ne vien debesis, jūra un robežas, bet arī nākotne

Turpinājums no 1.lpp.

Taču V.Landsberģis pauda bažas, ka šīs problēmas ir pārkāpušas divpusējo Latvijas un Krievijas attiecību robežas un ka tagad prasības Latvijai izvirza ne tikai Krievija. Viņš izteica cerību vizītes laikā gūt plašāku ieskatu par to, kuras no EDSO rekomendācijām Latvija ir īstenojusi.

Pārrunājot Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbību, abu parlamentu priekšsēdētāji bija vienisprātis, ka nepieciešami ciešāki parlamentu komisiju kontakti, lai sekmīgāk koordinētu abu valstu politikas un likumdošanas nostādnes, neatstājot šos jautājumus tikai vēstniecību pārziņā.

A.Čepānis un V.Landsberģis skāra arī abām valstīm nozīmīgo robežjautājumu, uzsverot, ka tagad situācijas atrisināšanai būtu nepieciešama politiska griba. "Tas ir arī savstarpējās uzticības jautājums," akcentēja V.Landsberģis. Nepanākot vienošanos, abas puses cieš tikai zaudējumus — kā politiskos, tā ekonomiskos, viņš piebilda. A.Čepānis apliecināja, ka šis jautājums prasa visdrīzāko taisnīgu risinājumu, un pauda viedokli, ka problēmu varētu atrisināt, tiekoties Latvijas un Lietuvas premjerministriem.

Sarunas noslēgumā abu valstu parlamentu priekšsēdētāji pārrunāja vienotas tranzītprocedūras ieviešanu un galvojumu sistēmas harmonizācijas Baltijas valstīs nozīmīgumu, savukārt V.Landsberģis pateicās Saeimas priekšsēdētājam par pretimnākšanu jautājumā par politiski represēto personu sociālajām garantijām Latvijas Republikā.

Ar Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi tikās arī Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija.

Tikšanās dalībnieki sprieda par Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbību, īpaši komisiju līmenī, lai risinātu likumdošanas un ārpolitikas jautājumus, kas saistīti ar abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā un transatlantiskajās drošības struktūrās. Abas puses bija vienisprātis, ka sevišķi nozīmīga būtu visu trīs Baltijas valstu parlamentu vienotas attieksmes paušana gan par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesu, gan par robežjautājumiem. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns informēja, ka labs Baltijas valstu parlamentu sadarbības piemērs bijusi Rīgā notikusī triju Eiropas lietu komisiju vadītāju tikšanās. V.Landsberģis piebilda, ka šādas tikšanās varētu regulāri notikt arī starp ārlietu un aizsardzības komisijām, lai apmainītos pieredzē likumdošanas jautājumos.

Sarunā skartas arī Latvijas un Krievijas attiecības. V.Landsberģis pieļāva domu, ka sarunu uzsākšana par iestāju ES tikai ar vienu no Baltijas valstīm ir bijis signāls Krievijai izdarīt spiedienu uz Latviju.

Saeimas preses dienests

Lietuvas Seima priekšsēdētājs —

tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu

Ministru prezidents Guntars Krasts vakar, 25.maijā, tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi.

Divpusējās sarunas gaitā Latvijas valdības vadītājs un Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs apsprieda starpvalstu attiecību pilnveidošanas iespējas. Īpaša uzmanība tika veltīta nesenā Krievijas ekonomiskā un politiskā spiediena pret Latviju iespējamajam turpinājumam arī attiecībā uz citām Baltijas valstīm.

Vītauts Landsberģis atzinīgi novērtēja Latvijas premjerministra Guntara Krasta stingro rīcību, nodrošinot valdības un valsts stabilitāti laikā, kad Krievija pielietoja plašu propagandas kampaņu pret Latviju un valdību pameta viena no koalīcijas partijām.

Pārrunāta nepieciešamība risināt jautājumu par Latvijas un Lietuvas jūras robežu, kā arī citus abām valstīm ekonomiski un politiski nozīmīgus jautājumus.

Gan Ministru prezidents Guntars Krasts, gan Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis bija vienisprātis, ka jāveido cieši kontakti arī starp abu pārstāvētajām konservatīvajām partijām.

Valdības preses departaments