Ministru kabineta rīkojums Nr. 33

Rīgā 2021. gada 19. janvārī (prot. Nr. 5 27. §)

Par Plānu darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam

1. Apstiprināt Plānu darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. Ārlietu ministrijai plānā paredzētos pasākumus īstenot sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrības integrācijas fondu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un Veselības ministriju.

3. Ministrijām un citām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2021. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei iesniegt Ārlietu ministrijai informāciju par plāna uzdevumu izpildi. Ārlietu ministrijai sagatavot un ārlietu ministram līdz 2024. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un plāna ietekmes izvērtējumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

(Ministru kabineta
2021. gada 19. janvāra
rīkojums Nr. 33)

Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam

Satura rādītājs

Izmantoto saīsinājumu saraksts

I Plāna kopsavilkums

II Esošās situācijas raksturojums

1. Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas

2. Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana

3. Diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā

4. Atbalsts remigrācijai

III Veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

IV Teritoriālā perspektīva

V Ietekmes novērtējums uz valsts uz pašvaldību budžetu

1. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

2. Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam

Izmantoto saīsinājumu saraksts

AiM – Aizsardzības ministrija

ALA – Amerikas Latviešu apvienība

AppLV – Biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā"

ĀM – Ārlietu ministrija

CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija

CVK – Centrālā vēlēšanu komisija

DKP – Diasporas konsultatīvā padome

DV – Organizācijas "Daugavas Vanagi" centrālā valde

ELA – Eiropas Latviešu apvienība

EM – Ekonomikas ministrija

ESF – Eiropas Savienības fondu finansējums

FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FM – Finanšu ministrija

FNA – Finanšu nozares asociācija

IeM – Iekšlietu ministrija

IKVD – Izglītības kvalitātes valsts dienests

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

ĪLNP – Biedrība "Īrijas Latviešu Nacionālā padome"

KM – Kultūras ministrija

LAAJ – Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē

LĀZA – Latviešu ārstu un zobārstu apvienība

LI – Latvijas institūts

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LM – Labklājības ministrija

LNA – Latvijas Nacionālais arhīvs

LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka

LNKC – Latvijas Nacionālais kultūras centrs

LPS – Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"

LU DMPC – Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs

LVA – Latviešu valodas aģentūra

LVRTC – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

MK – Ministru kabinets

NEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

NKC – Nacionālais kino centrs

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO – Nevalstiskās organizācijas

PBLA – Pasaules Brīvo latviešu apvienība

PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

SIF – Sabiedrības integrācijas fonds

SM – Satiksmes ministrija

TM – Tieslietu ministrija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VBF – Valsts budžeta finansējums

VISC – Valsts izglītības satura centrs

VK – Valsts kanceleja

VM – Veselības ministrija

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra

I Plāna kopsavilkums

Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023.gadam (turpmāk – Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Diasporas likuma 6.panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un ievērojot Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojuma Nr.210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 106. un 165.punktā noteiktos uzdevumus un Saeimas 2020.gada 2.jūlija paziņojuma "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027.gadam (NAP2027)" 105., 139., 143., 203., 406., 407.punktos noteiktos uzdevumus. Plāna mērķis ir veicināt vienotu pieeju diasporas politikas īstenošanā, nosakot Latvijas valsts pārvaldes iestāžu īstenotās politikas prioritārās jomas, mērķus un sasniedzamos rezultātus. Plānā ir ietverti valsts pārvaldes iestāžu īstenojamo pasākumu apraksti un informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai 2021.–2023.gadā.

Diasporas likums (pieņemts 2018.gada 1.novembrī), kas stājies spēkā 2019.gada 1.janvārī nosaka šīs politikas jomas mērķus, uzdevumus un galvenos rīcības virzienus. Aktuālie politikas plānošanas dokumenti diasporas politikas jomā, kas ir spēkā līdz 2020.gada beigām, ir Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542, prot. Nr.58 21.§) un Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plāns 2019.–2020.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2018.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.345, prot. Nr.33 49.§). Minētie dokumenti daļēji aptver diasporas politikas iniciatīvas, galvenokārt, ietverot Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas atbildības jomas. Citas atsevišķas iniciatīvas, kas uzskatāmas par diasporas politikas sastāvdaļu, ir tikušas ietvertas citos plānošanas dokumentos, piemēram, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2013.gada 17.jūnija rīkojumu Nr.249 (prot. Nr.32 63.§)), kurās noteikts uzdevums "izstrādāt un ieviest Latvijas diasporas piesaistes stratēģiju LIAA funkciju īstenošanai un stiprināt LIAA kapacitāti funkcijas nodrošināšanai."

ĀM kā atbildīgā iestāde par diasporas politikas plānošanas dokumenta izstrādi, Plāna sagatavošanā iesaistīja valsts pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrības, diasporas organizācijas, kā arī citas institūcijas un biedrības, kuras savā darbībā nodrošina diasporas politikas īstenošanu: Aizsardzības ministriju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Ekonomikas ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas institūtu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Labklājības ministriju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Latviešu valodas aģentūru, Latvijas Valsts Radio un televīzijas centru, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Nacionālo kino centru, Nodarbinātības valsts aģentūru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Sabiedrības integrācijas fondu, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts izglītības satura centru, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju, Veselības ministriju, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģionus, kā arī nevalstiskās organizācijas: Amerikas Latviešu apvienību, biedrību "Ar pasaules pieredzi Latvijā", biedrību "Laiks BL", biedrību "Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs", biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība", Eiropas Latviešu apvienību, Finanšu nozares asociāciju, vairākpaaudžu ģimeņu semināra 3x3 saietu rīkotāju biedrību "Trīs reiz trīs", biedrību "Īrijas Latviešu Nacionālā padome", Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu Ārpus Latvijas, organizācijas "Daugavas Vanagi" centrālo valdi, Pasaules Brīvo latviešu apvienību, Pasaules latviešu jauniešu semināra 2x2 organizatoru "Nodibinājumu 2x2", portālu Baltic-Ireland.ie.

Plāns ir pirmais starpnozaru politikas plānošanas dokuments¹, kas izstrādāts Diasporas likumā nosprausto diasporas politikas mērķu sasniegšanai un kurā apkopoti visu ar diasporas jautājumiem saistīto iestāžu uzdevumi, sasniedzamie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kā arī izpildes termiņi un nepieciešamais finansējuma apmērs. Plāns apkopo un turpina tās iniciatīvas, kuras ir bijušas veiktas līdz šim, un, kuras turpina īstenot valsts, NVO un diasporas organizācijas, kā arī iezīmē tos uzdevumus un prioritātes, ko nosaka diasporas dinamiskā attīstība un globālie izaicinājumi. Pēc 2020.gadā LU DMPC veiktā pētījuma² datiem, Latvijas valstspiederīgo un bijušo valstspiederīgo skaits ārvalstīs 2019.g. sākumā bija 292 tūkstoši, bet 2020.g. sākumā aptuveni 300 tūkstoši. Pieskaitot arī Latvijas izcelsmes personas un to pēctečus ASV, Austrālijā, Kanādā un dažās Eiropas valstīs, 2020.gada sākumā diasporas apjoms ir aptuveni 373 tūkstoši cilvēku.

Kontekstā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, augsto ārvalstīs mītošo tautiešu īpatsvaru un pētījumos identificētajiem straujajiem asimilācijas procesiem, bez mērķtiecīgas diasporas politikas mūsu tauta kļūs ne vien mazāka, bet arī savā izkaisītībā vājāka. Tādēļ šodien diasporas politika ir kritiski svarīga, uzsverot tās būtiskākās prioritātes – satīklošanu, latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšanu, jaunatnes piesaisti un diasporas aktīvāku iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, kas, cita starpā, veido pamatotus atgriešanās – remigrācijas priekšnoteikumus.

Diasporas likums ir noteicis DKP – padomdevējas institūcijas izveidi. DKP kopš tās nodibināšanas 2019.gada maijā veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Lai izvērtētu līdzšinējos pasākumus un sasniegtos rezultātus diasporas rīcībpolitikā, kā arī vienotos par Plānā ietveramajiem uzdevumiem nākamajiem trīs gadiem ĀM, pēc DKP rekomendācijas, izveidoja piecas tematiskās darba grupas Plāna izstrādei, kuru darbā aktīvi iesaistījās arī diasporas pārstāvji:

1) latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana diasporā, latviešu valodas un kultūras izpēte, saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas;

2) diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;

3) diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, valsts pārvaldē;

4) atbalsts remigrācijai;

5) mediji un informācija.

Darbs darba grupas norisinājās no 2019.gada novembra līdz 2020.gada jūnijam un tajās paustie viedokļi un secinājumi ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu. Plāna projekts ir atbalstīts 2020.gada 17.jūlija DKP sēdē un plānā iekļautās aktivitātes pēc DKP lēmuma ir strukturētas atbilstoši Diasporas likumā noteiktajiem četriem rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem:

1) Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas;

2) Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;

3) Diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā;

4) Atbalsts remigrācijai.

Diasporas latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas

Plānā nākamajiem trim gadiem ir iekļautas jau aizsāktas aktivitātes un uzdevumi, kas tiks turpināti, un jaunās iniciatīvas, ko nosaka gan diasporas vajadzības, gan norises pasaulē. Globālās pandēmijas izplatīšanās un tās ierobežošanas apstākļos par prioritāru kļūst pāreja uz digitālām un tālmācības mācību metodēm, kas ir būtisks priekšnoteikums latviešu valodas apguves turpināšanai. IZM kā svarīgu uzdevumu izvirza atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, t.sk. interaktīvas diasporas izglītības platformas nodrošināšanai diasporas skolotāju izglītošanai vietnē www.maciunmacies.lv, kā arī bērnu skaita palielināšanu apmācību tiešsaistes klasēs Classflow platformā un pašmācības rīka jauniešiem un pieaugušajiem "e-LAIPA" lietotāju skaita palielināšanu.

Izprotot latviešu valodas apgūšanu kā prioritāti latviskās identitātes saglabāšanai, Plānā iekļauto valodas apguves projektu īstenošana ir finanšietilpīgākā. Šiem un citiem pasākumiem, kas vērsti uz latviešu valodas saglabāšanu diasporā, valsts budžetā ikgadēji paredzēts finansējums gandrīz 1,1 miljona eiro apmērā³.

Kultūras un tās vērtību saglabāšana diasporā ir ne mazāk svarīgs uzdevums. Jau tradicionāli diasporas mītnes zemēs darbojas daudz koru, deju, folkloras, teātra un citu pašdarbības kopu. Kopš 2019.gada ir radīts jauns pasākums, kura ietvaros tiek nodrošināts finansiāls atbalsts diasporas pašdarbības kopām. Savukārt atbalsts Dziesmu svētku, kultūras svētku, meistarklašu un semināru organizēšanai tiek sniegts jau ilgāku laiku.

Lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspēju, Plānā paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu – koru un deju kolektīvu vadītāju meistarkursu organizēšanai, kuros ik gadu plānots sniegt metodisko atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Ar valsts atbalstu tiks nodrošināta diasporas kolektīvu dalība Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkos, kam 2023.gadā paredzēts finansiāls atbalsts 285 000 eiro apmērā.

Jau šobrīd, KM un LNA, sadarbojoties ar diasporas organizācijām, notiek regulārs darbs diasporas arhīvu materiālu apzināšanā, izpētē, domājot par informācijas un pieejamības nodrošināšanu šiem materiāliem, t.sk. – par to iespējamu pārvešanu uz Latviju. Plāns paredz aktivizēt darbu arī pie diasporas – materiālā (dokumentārā) un vēstures mantojuma apzināšanas, un saglabāšanas, komplektēšanas un digitalizēšanas, kas dos iespēju veidot digitālas kolekcijas un diasporas materiālā mantojuma krājumu pētnieciskiem un izglītojošiem nolūkiem par diasporas pieredzi, devumu Latvijai un latviskās identitātes veidošanu ārpus Latvijas.

Plānā ietverto kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu īstenošanai paredzēts valsts atbalsts teju 800 000 eiro apmērā gadā.

ĀM turpinās finansēt līdz 100 vēstniecību un diasporas organizāciju kopīgos projektus, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju stiprināšanu, iesaistot vairāk nekā 15 000 diasporas pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Šādu projektu īstenošanai Plānā ik gadu tiek paredzēts finansējums 158 000 eiro apmērā.

Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana

Diasporas likums nosaka diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanu kā vienu no diasporas politikas svarīgākajiem mērķiem, atbalstot un radot labvēlīgus apstākļus diasporas politiskajai un pilsoniskajai iesaistei. Lai gan pēc 2019.gadā LU DMPC veiktā pētījuma datiem tikai 11% diasporas pārstāvju ir iesaistījušies diasporas organizācijās⁴, to organizētos pasākumos piedalās un no organizācijas darbības labumu gūst ievērojami lielāks skaits cilvēku. Ir sagaidāms, ka COVID -19 izraisītās krīzes apstākļos, kad zudusi iespēja brīvi ceļot un atbraukt uz Latviju, cilvēku vēlme uzturēt saikni ar tautiešiem, iesaistoties diasporas organizācijās, varētu pieaugt. Līdz ar DKP dibināšanu ir izveidota efektīva konsultatīva sadarbības platforma, lai nodrošinātu iespējami plašu diasporas pārstāvību likumu un normatīvo aktu izstrādē, kā arī diasporas politikas attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Plānā nākamajiem trim gadiem šajā rīcības virzienā iestrādāti vairāki būtiski uzdevumi. Viens no svarīgākajiem joprojām būs paplašināt iespējas diasporas iesaistei politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē. Ar VK izstrādātā Tiesību aktu portāla starpniecību, diasporas organizācijām būs iespējas iesaistīties tiesību aktu izstrādē jau sākotnējā posmā, kā arī nodrošinās caurskatāmību tiesību akta virzīšanas, saskaņošanas un apstiprināšanas procesā.

Diasporas likuma iedzīvināšana un tā pārejas noteikumu 12.punktā noteikto uzdevumu izpilde veicinās balsstiesīgo diasporas pārstāvju piedalīšanos vēlēšanās, uzlabos informētību par balsošanas iespējām ārvalstīs un pilnveidos vēlēšanu, arī pašvaldību vēlēšanu, pieejamību. Lai 2021.gada pašvaldību vēlēšanās tiktu nodrošināta iespēja piedalīties balsstiesīgajiem diasporas pārstāvjiem, ir izvirzīts mērķis veikt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Sagaidām, ka 2022.gada Saeimas vēlēšanās savu pilsonisko aktivitāti izrādīs un tajās piedalīsies vismaz 50 000 vēlētāju ārvalstīs.

SIF turpinās administrēt diasporas NVO līdzfinansējuma programmu diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Programma paredz atklātā projektu konkursā saņemt atbalstu diasporas organizāciju pamatdarbības nodrošināšanai un darbības spēju stiprināšanai Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētajām diasporas un citām NVO, jauniešu organizāciju izveidei, jaunu biedru piesaistei, satīklošanai un saiknes ar Latviju uzturēšanai. Šāda atbalsta nodrošināšanai arī nākamajos trīs gados ikgadēji ir paredzēts finansējums līdz 200 000 eiro apmērā.

Pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, līdzīgi kā diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, svarīga ir komunikācija ar diasporu. Šim mērķim tiek nodrošināts diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas un diasporas medijos. SIF un NEPLP realizētajās mediju atbalsta programmās Plānā ik gadu paredzēts finansējums 78 000 eiro apmērā. Vienlaikus, lai veicinātu diasporas aktīvu iesaisti tās mītņu zemju medijos izplatīto nepatieso ziņu un dezinformācijas atspēkošanā, VK sadarbībā ar ĀM plāno vairāku vebināru organizēšanu par aktuālajiem jautājumiem saistībā ar stratēģisko komunikāciju un dezinformācijas mazināšanu.

Diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā

Latvija ir ieinteresēta veidot abpusēji pilnveidojošas sinerģijas ar diasporu, iesaistot to ekonomiskajās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu, tādēļ diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā un satīklošana tiek izvirzīta par vienu no būtiskām prioritātēm arī nākamajiem trim gadiem.

LIAA ir vadošā institūcija, kas īsteno mērķtiecīgu diasporas iesaisti tautsaimniecībā. Plānā nākamajiem trim gadiem aktuālie sadarbības virzieni sadarbībai ar diasporu ir atbalsts Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos, investīciju piesaiste, uzņēmumu izveide un paplašināšanās Latvijā, inovāciju un zinātnes komercializēšanas projekti (sadarbībā ar IZM), kā arī tūrisma plūsmu piesaiste Latvijai.

Plānā LIAA aktivitāšu atbalstam diasporas iesaistē Latvijas tautsaimniecībā, t.sk. uzņēmējdarbības veicināšanā un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, tiks nodrošināts finansējums 235 000 eiro apmērā, kura sadalījums uzdevumu un pasākumu līmenī tiks atspoguļots ikgadējā pasākumu plānā, kuru sagatavo LIAA, atbilstoši aktuālajai situācijai.

Turpināsies PBLA ar ĀM atbalstu rīkotais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kas dod iespēju uzņēmējiem un profesionāļiem no Latvijas un diasporas biznesa pasaules pārstāvjiem diskutēt un piedāvāt labākos risinājumus Latvijas tautsaimniecības atbalstam. 2020.gada 19.novembrī PLEIF notika septīto reizi, un tas notika digitālā platformā.

2021.gadā plānota tīmekļa vietnes ResearchLatvia izveide, kurā būs pieejama informācija par pētniecības programmām un darba iespējām Latvijā diasporas pētniekiem un studējošajiem. Minēto pasākumu nodrošināšanai tiks piesaistīti ESF līdzekļi.

IZM turpinās diasporas zinātnieku apzināšanu un komunikācijas veicināšanu sadarbības stiprināšanai starp zinātnes diasporu un Latviju. Sadarbības stiprināšana ar zinātnes diasporu ir viens no IZM mērķiem ceļā uz Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, zināšanu pārnesi un starptautisko mobilitāti. 2023.gadā tiek plānots organizēt 5.Pasaules latviešu zinātnieku kongresu.

Atbalsts remigrācijai

Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, īpaši Latvijas reģionos, atbalsts remigrācijai ir nozīmīgs ieguldījums valsts tālākajā attīstībā. ĀM 2020.gada janvārī un februārī, veicot potenciālo diasporas politikas ietekmes izvērtējumu uz remigrāciju, netika konstatēti citi pasākumi (izņemot šajā plānā minētos), kas sniegtu pozitīvu ietekmi uz remigrāciju. Tāpat diasporas organizācijas tika aicinātas iesniegt priekšlikumus par remigrācijas atbalsta pasākumiem. Tika saņemts viens papildu pasākums par papildu adresi. Vienlaikus VARAM veica remigrantu aptauju, kas ir kontaktējušies ar reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem, kas sniedza viedokli par esošo reģionālo remigrācijas atbalsta pasākumu uzlabošanu.

Plānā nākamajiem trim gadiem ikgadēji paredzēts sagatavot vismaz 1500 personalizētus piedāvājumus remigrantiem, kā arī ir paredzēts finansējums remigrācijas atbalstam 200 000 eiro apmērā. Remigrācijas gadījumā tieši ekonomiskie apsvērumi – labi apmaksātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī informācijas pieejamība par tām – ir īpaši svarīgi. Tāpēc reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi, ko īsteno VARAM, paredz arī atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai. LM sadarbībā ar NVA, piesaistot ES fondu līdzekļus, plāno sniegt informāciju potenciālajiem remigrantiem par brīvajām darba vietām un darba tirgus situāciju Latvijā, īstenojot atbalsta pasākumus remigrantu nodarbinātības veicināšanai un integrācijai darba tirgū. Tāpat būtiska ir informācija par sociālo sistēmu koordināciju, mainot mītnes valsti, mājokļa pieejamību, pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem u.c.. Informāciju sniedz reģionālie remigrācijas koordinatori, sagatavojot personalizētos piedāvājumus.

Lai nodrošinātu remigrējušo bērnu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, SIF pārraudzībā tiek īstenoti latviešu valodas apmācību kursi, lai veicinātu pieaugušo remigrējušo peronu un viņu ģimenes locekļu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Katru gadu plānots apmācīt 150 personas, šim mērķim ikgadēji paredzot finansējumu līdz 34 000 eiro.

Lai nodrošinātu diasporas politiku un prioritāšu noteikšanu, ĀM jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas ar LU DMPC, kurā uzkrājusies apjomīga zināšanu bāze par diasporas un remigrantu situāciju un vajadzībām. Centra veiktie pētījumi palīdz veidot uz pētījumu rezultātiem balstītu rīcībpolitiku diasporas un remigrācijas jomās, kas, savukārt, atspoguļojas izstrādātajā plānā. ĀM turpinās apzināt aktuālās vajadzības 2021.–2023.gadā pētījumiem, kas iepriekš tiks izdiskutētas ar valsts institūcijām un NVO. Lai dotu iespēju apzināt diasporas jauniešu vajadzības izglītības jomā un veidot pētījumu secinājumos balstītu politiku izglītības jomā, LU DMPC ar ĀM atbalstu 2020.gadā veic pētījumu "Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā".

Apzinoties remigrācijas nozīmi valsts attīstībā ilgtermiņā, VARAM plāno atbalstīt darba devējus jaunu darba vietu izveidei remigrantiem. Šim uzdevumam ik gadu plānā paredzēti 400 000 eiro. Savukārt, piesaistot ESF līdzekļus, līdz 2022.gada beigām tiks turpināts darbs pie vienotā valsts un pašvaldību portāla www.latvija.lv attīstīšanas, nodrošinot aktuālo informāciju par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem personām, kas plāno atgriezties Latvijā.

Nākamo trīs gadu uzdevums būs virzīties maksimāli labvēlīgu apstākļu nodrošināšanai tām ģimenēm, kuras būs nolēmušas atgriezties Latvijā. 2021.gadā jāīsteno Diasporas likuma iedzīvināšana un visu tā pārejas noteikumu 12.punktā noteikto uzdevumu izpilde, kas paredz veikt virkni izmaiņu normatīvajos tiesību aktos ar mērķi atvieglot remigrācijas procesu un mazināt birokrātiskos šķēršļus.

II Esošās situācijas raksturojums

1. Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas

Diasporas latviskās identitātes stiprināšana ir viens no Diasporas likumā noteiktajiem pamatmērķiem. Viena no būtiskākajām tā sastāvdaļām saistās ar latviešu valodas saglabāšanu diasporā. Kopš 2006.gada ir finansēta latviešu valodas skolotāju darbība Krievijas Federācijā. Šobrīd nodrošināta skolotāju darbība piecās vietās: Maskavas Latviešu kultūras biedrībā, Maskavas Latviešu skolā, Arhlatviešu vidusskolā Maksima Gorkija ciemā Baškortostānā, vairākus gadus Omskā un Krasnojarskā Skype tālmācības nodarbības skolotāja vada no Latvijas – pieaugušajiem un bērniem, vietējo latviešu biedrību locekļiem. Kopš 2013.gada ir sniegts sistemātisks atbalsts latviešu diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu darbībai citās valstīs, kā arī dažādu izglītojošu pasākumu organizēšanai latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai. Ik gadu Latviešu valodas aģentūra organizē konkursu latviešu diasporas nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām finansējuma administrēšanai Eiropā un pasaulē. Tā, piemēram, 2019.gadā finansējumu saņēmušas 58 diasporas skolas Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidāfrikā. Finansējums paredzēts skolu telpu īres, apdrošināšanas, mācību līdzekļu un materiālu izmaksu segšanai, tehnisko līdzekļu iegādei, kā arī skolotāju ceļa izdevumu segšanai uz diasporas skolotāju kursiem Latvijā un mītnes zemēs. Latvisko izglītību pasaulē pusaudžiem un jauniešiem nodrošina diasporas vasaras skolas – ASV tās ir vasaras vidusskolas "Garezers" un "Kursa", Austrālijā – Annas Ziedares vasaras vidusskola, Eiropā tās ir vairākas, tajā skaitā Eiropas Vasaras skola, kurām Latvija sniedz atbalstu ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Nenoliedzams diasporas pārstāvju ieguldījums ir latviešu valodas programmas apguves iespējas augstskolās diasporas mītnes zemēs, piemēram Vācijā, ASV, Zviedrijā. Šo augstskolu pieredze rāda, ka latviešu valodas apguvēji un pratēji ar laiku kļūst par neformāliem Latvijas vēstnešiem. Šobrīd finansiāls atbalsts no Latvijas latviešu valodas un kultūras apguvei tiek sniegts 9 ārvalstu lektorātiem un studiju programmām –Vašingtonas Universitātei (Sietla, ASV), Prāgas Kārļa universitātei (Prāga, Čehija), Brno Masarika Universitātei (Brno, Čehija), Tartu Universitātei (Tartu, Igaunija), Helsinku Universitātei (Helsinki, Somija), Varšavas Universitātei (Varšava, Polija), vienai augstskolai Dienvidkorejā, līdzfinansējums lektoram Pekinas Svešvalodu universitātē (Pekina, Ķīna) un Budapeštas Eotvoša Lorānda Universitātē (Budapešta, Ungārija). Tiek atbalstīti izglītojoši pasākumi šo augstskolu mācībspēkiem, īstenoti pētījumi un projekti, izstrādāti mācību materiāli.

LVA ir izstrādājusi plašu diasporai paredzētu mācību un metodisko materiālu kopu, kas pieejama tīmeklī vietnē www.maciunmacies.lv, kā arī organizē diasporas skolotāju izglītošanu un pilnveidi semināros, kursos un meistarklasēs gan Latvijā, gan mītnes zemēs.

Par vienu no efektīvākajiem bērnu un jauniešu latviskās identitātes stiprināšanas pasākumiem eksperti uzskata nometnes, un to īpaši pierāda trimdas diasporas ilggadējā pieredze. Nometnēs veidojas sadarbība, draudzība, tās palīdz apgūt valodu, veidojas un pastiprinās piesaiste Latvijai. Nometnes ir pamats sadarbības potenciālam nākotnē un iespējamai remigrācijas atvieglošanai. Nometnes notiek gan diasporas mītnes zemēs, gan Latvijā. Latvija sniedz atbalstu diasporas iedibinātiem identitātes saglabāšanas pasākumiem, kuros piedalās gan ārpus Latvijas, gan Latvijā dzīvojoši cilvēki. Tiek atbalstītas diasporā veidojušās iniciatīvas, piemēram, 2x2 nometne Latvijas un diasporas jauniešiem, kā arī vairākpaaudžu ģimeņu 3x3 saieti. Pieaugot interesei par 3x3 saietiem, ārpus Latvijas rīkoto vairākpaaudžu ģimeņu saietu skaits ir pieaudzis no pieciem 2014.gadā līdz astoņiem (Eiropā – četri, ASV – trīs, Austrālijā – viens) saietiem 2019.gadā. Arī Latvijā ik gadu notiek divi ģimeņu 3x3 saieti, bet visu saietu kopējais dalībnieku skaits gadā jau ir pārsniedzis 1,4 tūkstošus cilvēku. Savukārt, 2015.gadā, pēc vairāku gadu pārtraukuma tika uzsākta ikgadēja jauniešu 2x2 semināra rīkošana Latvijā (visi iepriekšējie kopš 1964.gada lielākoties bija notikuši ASV un citur), un tajos līdzīgās daļās piedalās 70–100 latviešu jaunieši no Latvijas un citām valstīm. 2013.gadā SIF uzsāka administrēt programmu diasporas bērnu saiknes stiprināšanai ar Latviju, jo īpaši, latviešu valodas, kultūras un vēstures zināšanu apguvei. Programmas ietvaros konkursa kārtībā izvēlētas Latvijas NVO rīko Latvijas un diasporas bērniem kopējas vasaras nometnes Latvijā – ik vasaru šādā veidā desmit līdz vienpadsmit apmēram nedēļu garās nometnēs satiekas vidēji līdz četrsimt 16–18 gadus veci bērni, no kuriem puse dzīvo Latvijā, bet otra – ārpus tās.

Pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp Izglītības un zinātnes ministriju un diasporas organizācijām, ir iespējams veikt latviešu valodas prasmes pārbaudi arī diasporas mītnes zemēs, iegūstot valsts valodas prasmes apliecību. Ņemot vērā laikmeta piedāvātas tehniskās iespējas, pēdējos gados ir uzsākta arī latviešu valodas mācības tālmācības vidē – bērniem ir iespēja mācīties tiešsaistes klasēs Classflow platformā, kā arī ir izstrādāts tiešsaistes pašmācības rīks jauniešiem un pieaugušajiem "e-LAIPA". Pilngadīgajiem diasporas jauniešiem ir iespēja saņemt atbalstu divu nedēļu intensīvai latviešu valodas un kultūras apguvei Latvijas Universitātes organizētajā Latviešu valodas un kultūras vasaras skolā.

Diasporas mītnes zemēs darbojas daudz koru, deju, folkloras, teātra un citu pašdarbības kopu. XX gadsimta vidū gandrīz visās zemēs, kur izveidojās lielākas latviešu kopienas, regulāri notika dziesmu dienas, dziesmu svētki vai kultūras dienas, kas pulcēja simtiem dalībnieku un tūkstošiem skatītāju. Latviešu kultūra, tradīcijas, vēsture un to izzināšanai un apguvei rīkotie notikumi un pasākumi ir nozīmīgi elementi latviskās identitātes veidošanai un stiprināšanai. Jau vairākus gadus tiek sniegts atbalsts diasporas projektiem, kuru mērķis ir ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederības apziņas stiprināšana.

Atbalsts diasporas organizācijām Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanai un latviešu kultūras pieejamībai diasporas mītnes zemēs tiek nodrošināts kopš 2015.gada. Šīs aktivitātes ietvaros tiek sniegts atbalsts diasporas dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai – rīkošanai un norisei – dažādās pasaules daļās (Eiropas latviešu kultūras svētki, ASV Austrumu un Rietumkrasta Dziesmu svētki, Kanādas Dziesmu svētki, Latviešu kultūras dienas Austrālijā, Latviešu kultūras dienas Lielbritānija u.tml.), kā arī meistarklases un semināri. Ik gadu arī tiek atbalstīti vidēji pieci pasākumi vai pasākumu cikli (piemēram, teātra un koncertu turnejas), kuru ietvaros Latvijas profesionālie mākslinieki uzstājas diasporas centros.

Metodisko atbalstu koprepertuāra apguvei, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos Latvijā, jau kopš 2012.gada sniedz LNKC, Latvijā un mītnes zemēs organizējot meistarklases un seminārus diasporas koru diriģentiem un deju kopu vadītājiem, kā arī, piemēram, atsevišķos semināros iepazīstinot pašdarbības kopas ar tautas tērpu darināšanas un valkāšanas tradīcijām vai tautas mūzikas instrumentu izgatavošanu. 2018.gadā ir uzsākts projekts diasporas pašdarbības kopu darbības atbalstam, sniedzot atbalstu dažādu praktisku vajadzību (telpu noma, apdrošināšana, tērpu materiālu un mūzikas instrumentu izgatavošana un iegāde u.c.) nodrošināšanai. 2018.gada Vispārējos Dziesmu un deju svētkos piedalījās 84 diasporas pašdarbības kopas.

Nozīmīga ar latviešu diasporas kultūras saglabāšanu un iepazīšanu saistīta aktivitāte ir atbalsts Latviešu diasporas mākslas saglabāšanai un izstādīšanai Latvijā, kura tiek īstenota kopš 2015.gada Tās ietvaros tiek nodrošināta gan pastāvīga ekspozīcija Cēsīs, gan ik gadu tiek veidotas vismaz divas sezonālas un ceļojošas izstādes citās Latvijas vietās.

2012.gadā latviešu diasporas centri un nedēļas nogales skolas iesaistījās LNB īstenotajā skolēnu radošās rakstīšanas un citas pašizpausmes rosināšanas jeb lasīšanas veicināšanas projektā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija". 2012.gadā šajā aktivitātē piedalījās 39 diasporas nedēļas nogales skolas 19 diasporas mītnes valstīs, bet 2019.gadā – tās bija 57 skolas 24 valstīs visās pasaules daļās.

Stājoties spēkā Diasporas likumam, ir aktivizēts darbs arī pie vēsturiskās diasporas (trimdas un citu izceļošanas viļņu) materiālā (dokumentārā) un vēstures mantojuma apzināšanas, saglabāšanas, komplektēšanas, digitalizēšanas un komunicēšanas nodrošināšanas ar sabiedrību. Diasporas vēstures mantojuma saglabāšana aptver diasporas arhīvu – dokumenti par Latviju un latviešiem ārzemēs – saglabāšanu un digitālu kolekcijas izveidi, sabiedrisku darbinieku un citu nozīmīgu privātu bibliotēku un arhīvu pārvešanu uz Latviju, kā arī dažādu izceļošanas viļņu vēstures un diasporas latviešu dzīvesstāstu izpēti, veidojot diasporas materiālā mantojuma krājumu pētnieciskiem un izglītojošiem nolūkiem, izglītojot sabiedrību par diasporas pieredzi, devumu Latvijai un latviskās identitātes veidošanu ārpus Latvijas.

2. Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana

Diasporas likumā noteikts mērķis atbalstīt un veicināt diasporas politisko un pilsonisko iesaisti. Nozīmīga loma ir diasporas sadarbības veidošanā ar Latviju ir diasporas organizācijām. Lai gan pēc aplēsēm tikai 11% diasporas pārstāvju ir iesaistījušies diasporas organizācijās⁵ to organizētos pasākumos un no organizācijas darbības labumu gūst ievērojami lielāks skaits cilvēku. Jau vairākus gadus ar SIF rīkota konkursa starpniecību diasporas organizācijām ir pieejami līdzekļi to darbības stiprināšanai. 2015.gadā SIF uzsāka administrēt diasporas NVO līdzfinansējuma programmu diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Tās ietvaros atbalstu savas pamatdarbības nodrošināšanai un darbības spēju stiprināšanai saņem Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētas diasporas intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas. Starp atbalstāmajām aktivitātēm ir arī pašu diasporas organizāciju rīkoti pasākumi, t.sk. aktivitātes jaunu biedru piesaistei un jauniešu organizāciju izveidei, kā arī pasākumi, kas veicina diasporas kopienu savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai un stiprina diasporas saikni ar Latviju. Atbalstu programmas ietvaros ik gadu saņem 15–17 (pamatā – Eiropas) diasporas organizācijas. Arī ĀM sadarbībā ar vēstniecībām un diasporas organizācijām gadā īsteno vidēji 100 mazāka mēroga projektus, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju stiprināšanu, vidēji gadā iesaistot virs 15 000 diasporas pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Tiek atbalstītas aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumi, kā arī citas aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos, latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanu, ko nav iespējams realizēt citu programmu ietvaros.

Līdz ar DKP dibināšanu 2019.gadā, ir izveidots konsultatīvais mehānisms, lai iesaistītu diasporas pārstāvniecību likumu un normatīvo aktu izstrādē, kā arī diasporas politikas attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Arī šis starpnozaru Plāns ir izstrādāts, pēc DKP ieteikuma ĀM organizētās darba grupās ar valsts, pašvaldību un nevalstisko, galvenokārt, diasporas organizāciju iesaisti.

Lai nodrošinātu tās diasporas daļas viedokļa pārstāvību, kas nav pārstāvēta diasporas organizācijās, ĀM jau vairākus gadus sadarbojas ar LU DMPC, kurā uzkrājusies apjomīga zināšanu bāze par diasporas un remigrantu situāciju un vajadzībām. Centra veiktie pētījumi palīdz veidot pētījumos balstītu rīcībpolitiku diasporas un remigrācijas politikas jomā.

Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saiknes uzturēšanā ar Latvijas valsti liela nozīme ir iespējai piedalīties vēlēšanās. Plānotie grozījumi likumos un citos normatīvos aktos turpmāk veicinās balsstiesīgās diasporas iespējas piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī tautas nobalsošanās, kā arī nodrošinās iespēju pastāvīgi ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Lai stiprinātu komunikāciju ar diasporu, tiek veicināts diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas medijos un diasporas mediju darbības atbalsts, kam paredzēts atbalsts SIF un NEPLP realizētajās mediju atbalsta programmās. Nozīmīgs un nepieciešams elements diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju, saņemot un nododot informāciju par diasporā un Latvijā notiekošo, ir Latvijas mediji (sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi un komercmediji), kā arī diasporas radītie un uzturētie mediji un informācijas apmaiņas platformas. Latvijas sabiedriskie mediji, apzinoties diasporas nozīmi Latvijas procesos, savu iespēju robežās iekļauj programmās Latvijas sabiedrībai un diasporai saistošu saturu. Kopš 2017.gada tiek sniegts atbalsts diasporas jautājumu atspoguļošanai Latvijas komercmedijos.

3. Diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas sadarbība ar Latvijas diasporu ir kļuvusi daudzveidīgāka, tajā skaitā attīstījusies mijiedarbība intelektuālā potenciāla apritē. Katrs Latvijas piederīgais ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu. Arī esot ārzemēs, ir iespējams uzturēt saikni ar Latviju un rast jaunas abpusēji papildinošas sadarbības formas. Viens no Diasporas likuma mērķiem ir veicināt diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, kā arī valsts pārvaldē.

Latvija ir ieinteresēta veidot abpusēji pilnveidojošas sinerģijas ar diasporu, iesaistot to ekonomiskās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu. Ārvalstīs dzīvojošie ienes Latvijā jaunas idejas, vērtības un prakses, Latvija iegūst no profesionāļiem ar pasaules pieredzi.

LIAA ir galvenā institūcija, kas veicina ekonomiskos sakarus ar diasporu. Aktuālie sadarbības virzieni sadarbībai ar diasporu ir atbalsts Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos, investīciju piesaiste, uzņēmumu izveide un paplašināšanās Latvijā, inovāciju un zinātnes komercializēšanas projekti (sadarbībā ar IZM), tūrisma plūsmu piesaiste Latvijai. Diasporas locekļi var izmantot savās mītnes valstīs vai nozarē gūtās specifiskās zināšanas, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu ienākšanu savas mītnes valsts tirgū, piemēram, daloties ar pieredzi, biznesa kontaktiem, ieteikumiem par biznesa kultūras atšķirībām utt. Iespējama diasporas iesaiste Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanā, sadarbībā ar mītnes zemes tūroperatoriem, konsultāciju sniegšana par investoru piesaisti vai mentorings uzņēmējdarbības attīstīšanai Latvijā, kā arī citas iespējas. Lai informētu diasporas pārstāvjus par sadarbības iespējām ar Latviju, 2019.gadā LIAA īstenoja vairāk kā 50 aktivitātes ar diasporas iesaisti, kas norisinājās 13 dažādās valstīs. Nozīmīga ir saziņa ar studējošiem diasporas jauniešiem, lai viņus informētu par darba, prakses vai uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

Latvijas partneris šīs prioritātes īstenošanā ir diasporas organizācijas. Kā tradicionāls diasporas uzņēmēju un profesionāļu tīklošanās piemērs ir minams PBLA rīkotais un ĀM atbalstītais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas saved kopā Latvijas un diasporas biznesa pasaules pārstāvjus no daudzām pasaules valstīm. 2019.gadā tas notika jau piekto reizi. 2019.gada maijā Denverā, ASV, pēc Latvijas diasporas ASV iniciatīvas notika biznesa konference Spotlight Latvija, kura pulcēja uzņēmējus no Latvijas un Amerikas, tai skaitā diasporas pārstāvjus. Šādās sadarbības platformās Latvijas uzņēmumiem ir iespēja ar diasporas starpniecību veidot kontaktus ar citām valstīm līdzīgās biznesa jomās un attīstīt eksporta vai citas sadarbības iespējas. 2019.gadā ELA ar Latvijas institūciju atbalstu īstenojusi vairākus diasporas un Latvijas profesionāļu tīklošanās un sadarbības forumus Eiropā, piemēram, medicīnas profesionāļu un radošo industriju jomā, kas veicina savstarpēju tīklošanos un zināšanu pārnesi.

Arī zinātniekiem, esot ārvalstīs, ir iespējams veidot sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem, augstskolām, zinātniskajām un valsts institūcijām, tai skaitā zināšanu pārnesē uz uzņēmējdarbību un konkurētspējīgu ideju attīstīšanā. Par tradīciju ir kļuvis Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kas noticis 4 reizes. Lai apzinātu latviešu pētnieku diasporu ārvalstīs, ir veikta Latvijas diasporas pētnieku diasporu ārvalstīs izpēte, kā rezultātā ir izveidota datu bāze ar vairāk kā 600 diasporas zinātniekiem, kuri vēlētos dot ieguldījumu Latvijas attīstībā, lai arī profesionālā karjera tiek būvēta ārvalstīs. IZM īsteno pasākumus sadarbības tīklu stiprināšanai un komunikācijas uzlabošanai par līdzdalības un sadarbības iespējām diasporas zinātniekiem ar Latvijas institūcijām. Sadarbības tīkla veidošana ļauj diasporas zinātniekiem ar savas jomas pieredzi iesaistīties gan kopīgos projektos, gan arī rīcībpolitikas veidošanā. Sadarbības stiprināšana ar zinātnes diasporu ir viens no IZM mērķiem ceļā uz Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, zināšanu pārnesi un starptautisko mobilitāti. IZM izstrādā tālākus priekšlikumus tīklu paplašināšanai, kā arī komunikācijas pasākumus sadarbības stiprināšanai starp zinātnes diasporu un Latviju.

4. Atbalsts remigrācijai

Viens no Diasporas likuma pamatmērķiem ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai – vairāki atbalsta pasākumi paredzēti tiem, kas vēlas atgriezies Latvijā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju – depopulāciju jeb iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas ir viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem. Laika posmā no 2000.gada līdz 2019.gadam iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales statistiskajā reģionā – par 32,5%, savukārt citos reģionos iedzīvotāju skaits šajā periodā samazinājies no 17,5% (Rīgas statistiskajā reģionā) līdz 27,3% (Vidzemes statistiskajā reģionā). Pierīgas statistiskais reģions ir vienīgais, kurā iedzīvotāju skaits šajā periodā ir pieaudzis – par 3,5%.⁶ Līdz ar to secināms, ka depopulācijas problēmas visvairāk skar tieši Latvijas reģionu nākotni. Tas savukārt apliecina, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem jāiedarbojas uz iedzīvotāju skaita palielināšanu reģionos.

2019.gadā kopējais imigrantu skaits Latvijā bija 11 223 cilvēki, no kuriem 46% jeb 5 114 cilvēki bija remigranti. Savukārt laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam kopējais imigrantu skaits Latvijā bija 68 536 cilvēki, no kuriem 38 857 cilvēki bija remigranti (vidēji viena gada laikā – 9 791 imigranti, no kuriem 5 551 bija remigranti)⁷. Lai arī kopējā imigrācija gadu no gada pieaug, tomēr imigrācijas pieaugums veido mazāko daļu no migrācijas saldo uzlabojuma – lielāko daļu veido tieši emigrācijas samazinājums. Tas nozīmē, ka remigrācija nav process, kas notiek pats par sevi un, lai veicinātu remigrāciju, ir jābūt īpašiem atbalsta pasākumiem.

Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, īpaši reģionos, 2018.gada martā VARAM un plānošanas reģioni uzsāka īstenot reģionālos remigrācijas atbalsta pasākumus, kuru ietvaros ar reģionālo remigrācijas koordinatoru starpniecību potenciāliem remigrantiem ir iespēja saņemt konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos konkrētā reģionā un pašvaldībā. Reģionālā pieeja ļauj sagatavot personalizētus piedāvājumus par nodarbinātības un izglītības iespējām, dzīvesvietu, sociālo pakalpojumu grozu konkrētajā pašvaldībā atbilstoši remigranta vajadzībām un interesēm. Ekonomiskie apsvērumi – darba vai uzņēmējdarbības iespējas – ir viens no būtiskākajiem jautājumiem remigrācijas gadījumā. Informācijas pieejamība par darba vietām, nodarbinātību un/vai uzņēmējdarbību, sociālo sistēmu koordināciju, mainot mītnes valsti, ir īpaši svarīga cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tāpēc reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi paredz arī uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstu. Kopumā divu gadu laikā konsultācijas saņēmuši vairāki tūkstoši cilvēku, ar koordinatoru atbalstu Latvijā no 2018.gada marta līdz 2020.gada septembrim ir atgriezušās 1765 personas.

Papildus reģionālajiem remigrācijas atbalsta pasākumiem NVA un LIAA veic pasākumus potenciālo remigrantu uzrunāšanai, rīkojot tiešsaistes karjeras dienas, sniedzot informāciju un konsultācijas, piedaloties diasporas organizētos pasākumos, u.c.

Ģimenēm, atgriežoties Latvijā, viens no aktuālajiem jautājumiem ir pārliecība par bērnu sekmīgu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā. Pēc dzīvošanas ārvalstīs Latvijā atgriezušos bērnu latviešu valodas zināšanas bieži vien nav pietiekamas, lai viņi varētu iekļauties Latvijas izglītības iestādēs. Lai remigrējušiem bērniem un viņu ģimenes palīdzētu ātrāk apgūt latviešu valodu, LVA izstrādājusi metodiku un ieteikumus skolu pedagogiem. Arī pieaugušajiem tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu – SIF pārraudzībā tiek īstenoti valodu apmācību kursi, lai veicinātu remigrējušo un viņu ģimenes locekļu integrāciju Latvijā.

Diasporas likuma pieņemšana sekmējusi grozījumu izstādi vairākos citos likumos, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un noteiktu konkrētus atbalsta pasākumus remigrantiem. Ir pieņemti grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

III Veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

IV Teritoriālā perspektīva

Nav attiecināms

V Ietekmes novērtējums uz valsts uz pašvaldību budžetu

1. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu.

Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2021.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022.gadā un turpmāk skatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ja, īstenojot 2021.–2023.gada plānā noteiktos pasākumus, rodas situācija, kad nav iespējams īstenot kādu no plānā paredzētajiem pasākumiem vai palicis neizmantots finansējums no attiecīgā pasākuma īstenošanas, par pieejamā finansējum izlietojumu lemt atbildīgā institūcija saskaņā ar atbilstošos normatīvos noteikto.

Plānā ietvertie pasākumi tiks izvērtēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta kontekstā, un plānotie komercdarbības atbalsta pasākumi, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, tiks iesniegti Finanšu ministrijā. Īstenojot projektus finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, ja attiecināms, piesaista pakalpojuma sniedzējus un preču piegādātājus atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru.

2. Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam.

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs