Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 3., 13. nr.; 2008, 1., 15. nr.; 2009, 9., 14., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2012, 92., 189. nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252. nr.; 2014, 113., 214. nr.; 2015, 11., 29., 140., 235. nr.; 2016, 48., 241. nr.; 2017, 75., 132., 203. nr.; 2018, 132., 201. nr.; 2019, 248.A nr.; 2020, 119.C, 232., 250. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 26. panta otro daļu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8¹) virsprokuroram;".

2. Papildināt likumu ar 26.¹ pantu šādā redakcijā:

"26.¹ pants. Eiropas Prokuratūras pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Eiropas galvenajam prokuroram, Eiropas Prokuratūras Pastāvīgajai palātai, Eiropas prokuroram, Eiropas deleģētajam prokuroram un asistējošajam Eiropas deleģētajam prokuroram ir pilnvaras veikt kriminālprocesu saskaņā ar Padomes 2017. gada 12. oktobra regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk — regula Nr. 2017/1939) un šo likumu.

(2) Eiropas Prokuratūras lietvedībā esošajos kriminālprocesos Eiropas prokurors pilda amatā augstāka prokurora un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora funkcijas līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, ciktāl tas nav pretrunā ar regulu Nr. 2017/1939 un šo likumu."

3. Aizstāt 30. panta pirmajā daļā vārdus "amatā augstāka prokurora" ar vārdu "virsprokurora".

4. Aizstāt 37. panta trešās daļas 6. punktā vārdus "amatā augstākam prokuroram" ar vārdu "virsprokuroram".

5. 38. pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "amatā augstāka prokurora" ar vārdu "virsprokurora";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Amatā augstāks prokurors" ar vārdu "Virsprokurors".

6. Papildināt likumu ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

"39.¹ pants. Virsprokurora pienākumi un tiesības

(1) Virsprokuroram ir pienākums:

1) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

2) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru — procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

3) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

4) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;

5) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana.

(2) Virsprokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda virsprokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora — procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei."

7. Aizstāt 42. panta pirmās daļas otrajā teikumā un otrās daļas otrajā teikumā vārdus "Amatā augstāks prokurors" ar vārdu "Virsprokurors".

8. 45. pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) tiesas apgabala prokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic rajona (pilsētas) prokuratūras prokurors vai virsprokurors;

2) Ģenerālprokuratūras prokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic tiesas apgabala prokuratūras prokurors;";

papildināt otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) Eiropas deleģētais prokurors, ja viņu Eiropas Prokuratūras kompetences kriminālprocesā tam pilnvarojis Eiropas prokurors."

9. 46. pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;";

izslēgt pirmās daļas 3., 4., 5. un 6. punktu;

izslēgt otrās daļas 2. punktu;

izslēgt otrās daļas 3. punktā vārdus "uzraugošā prokurora vai";

izslēgt otrās daļas 4. un 5. punktu;

izslēgt otrās daļas 9. punktā vārdus "vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību".

10. 54. panta pirmajā daļā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) uzraugošais prokurors, prokurors — procesa virzītājs un valsts apsūdzības uzturētājs — virsprokuroram;";

papildināt pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) virsprokurors — amatā augstākam prokuroram;";

aizstāt 4. punktā vārdus "nākamajam amatā augstākam prokuroram" ar vārdu "virsprokuroram".

11. 57. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem "uzraugošā prokurora" ar vārdiem "vai virsprokurora";

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) Eiropas deleģētā prokurora lēmumu — Eiropas prokuroram."

12. Papildināt 118. panta septīto daļu pēc vārda "ģenerālprokurors" ar vārdiem "vai Eiropas galvenais prokurors".

13. 375.¹ pantā:

izteikt ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) virsprokurors vai Eiropas prokurors — ja kriminālprocess pabeigts prokuratūrā;";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Eiropas prokurora lēmums par atļauju iepazīties ar krimināllietas materiāliem vai to daļu vai par atteikumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav pārsūdzams."

14. Papildināt 378. pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Ja kriminālprocesā nepieciešams saņemt Eiropas Prokuratūras Pastāvīgās palātas lēmumu, procesa virzītājs kriminālprocesu var apturēt līdz laikam, kad saņemts Eiropas Prokuratūras Pastāvīgās palātas lēmums."

15. Papildināt 387. panta četrpadsmito daļu pēc vārda "piekritību" ar vārdiem un skaitli "kā arī regulā Nr. 2017/1939 noteiktajos gadījumos izmeklēšanas iestāžu un Eiropas Prokuratūras strīdus par noziedzīgu nodarījumu piekritību".

16. Aizstāt 395. panta pirmajā daļā vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors".

17. 457. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "amatā augstāka prokurora" ar vārdu "virsprokurora";

aizstāt otrajā daļā vārdus "amatā augstākam prokuroram" ar vārdu "virsprokuroram".

18. Aizstāt 486. panta trešajā daļā vārdus "amatā augstākam prokuroram" ar vārdu "virsprokuroram".

19. 652. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Amatā augstāka prokurora" ar vārdu "Virsprokurora".

20. Papildināt 675. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Eiropas Prokuratūra pilda kompetentās iestādes funkcijas gadījumos, kad tā saskaņā ar regulā Nr. 2017/1939 noteikto ir paziņota kā kompetentā iestāde starptautiskā līguma ietvaros."

21. Papildināt 683. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ģenerālprokuratūra, saņemot informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par trešās valsts lūgumu izdot Latvijas pilsoni, lemj par iespēju uzsākt kriminālprocesu un pieņemt lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera izdošanu, ja ir konstatēti nosacījumi tā pieņemšanai."

22. Izteikt 785. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Pamats, lai izpildītu Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par naudas sodu (juridiskajām personām — naudas piedziņu), kā arī nolēmumu, ar kuru noteikta kompensācija cietušajam, procesuālo izdevumu atlīdzība un maksājums cietušo atbalsta fondam vai organizācijai (turpmāk — nolēmums par mantiska rakstura piedziņu), ir:".

23. 791. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "par tādu pašu nodarījumu";

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar 2.¹, 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Tiesa nolēmumā norāda, vai manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vai arī norāda mantas konfiskācijas veidu un konfiscējamo mantu.

(2²) Tiesa nolēmumu nosūta izpildei atbilstoši šā likuma 634.¹ pantam. Ja ārvalsts nolēmumā ir paredzēts noziedzīgi iegūtu mantu, lietisko pierādījumu, dokumentu, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, kā arī citu izņemto priekšmetu vai vērtību atdot pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, tiesa norāda rīcību ar šīm mantām atbilstoši šā likuma 240. vai 357. pantam. Tiesa nosūta Tieslietu ministrijai pieņemtā lēmuma kopiju un informāciju par izpildes iestādi, kurai lēmums nosūtīts izpildei.

(2³) Izpildes iestāde informē tiesu un Tieslietu ministriju par mantas konfiskācijas izpildes rezultātu."

24. 792. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"792. pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar ārvalstīm";

izslēgt visā pantā vārdus "vai mantas" (attiecīgā locījumā);

aizstāt visā pantā vārdu "konfiskācijas" ar vārdiem "konfiskācijas izpildes";

aizstāt piektajā daļā vārdus "iegūtās mantas" ar vārdiem "iegūto naudas līdzekļu".

25. Izteikt 793. pantu šādā redakcijā:

"793. pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas pamats

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmumu par mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai par mantas konfiskāciju (turpmāk šajā nodaļā — nolēmums par mantas konfiskāciju) izpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulu (ES) 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (turpmāk — regula Nr. 2018/1805). Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām nav saistoša regula Nr. 2018/1805, piemēro šajā nodaļā noteikto kārtību.

(2) Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas pamats Latvijā ir:

1) nolēmums par mantas konfiskāciju vai apliecināta tā kopija un īpašas formas apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai — reģistrētā juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju."

26. 795. pantā:

aizstāt pirmās daļas 4. punktā vārdu "izpildīšana" ar vārdiem "izpilde citā procesā";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa, konstatējusi šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus, atliek nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu. Tiesa par lēmuma izpildīšanas atlikšanu paziņo Tieslietu ministrijai.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja iemesls, kura dēļ atlikta nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšana, izbeidz pastāvēt, tiesa atjauno nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi un paziņo Tieslietu ministrijai.";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "vai atjaunošanu".

27. 797. pantā:

aizstāt visā pantā vārdus "tiesas tiesnesis" ar vārdu "tiesa";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Tiesa lēmumā norāda, vai manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vai arī norāda mantas konfiskācijas veidu un konfiscējamo mantu.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa lēmumu nosūta izpildei atbilstoši šā likuma 634.¹ pantam. Ja nolēmumā par mantas konfiskāciju ir paredzēts noziedzīgi iegūtu mantu, lietisko pierādījumu, dokumentu, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, kā arī citu izņemto priekšmetu vai vērtību atdot pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, tiesa norāda rīcību ar šīm mantām atbilstoši šā likuma 240. vai 357. pantam. Tiesa nosūta Tieslietu ministrijai pieņemtā lēmuma kopiju un informāciju par izpildes iestādi, kurai lēmums nosūtīts izpildei.";

izteikt ceturtās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja saņemts apstiprinājums par pilnīgu nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, tiesa atceļ lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju un informē izpildes iestādi. Ja apstiprinājums ir par daļēju nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, tiesa groza lēmumu atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam un informē izpildes iestādi.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izpildes iestāde informē tiesu un Tieslietu ministriju par mantas konfiskācijas izpildes rezultātu."

28. 798. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) cietušo atrašanās vietu un to prasījumus.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja attiecībā uz vienu īpašumu vienlaikus spēkā ir Latvijas tiesas izdots nolēmums, kas paredz mantas konfiskāciju, un citas Eiropas Savienības dalībvalsts izdots tiesas nolēmums un ja apstākļi ir vienādi, priekšrocība dodama Latvijas tiesas nolēmuma izpildei.";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "un informē zvērinātu tiesu izpildītāju";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa lēmumu nosūta izpildes iestādei."

29. Izslēgt 799. panta pirmo daļu.

30. 800. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"800. pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalsti";

izslēgt visā pantā vārdus "vai mantas" (attiecīgā locījumā);

aizstāt visā pantā vārdu "konfiskācijas" ar vārdiem "konfiskācijas izpildes";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "iegūtās mantas" ar vārdiem "iegūto naudas līdzekļu".

31. Izteikt 832. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ievērojot šā likuma 77. nodaļā minētos nosacījumus un kārtību, Tieslietu ministrija var lūgt, lai tiek izpildīta Latvijā piemērotā mantas atdošana pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai mantas konfiskācija, kas ir noteikta kā papildsods vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, vai mantas īpašā konfiskācija (turpmāk šajā nodaļā — nolēmums par mantas konfiskāciju)."

32. Izteikt 837. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju, jo notiesātā dzīvesvieta (juridiskajai personai — reģistrētā juridiskā adrese), tam piederošais īpašums vai tā ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, nolēmumu par mantas konfiskāciju kopā ar konfiskācijas apliecību nosūta Tieslietu ministrijai, kas minētos dokumentus nosūta izpildei regulā Nr. 2018/1805 noteiktajā kārtībā. Ja nolēmums par mantas konfiskāciju jānosūta Eiropas Savienības dalībvalstij, kurai nav saistoša regula Nr. 2018/1805, tiesa nolēmumu par mantas konfiskāciju kopā ar īpašas formas apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai šajā nodaļā noteiktajā kārtībā."

33. Izteikt 860. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta aresta uzlikšana mantai Latvijā notiek saskaņā ar regulā Nr. 2018/1805 noteikto kārtību. Ja aresta uzlikšanu mantai vai kratīšanu pieprasījusi Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai nav saistoša regula Nr. 2018/1805, aresta uzlikšana mantai vai kratīšana Latvijā notiek šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums."

34. Papildināt 863. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanas ilgums ir nesamērīgs ar personai radīto tiesību uz īpašumu aizskārumu, kompetentā iestāde lūdz izdevējvalsti sniegt viedokli par tālāko rīcību ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu un vienlaikus informē, ka mantas glabāšana Latvijā var tikt pārtraukta, ja izdevējvalsts nesniedz viedokli sešu mēnešu laikā no viedokļa pieprasīšanas brīža."

35. Papildināt 880. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai kopā ar iesaldēšanas apliecību nosūta Ģenerālprokuratūrai, kas minētos dokumentus nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij regulā Nr. 2018/1805 noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par aresta uzlikšanu mantai jānosūta Eiropas Savienības dalībvalstij, kurai nav saistoša regula Nr. 2018/1805, nosūtīšana notiek šajā nodaļā noteiktajā kārtībā."

36. Papildināt pārejas noteikumus ar 77. punktu šādā redakcijā:

"77. Kriminālprocesus, kuri ir uzsākti laikā no 2017. gada 20. novembra līdz Eiropas Prokuratūras darbības uzsākšanas dienai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar regulu Nr. 2017/1939 ir Eiropas Prokuratūras kompetencē, procesa virzītājs turpina šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja vien Eiropas Prokuratūra neīsteno pārņemšanas tiesības."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 7. janvārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 19. janvārī