• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 28 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 57.0. versija)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 19.01.2021., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/op/2021/12.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 29

Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

Vēl šajā numurā

19.01.2021., Nr. 12

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 28

Pieņemts: 15.01.2021.

OP numurs: 2021/12.8

2021/12.8
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 37 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 28

Rīgā 2021. gada 15. janvārī (prot. Nr. 5 11. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 57.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 57.0. versijā projekta "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 3 694 350 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par projekta iesniedzēju, kas atbild par projekta aprakstā plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 497 000 euro gadā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 15. janvāra
rīkojumu Nr. 28)

Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM 2.2.1.) 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) projekta "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" (turpmāk – projekts) virsmērķis ir nodrošināt komersantiem iespēju izmantot valsts pakalpojumu digitālo infrastruktūru atvieglojumu pārvaldībai un informācijas attēlošanai klientiem valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv), pilnveidot valsts un pašvaldību atvieglojumu pārvaldības procesus, kā arī attīstīt valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC) tīkla tehniskās spējas, digitalizējot publisko pakalpojumu, konsultāciju un lietotāju atbalsta sniegšanu attālināti. Pēc projekta īstenošanas paredzēts veicināt komersantu, valsts pārvaldes pamatdarbības straujāku digitalizāciju un attīstību, sniegt ieguldījumu koronavīrusa Covid-19 (turpmāk – Covid-19) pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes seku mazināšanai, mazinot reģionu nomales efektu valsts teritorijā, administratīvo slogu, kā arī uzlabojot pakalpojumu klāstu un pieejamību gan publiskajam, gan privātajam sektoram, gan iedzīvotājiem.

Projekta mērķi

1. Pilnveidot Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas (turpmāk – AVIS) funkcionalitāti.

2. Nodrošināt iedzīvotājiem ātru un ērtu piekļuvi komersantu sniegtajiem pakalpojumiem portālā www.latvija.lv.

3. Attīstīt VPVKAC, nodrošinot pakalpojumu pārvaldības risinājumu un palielinot valsts pārvaldes attālinātās konsultācijas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projekta mērķus, plānotas šādas darbības:

1) nodrošināt projekta administratīvo vadību, vadīt projekta mērķu sasniegšu ar pieejamiem resursiem un nodrošināt projekta darbību izpildi un plānoto rezultātu sasniegšanu, kā arī regulāri publicēt informāciju par projektu VARAM tīmekļvietnē;

2) pilnveidot Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu (turpmāk – AVIS), funkcionāli attīstot VARAM projektā Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – PIKTAPS 2) izstrādāto un ieviesto AVIS centralizēto platformu un nodrošinot iespēju komersantiem īstenot komersantu lojalitātes programmas, iedzīvotājiem vienuviet uzskaitīt un pārvaldīt savus atvieglojumu saņemšanai pieteiktos identifikācijas līdzekļus, atvieglojumu devējiem AVIS darba vidē veikt elektronisku atvieglojumu un to prioritāšu uzskaiti, administrēšu un pārvaldību un atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem iespēju AVIS darba vidē pārvaldīt savas identifikācijas un darījumu sistēmas, kā arī sniegto atvieglojumu darījumu datus;

3) attīstīt portālu www.latvija.lv un atvērt to komersantiem, nodrošinot iespēju komersantiem ievietot, sniegt un uzturēt klientiem savus e-pakalpojumus valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv jaunā, uz lietotāju pieredzi balstītā klienta darba vidē, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) projektā Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" (turpmāk – PSPP) izstrādāto portāla www.latvija.lv dizainu;

4) nodrošināt VPVKAC pakalpojumu pārvaldības risinājumu un veicināt valsts pārvaldes attālinātās konsultācijas pakalpojuma pieejamību, turpinot PIKTAPS 2 projektā uzsākto klientu apkalpošanas procesu un VPVKAC pamatdarbības procesu pilnveidošanu, nodrošinot VPVKAC pakalpojumu pārvaldības risinājumu, attālinātas un personificētas iestādes speciālista konsultācijas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem VPVKAC paplašinātajā tīklā, kas ietver gan pakalpojumu centrus, gan pašvaldību bibliotēkas pagastu līmenī, gan mobilās VPVKAC brigādes, kuras klientus apkalpo izbraukumā.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.
p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība

divus gadus pēc projekta beigām

trīs gadus pēc projekta beigām

1.

Portālā www.latvija.lv komersantu izvietoto e-pakalpojumu unikālo lietotāju skaita pieaugums*

%

0

20

70

2.

Komersanti, kas izvietojuši e-pakalpojumus portālā www.latvija.lv

skaits

0

2

5

3.

AVIS atvieglojumu darījumi

skaits

0

100 000

1 000 000

4.

Komersanti, kuri izmanto AVIS atvieglojumu pārvaldībai

skaits

0

2

5

5.

AVIS izmantoto atvieglojumu apjoms

euro

0

10 000

100 000

6.

Attālinātas un personificētas iestādes speciālista konsultācijas pakalpojuma izmantojuma gadījumi

skaits

0

100

500

Piezīme. * Ceturksni pēc projekta beigām tiks mērīts attiecīgais rādītājs un aprēķināts sasniedzamais unikālo lietotāju skaits divus un trīs gadus pēc projekta beigām atbilstoši noteiktajam procentuālajam skaita pieaugumam.

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.
p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Pilnveidoti darbības procesi

procesi

16

2.

Pilnveidotas un centralizētas atvērtas informācijas sistēmu koplietošanas platformas

platformas

3

3.

Funkcionāli uzlabots AVIS
e-pakalpojums, nodrošinot iespēju atvieglojuma saņēmējam pārvaldīt savus identifikācijas līdzekļus

e-pakalpojumi

1

4.

Pilnveidots VPVKAC koplietošanas pakalpojums "attālinātais ierēdnis"

koplietošanas pakalpojumi

1

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 3 694 350 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 33 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 497 000 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM 2.2.1. rezultāta rādītājos

Projekts turpina 2.2.1.1. pasākuma projektos PIKTAPS 2 un PSPP uzsāktās aktivitātes un ir cieši saistīts ar 2.2.1.1. pasākuma projektu "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" (turpmāk – DAGR), jo projekta ietvaros tiks uzsākta AVIS platformas un portāla www.latvija.lv integrācija ar DAGR.

Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu SAM 2.2.1. mērķu sasniegšanu:

1) nodrošināt lietotājiem draudzīgus valsts pārvaldes pakalpojumus;

2) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;

3) nodrošināt publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā mērogā;

4) nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;

5) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, tās izmantošanai atvieglojumu pārvaldības un analīzes mērķiem;

6) nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām;

7) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām.

Projekta ietvaros attīstāmie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumi un pilnveidojamie darbības procesi ir vērsti uz plašu sabiedrības daļu un līdz ar to sniedz būtisku ieguldījumu SAM 2.2.1. iznākuma rādītājos.

Ieguldījums SAM 2.2.1. iznākuma rādītāju sasniegšanā

Nr.
p. k.

SAM 2.2.1. rādītājs

Mērvienība

Skaits

1.

Pilnveidoti darbības procesi procesi

16

2.

Pilnveidotas un centralizētas atvērtas informācijas sistēmu koplietošanas platformas platformas

3

Projekta īstenošanas sociālekonomiskie ieguvumi

Nr.
p. k.

Sociālekonomiskais ieguvums

Ekvivalents naudas izteiksmē (euro)

Aprēķins

AVIS platforma

1.

Nodrošinot atvieglojuma devējam darba vidi centralizētā AVIS platformā un iespēju administrēt un pārvaldīt atvieglojumus, samazināsies decentralizētu sistēmu ieviešanas izmaksas

1 000 000

Pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pašvaldību pieredzi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā, tiek pieņemts, ka vienas lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanas izmaksas vienai pašvaldībai kā atvieglojumu devējam vidēji ir 50 000 euro, bet 10 gadu laikā, piesaistot līdz 20 valsts iestādes un pašvaldības, valsts un pašvaldību ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 1 milj. euro:

50 000 euro x 20 = 1 000 000 euro

2.

Atverot AVIS platformu komersantu atvieglojumu administrēšanai un pārvaldībai, tiks veicināta komersantu pamatdarbības straujāka digitalizācija un samazināsies individuālu sistēmu uzturēšanas vai nomas izmaksas

252 000

Pieņemot, ka vienas individuālas lojalitāšu programmu pārvaldībai ar kopējo klientu skaitu 20 000 paredzētas informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas ir 300 euro mēnesī, 10 gadu laikā, atverot AVIS platformu vismaz septiņiem komersantiem, komersantu ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 252 000 euro:

1) 300 euro x 12 mēneši = 3 600 euro gadā;

2) 3 600 euro x 10 gadi = 36 000 euro;

3) 36 000 euro x 7 = 252 000 euro

3.

Nodrošinot iespēju iedzīvotājiem vienuviet pieteikt un pārvaldīt savus identifikācijas līdzekļus atvieglojumu saņemšanai, samazināsies izdevumi atvieglojumu devējiem individuālu un specifisku identifikācijas līdzekļu izgatavošanai un administrēšanai

9 144 400

Pieņemot, ka vienas elektroniskas identifikācijas līdzekļa kartes izgatavošanas un uzturēšanas izmaksas ir 10 euro, un ņemot vērā, ka Latvijā ir 2 032 893 iedzīvotāji, kuriem ir deklarēta dzīvesvieta, un aptuveni 80 % ir piešķirts vismaz viens atvieglojums, 10 gadu laikā, piesaistot līdz 20 valsts iestādes un pašvaldības, kā arī septiņus komersantus ar vidējo klientu skaitu 20 000, ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 9,1 milj. euro:

1) 2 032 893 x 0,8 = 1 626 314 atvieglojumu saņēmēju Latvijā;

2) 1 626 314 : 42 pašvaldības1 = 38 722 atvieglojumu saņēmēji vidēji vienā pašvaldībā;

3) 20 x 38 722 x 10 euro = 7 744 400 euro;

4) 7 x 20 000 x 10 euro = 1 400 000 euro;

5) 7 744 400 + 1 400 000 = 9 144 400 euro

Portāls www.latvija.lv

4.

Atverot portālu www.latvija.lv komersantu e-pakalpojumiem un nodrošinot iespēju komersantiem izmantot koplietošanas funkcionalitāti – vienotās pieteikšanās moduli (turpmāk – VPM) – un portālu www.latvija.lv, tiks veicināta komersantu pamatdarbības straujāka digitalizācija un samazināsies attiecīgo IKT risinājumu izstrādes un uzturēšanas izmaksas

1 062 500

Projekta aktivitāšu rezultātā tiks izveidotas iespējas komersantiem izmantot VPM un portālu www.latvija.lv kā platformu, kurā sniegt savus digitālos pakalpojumus.

Šobrīd, lai komersanta e-pakalpojuma lietotājs varētu veikt autentifikāciju, komersantam tas bija jānodrošina no saviem resursiem, kas tiešā veidā biznesam nedeva nekādus ieguvumus un šāda funkcionalitāte pat radīja barjeras, lai komersants varētu sākt pakalpojumu sniegšanu.

Projekta sociālekonomiskajos aprēķinos tiek indikatīvi novērtēti tiešie ieguvumi IKT risinājumu izstrādes un uzturēšanas izmaksu samazinājumā, bet netiek vērtēti ieguvumi ienākumu palielinājumam dažādās nodokļu kategorijās, kā, piemēram, pievienotās vērtības nodoklim un uzņēmumu ienākuma nodoklim, jo šobrīd nav datu, lai veiktu ticamu aprēķinu un noteiktu prognozi.

Pieņemot, ka VPM izstrādes izmaksas ir 50 000 euro, ikgadējās uzturēšanas un pilnveidojumu izmaksas ir līdz 25 % no faktiskajām moduļa izstrādes izmaksām jeb 12 500 euro, uzturēšanas maksa tiek veikta, sākot ar nākamo gadu pēc moduļu izstrādes, un 10 gadu laikā VPM moduļa funkcionalitāti izmantos vismaz 10 komersanti, ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 1,06 milj. euro:

1) 50 000 x 10 = 500 000 euro moduļa izstrādes izmaksas 10 lietotājiem 10 gados;

2) 12 500 x 9 gadi = 112 500 euro moduļa uzturēšanas izmaksas deviņos gados vienam lietotājam;

3) pieņemot, ka katru gadu tiks piesaistīts jauns lietotājs, deviņos gados kopējās uzturēšanas izmaksas 10 lietotājiem būs 562 500 euro

VPVKAC pakalpojumu pārvaldības risinājums

5.

Attīstot VPVKAC paplašināto tīklu un vienas pieturas aģentūras principu valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot, ka visus valsts iestāžu pakalpojumus turpmāk iedzīvotāji varēs saņemt VPVKAC, tiks samazināti valsts budžeta izdevumi iestāžu klientu apkalpošanas centru telpu izmantošanai

1 490 400

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 10. janvāra rīkojuma Nr. 14 "Grozījumi Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi" 5.3.3.1. apakšpunktā2 minētajiem analīzes rezultātiem, ka 35 % visu administratīvo pakalpojumu sniedz deviņas valsts pārvaldes iestādes – Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) , Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – PMLP), Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – UR), Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD), Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) un Valsts meža dienests (turpmāk – VMD) – aprēķiniem tika izmantota šo iestāžu tīmekļvietnēs pieejamā informācija uz 2020. gada 19. oktobri par iestāžu kopējo klientu apkalpošanas centru (turpmāk – KAC) skaitu un KAC darbinieku skaitu.
Iestāde Iestādes KAC skaits Iestādes KAC darbinieku skaits
VZD

28

20

UR

5

23

VID

10

125

VSAA

32

848

PMLP

33

231

NVA

36

44

LAD

0

0

PVD

0

0

VAAD

24

89

VMD

0

0

Kopā

168

1380

Ņemot vērā, ka biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku ir noteikta3 18 m2, kā arī pieņemot, ka biroju ēkas telpu izmantošanas (tai skaitā nomas, elektrības, apsaimniekošanas u. c.) izmaksas ir 10 euro mēnesī par m2, kā arī ņemot vērā, ka, ieviešot VPVKAC paplašināto tīklu, pakalpojumu sniedzēji (iestādes) jau šobrīd pakāpeniski izvieto savus klientu apkalpošanas speciālistus VPVKAC telpās, turklāt reorganizējot pakalpojumu izpildi (piemēram, koncentrējot to vienā vai atsevišķās vietās), esošās iestāžu telpas var tikt daļēji atslogotas, attiecīgi samazinot iestāžu izmaksas, līdz ar to pamatojot izvērtējumu ar izlases iestāžu tīmekļvietnēs sniegtajiem datiem par reģionālo nodaļu telpām un darbiniekiem un piemērojot reģionālo nodaļu telpu izmantošanas izmaksu aprēķinam koeficientu 0,5, projekta pārskata periodā var tikt ietaupīti 1,49 milj. euro.

Iestāde

Biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz KAC darbinieku skaitu (m2)

Telpu izmantošanas izmaksas mēnesī, euro

Telpu izmantošanas izmaksas gadā, euro

VZD

360

1800

21 600

UR

414

2070

24 840

VID

2 250

11 250

135 000

VSAA

15 264

76 320

915 840

PMLP

4 158

20 790

249 480

NVA

792

3 960

47 520

VAAD

1 602

8 010

96 120

Kopā

24 840

124 200

1 490 400

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir 26,3 milj. euro.

Indikatīvie ieguvumi 10 gadu laikā (sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums – investīciju izmaksas – uzturēšanas izmaksas) ir (26 362 900 – 3 694 350 – 4 970 000) 17 698 550 euro.

Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs aptuveni 17,55 milj. euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 2,66, ekonomiskā ienesīguma norma ir 40,47 %, un tas liecina par projekta augstu pievienoto vērtību.


1 https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums

2 https://likumi.lv/ta/id/271511-grozijumi-koncepcija-par-publisko-pakalpojumu-sistemas-pilnveidi

3 https://likumi.lv/ta/id/283484-vienotas-prasibas-valsts-parvaldes-iestazu-biroju-ekam-un-biroja-telpu-grupam

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!