Ministru kabineta noteikumi Nr. 17

Rīgā 2021. gada 7. janvārī (prot. Nr. 2 23. §)

Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11. panta otrās daļas 19. punktu, 24.² panta otro daļu,
45. panta pirmo daļu un 46. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām;

1.2. īpašas vides prasības sadedzināšanas iekārtām;

1.3. kārtību, kādā operators kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;

1.4. kārtību, kādā nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņojumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. atkritumi – Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē;

2.2. cietā biomasa – šo noteikumu izpratnē produkti, kuri sastāv no augu izcelsmes materiāliem no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, ko var izmantot par kurināmo enerģijas iegūšanai, kā arī šādi atkritumi:

2.2.1. augu atkritumi no lauksaimniecības un mežniecības;

2.2.2. augu atkritumi no pārtikas rūpniecības, ja iegūto siltumu reģenerē;

2.2.3. šķiedras saturoši augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un iegūto siltumu reģenerē;

2.2.4. korķa atkritumi;

2.2.5. koksnes atkritumi (izņemot koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos);

2.3. dabasgāze – dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu;

2.4. darba stundas – stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas (izņemot iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus) un izvada emisiju gaisā;

2.5. degvieleļļa (mazuts) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35 vai 2710 20 39, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela (izņemot dīzeļdegvielu (gāzeļļu)), kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un no kura 250 °C pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka atbilstoši Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības izstrādātajai ASTM D86 metodei. Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produkts tiek pielīdzināts degvieleļļai;

2.6. divu kurināmo dzinējs – iekšdedzes dzinējs, kurā izmanto kompresijas aizdedzi un dīzeļa ciklu, kad izmanto šķidro kurināmo, bet Otto ciklu, kad izmanto gāzveida kurināmo;

2.7. dīzeļdegviela (gāzeļļa) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi 2710 19 25, 2710 19 29 vai 2710 19 47, vai 2710 19 48, vai 2710 20 17, vai 2710 20 19, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela, no kuras 250 °C temperatūrā pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus, bet 350 °C temperatūrā – vismaz 85 tilpuma procenti, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka ar ASTM D86 metodi;

2.8. dīzeļdzinējs – iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

2.9. dūmenis – konstrukcija ar vienu vai vairākiem dūmvadiem, pa kuriem izplūdes gāzes un putekļus jeb daļiņas izvada atmosfērā;

2.10. dzinējs – gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs vai divu kurināmo dzinējs;

2.11. gāzes dzinējs – iekšdedzes dzinējs ar Otto ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi;

2.12. gāzturbīna – jebkura rotējoša mehāniska ierīce, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna. Gāzturbīna aptver gan atvērtā cikla, gan kombinētā cikla gāzturbīnas, kā arī gāzturbīnas koģenerācijas režīmā, visas iepriekšminētās – ar vai bez papildu kurināšanas;

2.13. jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaikus vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmos;

2.14. kurināmais – jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls (tiek noteikts atbilstoši tā agregātstāvoklim);

2.15. naftas pārstrādes procesa kurināmais – ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, tai skaitā naftas pārstrādes deggāze, sintēzes gāze, pārstrādes rūpnīcas eļļas un naftas kokss;

2.16. nominālā ievadītā siltuma jauda – maksimālā ievadītā siltuma jauda, kuru noteicis sadedzināšanas iekārtas ražotājs un kuru attiecīgā iekārta spēj nodrošināt nepārtrauktas darbības laikā, darbojoties vienmērīgi un stabili un izmantojot galveno kurināmo vai, ja ir jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta, – vairākus galvenos kurināmos, ar ražotāja noteikto lietderības koeficientu;

2.17. noteicošais kurināmais – kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisijas robežvērtība vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tāda pati robežvērtība, kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem minētajiem kurināmajiem ir visaugstākā ievadītā siltuma jauda;

2.18. putekļi jeb daļiņas – jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņas, kuras paraugu ņemšanas vietas apstākļos izkliedētas gāzes fāzē un kuras var atdalīt, filtrējot noteiktos apstākļos, pēc tam, kad iegūts analizējamās gāzes reprezentatīvs paraugs, un kuras pēc žāvēšanas noteiktos apstākļos paliek pirms filtra un uz tā;

2.19. sadedzināšanas iekārta – tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu siltumenerģiju tālākai izmantošanai. Tā var sastāvēt no atsevišķām sadedzināšanas iekārtas daļām – tehniskajām ierīcēm jeb katliem, kuri savas izplūdes gāzes izvada caur vienu kopīgu dūmeni;

2.20. slāpekļa oksīdi – slāpekļa monoksīds un slāpekļa dioksīds, kas izteikti kā slāpekļa dioksīds (NO₂) (turpmāk – NO_x);

2.21. stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze – pēc iekārtas palaišanas novērojamā minimālā slodze, pie kuras ražojošā sadedzināšanas iekārta darbojas vienmērīgi un stabili, kā arī droši un uzticami piegādā enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai;

2.22. stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze – minimālā slodze, pie kuras sadedzināšanas iekārta vairs nespēj droši un uzticami piegādāt enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai un tiek uzskatīts, ka tā tiek izslēgta;

2.23. derīgas emisijas vērtības – mērītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas vērtības, kurām veikta kvalitātes kontrole un kuras ir atzītas par ticamām;

2.24. zona – teritoriāla vienība, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti noteikta gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldības vajadzībām.

3. Sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šajos noteikumos minētās prasības, atkarībā no to nominālās ievadītās siltuma jaudas un iekārtas darbības uzsākšanas datuma tiek iedalītas šādās grupās:

3.1. lielas, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas:

3.1.1. mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 0,2 MW vai lielāka, bet mazāka par 1 MW, un iekārta ar kopējo nominālo siltuma jaudu, mazāku par 1 MW, ja iekārtā izmanto degvieleļļu (mazutu);

3.1.2. vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka par 50 MW;

3.1.3. lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka;

3.2. esošas un jaunas sadedzināšanas iekārtas:

3.2.1. esoša lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2014. gada 7. janvārim un kurai atļauja piesārņojošās darbības veikšanai (turpmāk – atļauja) izsniegta līdz 2013. gada 7. janvārim vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts līdz minētajam datumam;

3.2.2. jauna lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2014. gada 7. janvāra un kurai atļauja izsniegta pēc 2013. gada 7. janvāra vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts pēc minētā datuma;

3.2.3. esoša vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2018. gada 20. decembrim un kurai izsniegta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājums;

3.2.4. jauna vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2018. gada 20. decembra un kurai izsniegta atļauja vai veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (turpmāk – C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija);

3.2.5. esoša mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – mazas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2021. gada 1. jūnijam;

3.2.6. jauna mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – mazas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2021. gada 1. jūnija un kurai veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija.

4. Noteikumu prasības attiecas uz lielas, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida, izņemot šādas sadedzināšanas iekārtas:

4.1. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadegšanas produktus tieši izmanto karsēšanai, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

4.2. pēcdedzināšanas iekārtas, kas paredzētas izplūdes gāzu attīrīšanai, tās sadedzinot, un kas netiek darbinātas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

4.3. iekārtas krekinga procesa katalizatoru reģenerācijai;

4.4. iekārtas sērūdeņraža pārvēršanai sērā;

4.5. ķīmiskās rūpniecības reaktori;

4.6. koksa krāsnis;

4.7. kauperi (domnas krāšņu gaisa sildītāji);

4.8. tehniskie agregāti, kas paredzēti sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;

4.9. gāzturbīnas un gāzes dzinēji uz atkrastes platformām;

4.10. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas normatīvie akti par prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai;

4.11. sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) Nr. 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu Nr. 97/68/EK;

4.12. sadedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus vai gaļas kaulu miltus un kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulai (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011);

4.13. lauku saimniecībās izmantotās sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 5 MW vai mazāka un kurās par kurināmo izmanto vienīgi neapstrādātus mājputnu mēslus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009), 9. panta "a" punktam;

4.14. sadedzināšanas iekārtas, kurās degšanas gāzveida produktus izmanto tiešai apkurei, lai darbavietas apstākļu uzlabošanai apsildītu iekštelpas;

4.15. krematorijas, tostarp dzīvnieku krematorijas, kurās sadedzina regulas Nr. 142/2011 III pielikuma III nodaļā noteiktos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un kuru maksimālā jauda ir mazāka par 50 kg stundā vai vienai partijai;

4.16. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina naftas pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās;

4.17. reģenerācijas katli celulozes ražošanas iekārtās.

5. Ja lielas vai vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas galvenā funkcija ir siltumenerģijas iegūšana tālākai izmantošanai un tajā kā kurināmo līdzsadedzina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus vai par kurināmo izmanto tikai dzīvnieku izcelsmes kausētos taukus, tauku frakcijas un zivju eļļu, operators papildus regulā Nr. 1069/2009 noteiktajām prasībām un atbilstoši regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas F sadaļas 2. punkta "f" apakšpunktā noteiktajai prasībai izpilda arī šajos noteikumos minētās prasības.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei.

2. Atļaujas saņemšana vai darbības reģistrācija un iekārtas radīto emisiju aprēķins

7. Lai varētu veikt darbību, sadedzināšanas iekārtas operators Valsts vides dienesta informācijas sistēmā iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai un saņem atļauju vai veic C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. Prasības, kas izriet no šiem noteikumiem, A un B kategorijas piesārņojošām darbībām tiek norādītas atļaujā, bet C kategorijas piesārņojošām darbībām – operatora iesniegtajā iesniegumā C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai.

8. Lai novērtētu jaunas sadedzināšanas iekārtas prognozētās emisijas un to atbilstību noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, operators izstrādā emisijas limita projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi.

9. Lai aprēķinātu iekārtas faktiski radītās emisijas, kā arī dabas resursu nodokli atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, operators emisiju aprēķinus var veikt šādos veidos:

9.1.  A un B kategorijas piesārņojošām darbībām – atbilstoši normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajai kārtībai;

9.2.  C kategorijas piesārņojošām darbībām – ņemot vērā iekārtas izgatavotāja apliecinājumā norādīto iekārtas radīto emisijas faktoru daudzumu vai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

9.3. izmantojot emisiju mērījumos iegūto koncentrāciju un dūmgāzu plūsmas parametrus, kas noteikti atbilstoši standartam par emisijas ātruma un tilpuma plūsmas ātruma noteikšanu.

10. Ja mainās kāds no aspektiem, kas attiecas uz iekārtu un var ietekmēt iekārtai piemērojamo emisijas robežvērtību (piemēram, izmaiņas saistībā ar uzstādīto aprīkojumu, izmantoto kurināmā veidu, iekārtas nozīmi sistēmā un uzstādīto piesārņojuma samazināšanas aprīkojumu), operators normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, noteiktajā termiņā informē Valsts vides dienestu. Valsts vides dienests, ja nepieciešams, pārskata atļaujas nosacījumus un C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas nosacījumus (tai skaitā nosacījumus, kuri saistīti ar palaišanas un apturēšanas periodiem un mērījumu veikšanu).

11. Ja paredzēta tādas sadedzināšanas iekārtas uzstādīšana, kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW vai lielāka un kurai atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai izsniegta pēc 2009. gada 25. jūnija, paredzētās darbības ierosinātājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, sagatavo izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas iespējām. Ja tehniskā un ekonomiskā iespējamība uztvert oglekļa dioksīdu apstiprinās, ierosinātājs paredz piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

12. Valsts vides dienests šo noteikumu 11. punktā minētās iekārtas operatoram izsniegtajā atļaujā iekļauj nosacījumus par nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

13. Ja paredzētajai darbībai, kas ietver šo noteikumu 11. punktā minētās iekārtas uzstādīšanu, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts, iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas iespēju atbilstību normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, noteiktajiem kritērijiem, kā arī izvērtējumu par tehnisko un ekonomisko iespējamību transportēt oglekļa dioksīda plūsmu un pielāgot sadedzināšanas iekārtu oglekļa dioksīda uztveršanai. Valsts vides dienests izvērtē kritēriju izpildi un, ja nepieciešams, atļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

3. Emisijas robežvērtības un to noteikšanas kārtība

3.1. Vispārīgie noteikumi

14. Visas emisijas robežvērtības izsaka kā vielas koncentrāciju (mg/Nm³) pie noteikta skābekļa satura sausā gāzē. Robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā, ja spiediens pēc korekcijas ir 101,3 kPa, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu izplūdes gāzēs, un ja skābekļa saturs izplūdes gāzēs ir standartizēts, kas ir attiecīgi 6 % cietajam kurināmajam, 3 % – sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro vai gāzveida kurināmo (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), un 15 % – gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. Jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas ir kombinētā cikla gāzturbīnas ar papildu kurināšanu, standartizēto skābekļa saturu nosaka, ņemot vērā attiecīgās iekārtas īpašos parametrus.

15. Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pārmaiņus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, nosaka atbilstoši katra izmantotā kurināmā veida emisijas robežvērtībai, ņemot vērā sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

16. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, emisijas robežvērtību aprēķina šādā secībā:

16.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltuma jaudai;

16.2. reizina katra kurināmā veida atbilstošo emisijas robežvērtību ar šā kurināmā siltuma jaudu un katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu;

16.3. summē šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētos dalījumus.

3.2. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība

17. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām norādītas šo noteikumu 2. un 3. pielikumā. Tās nepiemēro dīzeļdzinējiem. Šo noteikumu 2. un 3. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības piemēro tad, ja atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" iekārta tiek atbrīvota no secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu piemērošanas un Valsts vides dienests ir akceptējis, ka secinājumos par labākajiem pieejamiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu ievērošana operatoram rada nesamērīgi lielas izmaksas salīdzinājumā ar videi un cilvēku veselībai sniegto labumu.

18. Esošas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

19. Jaunas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu 3. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

20. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu apvienojumu uzskata par vienu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu, ja to kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka un:

20.1. divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

20.2. atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divas vai vairākas atsevišķas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļas, kuras atļauju pirmo reizi saņēmušas vai par kurām iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts 1987. gada 1. jūlijā vai pēc minētā datuma, ir uzstādītas tā, ka tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ to izplūdes gāzes var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni.

21. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai, kura atbilstoši šo noteikumu 20. punktam sastāv no vairākām apvienotām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, saskaita visu apvienoto sadedzināšanas iekārtas daļu jaudu, neņemot vērā atsevišķas sadedzināšanas iekārtas daļas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MW.

22. Emisijas robežvērtības piemēro katram lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas dūmenim atsevišķi, un tās nosaka, ņemot vērā visas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

23. Šo noteikumu 2. pielikuma III nodaļā minētās emisijas robežvērtības var attiecināt uz esošas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada izplūdes gāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā dūmenī un kuru gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs). Šādā gadījumā emisijas robežvērtības nosaka, ņemot vērā visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, un katra dūmvada emisiju uzrauga atsevišķi.

24. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu palielina, jaunajai iekārtas daļai piemēro šo noteikumu 3. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

25. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārta tiek pārveidota tā, ka tas var ietekmēt vidi, un izmaiņas skar iekārtas daļu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, šo noteikumu 3. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības piemēro tai iekārtas daļai, kurā notikušas izmaiņas, un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

26. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vienlaikus ar citu kurināmo, emisijas robežvērtību nosaka šādi:

26.1. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vismaz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās siltuma jaudas, piemēro šo noteikumu 2. pielikumā minētajam noteicošajam kurināmajam norādītās emisijas robežvērtības;

26.2. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtība ir proporcionāla katra atsevišķā kurināmā veida nominālās ievadītās siltuma jaudas attiecībai pret visu kurināmo veidu nominālās ievadītās siltuma jaudas summu.

27. Ja atbilstoši šo noteikumu 26.2. apakšpunktam esošajā lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtā noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtību aprēķina šādā secībā:

27.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas nominālajai ievadītajai siltuma jaudai;

27.2. nosaka noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību. Šo vērtību iegūst, reizinot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto emisijas robežvērtību ar koeficientu 2 un no reizinājuma atņemot tā kurināmā emisijas robežvērtību, kuram šī vērtība ir vismazākā;

27.3. reizina noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību ar noteicošā kurināmā nominālo ievadīto siltuma jaudu, bet pārējo kurināmā veidu emisijas robežvērtības reizina ar to nominālajām ievadītajām siltuma jaudām. Katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu jeb kopējo iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu;

27.4. summē šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētos dalījumus.

28. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā, šo noteikumu 26. un 27. punktā minēto emisijas robežvērtību vietā var piemērot arī sēra dioksīda (turpmāk – SO₂) emisijas robežvērtību neatkarīgi no izmantoto kurināmā veidu kombinācijas – 600 mg/m³.

3.3. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība

29. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām norādītas šo noteikumu 4., 5. un 6. pielikumā.

30. Ja esošas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 5 MW vai lielāka, bet mazāka par 50 MW, operators ievēro:

30.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – šo noteikumu 5. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem;

30.2. sākot ar 2025. gada 1. janvāri, – šo noteikumu 4. pielikuma I un II nodaļā norādītās emisijas robežvērtības.

31. Ja esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka par 5 MW, operators ievēro:

31.1. līdz 2029. gada 31. decembrim – šo noteikumu 5. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem;

31.2. sākot ar 2030. gada 1. janvāri, – šo noteikumu 4. pielikuma II un III nodaļā norādītās emisijas robežvērtības.

32. Esošas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kas veic cieto biomasu izmantojošas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu vai esošās iekārtas pārbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nodrošina tādas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu, kas nodrošina šo noteikumu 4. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu. Minētā prasība neattiecas uz tiem esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuri iesnieguši Eiropas Savienības finansēta projekta iesniegumu pirms 2017. gada 16. decembra, kā arī uz operatoriem, kas procedūru par sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, jau ir uzsākuši vai noslēguši pirms 2017. gada 12. decembra.

33. Sākot ar 2018. gada 20. decembri, jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators ievēro šo noteikumu 6. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības.

34. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu apvienojumu uzskata par vienu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu un iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas aprēķināšanai minēto iekārtas daļu nominālās ievadītās siltuma jaudas saskaita, ja:

34.1. divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

34.2. atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu izplūdes gāzes tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni.

35. Emisijas robežvērtības nepiemēro vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras ir lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļa atbilstoši šo noteikumu 20. punktam, kā arī iekārtām, kurām atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" jānodrošina secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktos emisiju līmeņus.

36. Šajā nodaļā minētās emisijas robežvērtības piemēro arī vairāku apvienotu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu kombinācijai, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 34. punktam un kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, ja vien šāda kombinācija nav uzskatāma par lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstoši šo noteikumu 20. un 21. punktam.

3.4. Emisijas robežvērtības mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām

37. Emisija no mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas nedrīkst pārsniegt:

37.1. emisija no jaunas iekārtas – šo noteikumu 7. pielikuma I un II nodaļā norādītās emisijas robežvērtības;

37.2. emisija no esošas iekārtas:

37.2.1. līdz 2026. gada 31. decembrim – šo noteikumu 7. pielikuma III nodaļā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem;

37.2.2. sākot ar 2027. gada 1. janvāri, – šo noteikumu 7. pielikuma IV nodaļā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem.

38. Esošas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kas veic sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu vai esošās iekārtas pārbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nodrošina tādas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu, kas nodrošina šo noteikumu 7. pielikuma I un II nodaļā norādītās emisijas robežvērtības ievērošanu. Minētā prasība neattiecas uz tiem esošo mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuri iesnieguši Eiropas Savienības finansēta projekta iesniegumu pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kā arī uz operatoriem, kas procedūru par sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, jau ir uzsākuši vai noslēguši pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.

4. Izņēmumi attiecībā uz emisijas robežvērtību piemērošanu

4.1. Vispārīgie noteikumi

39. Sadedzināšanas iekārtā, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto paredzēts izmantot kurināmo ar zemu sēra saturu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem, operators var izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu un piemērot atkāpi no šajos noteikumos norādīto SO₂ emisijas robežvērtību un atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto SO₂ emisijas limitu piemērošanas, ja operatoram iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ ir pārtraukta atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteiktā kurināmā ar zemu sēra saturu piegāde. Šādu atkāpi drīkst piemērot ne ilgāk kā sešus mēnešus, sākot no minēto apstākļu iestāšanās dienas.

40. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 39. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda atbilstošā kurināmā deficīta faktu. Valsts vides dienests 10 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegtos dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 39. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

41. Operators var izmantot cita veida kurināmo un pieļaut šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību un atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto emisijas limitu pārsniegšanu, ja iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ notikusi avārija operatora dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas iekārtā vai sadedzināšanas iekārtā un tās dēļ operators nevar nodrošināt ar gāzveida kurināmo sadedzināšanas iekārtu, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto drīkst izmantot tikai gāzveida kurināmo un kurā, izmantojot cita veida kurināmo, emisijas robežvērtības un atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteiktā emisijas limita ievērošanai būtu nepieciešams uzstādīt izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas. Šādu atkāpi var piemērot uz laiku līdz 10 dienām, sākot no minēto apstākļu iestāšanās dienas. Minēto atkāpi var piemērot ilgāku laiku, ja, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības veselību vai operatora saimnieciskās darbības veidu, nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi.

42. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 41. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda gāzveida kurināmā piegādes pārtraukšanu iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ. Valsts vides dienests 15 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegto informāciju un dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 41. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

4.2. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi

43. Esošās lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

43.1. sadedzināšanas iekārtai iepriekš nav piešķirta atkāpe no emisijas robežvērtību piemērošanas, jo iekārtas operators līdz 2004. gada 30. jūnijam iesniegumā atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestam ir norādījis, ka sadedzināšanas iekārta, kas nodota ekspluatācijā līdz 1987. gada 1. jūlijam, tiks darbināta ne vairāk kā 20 000 darba stundas laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

43.2. sadedzināšanas iekārta laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim tiks darbināta ne vairāk kā 17 500 darba stundas;

43.3. informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām;

43.4. līdz 2023. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 8. pielikumā norādītās SO₂, NO_x un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības.

44. Ja esošajai lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai ar kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 500 MW, kurai pirmā atļauja izsniegta pēc 1987. gada 1. jūlija un kurā izmanto cieto kurināmo, tiek piešķirta šo noteikumu 43. punktā minētā atkāpe, tad laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim Valsts vides dienests tai piemēro šo noteikumu 8. pielikumā norādītās SO₂ un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības un šo noteikumu 2. pielikumā norādītās NO_x emisijas robežvērtības.

45. Esošo lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 200 MW, līdz 2022. gada 31. decembrim Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

45.1. iekārta ir sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra un ir saņēmusi pirmo atļauju vai par šo iekārtu Valsts vides dienestā līdz 2002. gada 27. novembrim ir iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai;

45.2. līdz 2022. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 8. pielikumā norādītās SO₂, NO_x un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības.

46. Šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības pieļaujams pārsniegt iekārtas palaišanas un apturēšanas periodā, kuru operators nosaka atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām. Šādā gadījumā operators iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļauj šo noteikumu 56. punktā minēto informāciju un pasākumus.

47. Šo noteikumu 2., 3. un 8. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās un darbojas mazāk par 500 darba stundām gadā. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām.

4.3. Vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi

48. Esošo vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu 4. pielikumā vai 7. pielikuma IV nodaļā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi iekārtai, kurā dedzina cieto kurināmo, Valsts vides dienests piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 200 mg/Nm³. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām.

49. Esošo vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 1000 darba stundas gadā un kuru izmanto siltuma ražošanai ārkārtīgi aukstā laikā (diennaktis, kad gaisa temperatūra noslīd zem ilggadējās vidējās konkrētā mēneša gaisa temperatūras), Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu 4. pielikumā vai 7. pielikuma IV nodaļā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi iekārtai, kurā dedzina cieto kurināmo, Valsts vides dienests piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 200 mg/Nm³. Šo atkāpi var izmantot tikai iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām.

50. Jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji triju gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu 6. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi iekārtai, kurā dedzina cieto kurināmo, Valsts vides dienests piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 100 mg/Nm³. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām.

51. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kura vismaz 50 % no iekārtas saražotā derīgā siltuma vidēji piecu gadu laikā piegādās centralizētās siltumapgādes tīklam tvaika vai karstā ūdens veidā, Valsts vides dienests līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu 4. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi, emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 1100 mg/Nm³ attiecībā uz SO₂ un 150 mg/Nm³ attiecībā uz putekļiem jeb daļiņām. Šo atkāpi var izmantot tikai tās iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav konstatēti normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi.

52. Esošo un jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kurā galvenais kurināmais ir cietā biomasa un kura atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur saskaņā ar normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti paredzētajiem novērtējumiem ir nodrošināta atbilstība šajos noteikumos norādītajiem augšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem, Valsts vides dienests līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu 4. un 6. pielikumā norādītās putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi, putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība nepārsniedz 150 mg/Nm³.

53. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kuru izmanto, lai darbinātu gāzes kompresoru stacijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts gāzes pārvades sistēmas aizsardzību un drošumu, Valsts vides dienests līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā norādītajām NO_x emisijas robežvērtībām.

54. Informāciju par nepieciešamajām atkāpēm operators norāda iesniegumā atļaujas vai reģistrācijas saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

55. Valsts vides dienests šo noteikumu 48., 49., 50., 51., 52. un 53. punktā minētās atkāpes A un B kategorijas piesārņojošām darbībām nosaka atļaujas nosacījumos, bet attiecībā uz C kategorijas piesārņojošām darbībām pieņem atsevišķu lēmumu par minēto atkāpju piemērošanu. Lemjot par atkāpju piemērošanu, Valsts vides dienests nodrošina, ka netiek radīts ievērojams piesārņojums un kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.

5. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu palaišanas un apturēšanas perioda noteikšanas kārtība

5.1. Vispārīgie noteikumi palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanai

56. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operatoram izsniegtās atļaujas nosacījumos Valsts vides dienests ietver šādu informāciju un pasākumus, kas saistīti ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto) un darbības apturēšanu:

56.1. sadedzināšanas iekārtas palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu. To nosaka:

56.1.1. izmantojot slodzes robežvērtības atbilstoši šo noteikumu 5.3. un 5.4. apakšnodaļai;

56.1.2. pamatojoties uz iekārtas darbības parametru izmaiņām vai iekārtā veicamajiem diskrētajiem procesiem, kas minēti šo noteikumu 5.5. apakšnodaļā un ir skaidri, viegli uzraugāmi un piemēroti izmantotajai tehnoloģijai;

56.2. pasākumus, kas nodrošina, ka palaišanas un apturēšanas periodi tiek iespējami samazināti;

56.3. pasākumus, kas nodrošina, ka viss piesārņojuma mazināšanas aprīkojums sāk darboties, tiklīdz tas tehniski iespējams.

57. Lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, operators piemēro šādus nosacījumus:

57.1. kritēriji vai parametri, ko izmanto palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanai, ir pārredzami un ārēji pārbaudāmi;

57.2. palaišanas un apturēšanas periodus nosaka apstākļos, kas nodrošina stabilu ražošanas procesu, ievērojot drošības un cilvēka veselības aizsardzības prasības;

57.3. palaišanas un apturēšanas periodos neietver periodus, kuros sadedzināšanas iekārta pēc palaišanas darbojas stabili un droši ar kurināmā padevi, bet nenodrošina siltuma, elektrības vai mehāniskās enerģijas padevi vai piegādi.

5.2. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām

58. Lai atbilstoši šo noteikumu 9. nodaļai aprēķinātu derīgās vidējās emisijas vērtības sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, nosaka palaišanas un apturēšanas periodus. Šajā gadījumā, veicot derīgo vidējo emisijas vērtību aprēķinu, neņem vērā vērtības, kas:

58.1. mērītas pirmās vienības palaišanas periodā un pēdējās vienības apturēšanas periodā;

58.2. noteiktas atsevišķām vienībām citu palaišanas un apturēšanas periodu laikā, ja tās tiek mērītas, vai – gadījumā, ja mērījumus veikt ir tehniski vai ekonomiski neiespējami, – aprēķinātas atsevišķi katrai attiecīgajai vienībai.

59. Nosakot darba stundu skaitu sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, ievēro, ka palaišanas un apturēšanas periods, kuru darba stundu aprēķinos neņem vērā, sastāv tikai no sadedzināšanas iekārtas pirmās vienības palaišanas perioda un sadedzināšanas iekārtas pēdējās vienības apturēšanas perioda.

60. Ja atbilstoši šo noteikumu 23. punktam emisijas robežvērtības piemēro daļai no esošās sadedzināšanas iekārtas, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā dūmenī, palaišanas un apturēšanas periodus var noteikt atsevišķi katrai šādai sadedzināšanas iekārtas daļai. Šādā gadījumā palaišanas un apturēšanas periodi iekārtas daļai ietver sadedzināšanas pirmās iekārtas vienības palaišanas periodu, palaižot attiecīgo iekārtas daļu, un apturēšanas periodu sadedzināšanas iekārtas pēdējā vienībā, apturot attiecīgo iekārtas daļu.

5.3. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai

61. Nosakot palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu saskaņā ar šo noteikumu 5.3., 5.4. un 5.5. apakšnodaļu, ņem vērā:

61.1. faktu, ka stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze var būt zemāka nekā stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze, jo sadedzināšanas iekārta varētu stabili darboties ar zemāku slodzi, kad tā ir sasniegusi pietiekamu temperatūru pēc darbības perioda;

61.2. sadedzināšanas iekārtu un to vienību tehniskos un darbības parametrus, kā arī uzstādītā piesārņojuma samazināšanas aprīkojuma tehniskās prasības.

62. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi.

63. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad sāk beigties kurināmā padeve pēc stabilas ražošanas apturēšanas minimālās slodzes sasniegšanas, pie kuras saražotā elektroenerģija vairs netiek ievadīta tīklā vai radītā mehāniskā enerģija nav vairs derīga mehāniskai slodzei.

64. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu elektroenerģijas ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas elektroenerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

65. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu sadedzināšanas iekārtām, kas piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai un kuras saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas mehāniskās enerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

5.4. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, un sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju

66. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi un siltumu var droši un uzticami piegādāt siltumenerģijas apgādes sistēmā, siltuma akumulatoram vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

67. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad ir sasniegts stabilas ražošanas izslēgšanas minimālās slodzes punkts un siltumu vairs nevar droši un uzticami piegādāt siltumenerģijas apgādes sistēmā vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

68. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu siltuma ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas siltuma ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

69. Periodus, kuru laikā siltuma ražošanas iekārtas silda akumulatoru vai rezervuāru, neeksportējot siltumu, uzskata par darba laiku, nevis par iekārtas palaišanas vai apturēšanas periodiem.

70. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju, palaišanas un apturēšanas periodus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3. un 5.4. apakšnodaļu, ņemot vērā gan saražoto elektroenerģijas, gan siltuma daudzumu.

5.5. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot darbības parametrus vai diskrētos procesus

71. Lai noteiktu stabilas ražošanas minimālo palaišanas slodzi un minimālo apturēšanas slodzi, nosaka vismaz trīs dažādus kritērijus. Palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākums ir sasniegts, ja sasniegti vismaz divi no šo noteikumu 72. punktā minētajiem kritērijiem vai līdzvērtīgiem procesiem, kas atbilst iekārtas tehniskajiem parametriem.

72. Stabilas ražošanas minimālās palaišanas slodzes un minimālās apturēšanas slodzes noteikšanai izmanto šādus kritērijus:

72.1. diskrētie procesi, kas saistīti ar stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi:

72.1.1. cietā kurināmā katliem – pilnīga pāreja no stabilas darbības palīgdegļu vai papildu degļu izmantošanas uz darbību tikai ar pamatkurināmo;

72.1.2. šķidrā kurināmā katliem – galvenā kurināmā padeves sūkņa ieslēgšana un degļa degvieleļļas spiediena stabilizēšanās, kuram kā rādītāju var izmantot kurināmā plūsmas ātrumu;

72.1.3. gāzturbīnām – punkts, kur degšanas režīms pārslēdzas uz vienmērīgas sadegšanas režīmu, izmantojot iepriekš sagatavotu kurināmā maisījumu jeb tukšgaitas režīmu;

72.2. darbības parametri:

72.2.1. skābekļa saturs dūmgāzēs;

72.2.2. dūmgāzu temperatūra;

72.2.3. tvaika spiediens;

72.2.4. siltuma ražošanas iekārtām – entalpija un siltuma pārneses šķidruma ātrums;

72.2.5. ar šķidro kurināmo un gāzi darbināmām iekārtām – kurināmā plūsmas ātrums, norādīts procentos no kurināmā plūsmas nominālās ievadītās siltuma jaudas;

72.2.6. tvaika katlu iekārtām – tvaika temperatūra pie katla izejas.

6. Prasības par nepieciešamo dūmeņa augstumu visām sadedzināšanas iekārtām

73. Lai nodrošinātu netraucētu emisijas plūsmu, operators sadedzināšanas iekārtai, kas savu darbību uzsāks pēc 2021. gada 1. jūnija, dūmeņa augšējo galu ierīko ne zemāk par 0,5 m virs jumta seguma (arī ēkām ar plakanu jumtu). Dūmeņa augstumu virs jumta seguma nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

73.1. ja dūmenis atrodas tuvāk par 1,5 m no jumta kores, tam jābūt 0,5 m augstākam par kori;

73.2. ja dūmenis atrodas 1,5 m līdz 3 m no jumta kores, tas nedrīkst būt zemāks par kori;

73.3. ja dūmenis atrodas tālāk par 3 m no jumta kores, tā augšgals nedrīkst būt zemāks par taisni, kura vilkta no kores 10° leņķī pret horizontu.

74. Operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 5 MW vai lielāka, vēl pirms iekārtas būvniecības nosaka minimālo nepieciešamo dūmeņa augstumu, veicot gaisa kvalitātes izkliedes modelēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi.

75. Operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 5 MW un kura savu darbību uzsāks pēc 2021. gada 1. jūnija, un kuras iedarbības zonā atrodas citas dzīvojamās vai publiskās ēkas ventilācijas sistēmas vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas ailas, logi vai durvis, nodrošina, ka iekārtas dūmeņa minimālais augstums atbilst šo noteikumu 9. pielikuma I nodaļā minētajām prasībām. Minētās prasības neattiecas uz gāzes iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu līdz 400 kW, kurās par kurināmo izmanto gāzi no centralizētā gāzes tīkla vai sašķidrināto gāzi.

76. Operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 5 MW, šo noteikumu 75. punktā minēto informāciju par nepieciešamo dūmeņa augstumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 9. pielikuma II nodaļā minētajam un iesniedz Valsts vides dienestā vienlaikus ar iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai. Minētās prasības par nepieciešamo dūmeņa augstumu Valsts vides dienests iekļauj tehniskajos noteikumos, kā arī pārbauda to ievērošanu, veicot būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanu.

77. Ja operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 5 MW, tehnisku apsvērumu dēļ nevar izpildīt šo noteikumu 75. punktā minētās prasības, tad operators var samazināt dūmeņa minimālo augstumu, ja tiek veikta piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi, kas apliecina atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem, kā arī ja operators ir iesniedzis Valsts vides dienestā atbilstošu pamatojumu. Iesniegtajiem aprēķiniem jāapliecina, ka iekārtas darbības rezultātā netiks pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi gan 2 m augstumā, gan arī citos augstumos pie blakus esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas fasādes, kur izvietotas šo ēku ventilācijas sistēmas vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas ailas, logi vai durvis un kura ir visvairāk pakļauta gaisa piesārņojuma iedarbībai. Valsts vides dienests izvērtē iesniegto informāciju un pieņem lēmumu, vai dūmeņa augstuma samazināšana ir pamatota.

78. Ja par esošas sadedzināšanas iekārtas radīto piesārņojumu regulāri tiek saņemtas pamatotas sūdzības (sūdzība uzskatāma par pamatotu, ja to apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti, kas fiksēti protokolā), Valsts vides dienests, izvērtējot konkrēto situāciju, var pieņemt lēmumu pieprasīt operatoram izvērtēt iekārtas dūmeņa augstumu, ņemot vērā šo noteikumu 73., 74. vai 75. punktā minētās prasības. Ja tiek konstatēta neatbilstība minētajām prasībām, operatora pienākums ir veikt emisiju samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu emisijas plūsmu un pietiekamu piesārņojošo vielu izkliedi.

7. Citas vides prasības, kas jāievēro, darbinot sadedzināšanas iekārtu

79. Operators pēc iespējas saīsina vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu darbības palaišanas un apturēšanas periodus. Ja jau iepriekš darbībā esošas iekārtas izmantošana uz kādu laiku ir apstādināta, operators iekārtas iekurināšanas laikā ierobežo zalvjveida emisijas.

80. Kurināmo un citus izejmateriālus operators uzglabā tā, lai nepieļautu gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojumu.

81. Virszemes tvertnes, kurās uzglabā šķidro kurināmo, operators novieto ūdensnecaurlaidīgā apvaļņojumā, kura ietilpība vismaz par 10 % pārsniedz lielākās tvertnes ietilpību.

82. Operators nodrošina, ka emisija no sadedzināšanas iekārtas nepārsniedz normatīvajos aktos par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm un kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos, noteikto smakas mērķlielumu.

83. Sadedzināšanas iekārtas kondensātu, katlu skalošanas notekūdeņus un ūdens mīkstināšanas filtru reģenerēšanas notekūdeņus operators savāc un novada notekūdeņu savākšanas sistēmā. Minētos notekūdeņus ir aizliegts novadīt vidē neattīrītus vai novadīt lietusūdens savākšanas sistēmā.

84. Notekūdeņus, kas radušies no sadedzināšanas iekārtas, operators novada atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

85. Darbības radītais trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību noteiktos trokšņa normatīvus. Ja ārpus telpām izmantoto iekārtu skaņas jaudas līmenis (LWA) atbilstoši CE sertifikātam pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus attiecīgajā apbūves teritorijā, operators aprēķina iekārtas ekspluatācijas rezultātā radīto trokšņa līmeni. Ja aprēķinātais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus, operators vai iekārtas uzstādītājs veic pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai līdz noteiktajiem trokšņa normatīviem.

86. Pelnus, izdedžus un citus cietos vai šķidros atkritumus aizliegts pastāvīgi uzglabāt teritorijā. Īslaicīgi (mazāk par trim mēnešiem) atļauts uzglabāt pelnus, izdedžus un citus cietos vai šķidros atkritumus sadedzināšanas iekārtas teritorijā tā, lai neradītu gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojumu. Ja operators atkritumus neapsaimnieko pats, tos nodod komersantam, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu.

87. Lai novērstu kvēpu uzkrāšanos sadedzināšanas iekārtas dūmenī, operators nodrošina tā tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību. Kvēpu izdedzināšana ar liesmu ir aizliegta.

88. Bīstamos atkritumus operators uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu pārvadājumu uzskaiti.

89. Ja operators pats neapsaimnieko atkritumus un neattīra notekūdeņus, tas pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda šādus līgumus:

89.1. par atkritumu savākšanu;

89.2. par notekūdeņu attīrīšanu.

8. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontrole un monitorings

8.1. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontroles un monitoringa vispārīgie noteikumi

90. Izplūdes gāzes, tai skaitā attīrītās, no sadedzināšanas iekārtas izvada caur dūmeni, kurš speciāli aprīkots emisijas mērīšanai un kontrolei un kura projektētais augstums nodrošina, ka sadedzināšanas iekārta ekspluatācijas laikā nepārsniedz šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības, kā arī gaisa kvalitātes normatīvus, tai skaitā augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus piesārņojošām vielām, kurām tādi noteikti, atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti.

91. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

92. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumiem izmanto tādas ierīces, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu.

93. Operators nodrošina, ka piesārņojošo vielu paraugu ņemšanu un analīzi un procesa parametru mērījumus, kā arī šo noteikumu 108., 115. un 119. punktā minētās alternatīvās procedūras veic, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

94. Operators nodrošina, ka mērījumu veikšanas brīdī iekārta darbojas stabilos apstākļos ar reprezentatīvu vienmērīgu slodzi. Mērījumos neņem vērā iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus.

95. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultāts ir paraugošanas perioda vidējā vērtība – vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes. Secīgo mērījumu skaits un ilgums var būt mazāks, ja noteiktais mērījumu skaits un ilgums ir rakstiski pamatots. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

96. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām emisiju monitoringu veic laikā, kad dedzina kurināmo vai vairāku kurināmo veidu kombināciju, kas varētu radīt vislielākās emisijas, un laikā, kad iekārta darbojas normālos ekspluatācijas apstākļos.

97. Valsts vides dienests var pieprasīt operatoram periodiskos mērījumus veikt biežāk, nekā norādīts šo noteikumu 107., 108., 111., 112. un 116. punktā, ja:

97.1. konkrētā sadedzināšanas iekārta atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi;

97.2. par konkrēto operatoru ir saņemtas pamatotas sūdzības (sūdzība par paaugstinātu piesārņojumu uzskatāma par pamatotu, ja šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību pārsniegumu esību apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti, kas fiksēti Valsts vides dienesta izstrādātajos pārbaudes dokumentos);

97.3. operators ir pārkāpis šajos noteikumos minētās prasības.

98. Operators šo noteikumu 97., 106., 107., 110., 111., 112. un 116. punktā minēto mērījumu rezultātus sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām. Mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu 91. punktā minētā akreditētā laboratorija, operators pievieno pārskata veidlapai "Nr. 2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" kā atsevišķu pielikumu. Operators visus monitoringa rezultātus glabā un apstrādā tā, lai varētu pārbaudīt atbilstību emisijas robežvērtībām saskaņā ar šo noteikumu 9. nodaļu.

99. Sadedzināšanas iekārtas operators glabā šādu informāciju un datus:

99.1. vismaz sešus gadus:

99.1.1. gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu 91. punktā minētā akreditētā laboratorija;

99.1.2. datus par iekārtā izmantotā kurināmā veidu un daudzumu;

99.1.3. ja sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtību ievērošanas nodrošināšanai izmanto sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, – datus vai informāciju, kas pierāda minētās iekārtas efektīvu pastāvīgu darbību, un informāciju par visiem sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu darbības traucējumu vai bojājumu gadījumiem;

99.1.4. informāciju par gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos minētajām prasībām un veiktajiem pasākumiem neatbilstības novēršanai;

99.1.5. datus par darba stundām, ja operators piemēro šo noteikumu 48., 49. un 50. punktā minēto atkāpi;

99.1.6. informāciju par ražošanas procesos radīto novadīto notekūdeņu daudzumu (m³), ja iekārta nav pieslēgta pie centralizētās kanalizācijas sistēmas;

99.2. visu atļaujas un darbības reģistrācijas spēkā esības laiku – Valsts vides dienesta izsniegto atļauju vai pierādījumus par C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju un ar to saistīto informāciju.

100. Operators šo noteikumu 99. punktā minētos datus un informāciju bez liekas kavēšanās pēc pieprasījuma dara pieejamus Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests var pieprasīt šos datus un informāciju, lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī pieprasa šādas informācijas sniegšanu, ja to vēlas saņemt kāds sabiedrības loceklis.

101. Ja sadedzināšanas iekārtai nedarbojas izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas vai tās ir bojātas, operators 48 stundu laikā par to ziņo Valsts vides dienestam un veic nepieciešamos pasākumus, lai maksimāli ierobežotu piesārņojošo vielu emisiju. Ja attīrīšanas iekārtas nedarbojas un 24 stundu laikā netiek nodrošināti normāli ekspluatācijas apstākļi, Valsts vides dienests saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" pieprasa sadedzināšanas iekārtas darbības pārtraukšanu vai darbības ierobežošanu, vai iekārtas darbināšanu, izmantojot kurināmo, kas nodrošina atļaujā noteikto emisijas limitu un šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

8.2. Monitoringa nosacījumi lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

102. Šo noteikumu 101. punktā minētajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras aprīkotas ar gāzu attīrīšanas iekārtām, jebkurā 12 mēnešu ilgā laikposmā darbības kopējais ilgums bez gāzu attīrīšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas. Atļaujā var paredzēt iespēju sadedzināšanas iekārtai bez attīrīšanas iekārtas darboties ilgāk par 120 stundām, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

102.1. sadedzināšanas iekārtai ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;

102.2. sadedzināšanas iekārtu, kurai nedarbojas gāzu attīrīšanas iekārtas, iespējams aizstāt vienīgi ar tādu sadedzināšanas iekārtu, kuras darbība palielinātu emisiju.

103. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši piemērojamos standartos noteiktajām metodēm vai atbilstoši citām metodēm ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju.

104. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 100 MW un vairāk, operators nodrošina nepārtrauktu SO₂, putekļu jeb daļiņu un NO_x koncentrācijas mērījumu veikšanu izplūdes gāzēs un skābekļa un ūdens tvaiku koncentrācijas, temperatūras un spiediena noteikšanu tajās. Ja iekārtā tiek izmantots gāzveida kurināmais, operators papildus veic oglekļa monoksīda (turpmāk – CO) koncentrācijas mērījumus.

105. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 100 MW operators vismaz reizi gadā pārbauda un testē nepārtrauktās mērīšanas iekārtas, veicot papildu mērījumus ar piemērojamos standartos noteiktajām bāzes (references) metodēm, un reizi gadā iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par veiktajām nepārtraukto mērījumu sistēmas pārbaudēm, kā arī veikto mērījumu rezultātus.

106. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisijas mērījumus veic vismaz reizi gadā.

107. Šo noteikumu 104. punktā minēto nepārtraukto mērījumu vietā veic mērījumus ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja:

107.1. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW līdz 100 MW;

107.2. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu paredzēts darbināt ne vairāk par 10 000 darba stundām;

107.3. nosakot ūdens tvaiku koncentrāciju, izplūdes gāzes paraugi pirms emisijas analīzes tiek izžāvēti;

107.4. tiek veikti SO₂ un putekļu jeb daļiņu koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto tikai dabasgāzi;

107.5. tiek veikti SO₂ koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto šķidro kurināmo (no naftas produktiem) ar atļaujā noteikto sēra saturu un kurā nav uzstādītas sēra atdalīšanas iekārtas;

107.6. tiek veikti SO₂ koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā dedzina cieto biomasu un kuras radītā SO₂ emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt atbilstošo emisijas robežvērtību.

108. Lai novērtētu SO₂ un NO_x emisijas, kā alternatīvu šo noteikumu 104. punktā minētajiem SO₂ un NO_x mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras ir pārbaudījis un apstiprinājis Valsts vides dienests.

8.3. Monitoringa nosacījumi vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

109. Mērījumus veic tikai gaisu piesārņojošām vielām, kuru emisijas robežvērtības attiecīgajām iekārtām ir norādītas šajos noteikumos. Attiecībā uz CO emisiju mērījumus veic visām iekārtām.

110. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic vismaz ik pēc trim gadiem.

111. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic ne retāk kā reizi gadā.

112. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šo noteikumu 48., 49. un 50. punkts, periodiskus mērījumus var veikt katru reizi pēc tam, kad pagājis šāds stundu skaits:

112.1. trīskāršots maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW;

112.2. maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW.

113. Veicot mērījumus saskaņā ar šo noteikumu 112. punktu, periodisko mērījumu biežums jebkurā gadījumā nav retāks par vienu reizi piecos gados.

114. Operators nodrošina pirmo mērījumu veikšanu četru mēnešu laikā pēc iekārtas atļaujas izsniegšanas vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

115. Attiecībā uz SO₂ emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu 110., 111. un 112. punktā minētajiem mērījumiem var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests.

8.4. Monitoringa nosacījumi mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām

116. Mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators reizi piecos gados nodrošina emisiju mērījumus tām vielām, kuru emisijas robežvērtības ir norādītas šo noteikumu 7. pielikumā.

117. Jaunas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina pirmā mērījuma veikšanu četru mēnešu laikā pēc C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem. Esošas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina pirmā mērījuma veikšanu ne vēlāk kā gada laikā no šo noteikumu stāšanās spēkā.

118. Pirmo mērījumu iekārtai, kura vidēji gada laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas, operators var veikt pēc tam, kad pagājušas 1500 darba stundas. Pēc tam veic mērījumus ik pēc 1500 nostrādātām darba stundām.

119. Attiecībā uz SO₂ emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu 116. punktā minētajiem mērījumiem operators var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests.

9. Emisijas robežvērtību ievērošanas pārbaude

120. Emisiju mērījuma vērtības ir derīgas, ja atsevišķa mērījuma rezultāta 95 % ticamības intervāls nepārsniedz emisijas robežvērtības daļu, kas atbilst šādai procentos izteiktai emisijas robežvērtības daļai:

120.1. SO₂ – 20 %;

120.2. NO_x – 20 %;

120.3. putekļiem jeb daļiņām – 30 %;

120.4. CO – 10 %.

121. Derīgās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka, no izmērītajām derīgajām stundas vidējām vērtībām atņemot šo noteikumu 120. punktā minēto ticamības intervāla vērtību.

122. Nosakot mērījuma rezultātus, neņem vērā dienas, kurās vidējās vērtības vairāk nekā trīs stundas nav ticamas nepārtrauktās mērīšanas iekārtu nepareizas darbības vai tehnisko apkopju, vai kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā minēto iemeslu dēļ vairāk nekā 10 dienu mērījumu rezultāti nav atzīstami par ticamiem, operators veic atbilstošus pasākumus nepārtraukto mērījumu sistēmas drošuma uzlabošanai. Par veiktajiem pasākumiem operators informē Valsts vides dienestu.

123. Aprēķinot derīgās emisijas vidējās vērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas šo noteikumu 39., 41., 101. un 102. punktā minētajos laikposmos, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodos.

124. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu 103. punktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā norādītajām emisijas robežvērtībām, ja mērījumu rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā, neņemot vērā šo noteikumu 39., 41., 101. un 102. punktā minētos laikposmus, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus, tiek ievērotas visas šīs prasības:

124.1. neviena derīgā emisijas mēneša vidējā vērtība nepārsniedz atļaujā norādīto emisijas robežvērtību;

124.2. neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības;

124.3. sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no katliem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW un kuros par kurināmo izmanto ogles, neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības;

124.4. derīgās emisijas stundas vidējās vērtības 95 % gadījumu nepārsniedz 200 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības.

125. Sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek veikti šo noteikumu 97., 107., 110., 111., 112. un 116. punktā minētie periodiskie piesārņojošo vielu mērījumi vai mērījumu vietā izmantotas šo noteikumu 108., 115. un 119. punktā minētās procedūras, atbilst šo noteikumu prasībām, ja mērījumos vai novērtējumā iegūtie rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, emisijas vērtības nepārsniedz atļaujā norādītās emisijas robežvērtības.

10. Informācijas nodrošināšana

126. Attiecībā uz visām jaunajām vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām Valsts vides dienests savā tīmekļvietnē sabiedrībai dara pieejamu šādu informāciju:

126.1. operatora nosaukums;

126.2. iekārtas atrašanās vieta;

126.3. emisijas avoti un to veidi (dīzeļdzinējs, gāzturbīna, divu kurināmo dzinējs, cits dzinējs vai cita sadedzināšanas iekārta);

126.4. izmantotā kurināmā veids un daudzums katrā sadedzināšanas iekārtā;

126.5. datums, kurā sākta iekārtas darbība;

126.6. katras sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda un katras sadedzināšanas iekārtas daļas nominālā ievadītā siltuma jauda (MW), ja divas vai vairākas sadedzināšanas iekārtas apvienotas un izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

126.7. maksimālais pieļaujamais sadedzināšanas iekārtas darbības ilgums gadā (darba stundas/gadā) un vidējā slodze darbības laikā;

126.8. sadedzināšanas iekārtai piemērojamās emisijas robežvērtības un emisiju limiti, ja operatoram nepieciešams izstrādāt emisiju limita projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi;

126.9. lēmumi par iekārtai piemērotajām atkāpēm un pamatojums atkāpju piešķiršanai;

126.10. prasības mērījumu veikšanai.

127. Attiecībā uz esošajām vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām Valsts vides dienests publicē tā rīcībā esošo informāciju, kuru laikposmā līdz 2025. gada 1. janvārim papildina atbilstoši šo noteikumu 126. punktā minētajām prasībām.

128. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":

128.1. sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi attiecībā uz lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

128.2. ievieto šo noteikumu 128.1. apakšpunktā minētos pārskatus savā tīmekļvietnē mēneša laikā pēc to nosūtīšanas Eiropas Komisijai;

128.3. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2026. gada 1. oktobrim un 2031. gada 1. oktobrim iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai pārbaudītu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām, un informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radītajām SO₂, NO_x un putekļu jeb daļiņu emisijām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

128.4. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu ar aplēsēm par gada kopējām CO emisijām un jebkādu pieejamo informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radīto CO emisiju koncentrāciju, kas sagrupētas pa kurināmā veidiem un jaudas kategorijām.

129. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju, ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai tiek piemērota atkāpe atbilstoši šo noteikumu 39. un 41. punktam, un viena mēneša laikā – ja minētā atkāpe tiek piemērota vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtai.

130. Valsts vides dienests kontrolē šajos noteikumos operatoram noteikto pienākumu izpildi un izveido efektīvu kontroles plānu, par pamatu ņemot vides inspekcijas vai citus pasākumus.

11. Noslēguma jautājums

131. Atzīt par spēku zaudējušiem:

131.1. Ministru kabineta 2004. gada 14. decembra noteikumus Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 201. nr.; 2015, 218. nr.; 2018, 8. nr.);

131.2. Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumus Nr. 736 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 249. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas daudzuma aprēķins C kategorijas piesārņojošām darbībām

Emitētā piesārņojuma daudzumu aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

E_t/a = EF x B x 10^-9, kur

E_t/a – emitētā piesārņojuma daudzums (t/gadā);

B – kurināmā patēriņš (MJ);

EF – emisijas faktors (mg/MJ, noteikts šā pielikuma 1. un 2. tabulā atkarībā no iekārtas nominālās ievadītās siltuma jaudas).

1. tabula

Emisijas faktori mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām

2. tabula

Emisijas faktori vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

II. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinēji

III. Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja izsniegta vai par kurām iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms 2002. gada 27. novembra un kuras darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs)

1. Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:

2. NO_x emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MW:

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

II. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinēji

1. Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.

2. Gāzturbīnām (arī kombinētā cikla gāzturbīnām) un gāzes dzinējiem ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MW ir šādas emisijas robežvērtības:

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

4. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 5 MW līdz 50 MW (izņemot gāzturbīnas un dzinējus), ko piemēro, sākot ar 2025. gada 1. janvāri

II. Emisijas robežvērtības esošajām gāzturbīnām un dzinējiem, ko iekārtām ar jaudu no 5 MW līdz 50 MW piemēro, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, bet iekārtām ar jaudu no 1 MW līdz 5 MW – sākot ar 2030. gada 1. janvāri

III. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 1 MW līdz 5 MW (izņemot gāzturbīnas un dzinējus), ko piemēro, sākot ar 2030. gada 1. janvāri

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

5. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (izņemot dzinējus un gāzturbīnas)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

6. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības jaunajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ko piemēro, sākot ar 2018. gada 20. decembri

I. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot dzinējus un gāzturbīnas

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

7. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām (izņemot dzinējus un gāzturbīnas)

II. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir dzinēji un gāzturbīnas

III. Emisijas robežvērtības, kuras esošajām mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām piemēro līdz 2026. gada 31. decembrim (izņemot dzinējus un gāzturbīnas)

IV. Emisijas robežvērtības, kuras esošajām mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām piemēro, sākot ar 2027. gada 1. janvāri (izņemot dzinējus un gāzturbīnas)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

8. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurām piemēro Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" 43. un 45. punktā minēto atkāpi

I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

II. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (tai skaitā kombinētā cikla gāzturbīnas)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

9. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 17

Dūmeņa augstuma aprēķins un informācija par dūmeņa augstumu

I. Dūmeņa augstuma aprēķins sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 5 MW vai mazāku

1. Dūmeņa minimālo augstumu atbilstoši šim pielikumam nosaka, ja sadedzināšanas iekārtas iedarbības zonā vai pie zonas robežas ir izvietota dzīvojamā vai publiskā ēka un vēdināšanu šīs ēkas telpās, kur uzturas cilvēki, nodrošina minētajā zonā izvietotas ventilācijas sistēmas vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas punkti (tai skaitā atveres, ailas, logi vai durvis).

2. Dūmeņa minimālo augstumu (H_D) virs ēkas jumta seguma (H_Ēka) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

H_D = (H_A – H_Ēka) + H_J, kur

R – iedarbības zonas rādiuss, m;

H_D – dūmeņa minimālais augstums virs ēkas jumta seguma (H_Ēka), m. Iegūtajam rezultātam var būt gan pozitīva, gan negatīva vērtība;

H_A – atskaites līmenis, m;

H_Ēka – jumta seguma augstums dūmeņa izvietošanas vietā vai jumta kores augstums, ja dūmenis tiek izvietots tālāk par 3 m no jumta kores vai līdzās ēkai, m;

H_J – minimālais nepieciešamais dūmeņa augstums virs atskaites līmeņa (H_A), m.

1. attēls

3. Sadedzināšanas iekārtas iedarbības zona (R) ir apļveida zona, kuras viduspunkts ir dūmenis (1. attēls). Iedarbības zonas rādiuss ir atkarīgs no kurināmā veida, kuru izmanto sadedzināšanas iekārtā, un no iekārtas nominālās ievadītās siltuma jaudas.

4. Atskaites līmenis (H_A) ir augstums no zemes virsmas līdz tādam ventilācijas sistēmas vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas punktam (tai skaitā atverei, ailai, logam vai durvīm), kas ir augstākais starp visām ēkām, kuras atrodas sadedzināšanas iekārtas iedarbības zonā (1. attēls). Atskaites līmenis var būt arī zemāks par ēkas jumta seguma augstumu.

5. Cietā kurināmā sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 0,2 MW līdz 0,25 MW iedarbības zonas rādiuss ir 23 m. Iedarbības zonas rādiuss uz katriem nākamajiem 50 kW palielinās par 2 m, līdz sasniedz maksimālo iedarbības zonas rādiusu 54 m. Iedarbības zonas rādiusi, ņemot vērā sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu, un minimālais nepieciešamais dūmeņa augstums (H_J) virs atskaites līmeņa (H_A) ir šādi:

6. Gāzveida un šķidrā kurināmā sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 0,2 MW līdz 0,25 MW iedarbības zonas rādiuss ir 12 m. Iedarbības zonas rādiuss uz katriem nākamajiem 50 kW palielinās par 1 metru, līdz sasniedz maksimālo iedarbības zonas rādiusu 31 metrs. Iedarbības zonas rādiusi, ņemot vērā sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu, un minimālais nepieciešamais dūmeņa augstums (H_J) virs atskaites līmeņa (H_A) ir šādi:

7. Citām mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras nav minētas šā pielikuma 5. un 6. punktā, minimālais nepieciešamais dūmeņa augstums (H_J) virs atskaites līmeņa (H_A) ir 5 metri.

8. Augstums no zemes virsmas līdz dūmeņa augšējam galam nedrīkst pārsniegt divus tās ēkas augstumus, virs kuras atrodas dūmenis.

II. Informācija par nepieciešamo dūmeņa augstumu

9. Operators sagatavo un iesniedz Valsts vides dienestā šādu informāciju, kas pamato iekārtas dūmeņa minimālā augstuma noteikšanu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" prasībām:

9.1. iekārtas adrese;

9.2. ja iekārtas tuvumā atrodas dzīvojamās un publiskās ēkas, – informācija par katru no emisijas avota tuvumā esošajām ēkām (ja šo ēku augstums ir tuvs iekārtas dūmeņa augstumam, raksturo vienu ēku, uz kuru iespējama vislielākā ietekme):

9.2.1. ēkas adrese (norādot arī to ēku, kuras fasāde ir visvairāk pakļauta konkrētā emisijas avota radītajam gaisa piesārņojumam);

9.2.2. ēkas centra x un y koordinātas attiecībā pret emisijas avotu;

9.2.3. ēkas augstums;

9.2.4. ēkas garums;

9.2.5. ēkas platums;

9.3. informācija par katram emisijas avotam noteikto minimālo nepieciešamo dūmeņa augstumu:

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs