Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213) https://vestnesis.lv/ta/id/32033

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas stenogramma

Vēl šajā numurā

26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 21. maijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, deputāti! Turpinām izskatīt Saeimas darba kārtības jautājumus. Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas. Balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka šo rītu mēs sākam ar balsošanas otro kārtu par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu. Tā kā vakar pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu skaitu. Otrās kārtas noteikumi ir tādi, ka vēlēšanu zīmēs, kuras jūs saņemsit, ir vēl joprojām visu trīs kandidātu vārdi un uzvārdi, un arī tāpat kā iepriekš jums ir jāsvītro tie, pret kuriem jūs balsojat. Jāatstāj tas viens vārds un uzvārds, par kuru balsojat. Visi pārējie noteikumi ir iepriekšējie.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz zvanam, kurš aicinās mūs uz balsošanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Arī otrā vēlēšanu kārta ir beigusies, tās rezultātus paziņos deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Ir noslēgusies otrā kārta. No 100 izgatavotajām zīmēm deputātiem tika izsniegtas 74, jo tāds bija deputātu skaits, kas piedalījās balsojumā. Atlikušās 26 zīmes mēs dzēsām. Sabojātu un nomainītu nebija. No vēlēšanu kastes izņēmām visas 74 zīmes un visas atzinām par derīgām.

Par kandidātu Kārli Čerānu izrādījās nodotas 11 balsis. Par Oļegu Deņisovu 5 balsis. Par Jāni Straumi 35 balsis. Līdz ar to neviens no kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu, un rīkojama trešā kārta. Starp citu, 23 zīmēs bija svītroti visi kandidātu uzvārdi. Tagad rīkosim trešo kārtu, bet šoreiz jūs savās vēlēšanu zīmēs atradīsit tikai to divu kandidātu uzvārdus, par kuriem nodots lielākais balsu skaits. Visi pārējie noteikumi paliek iepriekšējie.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atkal pārtraukums līdz zvanam, kas aicinās mūs uz balsošanas trešo kārtu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Trešās balsošanas kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). Ir beigusies trešā kārta, kurā ir ievēlēts Saeimas priekšsēdētāja biedrs. Kopumā bija izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, balsošanā piedalījās 78 deputāti, tāpēc tika izsniegtas 78 zīmēs. Sabojātu un nomainītu nebija, dzēstas atlikušās 22 zīmes. No vēlēšanu kastes mēs izņēmām 78 vēlēšanu zīmes, par derīgām tika atzītas 77 zīmes, viena bija nederīga.

Par kandidātu Kārli Čerānu ir nodotas 15 balsis. Par kandidātu Jāni Straumi ir nodota 41 balss. Līdz ar to mēs varam apsveikt Jāni Straumi, jo saskaņā ar Kārtības ruļļa 27 pantu viņš ir ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāja biedru. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies, Lībanes kundze! Straumes kungs, apsveicam jūs ar jaunievēlēto amatu. Lūdzam saņemt ziedus un ieņemt vietu Prezidijā. (Aplausi.)

 

Godātie kolēģi! Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts "Par Jelgavas tiesas administratīvās tiesneses L.Dubultes atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Tātad dokuments nr.4237. Jelgavas tiesas administratīvā tiesnese Lolita Dubulte ir iesniegusi iesniegumu Tieslietu ministrijai, kurā viņa lūdz sevi atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās. Tieslietu ministrs to ir lūdzis Juridiskai komisijai. Juridiskā komisija uzklausījusi tiesnesi un iesaka Saeimai atbalstīt šo viņas lūgumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 3. Lolita Dubulte atbrīvota no Jelgavas tiesas administratīvā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no ceturtās sadaļas. Pieprasījumu komisijas atzinumi. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu V.Stikuta, E.Jurkāna, Ē.Zundas, V.Dinēviča, V.Nagobada, D.Turlā, J.Celmiņa, I.Bišera, J.Kaksīša, L.Teņa pieprasījumu finansu ministram Robertam Zīlem par valsts budžeta politikas pareizību un atbilstību Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm. Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un noraidīja to. Īss komentārs. Uz komisijas sēdi bija ieradies finansu ministrs Zīles kungs, viņš informēja komisiju par situāciju budžetā, atbildēja uz pieprasījumā uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem. Par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, arī par it kā veidojamo speciālo stabilizācijas fondu. Pamatjautājums faktiski bija par to, kas vienā no pieprasījumiem jau bijis zemkopības ministram Rāviņa kungam par zemnieku iespējām graudu realizācijā, bet šajā sakarībā ir jau, kā zināt, pieņemts Saeimas lēmums par 2,1 miljonu līdzekļu piešķiršanu šim nolūkam, lai iepirktu graudus valsts rezervē. Kā jau es teicu, pieprasījums tika noraidīts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Valdmaņa kungs, jūs pieteicāties, kā parasti, ar nelielu nokavēšanos, bet, ja nu vēlaties, lūdzu, runājiet piecas minūtes.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Viņa kalpi un tauta! Man ļoti žēl apgrūtināt "Tēvzemei un Brīvībai" un citus padomes locekļus ar sliktām ziņām. Latvija 1992.gadā pievienojās konvencijai par civiltautas statusu kara zonās... Nu viņš jau man teica, ka es piespiedu pogu... Ja viņš nemāk saprast, lai viņš nu... Es runāšu divreiz.

Sēdes vadītājs.

Mēs apspriežam, godātais Valdmaņa kungs, Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu. Debatēs laiks, kā jūs vakar atceraties, tika nobalsots par šo jautājumu un par jebkuru citu — piecas minūtes. Laiks jums ieslēgts, lūdzu, runājiet.

G.Valdmanis.

Jūs netraucētu man, Čepāņa kungs, ja, tad būtu vēlams ja jūs man atdotu atpakaļ to minūti vai cik. Lieta ir tāda, kad Tabūna kungs ir nolēmis, ka nevajadzētu pievērst vērību tam, ka visu to, ko Birznieces kundze un Inkēna kungs un tā ir darījuši, visa tā tautas provokācija par piepilsoņu jautājumiem ir jau sen izlemta. Mūsu Saeimai nav tiesības uztaisīt likumu, kas ņemtu virsvaru pār starptautiski pieņemtu konvenciju. To mums Seiksta kungs var paskaidrot... (No zāles deputāts Tabūns: "Tas taču ir par otro jautājumu!") Tabūna kunga nespēja un nevēlme izprast šito lietu, ka mums nav tiesas lemt par to cilvēku statusu, kas te tika ievests ar kolonistiem, tas ir jau ir starptautiski noteikts.

Sēdes vadītājs.

Mēs apspriežam jautājumu par budžetu, Valdmaņa kungs. Jūs runājat jau par nākamo pieprasījumu, līdz tam mēs neesam tikuši.

G.Valdmanis.

Un ja es piespiedīšu pogu tad, kad būs pareizais laiks, kā jūs...

Sēdes vadītājs.

Aizejiet uzpravīties, un pēc tam būs kārtībā. (Zālē smiekli un aplausi.)

G.Valdmanis.

Tad, lūdzu, ievērojiet, kad tā poga tiek piespiesta, Čepāņa kungs, jūs man norādāt, ka es piespiedu par vēlu, tagad sakāt, ka man jārunā par iepriekšējo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Jums jārunā par apspriežamo jautājumu, ja jūs esat uz to spējīgs.

G.Valdmanis.

Čepāņa kungs, es piespiedu pogu priekš nākošā jautājuma, jūs man sakāt, ka man jārunā par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs.

Tā kā Valdmaņa kungs par tēmu nerunā un nerunā vispār, lūdzu, izslēdziet mikrofonu tribīnē. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu pieprasījumu finansu ministram Robertam Zīlem. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 35, atturas — 7. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzi-nums  par Saeimas deputātu Valdmaņa, Ozoliņa, Grinovska, Mauliņa, Veldres, Kušneres, Grīnberga, Liepas, Kazāka, Apalupa, Eniņa pieprasījumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un ārlietu ministram Valdim Birkavam par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ženēvas 1949.gada konvencijas "Par civilpersonu aizsardzību kara laikā" III daļas 49.panta beidzamās rindkopas piemērošanu civiliedzīvotāju ievešanai Latvijā tās okupācijas laikā. Komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Paldies, Valdmaņa kungs jau ieņēmis rindu uz īsto jautājumu. Cienījamie kolēģi! Uz Pieprasījumu komisijas sēdi, izskatot šo pieprasījumu, bija ieradies tieslietu ministrs Rasnača kungs, kā arī bija Ārlietu ministrijas pārstāvis. Ir saņemta arī Tieslietu ministrijas rakstiska atbilde, ar kuru deputāti iepazinās un kurā ir informēts, ka līdz 1996.gadam faktiski šī problēma netika risināta. Sākot ar 1996.gada pavasari, Tieslietu ministrija uzsāka darbu pie padomju okupācijas un kolonizācijas problēmu starptautiski tiesiskā izvērtējuma. Konvencija Latvijā stājusies spēkā 1992.gadā 24.jūnijā, un 1997.gada pavasarī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko tiesību katedru, Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO Latvijas asociāciju uzsāka pētījumu par Latvijas iespēju iesniegt prasību Hāgas ANO Starptautiskajā tiesā par Latvijas okupācijas fakta un ar to saistīto juridisko faktu izvērtēšanu un Latvijai nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu. Es vēl paskaidrošu, ka informācijai deputāti saņēma ziņas, ka Latvija varētu iesniegt Starptautiskā tiesā prasību pret Krieviju kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju, tad ir nepieciešams, lai arī Krievijas Federācija atzīst šīs tiesas obligāto kompetenci šajā lietā. Protams, Krievija to nedara un diez vai jebkad darīs. Cita procedūra, kas ir reālāka Latvijai, ir okupācijas juridiskā fakta konstatēšana ar ANO Starptautiskās tiesas padomdevēja viedokļa procedūras palīdzību. Tas arī tiek risināts šobrīd. Attiecībā uz Ženēvas konvencijas piemērošanu Latvijā attiecībā uz padomju kolonizācijas rezultātā iebraukušajiem ieceļotājiem atbildē paskaidrots, ka likumus par personu iebraukšanu un pārceļošanu un citiem ar konvenciju saistītajiem jautājumiem pieņem Saeima. Komisija noraidīja šo pieprasījumu un nevirzīja uz Saeimu. Par neiestājās neviens no komisijas deputātiem. Visi vai nu bija pret, vai atturējās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Bet visvairāk tauta! Jūs, kas ticat šai Saeimai, jūs, kas gribat ticēt "Tēvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļam", "Saimniekam", Zemnieku savienībai, jo, redzat, vesela komisija, un neviens neuztur to, ka mums Latvijā ir jārīkojas pēc tiem likumiem, kurus mēs esam apstiprinājuši starptautiskos likumus. Mēs esam apstiprinājuši 1992.gadā šo Ženēvas konvenciju. Nav arī šaubu, ka mēs 1996.gadā, ja ne agrāk, sapratām, ka mēs bijām okupēti. Nav šaubu, ka mūsu juridiskie SIA Latvijā, šie kolonisti ir nelegāli ievesti. Nav šaubu, ka viltus nacionāļi ir tautu provocējuši. Šis jautājums nav nekad bijis pareizi risināts. Mēs esam no tautas atskaldījuši tos, kas grib būt mūsu tautai lojāli. Mēs viņus spīdzinām ar kaut kādiem logiem. Mēs atļaujam mūsu valsts galvaspilsētā demonstrantus, kas atklāti demonstrē par nodevību. Mēs šūpojam laivu un sakām, ka mēs neesam tiesiski mūsu zemē rīkoties tiesiski. Mēs esam to ANO konvenciju pieņēmuši. Nav šaubu, ka bija okupācija. Nav šaubu, ka mūsu zeme var tikai lemt. Mums nav tiesību ignorēt šo starptautisko konvenciju. Mūsu konstitucinālajā likumā ir teikts, ka mūsu starptautiskās konvencijas ņem priekšroku, bet vienalga, ko jūs, tautas pārstāvji, nolemjat šeit.

Ja jūs gribat darīt to, ko jūs darāt, tad mums ir jāpieņem lēmums, ka mēs atsakāmies no Ženēvas 1949.gada trešās konvencijas, ka tas uz mums neattiecas, un tad gan pasaulē būs blīkšķis! Saprotat, ka mēs šo konvenciju esam pieņēmuši. Tā ir saistoša mūsu zemei. Nav vietas šeit provokācijai, nav vietas šeit citu cilvēku atbalstīšanā. Fakts ir skaidrs. Viņi šeit, tāpat kā Čehijā un citur, ir nelegāli imigranti, par kuriem ir Krievijai jāgādā.

Kāpēc mums tas nepielec? Vesela liela grupa juristu — gan Padomju Savienības audzināti ar rusifikācijas mērķi, ar tautas karogiem, ar "Tēvzemei un Brīvībai" pie krūtīm, kā man Māris Grīnblats stāstīja, Brīvības pieminekļa priekšā, viņiem ierakstīts sirdī "Tēvzemei un Brīvībai". "Latvijas ceļš" Latviju vedīs pa tiesisku ceļu. Visi citi jūs mūs vedīsiet uz Eiropu un pasauli.

1949. gadā tika pieņemtas vairākas konvencijas. Viena bija par civilas tautas tiesībām kara un okupācijas laikā. Ne tur drīkstēja deportēt no Latvijas, ne šeit drīkstēja importēt. Tas viss bija nelikumīgi, un jūs to visi zināt. Ja jūs to nezinājāt, tad jūs to tagad zināt. Ko mēs šeit ķēmojamies! Atkāpsimies uz pareizajām pozīcijām un iesim no turienes. Tie, kas grib darīt pretējo, nav cita vārda kā nodevēji. Tautas spīdzinātāji. Cilvēkos nemiera radītāji. Likumīgā situācija ir viegli un skaidri saprotama. Mums nav tiesību lemt pretēji. Mums nav tādas tiesības. Mūsu Saeimai nav. Mūsu konstitucionālais likums to tā pasaka. Sāksim risināt tautas problēmas no kaut kādas pareizas nostādnes. Es neticu, ka šī Saeima to spēs.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies! Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Gribu vērst godājamā Valdmaņa kunga uzmanību uz mūsu darba kārtības 66.punktu — zem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Tur ir lēmuma projekts "Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22. augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no ANO Starptautiskās tiesas", kuru iesniegusi Juridiskā komisija. Šis lēmuma projekts noteikti arī skar, tā ietvaros ietilpst arī 1949.gada konvencija. Tas, ko tagad prasa Valdmaņa kungs, ir nereāli, jo mums ir jau šis, un pie tā jau strādā valdība un Juridiskā komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Sinkas kungs un tauta! Nav tiesību mums rīkoties pret šo konvenciju. Bet es jums pateikšu vēl ko. Pagājušonedēļ no Eiropas atbrauca cilvēku komisija, kas grib saprast, kā mēs rīkosimies ar bēgļiem, kāds ir mūsu likuma statuss. Viņi mums skaidro, ka mēs ļoti neprātīgi rīkojamies nepilsoņu jautājumā, jo 1954.gadā cita konvencija tika pieņemta par tiem, kuriem nav pavalstniecības, un mēs darot daudz, daudz vairāk, nekā tā konvencija pieprasa. Bet mēs esam kurli. Mēs to nedzirdam.

Ārlietu komisijā viņi grib runāt par bēgļiem, jo viņi saprot, pēc sanāksmes viņi mums skaidro. Mēs taču ļoti labi zinām, ka mēs esam paši sevi iedzinuši, kā viņi saka, uz zaudēšanu, zaudēšanu. Neviens nevar vinnēt. Jo Latvija nespēs šo bēgļu straumi pati risināt. Viņu komisijas vadītājs šo jautājumu vairākas reizes ceļ, bet mums Sinkas kungs un citi tikai pļāpā un neklausās. Kauns! Viņš gribēja uzsākt sarunas, kā mēs kopīgi ar Eiropas valstīm risināsim šos plūdus, kas nāks. Mēs tikai pļāpājam, es nezinu, par kādām gudrībām, bet mēs tur stundu nositām un neko neiemācījāmies. 20 minūtes četri no mūsējiem Sinkas kunga dēļ vārdus runāja riņķī it kā par tiesībām, bet tur nekā par tiesībām nebija. Mēs mūsu tautu pārstāvam neticami slikti. Es neticu, ka tas ir nekompetences jautājums.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas...

G.Valdmanis.

Vienkārši tā ir nodevība.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie tautieši! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Man un droši vien arī daudziem Latvijā ir ļoti grūti dzīvot melu, savstarpējas neuzticības, bezgalīgu pāridarījumu sajūtās. Man šķiet, ka mūs okupē pēdējo reizi.

Atceros, tikko mani ievēlēja par deputātu, bija paredzēts konkurss par marku — pastmarku. Ar Droiska kungu mēs satikāmies komisijā. Bija paredzēts šo marku nodrukāt kā piemiņai vai kā zīmei tam, ka Latvija ir bijusi okupēta, ka ir bijušas deportācijas, atkārtotas arī pēc Otrā pasaules kara, kad iznīcināja mūsu darbarūķus galvenokārt laukos. Tad tā komisija nolēma, ka pasūtīs varbūt māksliniekam trīs markas, vēlāk vienojās, ka labāk tomēr vienu marku varbūt, lai būtu spēcīgāk. Tad es redzēju Birkava kunga vēstuli Droiska kungam. Šajā vēstulē bija rakstīts, ka to marku vajadzētu tomēr tādu taisīt, lai īsti nebūtu uzsvērts šis atkārtotās okupācijas fakts, jo tas, lūk, varot nokaitināt Rietumu valstis. Es sapratu, ka mūs okupē pēdējo reizi. Šodien es brīnos, ka vispār mums ir jārunā par to, ka šāds pieprasījums — vēl un vēlreiz izvērtēt starptautiskajā līmenī šos smagos, Latvijas tautai pārdzīvotos gadus.

Es ļoti lūdzu šoreiz nepiekrist Pieprasījumu komisijas vienbalsīgajam lēmumam — noraidīt šā pieprasījuma tālāku virzīšanu tieslietu ministram Rasnačam un ārlietu ministram Birkavam. Es ļoti lūdzu atbalstīt, jo, ja mūs patiesi okupēs pēdējo reizi, tad atpakaļceļa vairs nebūs. Es ļoti lūdzu pievērst sabiedriskās tiesas, Rietumu sabiedrības uzmanību, kā to dara citas valstis, citas tautas. Varbūt saglabāsim tomēr pašcieņu un būsim lepni, jo esam latvieši. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas darbā tomēr vajadzētu ievērot pēctecību un sekot tam, ko paši esam ierosinājuši un ko paši esam veikuši. Šobrīd Saeimā ir divi patstāvīgie priekšlikumi, kurus apstrādā Juridiskā komisija. Viens ir pašas Juridiskās komisijas, otrs deputātu iesniegts, kur jārisina starptautiskajā līmenī jautājumi par Latvijas okupācijas deklarācijas tālāko izmantošanu. Bet man negribas, lai šeit skan traģiski vārdi un deputātu kaunināšana, bet lai mēs saliktu un sakārtotu savā valstī to, kas katram ir jādara. Man liekas, šis darbs bija jāsāk ar valsts pirmo cilvēku — ar prezidentu un jāgriežas pie viņa, nevis šeit no tribīnes jāraud un jākaunina tie, kas sēž zālē.

Es domāju, ka ir vēl viena lieta. Mums nevajag aicināt sabiedrību, mums jābeidz ir šī apelēšana pie kaut kādas lielas cilvēku masas uzskatu izteikšanas, jo ir jāveic sistemātisks darbs un ir jādomā tajos līmeņos, kā mēs jau esam runājuši — par postsociālisma valstu iesaistīšanu šajā procesā. Gan arī, ja jau grib veidot un ja vajag veidot un jāveido šis process, ko es gribētu saukt par Nirnbergu—2, lai novērtētu staļinismu un pielīdzinātu to fašismam, tad tas ir jādara zinātnieku, valdības un Valsts prezidenta līmeni. Nevajadzētu šeit vienkārši šausmināt cilvēkus un teikt, ka mēs neko nedarām. Tāpēc es domāju, ka šodien šī pieprasījuma tālākā virzība ir ļoti sarežģīta, jo es neieraudzīju lēmuma projektu, kas jādara tālāk un par ko tad mēs balsosim, ja šo pieprasījumu pieņems, bet man liekas, ka Saeimā ir jāpasteidzina darbs pie šiem diviem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas ir Juridiskajā komisijā, jāizdiskutē tie šeit, Saeimā jānobalso un jāvirza tālāk, ja deputāti to uzskata par nepieciešamu, bet es gribu tomēr, lai arī šeit izskanētu vismaz kaut kādā līmenī valsts pirmās personas — prezidenta viedoklis par to, kā tas ir darāms, jo tomēr viņš lielā mērā prezentē valsti pasaulē jeb pārstāv Latvijas valsti pasaulē un izsaka savus uzskatus, un, kā mēs zinām diemžēl pēdējā laikā, vismaz šinī gadā ļoti bieži šie uzskati no prezidenta mutes skan savādāk, bet presē, it īpaši ārzemēs, tiek atspoguļoti savādāk. Tad mēs arī netiekam skaidrībā, kurš kurā brīdī ko ir teicis un kāpēc. Tāpēc šīs lietas vajag sakārtot, un es domāju, kad ir beidzies laiks, ka mums ir jārunā tikai emocionālā līmenī, bet jāveic praktiskā darbība šajā virzienā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: "Par ko mēs balsosim?") Balsojam par Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 26, atturas — 13. Pieprasījums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no 5.sadaļas. Likumprojekts "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4184. 1.priekšlikums ir 4.pantā. Pēc būtības šinī pantā ir četri priekšlikumi — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas, Juridiskā biroja — divi, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Visi iepriekšējie trīs priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 4.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem četriem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs.

Nākošie priekšlikumi ir pie likumprojekta 5.panta. Arī šeit ir trīs priekšlikumi. 5. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, 6. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un 7. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī abi iepriekšējie priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 7.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Es jautāšu, kolēģi, tā: vai jūs piekrītat likumprojekta 5.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošais priekšlikums ir 6.pantā. Juridiskais birojs ierosina 6.panta otrās daļas 4.punktā vārdus "Valsts kontrole" aizstāt ar vārdiem "valsts kontrolieris". Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošie priekšlikumi ir 8.pantā. Tie ir trīs priekšlikumi. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, 10.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un arī 11. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Juridiskā biroja 9.priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 9. un 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas akceptētajam likumprojekta 8.panta redakcijai? Tās 1., 2. un 3. punktam, otrajai un trešajai daļai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošais priekšlikums ir 9.pantā. Tur ir divi priekšlikumi. 12.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 9.panta. Ierosina vārdu "līgums" aizstāt ar vārdiem "darba līgumu". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošais priekšlikums ir 10.pantā. 14.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ir izstrādājusi jaunu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 10. panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Paldies! Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošie priekšlikumi ir 11. pantā. Ir trīs priekšlikumi. 15. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

16. arī ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu?

A.J.Lambergs.

17. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 11. panta 6. apakšpunktu. Paldies! Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošie priekšlikumi ir 12. pantā. 18. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumam — svītrot 12. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

A.J.Lambergs.

Paldies! Līdz ar to 19. — Juridiskā biroja priekšlikums — vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk.

A.J.Lambergs.

Nākošie priekšlikumi ir 13. pantā. 20. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — izslēgt 13. pantu.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam par to, ka svītrojams ir likumprojekta 13. pants? Kolēģi piekrīt. Pants tiek svītrots. Līdz ar to pārējie vairs nav skatāmi.

A.J.Lambergs.

Nākošais priekšlikums ir 14. pants. 14. pantā — 24. priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes — svītrot 14. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 14. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots. Paldies! Tālāk.

A.J.Lambergs.

Nākamie priekšlikumi attiecas uz 16. pantu. 25. priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas, un komisija to ir atbalstījusi — izteikt 16. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

17. pants. 26. priekšlikums. Juridiskā biroja. Šinī pašā 17. pantā... Arī Budžeta komisija ir iestrādājusi 27. priekšlikumu... Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 27. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošais priekšlikums attiecas uz 19. pantu. Un ir ar numuru 28 — Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva iesaka 19. pantā svītrot vārdus "un ar to saskaņotā pašvaldības budžetā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošie ir četri priekšlikumi, kas attiecas uz 20. pantu. 29. un 30. — ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un atbalsta likumprojekta 17. panta redakciju. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Tātad jūs visu atbalstāt?...

Sēdes vadītājs.

Visu 17. panta redakciju. Deputāti akceptē.

A.J.Lambergs.

Nākamais ir 21. pantā — 33. priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākamais ir 34. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Andrējevas kundzes 33. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Līdz ar to deputāti piekrīt 18. likumprojekta panta redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošie labojumi ir 22. pantā — 35. priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisjas atzinumam? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Arī 36. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākamie priekšlikumi attiecas uz 23. pantu. 37. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

38. — ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir iestrādājusi savā 39. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt?

A.J.Lambergs.

Nākamais ir 40. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt. Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 20. panta, pēc tās numerācijas, kura ir 5. ailītē, redakciju. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākošais priekšlikums ir par likumprojekta 24. pantu. Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Nākamais ir pārejas noteikumi. 42. priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka izteikt pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un priekšlikumam svītrot pārejas noteikumus? Piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Līdz ar to 43., 44., 45., 46. priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Jā, vairs nav izskatāmi.

A.J.Lambergs.

Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu un lēmuma projektu, tas ir izklāstīts dokumentā nr. 4278, un lūdz iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par Ķemeru viesnīcas privatizācijas pārtraukšanu" . Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Patiesi es te dzirdēju, nākot uz tribīni, ka Ķemeru viesnīca grūst, un tas tiešām tā arī ir. Un tā grūst tieši tāpēc, ka šai viesnīcai nav saimnieka, jo ilgu laiku šai viesnīcai saimnieks bija Labklājības ministrija, kuras laikā šīs viesnīcas — Ķemeru kūrorta lepnuma — sabrukums sākās. Tagad viesnīca ir nodota privatizācijā, kur ir paredzētas darbavietas 243 cilvēkiem, kur jāiegulda ir desmit miljonu latu trīs gadu laikā, un ir cerības, ka šo viesnīcu kāds nopirks. Tajā pašā laikā tas "kāds", tas varētu būt kāds no plašās pasaules, kas ļoti labprāt ienāk Latvijā, un, kā man nupat bija saruna Norvēģijā, ar ko mēs esam pievilcīgi...

Tikai ar lētajām darba rokām. Izrādījās, ka mūsu strādnieki saņem desmit reizes mazāku algu, nekā to saņem strādnieks Norvēģijā. Nu, lūk, varbūt tas arī būtu labi, ka te nāk un viesnīcu kāds restaurētu un ieguldītu šos 10 miljonus latu, bet tajā pat laikā ir saņemta vēstule no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, ko parakstījis inspekcijas vadītājs Dambja kungs, ka Ķemeru viesnīca kā valsts kultūras piemineklis ir aizsardzībā un ka atbalsta šīs viesnīcas nodošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai. 1936. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta celtā monumentālā piecstāvu mūra ēka zināmā mērā reprezentē Latvijas valsti un tās iespējas būvmākslā. Tās eksterjera un interjera veidojumā valda īpaši uzsvērta greznība, dominējot neoeklektisma arhitektūrai raksturīgām kompozīcijām un detaļām. Uzskatām, ka tieši pašvaldība ar valsts atbalstu minēto objektu visā tā daudzveidībā varētu veiksmīgi saglabāt nākamajām paaudzēm.

Turklāt Jūrmalas domes lēmums vēsta, ka lūgt Latvijas Republikas Saeimu izdalīt līdzekļus nepieciešamajam remontam un Jūrmalas pašvaldība arī lūdz nodot tās lietošanā šo viesnīcu, lai vēlāk to varētu izmantot gan kā latviešu radošās inteliģences centru, gan, iespējams, par latviešu kultūras centru vai veidot šeit iestādi vai organizāciju, kura tad skaidrotu pasaulē, kas ir Latvija. To, ko Ārlietu ministrija nav varējusi izveidot deviņu gadu laikā. Tāpēc par Latviju arī tāds iespaids ir, kā mēs šodien to uztveram no televīzijas un masu mediju ziņām.

Tāpat Ķemeru viesnīcu kā īpašu vērtību uzskata Kultūras ministrija. Valsts tūrisma pārvalde uzskata, ka Ķemeru viesnīcas privatizācijas noteikumi būtu jāpārskata, izejot no kopējās konceptuālās nostādnes. Manuprāt, ka prezidents gan atrakstās, ka... prezidents raksta, ka .... tomēr vēršam jūsu uzmanību, ka minētā jautājuma risinājums atbilstoši Latvijas likumdošanai neatrodas tiešā Valsts prezidenta kompetencē. Kā parasti, prezidents nostājas malā, un Privatizācijas aģentūra ir saņēmusi Jūrmalas pilsētas domes priekšlikumus, ka tā ir ar mieru šo viesnīcu pārņemt arī īpašumā, ja vajadzīgs ir konkrēts īpašnieks. Tātad tā varētu būt Jūrmalas pašvaldība.

Ir saņemta vēstule no Rutas Čaupovas, Latvijas radošo savienību padomes priekšsēdētājas, ka Latvijas radošo savienību padomes pārstāvji atbalsta uzskatu, ka Ķemeru sanatorijai kā nozīmīgam arhitektūras un Latvijas vides kultūras objektam būtu vēlams saglabāt valsts pārraudzību un nodot to Jūrmalas pašvaldības apsaimniekošanā. Kādā veidā šī apsaimniekošana varētu noritēt, vai tā būtu lietošana, bet to, ka šeit varētu izveidot Latvijas radošās inteliģences centru ar iespēju šiem mūsu cienījamajiem māksliniekiem, piemēram, Vijai Artmanei vai Kārlim Sebrim, būt šajā viesnīcā, atgūt veselību, iespējams, un izmantot šo viesnīcu dažādiem citādiem kultūras un izglītības mērķiem, arī pasaules kontekstā un nozīmē, turklāt ņemot vērā, ka tomēr tas ir šedevrs un unikāls arhitektūras šedevrs un ka šis īpašums ir celts par Latvijas valsts līdzekļiem un nekad nav bijis privātais īpašums.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Ozoliņš.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt un iekļaut šo Saeimas lēmuma projektu dienas kārtībā un arī par to nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt pret iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šajā Saeimas zālē mēs esam divi ķemernieki, un varētu teikt, ka tā ir ļoti augsta pārstāvniecība, ja ņemtu to iedzīvotāju skaitu, kas ir Ķemeros. Te es jums varētu pateikt, ka Ķemeri, manuprāt, šobrīd ekonomiski un fiziski savā izskatā ir viena no nolaistākajām vietām Latvijā, ja salīdzina ar to, kāda tā ir bijusi.

Un jāsaka viennozīmīgi, ka Ķemeri, būdami Jūrmalas pilsētas sastāvā, par to visu var pateikties Jūrmalas pilsētas domei. Gan tās bijušajam priekšsēdētājam Inkuļa kungam, gan arī Alkšņa kungam, kurš visus šos gadus... tagad būdams priekšsēdātājs.... bet iepriekšējos gadus, gan būdams galvenais arhitekts, gan arī atbildēdams par celtniecību, diemžēl nav pacenties darīt neko, lai šī Ķemeru viesnīca, kā tā tika saukta visus šos gadus, netiktu lēnā garā padarīta par graustu. Tur pat tika izdarīts tāds solis, ka ziemā atslēdza apkuri, bet aizmirsa izlaist ūdeni no radiatoriem. Nevienu līdz šim tas neinteresēja līdz tam brīdim, kamēr parādījās doma, ka varētu saņemt no valsts naudu un tagad iegūt sev lietošanā.

Jautājums ir tāds — kas tad ir radošā inteliģence šobrīd un kas viņu pārstāv? Kā viņa tiks izmantota? Ja mēs gribam kādā veidā vērsties un palīdzēt radošajai inteliģencei, tad kāpēc tas ir jāvirza caur Jūrmalas pilsētu, kas šo māju jau ir nolaidusi tik tālu, cik tālu tā ir šobrīd. Ja mēs gribam palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, tad drīzāk tas ir jādara caur Labklājības ministriju, un es nedomāju, ka šeit ir jāveido viesnīca, bet ir jāatgriežas atpakaļ pie šīs domas, kas ir bijusi par rehabilitācijas centra veidošanu Otrā pasaules karā cietušajiem cilvēkiem, kur tiktu iesaistīti ārzemju līdzekļi, tas ir, Vācijas puses līdzekļi. Un es nekādā veidā šodien arī kā bijusī ķemerniece nevaru atbalstīt ideju, ka Ķemeru sanatorija ir jāatdod Jūrmalas pilsētai. Es drīzāk liktu priekšā tiem cilvēkiem, kas šobrīd sāk lēnā garā saimniekot Ķemeros, kas ir saistīti ar Nacionālā parka izveidi, kā arī pašvaldību darbiniekiem padomāt par to, vai Ķemeri nebūtu jāatdala no Jūrmalas pilsētas kā atsevišķa administratīva vienība un jāatjauno kūrorts, kas tanī darbojies un kuram nav nekāda sakara ne ar Majoriem, ne ar Dubultiem, jo tas veica ļoti specifiskas funkcijas. Jo situācija ir tāda, ka šodien Ķemeros nedarbojas par tā saucamās dūņu vannas, un jūs nevarat pat, dzīvodams privātā mājā, aiziet un dabūt dūņu kompreses, jo neviens tās dūņas Ķemeros vairs nerok.

Un tāpēc es gribētu aicināt neatbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu dienas kārtībā, bet šī diskusija par Ķemeru tālāko attīstību varētu būt, un es domāju, ka te ir jāstrādā kopā gan tiem cilvēkiem, kas darbojas Nacionālajā parkā, pārdomājot, kā Ķemerus iesaistīt šajā struktūrvienībā vairāk, jo man šķiet, ka Ķemeri ir ar vienu no visaugstākiem bezdarba līmeņiem, starp citu, un, ja man saka, ka Ķemeros var radīt 243 darba vietas, tad tas priekš cilvēkiem šodien ir vissvarīgākais, jo viss tā saucamais medpersonāls, kas agrāk bija sanatorijās, un visi citi ir pilnīgi bez darba.

Tātad šim Nacionālajam parkam ir jāiesaistās, un es domāju, ka tas ir jārisina kopā arī ar mūsu Vides un reģionālās attīstības ministriju, vēlreiz apsverot un varbūt iestrādājot papildnoteikumus privatizācijas procesā, jo, cik es zinu, tad neviens arhitektūras piemineklis netiek privatizēts ar tādu atļauju, ka tas tiek likvidēts un viņam tiek noņemts šis statuss.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 21, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Labdien, dārgie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4134. 1.priekšlikums otrajam lasījumam — Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums ir Latvijas Republikas ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums, kuru komisija arī pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam — svītrot likumprojekta 2.panta pirmo daļu. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga priekšlikums, kuru mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta, tātad pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 2.panta otro daļu. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara priekšlikums — saskaņot grozījumus 1.pantā ar Ārlietu ministriju, kuru praktiski komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk lūdzu!

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara priekšlikums, kuru komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.punktu. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs piedāvā izslēgt likumprojekta 4.pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 4.pantu. Līdz ar to nākamais vairs nav skatāms.

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga priekšlikums — izslēgt likumprojekta 5.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — Latvijas Republikas Ministru prezidenta Guntara Krasta priekšlikums, kuru arī komisija atbalsta un daļēji pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — Satversmes aizsardzības biroja direktora Kamaldiņa priekšlikums, kuru noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — Latvijas Republikas tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums — likumprojekta 5.pantā dot precīzas atsauces uz likuma 6.panta daļām, kuru komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums, kuru noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par šo Stara kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu 3.pantā, un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi.

J.Kazāks.

3.lapaspusē pēdējais priekšlikums tas ir.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu visiem piedalīties balsošanā. Drīz būs pārtraukums. Saņemiet pēdējos spēkus! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 6, atturas — 37. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas viedoklis.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums. Tāpat Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums, kuru komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kazāks.

Tas ir 4.lapaspusē pirmais priekšlikums augšā, 6.pants.

Nākošais priekšlikums 7.pantā. Tāpat Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikums — izslēgt 7.panta pirmās daļas papildinājumu ar 9.punktu. Komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — Latvijas Republikas labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums, kuru komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt likumprojekta 8.pantu, līdz ar to komisija arī to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 8.pantu. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisija izsaka aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus "no medicīnas iestādes" ar vārdiem "medicīnas iestādes", un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks.

Sekojošais priekšlikums — Latvijas Republikas Labklājības ministra Makarova priekšlikums. Piedāvā aizstāt likumprojekta 9.panta otrajā daļā vārdus "veselības departaments" ar vārdiem "ārstniecības departaments". Komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums. 6.lapaspusē 11.panta 9.apakšpunkts. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara priekšlikums. Piedāvā noraidīt priekšlikumu — 11.panta devītajā daļā izslēgt vārdus "bet ne vairāk par 200 patronām". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs vēlas runāt. Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie ieroču speciālisti un patronu pircēji! Kāda nu būtu atšķirība, vai jums būtu 201 patrona, 202 vai 205? Man liekas, ka mēs komisijā izdebatējām šo jautājumu pietiekoši skaidri un plaši. Un neredzam nekādu vajadzību, lai ierobežotu patronu skaitu potenciālam ieroču turētājam vai glabātājam. Es ierosinu atstāt iepriekšējā lasījuma normu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Kārlis Leiškalns, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Leiškalns

(Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt kā komisijas, tā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikumu, jo nav nekādas vajadzības veikt lielus munīciju uzkrājumus pilsoņu dzīvokļos vai mājās. Aicinu ierobežot patronu vai munīciju skaita pārskaitli "200".

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Atvainojiet, vēl ir vesela virkne pieteikušies debatēs par šo ļoti svarīgo jautājumu. Bet to mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Annai Seilei — par apakškomisijas sēdi.

A.Seile

(TB/LNNK). Man ir tikai viens paziņojums. Lūdzu Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisiju uz īsu sēdi šeit pat blakus, Dzeltenajā zālē. Ļoti svarīgu, bet īsu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jānis Bunkšs — par balsojumu vēlas ko teikt.

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz darba kārtības 12.punktu, tas ir pieprasījums tieslietu ministram Rasnačam un ārlietu ministram Birkavam, šajā jautājumā es esmu par Pieprasījumu komisijas atzinumu, ka šis pieprasījums tālāk nav virzāms, respektīvi, šajā gadījumā vajadzēja balsot pret. Diemžēl izdrukā mans balsojums te tehnisku iemeslu dēļ un manas kļūdīšanās dēļ ir pretējs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemam to zināšanai.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties visus ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu, godātie kolēģi, izdarīt to pareizi, kamēr iedegas uzraksts "identifikācija pabeigta". Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Andrejs Krastiņš, Māris Grīnblats, Aida Prēdele, Jānis Lagzdiņš, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Leonards Teniss, Ludmila Kuprijanova, Gunta Gannusa, Juris Celmiņš, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Jānis Strods, Leopolds Ozoliņš, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Kārlis Jūlijs Druva, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām apspriest likumprojektu. Tātad mēs apstājāmies pie priekšlikuma, kuru iesniedz Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs, par munīcijas skaitu katrai fiziskai personai, kurai ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt ieroci. Tātad, godātie kolēģi, bija debatēs pieteicies Normunds Pēterkops. Vai Pēterkopa kungs... Nav. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu pārtraukt debates. Šis priekšlikums vispār nav balsojams, jo tas ir izteikts tādā veidā, ka tas nav balsojams. Ir runa par pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un tas nav priekšlikums. Tātad es vēlreiz saku, apgalvoju, ka šis priekšlikums nav balsojams, tāpat kā nebija balsojams Kamaldiņa kunga priekšlikums, tas ir tehnikas jautājums, tabulas sastādītāja.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai piekrītat, kolēģi, atzinumam un priekšlikumam, ka šis priekšlikums nav balsojams. Piekrīt. Paldies! Tad ejam tālāk.

J.Kazāks

(TKL). Paliek otrā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Jā, lūdzu! Šis mums ir otrais lasījums, godātie kolēģi. Paliek pirmā lasījuma redakcija. Mēs apspriežam likumprojektu otrajā lasījumā. Un līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija. Paldies! Lūdzu tālāk!

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums ir 7.lappusē, 15.pantā. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra... Noņem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Noņem. Paldies! Tālāk!

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē, 16.pants. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Kaksīša kungs piedāvā izslēgt likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Kaksīša kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Kādēļ Juridiskajai komisijai radās šis priekšlikums, un es nevaru saprast tos motīvus, kad ir nobalsots. Šis likums jau pats runā par pašaizsardzību, tātad šī likuma jēga ir, ka šādi šaujamieroči un speciālie ieroči ir pašaizsardzībai, bet ko tad šis pants, kuru mēs liekam priekšā, šī panta daļa, kuru mēs liekam priekšā izslēgt pirmo daļu, saka... vēlreiz saka to pašu, ka drīkst izmantot, lai aizsargātu sevi vai citas personas. Vai tad tas ir jāregulē likumā, lai aizsargātu sevi, tā jau ir vispārzināma patiesība, tikai jāpiemēro tādi mēri un līdzekļi, kā to paredz, teiksim, kā Krimināllikums nosaka, kas ir atbilstošs, kas ir adekvāts šai situācijai, lai nepārkāptu nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežas. Un tad ir piemērojami, izlietojami visi līdzekļi, kādi ir pieejami šai personai, kuras veselība, dzīvība vai manta tiek apdraudēta. Padarītu nekaitīgus dzīvniekus, kas apdraud cilvēka dzīvību. Nu, es gribu teikt, ka šis priekšlikums ir radies tādēļ, ka faktiski šai pirmajai daļai nav nekāda juridiskā seguma un nekādas nepieciešamības šajā likumā. Un es diemžēl nevaru piekrist atbildīgās komisijas viedoklim, kura ir mūsu priekšlikumu noraidījusi. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā!

J.Kazāks

(TKL). Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, balsojam par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga priekšlikumu, kurš ir izteikts mūsu apspriežamā dokumentā 8.lappusē un ir sekojošs: svītrot likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu atgriezties sēžu zālē un visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par Kaksīša kunga priekšlikumu — svītrot likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 5, atturas — 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums 9.lappusē, 17.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt 17.panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārda "ieroči" ar vārdiem "vai priekšmeti, kas apdraud dzīvību vai veselību". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo atzinumu. Lūdzu, Kazāka kungs, turpiniet, jūs esat tribīnē un jūs esat ziņotājs par likumprojektu.

J.Kazāks.

Nākamais priekšlikums. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris piedāvā noraidīt 17.panta pirmās daļas 3.punkta papildinājumu ar vārdiem "vai priekšmetus, kas apdraud dzīvību vai veselību". Atbildīgā komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par to vēlas runāt Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Jā, augsti godātie deputāti! Es skatos, ka komisija ir likusi priekšlikumu uz priekšlikumu, papildinājums vēl nav ietverts likuma tekstā, līdz ar to mēs nevaram balsot, lai kā es gribētu aizstāvēt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra viedokli par to, ka noraidīt iepriekš tabulā ielikto papildinājumu, tā ka es uzskatu, ka šis priekšlikums tāpat kā viens no iepriekšējiem nav balsojams šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Kazāka kungs, lūdzu, komisijas vārdā.

J.Kazāks.

Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad komisija uztur spēkā savu prasību balsot, nevis balsot, bet izsaka viedokli par šī priekšlikuma noraidīšanu, taču deputāti uzskata, ka tas tomēr ir balsojams. Godātie kolēģi, tad kā mēs varam vienoties, vai šis priekšlikums ir balsojams vai nav balsojams. Komisija to ir noraidījusi.

J.Kazāks.

Komisija noņem.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, te mani konsultē Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs, ka šis priekšlikums tomēr ir balsojams, jo tas noraida 17.panta pirmās daļas 3.punkta papildinājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikumu, un šis priekšlikums ir noraidīts, 17.panta pirmās daļas 3.punkta papildinājums. Komisija šo Stara kunga priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 21, atturas — 25. Nav pieņemts, līdz ar to paliek spēkā komisijas atzinums par to. Paldies!

J.Kazāks.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. kādi apsvērumi par trešo lasījumu, Kazāka kungs.

J.Kazāks.

Lūdzu priekšlikumus uz trešo lasījumu iesniegt līdz 2.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

2.jūnijam. Vai nav iebildumu? Nav. Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums"". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Izskatām likumprojektu nr.3856. Tas ir ļoti īss, kas iesaka labot 44.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu, papildinot to... izņemot no šī punkta ārā vārdus "mantai vai", tātad nenoskaidrots transportlīdzeklis, ja ir nodarījis ļaunumu mantai vai, bet tikai izņemot nodarītos zaudējumus. Komisija šo priekšlikumu, likumprojektu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es aicinātu atbalstīt šo iniciatīvu, jo reālā praksē šodien mēs bieži saskaramies ar to, ka autotransporta līdzeklis ir novietots un, kamēr vadītājs ir izgājis, tas ir sasists vai kādā veidā sabojāts. Un līdz ar to apdrošināšanas kompānija atsakās, ja nevar uzrādīt otru vaininieku, atsakās izmaksāt kompensāciju. Viens no galvenajiem argumentiem, savā veidā komisijā bija par to, ka nav zināms, vai apdrošināšanas kompānijas varēs izmaksāt šīs summas, kāda ir reālā ekonomiskā situācija sakarā ar to, ka šis likumprojekts funkcionē tikai gadu. Bet šajā gadījumā es aicinātu Saeimu turpināt šo diskusiju un tomēr analizēt, jo pārvērsties Saeimai par apdrošināšanas kompāniju lobiju nebūtu pareizi. Un, protams, ir arī nākošais pretarguments, ka var notikt mākslīga transportlīdzekļa bojāšana, lai piedzītu līdzekļus no apdrošināšanas kompānijām. Bet arī reālā prakse ir pierādījusi pietiekami, ka apdrošināšanas kompānijas ir radījušas aizsarglīdzekli, savu ekspertu padomi, kas diez vai kādā gadījumā novērtēs mašīnas bojājumus pēc reālās vērtības, un diez vai transportlīdzekļa īpašniekam būs ekonomiski izdevīgi mākslīgi radīt transportlīdzekļa bojājumus. Bet tas jau būtu tālāko lasījumu diskusijas avots, bet šajā gadījumā es tomēr aicinātu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs jau aptuveni izskaidroja šī grozījuma būtību. Es vienkārši lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo neiztur kritiku no pretiniekiem pret šo priekšlikumu, ka, teiksim, likums spēkā ir tikai pusgadu, ka apdrošināšanas kompānijām vēl neesot pietiekoši līdzekļi, lai atmaksātu šādus gadījumus, kad transportlīdzeklis ir bojāts no cita transportlīdzekļa un kad nav pierādīta tā esamība. Es domāju, ka uz šodienu jau ir pietiekoši līdzekļi apdrošināšanas kompānijās, un aptuveni varētu tie... es tagad nepateikšu, cik tas ir summā, bet ja aptuveni ir apdrošinājušies ap 700 tūkstoši transportlīdzekļi, parēķināsim, vidēji apmēram no 30 līdz 50 lati, tad parēķiniet, kāda ir tā summa. Un uz šodienu faktiski ir izmaksāti nodarījumi transportlīdzekļiem aptuveni 90 tūkstoši latu tikai. Es domāju, ka tas vien jau pierāda, ka mēs varam droši šādu priekšlikumu pieņemt, un arguments ar to, ka varētu cita apdrošināšana segt zaudējumus bojātam transportlīdzeklim, kad nav noskaidrots vainīgais transportlīdzeklis, tas neiztur kritiku, jo jebkuram no jums var būt tā, ka jūs atstājat atļautā vietā transportlīdzekli un kāds transportlīdzeklis garām braucošs nodara jūsu transportlīdzeklim bojājumu, un nav liecinieka vai nav nofiksēts vaininieks, transportlīdzekļa numurs, tad jūs paliekat faktiski zaudētājos. Varu tikai pateikt to, ka apdrošināšanas kompānijām ir ļoti augstas klases eksperti un tāpat jūs jebkurā satiksmes negadījumā izsaucat arī ceļa policiju, kuri konstatē, vai tas ir vienkārši mehānisks kaut kāds bojājums automašīnai, vai tas jūsu automašīnai ir radies no cita transportlīdzekļa. Un tāpēc, es domāju, tā summa nemaz nav tik liela un tie gadījumi nav daudz, bet tie ir ļoti būtiski priekš transportvadītāja. Es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Es arī lūgtu deputātus dot šim likumam tālāku virzību. Un kāpēc? Ja jau nu stāvošam transportlīdzeklim pieskartos kāds cits transportlīdzeklis, sabojātu, tas ir viens jautājums, bet sevišķi bīstami tas ir ziemas apstākļos, kad brauc vakarā ar uguņiem, man pašam praksē ir bijis tāds gadījums, kad aizskar pretīmbraucošu transportlīdzekli un satiksmes straumē aiziet, un tādā gadījumā šo apdrošināšanu piedzīt nevar. Bez šaubām, ka eksperti to noskaidros, un ja ir izsaukta uz notikuma vietu policija un tālāk eksperti to visu konstatē un piekrīt, tādā gadījumā es domāju, ka tāpēc jau ir šī apdrošināšana, ka saņem par to atlīdzību. Nekāda blēdība, nekāda fiziska bojāšana ar citiem, teiksim, ar priekšmetiem nevar būt, jo, ja jau aizskar automašīna, tad tur ir krāsas pēdas un tā tālāk. Te nav ko baidīties. Un galu galā tas jau ir, ja mēs viņu virzām tālāk un izpētām, tālāk arī piestrādājam pie šī likuma, tas ir tieši iedzīvotāju interesēs, nevis apdrošināšanas. Tādēļ lūdzu piekrist tālākai virzībai!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Mauliņa kungs.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es esmu spiests šeit paskaidrot, jo jūs laikam neuzmanīgi izlasījāt to priekšlikumu. Pašreiz spēkā ir noteikums, ka, ja nenoskaidrots transportlīdzeklis aizskar garāmbraucošo, tad, izņemot mantai nodarītos zaudējums, tiek apdrošināšana samaksāta. Šinī gadījumā priekšlikums izņemt ārā "mantai nodarītos zaudējumus". Tātad mantai arī būs nodarītie zaudējumi izņemti ārā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 12, atturas — 15. Pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

J.Mauliņš.

Otrajam lasījuma termiņš varētu būt 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret minēto termiņu — 1. jūnijs? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 25. Tas ir tāds pats. Likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" . Pirmais lasījums. Arī Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(frakcija "Latvijai"). Šis dokuments ir nr. 3531. Tas sastāv no diviem punktiem. Viens punkts, 1.punkts paredz izņemt no atbildības apdrošinājuma tādus transporta līdzekļus kā kāpurķēžu traktorus un lauksaimniecības nozīmes pašgājējas mašīnas. Šis 2.punkts ir, ka, lai tiktu apdrošinātas kompleksi, varētu apdrošināt arī tādi lauksaimniecības uzņēmumi vai sabiedrības, kuras nav zemnieku saimniecības, jo šobrīd ir tikai zemnieku saimniecības. Te es uzskatu par pienākumu informēt, ko mums sniedza Satiksmes birojs, ka 1997.gadā ir saņemtas prēmijas, apdrošināšanas prēmijas saņemtas 13,5 miljonu apmērā. Izmaksātas 0,7 miljonu, tas ir 700 000 apmērā. 1998.gada 1.ceturksnī saņemtas prēmijas 16 miljonu un izmaksātas 1,6 miljonu apmērā. Te jāpiebilst, ka tās izmaksātās summas ir tiesības regresa prasības kārtībā daļēji dabūt atpakaļ. Tātad praktiski šobrīd apdrošināšanas sabiedrības strādā ar ļoti vērā ņemamu peļņu, bet jāņem vērā arī tas, ka cilvēki, kas būs zaudējuši veselību, pieprasīs un viņiem būs jāizmaksā nodarītie zaudējumi visu mūžu, tādā veidā šās izmaksas krāsies un palielināsies, bet reālais stāvoklis šobrīd ir tāds. Līdz ar to Juridiskā komisija nobalsoja arī pret šo likumprojektu, lai nebūtu jāatver likums un lai nesāktos lieli "jaukumi" vārdu sakot, šajā likumā. Es personīgi varu pateikt, ka es balsoju par atvēršanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debatēs pieteicies Edgars Bāns — Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Derētu drusku paskaidrot sīkāk, kāpēc mēs iestājamies par to, ka statūtu sabiedrībām, kas nav zemnieku saimniecības, arī vajadzētu atļaut apdrošināt pēc kompleksā līguma. Tāpēc, ka tagad statūtu sabiedrībās jebkuram lauksaimniecības uzņēmumam nav vairs uz katra kombaina automašīnas pa vadītājam, kā tas bija agrāk. Tagad vienam vadītājam ir piestiprinātas vairākas tehnikas vienības. Vienlaicīgi jau ar šo komplekso polisi nevar braukt. Arī es esmu apdrošinājis ar komplekso polisi. Tad, kad es braucu ar automašīnu, man traktors ir jātur sētā, savādāk nevar. To neatļauj likums. Tādēļ nav ko baidīties atļaut apdrošināt ar komplekso polisi, teiksim, arī kombainu vai kombainu un traktoru, vai automašīnu, jo vienlaicīgi ar viņiem tā vai tā nevar braukt. Bet līdzekļu ekonomijas rezultātā, nav tā peļņa lauksaimniecības uzņēmumiem tik diža, ka varētu atļauties izmaksas palielināt, tāpēc, teiksim, kombains piedalās darbā labi ja vienu mēnesi. Un ja parēķina laika bilances, tas sastāda tikai 0,5% no kopējās mēneša bilances, jo viņš jau pa ceļu brauc tikai tad, ja pārbrauc no lauka un uz lauku. Tas ir ārkārtīgi niecīgs daudzums. Tāpēc arī runa bija par kāpurķēžu traktoriem, kas arī satiksmē piedalās ļoti ierobežoti, praktiski viņi pa asfaltu braukt nevar, viņi brauc pa ceļa malu un viņu bīstamība ir daudz mazāka. Un, ja pavērojam, tad parasti sūkstās par to, ka traktoristi, lūk, ir tie, kas izraisa avārijas un tā tālāk. Nu nav tā. Traktora tehnika piedalījusies avārijās tikai 1,5% no kopējā avāriju skaita. Bojā gājušo skaits un avāriju skaits tāpat gadu no gada samazinās. Tagad jau nav tāds jēdziens kā traktorists. Tagad ir zemnieks. Zemnieks nevar atļauties piedzēries braukt un pazaudēt tiesības, un arī laika viņam nav. Viņam ir jāstrādā tagad. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu atbalstīt, lai šo likumu atvērtu, vēlreiz rūpīgi mums izvērtēt, jo mēs bijām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā gan pasaukuši ļoti daudzus Rīgas piena kombināta statūtu sabiedrības vadītāju un citus sabiedriskos darbiniekus, kas tieši šo jautājumu ierosināja. To ierosināja Statūtu sabiedrību asociācija, Beļavnieka kungs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir grozījumi, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums ir jau atvērts ar iepriekšējo balsojumu, ar iepriekšējiem priekšlikumiem, arī ņemot vērā šos priekšlikumus, kas ir iesniegti un arī skatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība aicina atbalstīt šos priekšlikumus. Šeit es gribu pievērst uzmanību tam, pirmkārt, jau atbalstot to, ko Bāna kungs teica, par kāpurķēžu traktoriem, ka to nav tik liels īpatsvars mums, kas brauktu pa ceļiem, bet arī otrs svarīgākais jautājums — par komplekso līgumu. Apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts par piecām vienībām, arī atļaut lauksaimniecības statūtu sabiedrībām, jo nav nekādas būtiskas atšķirības starp statūtu sabiedrībām vai zemnieku saimniecību, ja viņiem ir vairāki transporta līdzekļi, kas gan strādā uz lauka, gan arī ved kādu no produkcijas veidiem, tātad šis kompleksais līgums jāattiecina arī uz statūtsabiedrībām, tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Mauliņa kungs, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu! Debates mēs esam beiguši, Mauliņa kungs. Ja vēlaties, lūdzu, komisijas vārdā! Ja ne, tad balsojam.

J.Mauliņš.

Diemžēl es komisijas vārdā nevaru teikt, ka Tautas kustība "Latvijai" jau vienreiz vai pat divreiz iesniedza šādu priekšlikumu, kāds te ir 2.punkts. Neko nevar teikt vairāk, ka komisija balsoja pret šā likumprojekta atvēršanu, bet mēs jau zinām, ka tas ir atvērts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 5, atturas — 9. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

J.Mauliņš.

Tāpat kā par pirmo gadījumu — uz 1.jūniju.

Sēdes vadītājs.

1.jūnijs. Vai kolēģiem ir pieņemams šis datums? Pieņemams. Esam vienojušies. Paldies!

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Informācijas atklātības likums" . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs strādāt ar dokumentu nr. 4000 "Informācijas atklātības likums". Īsumā raksturošu šo likumprojektu un arī informēšu jūs par tiem atzinumiem, ko esam saņēmuši, gatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Ar tādu nelielu atkāpi gribu teikt, ka runāt skaidru valodu, tas nebūt nav tik viegli un vienkārši. Tā nav tikai tāda sarežģīta attiecību forma starp indivīdiem, bet tikpat grūta un tikpat sarežģīta tā ir arī valsts un sabiedrības attiecību forma. Tādēļ šā likuma mērķis, kas izteikts pirmajā nodaļā, ir informācijas atklātības nodrošināšana sabiedrībā, pieeja šai informācijai, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, šī informācija. Likums nosaka vienotu kārtību, piedāvā vienotu kārtību, kādā Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgas iegūt informāciju valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēs.

Mēs, Pašvaldības komisija tikko bijām izbraukuma sēdē, otrdien — Dundagā, kur mēs tikāmies ar tuvējo pagastu pašvaldību vadītājiem, kuri vaicāja, kad beidzot būs šis likums? Tas tikai lieku reizi apliecina to, ka šis likums ir ļoti nepieciešams. Motivācija šim jautājuma bija ļoti vienkārša, ka katra pašvaldība, meklējot to saziņas veidu ar sabiedrību, kurā viņai ir jāizplata sava informācija, vai sabiedrību, kura vēlas uzzināt pašvaldības norises, vai to, kas viņus interesē no pašvaldības lēmumiem, vai kādi citi dokumenti, tātad katra pašvaldība šobrīd Latvijā izdod savus saistošos noteikumus. Arī tā varbūt nebūtu tik liela nelaime, tas ir pilnīgi dabīgi, ka katra pašvaldība organizē savu darbu savā vietā tā, kā tā to uzskata par labāku, taču neveidojas valstī vienots veids un vienota sistēma, kādā veidā iedzīvotājs vai arī kāda iestāde var saņemt informāciju. Lūk, tātad šis likums nenoliedzami, savā darbības lokā iekļaudams tieši šo informācijas saņemšanas vienoto sistēmu, līdz ar to arī kļūst tik ļoti aktuāls un pieprasīts.

Likuma darbības loks. Likums attiecas uz informāciju, kuru rada, ierosina, apkopo, uzkrāj, apstrādā, lieto un iznīcina iestādes vai citas personas to uzdevumā. Es nelasīšu jums visu, kas ir rakstīts šā likuma vispārīgajā nodaļā, es tikai gribu ar šiem dažiem piemēriem jums apliecināt, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, ļoti gaidīts, ļoti nepieciešams, taču, ja šajā likumā jūs iepazīstoties esat atraduši kādas izteiksmes vai valodas, vai redakcijas nepietiekamības, tad tas tomēr ir darba jautājums. Tātad otrajā lasījumā tās visas ir labojamas lietas. Pat arī tad, ja kādam sniedzot atzinumu par šo likumprojektu, un tās patiesībā ir visas ministrijas un arī Pašvaldību savienība, ir radusies viena otra varbūt nedaudz kategoriskāk izteikta iebilde, bet es to varētu raksturot drīzāk kā redakcionālas dabas formulējumu piedāvātajā tekstā, kas nekādā gadījumā nebūtu apstrīdams pēc būtības. Par to liecina arī ministriju atzinumi.

Ekonomikas ministrija, kurai nav būtisku iebildumu, Tieslietu ministrija, kura uzskata par aktuālu šādu likumprojektu. Zemkopības ministrija, kura ir izteikusi dažas piezīmes likumprojektā. Acīmredzot tie būs otrajā lasījumā iestrādājami. Tāpat arī Aizsardzības ministrija uzskata, ka likumprojekts ir jāpilnveido. Tātad jāstrādā.

Arī Labklājības ministrija ar saviem atzinumiem ļoti būtiski papildina un ierosina šā likumprojekta uzlabošanu. Finansu ministrija un Pašvaldību savienība, kura atbalsta šī likuma vajadzību, tātad tas nav vienīgi to pašvaldību viedoklis, ar kurām mēs tikāmies otrdien izbraukuma sēdē, bet tā ir pilnīgi objektīva vajadzība. Pie tam Pašvaldību savienība ir ierosinājumi komisijai saskaņā ar Satiksmes ministrijas informātikas likumdošanas darba grupu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem ļoti nopietni un būtiski strādāt šī likuma pilnveidošanai. Tas arī tiks darīts. It īpaši tādēļ, ka es vēlētos jūs pilnībā iepazīstināt ar Satiksmes ministrijas atzinumu šajā likumprojektā tādēļ, ka tas var būt visaptverošākais un vispilnīgāk aptver šī jautājuma svarīgumu un arī procedūru, kā tā ir risināma tālāk, lai nerastos pretrunas.

Tātad, pildot Valdības deklarāciju, Satiksmes ministrija, Informātikas departaments 1997. gada nogalē izstrādāja informātikas likumprojektu, kura svarīgākā sastāvdaļa bija informātikas atklātības vai pieejamības nodaļa. Pēc sarunām ar Briseles ekspertiem un pašmāju diskusijās tika pieņemta kopējā likumdošanas paketes koncepcija, kas paredz atsevišķu likumprojektu sagatavošanu, nevis jumta likumprojektu, un piedāvātais informācijas atklātības likums, tātad šis dokuments, kuru mēs nupat izskatām, tādējādi iekļaujas šīs koncepcijas ietvaros, izveidojot no jumta likumprojekta divus atsevišķus likumprojektus. Otrais ir valsts informācijas sistēmas likumprojekts, kurš patiesībā ir jau sagatavots un ir ceļā uz Saeimu no Satiksmes ministrijas puses. Satiksmes ministrijas Informātikas departaments arī mūs informē par to, ka Satiksmes ministrijas informātikas likumdošanas darba grupa ir sagatavojusi personu datu aizsardzības likumprojektu, ievērojot Eiropas Savienības direktīvu prasības, un arī tas teju, teju parādīsies Saeimā, kā arī valsts informācijas sistēmu reģistru likumprojektu. Un tādēļ Informācijas atklātības likumprojekts galējā lasījumā tiek ieteikts izskatīt kopā ar iepriekš minētajiem likumprojektiem, lai tajos patiešām būtu savstarpēja saskaņotība. Tas ir ārkārtīgi vērtīgs un ļoti koleģiāls ieteikums no Satiksmes ministrijas, ko komisija noteikti ņems vērā, un tādēļ patiesībā es arī visu esmu pateikusi, es lūdzu jūs atbalstīt, kolēģi, pirmajā lasījumā Informācijas atklātības likumprojektu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai". Lūdzu! (No zāles: "Nevajag runāt!")

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs. Un šeit jau ziņotāja komisijas vārdā minēja to, ka šo likumprojektu jeb šo likumu gaida pašvaldības, bet es gribu pievērst uzmanību tam, ka šo likumu gaida arī Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, jo šis likums, tas paredz iedzīvināt tādu principu, ka valsts pārvaldē esošā informācija, valsts pārvaldes informācija atklāti pieejama sabiedrībai. Un mēs visi labi atceramies tās debates, kuras bija pirms vairāk nekā gada, kad mēs šeit skatījāmies Likumu par valsts noslēpumu, un tajā brīdī bija redzama šī ačgārnā kārtība, ka faktiski valsts iestādes gribētu vairāk informāciju slēpt no cilvēkiem, nekā šīs valsts iestādes cilvēkiem šo informāciju gribētu atklāt, un tur mums bija pat pavisam absurdi priekšlikumi no Valsts prezidenta puses, tur ievest pat dienesta noslēpumu dažādās valsts pārvaldes iestādēs. Tātad šeit ir realizēta pretējā pieeja, un proti, tā pieeja, ka informācija, kura ir valsts pārvaldē, atskaitot informāciju, kas ir uzkrāta par konkrētām fiziskām personām un vēl dažas citas atsevišķas informācijas grupas, ka šī informācija ir atklāti pieejama sabiedrībai. Un tātad tas ir tas princips, kas mums ir sabiedrībā jāiedzīvina. Diemžēl līdzšinējā pieredze, kas ir ar šiem informācijas atklātību un pieejamību regulējošiem likumiem, mūsu valstī ir samērā bēdīga, jo arī 5. Saeimā līdzīgas domas ievirzes likumprojekti ir tikuši skatīti, tieši arī priekšvēlēšanu laikā, un diemžēl, 5. Saeimai darbu beidzot, šie attiecīgie likumprojekti arī ir palikuši kaut kādos lasījumos un uz 6. Saeimu tie netika pārnākuši. Un acīmredzami ir tas, kas valdošajām partijām nebija izdevīgi, lai mēs par šo informācijas atklātību runātu un pieņemtu attiecīgus likumus jau arī, teiksim, Saeimas darbības sākumā.

Bet es esmu ļoti priecīgs arī par to, ka arī šajā likumprojektā parādās ļoti daudzas domas, kuras bija iestrādātas jau arī Tautas kustības "Latvijai" sagatavotajā likumprojektā par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību, kas gan tika Saeimas komisijās noraidīts pēc atzinuma saņemšanas no ministrijām un arī no citām iestādēm, bet tas fakts, ka šeit ir ļoti daudzas domas iestrādātas, tas ir nenoliedzami vērtējams kā pozitīvs process un arī parāda to, ka tomēr opozīcijai ir vismaz intelektuālā veidā iespējas ietekmēt notikumu virzību tālāk uz priekšu valstī. Protams, ierobežotā veidā, bet tomēr pilnīgi konkrētā.

Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz šī likumprojekta 10. pantu, kas ir Informācijas reģistrs un kas nosaka to, ka katrai iestādei turpmāk atkarībā no tajā esošās informācijas veida un rakstura, ka tai ir informācija jāreģistrē speciāli izveidotā Informācijas reģistrā, norādot informācijas grupu, kas tiek glabāta, informācijas nosaukumu un informācijas avotu. Un svarīgi ir tas, ka informācijas pieprasītājiem ir tiesības iepazīties ar šo Informācijas reģistru. Tātad parādās šī bāze tam, lai cilvēkiem būtu tiešām iespējas pārskatīt visu šo informāciju, kas ir valsts pārvaldē, un piekļūt pie šīs informācijas. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anta Rugāte vēl vēlas ko teikt. Lūdzu!

A.Rugāte (

LZS, KDS) . Paldies, godātie kolēģi! Kamēr savu viedokli pauda Čerāna kungs, mani personīgi uzrunāja divi deputāti — Bišera kungs un Keiša kungs — par autortiesībām, tās arī šajā likumā ir pieminētas, un par autortiesībām ir arī izteiktas piezīmes atzinumos, un tas ir viens ļoti nopietni diskutējams jautājums, bet es arī sākumā teicu, ka komisija ir pieņēmusi lēmumu virzīt šo likumprojektu uz priekšu tādēļ, ka šeit ir šie diskutējamie jautājumi. Gluži tāda pati situācija ir ar Ārstniecības likumā iestrādāto prasību un normu par ārsta informāciju pacientam un tamlīdzīgi, jo tas skar šo indivīda informāciju vai informāciju par indivīdu. Arī šīs lietas ir saskaņojamas.

Kas attiecas uz pašu piebildi par citiem likumiem, kas līdz šim ir bijuši ar šādu ievirzi, tad es gribētu vēl vienu mazu būtisku un ļoti, ļoti svarīgu mūsdienīgu raksturojumu šim likumam pateikt, ko es nepateicu pirmīt, proti, tā ir pavisam cita pieeja informācijai, pavisam cita filozofija, nevis ar aizliegumu, kas nebūt nav noliedzams Likumā par valsts noslēpumu, taču tā ir pavisam cita pieeja, kas tiek piedāvāta, ka tiek piedāvāta pieejamība šai informācijai.

Un attiecībā uz Čerāna kunga teikto par Kārtības ruļļa labojumiem, kas mums ir gaidāmi, tad es jūs lūdzu arī un aicinu Saeimas deputātus atbalstīt tos labojumus, kas tiks paredzēti, un par to mēs esam savstarpēji frakcijās daudz runājuši un vienojušies, šo likumprojektu pārmantojamību no vienas Saeimas uz otru, ja ir izskatīts otrajā lasījumā, un otro lasījumu, cerams, mēs pagūsim izskatīt šīs Saeimas laikā, lai nākošā Saeima manto vai pārmanto šo likumprojektu un pabeidz līdz galam. Tā ka tas arī ir mūsu pašu rokās. Neviens cits mums nepalīdzēs šo likumprojektu arī nodrošināt, šī likumprojekta gaitu turpmāk. Es lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Informācijas atklātības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam! Atbildīgajam ziņotājam lūdzu termiņus.

A.Rugāte.

Otrajam lasījumam es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15. jūnijam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atbildīgās komisijas vārdā Rugātes kundze ierosināja 15. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Citu priekšlikumu vēlas iesniegt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka mums šajā Saeimā būtu iespējami drīz jāpieņem šis likumprojekts ne tikai pirmajā un otrajā lasījumā, bet arī trešajā lasījumā. Un tāpēc būtu vajadzīgs ar tā pieņemšanu virzīties ātrāk uz priekšu, un mēs šos priekšlikumus, es domāju, varētu sagatavot arī līdz 5. jūnijam, jo nevajadzētu mums savā darbā šobrīd vēl orientēties uz to, ka kādus likumprojektus mēs atstāsim nākamajai Saeimai un ka nu viņa gribēs tos pieņemt, tādā veidā tos arī viņa pieņems. Un, teiksim, arī šī saistība ar citiem informātikas jomu regulējošiem likumiem, ko šeit minēja Rugātes kundze, manuprāt, nebūtu īsti pmatota, jo šis ir viens specifisks veids, un tā ir specifiska veida informācija, un tā nav saistīta ar informāciju, kas ir elektroniskajos nesējos, kas attiecas uz... uz ko attiecas pārējie Satiksmes ministrijas gatavotie likumprojekti par datu aizsardzību un arī par... arī citi, kas tiek gatavoti tagad... Es domāju, ka mēs varētu līdz 5. jūnijam šos priekšlikumus iesniegt un pēc tam strādāt, lai mēs tomēr vēl šajā Saeimā tagad tiekam galā arī ar otro un trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte vēlas komisijas vārdā... ja nemaldos, tad atsaukt savu priekšlikumu.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Es atsaucu priekšlikumu par 15. jūniju. Pamatojums ir vērā ņemams, taču tas nenozīmē, ka mūsu balsojumam nebūtu... būs jābūt labvēlīgam arī attiecībā uz Kārtības ruļļa grozījumiem, jo garantijas jau nav, ka mēs varēsim pieņemt šīs Saeimas laikā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam — 5. jūnijs — nav? Jūlijs? Jūnijs. Sestais gada mēnesis. Iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

 

Tā. Nākošais dienas kārtības jautājums — "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi trīs grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kas precizē pretkorupcijas normu piemērošanu. Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļas atsauces.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu? Nav. Paldies, tas ir pieņemts.

J.Bunkšs.

Otrs priekšlikums. Komisija atbalstījusi Juridiskā biroja ieteikumu — izslēgt 64. pantu likumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 64. pantu? Pieņemts.

J.Bunkšs.

Un atbildīgā komisija iesaka izslēgt arī pārejas noteikumu 18. punktu, kas ir trešais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 18. punktu? Pieņemts.

J.Bunkšs.

Tādā gadījumā lūdzu nobalsot par grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus uz trešo lasījumu!

J.Bunkšs.

Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 27. maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi par minēto termiņu — 27. maijs? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par īpašuma tiesību atjaunošanu Ebreju slimīcas " Bikur Holim" biedrībai" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu Ebreju slimnīcas "Bikur Holim" biedrībai". Dokuments nr.3966. Pirmais lasījums.

Deputātu grupa ir iesniegusi likumprojektu par īpašumtiesību atjaunošanu Ebreju slimnīcas "Bikur Holim" biedrībai, tas ir tulkojumā — slimo kopšanas biedrībai. Šī biedrība pastāvēja jau Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā periodā un pirkuma un dāvinājuma ceļā bija līdz 1940.gadam ieguvusi nekustamo īpašumu Rīgā, Maskavas ielā, kas pamatā sastāvēja no četriem kopēji sasaistīties zemes gabaliem, kur bija uzcelta slimnīca ar palīgceltnēm, kā arī neliels gruntsgabals Jūrmalā, Priedainē, Lielā prospektā. Šie īpašumi tātad tika nacionalizēti vai atsavināti sakarā ar šīs biedrības likvidēšanu pēc padomju varas nodibināšanās. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas šī biedrība atjaunoja savu darbību, tika reģistrēta, un tajos statūtos, ko ir apstiprinājusi Tieslietu ministrija, ir atzīts, ka tā ir pirmskara "Bikur Holim" biedrības turpinātāja un tiesību pēctece.

Pēc biedrības atjaunošanas Rīgas pilsētas dome ir nodevusi šo slimnīcu Rīgā šai biedrībai uz nomas noteikumiem, un tā šobrīd darbojas. Tā ir izpirkusi to inventāru, kas bija, viņi, neprasot nekādu atlīdzību par nacionalizēto inventāru, veic šobrīd ārstēšanu, pie tam ārstē ne tikai vienas tautības piekritējus, bet dažādu tautību piekritējus, nešķirojot tos. Šī slimnīca varētu saņemt lielāku atbalstu no citām ārvalstu organizācijām, ja tās statuss būtu noteiktāks. Un kamēr ir nomas attiecības un it kā viņiem nekas nepieder, protams, nekādus kapitālieguldījumus neviens sponsors nepiešķir. Līdz ar to viņi ir griezušies, kā jūs redzat, ar vēstuli, kurā lūdz atjaunot īpašuma tiesības uz minētajiem diviem īpašumiem.

Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu, un, ņemot vērā, ka tā ir viena papildu medicīniskā iestāde, kas strādā Rīgas iedzīvotāju labklājībai, katrā ziņā grūtā stāvoklī, kad mums ir šī medicīna un kad daudzas slimnīcas veras ciet, būtu vēlams atbalstīt šīs slimnīcas pastāvēšanu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Dokumentos ir ierakstīts par steidzamību. Vai komisija uztur spēkā šo?

I.Bišers.

Jā. Atvainojiet, es aizmirsu pateikt. Steidzamība šinī gadījumā ir tā, ka mēs uzskatām, ka šeit ir svarīga izšķiršanās, vai pieņemt vai nepieņemt. Ja ir kādi sīki labojumi, tad tos var izdarīt otrajā lasījumā un nav nepieciešamības izskatīt trijos lasījumos. Tas ir vienīgais un galvenais pamatojums, kāpēc mēs ieteicām steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers.

Es, redzot tādu vienprātību, ierosinu, vai mēs nevarētu izskatīt tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4147 "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", pirmais lasījums. Pirms izskatām šo dokumentu pirmajā lasījumā, mums ir jāizskata priekšlikums par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, jāizskata... Atkārtojiet, lūdzu!

M.Vītols.

Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu — atzīt šos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" par steidzamiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols.

Izskatām šos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" pirmajā lasījumā. Tos ir iesnieguši pieci deputāti. Šie grozījumi paredz līdzšinējo 50% vietā no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem valsts autoceļu fondā novirzīt 60% un līdz ar to attiecīgi līdzšinējā 50% vietā pamatbudžetā turpmāk no nākamā gada 1.janvāra novirzīt 40% valsts pamatbudžetā. Ir bijušas jau diskusijas pie šī dokumenta nodošanas komisijām, kur iesniedzēji ir pamatojuši, ka šādu priekšlikumu viņi ir iesnieguši, lai varētu novirzīt papildu līdzekļus lauku ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija par šo jautājumu diskusija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu balsot!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

M.Vītols.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 15.jūniju un izskatīt ceturtdien, 18.jūnijā, šo likumu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par priekšlikumu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 15.jūnijam un izskatīt otrajā lasījumā 18.jūnijā? Modris Lujāns ierosina citu.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā gribētu būt nedaudz radikālāks par Vītola kungu, un es pat aicinātu varbūt, ja mēs neiebilstam, šodien nobalsot otro lasījumu, jo es nedomāju, ka līdz jūnijam būtu jāvelk. Tad attiecīgi varētu arī vasaras periodā varbūt reāli sākt lauku ceļu remontu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu? Vai deputāti piekrīt? Iebildumus neviens neceļ. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts. Godātie kolēģi, būtu labi, ja mums visi projekti tik labi ietu. Krištopana kungs, likums jau ir pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Dokumenta nr.4029. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ņemot vērā visu to pieredzi, kas, dzīvokļu privatizācijas procesam virzoties uz priekšu, rodas ar tiem dzīvokļiem, kas jau ir nonākuši privātpersonu īpašumā. Šeit ir papildinājumi, grozījumi dažādos pantos. Šeit ir izvērsti papildinājumi par to, kā tiek sasauktas dzīvokļa īpašnieku kopsapulces, uz ko šīm kopsapulcēm ir tiesības, kā var dibināt dzīvokļa īpašnieku sabiedrību. Ir precizējumi atsaucēs uz citiem likumiem. Ir redakcionāli labojumi. Protams, šis likumprojekts nav pati pilnība. Juridiskā komisija, to izskatot, jau atrunāja dažas lietas, kuras būtu jālabo uz nākamajiem lasījumiem. Bet mēs aicinām pieņemt konceptuāli pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus otrajam lasījumam.

K.Lībane.

Nu varētu varbūt septiņas dienas — 28.maiju, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

28.maijs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību" . Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies, priekšsēža kungs! Izskatīsim dokumentu nr.4177 "Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valsts robežu krustpunkta noteikšanas kārtību". Lūdzu atzīt to par steidzamu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Tāpat lūdzu jūs izskatīt un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Paldies, tur ir kļūda notikusi. Kreituses kundze runāt nevēlas. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

J.Sinka.

Lūdzu arī apsvērt to pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā ar Ārlietu komisijas priekšlikumiem, kas šeit jums ir 1.pantā...

Sēdes vadītājs.

... kas ir šī dokumenta otrajā pusē izklāstīti.

J.Sinka.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Tātad vai deputātiem ir iebildumi pret 1.panta redakciju, ko Ārlietu komisija ir nedaudz redakcionāli precizējusi? Nav iebildumu. Par 2.panta redakciju? Arī nav iebildumu. Paldies! Un par 3.panta redakciju?

J.Sinka.

Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Arī redakcionāli precizēta 3.panta redakcija. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Laipni lūdzu pieņemt, atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Un tāpat ierosinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

J.Sinka.

Un tāpat lūdzu to pieņemt otrā, galīgā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs likumu pieņemam galīgajā lasījumā? Nav iebildumu. Paldies! Priekšlikumu pa pantiem no komisijām iesniegti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Strādājam ar dokumentu nr.4179, un es lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, Sinkas kungs.

J.Sinka.

Varētu iesniegt kādus papildinājumus vai grozījumus līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 15.jūnijs? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Šo lūdzu pieņemt... Jums ir dokuments nr.4080, un lūdzu jūs pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus otrajam lasījumam!

J.Sinka.

Tāpat kā iepriekšējam lūdzu iesniegt kādus grozījumus vai papildinājumus līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu deputātiem? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Godātie kolēģi, nākamais ir darba kārtības 26.jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Viesturs Boka.

V.Boka

(DPS). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.4188 "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"". Jāsaka, ka būtiski priekšlikumi komisijā nav saņemti. Ir četri redakcionālas dabas priekšlikumi, no kuriem pirmais ir dokumenta 8.lappusē. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums, redakcionālas izmaiņas 16.pantā, komisija ir atbalstījusi, precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par redakcionāliem precizējumiem 23.pantā. Pieņemts.

V.Boka.

Nākamais — 13.lappusē, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, arī 22.panta redakcijas maiņa. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

V.Boka.

Trešais ir Labklājības ministrijas redakcionālas dabas priekšlikums attiecībā uz 34.pantu, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Labklājības ministrijas priekšlikumu un līdz ar to 34.panta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

V.Boka.

Un pēdējais saņemtais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja — arī 24.panta 2.apakšpunktu izteikt atbilstošā redakcijā. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Boka.

Vairāk priekšlikumu nav, tātad aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu kādi priekšlikumi par trešo lasījumu.

V.Boka.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 27.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 27.jūnijs?

V.Boka.

Piedošanu, ļoti atvainojos, 27.maijam.

Sēdes vadītājs.

27.maijs. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

 

Tālāk, godātie kolēģi, izskatām patstāvīgos priekšlikumus. Lēmuma projekts "Par Gaļinas Gorbatenkovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".  Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Gaļinas Gorbatenkovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pieci deputāti, lēmumprojekta iesniedzēji — Kalviņš, Rugāte, Dilba, Lībane un Kristovskis — kā galvenos nopelnus norāda, ka Gaļina Gorbatenkova ir Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerāldirektore, bija viena no šīs asociācijas dibināšanas iniciatorēm 1991.gadā. Tajā pat gadā, aktīvi piedaloties barikāžu dienās, parādīja savu lojalitāti Latvijas Republikai. Kopš 1993.gada Tautas sporta asociācija kā dalīborganizācija piedalās Eiropas strādājošo ziemas un vasaras sporta spēlēs. 1997.gadā Latvijas delegācija Tronheimā izcīnīja trešo vietu. Aktīvi piedaloties Eiropas kompānijas sporta federācijas rīkotajos pasākumos, būdama četru starptautisko sporta organizāciju oficiāla biedre, Latvijas Tautas sporta asociācija tika pienācīgi novērtēta un izcīnīja tiesības 2001.gadā Eiropas strādājošo 13.sporta spēles sarīkot Rīgā. Gorbatenkovas kundze brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vismaz vienu deputātu lūdzu saņemt spēkus un pirms pusdienām nospiest pogu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 2. Gaļina Gorbatenkova uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Genādija Sevastjanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Genādija Sevastjanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Rubins, Saulītis, Nagobads, Valdmanis, Strods, Grīnbergs, Gannusa, Ādamsons, Ābiķis un Lagzdiņš norāda, ka Genadija Sevastjanova īpašie nopelni ir jaunu ārstēšanas metožu ieviešana uroloģijā, piedalīšanās mūsdienīgu mazinvazīvu ārstēšanas metožu ieviešanā Rīgas slimnīcās, sadarbības organizēšana, desmit ārstu apmācība, ķirurgu, traumatologu un ginekologu, universitātē Vācijā un vērtīgas medicīniskās aparatūras piegādes organizēšana. Mūsdienīga medicīniska uzņēmuma organizēšana, kurš nodrošina 43 darbavietas mediķiem. Noorganizētas vairāk nekā 150 stomatologu, zobu tehniķu, mūsdienīgās ārstēšanas un zobu protezēšanas apmācības cikls ar ASV speciālistu piedalīšanos. Sevastjanova kungs brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 3, atturas — 3. Genādijs Sevastjanovs uzņemts Latvijas Republikas pilsonībā.

 

Godātie kolēģi, esmu saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kā man šķiet, diezgan dīvainu, kuri lūdz neattiecināt Saeimas balsojumu par debašu laika saīsināšanu uz šīsdienas sēdes darba kārtības 29.punktu. Tas ir tas, kurš mums jāizskata tagad. Un šajā punktā debašu laiku iesaka noteikt atbilstoši rullī paredzētajam — 15 minūtes pirmo reizi un 5 minūtes otro reizi. Iesniegums ir. Kas vēlas runāt par vai pret? Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ja šis jautājums būtu tik vienkāršs, ka esmu pārkāpis satiksmes noteikumus un ir jāuzliek sods, tad, protams, šo jautājumu varētu izskatīt par vienu minūti, taču šajā jautājumā ir diezgan tādas interesantas aizkulises, kas liek domāt par to, ka policija vienkārši gribēja izstrādāt teātri. Un es gribētu tomēr Saeimu informēt par to, kādi bija šie lietas apstākļi, jo, kā pieredze rāda, tad pēdējās dienās līdz vēlēšanām līdzīgi var iekrist arī vēl kāds. Un tādēļ, lai es pamatotu savu domu, es nevarētu to izdarīt par piecām minūtēm, jo priekš manis šī Saeimas attieksme ir tik svarīga kā bezmaz vai tiesas lēmums, un, kā zināms, tiesā apsūdzētajam neierobežo runas laiku, un es nevarētu par piecām minūtēm izteikties, un tāpēc es lūdzu Saeimu neierobežot un noteikt 15 minūtes.

Sēdes vadītājs.

Pret šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika palielināšanu, apspriežot šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 13, atturas — 10. Pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, 29.darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Andreja Požarnova saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mandātu komisijai tika iesniegts iesniegums no Iekšlietu ministrijas Ceļu policijas, kura lūdz piekrišanu deputāta Andreja Požarnova saukšanai pie administratīvās atbildības. Šo jautājumu izskatījām deputātu un Ceļu policijas pārstāvja klātbūtnē. Konstatējām sēdes laikā, ka policija ziņo, ka deputāts Andrejs Požarnovs ir pārkāpis satiksmes noteikumus, kas izpaudušies tā, ka viņš no Brīvības bulvāra ir iegriezies Kalpaka bulvārī no otrās rindas, kaut gan uzkārtā ceļa zīme to aizliedz, atļaujot braukt no otrās rindas tikai taisni. Tur viņš ir ticis aizturēts, un ceļa policists viņam uzlicis naudas sodu 10 latu apmērā par šo pārkāpumu, kuru deputāts Požarnovs nav samaksājis, atsaucoties, ka viņš ir Saeimas deputāts. Līdz ar to ceļa policists ir aizturējis viņa vadītāja apliecību līdz naudas soda samaksai. Taču tad, kad par to ir kļuvis zināms šīs ceļu policijas priekšniecībai, šī apliecība ir nekavējoties nodota atpakaļ deputātam, nogādāta vakarā un uzliktais sods atcelts, bet uzrakstīts iesniegums Saeimai dot šo piekrišanu. Minētos apstākļus deputāts Požarnovs komisijas sēdē neapstrīdēja, izskaidrojot ar to, ka viņš ir steidzies un gribējis tādā veidā ātrāk iekļūt, neapdraudot satiksmes drošību. Komisija, konstatējot, ka neviens neapstrīd satiksmes noteikumu pārkāpumu, pieņēma lēmumu, ka piekrist... ierosināt Saeimai piekrist šī jautājuma izskatīšanai par administratīvā soda uzlikšanu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Bet līdz pārtraukumam, Požarnova kungs, ir 11 minūtes, tad jums būs runa jāturpina pēc pārtraukuma.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Mēģināšu iekļauties. Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! 21.aprīlī es tiešām braucu pa Brīvības ielu un nogriezos uz Kalpaka bulvāri, pārkāpjot ceļazīmes noteikumus, bet jūs zināt to vietu, tur ir trīs autobusu pieturas, un, ja gadījumā šī labā josla laiž gājējus un sastājas tur visas automašīnas, tas nozīmē cerēt, vai nu kāds palaidīs starpā, ja brauc pa vidējo joslu, vai nu jāiestājas rindā aiz visiem autobusiem pie šīs pieturas. Manā skatījumā šis krustojums ir diezgan neveiksmīgs, jo, ja reiz trīs rindas iet pa Brīvības ielu un divas iet pa Kalpaka bulvāri, kāpēc gan to nevarētu izdarīt no otrās? Bet jebkurā gadījumā satiksmes noteikumi ir satiksmes noteikumi, un tie ir jāievēro.

Taču mazdrusciņ kļūdaina ir informācija par to, kādi ir bijuši šie konkrētie apstākļi. Jā, mani policists noturēja, paaicināja savā mašīnā, un mēs sākumā ar viņu aprunājāmies, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka sods ir līdz 10 latiem. Bet policists bija principiāls, un viņš informēja mani par reālo iespēju — vai nu samaksāt uz vietas, vai nu viņš sastāda protokolu, un es varu samaksāt pēc tam. Tā nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad es esmu maksājis administratīvo sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumu ar atlikto termiņu. Pēdējo reizi es maksāju policijā pēc tam ar pārskaitījumu pirms trijiem gadiem, un tā drīkst rīkoties jebkurš autobraucējs. Ja gadījumā nav naudas uz vietas, tādā gadījumā aiztur tiesības un vēlāk samaksā un aizbrauc šīm tiesībām pakaļ.

Tad, kad šis policists sāka stādīt šo protokolu, un, kā jūs zināt, protokolā ir vieta, kur ir jānosaka visi pases dati, tad es arī pateicu, kur es strādāju un kas es esmu, un kāds ir mans amats. Ir nepareiza informācija, kas izskanējusi presē, ka es negribēju maksāt tādēļ, ka esmu Saeimas deputāts, vai ka es nemaksāju tāpēc, ka man nebija 10 latu klāt un ka esmu Saeimas deputāts, to es pateicu tad, kad viņš sastādīja protokolu. Bet tiktāl viss bija mierīgi, bet tajā brīdī, kad šis protokols nonāca Tallinas ielas policijā, tad sākās teātris.

Tās pašas dienas vakarā man atveda tiesības uz māju. Divas dienas vēlāk tika pieņemts lēmums par šā soda atcelšanu. Šī lieta — administratīvais protokols — Tallinas ielā pazuda. Policistam tika izteikts rājiens. Tika atsūtīts šis iesniegums uz Saeimu. Man rodas jautājums: kādēļ tās pašas dienas vakarā, nevis vēlāk, jo vienmēr jau policija izskata šos jautājumus tad, kad šis vainīgais ierodas policijā. Kāpēc tās pašas dienas vakarā man atgādāja tiesības? Kādēļ šīs tiesības atgādāja uz Lugažu ielu, ja protokolā tika uzrakstīts, ka dzīvoju un esmu pierakstīts Aizkrauklē? Kādēļ tad neveda uz turieni?

Nākošais. Kur tās pašas dienas vakarā uzradās policijas priekšnieks, jo tas notika pirms septiņiem. Deviņos vakarā man atveda šīs tiesības uz māju. Kur tās pašas dienas vakarā uzrādās policijas priekšnieks, kas deva rīkojumu, lai tās tiesības tiktu atvestas?

Nākošais. Ja reiz 23.aprīlī tika atcelts administratīvais sods, tad kādēļ 21.datumā manas tiesības tika atgādātas? Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs. Tas viss tika izdarīts tikai tādēļ vien, lai es šo sodu nevarētu samaksāt, jo man uz rokas bija kvīts par to, ka man jāsamaksā 10 lati. Kādēļ Tallinas ielā pazuda šī lieta? Jo es biju pēc tam aizbraucis uz Tallinas ielu, un es painteresējos, kur tā ir. Izrādījās, ka šis administratīvais protokols nav iereģistrēts ne ienākošajos, ne izejošajos dokumentos. Jo, lūk, ja gadījumā tas viss netiktu izdarīts šajā pašā vakarā, es vienkārši mierīgi samaksātu savus 10 latus un nākošajā dienā aizietu pēc savām tiesībām, kā to var izdarīt jebkurš autobraucējs. Acīmredzot publicitāte bija svarīgāka nekā 10 latu sods. Iekšlietu ministrijai pašai ir diezgan lielas problēmas, un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ir jāspodrina savas pogas.

Daži piemēri. Pieņemsim, tas pats Ceļu satiksmes drošības fonds, kurš darbojas kā reketa organizācija, kas iekasē brīvprātīgos ziedojumus no tiem autobraucējiem, kuriem ir atņemtas tiesības. Vai, pieņemsim, šā pati Ceļu policijas sadarbība ar uzņēmumu "Auto Daugava". Starp citu, tas bija mans priekšlikums, kuru Saeima atbalstīja pirms diviem gadiem, kad uz diviem vai trim mēnešiem atcēla šo automašīnu šlepēšanu. Un tā tālāk un tā joprojām. Gan ar visiem maniakiem, gan 3.marta piketu un tā tālāk. Tajā vietā, kur policijai jāparāda principialitāte, vīrišķība, tur viņi parāda impotenci, bet tajā brīdī tur, kur sākas kaut kāda veida jautājumi ar soda uzlikšanu, tur apkārt Iekšlietu ministrijai sāk dzimt dažādas firmas, firmiņas un dažādi fondiņi.

Protams, secinājums ir ļoti vienkāršs. Policija ir ieinteresēta parādīt principialitāti, ka priekš viņiem ir pilnīgi vienalga, vai tas ir noziedznieks vai tas ir reketieris, vai tas ir kāds pārkāpējs, kas miljonus zog, vai tas ir Saeimas deputāts. Viņi parāda, kādā veidā viņi cīnās. To viņi nevarētu parādīt, ja es būtu klusi un mierīgi samaksājis savus 10 latus. Viņiem bija nepieciešama publicitāte.

Arī politiskais aspekts, spēle, protams, ar noteiktu nozīmi. Iekšlietu ministrijas darbinieki tika komplektēti iepriekšējās valdības laikā, kamēr vēl nebija izmaiņas valdībā, tikmēr jautājumi bija mierīgi, un tagad šajā situācijā šie jautājumi visi tiek risināti publiski. Protams, policija kombinējās, kombinējās un izdarīja visu, bet pārkombinējās.

Es gribu informēt, kādus trīs būtiskus jautājumus neievēroja šie ceļu policisti un kādā veidā viņi pārkombinējās. Pirmā lieta ir šāda: ja tiešām šis administratīvais protokols nav reģistrēts nekur ne izejošajos, ne ienākošajos dokumentos, kādēļ tad viņi sūta uz Saeimu šo savu lēmumu? Nākošais jautājums. Es tiku brīdināts par to, ka man ir uzlikts 10 latu sods. Bet 23.datumā tajā protokolā, kurā ir rakstīts, ka sods ir atcelts, tajā ir ļoti vienkārši, tur ir vairākas ailītes, un visas ailītes ir jāaizpilda. Un pēdējā ailīte ir šāda, ka pārkāpējs ir informēts par soda uzlikšanu vai atcelšanu. Es neesmu informēts. Policija man nezvanīja, mani nepaaicināja un mani nav informējusi par to, ka sods ir atcelts. Pamatojoties uz to, ka viņi mani nav informējuši, es kā godīgs pilsonis aizgāju uz krājkasi un samaksāju ar pārskaitījumu policijai savu 10 latu sodu. Lūk, es neesmu informēts par to, ka sods ir atcelts. Tas, ka man ir kopija uz rokas, šī kopija var būt viltota, tāpat kā garantijas vēstule par 10 miljoniem.

Nākošais jautājums. Ceļu policijas priekšnieks Alnis Jirgens ir atsūtījis uz Saeimu lūgumu — atļaut mani tiesāt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 122.panta otrās daļas. Bet ir kļūda, jo šī 122.panta otrā daļa ir par ātruma pārsniegšanu no 20 — 40 kilometriem stundā, par ko apdzīvotās vietās pienākas administratīvais sods vai tiesību atņemšana uz pusgadu. Tagad iznāk tā, ka es esmu izdarījis vienu pārkāpumu, bet policija lūdz atļaut man uzlikt sodu par citu pārkāpumu, ko es neesmu izdarījis.

Mans gadījums ir analoģisks kā tam čigānam, kuram atrada mājās to kandžas aparātu. Tad, kad sastādīja šos dokumentus un aizsūtīja uz tiesu, tad tiesnesis viņam saka: "Mēs tevi tiesāsim par kandžas tecināšanu." Bet čigāns saka: "Bet es to kandžu neesmu tecinājis!" Tiesnesis saka: "Bet aparāts taču tev ir." Nu labi, čigāns saka: "Tādā gadījumā tiesājiet mani par izvarošanu!" Tiesnesis saka: "Kā, vai tad tu esi izvarojis kādu?" "Nē, es izvarojis neesmu, bet aparāts ta man ir!" (Zālē smiekli.)

Mans jautājums no tīri juridiskā viedokļa ir šāds: es esmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus par ceļazīmi, un par šo noteikumu es esmu samaksājis 10 latus, pārskaitījis, pamatojoties uz to, ka policija mani neinformēja par soda atcelšanu. Bet lēmums, kuru atsūtīja uz Saeimu, tas ir par ātruma pārsniegšanu, tas ir tas, ko es neesmu izdarījis.

Kas būs tādā gadījumā, ja Saeima tagad nobalsos pozitīvi, tādā gadījumā policijas priekšnieks Alnis Jirgens varēs uzrakstīt apkārtrakstu — rīkojumu policistiem, ka vienīgais no 100 Saeimas deputātiem ir Požarnovs, kuru drīkst tiesāt uz vietas. Bet man vajadzēs skriet pa Rīgu lielā ātrumā, lai es izdarītu pārkāpumu, par ko samaksāt.

Kā varēja gadīties, ka policija kļūdījās? Ļoti vienkārši. Vai nu tiešām šis policijas priekšnieks ir tik nekompetents, ka viņš neatšķir, kāda ir atšķirība starp 122.pantu un 122.1.pantu, vai nu tas ir izdarīts mērķtiecīgi, lai tad, kad Saeima vienreiz nobalso, pēc kāda laika sūta pa jaunu un saka: "Vai, piedodiet, atvainojiet, mēs kļūdījāmies, lūdzu, izskatiet šo jautājumu vēlreiz!" Varbūt ka man ir pārspīlēta fantāzija, bet, ņemot vērā to, ka tiešām tas viss izskatās pēc teātra, man ir pamats domāt, ka tiešām šis varbūt ir arī apzināti, lai šis teātris turpinātos.

Par policijas seržantu. Šis policijas seržants ir kļuvis par upuri politiskajām spēlēm. Man nebija nekādu iebildumu, man nebija nekādu pretenziju pret seržantu. Viņš izdarīja visu tā, kā izdarītu ar normālu pilsoni, un galu galā, ja es esmu arī ārsts un strādāju Ātrās palīdzības slimnīcā, tad es varu atbildēt likuma priekšā kā šīs slimnīcas ārsts. Tādā gadījumā viņš drīkstēja visu izdarīt tā, kā tas jautājums nosaka, bet vienkārši, lai būtu šīs spēlītes, tādēļ ir arī šim policistam uzlikts sods, lai parādītu: "Redziet, kā Saeimas deputāti visi ir svētās govis, kuras nedrīkst aiztikt, un nabaga policists cieš Saeimas deputāta dēļ."

Pēc Mandātu komisijas sēdes es piegāju Bišera kungam klāt un informēju, ka dokumenti nav pareizi sastādīti. Man tiek "piešūts" nepareizs pants, kuru es neesmu pārkāpis. Bišera kungs teica: "Mēs neskatām jautājuma juridisko pamatotību, mēs izskatām šo jautājumu principiāli." Kas tad ir šie principi, vai tie ir tādi paši principi, kādi bija padomju laikā, kad gadījumā, ja viņš ir disidents, tad viņš vienkārši ir jātiesā, un vienalga, kuru pantu viņam "piešuj". Tādēļ es domāju, ka vienkārši šie dokumenti nav pareizi noformēti.

Tie komentāri, kas ir izskanējuši presē par to, ka deputātiem vajadzētu uz vietas nokārtot un samaksāt. Jā, tas tā tiešām būtu gadījumā, ja šis sods uz vietas tiktu uzlikts. Es varēju, ja man būtu bijusi iespēja, es uzreiz būtu samaksājis, tad būtu viss kārtībā, bet, ņemot vērā, kā tas izskanēja pēc tam, kad tika visur pievākti visi dokumenti, lai es vienkārši nevarētu samaksāt. Šeit darbojas šis Satversmes 30.pants, kas nosaka, ka deputātam nevar uzlikt sodu, un automātiski, ja policists neuzliek sodu, tad arī nevar samaksāt.

Sēdes vadītājs.

Pēc pārtraukuma, Požarnova kungs, turpināsim. Jau ir 30 minūtes. Jums vēl 3 minūtes laika. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojums Ilgai Kreitusei.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Atgādinu, ka mums pulksten 12.30 ir sēde Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Apspriežam dienas kārtības jautājumu. Savu runu turpina deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Nu, protams, var pārmest par to, ka es visas šīs savas saistības neesmu nokārtojis līdz Mandātu komisijas sēdei un tagad šeit tribīnē šādā veidā pamatoju savu pārkāpumu. Taču man jāsaka, ka ņemot vērā to, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā tas noteiktais pants ir par to "līdz 10 latiem", protams, var pieņemt visdažādākos lēmumus, bet Mandātu komisijas sēdes laikā es ieguvu šīs te kopijas visiem šiem te protokoliem, pēc kuriem es izanalizēju, kurā vietā un kādā kārtībā policija pati nav ievērojusi šos te, un nav tie dokumenti aizpildīti perfekti, un tādā veidā atradu iespēju, kā lai šo lietu apturētu, jo tiešām tas, ko es uzskatu, ko policija mēģināja izdarīt, pakārt, kā saka, mani pie nagliņas un tik ilgi to jautājumu cilāt, kamēr nenomelnos publiski presē un masu informācijas līdzekļos.

Un, starp citu, ļoti interesanti bija, kādā veidā, kad es biju bijušajā Tallinas ielas policijas nodaļā, tur pat nepieņēma uzreiz šo te soda naudu, jo, kā viņi paskaidroja, tad šī lieta tur nav vispār reģistrēta, un nav pamata, uz ko maksāt. Kad es mēģināju noskaidrot kontu, uz kuru pārskaitīt, arī to nepateica. Tā ka izdarīja visu, lai es nevarētu to jautājumu nokārtot. Paldies Dievam, Krājbankā man pateica, kāds ir attiecīgais konts, uz kurieni ir jāpārskaita nauda, lai es tiešām varētu to lietu savlaicīgi apturēt un nomaksāt.

Bet gribētu pateikt par Satversmes 30. pantu. Šī policijas vadība ir pārpratusi Satversmes 30. panta nozīmi, tajā ir teikts, ka deputātam nedrīkst uzlikt sodu, bet nevis tas, ka deputāts nedrīkst samaksāt šo savu sodu. Un vispārībā manā skatījumā Satversmes 30. pantā vajadzētu izdarīt grozījumus un ierakstīt, ka gadījumā, ja Saeimas deputāts lūdz no Saeimas šo te atbalstu, tādā gadījumā nedrīkst deputātu saukt pie atbildības. Es neesmu Saeimu lūdzis, lai Saeima mani pasargātu no policijas. Kādēļ šo jautājumu neatļauj nokārtot, un kādēļ to vazā tik ilgi un atliek?

Un beigās gribētu pateikt dažus secinājumus. Kā jau es teicu, manā skatījumā, būtībā būtu jāgroza Satversmes 30. pants. Otrs. Rodas iespaids, ka tiešām Ceļu policijas vadība ir politizējusies un spēlē teātri. Nākošais. Ja arī tiešām viņi mēģina tā arī turpināt strādāt, tad Ceļu policijas vadībai vajadzētu pieņemt kādu juristu, lai viņš varētu paskaidrot, kā kompetenti aizpildīt dokumentus. Par pārkāpumu, ko es esmu izdarījis, es esmu samaksājis un naudu pārskaitījis, bet šie dokumenti, kas ir iesniegti Saeimā, ir juridiski neprecīzi. Un policijas seržantam Paukšēnam izteiktais rājiens manā skatījumā ir politisku apvērumu dēļ, lai varētu presē parādīt, ka, lūk, Saeimas deputāti ir svētās govis. Īstenībā manā skatījumā to ir pelnījis Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Alnis Jirgens, kurš neprot noformēt dokumentus un aicina uzlikt sodu pavisam par citu pārkāpumu. Tas man būtu viss. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es uzskatu, ka likumi ir jāievēro visiem, un es gribētu teikt, ka, partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti, jūs par daudz lietojat alkoholu, un tāpēc mēs te tērējam tik daudz laika. Iedomājieties, cik mēs nenotērējām laika, ievēlot Saeimas priekšsēdētāja vietnieku! Jā... cik mēs tagad atkal nenotērējam laiku... Mums te viens bija kādreiz, kas skaitīja, cik maksā minūte runāt. Cik jūs tagad, Požarnov, nenorunājāt! Jūs esat vainīgs. Jūs pasakiet, ka es esmu vainīgs, un ejiet malā. Nu netiesās jau, nosacīti iedos jums.

Jums vajadzētu sasaukt savu kongresu par disciplīnu. Un varbūt tur pirmajiem pieciem vadošajiem aiziet un laist citus nākošos tēvzemiešus. Jūs te norunājiet, Požarnov, tik daudz, visus Saeimas deputātus salīdziniet ar svētajām govīm, apvainojiet čigānus... Nu kāpēc tad čigāni vainīgi, ka jūs pārkāpjiet noteikumus? Jūs pārkāpāt noteikumus. Ja pārkāpāt, tad vajag atzīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi un cienītais Rubin... kungs! Profesor! Ņujorkas akadēmijas īstenais jeb goda loceklis! Es nenāku tamdēļ šeit, lai aizstāvētu Požarnovu, jo viņš ir pārkāpis satiksmes noteikumu un es arī uzskatu, ka deputāts nedrīkst būt svētā govs, un man liekas, ka pirmām kārtām vajag ievērot visus likumus, tanī skaitā arī ceļa satiksmes noteikumus. Un katrā ziņā Požarnova taisnošanās šeit un par politiskajiem pasūtījumiem viņa vajāšanai, es uzskatu, ka tas ir ne sevišķi pamatoti, lai gan es esmu viņa frakcijas biedrs. Un es uzskatu, ka policija ir rīkojusies likumīgi savu pilnvaru ietvaros, un tie, kas to nedarīja, viņi ir saņēmuši sodu, rājienu, tas pats jūsu pieminētais seržants, un viņš ir sodīts. Un es domāju, ka izmaiņas Satversmē varbūt nevajadzētu taisīt, jo tur tas administratīvais sods dažreiz ir milzīgi liels, un vienmēr varbūt deputāts nelūgs Saeimas aizstāvību, bet es domāju, ja mūsu senči to ir ieviesuši, lai tas paliek.

Bet es katrā ziņā aicinu deputātus un arī pats balsošu pret šo administratīvo sodu uzlikšanas atļauju došanu policijai sekojošu iemeslu dēļ. Jo Ceļu policija prasa Požarnova kungu sodīt par tādu ceļa satiksmes pārkāpumu, ko viņš nav izdarījis. Viņš nav ātrumu pārsniedzis, viņš sajaucis joslas. Un ja mēs sākam no šī aspekta... no šī skatījuma to lietu izskatīt, tad principā vispirms vajadzētu pašai policijai iemācīties kārtīgi noformēt dokumentus. Un lai mēs arī nebūtu divdomīgā situācijā.... ko tad mēs? Tagad dosim atļauju uzsākt administratīvu sodu uzlikšanu Požarnovam par to, ko viņš nav nekad pārkāpis? Tā kā es domāju, jau šī iemesla dēļ vien ir mums jānoraida šī prasība.

Otrais. Man šķiet, ka Požarnovs savu vainu ir pilnībā apzinājies, samaksājis nelikumīgi desmit latus, un lai valsts budžets ar tiem desmit latiem papildinās, un es ceru, ka mēs izvedīsim paši no visa notikušā pietiekamus secinājumu, un katrā ziņā katram no mums tas var gadīties, es kolēģiem ieteiktu neafišēt, ka viņi ir deputāti .... kad jūs brauciet, tad noņemiet deputātu zīmītes un mierīgi samaksājiet savus 10 jeb 2 latus, lai mums te nevajadzētu tērēt laiku. Paldies1

Sēdes vadītājs.

Leiškalns Kārlis, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Požarnova kungs! Es saprotu, ka ir likums, un es saprotu, ka likums ir jāievēro visiem, un mēs kopā ar Māri Vītolu jau esam iesnieguši attiecīgu labojumu, kas ļaus bez Saeimas piekrišanas deputātus sodīt administratīvi, tā kā es domāju, ka šeit nebūtu problēma. Skaidrs, ka jūs esiet pārkāpis ceļa satiksmes noteikumus, izdarot pagriezienu no kreisās joslas acīmredzot pa labi, bet tas nav pats galvenais.

Es negribētu, lai jūs pārvērstu šo sēdi un mēģinātu te risināt jautājumus, kurus mēs šobrīd nevaram konstatēt. Ne mēs zinām, ko jūs esiet izdarījis, ne mēs zinām, kādā veidā jūs pagriezāties, ne mēs zinām, kas sastādīja attiecīgo protokolu, bet savai aizstāvībai vai, patiesību sakot, savu aizstāvību jūs balstat uz Latvijas Republikas policijas, tajā skaitā uz Ceļu policijas nomelnošanu. Un es negribu pieļaut un es kategoriski protestēju pret šāda veida policijas nomelnošanu, jo jāteic, ka tieši Ceļu policija ir viena no akurātākajām un viena no vislabāk strādājošajām policijas struktūrām. Un es negribu pateikt, ka man arī kādreiz nepaspiežas tas gāzes pedālis un man automobilis neiet ātrāk par atļauto, bet situācijās, kad tā notiek, es vienkārši izvelku savu maciņu un samaksāju tos 5 vai 10 latus un tieku ar šo problēmu galā bez izskatīšanas. Tā kā es aicinu nobalsot par atļauju sodīt administratīvi, un ja ir kaut kādas neskaidrības par pārkāpumu, kur jūs tiekat sodīts, tad nokārtojiet to Ceļu policijā. Aizejiet Tallinas ielā un šos jautājumus noskaidrojiet, par kuru.... Un jums, tāpat kā jebkuram pilsonim, ir tiesības apšaubīt līdz pat tiesai jums uzlikto sankciju par noteikumu pārkāpumu. Tieši tāpat... un nevis parlamenta zālē panākt to... panāciet savu taisnību, ka jūs esat it kā sodīts par nepareizu vai par citu noteikumu, kuru jūs it kā esiet pārkāpis, bet rīkojieties tāpat, kā jebkurš Latvijas Republikas pilsonis. Ejiet tiesā, apstrīdiet Ceļu satiksmes policijas.... Nu tad jau būs samaksāts... Būs atļauts administratīvi sodīt un būs samaksāts. Nu nav problēmu. Nu nepārvērtīsim šo plenārsēdi par to, lai grautu mūsu valsts institūciiju prestižu, tajā skaitā Iekšlietu ministrijas, tajā skaitā Ceļu policijas prestižu. Nu mums tas nav vajadzīgs! Mums, tieši otrādi, jācīnās, lai šis prestižs būtu pietiekami augsts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es negribētu daudz diskutēt par šo te problēmu tieši deputāta Požarnova sakarā, vēl jo vairāk, ka es uzskatu, ka viņš ir pietiekoši godprātīgs, un man nav pamata viņam neticēt par to, ko viņš šeit ir stāstījis. Tāpat es neredzu iemeslu, kāpēc mums vispār būtu jābalso, ja viņš jau ir šo te naudas sodu samaksājis. Tas, man liekas, būtu absurds. Bet, no otras puses, es esmu gandarīts, ka beidzot šī te problēma ir nonākusi arī līdz parlamentam. Tāpēc, ka šeit ir jādiskutē nevis par to, cik viens vai otrs deputāts ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai kādus citus noteikumus, bet jāskatās uz tiem iemesliem, kas tad noveda līdz šiem te pārkāpumiem.

Kolēģi, lielākā daļa mēs no jums esam autobraucēji, un pasakiet, kurš no mums nepārkāpj satiksmes noteikumus? Apzināti vai neapzināti. Tāpēc, ka nav iespējams izbraukt pa mūsu autoceļiem.... Tāpēc, ka vai nu nav sazīmētas joslas, to vispār nav, parādiet man vienu ielu Rīgā, kur ir iezīmētas normālas joslas. Tur jums būs absolūti skaidrs, kādā veidā ir jābrauc. Paskatieties uz mūsu tām ceļa zīmēm, kuras ir saliktas! Remonti uz ceļiem jau beigušies mēnešiem atpakaļ... Uz tās pašas Siguldas autostrādes pagājušogad remonta darbi bija beigušies pusgadu atpakaļ, ātruma ierobežojums vēl joprojām ir 50 kilometri. Vai jebkurš normāls autobraucējs ievēros tādus noteikumus? Un pretstatā šeit ir Igaunijas un Lietuvas pieredze, kur ceļa zīmes ir izliktas normāli, korektas, un ceļi ir arī normāli iezīmēti. Tātad kam šie jautājumi būtu jāatrisina? Pirmkārt un galvenokārt šie jautājumi ir jārisina pašvaldībām un Satiksmes ministrijai. Tas ir viens.

Otrs. Atgriežoties pie jautājuma par Ceļu policiju. Pirmoreiz, kad mēs apstiprinājām tā saucamo bezdeficīta budžetu, arī no Saeimas tribīnes es brīdināju, ar ko tas viss beigsies, kādas tad totālas kļūdas mēs esam pieļāvuši un turpinām pieļaut. Uzmanīgi iepazīstieties, lūdzu, ar to budžetu, ko mēs esam pieņēmuši! Tas ir absurda kalngals! Ka policijai budžetā ir ielikts, ka tai ir jāiekasē soda naudās 12 miljoni lati, un mēģiniet tagad tam policistam iestāstīt, ka viņam ir jābūt autobraucēju draugam, ka viņam nav jāslēpjas krūmos, ja viņš labi apzinās, ja viņš šo naudu neiekasē no autobraucējiem, viņš nesaņem savu atalgojumu. Te ir tas absurds!

Ir neliels piemērs arī... nelielā pilsētā, kurā es nesen biju. Pilsētā dzīvo 55 000 iedzīvotāju. Ceļu policija jau uz šodienu par šo te gadu ir iekasējusi soda naudās 104 000 latu. Respektīvi, viņa nekad nestāvēs un neaizstāvēs autobraucējus, nestāvēs bīstamajās vietās tāpēc, ka tas ir viņu izdzīvošanas... tā ir viņu izdzīvošana. Ja viņš neiekasēs šo soda naudu, viņš nevar saņemt atalgojumu. Kad es esmu runājis no šīs te tribīnes un mēģinājis jūs pārliecināt, ka policijas galvenais uzdevums nav atklāt noziegumus, lai cik tas dīvaini neizskanētu, bet policijas galvenais uzdevums ir profilakse un noziegumu nepieļaušana. Bet tādā netiešā veidā, kad mēs policiju esam nostādījuši situācijā, ka viņiem pašiem ir jāmeklē savas iztikas, legālās iztikas līdzekļi, mēs nekad nepanāksim, ka viņu attieksme pret autobraucējiem mainīsies. Un, godīgi sakot, es arī nepiedalīšos šajā te balsojumā viena iemesla dēļ. Aicinu arī deputātus nepiedalīties. Tāpēc, ka es neredzu, par ko balsot. (No zāles: "Balsot pret!")

Sēdes vadītājs.

Ruta Marjaša, frakcija "Latvijas ceļš". Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti tipisks gadījums, kad lietu noved līdz absurdam. Līdz tīram, visatklātam absurdam. Ak, šausmas! Deputāts pagriezās no otrās rindas! Pārkāpa noteikumus. Un vēl trakāk! Samaksāja soda naudu! Un mēs tagad tērējam stundu, par ko jāsamaksā no valsts budžeta simtiem latu, iztērējot šo laiku. Un mēs tagad spriežam. Sodīsim vēlreiz viņu vai ne. Mēs deputātu pārvēršam par izsmieklu. Nu kas tad ir noticis? Es netaisos aizstāvēt ne viņu, ne sevi, kas pārkāpj noteikumus. Tā ir pavisam cita lieta. Bet nevar lietu novest līdz absurdam. Cilvēks samaksājis naudu, šo sodu, atzīst, ka pārkāpis pavisam citu noteikumu, protams. Mandātu komisijai man pārmetums. Jums vajadzēja aizsūtīt dokumentus atpakaļ Ceļu policijai, lai viņi noformē vismaz, kā pienākas. Lai kā pienākas noformē un atsūta vēlreiz. Un tad jums paskatīties. Es nerunāšu ilgāk. Vienkārši man ir kauns, ka mēs novedam šīs lietas līdz tik totālam absurdam. Es uzskatu, ka nobalsosim pret un punkts. Cilvēks ir samaksājis naudu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Ļoti reti man nākas domāt, ka es spēju domāt tāpat kā Tabūna kungs. Bet šoreiz man pilnīgi jāpiekrīt. Mandātu komisija savu darbu nedara. Pagājušajā gadā gandrīz visi, kas šeit, Saeimā sēžam, tikām apvainoti. Korupcijas likums. Pilnīgi smieklīgas lietas, kur cilvēkiem ar līdzīgiem uzvārdiem un vārdiem šīs lietas tika sūtītas uz prokuratūru, par tām tika rakstīts avīzēs. Es neizprotu, kā Mandātu un iesniegumu komisija redz savu lomu. Un varbūt mums vajadzētu par to nobalsot. Latvijā deputāts ir tā kā jēla ola. Viņu var apdauzīt, kā vien grib. Es atminu pirmajās divās nedēļās, kad es biju Saeimā, mani neapkalpoja Saeimas viesnīcā. Tur apkalpoja tikai bārmeņu draugus, bija kaut kāda privāta funkcija, bet durvis bija vaļā. Kad es bārmeni nosaucu par draņķi, divas dienas avīzē. Es tagad zinu, ka man nav tiesības izteikties, ko es domāju par apkalpotāju, man ir jāsmaida. Vienalga, ko dara. Kādas pāris nedēļas pēc tam man viena kundze Saeimas viesnīcā nāca klāt un teica: "Valdmani, man tavs ģīmis nepatīk! Kauns tautai, ka tāds deputāts ar tādu ģīmi!" Un es gribēju viņai kaut ko teikt pretī, un es redzu, ka stūrī stāv fotogrāfs. Es gribētu ieteikt, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai būtu jāsargā deputātu gods un pret šādiem provokācijām, kas šeit notiek. Tagad nāks vēlēšanas, ikkatrs no mums, simts deputātiem, tagad ir gatavs upuri. Mēs tiksim izjokoti, izmuļķoti. Kā policists redzēs deputātu no tādas partijas, kas viņam nepatīk, tā, zin, sāksies kaut kas. Un godājamais Bišera kungs ar savu grupu vienkārši palīdzēs to traci taisīt lielāku.

Es domāju, ka Mandātu un iesniegumu komisijai darbs būtu sūtīt atpakaļ smieklīgu lietu. Desmit latu soda nauda ir samaksāta. Tur nav iemesls tērēt šeit, Saeimā, laiku. Vienīgais iemesls šeit, Saeimā, tērēt laiku ir apskatīt, kāpēc tas tā var notikt? Kad deputāts par smieklīgu gadījumu, kur nav strīds par vainu, nav strīds par soda naudas maksāšanu, bet mēs viņa godu skarsim šeit. Un pacelsim šaubas, vai viņš izmanto savu statusu nepatiesi, un tā tālāk. Viņam ir statuss. Viņam ir augstāks statuss nekā tam policijas priekšniekam. Viņš godprātīgi ir piekritis maksāt savu sodu. Un viņu ķengā.

Man tagad nāk prātā, kad man paziņoja, ka Mandātu un iesniegumu komisijā ir iesniegts stāsts, ka es esmu dullinājis ar zālēm cilvēkus Amerikā, ka tur vesels ducis cilvēku ar mani sadarbojās, tur ieslodzīti un nezin ko. To es lasu avīzēs, ka mani ķengā. Labi. Aizeju pie Bišera kunga un saku, vai tā ir? Viņš saka: "Jā, Gundar." Bet es Ivaru Bērziņu pazīstu. Es viņam esmu zvanījis, prasījis. Es zinu tās lietas apstākļus. Jā, tā lieta nekur netiks virzīta tālāk. Tā nebija! Bišera kungs, es gāju uz prokuratūru kādas septiņas astoņas reizes. Prokurors ir par daudz slinks, lai piezvanītu uz Ameriku un dabūtu zināt, ko jūs zināt. Bet jūs tos dokumentus aizsūtījāt tālāk. Man trīs reizes formāla vēstule bija jāraksta prokurorei. Par to, ka jūs ļoti labi zinājāt atbildi. Kāpēc? Kāds ir jūsu uzdevums? Traucēt deputātu dzīvi? Traucēt Požarnova kunga dzīvi? Es kategoriski balsošu pret. Ne tāpēc, ka Požarnova kungu es gribētu attaisnot, ka viņam nebūtu jāmaksā to sodu, bet šis nav pareizais process, Bišera kungs. Šitā ir vienkārši paņemt citu deputātu un viņa godu smērēt.

Man nav nekāda mīlestība pret tēvzemiešiem. Es domāju, ka viņi ir daudz ļauna tautai darījuši un viltus. Bet Požarnova kungs nav sliktākais šitanī Saeimā. Un šeit viņš ir pilnīgi nevainīgs. Vainīga ir tur, ka mūsu Mandātu un iesniegumu komisija nesaprot savu darbu. Tur it kā esot pārstāvji no visām frakcijām. Laikam no opozīcijas arī. Es nezinu, ar kādu balsojumu jūs nolēmāt, ka Požarnova kungu šodien mums it kā ir jātiesā. Es to nesaprotu, Bišera kungs. Es nesaprotu, kāpēc man bija trīs reizes jāraksta prokurorei to, ko jūs jau zinājāt, pirms es aizsūtīju tos papīrus. Es nesaprotu, kāpēc man bija piecas reizes jāiet uz prokuratūru, jo jums viss bija zināms. Es nesaprotu. Es domāju, ka tā ir viena komisija, kas Saeimā ļoti slikti darbojas. Dažās lietās jūs labi darbojaties. Ir prieks redzēt, kad jūs atnākat un paskaidrojat, ka mandāts tiek apstiprināts un tā, bet šitas te, ka mēs vienkārši pazemojam mūsu institūciju, mūsu Saeimas locekļus, nevajadzēja. Es nesaprotu. Varbūt ir tāda doma, ka deputāti nedrīkst viens otru aizstāvēt. Un ka vistīrāk ir to lietu atklāti vest uz priekšu uz prokuratūru, uz Saeimas izrunāšanu. Es domāju, ka tāds nedrīkstētu būt Mandātu un iesniegumu komisijas darbs. Mandātu un iesniegumu komisijas darbs būtu sargāt mūsu godu. Ja mēs nekaunīgi rīkojamies, tad mums jāsauc pie atbildības. Es Požarnova kunga rīcībā nekā nekaunīga nesaredzu. Un par 10 latu problēmu es domāju, ka tas ir pilnīgi smieklīgi, un tā problēma nāk šeit. Tā problēma ir Mandātu un iesniegumu komisijas neizpratnē, kā viņi kalpo tautai. Jo viņi nekalpoja tautai, kad mēs Požarnova kungu šeit aprunājam. Viņi nekalpoja tautai, kad mēs visi tikām apskatīti par Korupcijas likumu pārkāpšanu. Viņi nekalpoja tautai, kad aizsūtīja šito bandītu sacerējumus, ko jūs ļoti labi zinājāt. Bija bandītu sacerējums, lai prokurori to izmeklē. Bišera kungs, ir goda prātam jābūt. It īpaši Mandātu un iesniegumu komisijā. Un ir jāsaprot, kas ir godīga rīkošanās un kas nav.

Es tēvzemiešiem nenovēlu labu laimi vēlēšanās, bet ar tādām, manuprāt, negodīgām cīņas veidiem mēs nedrīkstam viens otru apvainot. Es lūgtu tiem no jums, kas ir Mandātu un iesniegumu komisijā, nākošajā Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē pārrunāt to jautājumu, kas ir jūsu devums, ko jums ir jādod Saeimai. Un jums ir jāpalīdz mums viens otram noturēt savu godu. Un ne vainot visu laiku. Neviens no mums it kā nebija vainīgs Korupcijas likuma pārkāpšanā, bet mēs visi tikām smērēti. Nedrīkst tā, Bišera kungs. Jums ir uzdevums jūsu komisijai. Un tas uzdevums ir palīdzēt sargāt mūsu Saeimas godu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Tā skatu un vēroju, ka partijas, akurāt kā Požarnovs, bieži pagriež no kreisās uz labo vai otrādi. Bet laiks iet. Iet Latvijas vēsturei tik svarīgais laiks, tik dārgais laiks. Tik dārgais laiks Latvijas neatkarībai. Tas rit. Vēl neesam Eiropas Savienībā, vēl neesam NATO, vēl neesam Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tieslietu ministrijā rakstīts, šad, tad rāda to televīzijā — viens likums, viena taisnība visiem. Kolēģi Požarnov, tu esi vainīgs. Bet vēlos kopā ar jums pārdomāt. Kāpēc viens likums Požarnovam, otrs Stendzeniekam? Kāpēc viena taisnība Šķēlem, otra Birkānam un Purnim? Kāpēc viens likums Krisbergam, cits Grūtupam? Kāpēc konvencija par bēgļu uzņemšanu Latvijai, bet konvencija par okupāciju uz nagliņas par prieku Austrumiem un Rietumiem. Mūsu sarunu tēmai bija jābūt nacionālā lepnuma, pašcieņas, mākslas un arhitektūras, trīsdesmito gadu simbolu nepārdošana emirātiem vai ofšoriem. Tiem, kam Latvija ir lēta prece. Latvijas ļaudis, vēsture, pašcieņa. Pat prostitūtas šķiro klients. Deputāts Požarnovs pagrieza no labās uz kreiso. Saeimā tā pieņemts. Kolēģi Požarnov, pieņem ar cieņu šo sodu, jo tur esi vainīgs!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es teikšu ļoti īsi. Mums ir jāizdara divi secinājumi. Ka tomēr deputātiem ir jābūt līdz 20 vai vairāk latu, lai varētu samaksāt sodu. Un tad to jautājumu nebūtu. Bet šajā gadījumā es gribu pateikt to, ka šeit mazlietiņ veidojas savādāks stāvoklis. Ja cilvēks ir samaksājis sodu, tad es domāju, ka Bišera kunga pienākums, ja viņš vispārīgi ir jurists, noņemt šo jautājumu. Sods ir samaksāts, jo, teiksim, ja nebūtu samaksāts sods, tad par to varētu runāt. Un man vienīgi nepatīk tas, ka viena partija ar otru, viens deputāts ar otru, mēs kašķējamies. Un to nevajadzētu darīt. Mans ieteikums būtu Bišera kungam noņemt to jautājumu. Sods ir samaksāts, un izbeigt šo pļāpāšanu.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu pārtraukt debates, jo sods ir samaksāts. Deputātam ir pirmajam jābūt tam, kas sodu samaksā savlaicīgi. Ja deputāts uzskata, ka policija ir rīkojusies nepareizi, tad varēja mierīgi ierosināt Iekšlietu ministrijā, lai veic dienesta izmeklēšanu. Bet šeit Saeimā nekādu izmeklēšanu izdarīt praktiski nav iespējams.

Es uzskatu, ka Mandātu un iesniegumu komisija, kā jau teica iepriekšējie runātāji, nav bijusi savu uzdevumu augstumos, šo jautājumu tādā veidā nevajadzēja ierosināt izskatīt plenārsēdē. Es aicinu beigt debates. Sods ir samaksāts, un turpmāk, pirms mēs izskatām Saeimā šādus te jautājumus, rūpīgāk izvērtēt visu notiekošo, vai tas tiešām šeit Saeimā šobrīd ir jāskata.

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Boka

(DPS). Cienījamie kolēģi! Lai padarītu debatētāju runas vēl īsākas, es tikai vienu teikumu gribēju pateikt. Nepārvērtīsim partiju politiskās cīņas, nepārnesīsim uz ielām un uz satiksmes noteikumiem. Es aicinu deputātus visus turpmāk to ievērot, jo tad mēs būtu šodien izskatījuši vismaz trīs likumprojektus.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Atgādinu kolēģi, ka mēs esam norunājuši par šo jautājumu 47 minūtes un iztērējuši 3000 latu. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! Protams, bija visai dīvaini, ka mēs, izskatot ļoti īsu un vienkāršu jautājumu, aizgājām ļoti tālu no tā, un pārgājām no deputāta Požarnova uzvedības izskatīšanas uz Mandātu un iesniegumu komisijas tiesāšanu. Pie tam tiesājot par tādiem apstākļiem, ko cienījamie runātāji te ārkārtīgi nekompetenti klāstīja, un es pat atsevišķiem, kā, piemēram, Valdmaņa kungam, vispār nebūtu atbildējis, ja tas nebūtu izplatīts pa sakaru līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mandātu un iesniegumu komisija tiešām ir saņēmusi no Valdmaņa kunga pilnvarotājas kundzes, kas bija pilnvarojusi pārvaldīt viņas īpašumus Latvijā, sūdzību, ka... (No zāles: "Runā par Požarnovu, ne par to...") Pagaidiet, mani te var apmelot, un es nevaru atbildēt. Tad būtu apsaucis savas grupas līdzbiedru, kad viņš runāja ne par šo lietu. Bet tad es varu pateikt, ka bija uzrādīta apsūdzība, ka Valdmaņa kungs ir izšķērdējis no viņas naudas vairākus desmitus tūkstošus latu. Jā, es tiešām noskaidroju, ka šai kundzei ir zināmas šaubas par viņas veselības stāvokli, bet tajā pašā laikā Mandātu un iesniegumu komisijai nav nekādu tiesību šo iesniegumu pabāzt zem papīra, iebāzt rakstāmgaldā. Mēs aizsūtījām to prokuratūrai. Un prokuratūra izvērtēja. Un ja Valdmaņa kungs ir vēl mūsu vidū šeit un neviens viņu nav saucis pie kriminālatbildības, tad acīmredzot ir pierādījies, ka viņš nav neko izšķērdējis. Un tātad šī apsūdzība ir nepareiza.

Bet Mandātu un iesniegumu komisija katrā ziņā nav izmeklēšanas iestāde, un tā nevar pati izvērtēt, vai viņš ir piesavinājies vai nav piesavinājies, nevar noslēpt šādu ziņojumus, kas ienāk šeit, Saeimā. Tāpat... Es runāju kā ziņotājs, jo Mandātu komisija ir ziņotāja. Tātad jautājumā par Andreja Požarnova saukšanu pie atbildības mēs esam laimīgi noskaidrojuši, kam piekrita kā šeit, tā arī Mandātu komisijas sēdē pats Požarnova kungs, ka viņš tiešām ir izdarījis satiksmes noteikumu pārkāpumu. Un Saeimas Mandātu komisijas, kā arī Saeimas vienīgais pienākums ir šajā gadījumā lemt, vai izdot... piekrist šajā gadījumā viņa lietas izskatīšanu par administratīvo pārkāpumu vai nepiekrist. Mēs varam dot piekrišanu, un mums ir tiesības, ja tādi apstākļi, arī nepiekrist. Mēs Mandātu komisijas sēdē konstatējām, ka nav tādi apstākļi, kas ļautu mums nepiekrist, un tāpēc devām šo piekrišanu. Un šajā ziņā varam teikt, ka arī šodien ir tāda pati situācija, ka viņš arī šeit ir apstiprinājis, ka pārkāpums ir izdarīts, un mēs varam tikai piekrist soda uzlikšanai. Mandātu komisijai un arī Saeimai nav pienākums dot šī pārkāpuma juridisko kvalifikāciju pēc tāda vai citāda panta, es varu ieteikt vienīgi, protams, arī Leiškalna kungam kā Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram parunāt ar savas ministrijas Satiksmes policiju, ka tiešām šī kvalifikācija ir rindā gadījumu apšaubāma. Apšaubāma bija arī ne tikai šajā gadījumā, bet arī gadījumā par Jirgena kunga saukšanu, bet mums šajā gadījumā nav tas šeit jāizlemj. Tas nav mums jāizlemj, mums jāpiekrīt, ka pārkāpums ir, un par to var uzlikt sodu un mums nav jāizlemj šeit, kādi ir atbildību pastiprinošie un atbildību mīkstinošies apstākļi, tas arī ir jāizvērtē pie lietas izskatīšanas. Ja viņš tiks saukts pie atbildības pēc nepareizā panta vai nebūs izvērtēti visi lietas apstākļi, tad viņam būs tiesības attiecīgo lēmumu par soda uzlikšanu pārsūdzēt tiesā, kur kompetenti šos jautājumus izvērtē, nevis mums tas būtu jāizvērtē šeit ar balsošanu.

Un visbeidzot Mandātu komisijai te tika pārmests arī no Veldres kunga, ka mēs viņu gribot saukt, ka viņš ir sodu samaksājis, par to Mandātu komisijā sēdē nebija nekādas sarunas, un līdz šai dienai, kamēr Požarnova kungs uzkāpa tribīnē, es neesmu dzirdējis neko, ka viņš būtu samaksājis, un neesmu redzējis arī nevienu dokumentu par to, ka viņš ir samaksājis. Bez tam kādu sodu... Kā viņš var samaksāt sodu, kurš līdz šai dienai nemaz nav uzlikts? Jo tas sods, kas viņam bija uzlikts, ir atcelts, un tātad nekādu sodu samaksāt nevar, un es nezinu, kādu sodu viņam uzliks. Varbūt viņam vispār neko neuzliks, varbūt viņam uzliks bargāku sodu, tā ka šajā jautājumā es varu tikai ierosināt, ka Saeima tomēr dod piekrišanu, un lai izskata šo konkrēto lietu, izvērtējot visus konkrētos lietas apstākļus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Valdmanis vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Godājamais Bišera kungs, es to vārdu "godājams" lietoju tā nu vaļīgi. Redziet, Bišera kungam bija zinams, kas tā dokumenta iesniedzēji bija, tā nebija Pārsla Blūmentāle. Tā bija Dzintra Renemane un Vanda Pavlovska, Makarenko kungs, viņš to visu zināja, tie bija viltus dokumenti...

Sēdes vadītājs.

Godājamais Valdmaņa kungs, mēs neapspriežam jūsu pārkāpumus, bet Požarnova kunga.

G.Valdmanis.

Atvainojiet, mēs visu laiku par to, kā lietu virzīt tālāk. Es lūgtu Bišera kungam mani saukt... (Starpsauciens: "Debates beidzam!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu izslēgt mikrofonu tribīnē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu, kas jums ir iesniegts dokumentā nr.4176. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 24, atturas — 16. Kolēģi, nav kvoruma. Balsošanā piedalās 49 deputāti. Godātie kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu apspriežamajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 27, atturas — 24. Lēmums nav pieņemts. Esam iztērējuši tieši 55 minūtes. Atkārtoju, lēmums nav pieņemts. Par — 7, pret — 27, atturas — 24. Esam iztērējuši 3400 latus. Desmit Požarnova kunga lati diez vai situāciju budžetā glābs.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Fizisko personu noguldījumu garantiju likums" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi un godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4199, un arī Budžeta komisija ir iesniegusi vēl papildu dokumentu nr.4199a. Otrajā lapā ir saņemts pirmais priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir papildināts un iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kurš ir ar nr.2, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un pašas komisijas priekšlikumam par 1.un 2.priekšlikumu un līdz ar to par likumprojekta 3.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

Nākamais 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 5.panta pirmo daļu un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

4.ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

5.lapā ir Saeimas Juridiskā biroja 5.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

V.Balodis.

Un tagad man jālūdz deputātus paņemt šo papildus izdalīto dokumentu ar "a" burtu, jo pamatdokumentā ir ieviesusies kļūda, un nav parādīta komisijas attieksme. Un tā ir, 6.lapā 6.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

7.ir saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis.

8.arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis.

9.ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

Paldies! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt šo likumu galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātais Baloža kungs, vai mums pamatdokumentā vēl nav 10.un 11.priekšlikumi. Lūdzu! Mēs papilddokumentā izskatījām līdz 9.priekšlikumam.

V.Balodis.

Es ļoti atvainojos. Man ar šiem diviem dokumentiem... 10.ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

Un pats pēdējais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ar numuru 11, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Tātad pēdējais priekšlikums, ko ierosina Juridiskais birojs un komisija atbalsta, ir svītrot pārejas noteikumu 3.punktu. Deputāti tam piekrīt. Paldies!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Bibliotēku likums" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paņemt dokumentu nr.4207 — "Bibliotēku likums", trešajā lasījumā. 1.pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst redakcionālu labojumu izdarīšanai 1.pantā. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

8.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

9.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē šos labojumus. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

15.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

16.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Arī tos deputāti akceptē.

Dz.Ābiķis.

17.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

19.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

21.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Arī tos deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

23.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

24.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

27.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

28.pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 28.panta, tiesa gan, šeit ir izlaisti divi vārdi, 28.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem "reorganizēšana vai likvidēšana". To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Bišera kungs pieteicies debatēs. Tātad, godātie kolēģi, vai piekrītam atbildīgās komisijas ierosinājumam — papildināt 28.panta pirmās daļas 3.punktu... un tālāk kā tekstā? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt likumprojekta 28.panta trešo daļu. Komisija aicina noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bišers vēlas runāt par savu priekšlikumu. Atgādinu, ka tagad reglaments atkal ir piecas minūtes — pirmo reizi, divas minūtes — otro reizi.

I.Bišers

(DPS). Tā. Es iesniedzu šo priekšlikumu tāpēc, ka tas runā pretī iepriekšējam — 27.pantam, ka Latvijas Bibliotēku padome ir sabiedriska, konsultatīva institūcija. Bet nākošajā pantā mēs ierakstām, ka šīs konsultatīvās institūcijas atzinumus ir jāievēro visām valsts un pašvaldību institūcijām. Es domāju, ka tā ir pretruna. Te varēja atrast varbūt citu izteiksmes veidu, kā tas ir jāizskata, bet ka tie ir jāievēro, respektīvi, ka šīs sabiedriskās organizācijas atzinumi ir obligāti visām valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpēc es ierosinu šādā redakcijā šo punktu izslēgt. Es domāju, ka tas būs pietiekoši autoritatīvi, ja šādi atzinumi tiks doti, arī bez tā tas visus izskatīs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bišera kungs! Mēs par šo problēmu, par to, ko nozīmē vārds "ievērot", vai tas ir absolūti saistošs, vai ne. Ilgi diskutējām komisijā un arī uzaicinājām uz komisiju Juridiskā biroja pārstāvjus, tomēr tieši juristi bija tie, kas uzskatīja, ka vārds "ievērot" nenozīmē, ka būtu jāizpilda Latvijas Bibliotēku padomes atzinumi viens pret vienu, bet ka tomēr, izskatot attiecīgus jautājumus, kas skar bibliotēku likteni, ka tomēr katru reizi tiktu izskatīti arī Latvijas Bibliotēku padomes atzinumi, respektīvi, lai tie netiktu nolikti vispār malā un netiktu izskatīti. Juristi skaidroja, ka šim vārdam "ievērot" nav tāds segums, kā jūs tikko minējāt, bet ka tas vienkārši uzliek par pienākumu jebkurā gadījumā izskatīt arī Latvijas Bibliotēku padomes atzinumus, jebkurā gadījumā, kad pašvaldības gatavo vai pieņem lēmumus. Es aicinu noraidīt deputāta Bišera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu — svītrot likumprojekta 28.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 20, atturas — 22. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 31.pantu. Tas ir trešais priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 31.pantu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pārejas noteikumu 2.punkta redakcijas maiņu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Vairāk, cienījamie kolēģi, priekšlikumu nav. Tāpēc es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt Bibliotēku likumu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vakardienas vienošanos izskatām 39.darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Vispārējās izglītības likums" . Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Juris Celmiņš.

J.Celmiņš

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4049. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi Saeimā izskatīšanai "Vispārējās izglītības likumu", kas ir sastāvdaļa no visas Izglītības likuma paketes, kura ir sekojoša. Tātad Izglītības likums kā jumta likums, kurš Saeimā šobrīd ir pieņemts pirmajā lasījumā. Augstskolu likums, kurš jau ir pieņemts un funkcionē. Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums. Pēdējie divi likumprojekti šobrīd ir iesniegti Saeimā, un mūsu uzdevums būtu līdz šīs Saeimas darbības beigām tātad paspēt šos likumprojektus izskatīt un pieņemt.

Vispārējās izglītības likums, ja tiktu pieņemts, ļautu sakārtot vispārējo izglītību, vēlreiz tātad akcentējot, ka tā ir izglītība, kas aptver katru Latvijas iedzīvotāju, kas sasniedzis izglītošanās vecumu. Likumprojektā tātad ir vairāki būtiski jautājumi, kuru atstāšana bez stingrām normām traucētu kvalitatīvu vispārējās izglītības ieguvi. Konkrēti šie jautājumi ir šādi: pāreja uz izglītības programmu principu. Šeit tiek realizēts šis jaunais princips atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajiem standartiem, kur mēs paredzam konkrētas izglītības programmas un valstiski akceptēt sekojošus virzienus: vispārizglītojošais, humanitārais un sociālais, matemātikas, dabas zinību, tehnikas un profesionālais virziens. Savukārt katrai mācību iestādei būtu iespējas veidot savu programmu, akceptēt to un strādāt atbilstoši šai programmai.

Tālāk tiek noteikti valsts izglītības standarti izglītības pakāpēm. Tiek noteikta obligāta sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai. Tiek noteikta iespēja apgūt speciālās izglītības programmas jebkurā vispārējās izglītības mācību iestādē. Notiek arī pedagoģiskās korekcijas, tā saucamā legalizācija, varētu teikt, jo, ja šobrīd pedagoģiskā korekcija ir pamatā fiksēta likumdošanā speciālajās mācību iestādēs, tad šeit rodas iespējas šīs korekcijas klases veidot arī visās vispārizglītojošajās mācību iestādēs.

Tiek noteikts, ka vispārējās izglītības ieguve līdz vidējās izglītības līmenim valsts un pašvaldību mācību iestādēs ir bez maksas. Arī tas bija diskutabls jautājums, bet izlemts tas ir sekojoši. Tiek noteikts, ka speciālās izglītības finansēšana arī tiek īstenota no valsts budžeta. Tanī skaitā tātad tiek paredzētas šīs speciālās klases, kuras finansē no pašvaldību budžeta. Šie ir galvenie momenti, kas ir noteikti šajā likumdošanā, kurus var uzskatīt par tādiem jauniem risinājumiem, kas nav iepriekšējā likumdošanā. Strukturāli likums ir sakārtots tā, ka vispirms ir noteikta kompetences sadale vispārējās izglītības īstenošanā. Strīdīgs šeit bija jautājums par pašvaldību kompetenci izglītības sistēmā, bet šis jautājums pamatā ir atrisināts jumta likumā. Tiek noteikta vispārējās izglītības satura organizācija, reglamentēta pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vispārējā vidējā izglītība un tātad ir izveidota atsevišķa nodaļa par vispārējā izglītībā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

Es domāju, ka, runājot par šo likumprojektu, deputāti debatēs izteiks savus priekšlikumus un mēs tos ņemsim vērā. Taču es gribētu piebilst, ka, sagatavojot likumprojektu, ir analizēti un ņemti vērā tie vairāk nekā 700 priekšlikumi, kuri tika iesniegti pie iepriekšējā Izglītības likuma redakcijas, kas tika skatīts šīs Saeimas darbības pašā sākumā. Tātad daudzi deputātu izteiktie priekšlikumi toreiz, pirms diviem gadiem, tātad ir šeit iestrādāti, un jūs atradīsiet tos realizētus šajā likumprojektā. Tas man īsumā būtu viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K. Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es neaizkavēšu ilgi jūsu laiku, bet es gribu pievērst uzmanību vienam konkrētam momentam un vienam vispārīgam principam, kas būtu ņemams vērā sakarā ar šo likumprojektu. Konkrētais princips ir tāds, ka mums ir kaut kur Izglītības likuma sistēmā jāparedz iespēja, jāparedz konkrēti normatīvi, kas noteiktu, kādos gadījumos ir skolās atveramas klases, un ir jānosaka mums ar likuma spēku tas, ka šādas klases ir veidojamas tad, kad to pieprasa vismaz astoņi viena gada gājuma bērnu vecāki, kuru bērni varētu mācīties šajā klasē, bet tajos rajonos, kuros ir latviešu valodas pozīcijas īpaši apdraudētas, un tur ir gan Daugavpils rajons, gan Rēzeknes rajons, gan arī Ludzas rajons un Krāslavas rajons, šajos rajonos varētu noteikt vēl tādu normatīvu, ka tur klase ar latviešu mācību valodu ir atverama tajā gadījumā, ja to pieprasa vismaz piecu bērnu vecāki, ja šie bērni varētu mācīties šajā klasē. Tas ir viens no jautājumiem, viens no normatīviem, kas mums ir jāparedz, lai tomēr aizsargātu šīs mazās lauku skolas, lai vismaz tajās vietās, kur ir šie bērni, lai šīs skolas varētu turpināt darboties. Likvidējot šīs skolas, lai netiktu cilvēki ar varu aizdzīti projām dzīvot no laukiem. Tas ir viens konkrēts moments, uz kuru es jau šajā brīdī noteikti gribu norādīt. Te ir jādomā arī par šo skolu finansēšanas kārtību, kādā veidā arī finansēt samērīgi lauku skolas un samērīgi finansēt pilsētu skolas.

Otrs jautājums, kas, manuprāt, ir vairāk no sistēmas viedokļa, tad ir ļoti svarīgi šo likumprojektu saskaņot ar Izglītības jumta likumprojektu, kas tagad ir izgājis jau pirmo lasījumu, un šodien ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likumprojekta otrajam lasījumam. Šeit var redzēt vismaz atsevišķus momentus, kuros šis saskaņojums nepastāv. Piemēram, jumta likumā ir prasība, ka 5 un 6 gadus veciem bērniem ir obligāta sagatavošanās pirmsskolas izglītības veidā uz pamatizglītības apguvi. Taču šajā likumprojektā mēs redzam, ka bērniem no 5 — 6 gadu vecuma mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt 50 minūtes un bērniem no 6 — 7 gadu vecuma — 60 minūtes. Jautājums, par ko būtu jāpadomā šeit, tas ir par to, kādā veidā tas praktiski varētu realizēties. Vai tiešām šī gatavošanās notiktu tādā veidā, ka katru dienu ir jāmācās šīs 50 vai 60 minūtes, vai to tomēr nevar mēģināt kaut kā organizēt racionālāk.

Vēl ir vesela virkne dažādu momentu, kas šeit būtu izsakāmi labākā redakcijā šajā likumprojektā, bet acīmredzot mums tā situācija šobrīd ir tāda, ka mums izglītību regulējusī normatīvā bāze ir jau krietni veca un ir nepieciešams pieņemt šo jauno Izglītības likuma paketi, un tāpēc arī šajā brīdī vienīgais risinājums, kāds varētu būt, ir atbalstīt tomēr šo likumprojektu pirmajā lasījumā, neskatoties uz tām visām nepilnībām, kuras šeit ir. Un pēc tam mēgināt to izlabot uz otro lasījumu cerībā, ka tas izdosies un šis likumprojekts nenogrims Saeimā tāpat, kā ir nogrimis iepriekšējais Izglītības likums, kas tika iesniegts 1996. gadā. Tā ka es uzskatu, ka šeit būtu iespējas to šajā brīdī atbalstīt un pēc tam mēģināt labot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ābiķis Dzintars, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Gribu informēt Čerāna kungu un gribu arī piekrist Čerāna kungam, ka šī izvirzītā prasība par mazu skolēnu skaitu klasē, kāds būtu nepieciešams, lai atvērtu klasi, teiksim, Latgales reģionā, tā ir ļoti pareiza lieta, un Čerāna kungs ir uztvēris šīs lietas būtību simtprocentīgi, un es tikai gribu informēt Čerāna kungu, ka šobrīd spēkā esošais Izglītības likums paredz, ka klasi ar latviešu mācību valodu var atvērt, ja to pieprasa trīs bērnu vecāki. Šāds likums šobrīd ir spēkā. Protams, tad ir jāveido apvienotās klases. Bet šāds likuma pants ir spēkā šobrīd, un tas savā laikā tika ieviests tāpēc tiešām, lai mēs Latgalē vietās, kur nav šīs latviskās vides, atjaunotu mazās latviešu klasītes, un tas, starp citu, vairāk vai mazāk sekmīgi arī visus šos 7 neatkarības gadus tiek īstenots.

Vēl es gribu informēt, ka jā tiešām, kā teica Čerāna kungs, mums ir jāskata visi šie izglītības likumprojekti vienotā paketē, ja tā varētu teikt, un nepārprotami, ka gan tā saucamajam jumta likumam, kuru jau mēs pirmajā lasījumā esam izskatījuši, gan Vispārējās izglītības likumam, Profesionālās izglītības likumam, labojumiem Augstākās izglītības likumā, iespējams, pieaugušo izglītības likumam, ka visiem šiem likumiem pēc pieņemšanas spēkā stāšanās datumam ir jābūt vienam. Tā kā mēs acīmredzot pieņemsim šos likumus atsevišķi, un, protams, ne vienlaicīgi, bet spēkā stāšanās datumam visiem šiem likumiem ir jābūt vienam.

Es aicinu kolēģus atbalstīt pirmajā lasījumā un arī piedomāt un rūpīgi strādāt pie likumprojekta tālākos lasījumos un aicinu visiem būt aktīviem un iesniegt komisijā priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Kādi apsvērumi būtu par otro lasījumu?

J.Celmiņš

(DPS). Godātie kolēģi! Ja nebūtu iebildumu, varbūt mēs varētu strādāt tā, ka sagatavot un iesniegt priekšlikumus līdz 5. jūnijam. Tas ir, divu nedēļu laikā. Bet es saprotu, ka tas termiņš ir diezgan blīvs, bet tad mums arī būtu reālas iespējas ar šo likumprojektu tikt galā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu par nosaukto termiņu — 5. jūnijs? Nav. Paldies! Lūdzu Čerāna kungam ir citi priekšlikumi.

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Mums jau tagad priekšā stāv virkne nopietnu lēmumu, kas ir jāpieņem Izglītības likumā, tātad jumta likumā, un acīmredzot arī priekšlikumu iesniegšana uz šo likumprojektu, tā varētu būt atkarīga no tā, kādā veidā virzās šīs redakcijas tālākā izstrāde jumta likumā. Tāpēc būtu priekšlikums, ja tas būtu iespējams, tad šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu šeit pagarināt, lai redzētu jau šo pamatlikuma virzību, kādu to varētu ieņemt, un noteikt nu vismaz 12. jūniju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

12. jūnijs. Vai vēl ir kādi... Vairāk nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu un balsojam priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 12. jūnijs. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 11, atturas — 14. Jābalso vēlreiz... Godātie kolēģi! No 88 deputātiem 38 es aicinu piedalīties Saeimas darbā.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu un balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu — otrajam lasījumam likumprojektam iesniegt priekšlikumus līdz 12. jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 19, attturas — 20. Nav pieņemts. Paliek 5. jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" . Trešais lasījums. Komisijas vārdā, Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātais Prezidij, dārgie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4219. Pirmais priekšlikums trešajam lasījumam ir no Latvijas Policijas akadēmijas rektora Indrikova kunga, un komisija šo viņa priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kazāks.

Otrais priekšlikums. To piedāvā Latvijas Republikas bijušais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, un to komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Kazāks.

Tāpat nākošais priekšlikums arī ir bijušā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera piedāvātais priekšlikums. To arī noraida.

Sēdes vadītājs.

Arī te deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums otrajā lappusē — Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemtā redakcija, un to Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt likuma 5. pantu jums ieteiktajā redakcijā?

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums likumprojekta 4. lappusē, Aizsardzības un iekšlietu komisija izsaka likuma 6. panta 7. punktu sekojošā redakcijā un šo redakciju pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais arī ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš iesaka izslēgt likuma 6. panta 8. punktu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī pieņem.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — likuma 6. lappusē — bijušā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, kuru komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Kazāks.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto priekšlikumu šajā pašā jautājumā pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — izteikt likumprojekta 6. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums ir 11. pantā, un to iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija, un tā šo savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums ir bijušā Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera piedāvātais variants, un komisija to noraida.

Sēdes vadītājs.

Iet runa par dokumenta 9. lappusi...

J.Kazāks.

... 18. pants.

Sēdes vadītājs.

18. pants. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums — likumprojekta 10. lappusē 21. pants, un to priekšlikumu iesniedz Ziedonis Čevers, un Aizsardzības komisija to noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Kazāks.

Nākošais priekšlikums. Likumprojekta 11. lappusē — tas ir 23. panta 4. apakšpunkts, un šo priekšlikumu iesniedz deputāts Ziedonis Čevers, un Aizsardzības komisija to noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Kazāks.

Tajā pašā apakšpunktā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātais variants, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par šo jautājumu? Pieņemts.

J.Kazāks.

Visi jautājumi ir izskatīti, priekšlikumi izskatīti, un lūdzu balsot par pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Kazāks.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti, strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4224. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo Juridiskā biroja priekšlikumu? Pieņemts.

V.Balodis.

Otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt redakciju, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī šo deputāti... Vēlas runāt deputāts Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Te visi ir iekarsuši personīgos strīdos, un tāpēc es gribētu savlaicīgi vērst uzmanību uz to, kas būs tālāk, it īpaši 30. un 31. priekšlikumā. Un tas ir saistīts ar otro daļu šajā otrajā priekšlikumā. Mēs, šodien nākot uz Saeimas sēdi, redzējām tās nabadzīgās vecās sieviņas, kas stāvēja pie Saeimas un runāja par šo jautājumu. Varbūt daži neievēroja, bet tas ir tieši saistīts ar to, kas šeit ir ierakstīts, — no 2000. gada 1.janvāra zemi, ēkas un būves arī aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Viss jautājums — cik liels procents šim nodoklim būs, bet padomāsim reāli par to situāciju, ka daudzi cilvēki ir mantojuši mājas, tās, protams, ir diezgan nožēlojamā stāvoklī, bet tad, kad tās būs jānovērtē pēc šodienas cenām, tad tāda cena, teiksim, kā kādi 20 000 lati nebūs nekas īpašs, un, ja klāt vēl pieliksim zemes vērtību pēc kadastrālās vērtības un ja kādai, teiksim, māmiņai, kādai ģimenei vai vecāku cilvēku ģimenei šī māja atrodas Pārdaugavā, kaut kādā rajonā tuvāk Daugavai, kur kadastrālā vērtība varbūt ir 7 lati vai arī 20 lati par m2, tad mēs varam iedomāties, kāds nodoklis katru gadu, teiksim... ja šo nodokli uzliks pusotra procenta apmērā, šim vecajam cilvēkam būs jāmaksā. Vienīgais attaisnojums, rakstot iekšā šādu punktu, tiem, kas to raksta, ir tas, ka vajagot taču iedibināt nekustamā īpašuma tirgu. Es domāju, ka tad vajadzētu nevis tā aiz tāda sarežģīta teikuma slēpties, bet teikt skaidri un gaiši, ka vajag radīt situāciju, ka vesela virkne cilvēku būs izlikti no mājām ārā, jo viņi vienkārši nespēs nomaksāt vairāku tūkstošu latu nodokli katru gadu. Dažos gadījumos, kur ir zeme vērtīgāka, šis nodoklis būs vēl lielāks. Mēs zinām, kādi strīdi pacēlās ap to, ka pagājušajā gadā vienā gadā ... viena gada robežās vien Rīgā daudzās vietās zemes nodoklis pieauga desmit reizes, un cik grūti bija ar to tikt galā un kādu slogu tas uzlika Rīgas Domei. Es domāju, ka mēs zinām arī, kā Rīgas Dome cīnās ar šo jautājumu, mēģinot dot atlaides vienai vai otrai cilvēku grupai un izskatot dažādus iesniegumus, tāpēc es gribētu vērst deputātu uzmanību uz šo jautājumu.

Es neatbalstu šādu termiņu noteikšanu, es domāju, ka mēs varētu skatīties pēc apstākļiem, mēs varētu deputātus iepazīstināt ar cipariem, cik tad daudz šāda nodokļa uzlikšana budžetam sagādā. Es labprāt dzirdētu šeit ciparus, Budžeta komisijas sēdē es to nedzirdēju — cik tad daudz tiek domāts ieņemt šādā veidā nodokli. Tad labāk nonāksim līdz tam 2000. gadam un tad sāksim šo jautājumu iztirzāt, kad būs pienākusi konkrētā situācija, būs uzlabojušies cilvēku dzīves apstākļi, būs iedibināta šo māju taksēšanas kārtība, un tad mēs varēsim sākt konkrēti runāt. Es nedomāju, ka mums pašreiz šis jautājums jau ir pusotru gadu uz priekšu jāmēģina izlemt. Tāpēc es aicinātu šai lietai pievērst uzmanību un neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums nav atbalstāms, jo būtībā šī lieta jau ir noteikta pārejas noteikumos, un es nedomāju, ka būtu vajadzīgs mainīt likumā izteikto domu, ka 1. pantā, kā ir spēkā esošajā un arī otrajā lasījumā pieņemtā redakcijā, ka nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir pateikts vispārīgi, ka tas attiecas uz nekustamo īpašumu, un pārejas noteikumos ir pateikts, ka līdz 1999.gada 31.decembrim šis nekustamā īpašuma nodoklis tiek piemērots tikai uz zemi, pēc 31.decembra, no 2000.gada 1.janvāra nekustamā īpašuma nodoklis tiks piemērots arī uz pārējiem nekustamajiem īpašumiem. Tā ka es domāju, ka šeit nav vajadzīgs šo lietu pārnest no pārejas noteikumiem uz 1.pantu, bet atstāt tā, kā tas bija spēkā esošajā redakcijā un kā tas bija otrajā lasījumā pieņemts. Aicinu noraidīt Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Manuprāt, atkal zemniekus kārtējo reizi grib apvest ap stūri. Paskatīsimies, kas rakstīts ir īpašuma nodokļa 4.pantā. Tur ir rakstīts ļoti vienkārši. Ka ēkas, kurās neveic komerciālo darbību, nav apliekamas ar īpašuma nodokli. Tālāk tur ir rakstīts arī tas, ka īpašums, kas tiek izlietots lauksaimnieciskajai darbībai, arī nav apliekams. To mēs aizmirstam un pakāpeniski velkam iekšā, kā arī zemniekim, kas bija atbrīvoti no šī īpašuma nodokļa, ko arī Baloža kungs tā proponēja, ka mēs pieņēmām, pagājušajā gadā liekas, par nekustamā īpašuma nodokli pilsētās, zemniekus tas neskar. Lūk, tagad skar un visā nopietnībā skars, ja mēs tā atstāsim. Tādēļ nevar balsot par šo 2.priekšlikumu, nevar balsot arī par pārejas noteikumiem, kur paredzēts ar 2000.gadu. Nāks nākošā Saeima, lai tad viņi izšķir, lai tiešām zemnieks, kam ienākumi ir, kā saka, mazāki par izdevumiem, vai tiešām ir jāmaksā šādā stagnācijas periodā šis nodoklis papildus.

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis. (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Man ir tikai jāatkārto tas, ka šī norma jau ir spēkā esošajā likumā šobrīd. Bet tā atrodas pārejas noteikumos. Juridiskā biroja priekšlikums ir pārnest no pārejas noteikumiem uz likuma tekstu. Lūdzu, lai deputāti paši izšķir šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt likumprojekta 1.pantu ar otro un trešo rindkopu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 41, atturas — 10. Nav pieņemts.

V.Balodis.

3.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums un izslēdz 1.panta otrās daļas 1.apakšpunktā vārdu "institūcijas". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis.

4.priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums, kurš papildināja būtībā Annas Seiles pirms tam iesniegto priekšlikumu, un papildināja ne tikai ar Baltijas jūras Rīgas jūras līci, bet arī ar Baltijas jūru šo aizsargzonu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

5.priekšlikums — frakcijas "Latvijai" priekšlikums — ieslēgt 1.panta otrās daļas 7.punktā vārdus "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo frakcijas priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit ir runa par tām mežu zemēm, kuras netiek apliktas ar nodokli. Tas attiecas tikai uz šo gadu. Ir runa par to, ka tās zemes, kuras aizņem krūmāji vai mežaudzes līdz 40 gadu vecumam, ja tajās atbilstoši mežierīcības projektam tiek veikti plānotie mežsaimnieciskie pasākumi, lai šīs zemes netiktu apliktas ar nodokli. Šeit ir vēl papildu vārdi, ka tas ir darāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bet ņemot vērā to, ka vēl pirms pavisam neilga laika šāda Ministru kabineta noteiktā kārtība nebija un līdz ar to šī norma nebija piemērojama, tad ir šis vienkāršais priekšlikums — izslēgt šos vārdiņus "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

Kas attiecas uz to, kāda būs kārtība no nākamā gada 1.janvāra, to jau mēs, tas acīmredzot būs atkarīgs no tā, kādi šie likuma grozījumi tālāk tiks pieņemti, tas atkarīgs no tā, vai mēs pieņemsim šo jauno 7.1.punktu šajā likumprojektā, un tur ir paredzēts no nākamā gada janvāra neaplikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā to zemi, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā. Tad būs cita kārtība. Bet vismaz šo Ministru kabineta noteikto kārtību, kas attiecas uz šo gadu, es aicinātu izslēgt.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šādu kārtību Ministru kabinets ir pieņēmis dažas nedēļas atpakaļ. Un tā eksistē. Kāpēc bija vajadzīgs noteikt īpašu kārtību, kā ir maksājams nodoklis par šīm ar krūmājiem aizņemtajām zemēm, un kādi varētu būt atvieglojumi? Gluži vienkārši. Nav tādas terminoloģijas, nav tāda skaidrojuma, kas ir krūmāji. Un šajā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, gan ar lielu novēlošanos, kas tiešām jāatzīst, tā nu ir taisnība, nupat ir dots šis skaidrojums un jau ir noteikta šī maksāšanas kārtība. Ministru kabineta noteikumi tikai precizē šo punktu. Tātad šajā gadā par krūmājiem nav jāmaksā. Sākot ar nākošo gadu, ir paredzēta šajā likumā cita kārtība. Un tur ir noteikts, ka ne tikai visiem kokiem, kas ir līdz 40 gadu, visam mežam, kur ir koki līdz 40 gadu vecumam, nav jāmaksā nodoklis. Šeit ir sadalītas šīs audzes pēc koku sugām, jo katrai koku sugai ir savs ciršanas vecums, un šī kārtība tikai tiek precizēta. Piemēram, alkšņi un bērzi 40 gadu vecumā ir laba papīra malka. Es iesaku nesvītrot šo, nepieņemt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Tā kārtība ir izdota. Vajag iepazīties.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums nav pamata neticēt valdošās koalīcijas pārstāvei Seiles kundzei, ka šī kārtība šobrīd tiešām ir. Tad, kad gads jau turpat pusē, ir izdota. Un tad arī mēs varam uzskatīt, ka šis priekšlikums jau uz šobrīdi vairs nav tik aktuāls. Tad nu izsakiet savu attieksmi balsojot. Protams, ja mēs uzticamies, tad šis balsojums varbūt arī negatīvs. Protams, es saprotu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis.

(TB/LNNK). Es gribētu teikt, ka Seiles kundze ļoti pareizi izskaidroja šo situāciju, un lūdzu deputātus neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — svītrot 1.panta otrās daļas 7.punkta redakcijā, tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 32, atturas — 18. Nav pieņemts.

V.Balodis.

6.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē un aizstāj vārdu "mežierīcības" ar vārdiem ar "meža apsaimniekošanas" šajā pantā.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

8.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis.

9.priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 8.1 punktu. Pieņemts.

V.Balodis.

10.priekšlikums ir Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pēterkopa kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es nedaudz gribu komentēt savu iesniegto priekšlikumu. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tas ir gadījums, kad ēka un būve pieder dažādiem īpašniekiem, vai arī tas ir — augļu dārzs un zeme nav vienam īpašniekam. Un, protams, likumi ir noteikuši vairākus gadījumus, kad var būt šādi pastāvīgi īpašumi, arī likumdevējs ir devis atļauju šādus pastāvīgus īpašumus reģistrēt atsevišķi zemesgrāmatā. Šobrīd situācija ir tāda, kā es jau stāstīju otrajā lasījumā, ka reāli šie pastāvīgie īpašumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā, un, protams, zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas šis cits īpašums virsū, ir jāmēģina kaut kā no šī cita īpašnieka saņemt šo nomas maksu par šo zemes gabalu, kuru šīs ēkas vai augļu dārza īpašnieks lieto. Un, ja nav vienošanās par to un šī nomas maksa netiek maksāta labprātīgi, tad, protams, vienīgais risinājums ir šobrīd tiesā. Man ir ļoti daudzi zināmi gadījumi, kad tiesā strīdas ne tikai par to, kāda ir šī nomas maksa, bet strīdas gan par aizņemtās zemes platību, strīdas par termiņiem, kādos jāmaksā, vai šī nomas maksa ir maksājama pa mēnešiem, vai tā ir maksājama pa gadu. Ir vairākas problēmas. Bet reāli pašvaldība izsūta zemes nodokli jau maksāt zemes īpašniekam šodien, un viņam tas ir jāmaksā, un, ja viņš nesamaksā attiecīgos termiņos, uz viņu iedarbojas, no pašvaldības puses aprēķinātas tiek soda naudas, tiek aprēķinātas jau kavējuma naudas. Bet kas šo soda naudu, kavējuma naudas piedzīs no šī zemes faktiskā lietotāja, kurš šo zemi lieto un nemaksā zemes nomas maksu zemes īpašniekam, to mēs atstājam, lai zemes īpašnieks pats tiek galā. Manuprāt, godīgi īsti šeit nav. Nav godīgi arī tajā momentā — ja zemes īpašnieks, nesaņemot šos ienākumus no zemes faktiskā lietotāja, tikai pēc tam, kad varbūt tiesā to panāks, ka pašvaldība un valsts var šo zemes nodokli iekasēt bezstrīdu kārtībā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", no zemes īpašnieka var iekasēt šodien bezstrīdu kārtībā, savukārt zemes īpašniekam nav šo tiesību bezstrīdu kārtībā iekasēt no zemes faktiskā lietotāja. Tātad mēs nostādam zemes īpašnieku finansiāli grūtā stāvoklī. Pat var būt tādi gadījumi, kad, šādā situācijā nonācis, zemes īpašnieks ir spiests, lai samaksātu šo zemes nodokli pašvaldībai, šo zemes gabalu pārdot. Un reāli iznāk, ka labumus ir guvis faktiskais lietotājs, kas nemaksā nomas maksu un ignorē zemes īpašnieka likumīgās prasības.

Tāpēc es piedāvāju tomēr šo situāciju kaut kā regulēt likumā, ne tikai atstāt to visu, lai šīs lietas kārtojas tiesā, tāpēc es piedāvāju tomēr atbalstīt manu priekšlikumu. Varbūt mēs varētu balsot pa daļām, tas būtu pa teikumiem. Šobrīd es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu tādā redakcijā, kāds tas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Es gribētu šo priekšlikumu nobalsot līdz pārtraukumam. Komisija nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 27, atturas — 28. Nav pieņemts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma, 11.priekšlikumu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi. Apspriežam likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". 11.priekšlikums dokumenta 4.lappusē, Juridiskā biroja priekšlikums, komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti vēlas runāt. Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Ar šo jautājumu ir tāpat kā ar iepriekšējo. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka tad, kad Šķēle kā premjers gribēja paaugstināt zemes nodokli 2,49 reizes, mēs griezāmies pie prezidenta, viņš noprotestēja to, un Šķēle uz 1997.gadu ieveda koeficientu, saskaņojot ar visām frakcijām, 1,5. Tagad tas ir pārvilkts uz šo gadu, tagad mēs pārvelkam atkal līdz 90.gadam šo 1,5. Es saprastu, ja mums būtu tāda nabadzība, bet ja budžetā paliek 30 miljoni šajā gadā pāri, pagājušo gadu palika pāri un tā tālāk. Kāpēc ir vajadzīgs zemniekiem uzkraut tādu nastu un sevišķi pilsētas pensionāriem, kad pilsētas zemes novērtējums ir ārkārtīgi augsts, viņi taču nelaimīgi pagājušo gadu bija, nelaimīgi šogad, un vēl uz priekšu viņi tādi būs. Tā kā es aicinu nepieņemt šo Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es arī aicinātu šo priekšlikumu nepieņemt, jo tas būtībā sasaucas ar to otro punktu, otro labojumu, kuru mēs nepieņēmām. Bet ir vēl viens moments, kas parādīsies vēl vēlāk apspriešanā, tas, ko tikko teica Bāna kungs. Jā, viņam ir taisnība, bija tie strīdi ap to, cik reizes pacelt un cik reizes nepacelt, un tajā reizē Valsts prezidents, protams, par savu vadīto partiju tur neiestājās, un tie citi zemnieki laikam nogulēja, man tā izskatās, un tas nodoklis tika uzlikts, bet tagad jau iepriekšējos lasījumos tas ir iestrādāts, un tagad mēs varam tikai būtībā pašreiz atcelt to lielāko ļaunumu, un tas lielākais ļaunums ir tas, ka mēs gribam uzlikt nodokli par visu nekustamo īpašumu, par mājām, un tur runājām par to 1 procentu, bet tas tiešām jūtami palielinās nodokļu nastu, un es pat nesaprotu to pieeju pašreiz. Ne pašreizējai valdībai, ne budžetam, nevienam nav vajadzīgs šodien cīnīties par to, lai kaut kādā veidā palielinātu nodokļus tautai. Es domāju, ka tas ir manā izpratnē kaut kas pilnīgi nesaprotams, un es tāpēc domāju, ka te mēs nekādi nenodarām ļaunumu ne pašreizējam budžetam, ne kam citam. Labāk paskatīsimies, ko zviedri dara. Zviedriem tuvojas vēlēšanas, un viņi šajās dienās atceļ nekustamā īpašuma nodokli no 1,7% uz 1,5%, bagātā Zviedrija no 1,7% uz 1,5% pazemina. Mēs te gribam cilvēkiem uzreiz uz līdzenas vietas no nulles uzlikt maksāt uz 1%, neizvērtējuši, cik tad mājas maksā, neiedarbinājuši šo taksēšanu, tāpēc es domāju, ka mums vēl apspriešanas gaitā ir jāapspriež, es gribētu dzirdēt vēl citu domas, jāapspriež šis moments, viens moments ir tas, ko teica Bāna kungs, ka tad paliek tie 1,5%, otrs moments ir tas, ko mēs pašreiz darām, ka mēs noraidām to vienu procentu nekustamam īpašumam kopā. Ja mēs gribam tagad darīt to, ko Bāna kungs saka, pašreiz tad mums iznāk vienīgā iespēja beigās nepieņemt likumprojektu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK).Cienījamie deputāti! Šis ir viens no tiem likumprojektiem, kurš ir saņēmis visbargāko kritiku no iedzīvotājiem, un ne tikai no zemniekiem, bet arī no pilsētu iedzīvotājiem, pagarinot šo termiņu, kad jāmaksā par zemi 1,5% apmērā nodoklis, mēs īstenībā atkal neesam kārtīgi izsvēruši to, ar kuru laiku tiks sākts maksāt par citu nekustamo īpašumu, par ēkām, būvēm, un neesam arī kārtīgi izvērtējuši šo lietu, un es nezinu, kā beigsies mūsu šīsdienas balsojums par to, ka tiem, kas dzīvo privātajās mājās un neizmanto šīs ēkas un būves izīrēšanai un ienākumu gūšanai, nodoklis nemaz nebūtu jāmaksā. Šie balsojumi mums vēl ir priekšā. Tāpēc es iesaku šobrīd neatbalstīt šo Juridiskā biroja grozījumu šajā pantā un vispār grūti tiešām būs nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā, kaut arī es saprotu, ka te ir ārkārtīgi daudz problēmu, jo ir jāgatavo budžets nākošajam gadam, ir jāzina šīs prognozes, bet nupat es, piemēram, esmu saņēmusi vēstuli no Zvārdes poligona zemes īpašuma atguvējiem, kur nav ne ceļa, ne elektrolīnijas, un pieprasa maksāt 100 latu zemes nodokli par zemes īpašumu, kur pat zemes ierīkotājs nav varējis kārtīgi ieiet, lai šo zemes gabalu uzmērītu, bet tas skaitās ierādīts. Ja nevar uzsākt šo saimniecisko darbību kādu objektīvu apstākļu dēļ, manuprāt, nodokli prasīt pilnā apmērā ir par ātru. Varētu teikt tā, ka pašvaldībai ir tiesības piekrist nodokļu atvieglojumiem, bet pašvaldība nepiekrīt šiem atvieglojumiem tāpēc, ka viņiem nodokļu prognozē ir ierēķinātas šīs summas, un ko tad lai dara. Bet tagad pagarināt termiņu tiem zemes īpašumiem un arī visiem nekustamiem īpašumiem, kad tiek maksāts 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, es domāju, ka tas ir pārsteidzīgi. Ierosinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Nu no šīm debatēm, no Kreitusa kunga teiktā un tagad no Seiles kundzes teiktā kļūst viennozīmīgi skaidrs, ka šajā brīdī nāk vēlēšanas, tas ir ļoti skaidri redzams, un tāpēc var runāt par jebkādām idejām, kuras nav tiešā veidā saistītas ar konkrēto priekšlikumu, un it kā argumentēt par ko vienu, paust pavisam citas idejas. Gan iepriekšējais Juridiskā biroja priekšlikums, gan arī šis, tie ir tīri redakcionālas dabas, viņi pārceļ termiņus no pārejas noteikumiem uz likuma pamattekstu, un tie patiesībā nemaina nekādas likmes šim nekustamā īpašuma nodoklim. Ne viens, ne otrs priekšlikums. Tie ir juridiski, sakārtojošas dabas, un, protams, šeit var nākt viens un var nākt otrs, un viņi var skaidrot to, cik ļoti mēs visi mīlam tautu, cik slikti ir šie priekšlikumi un cik patiesībā mēs esam paši labi. Es domāju, tā nav šeit pareizā pieeja, un ja šeit ir kaut kādi konkrēti piedāvājumi, kādā veidā šo likumprojektu vajag labot un šo nodokļu likumu kādā veidā vajag labot, tad tādā gadījumā šie priekšlikumi arī pilnīgi konkrēti jāiesniedz. Un frakcija "Latvijai" ir iesniegusi konkrētus priekšlikumus vēlāk, kas attiecas uz politiski represētām personām, uz vientuļiem pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm. Tādus priekšlikumus, kas varētu stāties spēkā jau tūlīt un samazināt to nodokļu masu, kas ir maksājama jau šogad, tad tas ir viens. Ja mēs par šo izšķiramies, bet pats šis nekustamā īpašuma nodoklis, neapšaubāmi tas ir par lielu, bet tas ir šādā redakcijā pieņemts jau tad, kad šeit bija šī plašā Sadarbības padome, šis plašais vairākums. Un tajā laikā tika nobalsots gan par šo 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības līdz 1999.gada 31.decembrim, gan arī par to, ka ēkas un būves tiks apliktas no 2000.gada 1.janvāra.

Un, ja mēs gribam šeit par kaut ko runāt, tad vajag runāt par pilnīgi konkrētiem priekšlikumiem, kādā veidā šo kārtību mainīt. Un tiešām ir ļoti liela vēlēšanās šeit kaut ko mainīt. Tad tādā gadījumā mums ir jānoraida šis likumprojekts trešajā lasījumā vai arī jāpārtrauc tagad tā izskatīšana un jāatjauno priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, kādā veidā šīs likmes mainīt, samazināšanas virzienā acīmredzot, bet tad konkrēti tas viss ir jāizdara. Nevar šeit runāt riņķī apkārt un pa tukšo. Es arī, protams, piekrītu tam, ka šis nekustamā īpašuma nodoklis, ka tas ir par lielu, ka tas ir viens no tiem nodokļiem, kas vistiešākā veidā skar sabiedrības nabadzīgāko, mazaizsargātāko daļu, vistiešākā veidā skar tās personas, kas ir atguvušas īpašumus, kas nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, protams, tā viss ir, bet tad šo jautājumu vajag konkrēti risināt, un to vajag konkrēti risināt arī saistībā ar budžetu.

Tā kā es... man nav īpaša viedokļa attiecībā uz šo Juridiskā biroja priekšlikumu, to var atbalstīt un to var neatbalstīt, ja šiem cilvēkiem ļoti gribas neatbalstīt, nu neatbalstīsim, tāpat no tā nekas nemainīsies. Šis vienkārši ir satura ziņā tukšs priekšlikums. Var šeit runāt visu ko, un mums ir jādomā par to, kā šo likmi samazināt, un jādomā par to, kā šo nekustamo īpašumu uzlikt par tām greznajām villām, kas šeit ir Baltezera krastā, teiksim, kuru vērtība pārsniedz kaut kādu vērtības slieksni, un arī par citiem īpašumiem, teiksim, kas tiek izmantoti zināmā mērā kā greznumlietas, tādai nostādnei es piekrītu, un šeit ir arī... Tad, kad šie grozījumi likumprojektā tika skatīti ziemā, tad arī frakcijai "Latvijai" bija konkrēti šādi priekšlikumi, tie šeit netika atbalstīti, nu nebija vajadzīga tā nauda. No otras puses, protams, samazinot šeit šīs likmes, ir jāskatās, kādā veidā valsts pašvaldībām kompensēs šo nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu. Un to visu arī pilnīgi konkrēti var izdarīt, valstij nauda ir, tā ka virziens šis ir pareizs, tikai es negribētu to, lai tas paliek šeit runu līmenī, bet lai tas tomēr parādās kā konkrēti priekšlikumi un konkrēts rezultāts. Lai cilvēkiem no tā ir reāls labums, nevis tikai kaut kādi kārtējie priekšvēlēšanu burbuļi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es arī atbalstu Seiles kundzi un arī Kreituses kundzi, ka nevajadzētu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Un nav taisnība atkal Čerāna kungam, runājot visu ko, bet no viņa neko nesadzirdējām, bet tajā pašā laikā Pašvaldību komisijā mēs attaicinājām Zemes dienesta pārstāvjus un pārliecinājāmies, ka Zemes dienests ļoti formāli pieiet kadastrālās vērtības noteikšanai. Bija tāds gadījums, ka piektdien bija Zemes dienests komisijā, faktiski ceturtdien, un redzējām, ka tur lielas muļķības sastrādātas. Un jau nākošajā pirmdienā visa Latvija bija aptverta, skaitļi priekšā, tā ka es gribu pateikt, ka šajā gadījumā mums noteikti vajadzētu noraidīt, jo, braukājot pa pagastiem, ir tāds stāvoklis, ka nepildās tie nodokļi.

Diemžēl iznāk tā, ka vienīgais maksātājs it kā varētu būt tas nabadzīgais zemnieks, kam tā zeme pieder un ienākumu nav nekādu. Tādēļ es arī lūdzu visus deputātus balsot pēc sirdsapziņas un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile — otro reizi.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Sirdsapziņai te ir vismazākā loma. Mums jādomā par likuma uzbūvi, ja mēs pirmo reizi neatbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu, kas runā par šo likmju ieviešanas kārtību, tad arī šajā pantā tas ir jānoraida un jāatstāj pārejas noteikumos tā, kā tas bija likumā līdz šim. Ka pagaidām, kamēr nemaksā par ēkām un būvēm, tiek saglabāta par zemi šī 1,5% norma, bet likuma pamattekstā lasiet kreisajā pusē, kas ir rakstīts: 3.pants, 1.apakšpunkts: nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tātad šo vajadzētu šeit atstāt un tikai pārejas noteikumos runāt par šīm pagaidu izmaiņām, cik ilgi mēs vēl maksāsim 1,5% par zemi un kad sāksim maksāt arī par pārējo nekustamo īpašumu, un tad arī maksāsim par visu šo vienu procentu, varbūt likumā vēl precizējot citā reizē, ka par privātā lietošanā esošajām būvēm vajadzētu šo nodokli atlaist. Bet tātad šajā gadījumā es ierosinu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu, atstāt to tur, kur mēs runāsim pārejas noteikumos, kā tas bija likumā līdz šim, bet neboikotēt likuma pieņemšanu, jo likumam ir jāsāk strādāt līdz jaunā budžeta izstrādāšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Liels paldies Seiles kundzei vismaz par izpratni par to, ka šis ir vienkārši tehnisks jautājums, un es arī piekrītu šim argumentam, ja mēs vienu reizi esam vienojušies par to, ka neliekam šīs normas iekšā pamattekstā, tad mēs tās neliekam. Tieši šāda argumentācija šeit ir vajadzīga, un es arī varu Veldres kungam pateikt, ka jūs varat būt pilnīgi mierīgs, nobalsosim visi šeit... Nobalsosim visi pret šo priekšlikumu, tikai vienu gan es gribu aicināt, jūs neceriet, ka ar to jūs izdarāt kādu būtisku labumu visai latviešu tautai, bet tas ir vienkārši tehnisks jautājums, ko mēs šeit atrisinām. Nobalsosim pret, lai jums būtu sirdsmiers. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis.

(TB/LNNK).Man atliek tikai pateikties, teikt paldies Čerāna kungam un Seiles kundzei, kas diezgan precīzi to izstāstīja, un tiešām šis punkts nav kaislību vērts. Vienkārši var nobalsot arī pret to, ja atstājam pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 11. Teksts jums ir redzams. Komisija to ir atbalstījusi. Deputātu lielākā daļa nav atbalstījusi. Lūdzu izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 38, atturas — 21. Nav pieņemts.

V.Balodis.

Paldies! Nākamais 12. ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis.

13. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuram ir 14.numurs.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13. un 14.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

15. priekšlikums. Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

16.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt šim atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis.

17.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns runās par šo priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit nu mēs esam nonākuši līdz tādai vietai šajā likumā, ka mēs varam ar savu balsojumu pilnīgi konkrēti samazināt nekustamā īpašuma nodokļa apjomu veselai virknei personu jau šajā gadā. Vai mēs to vēlamies izdarīt, vai mēs to nevēlamies izdarīt? Tas būs šāds balsojums. Tas ir šis 5.pants, kura otrā daļa līdz šim paredz to, ka no 1999.gada 1.janvāra politiski represētām personām par individuālajām dzīvojamām mājām, kuras ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, kā arī par zemi, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50%. Tas ir pilnīgi konkrēts samazinājums, kas attiecas uz politiski represētajām personām. Tas ir līdzšinējā variantā spēkā no 1999.gada 1.janvāra. Pieņemot šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, mēs panāktu to, ka tas stājas spēkā jau ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi. Tas ir pilnīgi konkrēts balsojums.

Ja mēs vēl tālāk atbalstīsim vai nu frakcijas "Latvijai" arī tālākus priekšlikumus, vai arī deputāta Pēterkopa priekšlikumu, tad mēs varam... Bet par to mēs runāsim jau tālāk, tad mēs arī šo personu loku uz kuriem šie atvieglojumi attiecas, vēl tālāk varēsim paplašināt, bet par to būs jārunā atsevišķi, kādā veidā šī atšķirība veidojas, bet šajā brīdī mēs varam nobalsot par to, lai šie atvieglojumi stātos spēkā jau uzreiz tagad. Es aicinu visus deputātus izteikt savu attieksmi pret to un aicinu atbalstīt. Jo mēs zinām, ka šīs problēmas ir ļoti lielas jau šajā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile,apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ir ļoti grūti tā apspriest vienu priekšlikumu, pēc tam otru, kur visi gandrīz runā par vienu un to pašu tematu. Tāpēc es ierosinu visiem uzmanīgi pievērsties arī nākošajiem priekšlikumiem, tātad ne tikai frakcijas "Latvijai" iesniegtajam 17., bet arī frakcijas "Latvijai" iesniegtajam 18. un Pēterkopa iesniegtajam 19.priekšlikumam, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajam priekšlikumam nr.21. Komisija pati ir atbalstījusi, protams, savu priekšlikumu, kurā daļēji ir ietverts gan frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kur, manuprāt, šeit diezgan nepareizi komisija ir komentējusi šajā ailītē "Komisijas atzinums". Tātad daļēji tas ir ietverts, un gandrīz pilnīgi ir iestrādāts Normunda Pēterkopa priekšlikums par atvieglojumiem represētajām personām.

Protams, diskutējams ir tas jautājums, kad šādiem atvieglojumiem ir jāstājas spēkā politiski represētajām personām? Frakcija "Latvijai" saka: tūlīt un uzreiz. Bet šā gada budžetu, tā prognozes vairs nav iespējams tā vai tā izmainīt. Šā gada Ministru kabineta izdotie noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi jau paredz, ka politiski represētajām personām ir iespējamas atlaides no nodokļiem. Parasti šīs atlaides tika piemērotas 90% — 50% apmērā. Tātad tās varēja tikt piemērotas pat lielākas, nekā prasa frakcija "Latvijai". Tātad tā redakcija, kuru atbalstījusi komisija, ir šāda, ka no 1999.gada 1.janvāra politiski represētām personām par individuālām dzīvojamām mājām vai dzīvokļu īpašumiem, kuri šo personu īpašumā vai valdījumā ir vismaz piecus gadus un kurus lieto personīgajām vajadzībām, nodokļu summa ir samazināma par 50% Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Es domāju, tas ir samērā labs formulējums, bet te paliek tikai tas jautājums, kurš acīmredzot tomēr ir jāizšķir balsojot, kā jau Čerāna kungs teica, tūlīt represētajiem šajā gadā šo atvieglojumu noteikt arī ar likumu, kaut arī es atgādinu, ka ar Kabineta noteikumiem šādi atvieglojumi jau ir un tie reāli darbojas.

Visi šie likuma grozījumi praktiski nevar iestāties nākošajā dienā, jo tie visi ir saistīti kā ar budžetu, tā arī ar konkrēto atvieglojumu piešķiršanas procedūru, un šim gadam atvieglojumi jau praktiski ir pieņemt vismaz, kā es to zinu no Rīgas iedzīvotāju prasībām un sūdzībām, un esmu palīdzējusi nokārtot ļoti daudzus jautājumus, šie atvieglojumi jau šogad strādā. Nākošajā gadā tie jau būs noteikti arī ar likumu. Tāpēc es uzskatu, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, un aicinu visus pievienoties komisijas apkopojumam 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt jūs atbalstīt arī frakcijas "Latvijai" 18.priekšlikumu. Ja jau reiz par to mēs esam sākuši debatēt arī šajā brīdī. Gribu aicināt atbalstīt tieši šo, jo šis ir vienīgais priekšlikums no visiem pārējiem, kuru pieņemot, mēs garantēsim to, lai nebūtu jāmaksā, tātad lai tiktu samazināta nekustamā īpašuma nodokļa summa gan politiski represētajām personām, gan arī vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm par visu zemi, kas ir šo personu īpašumā. Un kas ir bijusi šajā īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus. Tātad deputāta Pēterkopa tālākais priekšlikums saistīts tikai par zemi. Vēl Pēterkopa kungam ir par zemi šis samazinājums, bet būtiskākais ir tas, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā ir tikai zeme zem ēkām. Tātad ir šī pamata problēma, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā šis 50% nodokļa samazinājums attiecas tikai uz to zemi, kas ir zem ēkām.

Šeit es tiešām lūdzu arī Seiles kundzi, kas aizstāv zemniekus vai vismaz cenšas to darīt, ļoti uzmanīgi iedziļināties, vai tā ir vispār visa zemer, vai tā ir tikai zeme zem ēkām. Zemniekam būtu ļoti svarīgi, lai šīs atlaides, lai tās varētu tikt saņemtas par visu zemi. Šeit ir šī frakcijas "Latvijai" priekšlikuma principiālā atšķirība no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas varianta. Tāpēc es aicinu atbalstīt vispirms šo 17.priekšlikumu un pēc tam arī 18.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Varbūt daudzi vēl nav pamanījuši, bet te jau Čerāna kungs runāja par jautājumu, ka atbildīgā komisija ir izmainījusi redakciju vienā būtiskā lietā, proti, iepriekšējo reizi otrajā lasījumā mēs nobalsojām, ka politiski represētajām personām ir nodokļu summa samazināma par 15% par zemi, tātad par visu īpašumā esošo zemi. Šobrīd diemžēl komisija ir novērsusi savu seju no politiski represētajiem un atstājusi šo jautājumu redakcijā, kur paredz šo atvieglojumu tikai par zemi, kas atrodas zem mājām. Manuprāt, pret politiski represētajiem mums vajadzētu būt labvēlīgākai attieksmei, un, manuprāt, vajadzētu saglabāt to redakciju, kādu mēs nobalsojām otrajā lasījumā. Šajā sakarībā es aicinu neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, lai paliktu spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, kas ir daudz labvēlīgāka politiski represētajām personām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Ja mēs salīdzinām visus priekšlikumus, tad jāsaka, ka vistaisnīgākais ir Pēterkopa priekšlikums, jo tur ir iekļauti ne tikai represētie, bet arī vientuļie pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes. Tur runa ir arī par zemi. Tā kā mans priekšlikums būtu, par cik visvairāk atšķiras Pēterkopa priekšlikums, balsot par šo priekšlikumu, un par pārējiem priekšlikumiem acīmredzot vairāk nevajadzēs balsot. Es ticu, ka jebkura frakcija, vai jebkurš deputāts atbalstīts. Jānāk pretim invalīdiem, represētajiem un visiem tiem, kuri, kā saka, ir vājāki cilvēki. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es arī jūs aicinu atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Manuprāt, tas ir vispareizākais šajā situācijā, bet papildus es vēl gribu teikt, ka mēs varētu atbalstīt arī frakcijas "Latvijai" 17.priekšlikumu, kurš praktiski noņem termiņus, un, manuprāt, šie divi priekšlikumi būtu atbalstāmi. Es aicinu jūs atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Neaizkavēšu laiku, jo šeit tiešām Rāznas kungs un Veldres kungs ir pateikuši to, ko es gribēju teikt. Es arī aicinu atbalstīt deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai".

J.Kušnere

(TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tātad priekšlikuma būtību jau Kārlis Čerāns jums izstāstīja. Es gribu vēlreiz atgādināt jums par to, cik tas ir nepieciešams. Tātad šīs atlaides saglabāt ne tikai politiski represētajām personām, bet arī vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm. Es domāju, ka esošajā redakcijā tas ir, ko te daudzi ir gājuši un atbalstījuši Pēterkopa kunga redakcijā... tur ir runa par sašaurinātu šo atlaižu sistēmu. Tāpēc es domāju, ka tur ir vienkārši esošajā redakcijā jāizmaina un jāpapildina vienkārši ar vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm. Un noņemot tātad "no 1999. gada 1. janvāra".... izslēdzot šos vārdus, mēs uzreiz tātad redzam, ka likums darbosies no pašreizējā laika, nevis no 1999. gada 1. janvāra, un tas ir būtiski. No 1999. gada, tātad tas nozīmē, ka vēl veselu gadu viņiem ir jāgaida uz to. Un, ja mēs nebalsosim šoreiz par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, tad tas nozīmē, ka mēs piekritīsim no cita laika. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tas jums, kādu redakciju labāk atbalstīt, jāizspriež pašiem, tikai es gribētu teikt to, ka šis 17. frakcijas "Latvijai" priekšlikums gan nebūtu jāatbalsta, jo mēs nevaram nekavējoties... jau ir rēķini izsūtīti, pašvaldības šo naudu ir ierēķinājušas savos budžetos, un diemžēl šogad mēs jau vairs to nevaram mainīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ar numuru 17. — svītrot 5. panta otrās daļas redakcijā vārdus. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 10, atturas — 28. Nav pieņemts.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 18 — 5. panta otrās daļas redakcija. Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 3, atturas — 3. Nav pieņemts.

Vai par Pēterkopa kunga priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Kā jūs redzat, tas ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā... (Starpsauciens: "Jābalso!") Nav problēmu, kolēģi, balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu izteikt 5. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 9. Šis priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis.

Līdz ar to nav izskatāmi 20. un 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tātad 20. un 21. priekšlikums mums vairs nav skatāmi. 22. priekšlikums.

V.Balodis.

22. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Anna Seile par šo priekšlikumu, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK .

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es atkal gribu runāt par apspriešanas procedūru. Šajā gadījumā Pēterkopa kunga labi domātais priekšlikums un arī daļēji tas priekšlikums, kāds jau bija 5. pantā, ir zināmā mērā nācis par sliktu vientuļajiem pensionāriem, represētajām personām, kuriem mēs esam noteikuši ar likumu 50% nodokļa samazinājumu. Šis pants runā par to, ka atvieglojumus var piešķirt 90% apmērā, 70% apmērā, 50% apmērā vai 25% apmērā. Īstenībā mēs esam represētos un invalīdus nosodījuši ar to, ierakstot likumā, ka viņiem, šai kategorijai, ir vienīgi 50% apmērā piemērojama atlaide. Bet kāpēc ne 70%? Kāpēc ne 90%? Manuprāt, šeit vienkārši tādas balsošanas rezultātā ir sanākusi neliela biezputra, un es nezinu, ko tagad tālāk darīs. Gan jau Baloža kungs kaut ko izdomās, bet es tikai gribu pamatot ar to, ka ļoti daudzi ierosinājumi no iedzīvotājiem bija, it sevišķi no Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, ka vajag saglabāt šo 70% kategoriju, kuriem piešķir atvieglojumus, un tā nu te ir iestrādāta un it kā būtu atbalstāma, bet man žēl to represēto, kuriem tagad būs visiem tikai 50% apmērā atlaide, bet ne 80% un 70%, ja mēs nobalsosim šo priekšlikumu. Lai komisija domā, kā izkļūt no šīs putras.

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, frakcija TB/LNNK.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Seiles kundze varbūt to situāciju drusciņ nepareizi saasina, jo šeit ir teikts, ka atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldība var papildus vēl noteikt — 90%, 70% vai 50%.... Pašvaldība var papildus noteikt, un, ja tā uzskata, ka šiem politiski represētajiem ir ne tikai jābūt likumā noteiktajiem 50% atbrīvojumi, tad vēl var iet uz priekšu un var noteikt arī 70%. Tā ka es domāju, ka šis priekšlikums nav pretrunā ar to, kas ir jau ... par ko mēs esam jau nobalsojuši. Tā ka es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu tāpat, kā to arī atbalstīja atbildīgā komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šajā vietā gan nekāda putra šeit nesanāks, jo noteikumi par nekustamo īpašumu nosaka: ja, teiksim, likumā ir noteikts, ka samazinājums ir 50%, tad, lūk, par šo summu tiek tātad arī palielinātas dotācijas pašvaldību budžetam, jo viņi šo naudu nesaņem. Bet tajā pašā laikā pašvaldības var samazināt nodokļus, bet tas jau ir uz pašu pašvaldību budžeta rēķina. Un tāpēc šeit nekas būtībā nav pretlikumīgs, un pašvaldības var samazināt gan 90%, gan arī 25%, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es atbalstu Pēterkopa priekšlikumu un nepiekrītu vienai kolēģei, kas teica, ka tie 50% pasliktināšot represēto stāvokli. Bet tieši otrādi. Pēterkopa redakcija dod iespēju pašvaldībām noteikt pat 70% un 90% atvieglinājumus, tas ir pat stipri labāk. Tā ka es aicinu balsot par Pēterkopa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis

(TB/LNNK) . Komisija arī ir atbalstījusi šo priekšlikumu, tāpēc es domāju, vai balsojums vairs nav vajadzīgs...

Sēdes vadītājs.

Vai tad ir kādi strīdi, godātie kolēģi! Kāds prasa balsot? Kādēļ mēs te laiku tērējam? Pieņemts. Piedodiet...es biju piemirsis, ka nāk vēlēšanas... Lūdzu, 23.priekšlikums.

V.Balodis.

Paldies! 23. priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta...

V.Balodis.

... sesto daļu, jo tas ir atrunāts jau likumprojekta 5. pantā par šīm speciālajām zonām — gan Baltijas jūras, gan....

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti neiebilst šī panta sestās daļas svītrošanai? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

24. priekšlikums — deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Balodis.

25. priekšlikums ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

26. priekšlikums ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to ir papildinājusi un izveidojusi savu 27. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un priekšlikumiem ar numuriem 26. un 27.? Pieņemts.

V.Balodis.

28. priekšlikums ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu, un 9. panta 3. daļa tiek atstāta.

V.Balodis.

29. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, bet tas nebūtu jāatbalsta, jo mēs neesam ... šie pārejas noteikumi ir jāatstāj spēkā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Paldies! Vēlas runāt Kreitusa kungs. Lūdzu!

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Būtībā likums pašreiz ir tā samudžināts, ka vienīgā iespēja ir to atdot atpakaļ komisijai. Jo, skatoties pašreiz uz šo 29. punktu, mums ir jāgriežas atpakaļ uz 3. pantu, un 3. panta 1. daļā ir rakstīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, tātad no kopējās vērtības. Zeme, ēkas un viss pārējais. Ja mēs tajā vietā neatbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu, tad tagad, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu un izslēdzam šos pārejas noteikumus, tad mēs paliekam pie kā? Tad mēs paliekam pie tā, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir 1% kopējais, un būtībā mēs esam krietni pacēluši nodokli, to neatšifrējot. Tāpēc..

Un arī no otras puses. Ja mēs neatbalstām šo punktu, tad arī šeit spēkā esošās redakcijas otrajā daļā mēs lasām, ka nekustamā īpašuma nodoklis, tas ir attiecināts pašreiz uz zemes nodokli, ir pusotru procentu. Un pirmajā daļā mēs lasām, ka ēkas, būves netiek apliktas.

Tātad ir zināma pretruna... protams, var teikt, ka, noraidot Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs varam maksāt pusotru procentu par zemi. Bet būtībā šajā gadījumā ir jānoraida Juridiskā biroja priekšlikums un likumprojekts ir jāatdod atpakaļ šo divu vietu sakārtošanai komisijai, citādi te paliek pretruna, un būtībā likumprojekts nav... manā izpratnē nav pilnvērtīgi ne šeit apspriests, ne arī pilnvērtīgā kārtībā pieņemts.

Tā ka šis Juridiskā biroja priekšlikums ir jānoraida, jo tas ierosina izslēgt pārejas noteikumus, un pēc tam likumprojekts kopumā ir jāatdod atpakaļ komisijā šo pāris momentu sakārtošanai, mums nekādas steigas nav, šeit nekas nav saistīts ar budžeta likumu, mēs varam šo likumprojektu pāris mēnešu laikā perfekti sakārtot.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Baloža kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

V.Balodis

(TB/LNNK). Jā, es ierosinu neatbalstīt 29. — Juridiskā biroja priekšlikumu, jo tādā veidā mums pazudīs pārejas noteikumi, un, ja mums nebūs tie, tādā gadījumā jau ar likuma spēkā stāšanās brīdi būs arī, nevis ka no 2000. gada tiks apliktas ēkas un būves, bet gan tūlīt ar likuma spēkā stāšanās brīdi. Tāpēc lūdzu...

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītam komisijas priekšlikumam un vairāku deputātu priekšlikumam neatbalstīt 29. — Juridiskā biroja priekšlikumu? Neatbalstīt.... Piekrītam? Paldies! Tādu lēmumu pieņemam.

V.Balodis.

30. priekšlikums ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi. 31. priekšlikums ir deputāta....

Sēdes vadītājs.

Acumirkli! Mēs vēl ar 30. priekšlikumu neesam tikuši galā. Noņemt var tikai autors, nevis te kāds no suflieriem. Tātad, Pēterkopa kungs, jūs atstājat? Iebildumu nav? Komisija to nav atbalstījusi, un deputāti akceptē komisijas viedokli. Paldies!

V.Balodis.

31. ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pēterkopa kungs grib runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs šajā likumā varam pārejas noteikumos iet vēl tālāk un pateikt, ka līdz 2003. gada 31. decembrim, tas ir pieteikoši ilgs laiks, tātad pieci gadi... individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās netiek izmantotas komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas. Kāpēc tas mans priekšlikums tāds ir? Tāpēc, ka šobrīd darbojas nekustamā īpašuma nodoklis, respektīvi, vairāk kā zemes nodoklis. Ja mēs vēl šo nodokli tur piemērosim uz nekustamā īpašuma mājām, kuras tiek izmantotas pašu vajadzībām, kurās dzīvo iekšā ģimenes un ir atrisinājuši problēmu, ka viņi neiet pie pašvaldībām un neprasa nodrošināt ar dzīvojamo fondu... Ja mēs gribam, lai mums dzīvojamajās mājās norit pēc iespējas veiksmīgāk dzīvokļu privatizācija, tad būtu pilnīgi nepareizi, ja mēs pat nākamajā dienā uzliekam viņam nodokli maksāt, īpašuma nodokli. Tādā veidā privatizācija neritēs. Mēs panāksim tikai to, lai dzīvokļi paliek atkal valstij un pašvaldībai uz viņu kakla. Mēs panāksim to, ka zemes īpašnieki, kas dzīvo personīgajās mājās, nonākot grūtā situācijā, būs spiesti pārdot. Vai tas mums ir vajadzīgs? Vai tas ir šī nodokļa mērķis? Es aicinātu pieņemt manu priekšlikumu, ka līdz 2003.gadam šie īpašumi, kas tiek izmantoti pašu vajadzībām, kas netiek izmantoti komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šis ir ļoti izsvērts priekšlikums. Un tas ir ļoti raksturīgs priekšlikums priekšvēlēšanu laikam, kad notiek nodokļu samazināšana, bet, neskatoties uz to, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Jo tāpēc jau tās vēlēšanas sabiedrībā ir, lai politiķi arī pirms vēlēšanām izdarītu kaut ko labu. Arī tie, kas ir valdībā, un viss Saeimas vairākums.

Es aicinu izmantot šo iespēju un atcelt nekustamā īpašuma nodokli uz ēkām un būvēm, kuras netiek izmantotas komercdarbībai un uz dzīvokļa īpašumu līdz 2003.gadam. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ja mēs nepieņemsim Pēterkopa kunga priekšlikumu, tādā gadījumā neviens vairs negribēs dzīvokli privatizēt. Un dzīvokļa privatizācijas process apstāsies. Jo tas, kas būs noprivatizējis savu dzīvokli, dabūs maksāt par to nodokli 1,5% apmērā no nākošā gada šī dzīvokļa vērtības. Tas nu būtu par traku. Un tāpēc es domāju, ka priekšlikums ir ļoti loģisks un būtu atbalstāms.

Bet, izmantojot šo debašu laiku, es gribu vēl pateikt, ka neprecīzas informācijas dēļ, ko diemžēl mans partijas biedrs Baloža kungs pateica, es nepaspēju aizstāvēt vēl vienu priekšlikumu. Un tas bija jau tagad atbalstītais 23.priekšlikums. Jūs saprotiet, ka gandrīz visas frakcijas un visi deputāti esat saņēmuši vēstuli no Gaujas nacionālā parka, no tiem cilvēkiem, kuriem īpašumi atrodas zem elektrolīnijām, pie gāzes vadiem vai kādās citās aizsargjoslās. Un tagad pēkšņi mēs esam izņēmuši šo atvieglojumu, ko ar lielu balsu pārsvaru pagājušajā lasījumā mēs atbalstījām, tagad pēkšņi mēs to esam izsvieduši laukā. Un atļāvuši tikai pašvaldībām atbrīvot šādos gadījumos, ja zeme ir aizsargājamā teritorijā, nav daļēji izmantojama, piemēram, mežu ir aizliegts cirst Gaujas nacionālajā parkā vai citās aizsargājamās teritorijās, un šādu labojumu jau nu vajadzēja gan atstāt. Es nepamanīju tāpēc, ka Baloža kungs teica, ka šis priekšlikms ir pārnests uz 5.pantu. Steigā pārskatot 5.pantu, nokavēju Čepāņa kunga āmura skaņu, un tāpēc tagad lūdzu, vai nu mēs pārbalsojam šo 23.priekšlikumu, ja nevaram, tad es personīgi nevaru balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es arī aicinu balsot par Pēterkopa priekšlikumu, jo mēs zinām, ka individuālās mājas laukos ir nolaistas, naudiņas nav, un arī ļoti pareizi tika pateikts, lai ātrāk varētu privatizēt daudzdzīvokļu mājas, un, tā kā Pēterkopa priekšlikums ir ļoti loģisks, ļoti lūdzu balsot par to.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Seiles kundzes ierosinājumu — atgriezties pie 23.priekšlikuma, jo tik tiešām tad arī es nevarēšu par šo likumprojektu balsot.

Sēdes vadītājs.

Pie šāda priekšlikuma mēs neatgriezīsimies. Jānis Rāzna — otro reizi.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt 31.priekšlikumu, bet es tomēr gribu atgriezties pie tā, par ko runāja šeit Seiles kundze, — par 23.priekšlikumu.

Centrālā zemes komisija tiešām arī saņem ļoti daudz vēstuļu par to, ka zemes un mežu īpašniekiem, kas atrodas Gaujas nacionālajā parkā, piejūras kāpu zonā, jāmaksā pilnā apmērā zemes nodoklis, bet tajā pašā laikā viņu darbība šajos objektos ir ļoti ierobežota.

Ja mēs šo priekšlikumu nepārskatām, tad arī es acīmredzot nebalsošu par šo likumu, bet balsošu par tā atgriešanu komisijai. Bet es domāju, ka mēs varētu to izskatīt un tiešām pieņemt lēmumu un neatbalstīt Andrējevas kundzes priekšlikumu — izslēgt sesto daļu.

Sēdes vadītājs.

Ēriks Zunda — Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Ē.Zunda

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums jābūt vispār uzmanīgiem ar nodokļu piemērošanu uz dzīvojamajām mājām. Ja mums būtu tāda situācija, ka mums ir pietiekoši dzīvokļu, ka mums ir pietiekoši dzīvojamo māju, tad mēs varētu atļauties tādu lepnību kā nodokļu piemērošana uz šiem īpašumiem. Bet tā kā mums trūkst dzīvojamo māju un dzīvokļu, es domāju, ka mums ir jāveicina, lai cilvēki ieguldītu savus līdzekļus dzīvojamo māju celtniecībā. Citādi veidojas paradoksāla situācija, ka mēs sodīsim cilvēku ar nodokli par to, ka viņš būs ieguldījis savus līdzekļus dzīvojamās mājas celtniecībā, ka viņš būs parūpējies par dzīvokļa sagādāšanu. Tad jau izdevīgāk ir nevis būvēt māju, bet noguldīt šo naudu bankā un par to saņemt procentus. Tātad iznāk, ka mēs tā vietā, lai rūpētos par to, lai cilvēki iegulda savus līdzekļus vajadzīgā sfērā, mēs izdarīsim skādi mūsu sabiedriskām valsts interesēm. Tāpēc es pilnīgi atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu. Es tikai nezinu par laiku. Bet visādā ziņā tas ir pieņemams šinī brīdī. Tāpēc ka šinī brīdī mums jārūpējas, lai cilvēki paši vairāk rūpētos par dzīvojamajām mājām, tāpēc tas ir no šī viedokļa atbalstāms. Var gadīties, ka laika gaitā būs nepieciešams pat pagarināt šo termiņu. Un ļoti, ļoti uzmanīgi ar to rīkoties. Es visādā ziņā atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Baloža kungs, vai vēlaties ko teikt vai balsosim?

V.Balodis

(LNNK/TB). Komisija vadījās šeit, ka individuālās dzīvojamās mājas ir četru un piecu stāvu mājas Baltezerā, Jūrmalā, par kurām tomēr pašvaldībām būtu jāsaņem šis nodoklis. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet ir jāizšķiras deputātiem.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Pēterkopa priekšlikumu ar nr.31. Komisija to atbalstījusi nav. Deputāti ierosināja atbalstīt. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 4, atturas — 7. Pieņemts.

Pirms balsojam par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā, izskatīsim septiņu deputātu priekšlikumu — Kārtības ruļļa 136.pantā noteiktajā kārtībā likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" atgriezt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Lūdzu vai jūs vēlaties runāt par vai pret?

V.Balodis.

Es vēlētos runāt pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Pret vēlas runāt deputāts Vents Balodis.

V.Balodis.

Likumprojekts ir pieņemts visumā labs. Es saprotu, ka deputāti ir savākuši jau parakstus un iesnieguši dokumentu Prezidijā par šī viena panta pārbalsošanu. Un, ja mēs to izdarām, tad es uzskatu, ka likumprojekts nav vairs jānodod atpakaļ komisijā un mēs to varam pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Kreitusa kungs vēlas runāt par.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es gribētu uzsvērt, ka ir vismaz divi iemesli, kāpēc varētu atdot atpakaļ. Pirmais ir tas, ka šeit pacēlās jautājums, ka gribēja 23.punktu pārbalsot un apskatīt. Un otrais ir tas, ka zināma pretruna tomēr ir starp to, ko es norādīju iepriekš, starp punktu 4.lapaspusē — 3.pants, pirmā daļa. Starp šo nekustamā īpašuma nodokļa likmi un to, ko pēc tam mēs atstājām šeit pārejas noteikumos. Es domāju, ka mēs varētu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un pēc tam vēl ar speciālistiem pakonsultēties un apspriest šo jautājumu, kas tad notiek, ja mēs šo zemes nodokli samazinām uz vienu procentu. Kas notiek? Manuprāt, nekas traks nenotiek, jo šī nodokļa kopējā summa, kas ir paredzēta pēc nomināla, iekasēšanai ir 24 miljoni. Tā summa tāda arī ir pašreiz. Lai viņa tāda būtu. Es domāju, ka šī summa, ja tā arī samazinās par vienu trešdaļu, tas nav nekas traki būtisks. Mēs varētu sākt to jautājumu apspriest no tādām pozīcijām, vai šī samazinājuma summa nav vienāda ar to summu, par kuru pašvaldības maksātnespējas dēļ atlaiž šā nodokļa nomaksu. Tā ka ir vismaz divi iesmeli, kāpēc mēs varētu paņemt šo likumu atpakaļ, to mazliet pārskatīt, atnākt vēlreiz uz šejieni. Bet galvenais ir tas, ka nav nekāda steiga ne attiecībā pret budžetu, ne pret kādiem citiem jautājumiem, lai mēs triecientempā šodien šo likumprojektu pieņemtu, un ņemsim vērā vēl arī tos cilvēkus, kas no rīta stāvēja šeit pie Saeimas samērā švaki ģērbušies, un visi bija uztraukušies tikai par šo vienu likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atgriezt likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 12, atturas — 21. Priekšlikums pieņemts.

Līdz ar to piecu deputātu iesniegums par 23.priekšlikuma pārbalsošanu, kas gan ir uzrakstīts izcili analfabētiski, vairs nav skatāms. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

V.Balodis

(TB/LNNK). Tā kā likumprojekts ir nodots atpakaļ komisijai, lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 10.jūnijam ieskaitot.

Sēdes vadītājs.

Līdz 10.jūnijam. Godātie kolēģi, lūdzu, klausieties! Čerāna kungs, būdams īstens opozicionārs, ierosina citu laiku.10.jūnijs bija komisijas priekšlikums!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mums nav nekādu problēmu aizstāt skaitli "1,5" ar skaitli "1" un šo priekšlikumu iesniegt pat dažu dienu laikā. Un es domāju, lai šis jautājums ar šo likuma pieņemšanu tiešām ietu uz priekšu, tad es aicinu noteikt īsāku šo termiņu. Es domāju, mums pilnībā pietiks ar piecām dienām, un tas ir — 26.maiju.

Sēdes vadītājs.

Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Balsosim tālāko — 10.jūnijs. Vai komisijas locekļi piekrīt tam, ka tiek pieņemts Čerāna kunga priekšlikums? (Starpsauciens: "Piekrīt!") Deputāti arī visi piekrīt. Beidzot opozīcija ir ņēmusi virsroku. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4225. 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir 3.lapā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

Arī nākamie divi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi šajā pašā lapā, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī šos komisijas atzinumus par Juridiskā biroja 2. un 3.priekšlikumu deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

4.lapā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

V.Balodis.

5.lapā ir trīs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par 2.panta redakciju. Komisija visus tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to visa 2.panta redakcijai. Paldies, pieņemts.

V.Balodis.

7.lapā ir divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi un kuri ir par 29.pantu.

Sēdes vadītājs.

Tas ir dokumenta 7.lapaspusē. Divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija tos ir atbalstījusi, un arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

Un tad ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — likuma 43.pantu papildināt ar jaunu teikumu. Deputāti šo komisijas priekšlikumu pieņem.

V.Balodis.

8.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt 16.pantu. Šie priekšlikumi ir analoģiski, un komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumam par likumprojekta 16.panta svītrošanu. Pieņemts. Pants ir svītrots.

V.Balodis.

9.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

Šajā pašā lapā ir deputāta Māra Vītola un Venta Baloža priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

10.lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 61.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis.

11.lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 107.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

12.lapā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 111.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 111.panta ceturtās daļas redakcijai.

V.Balodis.

13.lapā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 128.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

14.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 131.pantu. Juridiskā biroja priekšlikums par 132.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 131. un 132. panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

16.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 135.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 135.panta redakcijai.

V.Balodis.

177.lappusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 136.pantu. Šādi priekšlikumi ir trīs, kurus visus Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret likumprojekta 136.panta redakciju un līdz ar to Juridiskās komisijas, Juridiskā biroja abiem priekšlikumiem nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

18.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Par 137.pantu. Tas ir ietverts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 137.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 138.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai jūs piekrītat likumprojekta 138.panta pirmās daļas un otrās daļas redakcijai? Pieņemts. 146.pants tagad. Dokumenta 21.lappusē.

V.Balodis.

21.lappusē Juridiskās komisijas priekšlikums par 146.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 146. pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

Paldies! 22.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 147.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 147.panta otrās daļas redakciju, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

V.Balodis.

23.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 149.panta 2.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt 150.pantā vārdus. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas priekšlikumam par 150.panta redakcionālām izmaiņām. Pieņemts.

V.Balodis.

25.lappusē Juridiskā komisija ierosina izslēgt 155.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 155.panta ceturto daļu. Pieņemts.

V.Balodis.

26.lappusē Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā 158.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

28.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 161.panta 4.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret likumprojekta 161.panta 4. un 8.punktu, kurus ir atbalstījusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis.

29.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 161.panta 10.punktu, ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Arī par šā panta 10. un 14.punktu deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

31.lappusē Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt 161.panta ceturtās daļas 12.punktu ar jaunu redakciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 161.panta ceturtās daļas papildināšanu. Pieņemts.

V.Balodis.

32.lappusē ir divi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par 161.panta un 162.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 161.panta piektās daļas otrā teikuma redakciju un 162.panta papildināšanu ar jaunu otro un trešo daļu? Piekrīt. Lieliski. Pieņemts.

V.Balodis.

33.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

163.panta redakciju arī deputāti akceptē. Pieņemts.

V.Balodis.

34.lappusē Saeimas Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi par 166.pantu. Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par visiem priekšlikumiem 166.pantā. Pieņemts.

V.Balodis.

35.lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 167.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti akceptē 167.panta otrās daļas redakciju. Pieņemts. Paldies!

V.Balodis.

37.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 173.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 173.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

38. lappusē ir divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par 174.pantu. Komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem 174.pantā. Redakcija ir akceptēta. Pieņemts.

V.Balodis.

39.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 175.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

40.lappuse. Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 179.pantu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis.

41.lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas divi priekšlikumi par 183.un 184.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 183. un 184.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

42.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 185.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

Ir divi šajā pašā lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par 186.panta redakcija, kura arī ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 186.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

44. lappusē ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par 191.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 191.panta redakcijai, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

V.Balodis.

Šajā pašā lappusē ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 192.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 192.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

45.lappusē ir divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par 192.panta redakciju. Ir arī Juridiskās komisijas ...

Sēdes vadītājs.

Tie ir atbalstīti... Godātie kolēģi, vai jums nav iebildumu pret visa likumprojekta 192.panta redakciju? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemta redakcija.

V.Balodis.

47.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par likumprojekta 204. un 205.pantu. Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 204. un 205.panta redakcijām. Pieņemts.

V.Balodis.

48. lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

V.Balodis.

Paldies! Divi pēdējie, 49.lappusē divi priekšlikumi ...

Sēdes vadītājs.

Par likuma spēkā stāšanās kārtību. Arī to deputāti akceptē. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis.

Paldies! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4197. Šie grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" ir saistīti ar Likumu par privātajiem pensiju fondiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu, lūdzu?

V.Balodis.

Lūdzu deputātus iesniegt savu priekšlikumus līdz 1.jūnijam ieskaitot.

Sēdes vadītājs.

Līdz 1.jūnijam. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" . Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4064. un nr. 4198. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

V.Balodis.

Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījuma līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 10.jūnijs? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" otrajā lasījumā. Dokuments nr. 4201. Likumprojekts sastāv no diviem pantiem. Par 1.pantu priekšlikumi nav iesniegti. Par 2.pantu, kas faktiski aptver vienu veselu nodaļu, ierosinu izskatīt to pa daļām, respektīvi, par katru piedāvāto pantu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

I.Bišers. Par

253.9.pantu priekšlikumu nav. 253.10.pantā sīki redakcionāli labojumi, kas prasa latviešu valodas normas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tiem. Pieņemts.

I.Bišers.

253.11.pants. Arī tādi paši sīki redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tos akceptē. Pieņemts.

I.Bišers.

Par 253.12.pantu priekšlikumu nav. Par 253.13.pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir mazliet pēc būtības. Faktiski jau nekas cits nav izteikts, tomēr ir zināma nianse, jo šeit šinī kārtībā izskata pieteikumu par streika atzīšanu par nelikumīgu. Šo pieteikumu var apmierināt, ja ir iesniegti pierādījumi, un var noraidīt, ja nav iesniegti pietiekami pierādījumi. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā, ja nav iesniegti pietiekami pierādījumi, nevar katrā ziņā atzīt to par likumīgu, jo varbūt vēl kāds cits var iesniegt šādus pierādījumus, tad šāds tiesas spriedums var kavēt nākošās lietas izskatīšanu, ja kāds griezīsies vēl par šo jautājumu ar labākiem pierādījumiem.

Tāpēc komisija lūdz tos apgriezt otrādi un izteikt tā, kā ir parādīts 6.ailē. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt šī likumprojekta 253.13.panta redakcijai — tiesas spriedums par pieteikumu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Sakarā ar to lūdzu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam parlikumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu par trešo lasījumu priekšlikumus.

I.Bišers.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 26.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 26.maijs? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Man tas gods stādīt jums priekšā Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmumu par šī grozījuma būtību, un, respektīvi, mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija balsojumā izteica negatīvu nostādni šim grozījumam. Un tāpēc var teikt, ka mūsu komisija šo likumprojekta grozījumu konceptuāli neatbalsta, bet savukārt ir saņemtas rekomendējošas vēstules un rekomendējoši atbalsti gan no prokuratūras, gan no Tieslietu ministrijas. Tāpēc es vēlos, lai jūs, deputāti, iepazītos varbūt tuvāk un izteiktu savu attieksmi pret šo pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, atbildīgā komisija to nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 9, atturas — 34. Arī Saeima neakceptē to pirmajā lasījumā.

J.Kazāks.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tā kā mēs vakar vienojāmies, mēs tagad apvienoti izskatām darba kārtības 41.jautājumu — likumprojekts "Satversmes II daļa "Par cilvēktiesībām"" , Juridiskā komisija, un 42.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" , deputātu grupas iesniegto, kā arī alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" , pirmais lasījums, ko iesniegusi Juridiskā komisija. Šis komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Godājamie deputāti! Jums ir izsniegti visi trīs grozījumu varianti. Tas variants, ko vēl pagājušā gada 20.novembrī iesniedza Saeimai speciāli izveidota komisija, ko Saeima bija izveidojusi šīs Satversmes II daļas izstrādāšanai. Ir variants, ko iesniedza deputāti, kas pārstāv "Tēvzemei un Brīvībai", un ir komisijas variants, kas apvienoja šos abus likumprojektus. Juridiskās komisijas alternatīvais variants pieņem "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikumus par to, ka jautājums par valsts valodu būtu ietverams pirmajā daļā, starp citu, šo jautājumu apsvēra arī izveidotā komisija, bet komisijai nebija pilnvaras ķerties klāt citām Satversmes daļām, bet viņa varēja izskatīt tikai priekšlikumus par otro daļu, un viņa ietvēra tur šo priekšlikumu. Bet Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi, ka šo jautājumu pārnes uz pirmo daļu. Kas attiecas uz pārējo likuma tekstu, tad tur ir dažādi varianti, un tas izskaidrojams arī ar to, ka komisijā, kas bija izveidota pēc frakciju pārstāvības principa un lielām un mazām frakcijām bija pa vienam pārstāvim, tāpēc, kaut gan pamatā visi komisijas lēmumi tika pieņemti ar diezgan ievērojamu balsu vairākumu, tomēr, nobalsojot Saeimā, varētu rasties dažādi viedokļi, arī par atsevišķiem punktiem un to redakciju varētu rasties citi viedokļi. Taču komisijā piedalījās abu šo sākotnējo likumprojektu autori vai vismaz autoru pārstāvji, un viņi vienojās, ka tās redakcijas par atsevišķiem pantiem mēs varētu izdebatēt šeit Saeimā otrajā un trešajā lasījumā un tad vienoties, kurus atbalstīs vairākums. Un šādā veidā tātad komisija iesniedza šo projektu un lūdz izvēlēties šo alternatīvo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tomēr komisija lūdz izskatīt dokumentu nr.4218, bet mums ir arī deputātu grupas iesniegtais likumprojekts, dokuments... Tātad komisija ierosina atbalstīt dokumentu nr.4218 — tas ir alternatīvais. Tātad balsojam par dokumentu nr.4218.

Vispirms mums, godātie kolēģi, ir jāreģistrējas kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu, lūdzu reģistrēsimies! Bez identifikācijas kartītēm reģistrācija, lūdzu nospiest reģistrācijas pogu un pēc tam vienu no balsošanas pogām. Tad reģistrācija ir notikusi. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 69 deputāti. Tātad Saeima ir tiesīga izskatīt šo jautājumu.

Godātie kolēģi, lieku priekšā balsošanai dokumentu nr.4218, tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo dokumentu — par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, Bišera kungs, priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem!

I.Bišers.

Ierosinu kā termiņu 5. jūniju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Ir citi priekšlikumi Jirgena kungam. Lūdzu! Komisija ierosina 5.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Ierosinu 20.jūniju.

Sēdes vadītājs.

Ierosina 20.jūniju. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu, Bišera kungs, komisijas viedokli.

I.Bišers.

Dārgie kolēģi, es saprotu, ka tas ir jautājums ļoti nopietns un ir jāapdomā, bet mums jārēķinās arī ar to, ka mums šis projekts ir jāpieņem vēl šīs Saeimas laikā, tāpēc es domāju, ka strādāsim, iesniedziet savus priekšlikumus, lai komisija varētu vēl izskatīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam iesniegt priekšlikumus otram lasījumam līdz 20.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 47, atturas — 13. Nav pieņemts. Paliek spēkā priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Ministriju iekārtas likumā" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir iesniegusi grozījumu Ministriju iekārtas likumā. Šie grozījumi skar 17.panta 1.punkta "a" apakšpunktu, un valdība ierosina to izteikt šādā redakcijā: "Pārraudzībā esošās iestādes vadītāju apstiprināšana amatā. Ja likumos nav noteikts citādi, tad Ministru kabinetā apstiprināto amatpersonu amatā ieceļ, no amata atbrīvo attiecīgais ministrs." Es aicinātu šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību kā, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš.

Jā, godātie kolēģi, komisijas vārdā es ierosinātu pirms debatēm nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret —1, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un izskatīšanas laiku.

J.Lagzdiņš.

Tātad es aicinātu noteikt 25.maiju — priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un 28.maiju — izskatīšanas termiņu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret izteiktajiem priekšlikumiem? Nav. Izskatām 28.maijā. Paldies!

Godātie kolēģi, darba kārtības jautājumu izskatīšanu pārtraucam. Pirms reģistrācijas paziņojumam vārds Jānim Kazākam par balsojumu.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi, balsojumā par Satversmes II daļu vai nu es kļūdījos, vai nu kļūdījusies ir mūsu tehnika, es negribu uzvelt visu vainu tehnikai, katrā gadījumā es pats esmu kļūdījies, bet manas domas bija balsot par, nevis pret, kā ir dotajā izdrukā, tāpēc lūdzu ieskaitīt manu balsi par. (Starpsaucieni: "Paldies, Jāni! Mēs tev ticam!")

Sēdes vadītājs.

Paldies, Kazāka kungs! Godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Zāle atkal ir necerēti pilna. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Ruta Marjaša, Kārlis Leiškalns, Jānis Bunkšs, Indulis Bērziņš, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Ojārs Grinbergs, Andris Saulītis, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Kārlis Jūlijs Druva, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! 20.un 21.maija sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde trešdien, pulksten 13.30 — 27.maijā pulksten 13.30. Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!