Valsts prezidenta raksts

Par Krimināllikuma

otrreizēju caurlūkošanu

(Saeimas dok.nr.4299)

Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim

Augsti godātais Čepāņa kungs!

Šā gada 18.maijā Saeima pieņēma Krimināllikumu.

Saeima ir nolēmusi saglabāt likumā nāvessodu.

Tiesības uz dzīvību ir viena no būtiskākajām cilvēka pamattiesībām, bet valsts, kas nerespektē cilvēka pamattiesības, nevar rēķināties ar atbalsta saņemšanu pasaulē.

Būdams pārliecināts par nepieciešamību atteikties no nāvessoda un ievērojot Eiropas institūciju rekomendācijas, 1996.gada 24.septembrī, uzstājoties Eiropas Padomes Parlamenta asamblejā Strasbūrā, paziņoju par moratoriju nāvessoda izpildīšanai Latvijā. Arī šodien esmu pārliecināts par šī soļa pareizību.

Jau 1995.gadā, iestājoties Eiropas Padomē, Latvija apņēmās ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.protokolu par nāvessoda atcelšanu miera laikā. Tomēr vēl līdz šim laikam tas nav izdarīts. Pirms gada Saeima ratificēja šo konvenciju bez 6.protokola. Esmu aicinājis ārlietu ministru nekavējoties iesniegt Saeimai šo dokumentu ratifikācijai.

Es būtu gandarīts, ja, otrreiz caurlūkojot Krimināllikumu, Saeima atteiktos no nāvessoda.

Izvērtējot Saeimas pieņemto likumu, esmu konstatējis, ka likumā nav paredzēta kriminālatbildība par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, ja tie ir notikuši ar šīs personas piekrišanu. Uzskatu, ka personas līdz 16 gadu vecumam ne vienmēr ir spējīgas izvērtēt savu rīcību un tās sekas. Tādēļ likumam būtu tās jāaizsargā. Šis jautājums nav tik daudz juridisks, kā morāls. Domāju, ka šai normai būtu ievērojama audzinoša nozīme.

Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, tas tika ievērojami grozīts, tai skaitā izdarīts grozījums arī likuma 196.pantā, izslēdzot no tā vārdu "nevalstiska". Līdz ar šo grozījumu var rasties pārpratumi un neskaidrības likuma 24.nodaļas normu piemērošanā, lai sauktu pie atbildības dažas amatpersonu kategorijas.

Ierosinu:

1) izslēgt likuma 37.pantu un visā likuma tekstā vārdus "nāves sods" attiecīgajā locījumā;

2) izvērtēt soda samērojamību likuma 161.pantā un 162.panta pirmajā daļā, kā arī, ņemot vērā iepriekš minēto, papildināt likuma 16.nodaļu;

3) saskaņot 196.panta redakciju ar likuma 24.nodaļas noteikumiem.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1998.gada 18.maijā Saeimā pieņemto Krimināllikumu.

Rīgā 1998.gada 20.maijā Ar cieņu, — Guntis Ulmanis

Par Alkohola aprites likuma

otrreizēju caurlūkošanu

(Saeimas dok.nr.4300)

Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim

Augsti godātais Čepāņa kungs!

Šā gada 14.maijā Saeima pieņēma Alkohola aprites likumu.

Esmu saņēmis finansu ministra lūgumu, kā arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas un frakcijas "Latvijas ceļš" vadītāju aicinājumu likumu neizsludināt, jo Saeimas pieņemtais likums ir pretrunā ar likumiem "Par nodokļiem un nodevām", "Par akcīzes nodokli", "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Muitas likumu.

Finansu ministrs vēstulē norāda, ka, mainot nodokļu administrēšanas sistēmu, tiek apdraudēti valsts budžeta ieņēmumi.

Uzskatu, ka pret likumu izteiktie iebildumi ir vērā ņemami un lūgums likumu neizsludināt — atbalstāms.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1998.gada 14.maijā Saeimā pieņemto Alkohola aprites likumu.

Rīgā 1998.gada 20.maijā Ar cieņu, — Guntis Ulmanis

Papildus informācijai

Par Alkohola aprites likuma neizsludināšanu

Valsts prezidentam

Augsti godājamam G.Ulmaņa kungam

Šā gada 14.maijā Saeima pieņēma Alkohola aprites likumu, kurš ir pretrunā ar likumiem "Par nodokļiem un nodevām", "Par akcīzes nodokli", "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Muitas likumu. Finansu ministrija vairākkārtīgi griezās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura ir par Alkohola aprites likumu atbildīgā komisija, ar lūgumu novērst likumprojektā pretrunas ar citiem speciālajiem likumiem. Diemžēl, pieņemot Alkohola aprites likumu, netika ņemti vērā Finansu ministrijas iebildumi.

Vēlamies akcentēt problēmu par akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem aprēķināšanu un iekasēšanu. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem 1997.gadā bija 40,04 miljoni latu, šā gada pirmajā ceturksnī 10,46 miljoni latu. Atbilstoši likumiem "Par nodokļiem un nodevām" un "Par Valsts ieņēmumu dienestu" akcīzes nodokļa administrēšanu veic Valsts ieņēmumu dienests. Akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem iekasēšanas mehānisms tiek balstīts uz akcīzes nodokļu markām, kuras pašlaik izsniedz Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši likumam "Par akcīzes nodokli" alkoholisko dzērienu importētāji akcīzes nodokļa markas saņem pēc akcīzes nodokļa nomaksas, Latvijas alkoholisko dzērienu uzņēmumi akcīzes nodokļa markas var saņemt pirms akcīzes nodokļa nomaksas, attiecīgi ir nepieciešama stingra saikne starp akcīzes nodokļu marku izsniegšanu un akcīzes nodokļa nomaksas, kuru ražošanas uzņēmumiem jāveic 30 dienu laikā no akcīzes nodokļa marku saņemšanas dienas, kontroli. Atbilstoši Alkohola aprites likumam (1.panta piektais punkts) akcīzes nodokļa markas izsniedz Akcizēto preču pārvalde, kurai nav akcīzes nodokļa administrācijas funkcijas, bet gan akcizēto preču kontroles funkcijas. Šajā situācijā var zust saikne starp akcīzes nodokļu markām un akcīzes nodokļa aprēķināšanu un iekasēšanu, attiecīgi pastāv iespējas neaprēķināt un neiekasēt akcīzes nodokli pilnā apmērā.

Nodokļu administrēšanas jomā, mūsuprāt, juridiski stiprākiem jābūt speciālajiem nodokļu likumiem "Par nodokļiem un nodevām" un "Par akcīzes nodokli". Pēc Alkohola aprites likuma stāšanās spēkā var rasties situācija, ka tam juridiski ir lielāks spēks, jo Alkohola aprites likums ir pieņemts vēlāk nekā speciālie nodokļu likumi.

Alkohola aprites likumam nevajadzētu mainīt kārtību, ko nosaka speciālie likumi, tādējādi mainot nodokļu un nodokļu administrēšanas sistēmu, kas apdraud valsts budžeta ieņēmumus.

Augsti godājamais G.Ulmaņa kungs, lūdzam Jūs izvērtēt Alkohola aprites likumu un apsvērt iespēju to neizsludināt.

Ar cieņu, — ministrs R.Zīle