Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija un Francija - esam tuvi un kļūstam tuvāki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213) https://vestnesis.lv/ta/id/32021

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija un Lietuva - mums kopīgas ne vien debesis, jūra un robežas, bet arī nākotne

Vēl šajā numurā

26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija un Francija —

esam tuvi un kļūstam tuvāki

X.JPG (15307 BYTES)

Vakar 25. maijā Rīgā ieradās Francijas Republikas Nacionālās asamblejas delegācija

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Nacionālās asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu draudzības grupu tās prezidenta Gija Tesjē (attēlā) vadībā. Delegācija, kuras sastāvā ir arī draudzības grupas viceprezidenti Bernadete Izāka—Sibilla un Eduārs Landrēns, kā arī draudzības grupas loceklis Alēns Baro, ieradusies Latvijā pēc Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas uzaicinājuma.

Atceroties sirsnīgo uzņemšanu Francijas vizītes laikā pagājušā gada pavasarī, Saeimas priekšsēdētājs izteica cerību, ka Latvijas vēso gaisu viesiem kompensēs sirsnīgās abu parlamentu starpā izveidojušās attiecības.

A.Čepānis informēja Francijas Nacionālās asamblejas deputātus par Latvijas stratēģisko kursu uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un laikā kopš neatkarības atjaunošanas sasniegtajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Latvijas valdība ir pieņēmusi principālu lēmumu īstenot plašu sabiedrības integrācijas procesu pilnīgā saskaņā ar EDSO rekomendācijām. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Saeima pirmajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Pilsonības likumā un 4. jūnijā tie varētu tikt pieņemti galīgajā lasījumā.

Raksturojot Latvijas un Krievijas attiecības, A.Čepānis pauda viedokli, ka Krievijas politiķi nereti spekulatīvi izmanto Latvijas krievvalodīgo stāvokli kā politisko lozungu, nevis pamatojoties uz sociālo un ekonomisko situāciju.

Francijas Republikas Nacionālās asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu draudzības grupas prezidents apliecināja Francijas labvēlīgo attieksmi pret Latviju un Baltijas valstīm kopumā un pauda vilšanos par Eiropas Komisijas lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas ES tikai ar Igauniju. "Varbūt Eiropas Komisija nav novērtējusi tās pūles, kuras Latvijai bija jāpieliek, lai sasniegtu pašreizējos pozitīvos rezultātus," viņš sacīja. Draudzības grupas loceklis A.Baro uzsvēra, ka Francija ir atbalstījusi viedokli, lai iestāšanās sarunas notiktu ar visām kandidātvalstīm. "Jācer, ka, iestāšanās sarunām turpinoties, ES paplašināšanās varētu notikt ar iespējami vairākām kandidātvalstīm," viņš sacīja.

Vizītes laikā Francijas Republikas Nacionālās asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu draudzības grupas deputāti solīja būt uzmanīgi vērotāji, lai, atgriezušies Francijā, precīzi atstāstītu, kāds progress Latvijā ir panākts.

Saeimas Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupa sarunā ar viesiem no Francijas Republikas lielu uzmanību veltīja kultūras jautājumiem un valsts valodas kā kultūras sastāvdaļas nozīmei. Sadarbības grupas vadītāja Anta Rugāte pauda viedokli, ka Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, angļu un franču valoda tiek uzskatītas par vienlīdz nozīmīgām un svarīgām valodām. Viesi atzīmēja, ka Eiropas Savienībā (ES) visi dokumenti tiek gatavoti visu dalībvalstu valodās un Francija aizstāv viedokli, ka, arī paplašinot ES, šī tradīcija ir jāievēro.

Apspriests arī jautājums par Latvijas līdzdalību Baltijas bataljonā un gatavošanos iestājai NATO.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!