Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Par savu seju, par savu stāju, ik darbā un lēmumā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213) https://vestnesis.lv/ta/id/32023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents

Vēl šajā numurā

26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Par savu seju, par savu stāju,

ik darbā un lēmumā"

Intervijā Latvijas Valsts radiofonam vakar, 25.maijā, raidījumā "Pusdiena", pulksten 12.35

— Šodien jūs netiekaties, taču Latvijā ir ieradies Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, sarunas būs rīt. Par ko būs sarunas, un kāds būs temats?

G.Ulmanis: — Mēs ar Landsberģa kungu esam tikušies daudzkārt. Kad es kļuvu par prezidentu, viņš bija viens no pirmajiem, ar kuru mēs tikāmies un runājāmies par Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas savstarpējām attiecībām. Es domāju, ka jautājumi ir tie paši, tikai jāņem vērā tā situācija, kāda šobrīd ir izveidojusies, ko mēs esam sasnieguši un ko mēs vēl neesam sasnieguši. Tā ka es domāju, ka vislabāk būtu runāt par tikšanos ar Landsberģa kungu pēc tam, kad mēs jau būsim tikušies.

— Gandrīz pirms gada Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par politiski represētās personas statusu", un šajā dokumentā teikts, ka sarunās ar Lietuvu un Igauniju jāmēģina panākt starpvalstu vienošanos, proti, kā saskaņoti risināt jautājumu par tiem katras Baltijas valsts politiski represētajiem, kuri dzīvo otras valsts teritorijā. Kāds ir jūsu viedoklis?

G.Ulmanis: — Mans viedoklis ir šāds, un tāds ir arī, es domāju, maniem kolēģiem, mēs esam mazlietiņ aprunājušies, — ka represētajiem trijās Baltijas valstīs ir jāsaņem tas, ko valsts viņiem šobrīd var dot, neatkarīgi no tā, vai viņi ir represēti no Lietuvas, Latvijas vai Igaunijas.

— Ja runājam par visām trim Baltijas valstīm, precīzāk – par to sadarbību, tad — vai šī sadarbība ir pietiekama? Ja raugāmies visu starptautisko notikumu kontekstā, vai varam runāt par vienotu Baltiju vai tomēr jārunā atsevišķi par Lietuvu, Igauniju, Latviju?

G.Ulmanis: — Liekas, ka jautājumā par Baltijas valstu sadarbību mēs vienmēr varēsim vērtēt gan pozitīvo, kas ir izdarīts, gan arī ar domu, ka viss vēl nav izdarīts pietiekami daudz. Un tieši tāpat šajā gadījumā. Bet ir mainījusies situācija. Jo Igaunija ir solīti priekšā ceļā uz Eiropas Savienību divām pārējām Baltijas valstīm, Lietuva savukārt ir solīti priekšā savā drošības politikā, es domāju, līdzekļos un uzmanībā, ko viņi pievērš savai militārajai attīstībai.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!