisijas slēdzienu tā, lai mēs varētu vismaz šajā jautājumā virzīties uz priekšu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs vēlas ko teikt?

J.Dobelis

(TB/LNNK) . Cienītie kolēģi, ja mēs šos noraidītos priekšlikumus tomēr iebalsojam, piedošanu, tad tiešām mēs iebojāsim tālāk šo likumu kā tādu. Es klusēju pirmīt par tām dažām normām, kas bija pietiekoši nevainīgas un kuras tika iebalsotas iekšā. Šī norma jau būtiski maina pieeju likumam jau vairākos citos priekšlikumos, tad mums pavisam citai pieejai ir jābūt. Tā ka es šoreiz tiešām aicinu komisijas vārdā noraidīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izteikts 155. priekšlikumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 16, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Dobelis.

Nu tad mums atliek 156.priekšlikums, kur ir jau 41.panta otrās daļas redakcija. Mēs faktiski tad esam to atbalstījuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izstrādātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

157.priekšlikums par konkrētām naudas summām, kuras ir aizvietotas, lūk, atkal ar šīm minimālajām mēnešalgām. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

Tālāk 158.priekšlikums par 41.panta ceturtās daļas redakciju, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

159. priekšlikums. 41.panta piektās daļas redakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

160.priekšlikums. Par 41.panta sestās daļas izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 41.panta sestās daļas izslēgšanu. Līdz ar to nav balsojams 161. un 162. priekšlikums.

J.Dobelis.

163.priekšlikums. Par 42.panta otrās daļas redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Komisijas priekšlikums tiek atbalstīts arī no deputātu puses. Pieņemts.

J.Dobelis.

164.priekšlikums. Par 42.panta otrās daļas redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

165.priekšlikums. Par 42.panta otrās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 42.panta otrās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

166.priekšlikums. 42.panta trešās daļas redakcija. Komisija, nedaudz uzlabojot šo redakciju, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

167.priekšlikums. 42.panta... Faktiski tas jau nav balsojams vairāk. Tas jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti atbalsta arī 167.priekšlikumu, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Dobelis.

168.priekšlikums. Par 42.panta ceturtās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

169.priekšlikums. Par 43.panta nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs.

Tas ir arī 170.priekšlikums. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Nē!") Deputāti nepiekrīt. Atklājam debates. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es nepiekrītu šai redakcijai, kas te tiek piedāvāts? Piedāvā izslēgt personas, kuras ir citas valsts pilsoņi. Tad mēs domājam, ka mēs varam izraidīt no Latvijas Republikas paši savus pilsoņus. Mums jāaudzina savi pilsoņi šeit, bet nevis izraidīt viņus kaut kur ārā no mūsu valsts. Tāpēc es lūdzu atstāt iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK) . Cienītie kolēģi! Šeit ir runa par izraidīšanu. Nevajadzētu te īpaši klasificēt, ko izraidīt un kā izraidīt, ja ir zināmi pārkāpumi, tad šī izraidīšana ir nepieciešama, tad tai ir arī jānotiek, un tāpēc nevajadzētu uzsvērt tikai — citas valsts pilsoņi, ir dažādi ieklīdeņi, kas nav nevienas valsts pilsoņi, un vēl dažāda tipa šeit iedzīvotāji, tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskā biroja un arī Juridiskās komisijas ieteikto 43.panta redakciju, ko atbalstījusi arī komisija. Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti. Lūdzu zvanu atkārtoti! Un atkārtoti balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Dobelis.

171.priekšlikums par 43.panta pirmās daļas papildināšanu. Uzlabotā redakcijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

172.priekšlikums, tātad tā ir visas šīs pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izstrādātai redakcijai par 43.panta pirmo daļu. Pieņemts.

J.Dobelis.

173.priekšlikums par 43.panta otrās daļas redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdz ar to 174. priekšlikums runā par otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

175.priekšlikums par 43.panta trešās daļas redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Mums vispirms ir jāizskata 176.priekšlikums, kurš runā par 43.panta trešās daļas izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

J.Dobelis.

Pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītājs.

Tātad iebildumu nav. Pieņemts. Līdz ar to 175.priekšlikums vairs nav skatāms.

J.Dobelis.

Tālāk 177.priekšlikums par 44.panta pirmās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdz ar to 178.priekšlikums nav skatāms.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

179.priekšlikums — 44.panta otrās daļas redakcija ir nedaudz izmainīta, bet praktiski ir iestrādāta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

Tātad 179.priekšlikums ir iestrādāts 180.priekšlikumā, kur ir gala redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 179.un 180.priekšlikumu. Pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

Līdzīgi ir 181., 182. un 183.priekšlikums, pirmie divi ir iestrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā nr.183.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

184.priekšlikums par Krimināllikuma projekta papildināšanu ar 44.1 pantu. Tas ir iestrādāts, tātad pamatā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta atbildīgo komisiju. Pieņemts.

J.Dobelis.

185.priekšlikums par 45.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

186.priekšlikums par 46.panta pirmās daļas redakciju. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

187.un 188.priekšlikums par 46.panta redakciju. Tātad 187.ir iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā, un šo redakciju ir precizējusi vēl komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 43.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

Faktiski tas saskan ar 189.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kurš arī ir tātad atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

190.priekšlikums par 46.panta papildināšanu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

191.priekšlikums par 46.panta otrās daļas jaunu redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

192.un 193.priekšlikums skar 46.panta trešās daļas redakciju, kas ir izteikta 193.priekšlikumā, ņemot vērā 192.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai par 46.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

194.priekšlikums par 47.panta pirmās daļas 1.punktu. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātie kolēģi! Tātad Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt vārdkopu "vai veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu", uzskatot, ka atkārtotība ir pietiekams apzīmējums, lai raksturotu arī recidīvu. Atbildīgā komisija ir norādījusi, ka recidīvs nav tas pats, kas atkārtotība. Ja atbildīgā komisija man pateiktu to pantu, kurā ir definēts recidīvs šajā likumā, un es redzētu, ka šā likuma izpratnē tas nav viens un tas pats, tad es varētu arī piekrist šādai motivācijai. Es saprotu, agrāk likumā bija tāds jēdziens "sevišķi bīstams recidīvists", nu, tas bija noteikts likumā, bet šeit šajā gadījumā es uzskatu, ka nav nepieciešamības, jo es domāju, ka šeit Saeimā sēdošie man piekritīs, ka recidīvs arī ir tas pats, kas atkārtotība, tikai ar svešvārdu pateikts.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko teikt?

J.Dobelis

(TB/LNNK). Es komisijas vārdā tomēr aicinātu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt 47.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus, tālāk kā tekstā, 194.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Balso 45 deputāti. Es tomēr aicinu visus tos deputātus, kas staigā pa zāli, atgriezties savās vietās un piedalīties balsojumā. Lūdzu balsošanas režīmu atkārtot. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 2, atturas — 15. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Dobelis.

195.priekšlikums par 47.panta pirmās daļas 1.punkta redakcijas maiņu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

Tālāk no 196. līdz 199.priekšlikumam faktiski ir izteikts šis teksts 198.priekšlikumā, kur ir iekļauts 196.un 197.priekšlikums, bet līdz ar to atkrīt 199.priekšlikums, tātad praktiski, ja mēs piekrītam 198.priekšlikumam, tad par pārējiem visiem nav jāizsakās.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju 47.panta pirmās daļas 6.punktam. Pieņemts.

J.Dobelis.

Nu, paldies Dievam, esam nonākuši līdz 200.priekšlikumam, ko komisija ir atbalstījusi, kas skar 47.panta pirmās daļas 13.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

Tālāk ir 201., 202., 203.un 204. priekšlikums, šie priekšlikumi skar 47.panta ceturtās daļas redakciju, kas ir pieņemta 204.priekšlikumā, ja nav iebildumu, ja atbalsta šo priekšlikumu, tad par pārējiem trijiem nav jādiskutē.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju 47.panta ceturtajai daļai. Pieņemts.

J.Dobelis.

205.priekšlikums par 48.panta izslēgšanu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

Tālāk ir 206.priekšlikums par 48.panta trešās daļas papildināšanu precizētā redakcijā, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

207.priekšlikums par 49.panta pirmās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

208.priekšlikums par 49.panta trešās daļas redakciju. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

209.priekšlikums par 49.panta ceturtās daļas izslēgšanu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

210.priekšlikums par 51.panta pirmās daļas papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

211.priekšlikums par 51.panta otrās daļas izslēgšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

212.priekšlikums par 53.panta pirmās daļas redakciju. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

213.priekšlikums par 54.panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

214.priekšlikums par 54.panta piektās daļas redakcijas maiņu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Mums būtu jāatklāj debates, bet, Kaksīša kungs, jums divas minūtes pietiks? Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātie kolēģi! Es neredzu nekādu pamatu, lai šajā soda veidā un piemērojot šo soda mēru nevarētu izdarīt mantas konfiskāciju. Nu, vai tad nosacītais brīvības atņemšanas sods ir tāda, atvainojiet par izteicienu, svētā govs, kādēļ nedrīkst piemērot mantas konfiskāciju? Jā, es saprotu, visus šos ilgos gadus kopš 1961.gada, kad spēkā ir Kriminālkodekss, tur tā ir ierakstīts, nu un tad? Es visu šo laiku esmu uzskatījis, ka tas nav pareizi, ka līdztekus nosacītajai notiesāšanai nevar piemērot arī mantas konfiskāciju. Un tieši tādēļ Juridiskā komisija arī iesniedza šo priekšlikumu, galu galā tas ir zināmā mērā arī soda bargākas politikas jautājums, bet šodienas apstākļos, it sevišķi par mantiskiem noziegumiem, nosakot nosacītu sodu, aizliegt piemērot mantas konfiskāciju, man tas nav pieņemami, tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt 54.panta piektajā daļā vārdus, tālāk kā tekstā, 214.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — nav, atturas — 11. Tātad priekšlikums ir pieņemts. Tagad laiks ir pārtraukumam. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas... Godātie deputāti, es jums vēlreiz varu paskaidrot sekojošo, ka šī nav kārtējā sēde, un kārtējā sēdē tad, kad ir paredzēta reģistrācija, tad ir noteikti laiki, šeit mēs beigsim ārkārtas sēdi tikai tad, kad būs izskatīta visa darba kārtība. Līdz ar to nav paredzēts, ka mēs 17.00 vai kādā citā laikā beigsim, un atbilstoši sēdei Saeimas Prezidijs trīs reizes sēdes laikā organizē reģistrāciju. Lūdzu, godātie deputāti, reģistrēsimies ar kartītēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Andris Tomašūns, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Ēriks Zunda, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Jānis Strods, Leopolds Ozoliņš, Gundars Valdmanis, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Starpbrīdis ir beidzies. Tā... mēs varam turpināt. 215. priekšlikums. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). 54. panta 7. daļas redakcijas maiņa. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

216. priekšlikums — izteikta 54. panta 9. daļas redakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

217. priekšlikums — 54. panta 10. daļas redakcijas maiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

218. priekšlikums — 54. panta 10. daļas redakcijas piedāvājums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgas komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

219. priekšlikums — par 54. panta 10. daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

220. priekšlikums — par 55. panta 1. daļas 3. punkta redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

Faktiski 221. priekšlikums jau ir iekļauts 220. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Jā, turpinām.

J.Dobelis.

222. priekšlikums — par 55. panta 4. daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

223. priekšlikums — par 57. panta 1. daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

224. priekšlikums — par 57. panta 1. daļas redakcijas maiņu — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

225. priekšlikums — 57. panta 2. daļas redakcija, kas ir atbalstīta daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 225. priekšlikumu? Pieņemts.

J.Dobelis.

226. priekšlikums — par 57. panta 2. daļas papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

227. priekšlikums — 57. pantam jaunas 3. daļas piedāvājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — papildināt 57. pantu ar jaunu 3. daļu? Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdz ar to 228. un 229. priekšlikumi vairs atsevišķi nav skatāmi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

230. priekšlikums — par 57. panta papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

231. priekšlikums — par 57. panta papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt arī šim atbildīgās komisijas viedoklim par 231. priekšlikumu.

J.Dobelis.

232. priekšlikums — par 58. panta redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

233. priekšlikums — kā nebalsojams ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

234. priekšlikums — par 59. panta redakcijas maiņu ir noraidīts, jo tas ir pretrunā ar nākošo priekšlikumu — 235. Ja mēs atbalstām 235. priekšlikumu, tad 234. ir noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Tātad par 234. priekšlikumu, ko ir ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs un kuru atbildīgā komisija ierosina noraidīt, deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to varam skatīt tālāk.

J.Dobelis.

236. priekšlikums — par 59. panta redakcijas maiņu. Un līdz ar to arī 237. Abi divi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Tātad mēs esam atbalstījuši 235., 236. un 237. priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav? Tātad šie priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu tālāk! 238.

J.Dobelis.

Vēl par 59. pantu ir divi priekšlikumi — 238. un 239. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

240. priekšlikums — 60. panta redakcijas maiņa. Atbalstīta.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputātiem nav iebildumu par 240. un 241. priekšlikumu tātad atbildīgās komisijas redakcijā par 61. pantu 1. daļu? Deputāti piekrīt tam. Tātad tālāk mēs skatām 242. priekšlikumu.

J.Dobelis.

Šis priekšlikums skar 60. panta 3. daļas 1. punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta?

J.Dobelis.

Līdzīga redakcija ir 243. priekšlikumā par šo pašu punktu, un arī tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

244. priekšlikums runā par 60. panta 4. daļas redakciju. Komisijas variants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 60. panta 4. daļas komisijas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

245. priekšlikums — 60. panta 5. daļas redakcijas maiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

246. priekšlikums — 61. panta 2. daļas redakcijas maiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

247. priekšlikums — 62. panta 6. daļas redakcijas maiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

248. priekšlikums — 64. panta 4. daļas papildinājums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

249. priekšlikums — 65. panta 1. daļas 3. punkta papildinājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

250. priekšlikums — 65. panta 1. daļas 4. punkta redakcijas maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 250. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādajai redakcijai 65. panta 4. punktā? Pieņemts.

J.Dobelis.

251. priekšlikums — 65. panta 2. daļas redakcijas piedāvājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

252. , 253. un 254. priekšlikums skar 66. pantu, un faktiski ir visi trīs priekšlikumi iekļauti Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 66. pantu tātad šajā redakcijā, jaunajā 67. pantu, un atbildīgās komisijas izstrādāto tātad priekšlikumu? Pieņemts.

J.Dobelis.

255. priekšlikums faktiski ir ieteikums vairākiem pantiem, bet principā šis ieteikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

256. priekšlikums — par 67. panta 1. daļas redakciju. Pirmais priekšlikums, tātad 256., ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

257. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

Tālāk ir atkal ieteikumi par 258. un 259. priekšlikumu, kuri kā ieteikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

260. priekšlikums ir 67. panta 1. daļas papildinājums ar 3. punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

261. priekšlikums — par 68. panta 1. daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

262. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

263. priekšlikums — tas ir atkal ieteikums, kā ieteikums tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Lūdzu turpinām.

J.Dobelis.

264. priekšlikums ir 68. panta 2. daļas papildinājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

265. priekšlikums ir 9. daļas nosaukuma piedāvājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam par 9. daļas nosaukumu? Pieņemts.

J.Dobelis.

266. priekšlikums komisijas redakcijā ir atbalstīts... faktiski arī 267.

Sēdes vadītājs.

Tātad 266., 267. priekšlikums, kurus tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā savā redakcijā, ir pieņemts.

J.Dobelis.

268. priekšlikums — 71. panta redakcijas maiņa. Faktiski arī 269. skar šo redakcijas maiņu. Abi divi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

270. priekšlikums — par jauna 71.prim panta ieviešanu — šādā redakcijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

Bet ir pieņemts 271. priekšlikums par līdzīgas numerācijas panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar jaunu 71.prim pantu atbildīgās komisijas redakcijā? Pieņemts.

J.Dobelis.

272. priekšlikums — 72. panta redakcijas maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

273. priekšlikums — priekšlikums par 73. panta dispozīcijas izvērtējumu. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas ir kopā ar 274. priekšlikumu...

J.Dobelis.

Jā, abi divi kopā...

Sēdes vadītājs.

Un tātad tas ir atbildīgās komisijas variantā 274. priekšlikums, kur tiek piedāvāta 75. panta pēc jaunās redakcijas redakcija. Pieņemts. Deputātiem iebildumu nav? Tātad turpinām.

J.Dobelis.

275. priekšlikums — par 74. panta redakcijas maiņu — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

276. priekšlikums — par 76. panta 1. daļas redakcijas maiņu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

277. un 278. priekšlikums attiecas uz 77. panta redakcijas maiņu. Komisijas variantā tiek piedāvāts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas variantam? Pieņemts.

J.Dobelis.

279. priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Dobelis.

280. priekšlikums — par 78. panta redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

281. priekšlikums par 79., 80. un 81. pantu. Redakcijas maiņa. Atbalstīta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdzīgi ir 282. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai? Pieņemts.

J.Dobelis.

283. priekšlikums ir ievērots.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

284. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis.

285. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

286., 287. priekšlikums atbalstīts — tie skar 80. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta izmaiņas 80. panta 1. daļā? Pieņemts.

J.Dobelis.

288. priekšlikums skar 80. panta 2. daļas sankciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

289.priekšlikums ir noraidīts. Motivācija tieši tāda pati kā iepriekš.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

290.priekšlikums un 291.priekšlikums, kas skar 81.panta pirmo daļu, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

292.priekšlikums skar otrās daļas redakcijas maiņu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

293.priekšlikums par Krimināllikuma papildināšanu ar jaunu pantu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mēs zinām, ka Krimināllikums mums ir ļoti "caurs". Nav, piemēram, kriminālatbildības par to, ka netiek vesti grāmatvedības dokumenti, nav kriminālatbildības par to, ka dokumenti tiek pazaudēti... Kas notiek šāda "cauruma" rezultātā, mēs jau esam piedzīvojuši ar izmeklēšanu "Lata "International" lietās. Kur dokumentu mape bieži pazudusi. Ir pazuduši dokumenti no prokuratūras seifiem. Absolūti nekādas atbildības nav! Pat administratīvā atbildība nav paredzēta.

Šeit ir vēl viens "caurums". Proti, nav nekādas atbildības, ne kriminālas, ne administratīvās, par to, ja tiek pārkāpta Satversme. Pamatlikums. Konstitūcija tiek rupji pārkāpta, un nav nekādas atbildības. Tas nozīmē, ka ne tikai mēģinājums, bet Satversmes pārkāpums netiek sodīts. Bet jebkurš demokrātijas ierobežojums sākas vispirms ar pamatlikuma pārkāpumu. Jebkurš apvērsums sākas vispirms ar pamatlikuma pārkāpumu. Tad kāpēc šoreiz priekšlikums — ievest pantu, kriminālpantu, kas nosaka ne jau sevišķi lielu atbildību, bet kriminālatbildību par Satversmes pārkāpumu, citādi Satversme mums absolūti netiek aizsargāta. Deklaratīva norma bez jebkāda aizsargājuma. Un man gribētos dzirdēt komisijas viedokli un ziņotāja viedokli. Kāpēc joprojām tiek uzskatīts, ka Satversme nav jāaizsargā?

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es varu atgādināt, ka to motivāciju, kas jau jums ir priekšā uzrakstīta, es negribu laika ietaupīšanas dēļ atkārtot. Nevar iekļaut Krimināllikumā vispārīgas normas. Un šī iemesla dēļ arī komisija šo priekšlikumu noraidīja. Aicinu piekrist komisijas viedoklim!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Mauliņa kungs! Debates ir beigušās. Komisijas vārdā jau Dobeļa kungs runāja. Lūdzu balsot par 293.priekšlikumu, ko ierosināja deputāts Mauliņš. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 13, atturas — 15. Balso 33 deputāti.

Godātie deputāti! Lūdzu pievērsties arī balsošanai. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 21, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

294.priekšlikums ir ievērots Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Ja deputātiem arī nav iebildumu, pieņemts.

J.Dobelis.

295.priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

296.priekšlikums par 82.panta pirmās daļas dispozīcijas maiņu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis.

297.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

298.priekšlikums kā ieteikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, turpinām!

J.Dobelis.

299.priekšlikums par 84.panta nosaukumu un tekstu ir mūsu komisijas piedāvājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvājuma 84.panta nosaukumā un tekstā. Pieņemts.

J.Dobelis.

300.priekšlikums par 85.panta otrās daļas redakcijas maiņu atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

301.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas, 86.panta otrās daļas sankcija, piedāvājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

302.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums par 88.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

303.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par 88.panta dispozīciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdzīgi ir 304.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

305.priekšlikums — par 88.panta papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

306.priekšlikums — par 89.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

307.priekšlikums — par 90.panta nosaukumu un teksta izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

308.priekšlikums — par 90.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

309.priekšlikums un 310.priekšlikums skar 91.panta nosaukumu un dispozīcijas papildināšanu. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 309. un 310.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

311.priekšlikums — par 91.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

312.priekšlikums — par 92.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

313.priekšlikums — par 93.panta dispozīcijas precizēšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

314.priekšlikums — par 93.panta dispozīcijas papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

315.priekšlikums un 316.priekšlikums par 93.panta sankciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 315. un 316.priekšlikumam atbildīgās komisijas redakcijā. Pieņemts.

J.Dobelis.

317.priekšlikums — par jauna panta ieviešanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

318.priekšlikums un 319.priekšlikums skar vienpadsmitās daļas nosaukumu. Faktiski tie ir savienoti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 318. un 319.priekšlikumu. Kā arī vēlējuma izteiksmē atbildīgās komisijas viedoklim par 320.priekšlikumu. Nākošais ir 321.priekšlikums.

J.Dobelis.

94.panta sankcijas un likumprojekta teksta vārdu maiņa — 321. un 322.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 321. un 322.priekšlikumu.

J.Dobelis.

323.priekšlikums — 95.panta sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdzīgi 324.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

325.priekšlikums — par 96.panta pirmās daļas dispozīcijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

326.priekšlikums — par 96.panta pirmās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

327.priekšlikums — par 96.panta otrās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

328.priekšlikums — par 97.panta pirmās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

329.priekšlikums — par 97.panta otrās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

330.priekšlikums — par 97.panta trešās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

331., 332.priekšlikums — divi savietoti priekšlikumi par 98.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 331. un 332.priekšlikumu.

J.Dobelis.

333.priekšlikums runā par šī panta dispozīcijas redakciju. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

334.priekšlikums — par 98.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

335.priekšlikums — par 99.panta pirmās un otrās daļas redakcijas maiņu. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas ir arī komisijas redakcijā 336.priekšlikums. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

337.priekšlikums — par 99.panta pirmās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

338.priekšlikums — par otrās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Kas ir arī parādīts 339.priekšlikumā atbildīgās komisijas variantā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

340.priekšlikums — 100.panta pirmās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

342.priekšlikums — otrās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

342.priekšlikums — 101.panta pirmās un otrās daļas redakcijas maiņa.

Sēdes vadītājs.

Kas ir redzama arī 343.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā. Tātad deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

344.priekšlikums — 101.panta otrās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

345.priekšlikums — 102.panta nosaukuma maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

346.priekšlikums — 102.panta sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

347.priekšlikums — 103.panta dispozīcijas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

348.priekšlikums — 103.panta sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

349.priekšlikums — 104.panta otrās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

350.priekšlikums — 104.panta trešās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

351.priekšlikums — par 105.panta otrās daļas redakcijas maiņu. Ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

352.priekšlikums — 106.panta pirmās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

353.priekšlikums — 106.panta otrās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

354.priekšlikums — par 107.panta redakciju. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Un tātad 355.priekšlikums ir izstrādāts komisijas variantā, šī 107.panta pirmās daļas redakcija tiek piedāvāta. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

356.priekšlikums — par 107.panta otrās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

357.priekšlikums — par trešās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

358.priekšlikums — par 108.panta pirmās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

359.priekšlikums par otrā sadaļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 359.priekšlikumam. Pieņemts.

J.Dobelis.

360.priekšlikums. Par trešās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

361.priekšlikums. Par projekta papildināšanu ar 108.1. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam — papildināt projektu ar 108.1.pantu. Komisijas variantā pieņemts.

J.Dobelis.

362.priekšlikums. Par 109.panta pirmās daļas dispozīcijas papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

363.priekšlikums. Par 109.panta pirmās daļas sankciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

364.priekšlikums. Par otrās daļas sankciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

365.priekšlikums. Par 109.panta trešās daļas dispozīcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

366.priekšlikums. Par 109.panta trešajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

367.priekšlikums. Par ceturtās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

368.priekšlikums. Par 111.pantā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

369.priekšlikums. Līdzīgi kā 112.pantā — par sankcijā minēto maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

370.priekšlikums. Par 113.panta sankciju papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

371.priekšlikums. Par redakcionālajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

372. priekšlikums. Par 114.panta 4.punkta redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

Cienītie kolēģi, uz īsu brīdi lietojiet, lūdzu, papildu dokumentu nr. 4118a, kurš visiem tika izsniegts. 373.priekšlikums par 114.panta redakciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret 373. priekšlikumu — izteikt 114. pantu sekojošā redakcijā. Pieņemts.

J.Dobelis.

374.priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar 114.1.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

375.priekšlikums par 119.panta izslēgšanu. Atbalstīts. Faktiski tas ir 376.priekšlikums. Līdz ar to faktiski arī 377.

Sēdes vadītājs

. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim — izslēgt 119.pantu. Tas ir pieņemts. Līdz ar to nav balsojams 377.priekšlikums.

J.Dobelis.

378.priekšlikums. Par 120. panta pirmās un otrās daļas dispozīcijas papildināšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

379.priekšlikums. Par 120.panta otrās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins — Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo ko nozīmē divu vai vairāku cilvēku nonāvēšana aiz neuzmanības, ja nonāvēšana izdarīta ar sprāgstvielām?

Tas nozīmē, ja tās sprāgstvielas nav paliktas tieši cilvēkam apakšā, bet ja kāds ir braucis spridzināt automašīnu un viņam šīs sprāgstvielas ir uzsprāgušas tramvajā, viņš nogalina 20 cilvēkus, tad tas nozīmē, ka viņš ir nogalinājis aiz neuzmanības, jo viņš taču nevienu nav taisījies spridzināt. Bet šeit priekšlikumā taču nav 10 gadi. Te ir teikts: "līdz desmit gadiem". Tiesa jebkurā gadījumā spēs izskaidrot atšķirību starp to neuzmanīgo rīkošanos kādā karjerā, kur ir tehniskām vajadzībām šīs sprāgstvielas lietotas, vai šīs sprāgstvielas lieto privātpersona kaut kādiem mērķiem, kuru rezultātā iet bojā cilvēki. Šinī gadījumā, ja šeit atstāj šos piecus gadus, jebkura tiesa un jebkurš advokāts Latvijā ir pietiekami kvalificēts, lai pierādītu, ka, ja tas cilvēks nav tieši spridzinājis šos cilvēkus, bet viņš ir spridzinājis veikalu vai mašīnu, vai vēl kaut ko, tad viņš ir aiz neuzmanības nogalinājis. Tāpat, ja viņš nav šāvis, teiksim, uz to, ko viņš tur ir nogalinājis, bet viņš varbūt ir šāvis ar nelikumīgu ieroci un gribējis nošaut varbūt savu sievu un ir trāpījis kaimiņam, tad tā arī nebūs slepkavība aiz neuzmanības, jo viņš taču to negribēja darīt. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs tik ļoti iestājamies par nāvessodiem, tad kāda jēga ir mīkstināt, teiksim, visus šos pantus, jo mēs zinām, kādi tad šie noziegumi ir pārsvarā. Tā ir spridzināšana, šaujamieroču lietošana. Tad kāda jēga ir šeit ieviest ļoti mīkstus principus un teikt, ka šie cilvēki to visu dara aiz neuzmanības, un tajā pašā laikā prasīt šos deklaratīvos divus vai trīs nāvessodus gadā? Tad jau būsim konsekventi! Es vēlreiz aicinu balsot par, jo te ir teikts "līdz desmit". Tikpat labi varētu būt trīs gadi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" ierosinājumu — aizstāt 120.panta otrajā daļā vārdu "pieciem" ar vārdu "desmit". 379.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 4, atturas — 25. Nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

380.priekšlikums. Par 122.panta redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Dobelis.

Līdzīgi noraidīts ir 381.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas... Nē, nepiekrīt. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju šo pantu papildināt ar vārdiem "saslimšana ar toksikomāniju vai narkomāniju". Ja noziedznieks lietos tam cilvēkam kaut kādu narkotiku vai varbūt kādu toksisku vielu un tas cilvēks paliks invalīds toksikomāns, vai narkomāns, tad par to tam noziedzniekam ir jāatbild. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 381.priekšlikumu, kuru izteicis Saeimas deputāts Golubovs. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti. Tas ir par maz, lai mēs varētu pieņemt lēmumu. Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 6, atturas — 42. Nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

382.priekšlikums. Par 122.panta pirmās, otrās un trešās daļas sankciju papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

383.priekšlikums. Par 122.panta otrās daļas 1.punkta papildināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

384.priekšlikums. Par 122.panta otrās daļas 8.punkta papildināšanu. Jau iepriekš līdzīgā stāvoklī šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Izlasīsim, kas ir rakstīts 5.punktā. "Ja to izdarījusi personu grupa, bet ja to izdarījusi viena persona, bet pirms tam bija iepriekšēja noruna, tad par to neviens neatbildēs kā par smagu darbību." Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 384.priekšlikumu, ko izteicis deputāts Golubovs. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 8, atturas — 29. Nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

385.priekšlikums. 122.panta trešās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

123.panta redakcija. 386.priekšlikums. Par šīs redakcijas maiņu. Pirmajā daļā ir vairāk nekā trijos apakšpunktos šie priekšlikumi. Visi ir noraidīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

387. un 388.priekšlikums skar 123.panta pirmās daļas dispozīciju un sankcijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

389.priekšlikums. 123.panta otrās daļas 1.punkta papildināšana. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

390.priekšlikums. 124. panta sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J. Dobelis.

391.priekšlikums. 125.panta sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

392.priekšlikums. 126.panta pirmās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

393.priekšlikums. Otrās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

394.priekšlikums. Par 127.panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

395.priekšlikums. Par otrās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

396. priekšlikums. Līdzīgi noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

397.priekšlikums. 127.panta trešās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

398.priekšlikums. 128.panta sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

399.priekšlikums. 129.panta sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

400.priekšlikums. 131.panta pirmās daļas izslēgšana. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

401.priekšlikums. 131.panta pirmās daļas sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

402. priekšlikums. Par otrās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

403.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

404.priekšlikums. Par pantu secības maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Nepiekrīt. Kārlis Čerāns vēlas runāt. Frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo 404. un analoģisko nākamo — 405.priekšlikumu, kas būtībā ir viens un tas pats priekšlikums. Kāda šeit ir būtība? Tātad saturs ir tikai mainīt pantu numerāciju šajā brīdī un pārlikt pantus, kas skar mūsu kā laicīgās varas nosodījumu par aborta izdarīšanu, uz nodaļu, kurā ir ietverti noziegumi pret dzīvību, jo tas šodien ir jāapzinās ļoti skaidri, ka aborts — tā ir vēl nedzimuša cilvēka dzīvības izdzēšana, cilvēks gan vēl nav dzimis, bet viņa dzīvība tajā brīdī jau ir, un nedzimušam bērnam ir ne tikai dzīvība, viņam deviņas nedēļas pēc ieņemšanas ir jau cilvēka ķermenis ar visām tām būtiskajām daļām, un viņam ir sirds, kas pukst viņa krūtīs. Un katru, kam ir interese, es varu iepazīstināt ar šādu pilnīgi skaidru materiālu, kur ir parādīts, kāds izskatās šis bērniņš vēl deviņas nedēļas pēc viņa ieņemšanas, un tas ir tiešām... Viņš tiešām ir tāds kā bērniņš, un tur jau ir visas tās ķermeņa daļas, kas ir cilvēkam, un, kā jau teicu, arī sirds pukst viņa krūtīs. Kāds amerikāņu ārsts, kas savā ārsta darbības laikā bija veicis daudzus tūkstošus abortu, vienā reizē veica eksperimentu, nofilmējot šo bērna iznīcināšanas procesu sievietes ķermenī, un tad, kad viņš bija izveidojis tādu speciālu adatu, ar kuru tuvojās šim vēl nedzimušajam bērnam, tajā brīdī, kad šī adata to bērnu iznīcināja, tad šī bērna mute atvērās tādā kā kliedzienā, šo kliedzienu neviens nevarēja sadzirdēt, bet tas bija mēms kliedziens, viņš izkliedza to sāpi, nevienam nedzirdot, to, ka viņam lemts nenākt šajā pasaulē, kaut arī saskaņā ar Dieva plānu viņš ir bijis radīts. Un, godātie kolēģi, mēs nevaram uzskatīt par medicīnisku lietu to, kas ir cilvēka dzīvības izdzēšana.

Šajā konkrētā priekšlikumā tas ir vienkāršs jautājums, tikai par pantu novietojuma maiņu un par to, ka lai tādā veidā mēs sabiedrībā uzskatām par vajadzīgu cīnīties pret abortiem, un tas, kādā veidā mēs uzskatām par vajadzību un iespējām vērsties pret abortiem, lai tas būtu skaidrā kontekstā ielikts ar to, ka jebkurš aborts — tā ir cilvēka dzīvības izdzēšana.

Es jums gribu atgādināt arī to, ka pirms vairāk nekā gada mēs šeit, Saeimā, visi deputāti saņēmām Jāņa Pāvila otrā enciklisko vēstuli — Dzīvības evaņģēlijs, kur skaidri ir parādīts — aborts — tas ir viens no briesmīgākiem noziegumiem, kāds vispār cilvēcē tiek pastrādāts. Arī daudzi autoritatīvi cilvēki ir teikuši to no savas personiskās garīgās pieredzes, ka pasaulē tik ilgi turpināsies dažādi kari un nebūs miera, kamēr būs šī necieņa pret nedzimuša bērna dzīvību, viņas pakļaušana iznīcībai ar vieglu roku. Un šeit var minēt kā vienu no šādiem cilvēkiem Kalkutas māti Terēzi, kas jau tagad ir aizgājusi mūžībā.

Godātie kolēģi, mēs tālākos priekšlikumos, mēs šeit arī padiskutēsim vēl par to, ko mēs tomēr varam ielikt Krimināllikumā, kādas sankcijas mēs varam tiešām ielikt jau šodien, kas vērstos pret abortu izdarīšanu, es saprotu arī to noskaņojumu sabiedrībā un arī noskaņojumu deputātu vidū, kas šajā brīdī nebūs gatavi atbalstīt pilnīgu abortu aizliegšanu, un es tiešām saprotu šos cilvēkus, un tāpēc arī tas nav tas, ko es šajā brīdī lieku šeit priekšā iestrādāt likumā, bet es šeit lieku priekšā likumā iestrādāt pavisam vienkāršu lietu, tikai nolikt to sankciju, par kuru mēs izšķirsimies, kuru mēs attiecinām uz abortu izdarīšanu, tad to sankciju nolikt tajā vietā, kurā tai ir jābūt, tai nodaļā, kura skar noziegumus pret dzīvību jeb nodarījumus pret dzīvību, un tas ir kategoriski nepieņemami un absolūti aplama filozofija, kuru šobrīd tiek mēģināts ielikt šajā Krimināllikumā iekšā, ka aborta izdarīšana, tas ir kaut kāds medicīniska rakstura nodarījums. Tad tas nav tīri medicīniska rakstura nodarījums, un, neskatoties uz visiem tiem milzīgiem pasākumiem, kas mūsu valstī ir jāveic, lai šo problēmu atrisinātu, mēs tomēr nedrīkstam atteikties no pašas šīs apziņas, ka aborts ir nodarījums pret cilvēka dzīvību un ka tas patiesībā ir briesmīgs nodarījums. Visiem kopā ir jāizdara viss iespējamais, lai šo abortu skaitu sākumā vismaz iespējami samazinātu, jo mēs jau šeit runājām, ka patiesībā katra cilvēka dzīvība ir svēta, un tas, ko Dievs radījis, to nedrīkst cilvēki ar vieglu roku iznīcināt. Es aicinu atbalstīt vispirms šo priekšlikumu par numerācijas maiņu un pēc tam diskutēsim tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā tas, ko Čerāna kungs teica, zināmā mērā arī viņam ir taisnība, taču šo taisnību nav jāiestrādā šeit šajā likumā un tieši šajā vietā. Ja gadījumā mums ir jāizšķiras, vai Latvijā aborts ir atļauts vai nav atļauts, vai tā ir slepkavība vai tā ir medicīniska manipulācija jeb sauksim viņu, vienalga, kaut kādā citādākā veidā, priekš tam ir jāpieņem speciālais likums par reproduktīvo veselību. Bet taisni tas, kas atrodas šeit šajā 132.pantā par abortu neatļautu izdarīšanu, šeit iet runa par to, kādos apstākļos. Pieņemsim, ja gadījumā ir medicīniskas indikācijas, ja grūtniecei sākas problēmas ar veselību, pieņemsim, intoksikācija sakarā ar nieru nepietiekamību, citu saslimšanu vai kaut ko tamlīdzīgu, un viņai ir medicīniskas indikācijas, lai saglabātu šīs grūtnieces dzīvību, ir jāizdara aborts, bet šis aborts tiek izdarīts ārpus slimnīcas. Tādā gadījumā tas attiecas tieši uz šo pantu, ja ārsts ir izdarījis kļūdu, viņš it kā ir izdarījis sievietes labā to, kas viņai ir jādara, bet nepiemērotos apstākļos, un arī tādā gadījumā uz viņu attiecas šis pants. Tādā gadījumā to nevar uzskatīt par slepkavību. Es vienkārši gribu teikt to, ka ne šajā vietā, ne šajā likumā mums ir jāizlemj, vai tā ir slepkavība, vai tā ir medicīniska procedūra. Un tādēļ es aicinātu neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu un pie šī jautājuma diskusijas atgriezties tad, kad mēs runāsim par Reproduktīvās veselības likumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai", vēlas runāt otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Un godātais Požarnova kungs, es ļoti ceru, ka mēs šajā Saeimā tomēr vairāk nerunāsim par jūsu piedāvāto Reproduktīvās veselības likuma variantu, kurš abortu ir gatavs pielīdzināt bezmaz zobu izraušanai, tas ir absolūti cinisks likumprojekts un absolūti amorāls likumprojekts, un es esmu ļoti priecīgs, ka tas ir pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā tagad tik ilgi nogulējis Sociālo un darba lietu komisijā, es ļoti ceru, ka tas tur arī gulēs uz priekšu. Bet tas, kas šeit tiek piedāvāts šajā konkrētajā gadījumā, es tiešām esmu centies šo problēmu sadalīt, lai šajā brīdī ar šo vienu konkrēto balsojumu mēs varētu izšķirties tikai par to, kurā nodaļā mēs ieliekam iekšā šo aborta noziegumu. Kurā vietā mēs ieliekam to pašu normu, kura ir pieņemta uz šo brīdi attiecībā uz tiem pašiem abortiem, kurus mēs, parlamenta vairākums, gribam uzskatīt par sodāmiem, tad tos pašus abortus izņemsim ārā no medcīniskās nodaļas un ieliksim iekšā nodaļā pret noziegumiem pret dzīvību. Šajā brīdī pat neko nemainot, tad jautājumu par izmaiņām, par šīs normas pastiprināšanu mēs risināsim atsevišķi, bet tagad ir lūgums piekrist šim vienam principiālajam momentam, un no juridisko seku viedokļa, tas neizmainīs pilnīgi neko šajā brīdī, sankcija paliek tā pati, ja mēs noraidām tālākos priekšlikumus, bet mans aicinājums būs arī atbalstīt tālākos, bet tas būs nākamais lēmums, ko atkal šeit kopā varēsim atbalstīt vai noraidīt. Es aicinu tomēr izdarīt kaut vai šo visminimālāko soli, lai tomēr panāktu to, ka mūsu likumi vismaz jēdzienu līmenī atbilst zināmiem augstākās patiesības standartiem un respektē arī cilvēka dzīvību no tā brīža, kad šī dzīvība rodas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisija vārdā Dobeļa kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Dobelis. (TB/LNNK).

Godātie kolēģi, ja mēs pieņemam 404., un līdzīgs ir 405.priekšlikums, un ja mēs vēl pēc tam pieņemam 406.priekšlikumu, mēs vispār nonāksim ļoti īpatnējā stāvoklī, jo tad, pieņemot redakciju, abortu izdarīšanu — šādu nosaukumu, tas nozīmē, ka jebkurš aborts tiks iekļauts šajā nodaļā, kur ir runa par nonāvēšanu. Komisija neatbalstīja nevienu no šiem trim priekšlikumiem, un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" deputāta Čerāna izteikto priekšlikumu — pārcelt 132.pantu un 133.pantu secībā pēc 121.panta. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 11, atturas — 33. Nav pieņemts.

Tātad vēl mums ir jāizskata 406.priekšlikums, deputāts Čerāns... Komisija noraidījusi. Vai, Čerāna kungs, jūs lūdzat balsojumu par to? Jūs gribat runāt vēl par to? Lūdzu! Atklājam debates par 406.priekšlikumu, vārds deputātam Čerānam, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es kategoriski nepiekrītu Dobeļa kunga teiktajam komisijas vārdā, kas tīšuprāt centās sasaistīt šo 404.un 405.priekšlikumu ar visiem tālākajiem, bet nu tās ir viņa iespējas. Šajā gadījumā, runājot par šo 406.priekšlikumu, es gribu tikai aicināt izteikt šī panta nosaukumu kā aborta izdarīšanu, un par tālāko panta redakciju mēs varētu parunāt vēl atkal tālāk uz priekšu, jo patiesībā jebkurš aborts, tas ir nodarījums pret cilvēka dzīvību, un vienīgais, kas ir mūsu rokās, mēs varam lemt par to, kādos gadījumos kādu sodu šeit piemērot vai nepiemērot, un par to, kāds konkrēti būs šis sods, tas tālāk būtu 410.priekšlikumā, bet neatkarīgi no tā, kāds būs mūsu balsojums tālāk uz priekšu, es aicinu šajā brīdī atbalstīt šo 406.priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es domāju, ka Kārļa Čerāna centieni šeit, ka tos būtu jāatbalsta. Nav šaubu, ka aborts ir cilvēka dzīvības atņemšana. Es domāju, ka mums nav šaubu, ka to vajadzētu darīt, cik reti vien iespējams. Varbūt Požarnova kungam ir kaut kāda patiesība, ka dažreiz ārstam ir grūti izlemt, kurš no diviem vai no vairākiem cilvēkiem drīkst dzīvot. Bet šis ir nopietns jautājums, un tas ir dzīves atņemšanas jautājums. Tajā laikā, kad pasaulē baltie bērni ir ļoti vēlami, kad Latvijas tautai viņi ir ļoti nepieciešami, kad mēs nevaram atrast tādu risinājumu, ka tā māte varētu dzemdēt, varbūt pat tiktu godināta un algota par to, ka viņa ieved mums jaunu pilsoni. Mēs šito procedūru, kas viņai laikam grūtos laikos, kā šodien ir, ir visvieglākais risinājums, ka mēs viņu noslēpjam, viņas būtību. Aborts ir dzīvības iznīcināšana, un mums te nevajadzētu mēģināt kaut kā līdzsvarot.

Es jums lūgtu padomāt, nekāda cita īsta būtība šeit nav pieprasīta, bet tikai, ka mēs izprotam, par ko ir runa. Runa — aborts ir dzīvības iznīcināšana, un varbūt tā ir attaisnojama... mūsu prezidents domā, ka mums ir jābrauc uz Irāku ar Sadamu Huseinu cīnīties, citi domā, ka mums vajag budžeta bezdeficīta dēļ nobadināt daudz vecu ļaužu... It kā mēs ļoti bieži rīkojamies pret cilvēku dzīvību, bet šeit, kā patiešām Kārlis teica, viens mazs, vēl mēms cilvēks, par viņa dzīvi tiek lemts... Jā, es saprotu, ka varbūt ir gadījumi, kad ir jālemj, ka labāk tad māte dzīvo, nekā bērns dzimst... Bērnam vajag pilnu nākotni, daudz vairāk gadus ko dzīvot nekā tai mātei, kas varbūt jau ir vairākas kļūdas un priekus dzīvē baudījusi... Nav jautājums šeit, par cik un kā sodīt, jautājums ir, kā to noziedzību klasificēt. Aborts ir cilvēka dzīves atņemšana. Es jūs lūgtu padomāt un to mazo soli, ko Kārlis mums lūdza, atbalstīt... Un patiešām mums vajadzētu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Mēģināšu ļoti īsi izteikties. Tajā brīdī, kad Polijā pieņēma aborta aizliegumu, bija pilnas Lietuvas slimnīcas. Sievietes brauca uz Lietuvu darīt šo noziedzīgo darbību, jo jebkurā gadījumā tā ir mātes atbildība un mātei ir jāizlemj. Bet, ja gadījumā mums ir citos likumos teikts, ka ārsta pienākums ir māti atrunāt no aborta izdarīšanas, un ārsts ir tiesīgs atteikties gadījumā, ja viņš uzskata šo par morāli un ētiski nesavienojamu ar viņa ārsta darbības principiem, viņš ir tiesīgs atteikties, bet tā ir ārsta morālā atbildība. Bet, ja Kriminālkodeksā rakstīts, ka jebkura aborta izdarīšana ir kriminālnoziegums, tad šeit parādās pretruna divos dažādos likumos. Tādēļ manā skatījumā šī te sākotnējā panta nosaukums, ka aborta neatļauta izdarīšana, ir ļoti korekts un par neatļautu izdarīšanu pienākas sods, bet par jebkura aborta izdarīšanu, es domāju, ka to nevarētu uzskatīt, ka ārsts ir obligāti sodāms, jo šeit ir abpusēja atbildība, un galvenokārt mātei ir jāizlemj, ko viņa domā darīt. Es aicinātu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai", vēlas runāt otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti un godātais Požarnova kungs! Es ļoti ceru, ka jūs nobalsosiet par šo 410. priekšlikumu, kurš tālāk nāk un kurš tiešām paredz ārstam lielāku atbildību par to, ka šāds aborts tiek veikts, un tiek paredzēts arī noteikt sarežģītāku procedūru, un tomēr kas nebūtu tik vienkārša, kāda tā ir šobrīd. Un lai tomēr tur tiktu arī veikta informācijas sniegšana par to, kas patiesībā ir aborts, un, protams, tā neapšaubāmi būs sievietes izvēle, un ne par ko citu patiesībā šeit nevar būt runa.

Jautājums ir par to, kādā veidā pareizāk šajā brīdī izteikt šeit šā panta nosaukumu, un šeit absolūti nav runa par to, teiksim, kādas būtu šajā pantā ieliktās sankcijas, un es tomēr uzskatu, ka precīzāk šajā gadījumā ir to izteikt tādā veidā, kā es šajā 406. priekšlikumā esmu piedāvājis, un tāpēc es aicinu arī to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja mēs pieņemam 406. priekšlikumu, tad mēs pakļaujam jebkura aborta izdarīšanu kaut kādai kriminālai atbildībai. Komisija tieši šī iemesla dēļ kategoriski noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Čerāna izteikto priekšlikumu ar numuru 406 — mainīt tātad 135. panta nosaukumu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 23, atturas — 27. Nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

407. priekšlikums ir par 132. panta redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

408. priekšlikums — par 132. panta 1. daļas sankcijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.

409. ieteikums — arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis.

410. priekšlikums — konceptuāli ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, pie frakcijām... frakcijas "Latvijai" deputāts. Es atvainojos.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām ļoti labprāt gribētu dzīvot tādā sabiedrībā, kurā šie drausmīgie noziegumi pret vēl nedzimuša cilvēka dzīvību vairs netiktu izdarīti. Bet es arī šajā brīdī esmu reālists, un tāpēc es saprotu, ka mēs varam uz šo sabiedrību virzīties tikai soli pa solītim, un tur ir apakšā ļoti daudzas arī ekonomiska rakstura problēmas, kaut arī ne tikai... Un šīs ekonomiskās problēmas ir jārisina, bet tomēr ir arī zināmas lietas, kur mēs varam mēģināt iet arī no šī aizlieguma puses, un tomēr ir šādi solīši, kurus arī pilnīgi objektīvi mēs sabiedrībā varam paspert šā aizlieguma pastiprināšanas virzienā. Un tāpēc ir šis mans priekšlikums par 132. panta jauno redakciju, kuras pamats ir noteikt to, ka sodāms ir jebkurš aborts, tātad krimināli sodāms ir jebkurš aborts, kurš tiek izdarīts bez iepriekšējas noteiktā kārtībā saņemtas rakstiskas, katram gadījumam individuālas atļaujas. Un tad šīs atļaujas devējs būs tas, kurš katrā gadījumā individuāli uzņemsies šo atbildību. Tātad nevis tā situācija būtu tāda, ka ārsts varētu izņemt kaut kādu licenci abortu izdarīšanai, bet ka tomēr ir vajadzīga kāda speciāla komisija, kas tomēr katrā individuālā gadījumā izšķir to, vai šo atļauju dot vai nedot.

Es saprotu, ka tas nav risinājums, un tas ir pat ārkārtīgi tālu no risinājuma šajā aizliedzošajā pusē. Tas tiešām ir ārkārtīgi tālu, bet tas ir solis, ko mēs šajā brīdī varam paspert, lai kaut nedaudz, teiksim, paildzinātu to procedūru, kas notiek pirms katra aborta izdarīšanas, lai šīs procedūras ietvaros parādītos vairāk iespējas tomēr arī saņemt šo informāciju par to, kas patiesībā ir aborts, un lai parādītos arī vairākas informācijas par to, kādas ir alternatīvas, un mums Latvijā jau tagad ir sabiedriskas organizācijas, kuras ir gatavas palīdzēt topošām māmiņām... Protams, mēs varētu vēlēties to, lai šīm sabiedriskajām organizācijām arī valsts sniegtu kādu finansiālu atbalstu un tādā veidā efektīvi realizētu šīs palīdzības programmas. Bet tas arī ir tas, kas mums ir jādara, bet tomēr es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, kas maksimāli tomēr pašreizējā brīdī šo procedūru, šo dažādo instanču procedūru paildzinātu, jo es saprotu arī šo citu valstu bēdīgo pieredzi, un tur, protams, ir jautājums, kāpēc šī bēdīgā pieredze tur ir izveidojusies, bet tā ir, un es tomēr ... Lai cik arī man pašam būtu iekšēji smagi uzrakstīt tomēr šos vārdus par individuālo atļauju, es saprotu, ka problēmas reālai risināšanai tas ir nepieciešams, un es aicinātu arī visus jūs nobalsot par šo kaut pavisam mazo solīti cilvēcīguma virzienā. Mēs neko lielu izdarījuši nebūsim, bet mēs būsim paspēruši vienu solīti pareizā virzienā. Un es aicinu deputātus nobalsot par to un tātad atbalstīt manu 410. priekšlikumu. Paldies! (No zāles: "Tas mums dārgi maksā!")

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie deputāti! Šis ir ļoti saprātīgs ierosinājums. Tas nav tikai Čerāna kunga ātri izdomāts risinājums, bet dažās valstīs ir ļoti pamatīgi visā sabiedrībā diskutēts jautājums un arī likumdošanā atspoguļojas tieši šādā veidā, lai neapietos ar cilvēka dzīvību vieglprātīgi. Mēs varbūt nemaz neiedomājamies, kādas sakarības ir šādai vieglprātībai... vieglprātīgai attieksmei pret cilvēka dzīvību, kura tomēr sākas ļoti tādā neredzamā un neuzkrītošā veidā, kur iet cauri šai stadijai ikviens cilvēks, kas šodien dzīvo. Un mēs šeit gribam to nostādīt tādā tik nenozīmīgā lomā un padarīt šo pieeju pilnīgi bez jebkādas atbildības.

Ja būs vajadzīga atļauja, ja ar šiem jautājumiem nodarbosies komisija, tur notiks arī padoma saņemšana un došana. Tur būs runa arī ne tikvien par sievieti, bet arī par vīrieti. Galu galā — katram cilvēkam ir ne tikvien māte, bet ir arī tēvs. Kur tie ir? Kāda veida likums viņus skar? Vecajā Derībā viņus nomētātu ar akmeņiem, ja kāds būtu piekritis tāda veida rīcībai — nedzimušu dzīvību iznīcināt. Nāvessods par to būtu piemērots. Bet mēs tā vienkārši šo padarām par tādu sievietes problēmu, un tas ir, lai būtu vieglāk un lai nevienam nebūtu galvassāpes, nu tad vienalga — nav ne ar vienu nekas jārunā, nekur nekas nav jāapspriež... to var nokārtot kā jebkuras citas slimības ārstēšanu. Tas ir tiešām ļoti zemisks risinājums. Un es būtu priecīgs, ja šeit būtu vairāk deputātu, kas saredz šo sakarību, kāda nozīme ir dzīvības principam vispār, un to attiecīgi novērtētu.

Sēdes vadītājs.

Nākamajai vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es sieviešu vārdā vispirms gribētu lūgt Saeimas jaunskungus nediskutēt par šīm problēmām, jo jums par to nav nekādas jēgas. Un, lūdzu, neaizskariet mūsu jūtas šeit!

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Boka

(DPS). Cienījamie kolēģi! Šajā konkrētajā priekšlikumā tādā redakcijā, kādā tiek pasniegts likumprojektā, ir teikts par abortiem vispār un par rakstisku atļauju vispār. Es gribētu atgādināt, ka aborti iedalās medicīnisko indikāciju izdarītos, sociālo indikāciju izdarītos, komplicētos un tā tālāk... Vienā šādā priekšlikumā to visu ietvert nav nekādi iespējams. Priekšlikums ir noraidīts pēc būtības. To vajadzēja ātrāk pārdomāt, kā to likt priekšā. Jo medicīniskas indikācijas aborts nav apspriežams un nav atļaujams, tās ir medicīniskas indikācijas. Šis priekšlikums nav sastādīts tā, lai to varētu pieņemt. Debates ir jāpārtrauc, un tas ir jānoraida.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij un kolēģi! Mēs šeit runājam par kaut ko samērā svētu un vērtīgu. Ir viegli tam lopiskajam cilvēkam aiziet prom un nedomāt, vienkārši to problēmu neapskatīt, nedomāt. Tai meitenītei ir grūts lēmums. Aborts liekas vislabākais risinājums, visātrāk no tās problēmas tikt prom. Bet viņa pati tiek skarta. Viņa to sava mūža garumā atminēs, un it īpaši Latvijā es negribētu ieteikt to kā mājas rūpniecību, bet baltu, veselīgu bērnu var pārdot par līdz 20 tūkstošiem dolāriem. Tā ir liela, liela svētība citās pasaules daļās. Un ja tai meitenītei būtu laiks apdomāt, ja viņa dabūtu padomu, ja ar viņu prātīgi parunātu, vai tai dzīvībai būtu jāiet bojā? Ārsts, gribēdams nopelnīt savus 30 latus, paņems to operāciju un izdarīs. Daži ārsti. Piemirsuši, ka viņiem ir svēts zvērests — dzīvību saudzēt. Tā meitene ne visai labi zina, viņai kauns, ka kāds vīrietis viņu ir izsmējis.

Viņa nezina, ko darīt. Bet viņa neizprot to vērtību, kas viņā ir. Sieviete ir viena no viscēlākām būtnēm, jo viņa var dot to dzīvību. Un tad var būt tādas sievietes, ka nē, mēs, vīrieši, nedrīkstam par to runāt. Mēs drīkstam tikai aizstāvēt vīriešus. Mēs nedrīkstam domāt par to tautu, kas nāk. Tas ir Darba partijas mandāts — atļaut ārstiem, kas grib to naudu pelnīt, taisīt tos abortus. Jā, lietuvieši dabūja taisīt tiem poļiem tos abortus. Man ir žēl, ka tā meitene nav dabūjusi vislabāko padomu. Man ir žēl tās dzīvības. Man ir žēl tas trūkstošais latvietis. Kreituses kundzei nav un viņas palīgiem nav nekāds mandāts par tiem, kas augs Latvijā. Kas tiks veidots priekš latviešiem. Mūsu nākotne ir mūsu rokās, šeit.

Čerāns nekā daudz neprasa. Ka lai mēs lūgtu, lai būtu kāda komisija, kas var pārbaudīt, meitenīt, vai tu patiešām esi izdomājusi? Vai tu nesaproti, ka katrs bērns nes savu svētību? Ja tu to svētību negribi, tad konvertē viņu naudā. Bet neiznīcini to puisīti. Tu vari pelnīt vairāk, bērnus dzemdēdama, nekā deputāts Saeimā, ja viņa ir godīga. Bet nē! Kreituses kundzei un viņas draudzenēm ir tiesības lemt, vai latvietis būs vai nebūs. Un tikai viņiem. Un neviens to jauno piedzimušo nedrīkst aizstāvēt. Es to koncepciju, Kreituses kundze, pilnīgi noliedzu. Es saprotu, ka galu galā, kā Požarnova kungs teica, mēs nevaram tai meitenei spiest to bērnu dzemdēt jeb neiet kaut kur, kur viņa var dabūt to abortu. Mums viņai jāpiedāvā iespējas, ka viņai nav jāiet uz kaut kādu ķēķi kādā kaktā, bet viņai ir jādod padoms. Vispusīgs padoms, jo tas, ka dzemdē bērnu, tā ir liela svētība. Tas nav kaut kāds kauns, kaut kāda lieta, no kā jāizvairās. Un jāmet miskastē. Tas bērns ir liela, liela svētība. Es nezinu, vai es jūs spēju iekustināt. Es zinu, ka Kārlis mēģina. Es zinu, ka es jūs mēģinu iekustināt daudzos jautājumos. Es ceru, ka lielāko daļu tajos jautājumos jūsu pašu kabata ir ceļā. Šeit nav jūsu kabata ceļā. Sāksim dot tai meitenei, uzspiedīsim tai meitenei nākt atklāti, parunāt to lielo svētību, to lielo dāvanu, ko, Dievs zin, kāds vīrietis viņai ir devis. 20 tūkstošus vērts mazulis. Viņu nav jāpataisa par līdzdalību kādā slepkavībā un nav to dzīvību jāiznīcina. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs skatām šo priekšlikumu pēc būtības, iespējams, tad šādu procedūru varētu arī iestrādāt, un varbūt, ka tas būtu atbalstāms. Taču es gribētu runāt par procedūru. Proti, ja šeit ir teikts: "bez noteiktā kārtībā saņemtas rakstiskas katram gadījumam izsniegtas atļaujas". Kas nosaka šo kārtību? Kārtība nav noteikta. Vai to noteiks Saeima vai Ministru kabinets, vai Cilvēktiesību birojs, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija? Nav šāda kārtība izstrādāta. Kas būs tā komisija, kura izsniegs šīs te atļaujas? Vai šīs atļaujas izsniegšana būs maksas pakalpojums vai bezmaksas pakalpojums? Un tā tālāk, un tā joprojām. Un pie tam pārejas noteikumos šeit nekas nav teikts, ka šis pants stājas spēkā, pieņemsim, pēc gada, pusgada vai pēc kaut kāda cita laika. Bet, par cik šis ir trešais lasījums, kā šis likums stājas spēkā, tā momentā uzreiz par aborta izdarīšanu bez šīs atļaujas soda ar brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem, automātiski iestājas vienkārši juridiska pretruna likumdošanā. Vienkārši šis jautājums tiek risināts mazdrusciņ no otra gala. Varbūt sākumā vajadzētu izstrādāt kārtību, izveidot šo komisiju, un pēc tam šajā likumā iestrādāt noteiktās soda sankcijas par šīs kārtības neievērošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Komisija kā par konceptuāli galīgi nepieņemamu priekšlikumu aicina balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu — izteikt 132.pantu sekojošā redakcijā. 410.priekšlikums. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 29, atturas — 24. Nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

411.priekšlikums — par 132.panta otrās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

412.priekšlikums — par 132.panta ceturtās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

413.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

414.priekšlikums par 133.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

415.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

416.priekšlikums par 134.panta pirmās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

417.priekšlikums par 135.panta nosaukumu un teksta redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

418.priekšlikums par 135.panta pirmās daļas redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

419.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Turpinām!

J.Dobelis.

420.priekšlikums par 135.panta pirmās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

421.priekšlikums par 135.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

422.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

423.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

424.priekšlikums par 137.panta redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

425.priekšlikums par 137.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

426.priekšlikums — par 138.panta otrās daļas redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

427.priekšlikums — par 138.panta otrās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

428.priekšlikums — par 139.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

429.priekšlikums — par 140.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

430.priekšlikums — 140.panta otrās daļas dispozīcijas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

431.priekšlikums — par 140.panta pirmās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

432.priekšlikums — par 141.panta otrās daļas sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Arī 433.priekšlikums runā par šo pašu pantu. Pret šiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

434.priekšlikums — par 142.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

435.priekšlikums un 436.priekšlikums par redakcionālām izmaiņām 143.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

437.priekšlikums par sankciju izmaiņām 143.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

438.priekšlikums ir par 144. un 145.panta vietu maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis.

439.priekšlikums — par 144.panta nosaukuma redakciju — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis.

440.priekšlikums — par 144.panta pirmās daļas dispozīcijas redakciju — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Un tas ir atbalstīts 441.priekšlikumā, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

442.priekšlikums — par 144.panta pirmās daļas sankciju — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim, un tātad atbildīgā komisija 443.priekšlikumā ir izstrādājusi savu redakciju. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

444.priekšlikums — par 144.panta otrās daļas dispozīciju — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret 445. un 446.priekšlikumu, kuri runā arī par šī paša panta otro daļu, atbildīgā komisija ir sagatavojusi savu redakciju. Deputātiem iebildumu nav. Tiek pieņemta šī redakcija. Lūdzu turpinām!

J.Dobelis.

Pēc 446.priekšlikuma mēs esam pusi izskatījuši. Par 144.panta...

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, varbūt mēs šajā brīdī, kad mēs esam izskatījuši pusi, mēs varētu apstāties, jo tuvojas laiks pārtraukumam. Un mums būtu tagad jāizlemj, vai pārtraukums būs pusstundu vai arī vienu nedēļu. Jo desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, kurā viņi aicina: "Ierosinām 11.maija ārkārtas plenārsēdi pārtraukt pulksten 17.00 un turpināt 18.maijā pulksten 9.00." Viens deputāts par šo priekšlikumu var runāt par, un viens — pret.

Es ļoti atvainojos! Nupat tika iesniegts vēl viens priekšlikums: "Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi 11.maijā pulksten 17.00 un turpināt trešdien, 13.maijā, pulksten 12.30." Godātie deputāti! Es tikai gribu atgādināt to, ka Prezidijs šodien pieņēma lēmumu izsludināt kārtējo sēdi 13. un 14.maijā, un 13.maijā kārtējā sēde sākas 13.30. Tātad ārkārtas sēdei mums būs laiks vienu stundu.

Priekšlikumu iesniegšanas secībā. Pirmais priekšlikums, ko ierosina 10 deputāti, tātad ierosina pārtraukumu uz nedēļu. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Paudīsim savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 8, atturas — 7. Šis priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to otrs priekšlikums vairs nav balsojams.

Godātie deputāti! Reģistrācija nav jārīko, jo mums reģistrācija bija trīs reizes sēdes laikā. Tātad nākošā reģistrācija būs tikai pie ārkārtas sēdes noslēguma. Izsludinu pārtraukumu ārkārtas sēdē līdz 18.maijam pulksten 9.00 no rīta.