informācijai

Preses konferencē

Jau kopš 11. jūnija Latvijā nedēļu ilgā vizītē pirmo reizi uzturas Pasaules bankas Eiropas un Āzijas reģiona viceprezidents Johaness Linns un Pasaules bankas Polijas un Baltijas valstu departamenta direktors Bazils Kavalskis. Vizītes gaitā paredzētajās tikšanās piedalās arī jau kopš 1993. gada amatā esošais Pasaules bankas pastāvīgais pārstāvis Baltijas valstīs Larss Anderss Jerlings. Savu Latvijas apmeklējumu Pasaules bankas pārstāvji sāka ar valsts depresīvākā — Austrumu reģiona iepazīšanu, tiekoties gan ar trim Latgales zemniekiem, gan ar Daugavpils pilsētas domes vadību un Pasaules bankas kredītu saņēmušo uzņēmumu pārstāvjiem. J. Linns jau ticies ar Latvijas Republikas finansu ministru Robertu Zīli un Ministru prezidentu Guntaru Krastu, plānotas tikšanās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Anatoliju Gorbunovu, labklājības ministru Vladimiru Makarovu un Rīgas Domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

Sadarbība ar Pasaules banku Latvijas Republikai aizsākusies jau 1992. gadā, parakstot līgumu par 45 miljonu liela rehabilitācijas kredīta saņemšanu enerģētikas, lauksaimniecības un veselības aizsardzības atveseļošanai. Šī sadarbība nostiprinājusies, Pasaules bankai 1993. gadā izveidojot Baltijas valstu reģionālo misiju. Kopumā Latvija parakstījusi jau desmit līgumus par kredītu saņemšanu no Pasaules bankas, astoņi no šiem projektiem jau pilnībā pabeigti vai atrodas realizācijas stadijā. Lielākā daļa aizņēmumu izdarīti nolūkā sakārtot valsts infrastruktūru, sociālo sektoru, pašvaldību darbu, kā arī veicināt lauksaimniecības un lauku attīstību. Tā, 1994. gada aprīlī piešķirts kredīts lauksaimniecībai 25 miljonu ASV dolāru, 1995. gada aprīlī — finansu sektoram un uzņēmumiem 30 miljonu ASV dolāru un 8,5 miljonu Vācijas marku, 1995. gada maijā — Liepājas vides projektam 4 miljonu ASV dolāru, 1995. gada decembrī — Jelgavas siltumtīklu rekonstrukcijai 14 miljonu ASV dolāru, 1996. gada maijā — pašvaldību pakalpojumu attīstībai 27,3 miljonu ASV dolāru, 1996. gada oktobrī un 1998. gada janvārī — labklājības sistēmas reformai — 1,99 miljonu ASV dolāru un 30,4 miljonu Vācijas marku, 1997. gada janvārī — strukturālajai pārveidei — 90,6 miljonu ASV dolāru un 1997. gada jūlijā — autoceļiem 20 miljonu ASV dolāru. Kā uzskata Pasaules bankas eksperti, nākamo trīs gadu laikā šī institūcija Latvijā varētu realizēt vēl sešus līdz astoņus projektus, kuru kopapjoms sasniegtu 150 miljonus ASV dolāru, un kuri, kā uzskata Latvijas Republikas finansu ministrs Roberts Zīle, tiks virzīti galvenokārt izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reformas atbalstam.

Jautāts par iemesliem sadarbības turpināšanai ar Pasaules banku, arī valsts ekonomikai stabilizējoties, Roberts Zīle to pamatoja ar šīs institūcijas piedāvāto kredītresursu salīdzinošo lētumu.

Optimistiski uzlūkojot turpmākās Pasaules bankas un Latvijas sadarbības iespējas, Johanness Linns preses konferencē pēc tikšanās ar Robertu Zīli Latviju vērtēja kā valsti, kas jau izgājusi cauri Pasaules bankas atbalstītajam ekonomiskās transformācijas pārejas posmam un pašlaik pārliecinoši tuvojas iestājai Eiropas Savienībā.

Johanness Linns raksturoja arī nesen Pasaules bankas direktoru padomē parakstīto bankas atbalsta stratēģiju Latvijai tuvākajai nākotnei, kas ietver gan neatmaksājamus grantus, gan kredītaizdevumus. Stratēģija vērsta četros pamatvirzienos: makroekonomiskā un finansu stabilitāte, kuru nodrošināšana nepieciešama, lai valsts varētu veiksmīgi turpināt aizsāktos ekonomiskās attīstības procesus; reģionālā attīstība un teritoriālā reforma, kuras realizācijā varētu tikt izmantota arī Eiropas Komisijas palīdzība; valsts administratīvā reforma, kuras ietvaros Pasaules banka plāno iesaistīties nodokļu administrācijas, pensiju reformas un veselības aprūpes reformas un korupcijas ierobežošanas pasākumu atbalstīšanā; nabadzības ierobežošana un sociālā sektora sakārtošana, īpašu uzmanību veltot mazāk attīstīto Latvijas reģionu iedzīvotāju problēmām.

Johanness Linns raksturoja arī izmaiņas visā Pasaules bankas kredītpolitikā — sakarā ar kredītprocentu likmju krišanos pasaulē un Pasaules bankas veiktajām lielajām investīcijām vairākās finansu krīzes skartās valstīs, samazinājusies tās deviņdesmito gadu sākumā augstā rentabilitāte, tādēļ samazināsies šīs institūcijas iespēja piedāvāt klientiem līdz šim ierastās ikgadējās kredītprocentu atlaides. Vienlaikus tiks piedāvātas jaunas iespējas — valdībām izdarīt aizņēmumus brīvi izvēlētā valūtā gan ar fiksētām, gan mainīgām procentu likmēm, kā arī saņemt Pasaules bankas garantijas citur saņemtiem kredītresursiem.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore