Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213) https://vestnesis.lv/ta/id/32035

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas dokumenti

Vēl šajā numurā

26.05.1998., Nr. 150/152 (1211/1213)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 20. un 21. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Kiršteins

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Šajā vasaras dienā, kad ir tik saulains laiks, mēs sēžam Saeimā un zināmā mērā esam spiesti konstatēt, ka atkal iztaisīts brāķis — šodien mēs uzzinājām, ka Valsts prezidents atsūtījis atpakaļ Krimināllikumu. Tajā varbūt ir dažas pretrunas, kaut kas iestrādāts pareizi vai nepareizi, bet galvenā neatbilstība acīmredzot tomēr ir starp šo likumu un mūsu saistībām, kādas esam parakstījuši, iestājoties Eiropas Padomē, tas ir, ka mēs ratificējam Cilvēktiesību konvenciju un protokolu, kas aizliedz nāvessoda pielietošanu. Un tas varbūt arī ir viens no šo Eiropas Savienības valstu ieviestajiem principiem.

Protams, šeit varētu debatēt daudz un dažādi, bet es gribētu teikt, ka Nacionālā reformu partija jau krietnu laiku pirms šīm debatēm pieņēma lēmumu par nāvessoda kā tāda neatzīšanu. Tam bija vairāki iemesli, bet ne tas, ka mēs gribētu mīkstināt sodu sistēmu — šajā Krimināllikumā mēs tieši to atbalstījām. Mūsu frakcija balsoja arī par to, lai pastiprinātu sodus par dažādiem pārkāpumiem — laupīšanām, noziegumiem pret personību, pret cilvēkiem. Te mēs aizstāvējām maksimāli sodu, bet tas mūsu izpratnē ir kaut kas cits, ne nāvessods. Jo nāvessods noziedzniekam ir īss brīdīs, bet piecpadsmit gadi vai mūža ieslodzījums ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēks apdomātu izdarīto.

Bet visvairāk mani pārsteidza "Dienā" publicētā lasītāju aptauja, kurā visvairāk par nāvessodu iestājās tieši sievietes. Mani pārsteidza arī tas, ka Ilga Kreituse ļoti kvēli aģitēja un atsaucās uz nogalinātajiem bērniem, kas diemžēl ir arī Latvijā. Bet, veicot analīzi, vajadzētu mierīgi un ar vēsu prātu pakļaut vairākus tematus — atcelt nāvessodu vai atstāt, vai tā rezultātā notiks vai nenotiks kaut kādas sadzīves drāmas, dzeršanas... Tātad tie ir sociāli ekonomiskie apstākļi, kas izraisa šo noziedzību, un tie jāmaina vispirms.

Otrkārt, mēs bieži runājam tā, it kā Latvijā nāvessodu nebūtu. Bet pie mums visus šos gadus nāvessods ir bijis, un nekādā mērā tas nemazināja noziedzības līmeni. Bet ir arī citi iemesli — Latvijas laikā nāvessoda nebija, tas tika atcelts jau pirms kara.

Ja mēs zinām, ka Valsts prezidents pasludinājis tā saucamo moratoriju, tas ir, ka viņš apžēlo un neļauj izpildīt nāvessodu, tad vai patiešām Latvijā kāds nopietni domā, ka būs kāds cits prezidents, kas šos nāvessodus atkal ieviesīs — to jau nav kā tādu. Līdz ar to divi nāvessodi gadā, kurus piespriež Latvijas tiesa, nozīmē, ka desmit gados tie ir divdesmit cilvēki. Manuprāt, valstij starptautiskā prestiža ziņā daudz lētāk ir šos divdesmit cilvēkus ielikt mūža ieslodzījumā. Ieguvums no tā būs nesalīdzināmi lielāks nekā divdesmit nāvessodu izpildīšana.

Treškārt, agri vai vēlu, gribam mēs to vai negribam, mums tik un tā būs jāpievienojas šīm starptautiskajām konvencijām. Te nelīdzēs atsaukšanās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, komunistisko Ķīnu vai vēl dažām totalitārām valstīm.

Vēl šajā nedēļā mūs nedaudz satrauc nepārtrauktā klanīšanās Austrumu virzienā, ka, lūk, kaut ko tur B.Jeļcins Birmingemā ieminējies, ka varētu tikties ar Latvijas prezidentu, un tagad katru dienu gan Latvijas Ārlietu ministrija, gan prezidenta cilvēki ziņo, cik ļoti svarīgi ir tikties un ka Krievija, protams, maina savus uzskatus un saka, ka tā bijusi tāda nepārdomāta frāze, tāpēc Latvijai jāizdara tas un tas. Mums par šo tēmu bija vairākas sanāksmes, tomēr laika trūkuma dēļ negribu analizēt Latvijas ārpolitiku. Tikai pateikšu, ka Latvijai katastrofāli trūkst cilvēku, kuriem ir pašapziņa. Beidzot jāsaprot, ka mums nav jāklanās ne Austrumu, ne Rietumu priekšā un, ja Birmingenā B.Jeļcins tiešām izteicis vēlēšanos tikties ar Latviju un viņam to tik ļoti gribas, tad lai viņa cilvēki piezvana, un mēs varētu viņiem pieklājīgi atbildēt, nevis nepārtraukti katru dienu zvanīt un prasīt, kāpēc šī tikšanās nenotiek.

A.Tomašūns

(frakcija "Latvijas ceļš"): No šodien lielā likumprojektu klāsta, kas nācis priekšā Saeimas deputātiem, gribētu pieminēt divus.

Pirmais — Satversmes grozījumi, par kuriem šodien ļoti draudzīgi vienojās lielākā daļa Saeimas deputātu. Sabiedrības prasības gan pēc tā, lai latviešu valoda būtu aizsargāta ar Satversmes spēku, gan tas, lai konstitūcijā būtu cilvēktiesību sadaļa, nodemonstrēja savu lielo ietekmi uz Saeimu, un parlaments šodien nobalsoja par Satversmes papildināšanu ar jaunām daļām.

Otrs ir jautājums par vispārējās izglītības likumu, kas šodien tika pieņemts pirmajā lasījumā. Protams, varam prognozēt, ka tuvākajā laikā gan šis likums, gan arī citi ar izglītību saistītie likumi izraisīs plašas debates, kā tas jau ne vienu reizi vien Saeimā bijis, jo izglītības sistēmā šobrīd notiek daudzas pārmaiņas, kuras nepieciešams nostiprināt ar likuma spēku. Varam prognozēt, ka būs ļoti liela diskutēšana par tiem svarīgākajiem jautājumiem, kas nāks mums priekšā tikai tāpēc, ka laiks pierādījis, ka izglītības sistēmā ļoti daudz kas jāmaina, un līdz ar to — arī šajos likumos.

Kā īpaši izceļamas sadaļas, pirmkārt, gribētu minēt jautājumu par Izglītības ministrijas lomas nostiprināšanu izglītības pārvaldē. Otrkārt, ļoti smaga diskusija būs par valstī piekopto latviešu valodas un citu valodu politiku, kas noteikti skars arī izglītības sistēmu. Daži pēdējā laika notikumi liecina, ka arī sabiedrība ļoti aktīvi domā par šo jautājumu. Treškārt — tas noteikti skars finansēšanas kārtības maiņu, lai tomēr panāktu, ka izglītības sistēmā tiek ieviesta viena skolēna finansēšanas normatīvu bāze. Līdz ar to precīzāk un taisnīgāk tiktu rēķināta izglītības izdevumu daļa. Vēl, protams, aktuāls būs arī jautājums par ticības un ētikas mācīšanu skolās.

Tie bija daži svarīgākie momenti, attiecinot tos uz vispārējās izglītības likumu, kas nav skatāmi atrauti no pārējiem izglītības likumiem.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Kaut arī mūsu valstī kristiešiem šodien ir svētki — Kristus debeskāpšanas diena, Saeimā notika ļoti intensīvs darbs, un jāsaka, ka bija lietas, kas šodien tika izdarītas, kurām, cerams būs paliekoša vērtība.

Viens no šādiem jautājumiem ir Satversmes otrā daļa par cilvēktiesībām. Ļoti svarīgi, ka Satversmes līmenī esam fiksējuši cilvēktiesības, un tas nozīmē, ka arī citi likumi nevarēs stāties pretī šīm cilvēktiesību prasībām, kā tas diemžēl šobrīd ir, kad darbojas tikai viens likums, kas regulē cilvēktiesības. Citi likumi, nonākdami ar šo likumu pretrunā, bieži gūst virsroku. Ja cilvēktiesības tiek nostiprinātas Satversmē, līdz ar to tās tiešām kļūst īstenojamas un reālas. Jāsaka gan, ka šī Satversmes otrā daļa nav bez problēmām, un viena no būtiskākajām, kas šeit jāatrisina, ir tā — no šīs otrās daļas jāizņem ieraksts par to, ka baznīca ir šķirta no valsts. Jāmēģina atrast kādu citu redakciju, piemēram, ka valsts neiejaucas baznīcas iekšējās lietās. Bet, rakstot šādā kategoriskā formā, ka baznīca ir šķirta no valsts, mēs sekojam padomju valsts konstitūcijas paraugam, un tas nebūtu tas, kas mums šajā valstī būtu vajadzīgs. Mēs tomēr gribam arī to, lai skolās var mācīt ticības mācību un lai arī valsts varētu sadarboties ar baznīcu sabiedrībai svarīgu uzdevumu risināšanā. Tāpat nedrīkstam novērtēt par zemu arī baznīcas lomu jaunās paaudzes veidošanā. Šis ir viens no nopietnākajiem jautājumiem, par kuriem būs jārunā, diskutējot par Satversmes otro daļu.

Šodienas un vakardienas plenārsēdē smagu iespaidu atstāja Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana. Pārsteidza tēvzemiešu uzskatu krasā maiņa no agresīvās pozīcijas, kas bija 6.Saeimas darba sākumā un kas prasīja pārtraukt naturalizāciju, līdz tādai, kas tagad ir gatava šo naturalizācijas procesu atvērt plašāku. Ļoti gribas cerēt, ka prasību, ka no katra cilvēka, kas grib naturalizēties, tiek prasīta latviešu valoda, mēs visi kā Saeima tomēr nepārkāpsim. Jo tā ir pēdējā robeža, un pēdējie notikumi Rīgā, šī agresivitātes izpausme, prasa, lai šī ir tā, no kuras mēs nekādi nedrīkstam atkāpties.

Vēl no šodienas darba kārtības gribu pieminēt vispārējās izglītības likumu un saistīt ar to, ka šodien bija arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš Izglītības likumam.

Šeit frakcija "Latvijai" no savas puses piedāvā virkni sakārtojošu priekšlikumu. Tajā skaitā prasību skolotāju algas palielināt līdz civildienestā strādājošo vidējām darba algām. Turklāt nevis kaut kādā nenosakāmā un skolotājus apkaunojošā perspektīvā līdz 2008.gadam, bet prasīt, lai šo normu iestrādā likumā tā, ka tā darbojas jau tūlīt, sliktākajā gadījumā — šo pielīdzināšanu varētu veikt līdz 2000.gadam.

Otra ļoti būtiska prasība, kas frakcijai "Latvijai" ir attiecībā uz Izglītības likumu, ir atgriezties pie ticības mācības mācīšanas skolās. Vismaz tādā modelī, kā tas bijis līdz šim. Tātad šis modelis jau sācis strādāt, bet pašreiz pirmajā lasījumā pieņemtais izglītības likumprojekts šo iespēju izslēdz.

Interesanta šodien bija diskusija arī par nekustamā īpašuma nodokļa likuma pieņemšanu. Šeit izdevās panākt dažas labas normas, kas attiecas uz politiski represētajiem, vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem. Bet šos likumus vēl būs jāskata atkārtoti, un ir cerības, ka šī redakcija varētu iznākt vēl labāka un nekustamā īpašuma nodokļu slogs cilvēkiem varētu tikt samazināts.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Tiešām vakardienas un šodienas darbs bija diezgan pamatīgs, pie tam dažādos lasījumos pieņemti politiski ļoti svarīgi likumi un likumu normas. Kā vienu no tādiem varu minēt grozījumus Pilsonības likumā. Kā pamats izmaiņām Pilsonības likumā tika pieņemts deputātu grupas izstrādātais variants, jo pirms tam bija vairāku frakciju, tad tika izveidota darba grupa, un tā rezultātā tapa šie grozījumi Pilsonības likumā, kas vakar arī tika pieņemti Saeimā.

Zemnieku savienības uzskats ir nevis cīnīties ar sekām, nevis klanīties Austrumiem vai īpaši pakļauties Rietumiem, bet iet runa par to, ka mums pašiem jāsakārto mūsu valsts, bet to izdarīt mēs varam tādējādi, ka mums jārada iespēja cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, pakāpeniski kļūt par pilsoņiem. Jārada iespēja nevis ar kaut kādiem īpašiem aizliegumiem, bet tieši otrādi — jāsaka, kas viņiem jāizdara, lai viņi varētu kļūt par pilsoņiem. Tāpēc viennozīmīgi tika atbalstīta tā saucamo naturalizācijas logu atcelšana, jo faktiski tie nepalīdz integrēties mūsu sabiedrībā, bet tieši pretēji — tie, kas vēlas, par pilsoņiem nekļūst. Mums vajadzīgi pēc iespējas vairāk lojālu cilvēku, mums vajadzīgi šie pilsoņi, jo lielais daudzums nepilsoņu ir potenciālas briesmas nākotnē.

Protams, jārada iespēja arī jauniešiem kļūt par pilsoņiem, tāpēc šajā projektā paredzēts, ka 16 līdz 18 gadu vecumā, ja jaunietis zina latviešu valodu, ir lojāls un zina valsts vēsturi, viņš var kļūt par pilsoni. Ja viņš nav mācījies latviešu skolā, var nokārtot eksāmenu, un, ja vēlas to darīt, tad tas ir pats galvenais — viņam jārada iespējas. Domāju, kam tas protests veidojas tikai tāpēc, ka nav radītas iespējas. Jo mazāk būs visādu šķēršļu, jo mazāk acīmredzot būs protestu, un tieši tādā veidā ar to ir jācīnās.

Nākamais ir mūsu — Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības — deputātu atbalstīts likumprojekts "Informācijas atklātības likums", kas varētu palīdzēt daudziem iedzīvotājiem, kas nonāk saskarsmē ar dažādām valsts iestādēm. Šajā likumā paredzēti gan informācijas iestādes iekšējie lietošanas noteikumi, gan informācijas sniegšanas kārtība, pieprasījumu formas un reģistrēšanas kārtība, kā arī informācijas pieprasījumu atteikšanas un sagatavošanas izdevumu segšanas nosacījumi, informācijas izsniegšanas termiņi, ierobežotas informācijas aizsardzība un informācijas pieprasītāja tiesību aizsardzība. Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, un tas tika pieņemts pirmajā lasījumā.

Bez tam mēs arī atbalstījām izmaiņas sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas skar kāpurķēžu traktora īpašniekus un lauksaimniecības nozīmes pašgājēju mašīnas, kā arī kooperatīvajām sabiedrībām tādas pašas tiesības kā zemnieku saimniecībām, proti, ka tās kompleksi var apdrošināt piecas transporta vienības. Arī šis likums ir atbalsts lauksaimniekiem kopumā, un tas, mūsuprāt, bija jāizdara.

Bez tam trešajā un galīgajā lasījumā tika pieņemts fizisko personu noguldījumu garantiju likums. Kā jau teicu iepriekš, mums tas ir ļoti svarīgs, lai neatkārtotos traģēdija, kas notika ar "Banku Baltija". Protams, šādas iespējas pašreiz, kamēr veidojas šis fonds, nav lielas, bet pagaidām arī mūsu iedzīvotājiem bankās nav tik lielu noguldījumu. Ar 1999.gada 31.decembri, ja nu notiek nelaime ar kādu banku, paredzētas iespējas saņemt jau 500 latu. Tātad likums ir sakārtots un daļa līdzekļu — iespējama, kas ar gadiem pieaugs.

Savā laikā Zemnieku savienībai tika pārmests, ka tā atbalsta tarifu noņemšanu kvalitatīvai tabakai un tabakas izstrādājumu ievešanu. Šodien 1.lasījumā tika pieņemts likumprojekts par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, kas, cerams, sakārtos ar tabaku saistīto jomu. Galvenais uzsvars šeit likts uz akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtību un nodokļa palielināšanu. Tas ir viens no veidiem, ar ko mēs varam iekasēt naudu mūsu valsts budžetā.

V.Balodis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Gribu teikt, ka tikai šorīt beidzās Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas, kas bija krietni ieilgušas. Par Saeimas priekšsēdētāja biedru kļuvis apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas vadītājs Jānis Straume, pēdējā vēlēšanu kārtā būtiski apsteidzot Kārli Čerānu no Tautas kustības "Latvijai".

Šodien tika pieņemti arī vairāki svarīgi likumprojekti, kas saistīti ar finansēm. Jāteic gan, ka atpakaļ komisijai uz papildu pārstrādāšanu tika atdots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Šeit mūsu deputāti Normunds Pēterkops un Anna Seile bija iesnieguši vairākus priekšlikumus par dažādu nodokļu veidu samazinājumu gan aizsargjoslās, gan speciālajās zonās, kur ir problēmas ar zemes apsaimniekošanu. N.Pēterkops bija iesniedzis arī vairākus priekšlikumus par dzīvojamām mājām, bet jāteic, ka, pieņemot šo likumu, tika pieļautas vairākas neprecizitātes, un deputāti nolēma to atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai.

Šodien tika pieņemts arī likumprojekts, ko gaida pašvaldības. Tas ir likumprojekts "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību". 1998.gada budžetā jau bija paredzēta summa 8 miljonu latu apmērā, kuru paredzēts izmantot kā palīdzību tām pašvaldībām, kas nonākušas finansiālās grūtībās — vai nu neprasmīgas iepriekšējā sasaukuma deputātu rīcības, vai neveiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā. Daudzām pašvaldībām radās kritiska situācija, bet tagad šis likums reglamentēs kārtību, kādā veidā šīm pašvaldībām tiks sniegts atbalsts no valsts puses.

Par galveno un ļoti būtisku visiem iedzīvotājiem es uzskatu šodien pieņemto "Fizisko personu noguldījumu garantiju likumu". Tas ir ļoti svarīgs, lai mūsu valstī neatkārtotos tādi gadījumi, kādi bija ar "Banku Baltija", ar banku "Olimpija" un citām komercbankām, kurās iedzīvotāji zaudēja savu naudu, ko nav atguvuši vēl tagad. Likumam stājoties spēkā, jau līdz 2000.gadam katram noguldītājam vienā kredītiestādē, ja šī kredītiestāde bankrotēs, tiks garantēta atlīdzība 500 latu apmērā. Šī summa nav liela, bet es uzskatu, ka arī noguldījumi nav īpaši lieli. Deputāti akceptēja arī to, ka šī summa ar katru gadu tiks palielināta, un jau 2008.gadā valsts garantijas būs 13 000 latu apmērā. Šāda pati summa ir arī lielākajā daļā Eiropas valstu.

Jāteic gan, ka šis likums neattieksies un nedarbosies tajās kredītiestādēs, kas bankrotējušas līdz šī likuma pieņemšanai.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Mani kolēģi jau šeit runāja par Saeimā izskatītajiem likumprojektiem un par to, ka šodien bijusi diezgan ražīga diena. Gribētu atzīmēt, ka ar necerētu balsu pārsvaru Saeima atbalstīja mūsu iesniegtos grozījumus likumā par sauszemes transporta civiltiesisko apdrošināšanu, kas paredzēja diezgan būtiskas atlaides lauku iedzīvotājiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir transporta līdzekļi. Domāju, ka tas būs labs atbalsts laukiem un mazinās viņu izdevumus lauksaimnieciskajā ražošanā. Ceru, ka arī otrajā un trešajā lasījumā šis likumprojekts tiks izskatīts tikpat labi un pieņemts kopumā.

Kas attiecas uz partiju "Saimnieks", šī nedēļa bija nozīmīga ar to, ka, īstenojot partijas valdes un domes lēmumu, otrdien sanāca pirmā ēnu kabineta sēde. Esam izveidojuši trīs ēnu kabineta komitejas darbu, kas strādās līdzīgi Ministru kabineta struktūrai. Turpināsim veidot darba plānu, būs arī izbraukumu sēdes. Pašlaik ēnu kabineta ministri strādā pie savu nozaru aktuālākajiem jautājumiem. Uzskatu, ka šāda ēnu kabineta darbība, kas būs visai reāla, pirmo reizi Latvijā būs labs demokrātijas paraugs un iesakņosies mūsu parlamentārās demokrātijas darbības praksē. Mēs esam plānojuši izskatīt Valkas–Valgas problēmu, kā arī ar to saistītos sociālos un izglītības jautājumus, slimokasu organizācijas grūtības Latgalē, konkrēti — Rēzeknē, "Latvenergo" un Liepājas brīvzonas problēmas. Šajos jautājumos varētu notikt izbraukumu sēdes, kas būs jauna darbības forma, kas nav raksturīga šīsdienas Ministru kabinetam.

Vēl viens ļoti būtisks jautājums, kas šodien kaut kādā veidā rod risinājumu, ir subsīdijas laukiem. Ja atceraties, apmēram pirms diviem mēnešiem es runāju par to, ka mēs bijām izsūtījuši visiem lauku pagastiem vēstules ar lūgumu, lai pagasti ar iedzīvotāju starpniecību iesniegtu savus priekšlikumus, kādā veidā realizēt un efektīvāk izmantot šos subsīdiju līdzekļus, jo, pēc daudzu zemnieku saimniecību īpašnieku domām, subsīdiju mehānisms nav izveidots pareizi. Esam saņēmuši vairāk nekā 100 vēstules, un, pamatojoties uz tur izteiktajām domām, šodien esmu parakstījis vēstuli zemkopības ministram A.Rāviņa kungam, kurā aicinu viņa vadīto ministriju izskatīt šos priekšlikumus un sniegt mums informāciju, kādā veidā šie priekšlikumi varētu tikt realizēti.

Bez tam esam lūguši, lai līdz šā gada 1.oktobrim Zemkopības ministrija izstrātu ilglaicīgu subsīdiju mehānismu, kurā tiktu paredzētas un iestrādātas tās vēlmes un jautājumi, ko uzdod tieši lauki. Vēl ļoti būtisks mūsu partijas un frakcijas darbā ir jautājums par "Latvenergo" privatizāciju.Jau daudzas reizes tas ir diskutēts, bet mēs uzskatām, ka tajā tiek izmantots pārāk daudz propagandas. Tāpēc nākamnedēļ esam iecerējuši caur ēnu kabinetu tikties ar "Latvenergo" pārstāvjiem, rīkot "apaļo galdu" un piesaistīt ne tikai uzņēmuma speciālistus un darbiniekus no "Latvenergo" centra Rīgā, bet arī rajoniem, kuros darbojas uzņēmuma iecirkņi un filiāles, arī zinātniekus un enerģētikas speciālistus no Zinātņu akadēmijas, Tehniskās universitātes un institūtiem, lai objektīvi un kvalificēti izskatītu šo problēmu.

Mēs zinām, un šodien nāk simtiem vēstuļu, ka "Latvenergo" jāprivatizē kā nedalāms objekts, ja vien tas vispār jāprivatizē. Vienreiz tam būtu jāpieliek punkts, tāpēc viena no ēnu kabineta sēdēm notiks jautājumā par "Latvenergo" problēmu risinājumu. Domāju, ka tas būs pietiekami aktuāli katram no mums un neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo — Rīgā, kādā Latvijas rajonā vai pilsētā. Tāpēc mēs visus informēsim par šo tikšanos un pieņemtajiem lēmumiem, un cerams, ka mūsos ieklausīsies arī oficiālā valdība un arī parlaments.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!